Paplašinātā meklēšana
Meklējam īp..
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
- causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
- paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku
- skrīpstveidīgs [skrīpstveida]{s:2195}
- tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
- pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
- mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
- astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
- abuliņballe Āboliņa ķīpa
- boršts Ābolu šķirne - sīpoliņš
- borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš
- slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai
- relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas
- ciklodukcija Acs ābola grozīšana, ko veic slīpie acs muskuļi
- oftalmodesmīts Acs cīpslu vai saišu iekaisums
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai)
- dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
- fotosensibilizācija Ādas jutības pastiprināšanās pret gaismu, īpaši pret saules gaismu
- repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai
- unsauts Adata pīpes tīrīšanai
- pāradām Adīt vienu kārtu ar vienu dzīparu, otru kārtu ar citu
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
- slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru
- lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības
- aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana
- aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības
- Allium afluatense Aflatunas sīpols
- afrikānismi Āfrikā dzimušo latīņu autoru valodas īpatnības
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā
- aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības
- kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi
- bažibuzuks agrāk īpaša turku milicija
- pašvāris agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu
- saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana
- lazarete agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās
- akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu
- špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur
- ahilobursīts Ahileja cīpslas gļotsomiņas iekaisums
- ahilorāfija Ahileja cīpslas sašūšana
- speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus
- ainavstruktūra Ainavas sastāvdaļu un īpašību sadalījums telpā un laikā
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās
- aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
- pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
- uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
- pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
- hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu
- izputēt aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu)
- aizdikāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
- aizdīkāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
- aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
- iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
- uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
- mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu
- aizpīpināt Aizpīpēt pīpi (kādam citam)
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm)
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai
- paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā
- reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam
- fontāna Aka, īpaši strūklaka
- priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā
- akcionārs Akciju īpašnieks
- kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā
- akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
- kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
- akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- buffo aktieris komiķis, it īpaši itāļu operās
- teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības
- allicīns Aktīva viela, kas atrodas ķiplokos un citos sīpolaugos
- epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu
- vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības
- mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām)
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- muzikālā akustika akustikas nozare, kas pēta mūzikas skaņu un instrumentu īpatnības
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena
- alēlomorfisms Alelomorfu īpašību pārraidīšana iedzimtības ceļā
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti
- APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
- ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
- gultnes alūvijs aluviālie nogulumi, ko veido slīpslāņoti smilts vai grants un oļu nogulumi
- dūrējs Aļņa, brieža vai stirnas vīriešu kārtas īpatnis ar ragiem, kuriem nav žuburu
- Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
- krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes
- ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos
- iksiolirioni Amariļļu dzimtas ģints ("Ixiolirion"), dekoratīvi sīpolaugi
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
- sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā
- dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu
- stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu
- ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs
- akmeņslīpētājs Amatnieks, kas slīpē akmens virsmas
- kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru
- amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji
- kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts
- amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība
- loksotomija Amputācija ar slīpu griezienu
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā
- skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās
- tenontoloģija Anatomijas nozare, kas pētī cīpslas
- anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus
- Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā
- jomeni Anglijā - 14.-18. gs. zemnieki, kas saimniekoja patstāvīgi; sīki zemes īpašnieki
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks
- jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu
- heterotrops Anizotrops, dažādos virzienos ar dažādām īpašībām
- alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski
- gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga
- nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm
- ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
- antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības
- ieklājs apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai)
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu)
- aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu
- tuncīgs Apaļīgs (īpaši par jaunu meiteni)
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu
- apaļslīpējammašīna Apaļslīpmašīna
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
- hemabarometrs aparāts asins īpatnējā svara noteikšanai
- panhidrometrs aparāts dažādu šķidrumu īpatnējās masas noteikšanai
- dilātometrs aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa
- laktometrs aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai
- fonoskops aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai
- urometrs aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai
- hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības
- uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas
- vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_
- faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai)
- apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā
- asekurance Apdrošināšanās pret nelaimes gadījumiem, īpaši pret uguni
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
- ķuģis Apdrupusi pīpe
- Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Bisenieki apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Vīpes pagastā
- Leišupi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
- Daugavas Ķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
- Rēķi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
- Rudzāti apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
- Stikānturki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
- Straumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
- Trepe apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
- Ezermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Podvinka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Irģēni apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā
- Kučenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā
- Slīpie apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā
- Stūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā
- Urbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā
- Poļakas apdzīvota vieta (vidējciems) Vīpes pagastā
- Amini apdzīvota vieta Indijā (_Amini_), Lakšdvīpas teritorijā, Amīndīvu salu dienvidu daļā
- deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
- deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
- horogrāfija Apgabala vai rajona apraksta vai attēlojuma veids vai paņēmiens, noteikta apgabala vai rajona dabiskās konfigurācijas un īpatnību detāls apraksts
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot
- robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā
- īpatnējā elektriskā vadītspēja apgriezts lielums īpatnējai elektriskajai pretestībai, mērvienība S/m
- knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai
- elementārais apjoms apjoms, kura izmēri reducējas uz punktu, bet tiek saglabātas ķermeņa īpašības
- kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru
- aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp)
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu
- ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- nostīpot Aplikt (kam) vairākas vai daudzas stīpas
- stīpāt Aplikt stīpas
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu
- sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai
- fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju
- lāzerepilācija Apmatojuma likvidēšana, iznīcinot matu sīpolus ar lāzera staru
- apciemojums Apmeklējums, ierašanās ar īpašu nolūku, uzdevumu
- augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības
- apstīpot Apņemt, nostiprināt (ar stīpu)
- šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības
- ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas
- dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem
- virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski
- apstīpāt Apstīpot
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām
- apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt
- ciklēt Apstrādāt, līdzināt koka virsmu ar īpašu instrumentu (ciklu)
- fasetēt Apstrādāt, slīpēt (ko), veidojot fasetes
- apstriept Apstrīpāt
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses
- aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem
- aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks
- paulīnisms Apustuļa Pāvila īpatnējais mācības virziens; arī virziens, kas pieslējās tam
- UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm
- Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija Apvienoto Nāciju Organizācijas specializēta aģentūra, kuras mērķis ir veicināt intelektuālā īpašuma aizsardzību pasaulē
- apstrīpt Apvilkt strīpu
- CMYK plus īpatkrāsa apzīmē druku ar piecām, sešām iespiedkrāsām vai vairāk; papildkrāsas var būt īpatkrāsas (piemēram, no _Pantone_ paletes) vai speckrāsas (piemēram, zelts, sudrabs, efektu krāsas)
- izohromasija Apzīmējums zināmu gaismjūtīgu kārtu īpašībai, būt vienādi jūtīgām pret visām spektra daļām
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība)
- kinetogrāfija ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības
- vingrināt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju
- trenēt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju)
- četrslīpju ar četrām slīpēm (parasti par jumtu)
- daidzīt ar daigām (3) sniegt, īpaši āboliņu
- divslīpju ar divām slīpēm (parasti par jumtu)
- acidofilīns ar īpašām baktērijām saraudzēts piens
- sastiprināt ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā
- kūlis ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā
- pārbaudīt ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai
- izkupierēt ar īpašām šķērēm izveidot ieloces, krokas (audumā)
- sakupierēt ar īpašām šķērēm izveidot krokojumu, viļņojumu (audumā, apģērba piederumā)
- lokāt ar īpašām šķērēm veidot ieloces, krokas (audumā)
- kupierēt ar īpašām šķērēm veidot krokojumu, viļņojumu (audumā)
- saistīt ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus)
- vadlīnija ar īpašām zīmēm krastā apzīmēts kuģu ceļš
- melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju
- izrotājums ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms
- izšuvot ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves
- iebarāt ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā
- triecienzivs ar īpašiem elektrības orgāniem apgādātas zivis, kuras aiztiekot dabū elektrisku triecienu
- aizsargāties ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu)
- saformēt ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību)
- transplantēt ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai)
- siet ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus
- maisīt ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu
- iestrādāt ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā)
- iestrādāt ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē)
- steidzināt ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika
- mācīt ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids; dresēt (dzīvnieku)
- uzstrādāt ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam)
- izsaukt ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus
- biedrība ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai
- izspundēt ar īpašu ēveli izveidot viena dēļa malā izcilni un tam atbilstošu gropi otra dēļa malā (lai dēļus blīvi savienotu, sasaistītu)
- saslēgt ar īpašu iekārtu, ierīci savienot (kā) sastāvdaļas, elementus
- uzskalot ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.)
- slēgt ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli
- noslēgt ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību
- pārslēgt ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu; ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai
- noņemt asinis ar īpašu instrumentu nosūkt asinis (piemēram, analīzei)
- godināt ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo)
- kanonizēt ar īpašu lēmumu atzīt par svēto
- apstiprināšana ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras
- potlente ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai
- asējuma plate ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu
- stādīt ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā
- iemest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai
- izmest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
- mest ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai
- sukāt ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.)
- kaplēt ar īpašu rīku grebt, dobt (vienkoča trauku)
- grebt ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla)
- grebt ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā)
- niekāt ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus
- rīdīt ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam
- brīnumsvecīte ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo
- aizgrūst ar īpašu, paņēmienu aizraidīt (lodi)
- tieksme ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko)
- apertinences ar kādu muižu vai mājām nesaistīti, bet pie tām piederoši īpašumi
- uzticības uzdevums ar klienta reorganizāciju, maksātnespēju un likvidāciju saistīts neatkarīga eksperta uzdevums, kā arī īpašuma pārvaldīšana
- kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē
- komercnoslēpums ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus
- aizkrustīt ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā
- nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu
- klaušas ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu
- izolācijas lente ar līpošu izolējoša materiāla kārtu pārklāta auduma vai sintētiska materiāla lente, ko lieto elektromontāžas darbos un sadzīvē
- aizpelt ar ļaunām baumām nopelt, aprunāt, atrunāt, īpaši par precībām
- viena lējuma ar ļoti līdzīgām īpašībām
- majolika ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa
- savienība ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma
- patenttiesības ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu
- indemnitāte ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos
- knībāt ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt
- šļūte ar ragavām slīpi nobraukta nogāze
- krāsa ar redzi uztverama objekta virsmas īpašība, ko rada atstarota (vai no tā izstarota) gaisma; šīs gaismas izraisīta redzes sajūta, uztvere
- piesist ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu)
- sensorā analīze ar sajūtām (redzi, ožu, garšu, tausti, dzirdi) uztveramo produktu īpašību novērtēšana
- reprezentēt ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem)
- reprezentēt ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības
- slēpt ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības)
- schēmatisks ar shēmu saistīts, tai īpats
- ātrais klopsis ar sīpoliem sacepta gaļa
- tēlot ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.)
- garote ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē
- projektils ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu
- vāršks ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu
- stāvparks ar stāvlaukumiem un citām izbūvēm īpaši aprīkota transportmijas vieta
- stiklpapīrs ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai
- iespiest ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu); ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu)
- maksts ar šķidrumu pildīts saistaudu maisiņš ap cīpslu
- statuss ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli
- TRIPs ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights")
- hidrokūdra ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos
- pasvītrot ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2)
- vienslīpuma ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīps
- vienslīps ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīpuma
- vienslīpes ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpuma; vienslīpnes; vienslīps
- vienslīpnes ar vienu slīpni (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpuma; vienslīps
- vienstīgas ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai)
- agrār- ar zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību saistīts
- apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme
- eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot
- apaļslīpēšana Ārēju cilindrisku virsmu apstrāde ar slīpripas perifēriju
- autosvārstības Ārēju enerģijas avotu nodrošinātas nerimstošas svārstības, kuru periodu un amplitūdu nosaka pašas svārstību sistēmas īpašības
- frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale
- slēgtā arhitektūra arhitektūra, kuras specifikācija nav brīvi pieejama un kuras plašāku izmantošanu īpašniekfirma nepieļauj
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības
- lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru
- ārvalstu ieguldītāji ārvalstīs reģistrētas juridiskās un fiziskās personas, kas iegulda īpašumu uzņēmējdarbības veikšanai citā valstī
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā
- harčo Asa liellopu vai aitas gaļas zupa ar rīsiem, skābām plūmēm, sīpoliem un ķiplokiem
- ģilināt Asināt, slīpēt
- vaskularizācija Asinsvadu jaunveidošanās, ieaugšana audos, īpaši granulācijas audos
- angioarhitektonika Asinsvadu telpiskais izvietojums, īpaši galvas smadzenēs
- asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas
- askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos
- relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības
- praktiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā lieto īpašus astronomijas instrumentus, izstrādā un īsteno novērojumu apstrādes metodes; galvenās metodes ir astrofotogrāfija, astrofotometrija, astropolarimetrija, astrospektroskopija, astrospektrofotometrija, interferometrija, radiolokācija
- planētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta planētu un to pavadoņu uzbūvi, fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un tajos norisošos procesus
- starpzvaigžņu vides fizika astrofizikas nozare, kurā pēta starpzvaigžņu vides sastāvu un īpašības
- zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija
- nirīca Astru un lūku pinums, ko izmanto kā aizsargapklāju, ārstējot mājdzīvnieku dažus uzpampumus, īpaši zirgiem no aizjūga saspiedumiem
- globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas
- teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis
- risposta Atbilde, īpaši imitētāja balss kanonā
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības)
- apdzenāt Atbrīvot (koku no mizas), atdalot (to) ar cirvi vai īpašu lāpstu
- nocīpslot Atbrīvot no cīpslām vai šķiedrām
- izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības
- izlaboties Atbrīvoties no kaitīga ieraduma, negatīvas īpašības
- atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības)
- apčibināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai)
- nočubināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai)
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību
- reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā
- pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā
- tirgot atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā; [pārdot]{s:901}
- denacionalizēt Atdot īpašniekam (nacionalizētu īpašumu)
- tiksotropija Atgriezeniskas polimēru un dispersu sistēmu fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas, ja uz tām mehāniski iedarbojas izotermiskos apstākļos
- pašatjaunošanās Atjaunošanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem
- glābaļāt atkārtoti un dažādos veidos (mēģināt) glābt, bet ne īpaši izveicīgi
- atmēgties atkārtoties, īpaši par slimībām
- prāters Atklāta pastaigu vieta, birze, dārzs, it īpaši Vīnē
- dispačs Atlīdzība (prēmija), ko kuģa īpašnieks izmaksā kravas īpašniekam (kravas nosūtītājam) par to, ka viņš kravu iekrāvis vai izkrāvis pirms noteiktā laika
- deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu
- nomas maksa atlīdzība, ko nomnieks maksā iznomātājam par īpašuma pagaidu lietošanu saskaņā ar nomas līgumu
- superdividende Atlikuma dividende, dividende, ko bez galvenās jeb pamata dividendes izmaksā papildus, pēc īpaša pilnas sapulces lēmuma
- inkrustāti Atlikumi koka slīpējuma papīros, kas gaismas un siltuma ietekmē veicina papīra dzeltēšanu
- atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem)
- dot atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības)
- oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata
- atmosfēras akustika atmosfēras fizikas un akustikas nozare, kurā pēta skaņas izplatīšanos un ģenerācijas īpatnības reālā atmosfērā un pēta atmosfēru ar akustikas metodēm
- atmagnetizēt Atņemt magnētiskās īpašības
- demagnetizēt Atņemt magnētiskās īpašības
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai
- pazīties Atpazīt (pēc noteiktām īpašībām)
- stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu
- Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
- pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības
- uzgaumēt Atrast pēc visām īpašībām atbilstošu
- dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā)
- sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku)
- slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
- Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis
- Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
- Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
- Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
- Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis
- Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem
- Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs
- Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības
- īsraksts Ātrraksts - runas ātrai pierakstīšanai piemērota vienkāršota burtu saistraksta sistēma, kurā izmanto īpašas rakstzīmes un saīsinājumus
- zaudēšana ātruma, augstuma u. tml. īpašības samazināšana, mainīšanās
- ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām
- konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- posms atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm
- ontoģenija Atsevišķā īpatņa (organisma) attīstības vēsture
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām
- strejgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; starpapgabals
- starpgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; streijgabals
- atsevišķais pagrabs atsevišķi stāvošais p. var būt pilnīgi iedziļināts zemē, daļēji iedziļināts vai veidots virs zemes līmeņa atkarībā no grunts hidroģeoloģiskajām īpašībām; no augšas izveido grunts apbērumu
- vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem)
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība
- idempotents Atsevišķs elements binārā algebras operācijā "o" ar īpašību "a o a = a" (katram elementam a)
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība
- izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi
- koksnes vainas atsevišķu koksnes daļu īpatnības, kas ietekmē koksnes kvalitāti un ierobežo tās izmantošanu
- iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas
- mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena"
- diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības
- atsevišķs Atšķirīgs, īpašs
- pekulārs Atšķirīgs, īpatnējs, neparasts
- burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes
- atmetums Atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz citu personu
- retuša attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) un iespiedformas labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem; reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana
- izgaismošana Attēla detaļu vai segmenta izcelšana displeja ekrānā, mainot tā vizuālās īpašības
- caurskates attēls attēli, ornamenti vai grafiski elementi, kuri caurejošā gaismā ir precīzi savstarpēji savietoti, ko spēj nodrošināt tikai īpašs aprīkojums; pēc neprecīza savietojuma var pamanīt viltojumu
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām
- attēla asums attēlu vai tekstu ģeometrisku elementu atveidošanas skaidrība (precizitāte), kas atkarīga no atveidojamā attēla (teksta, fona) optiskajām īpašībām un atsevišķu elementu kontūru tonālo pāreju zonas lielumiem
- pjezometriskais spiediens attiecība starp šķidruma spiedienu kādā punktā un šķidruma īpatnējo svaru
- fizika attiecīgais mācību priekšmets par matērijas vispārīgajām īpašībām un kustības likumiem
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām
- disģēnisks attiecīgs uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības
- pašattīrīšanās Attīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem)
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu), lai viņam veidotos noteiktas īpašības
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības)
- denomināls atvasinājums atvasinājums no lietvārda, īpašības vārda vai skaitļa vārda
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas
- rezonatoratvere Atvere mūzikas instrumenta korpusā, lai uzlabotu tā akustiskās īpašības
- ganglionostomija Atveres izveidošana cīpslas ganglija apvalkā
- uzvedības testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju konformances testēšanas veids, ar kura palīdzību nosaka testējamā objekta īpašību atbilstību dinamiskās konformances prasībām
- psihognostika Atziņa par konkrētas cilvēka personības psiholoģiskām īpatnībām tās izpratnei vai ietekmei
- kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2)
- kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3)
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2)
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3)
- apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.)
- novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības
- leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai
- diadēma auduma apsējs vai rotāta dārgmetāla stīpa - valdnieka varas simbols (galvenokārt austrumu zemēs, kā arī hellēnisma periodā); vēlākā valdnieka kroņa prototips
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls
- muarēt Audumus tā apstrādāt, lai tie gaismā laistītos īpatnējā mirdzumā
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs
- mistraudze Audze, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi
- izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam)
- ksantofibroma Audzējs ar ksantomas šūnu grupām un saistaudiem; bieži lokalizējas locītavu kapsulās, cīpslu makstīs un ādā
- brīvās audzināšanas metodes audzināšana, kurā prasības tiek pieskaņotas katra bērna īpašībām, nelietojot piespiedu metodes vai sodus
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības)
- specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem
- Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām
- laišķis Auga (parasti sīpola) lociņš
- dzīvesforma Auga morfoloģisko īpašību kopums, kas atspoguļo auga pielāgotību konkrētiem vides apstākļiem
- plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota
- sīpolaugi Augi, kam pazemes daļa ir sīpols (3)
- sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas
- kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā
- kārtainis Augs ar kārtām, piem., sīpols, kāpostgalva
- raganzāle Augs ar pārdabiskām īpašībām
- nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem
- augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām
- milons Augsnes fumigants ar insekticīdām, nematocīdām un herbicīdām īpašībām
- trapekss Augsnes fumigants ar nematocīdām, insekticīdām, fungicīdām un herbicīdām īpašībām
- augsnes analīze augsnes īpašību un sastāva noskaidrošana augsnes izpētes, vērtēšanas un kartēšanas nolūkos
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos
- augsnes auglība augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām
- valoda Logo augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas viegli lietojama un īpaši piemērota programmēšanas mācīšanai bērniem
- pults Augsta mēbele ar slīpu virsu (rakstīšanai, lasīšanai)
- apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras
- erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls)
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu
- difernciālrēķini Augstākās matemātikas nozare, kas pētī atvasinājumu un diferenciāļu īpašības un to izlietojumu
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
- beguma Augstdzimušu indiešu sieviešu (musulmaņu) uzruna, īpaši attiecībā uz firstu mātēm vai atraitnēm
- Allium oreophyllum augstkalnu sīpols
- magnāts Augstmanis, liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā)
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas
- štagburšoneris Augsttakelēts divmastu šoneris (buru kuģis ar slīpajām burām)
- kohinūrs Augstvērtīgs slīpēts dimants
- Damaskas tērauds augstvērtīgs tērauds, uz kura virsmas redzams īpašs raksts
- stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne
- cervikookcipitālā neiralģija augšējo kakla nervu neiralģija, īpaši mugurējā daļā
- kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums
- kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem
- efedrīns augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām
- poguļa augu auglis, īpaši arī linu auglis
- augtene augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem
- biogeocenoze augu grupējums (fitocenoze) līdz ar dzīvnieku valsti (zoocenozi) tajā un attiecīgo zemes virsas daļu ar īpatnējo moikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, augsni un ūdens režīmu, kas kopā veido savstarpēji nosacītu kompleksu
- heliotropisms augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi
- saulgrozība augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi
- ģeotropisms augu īpašība orientēt augšanas virzienus attiecībā pret Zemes pievilkšanas spēku
- mistrs augu kopa, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi
- edifikatori augu sugas, kuras raksturo fitocenozes pamatīpašības
- homotallisms augu sugu īpašība, kad katram indivīdam veidojas kā vīrišķās, tā sievišķās gametas
- animalizācija augu šķiedru apstrāde, tām piešķirot dzīvnieku šķiedru īpašības
- suga augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm
- kseromorfisms augu uzbūves īpatnības, kas tos dara sausumizturīgus
- vairsīpoli augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā
- gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi
- švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs
- nargile Austrumnieku smēķēšanas ierīce, ūdenspīpe ar šļūtenīti
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei
- kontaktions Austrumu baznīcā - himna, kas veidota no strofu rindām un paredzēta liturģiskai lietošanai; īpaši izplatīti 6.-7. gs., no 8. gs. tos pakāpeniski aizstāja kanoni
- efors Austrumu baznīcā - lajs, kas ir atbildīgs par klostera īpašumu
- koinobijs Austrumu baznīcā klosteris, kur mūki bez pašu īpašuma dzīvo kopā
- šakšuka Austrumu tautu ēdiens - no tomātiem, čili, sīpoliem un olām gatavots sautējums
- serajs Austrumzemju pils, tās iekštelpas, it īpaši bijusī sultānu pils Konstantinopolē; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes, harēms
- pašnoskaņošanās Automātiskas adaptīvas sistēmas īpašība, kas nodrošina pielāgošanos vajadzīgajam darba režīmam
- sēmagrafs Automātisks salicējs, kas ar īpaša veida rakstāmmašīnu iedarbina Mergenthalera saliekamo mašīnu
- gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma)
- autostailings Automobiļa individualizēšana, to pārveidojot, nodrošinot ar papildaprīkojumu, īpašu krāsojumu u. tml.; tūnings
- rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
- autorība autora personības zīmols, īpatnība
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai)
- pārausties Aužot nolietoties (īpaši par nītīm)
- planēšana Aviācijas lidaparāta vienmērīga kustība pa slīpu taisnlīnijas trajektoriju
- konsolidators Aviobiļešu tirdzniecības aģentūra, kas pasažieriem piedāvā īpašas lidojumu cenu atlaides lidmašīnu sēdvietu aizpildīšanai
- ekspluatācijas dzīvotspēja aviokonstrukciju īpašība – gaisakuģa drošums visos apstākļos, kad notiek daļēja vai pilnīga spēka elementu sagrūšana
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
- svētavots Avots, kura ūdenim piemīt dievišķas īpašības
- pirmsrediģēšana Avotteksta sagatavošana (vienkāršošana) tulkošanai, īpaši mašīntulkošanai
- kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai
- kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai
- azartspēļu automāts azartspēļu organizēšanai paredzēta elektroniska, mehāniska vai elektromehāniska ierīce ar īpašu programmu vai mehānismu laimesta lieluma noteikšanai
- šifers Azbesta (1 daļa) un portlandcementa (6-8 daļas) maisījums, ko sajauc un žāvē uz īpaša auduma veido noteikta biezuma plāksnēs un saspiež zem 300 atmosfērām
- hrizotils Azbesta paveids ar ļoti labām tehnikā izmantojamām īpašībām
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā
- lielburžuāzija Bagātākā iedzīvotāju daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri
- no galvas līdz kājām bagātīgi; pilnīgi (saka, raksturojot darbības intensitāti vai īpašības spilgtumu)
- magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam)
- rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu
- izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu
- bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
- ponkāt Baidot, dzenot (zivis), sist (pa ūdeni) ar īpašu zvejas palīgrīku (ponku)
- siderodromofobija Bailes braukt dzelzceļa transportā, īpaši paātrinātā kustībā
- piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi)
- ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā
- dabalināt Balināt (ko), līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības
- bruņčballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota)
- kaktballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota)
- brička Balle lauku mājās (īpaši neorganizēta, nesagatvota); iedzeršana
- balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.)
- balss lokanība balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru
- tīrumpīpene Baltā tīrumpīpene - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu, ko iegūst pārtvaicējot kamparkoka lapas un koksni
- bruņinieku tiesības Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas
- Viduslatvijas monoklināle Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļas tektoniskā struktūra, kas iezīmējas pamatklintāja virsā un kaledonijas kompleksa nogulumos, pamatklintāja virsa ir slīpa un atrodas 850-1300 m zjl.
- Allium albopilosum baltmatainais sīpols
- Cicerona balva balva, kuru katru gadu (kopš 1999. g.) īpaši izveidota komisija piešķir par veiksmīgāko korporatīvā tēla izveidi un darbu ar sabiedrību Latvijā
- balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā
- šļaubiens Baļķa gala slīpa nokantējuma izveide
- oderēt Baļķus vedot, vadīt pakaļējās ragavas ar īpašu koku palīdzību
- baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs
- avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus
- transnacionālās bankas banku monopoli, kam ir izvērsta īpašuma un līdzdalības sistēma ārvalstīs
- barbiturāti Barbitūrskābes sāļi, īpaša heterociklisku savienojumu grupa; lieto par miega, pretkrampju un narkozes līdzekļiem
- zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300)
- lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām
- baronlielkungs Barons, muižas īpašnieks
- lielskungs Barons; muižas īpašnieks; lielkungs
- grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba
- bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras)
- sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda
- briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli
- briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli
- baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža
- baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas
- drempeļsiena Bēniņu ārsiena starp pēdējā stāva pārsegumu un jumta slīpēs sākumu
- benzoterapija Benzoātu lietošana terapijā, it īpaši nātrija benzoāta injekcijas vēnā plaušu abscesa gadījumos
- gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana
- paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs bērns
- tēvspalviņa Bērns, kurš pēc rakstura īpašībām ir ļoti līdzīgs tēvam
- rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums
- raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas
- tāpat vien bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības
- tāpatēm bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis)
- tāpatēm bez sevišķa nodoma, nolūka; bez īpašas vajadzības
- bezdarba līmenis bezdarbnieku relatīvais biežums (īpatsvars) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā
- reģistrētā bezdarba līmenis bezdarbnieku uzskaitē reģistrēto personu (arī aktivizācijas pasākumos iekļauto personu) īpatsvars visu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā
- monogonija Bezdzimuma vairošanās - tāds vairošanās veids, kad pēcnācēji neattīstās no apaugļotas olšūnas un vispār no vienas olšūnas, bet no vecāku organismam pašam noraisījušās daļas, vai arī no īpašiem augšanas produktiem: pumpuriem, zariem, ar vasēm u. tml.
- bezkunga Bezīpašnieka
- bezsaimnieka Bezīpašnieka
- ledains bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli
- pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
- asara Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns
- Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi
- postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
- čenkslis Bicepsa cīpsla
- privāts muzejs biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas
- bantdzelze Biezāka dzelzs stīpa, sloksne
- urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars
- Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes
- Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva
- karaļa brīvlaistais bijušais vergs, kura brīvlaišana veikta ar īpašu ceremoniju valdnieka klātbūtnē
- Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne
- bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu
- idempotence Bināras algebras operācijas "o" īpašība "a o a = a" (katram elementam a)
- komutativitāte Bināras algebriskas operācijas īpašība: darbības rezultāta neatkarība no locekļu kārtības
- simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī
- idorgāns Bioloģijā struktūras vienība, kas sastāv no divām vai vairākām šūnām, bet kurai nav individuālu īpašību
- ktetoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī organisma iegūtās īpašības
- kriminālbioloģija Bioloģijas nozare, kuras mērķis bija izpētīt katra konkrēta noziedznieka iedzimto un iegūto fizisko īpašību kopumu
- brokisms Bioloģijas teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku un augu suga noveco un iet bojā tāpat, kā noveco un iet bojā atsevišķs īpatnis
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus
- kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā
- karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai)
- radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti
- pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors
- dējele Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks
- dējols Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks
- bites kāpt bitēm medu no auļiem vai pulceņiem izņemt ar īpašu kokā kāpjamu aprīkojumu dzeini
- kadra beigu ierobežotājs bitu virkne vai īpašs signāls, kas norāda kadra pārraides beigas
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības
- finete Blēžu žargonā apslēpta kabata, īpaši apzīmētu spēļu kāršu uzglabāšanai
- diagonālaudums Blīvs (vilnas vai kokvilnas) audums ar slīpām rievām
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā)
- acābola ārējais apvalks blīvs, šķiedrains apvalks; sastāv no radzenes un cīpslenes
- body Body bike - vingrinājumu sistēmam kurā tiek izmantots īpašs stacionārais divritenis; spinnings
- borniks Bodnieks - veikala īpašnieks, kas pats arī pārdod preces
- kriva Bojājumi kartupeļu mizā, kas rodas no īpašas sēnītes
- brāleste Brālība, biedrība, organizācija (it īpaši reliģiska rakstura); kongregācija, ordenis katoļu baznīcā
- bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
- frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm
- šonerbriga Brigantīna - mazs divmastu buru kuģis ar taisnām burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpām burām otrā mastā (grotmastā)
- lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē
- degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna; pensnejs
- kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda
- odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs
- brīvteritorija Brīvosta - īpaši izdalīta teritorija, kur atļauta ārzemju preču ievešana un izvešana bez muitas nodokļa
- KASKO Brīvprātīgā transportlīdzekļu apdrošināšana, kas sedz nelaimes gadījumā vai avārijā radušos zaudējumus, arī gadījumā, ja polises īpašnieks ir avārijas izraisītājs
- tabakas darva brīvs dūmu kondensāts, kam piemīt elpošanas ceļu kairinošas, vēzi izraisošas u. c. kaitīgas īpašības
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
- ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ
- ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta
- pogaiņi brunči ar pogām un īpašā rakstā austi
- koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē)
- pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process
- Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi
- Amitājuss Budisma mitoloģijā - ilga mūža dievs, sākotnēji ir Amitābhas epitets, vēlāk tā ir īpaša viņa izpausmes forma
- vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis
- appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas
- paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas
- pamatbudžets Budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas
- speciālais budžets budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
- iļjinka Bumbieru šķirne, īpaši Latgalē audzēta, izturīga pret salu, ražo agri un labi
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas
- pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt
- justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
- treknais slīpraksts burtstils, kurā rakstzīmes biezinātas un ieslīpinātas pa labi
- pasvītrošana Burtu, vārdu un rindu uzsvēršana ar dažādu līniju palīdzību, it īpaši sludinājumu salikumos
- šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā
- lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja)
- gafelšoneris Burukuģis (2 līdz 7 mastu) ar slīpajām burām
- barkentīna Burukuģis ar 3-5 mastiem, kam priekšējā mastā ir taisnās buras, bet pārējos mastos - slīpās buras
- piedarēt būt (kāda) īpašumā
- piederēt būt (kāda) īpašumam
- nolaisties būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem
- atšķirties būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem)
- slimot būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām
- saderēt būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu
- pavīdēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
- pazibēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību)
- dot būt iedzimtam (par īpašību, spēju)
- atrasties kāda rokās būt kāda rīcībā, īpašumā, arī varā
- turēties būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām
- sacensties būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.); pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.)
- snaust būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem)
- vīdēt būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
- zust būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ
- piedzimt būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām
- sēdēt kaulos (arī asinīs) būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.)
- pāraudzināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā
- radīt būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes
- ietekmēt būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību)
- piedot būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme)
- pasvītrot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību
- paputināt būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums)
- saēst būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības)
- izmācīt būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos
- veidot būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības
- traucēt būt par cēloni tam, ka procesi organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības
- apveltīt būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni)
- atdzīvināt būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.)
- veidot būt par cēloni, ka rodas (īpašības, uzskati, attieksme)
- darīt būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība, izjūta); izraisīt
- norādīt būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām)
- paļauties būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu)
- uzticēties būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
- iezīmēt būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi)
- slavēties būt slavenam; būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību)
- kāpt būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi
- saskanēt būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi
- baidēties būt tādam, ka (kā iedarbībā) nemainās, saglabā vēlamās īpašības
- izturēties būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām)
- turēt būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu)
- saskanēt būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību
- saskanēt būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm)
- nobeigties būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums
- turēties būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā
- ticēt būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma
- dziedināt būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām)
- atpalikt būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem
- mesties būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām
- magnetizēties būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības; tikt magnetizētam
- tikt būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē), [kļūt]{s:1693}, [tapt]{s:1694}
- tapt būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē)
- slēpt būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm)
- pārspēt būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību
- turēt būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku)
- piemist būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību
- raksturot būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes); būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm
- lipt būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības)
- skaidrot būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem
- glabāt būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm
- vīpsnāt būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm)
- nobeigties būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu)
- varēt būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast
- spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā)
- spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem
- varēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2)
- spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt (2)
- spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.)
- spēt būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1)
- reprezentēt būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu); būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu)
- dvest būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi)
- dvesmot būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5)
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām)
- stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku
- serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem); raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam)
- atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa
- kādība Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām; šādu pazīmju, īpašību kopums; kvalitāte (2)
- specifika būtiska, neatņemama īpašība, pazīme; šādu īpašību, pazīmju kopums
- atribūts Būtiska, nepieciešama (substances) īpašība
- kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums; galvenais, svarīgākais
- substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums; arī viela, materiāls
- kvalitāte būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām
- puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības
- svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību
- dekastylos Būve, īpaši antīkais templis, ar 10 kolonnām galvenā skatā
- dodekastīls Būve, īpaši antīkais templis, ar 12 kolonnām galvenā skatā
- būvkungs Būves īpašnieks, atsevišķa persona vai kolektīvs, par kura līdzekļiem ceļ būvi
- zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas)
- korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti
- sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā
- liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela
- etilspirts C~2~H~5~OH, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu; vīna spirts; etanols
- narcisīns C16H17NO4, narcises sīpola alkaloids
- sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus
- laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai
- fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā
- lupulons C26H38O4, apiņu rūgtviela ar antibiotiskām īpašībām
- proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem
- takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas
- heksahlorbenzols C6Cl6 - sīki balti kristāli ar īpatnēju smaku, lieto kviešu sausai kodināšanai pret cieto melnplauku
- parahidroksibenzoskābe C6H4OHCOOH, salicilskābes izomērs; tās esteriem ir antiseptiskas īpašības, un tos lieto medicīnas preparātu konservēšanai
- pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai
- apanāžas zemes cara ģimenes locekļu īpašumi Krievijā 18. gs. b. - 20. gs. sākumā
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa
- Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai
- cēdru Cēdru josta - celaine, īpašs jostas paveids
- cera Cekuls; mati, īpaši netīri, nevīžīgi
- kostogēns Cēlies no ribām, īpaši no ribu kaulu smadzenēm
- slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā
- gnozeoloģiskās saknes cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās
- celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda
- pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām
- pienūzis Celtne, arī īpaša telpa, kur dzesē un uzglabā pienu
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka
- melnais punkts ceļa posms vai krustojums, kur notiek īpaši daudz satiksmes negadījumu
- kopgabals Ceļa posms, kas jāuztur vairāku saimniecību īpašniekiem
- nosvaida Ceļa slīpums
- nosvaide Ceļa slīpums, ko ziemā veido vienā ceļa pusē sanests sniegs
- cinksla Ceļgala lielā cīpsla
- činksla Ceļgala lielā cīpsla
- slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā
- ķenksle Cenksle, cīpsla pacelē
- sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.)
- nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo
- cenzitārijs Cenzīvas (mantojamas zemes) īpašnieks Francijā 12.-18. gs.
- šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos
- kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības
- sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības
- piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas)
- Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā
- metilēnjodids CH~2~J~2~, iegūstams reducējot jodoformu ar jodūdeņradi, lieto iežu analīzē dažādu minerālu atšķiršanai pēc īpatnējā svara
- metilēteris CH3OCH3, dimetilēteris, bezkrāsaina gāze ar anestēziskām īpašībām
- nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils)
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
- luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai
- absorbenti cieti, poraini dabiski un sintētiski materiāli ar lielu īpatnējo virsmu (1-1700 m^2^/g), kas labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem
- izturība cietķermeņu īpašība - spēja pretoties elastīgai un plastiskai deformācijai, spēja pretoties sagrūšanai
- darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku
- viskoelastība Cieto vielu spēja sevī apvienot elastības un viskozitātes īpašības
- akmeņains Ciets, nelokāms (par rakstura īpašībām, psihisko stāvokli), arī stīvs; [akmenisks]{s:1535}
- akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli)
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem
- saistviela cietu sveķu šķīdums augu eļļās un minerāleļļā, kā arī polimerizējošās augu eļļas, kas piešķir krāsām drukai nepieciešamās īpašības – spēju izvelmēties krāsu aparāta velmēs, uzklāties uz iespiedformas un pāriet uz ofseta cilindru vai apdrukājamo virsmu un nostiprināties uz tās
- metālfizika cietvielu fizikas apakšnozare, kurā pēta metālu uzbūvi un īpašības; ietver šādas nodaļas: mikroskopiskā metālu teorija, defekti un to ietekme uz mehāniskām, elektriskām u. c. īpašībām, metālu fāžu sastāvs un heterofāžu materiāli
- supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai
- ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli
- kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs)
- tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī
- standzeliņa Cilindrisks skārda trauks ar stīpu
- introjekcija Cilvēcisku īpašību, it sevišķi apziņas, piedēvēšana ārpasaules parādībām; pasaules nodalīšana ārpasaulē un no tā principiāli atšķirīgā iekšējā pasaulē
- cilvēkfaktors cilvēka anatomisko, fizioloģisko un psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē cilvēka darbību noteiktas sistēmas ietvaros
- vokācija cilvēka apzināts Dieva aicinājums īpašam darbam vai uzdevumam
- perspektīvisms cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu
- eksistence cilvēka esamība eksistenciālisma skatījumā; vienīgā īpašība, kura ir kopīga visam, kas ir
- somatomērs cilvēka figūras mērgarumu vai citu mērlielumu (piem., masas, plecslīpes leņķa) mērījuma vai aprēķina rezultāts, ko izmanto apģērbu konstruēšanā
- veselības (nostiprināšanas) grupa cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai
- ietekme cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem
- pāraugsme cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās
- ekstraversija cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes
- antropopātisms cilvēka psihes īpašību piedēvēšana reālās un izdomātās pasaules priekšmetiem un parādībām
- sirds cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
- dvēsele cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe
- individualitāte cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem
- seja cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums
- akurātība cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi
- raksturtēls cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām
- ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām
- viedums cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedīgums
- viedīgums Cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedums
- antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām
- ginta Cilvēki, kam ir kāds kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģencis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģente Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģentis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģinta Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģinte Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģints Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2)
- dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli
- vergs cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums
- harismātisks līderis cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u. tml.)
- cēlsirdis cilvēks ar cildenām īpašībām
- dižsirdis cilvēks ar cildenām īpašībām; tāds, kas ir augstsirdīgs
- lietaskoks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām
- lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3)
- personība cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām
- suns cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām
- rupucis cilvēks ar nevēlamām īpašībām; īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks
- pārcilvēks cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām
- antipods cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu)
- īpašnieks cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder kaut kas, kam ir īpašuma tiesības uz kaut ko
- vergs cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās
- apakšīrnieks cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu
- īpašnieks cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi
- radinieks cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu)
- sineastisks cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem
- cietpaurains cilvēks, kam ir šādas īpašības
- dzimtīpašnieks cilvēks, kam pieder dzimtīpašums
- pušelnieks cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu
- mazmājnieks cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums (līdz 10 ha)
- privātīpašnieks cilvēks, kam pieder privātīpašums
- putns cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā
- gardēdis cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus
- čamma cilvēks, kas daudz un neestētiski, bez īpašas izvēles ēd
- ļāļa cilvēks, kas dzied vai runā bez īpaša satura
- izredzētais cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem)
- baideklis cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu
- baidekls cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu
- rentnieks cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību
- pīpētājs cilvēks, kas pīpē; arī smēķētājs
- paraugs cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme
- paraugcilvēks cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks
- vingrotājs cilvēks, kas veic īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- svēts cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem
- izdzimtenis cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām; arī necilvēks
- mājīpašnieks cilvēks, kura īpašumā ir māja
- miljardieris cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās)
- miljonārs cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās)
- multimiljardieris cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās)
- multimiljonārs cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās)
- savādnieks cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem
- dvēsele cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība
- robežnieks cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš
- roka cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne
- tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds
- slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām
- etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija)
- eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana
- puķainis Cimds ar īpašu adījuma rakstu, kurā atdarinātas konkrētas puķes
- cīpsteles cīpsla
- dzīsla cīpsla
- cīkara Cīpsla
- cimsla Cīpsla
- dzīpsla Cīpsla
- dzīpsle Cīpsla
- dzīpstala Cīpsla
- cimslis Cīpsla (gaļā)
- dzīkstele Cīpsla gaļā
- lēna Cīpsla gaļā
- cenkste Cīpsla pacelē
- džīpstala Cīpsla, dzīsla
- stīga Cīpsla, dzīsla
- stīgra Cīpsla, dzīsla
- tendo Cīpsla, dzīsla
- cīpstala Cīpsla; dzīsla
- čīpstala Cīpsla; dzīsla
- cīpstele Cīpsla; dzīsla
- krimslas cīpslaina gaļa
- skrīpsti Cīpslaina gaļa
- cimslains Cīpslains
- cīpatains Cīpslains
- cīpstalains Cīpslains
- cīpstalaiņš Cīpslains
- dzīpslains Cīpslains
- čīpslains Cīpslains, dzīslains
- džīpstalains Cīpslains, dzīslains
- cīpatas Cīpslas
- cīpšļi Cīpslas
- peridesmīts Cīpslas apvalka iekaisums
- tenolīze Cīpslas atbrīvošana no saaugumiem
- ģergsts Cīpslas iekaisums
- ģerkste Cīpslas iekaisums
- tendinīts Cīpslas iekaisums
- tenonektomija Cīpslas izgriešana
- čīksts Cīpslas izmežģījums (plaukstas locītavā)
- nītis Cīpslas locītavās
- tendovaginīts Cīpslas maksts iekaisums
- tenosinovektomija Cīpslas maksts izoperēšana
- tekostegnoze Cīpslas maksts sašaurināšanās
- ksantosarkoma Cīpslas maksts vai aponeirozes milzu šūnu sarkoma, kurā ir ksantomšūnas
- censeles Cīpslas pacelē
- osteodesmoze Cīpslas pārkaulošanās
- tenonostoze Cīpslas pārkaulošanās
- tenodēze Cīpslas piestiprināšana jaunā vietā
- fasciodēze Cīpslas piešūšana citai fascijai vai cīpslai
- tenalģija Cīpslas sāpes
- tenorāfija Cīpslas sašūšana
- tenomioplastika Cīpslas un muskuļa kombinēta plastika, cīpslas un muskuļa pārstādīšana
- stiegras Cīpslas, dzīslas
- stigras Cīpslas, dzīslas
- conjunctiva Cīpslene
- sklēra Cīpslene, acs ābola apvalka necaurspīdīgā daļa
- sklerektomija Cīpslenes gabaliņa izgriešana, ārstējot glaukomu
- sklerotomija Cīpslenes pārgriešana
- čīksts cīpslu izmežģījums (plaukstas locītavā)
- tendomucīns Cīpslu mucins
- skrimstalaines Cīpstalaina gaļa, piemēram, locītavās
- čīpas Cīpsteles
- aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu
- lietojums civiltiesībās, lietas derīgo īpašību izmantošana, tās patērēšana, ienākumu un augļu gūšana
- PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā
- nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu
- cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
- meisteris Cunftīgs amata pratējs, kas šo pakāpi bija ieguvis pēc īpaša pārbaudījuma; to skaits vienā pilsētā katrā amatā bija ierobežots, lai novērstu konkurenci
- cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls
- gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- nošļaupts jumts četrslīpju jumts ar pilnām plaknēm visās četrās ēkas pusēs (bez zelmiņiem)
- šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts
- čubuks Čibuks - pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts
- leģētie čuguni čuguni, kas satur leģējošos elementus, kuri izmaina galvenokārt čuguna fizikālās un ķīmiskās īpašības
- pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras
- parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība)
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
- pasaule dabas parādību kopums; eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm
- dabas resursu lietošana dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē
- fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija
- augsnes zinātne dabaszinātņu nozare, kurā pēta augsni, tās izcelsmi un attīstību, uzbūvi, sastāvu un īpašības, ģeogrāfisko izplatību, racionālas izmantošanas un auglības celšanas pasākumus
- aromterapija Dabīga ādas kopšanas metode ar īpašu eļlu ekstraktu palīdzību
- nodaba Dabiskā īpatnība, savādība
- grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
- reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā
- augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā
- antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos
- denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem
- sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram
- akmens plātne dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus)
- akmens plātnes dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus)
- spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu
- iegūšana dabūšana savā īpašumā, rīcībā, lietošanā
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā)
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi)
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā
- liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības
- maskavietis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums
- maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis
- kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi)
- disnomija Daļēja nomināla afāzija; nespēja pareizi izrunāt īpašvārdus
- tenotomija Daļēja vai pilnīga cīpslas pārgriešana, lai cīpslu saīsinātu vai pārvietotu
- paputēt daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu)
- identiskas daļiņas daļiņas, kuru fizikālās īpašības ir vienādas, tām ir vienāds lādiņš, masa, spins, un citi kvantu skaitļi; šādas daļiņas kvantu mehānikā tiek uzskatītas par neatšķiramām
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja
- peru piens darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni; peru pieniņš
- darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina
- obligātā veselības pārbaude darba devējs nodrošina obligātu veselības pārbaudi tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi
- rokraksts Darba, darbības izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabību kopums
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra
- zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam
- apgrūtināt darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu
- triks darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā)
- starpniecība darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām)
- bojāšana darbība, kas mantu pilnīgi vai pa daļai iznīcina un sabojā un rada īpašniekam zaudējumu
- vingrinājums darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju
- reglamentētā profesionālā darbība darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu
- realizācija darbība, process --> realizēt (2); (kā) nodošana cita rīcībā, īpašumā, saņemot pretī naudu vai ekvivalentu preci
- nozieguma sastāvs darbības vai bezdarbības īpašību kopums, ko likums formulē un kvalificē par noziegumu
- divdabis Darbības vārda forma, kurai ir darbības vārda un adjektīva vai apstākļa vārda īpašības
- ģerundīvs darbības vārda infinīta forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību
- verbāladjektīvs darbības vārda infinitīva forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību; ģerundīvs
- noieta ceļš darbības, ko veic atsevišķas fiziskas vai juridiskās personas vai šo personu kopums, kas tieši vai netieši nodrošina materiālo un garīgo labumu īpašnieku maiņu
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu
- neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju)
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili)
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam)
- slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei
- grieznes Darbmašīna vai darbarīks materiāla nogriešanai ar paralēliem, slīpiem (giljotīngrieznes) vai diska asmeņiem
- slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1)
- džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks
- ergāzija Darbs; katrs aktivitātes veids, īpaši garīgās
- apdare Darbu kopums ēku un izbūvju ilgmūžības pagarināšanai, ekspluatācijas, sanitārtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai
- gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar reljefētu (kameja) vai iegrieztu (intalja) miniatūrattēlu; senos laikos gemmas izmantotas par zīmogiem, īpašuma zīmēm, amuletiem, rotaslietām
- kabošons Dārgakmens, nevis šķautnains, bet reljefi noslīpēts no vienas vai divām pusēm
- ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot
- inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
- intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
- uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma
- fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ)
- taisīties darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības)
- rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības
- rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības
- jaundarvinisms Darvinisma virziens, kas dabīgo izlasi atzina par vienīgo attīstības faktoru un noliedza iegūto īpašību iedzimtību
- stobrs Dārza sīpola lapa, kurai veidojas zieds
- sīpolloki Dārza sīpola loki
- sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas
- Allium cepa dārza sīpols
- cibuls Dārza sīpols ("Allium cepa")
- seipuls Dārza sīpols ("Allium cepa")
- sīpoli Dārza sīpols ("Allium cepa")
- sīpolis Dārza sīpols ("Allium cepa")
- sīpuli Dārza sīpols ("Allium cepa")
- sīpuļi Dārza sīpols ("Allium cepa")
- sīpuls Dārza sīpols ("Allium cepa")
- loki Dārza sīpols ("Allium cepa"); tā stobrveida lapas
- mošuszemenes Dārza zemeņu šķirne ar aromātiskām un garšīgām ogām, bet to stādi prasa īpatnēju kopšanu un dod maz ogu
- marinēšana Dārzeņu un augļu konservēšana, kas pamatojas uz etiķskābes īpašību kavēt mikroorganismu attīstību
- acojamais nazis dārznieka nazis, kas īpaši piemērots acošanai, potēšanai ar zariņu
- rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti
- personas dati dati, pēc kuriem tieši vai netieši var noteikt konkrētu personu un kuri ļauj secināt, piemēram, par tās īpašībām
- magnētoptiskais disks datora atmiņas ierīce, kas apvieno optiskā un magnētiskā diska īpašības
- magnetooptiskais disks datora atmiņas ierīce, kas apvieno optiskā un magnētiskā diska īpašības
- lietojums datora izmantojums īpašiem nolūkiem, piem., algu sarakstu sastādīšanai, inventāra uzskaitei, aviobiļešu rezervēšanai u. c. vajadzībām
- atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
- hiperteksts Datorizētas informācijas nelineāra pārlūkošanas un izguves sistēma, kas lietotājam ar īpaši izveidotu asociatīvu saišu (hipersaišu) palīdzību ļauj veikt informācijas izguvi no savstarpēji saistītiem dokumentiem neatkarīgi no to izvietojuma datora (datoru) atmiņā
- liellopa pase datorizēti aizpildīta veidlapa, kurā norāda dzīvnieka dzimšanas datumu, piešķirto identitātes numuru, izcelšanās datus un dzīvnieka īpašnieku
- datorpirātisms Datorprogrammu nelegāla izplatīšana un lietošana, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma autortiesības
- tīkla dators dators ar minimālu atmiņas apjomu un mazjaudīgu procesoru, kas speciāli projektēts izmantošanai datoru tīklos, īpaši internetā
- konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības
- konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības
- uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām
- slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem
- tīkla caurspīdīgums datoru tīkla operētājsistēmas vai citu programmu īpašība, kas nodrošina lietotāja piekļuvi attāliem resursiem tā, ka lietotājs netiek informēts par to, vai izmantoti attāli vai lokāli resursi
- pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori
- izmantojamība Datoru tīkla resursa īpašība, kas raksturo iespējas to izmantot lietotājam, kuram ir atbilstošas pilnvaras
- profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas
- mandāts datoru tīklos - uzrādāma pilnvara, kas izmantojama kā tīkla resursa identifikators un kura apstiprina tās īpašnieka tiesības uz piekļuvi šim resursam
- augšupsaderīgs datoru un programmatūras īpašība, kas norāda, ka dators var izpildīt visas iepriekšējā modeļa funkcijas un ka programmatūrā ietvertas iepriekšējo šīs programmatūras versiju iespējas
- arhitektūra datu apstrādes iekārtas struktūras un īpašību raksturojums no procesu norises un vadības viedokļa
- caurspīdīgums datu apstrādes sistēmās - ierīču, funkciju vai programmu īpašība strādāt tā, ka to klātbūtni nejūt lietotājs
- loģiskā projektēšana datu apstrādes sistēmas vai kādas tās sastāvdaļas loģiskās struktūras projektēšana, neizvirzot īpašas prasības projektējamās sistēmas realizācijai aparatūrā
- pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators)
- datu struktūra datu elementu savstarpējās fiziskās un loģiskās attiecības, kas izveidotas, lai veiktu īpašas datu apstrādes funkcijas
- tīkla redundance datu pārraides tīkla konstruktīva īpatnība, ko raksturo lielāks sakaru kanālu skaits, nekā tas minimāli nepieciešams, lai savienotu savā starpā visas tā stacijas
- sveilēt daudz pīpēt
- ķelsāt daudz un bez izvēles ēst (īpaši biezputru)
- insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas
- efemeroīdi Daudzgadīgi augi ar ļoti īsu veģetācijas laiku; lielāko gada daļu tie paliek bumbuļu, sīpolu vai sakneņu veidā
- maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības
- rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols
- zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs
- puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli
- ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus)
- polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus
- daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija
- fotojutīgs materiāls daudzslāņu materiāls, kurš maina savas fizikālās vai ķīmiskās īpašības gaismas iedarbības rezultātā
- polichords Daudzstīdzis - īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments)
- polihords Daudzstīdzis, īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments)
- aditivitāte Daudzu matemātisku un fizikālu lielumu īpašība: lieluma vērtība, kas atbilst veselam objektam, ir vienāda ar objekta daļām atbilstošo vērtību summu
- polionīmija Daudzu vārdu vai īpašvārdisku nosaukumu piemitība vienam objektam
- Slutišku krauja Daugavas ielejas labā pamatkrasta krauja lejpus Slutišku ciema, garums — 570 m, lielākais augstums — 41 m, nogāzes slīpums 36 grādi
- Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda
- misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm
- dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija
- atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi
- lingvistiskā attieksme dažādu etnosu, sociālo grupu un indivīdu subjektīvo faktoru komplekss - valodas uztveres īpatnības, attieksme pret dažādām valodām un valodas situācijas regulēšanas mehānismiem
- puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem
- principes Dažās augu sistēmās tā sauktas palmas kā īpaša augu rinda
- neokultūra Dažas īpatnas, gk. sausam klimatam pielāgotas zemes izmantošanas un lauksaimniecības kultūru kopšanas metodes
- promese Dažās valstīs - dokuments, kas dod tiesības par īpašu maksu saņemt laimestu pēc loterijas biļetes, kura iegādāta uz nomaksu
- ratifikācija dažās valstīs (piemēram, ASV) - īpaša konstitucionālo labojumu apstiprināšanas kārtība
- interkalārijas dažiem zemākiem mugurkaulniekiem īpaši skrimšļa gabali starp mugurkaula skriemeļiem
- vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā
- patmala Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdens dzirnavas
- patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala
- patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala
- gulbīši Dažos apvidos kartupeļi; īpaša kartupeļu šķirne
- bronza dažu apbalvojumu (īpaši sportā) trešās kategorijas apzīmējums
- mirmekofilija dažu augu uzbūves īpatnības, ko izmanto skudras, piem., dobi stublāji ar plānām sienām, kuros tās apmetas uz dzīvi, saldi izdalījumi uz lapām, ar kuriem tās barojas
- magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā
- pēcdarbība dažu fizikālo īpašību izpausmes aizkavēšanās, atpalikšana attiecībā pret faktoriem, kas tos izraisa
- preterits dažu indoieropiešu (it īpaši ģermāņu) valodu vēsturē - darbības vārda pagātnes laiks
- dihroisms dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā
- papildbarošanās dažu kukaiņa attīstības stadija pēc jaunā īpatņa izkūņošanās no kūniņas līdz pieauguša īpatņa stadijas sasniegšanai, kad tas kļūst nobriedis dzimumdzīvei
- maksts dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem
- imunitāte dažu likumu neattiecināšana (uz personām, kam ir īpašs stāvoklis valstī)
- rūgt dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības
- mezofāzes dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli
- reotakse dažu organismu īpašība kustēties šķidruma plūsmai pretējā virzienā
- termoreaktivitāte dažu polimēru un oligomēru materiālu īpašība sasilstot kļūt mīkstiem, bet pēc atdzišanas neatgriezeniski sacietēt, veidojot nešķīstošu un nekūstošu produktu
- minerālterapija dažu slimību ārstēšana, izmantojot dārgakmeņu vai pusdārgakmeņu īpašības
- dihromatisms dažu šķīdumu īpašība krasi mainīt savu krāsu, ja tiek mainīta to koncentrācija
- karpveida mugura dažu šķirņu cūkām raksturīga eksterjera īpatnība – izliekta mugura
- enantiomērisms dažu vielu īpašība pastāvēt labā un kreisā antipoda formās; labā modifikācija, tās forma un struktūra ir it kā kreisās modifikācijas
- birotācija dažu vielu īpašība ūdens šķīdumos ar laiku mainīt polarizēta stara griešanas spēju
- amfoteritāte dažu vielu spēja atkarībā no apstākļiem uzrādīt vai nu skābju, vai bāziskas īpašības
- pusasteroīds Debess ķermenis, kam daļēji piemīt asteroīda īpašības; centaurs
- puskomēta Debess ķermenis, kam daļēji piemīt komētas īpašības; centaurs
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā
- dalāmības pazīmes decimālajā sistēmā rakstītu naturālu skaitļu īpašības, kas ļauj noteikt to dalāmību ar vienkāršākajiem dalītājiem; piemēram, skaitlis dalās ar 3, ja tā ciparu summa dalās ar 3
- nepretrunīgums Deduktīvas teorijas (un tās aksiomu sistēmas) īpašība, kas nepieļauj šajā teorijā loģisku pretrunas pastāvēšanu
- māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums
- fitilis Degpavediens, ar ko senāk aizdedzināja šaujamā pulvera pildiņus, raķetes, uguņošanas ierīces, uz kuģiem lietoja arī aizpīpošanai
- līpēt Degt ar šaudīgu liesmu; līpenēt
- līpināt Degt ar šaudīgu liesmu; līpenēt
- knīpis Deguns, snīpis (bērnu runā)
- nīpis Deguns; snīpis
- snucis Deguns; snīpis (traukam)
- elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam
- ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
- jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista
- tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas
- nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem
- slīpēšanas dekorēšana dekorēšana, ar dažāda profila slīpripām uz stikla izstrādājuma virsmas izveidojot dažādu elementu (riņķu, ovālu, staru u. c.) kompozīcijas; viens no slīpēšanas veidiem ir skaldņošana
- Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu
- īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
- galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu
- ķinguls Dēlītis ar īpašnieka vārdu, ko piestiprina maisam vai piena kannai
- cīpslīņa dem. --> cīpsla
- dzijpārīši dem. --> dzīpars
- dzīpariņš dem. --> dzīpars
- dzīpartiņš dem. --> dzīpars
- ķīpiņa dem. --> ķīpa
- pīpiņa dem. --> pīpa
- pīpīte dem. --> pīpe
- pīpelis dem. --> pīpe (nicinoši)
- pīpenīte dem. --> pīpene
- pīpkannīte dem. --> pīpkanna
- sīpoliņš dem. --> sīpols
- sīpolīns dem. --> sīpols
- skrīpstiņš dem. --> skrīpsts
- stiepiņa dem. --> stīpa
- stīpiņa dem. --> stīpa
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi
- kopdepozīts Depozīta veids, kura deponenti kļuva par līdzīpašniekiem savās kvotatīvās daļās
- magnētiskā separācija derīgo izrakteņu bagātināšanas paņēmiens, kas pamatojas uz sadalāmā maisījuma komponentu magnētisko īpašību atšķirībām
- stādāmais materiāls dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai
- tipveida detaļa detaļa (izstrādājums), kas iespējami pilnīgāk pārstāv noteiktas detaļu (izstrādājumu) klases konstruktīvās un tehnoloģiskās īpatnības
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata
- kontaktdetektori Detektori, kuros izmantota dažu materiālu kontakta pretestības īpatnība savas saskaršanās vietai laist elektrisko strāvu cauri tikai vienā virzienā
- Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā
- protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls
- elektriskā stiprība dielektriska materiāla vai vides spēja nevadīt elektrisko strāvu; atkarīga no materiāla īpašībām
- para- Dienvidamerikas vietu, īpaši upju nosaukumos vārdu sākumā nozīmē: lietus, daudz ūdens, liela upe
- Korejas Republika Dienvidkoreja, valsts Korejas pussalas dienvidu daļā, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas
- menciņi Dienvidkurzemē izplatīts ēdiens, kūpināta menca ar kartupeļiem un sīpoliem
- diaita Diēta, kvantitatīvi un kvalitatīvi pareizs barošanas veids, atkarībā no slima vai vesela organisma vajadzībām un īpatnībām
- gottespfennig Dieva ārtava, kas no nekustamā īpašuma pirkuma līguma iemaksājami par labu baznīcām un skolām
- antropoteoloģija Dieva atziņa, izejot no cilvēka tikumiskām īpašībām
- harisma Dieva dota žēlastība, īpaša labvēlība - īpašs talants
- Providentia specialis Dieva gādība īpaši par cilvēkiem
- Revelatio specialis Dieva īpaša atklāsme konkrētam cilvēkam konkrētā laikā un vietā
- asēitāte Dieva īpašība, nebūt atkarīgam ne no kāda ārpus viņa stāvoša cēloņa un mērķa
- deifikācija Dieva īpašību ieraudzīšana kādā parādībā, dievināšana
- dievains Dievišķs, īpašs, izcili labs; dievbijīgs
- pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas)
- diplomātiskais personāls diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības
- dirvinieks Dirvas īpašnieks vai apstrādātājs
- grafu teorija diskrētās matemātikas nozare, kas pētī grafu kombinatoriskās un topoloģiskās īpašības
- geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem
- dīvainība Dīvaina rīcība, paradums, uzskats; arī īpatnība
- brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai
- slīpēts divd. --> slīpēt
- strīpots divd. --> strīpot
- lokāmais divdabis divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; deklinējamais particips
- deklinējamais particips divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis
- meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos
- sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
- dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars)
- satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras
- dvīņi Divi vai vairāki dzemdē vienlaicīgi attīstījušies īpatņi
- kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi
- reduplicēts īpašvārds divkāršots īpašvārds - īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms
- ratine Divkāršs audums no vilnas un kamieļu spalvu pavedieniem, kas īpatnēji sasprogots
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem
- kuteris Divmastu zvejas kuģis ar slīpām burām XIX gs. Baltijā un Ziemeļjūrā
- gads Divpadsmit mēnešu ilgs posms, skaitot no 1.janvāra, kurā īpaši raksturīga ar apzīmētāju nosauktā parādība (visa posma garumā vai tikai parādībai raksturīgajā laika posmā)
- duplicisms Divpusības teorija, mācība par īstenības divām fundamentālām īpašībām
- smirģelis divripu galda slīpmašīna
- diedrs Divskaldnis, vienkāršā kristalogrāfiskā forma, kas līdzīga divslīpju jumtiem, divas neparalēlas skaldnes
- vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem
- zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas; jumtgale
- divspārnu jumts divslīpju jumts
- hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana
- distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu
- distributīvā īpašība divu bināru operāciju ° un * īpašība (a°b)\*c=(a\*c)°(b\*c) visiem a, b, c (° ir distributīva pret \*); piemēram, skaitļu reizināšana ir distributīva pret saskaitīšanu
- heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai
- sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz
- homohromoizomērisms Divu vai vairāku dažādas struktūras organisku vielu īpašība šķīdumā uzrādīt līdzīgus absorbcijas spektrus
- komplementaritāte Divu vai vairāku gēnu kopdarbība, kas dod tādu organisma īpašību, kādu nevar dot neviens no gēniem atsevišķi
- transitivitāte Divu vai vairāku objektu attieksmju, īpašību saistība ar kādu citu objektu
- salīdzinājums divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes
- kompaundēšana Divu vai vairāku sastāvdaļu (piem., eļļu, degvielu) ķīmiska sajaukšana, lai iegūtu produktus ar noteiktām īpašībām
- piekļāvums Divu valodas vienību (parasti vārdu) saistījums bez īpašiem formāliem saistījuma rādītājiem
- koku gāžamā dakša divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai
- cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs - rāda cetāna koncentrāciju (tilpuma procentus) tādā maisījumā ar metilnaftalīnu, kas pēc uzliesmošanas īpašībām ekvivalents pārbaudāmajai degvielai
- Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas
- sīpelnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Sīpele" iedzīvotāji
- stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā
- slēpts attēls dobspiedē iespiests attēls, kas kļūst redzams, dokumentu pagriežot un aplūkojot slīpā krītošā gaismā
- dokumenta juridiskais spēks dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvēšanai
- ķīlu zīme dokuments par to, ka parādnieks ir ieķīlājis nekustamo īpašumu, kas dod kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto mantu izsolē, gadījumā, ja parāds nav laikā nomaksāts
- patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu
- ceļojuma čeks dokuments, kas ir rīkojums par noteiktu summu, kādu ceļojuma laikā dokumenta īpašnieks var ārzemju bankā izņemt skaidrā naudā
- specifikācija dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija; darbība, process --> specificēt
- ganāmpulka reģistrs dokuments, kurā ir iekļauti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulki, kā arī savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulki, kas audzēti fermā vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā
- privatizācijas sertifikātu grāmatiņa dokuments, kuru banka ir izsniegusi sertifikātu īpašniekam un kurā tiek atspoguļots privatizācijas sertifikātu konts un operācijas ar sertifikātiem
- pīpināt Dot, arī ļaut (kādam) pīpēt
- iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā)
- habits Drānas, tērps (it īpaši baznīcas amatpersonas tērps)
- uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības
- baznīcas padome draudzes vai baznīcas kopīpašuma valde
- garendrenāža Drenu izvietojuma veids, kad drenas virzītas gruntsūdeņu līmeņu vai arī zemes virsmas lielākā slīpuma virzienā
- digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai
- varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- identitatīvā drošības politika drošības noteikumi, kas pamatojas uz datoru tīkla lietotāju, lietotāju grupu vai to pilnvaroto pārstāvju, kā arī izmantojamo datoru tīkla resursu identificējošām īpašībām vai atribūtiem
- trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs
- astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis
- dundžiņi Dundadznieki - Dundagas apkaimē dzīvojošie, tie, kas runā īpatnēju, lībiešu valodas ietekmētu izloksni
- aklais dundurs dunduru dzimtas lieteņu ģints īpatnis
- duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības
- patentatslēga Durvīs iemontējama atslēga ar īpašu sarežģītu slēdzeni: šāda slēdzene
- krējumes Dzeltenās pīpenes
- tetrametiltiuramdisulfīds Dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai; TMTD
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos
- makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai
- raipa Dzelzs stīpa uz (ratu) riteņa
- sideropēnija Dzelzs trūkums, īpaši asinīs (eritrocītos)
- siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re)
- ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības
- feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības
- ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības
- histeroloksija Dzemdes slīpa versija vai fleksija
- raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam)
- kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu
- buča Dzeršana no krūzes ar snīpi, liekot to mutē
- stīpot Dzert, žūpot; stīpāt
- termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji)
- jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem)
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās)
- kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības
- tilpumdzija Dzija, kam ir palielināts īpatnējais tilpums un pūkainums
- batiestēzija Dziļā jutība; dziļo ķermeņa daļu (muskuļu, locītavu, cīpslu u. c.) sajušana
- gravēšanas dekorēšana dziļā slīpēšana, ko lieto biezsienu kristālslikla izstrādājumu dekorēšanai
- izdzimt Dzimstot mantot (senču īpašības)
- dzimtīpašniece Dzimtīpašnieks
- dzimtmājas Dzimtīpašumā iepirkta zemnieku saimniecība
- dzimtsīpašums Dzimtīpašums
- allods Dzimtmuiža ar pilnīga īpašuma tiesībām
- gonochronisms Dzimuma (kārtu) šķirtība, kad īpatnim ir tikai vai nu vīrišķie vai arī tikai sievišķie dzimuma dziedzeri
- mīzlis Dzimumloceklis, īpaši zirga; dzimumorgāni
- mīslis dzimumloceklis, īpaši zirga; dzimumorgāns
- dzīparots Dzīparains
- dzipurainis Dzīparains
- paludella Dzīparenes
- cīpari Dzīpari
- bane Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice
- banīca Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice
- banīte Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice
- banītis Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice
- cimpurītis Dzīpars
- cīpārs Dzīpars
- dzīpores Dzīpars
- dzīpors Dzīpars
- dzīpurs Dzīpars
- dzīvpariņš Dzīpars
- dzīvpars Dzīpars
- ģīpars Dzīpars
- dzijpārs Dzīpars - krāsains dzijas pavediens
- dzivpars Dzīpars - krāsains dzijas pavediens
- dzirnavniece Dzirnavnieka sieva; dzirnavu īpašniece
- vējmelderis Dzirnavnieks vējdzirnavās; vējdzirnavu īpašnieks
- dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks
- čīpsla Dzīsla, cīpsla
- ķīpsla Dzīsla, cīpsla
- cenksle Dzīsla, cīpsla pacelē
- cenksta Dzīsla, cīpsla pacelē
- čipslains Dzīslains, cīpslains
- kauslains Dzīslains, cīpslains (par gaļu)
- cenkstes Dzīslas, cīpslas pacelēs
- šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība)
- kairināmība Dzīvās matērijas īpašība - spēja reaģēt uz vides iedarbību
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī
- botiki Dzīviem organismiem piemītošas funkcijas un īpašības vai uz tām attiecīgo zināšanu kopums
- spriksts Dzīvīgs, gudrs cilvēks, īpši šāds zēns
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā
- priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā
- pēcnācējs Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies
- pēctecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies
- rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordists (2)
- rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordnieks
- individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums
- kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju
- orda Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju; kopiena (2)
- gredzenošana Dzīvnieku iezīmēšana ar īpašiem gredzeniem migrācijas ceļu, izplatības, skaita dinamikas un populāciju struktūras pētīšanai
- poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem
- zoolatrija Dzīvnieku pielūgšana, reliģisks dzīvnieku kults, kas bija plaši izplatīts senos laikos, it īpaši Ēģiptē un Indijā
- mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis
- amiloīds Dzīvnieku un cilvēka organismā - īpatnēja olbaltumviela, kas uzkrājas aknās, liesā un citos orgānos dažu patoloģisku procesu laikā
- peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.)
- tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis
- apdraudētās sugas dzīvo būtņu sugas, kuru īpatņu skaits un areāls krasi samazinās un kurām pastāv iznīkšanas draudi
- idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; genotips
- namīpašnieks Dzīvojamās mājas īpašnieks
- DzĪK Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs
- DzĪS Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība
- mājoklis Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis)
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām
- garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml)
- košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma
- sīpolsitenis Ēdiens - izdauzītas, ar sīpoliem saceptas liellopu gaļas šķēles
- rulica ēdiens (ūdenī iedrupināta maize ar sīpoliem un sāli)
- pīceņi Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.)
- pītes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.)
- pītnes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.)
- biguze Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens
- čubītes Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens
- čuriņa Ēdiens no ūdenī iegrieztas maizes un sīpoliem
- pītenes Ēdiens no vārītiem un grūstiem zirņiem ar sīpoliem un kaņepēm
- kratījumi Ēdiens no zirņiem ar sīpoliem
- dzjupka Ēdiens, kas ir pagatavots no ūdens, rupjmaizes šķēlēm, sīpoliem, sāls un linsēklu eļļas
- murcavka Ēdiens, kas pagatvots no ūdens, rupjmaizes šķēlītēm, sīpoliem, sāls un linu eļļas
- cūruls Ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls
- tauku iešņavas ēdiens, kuru gatavoja, taukus samīcot ar sāli, pipariem, sīpoliem; tauku saglabāšanas veids
- murcauka Ēdiens, sildīts piens ar aukstu ūdeni sajaukts, mēdz pielikt arī sīpolus
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam
- diētiskā ēdnīca ēdnīca personām, kam nepieciešams īpašs ārstu noteikts uzturs
- fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens)
- Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē
- šiša Ēģiptiešu ūdenspīpe
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu
- Interprise Eiropas Savienības programma uzņēmējdarbības vides un uzņēmumu attīstības veicināšanai, īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem
- sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus
- kriohidrāts Eitektisks maisījums, īpaši tāds, kurā ietilpst ūdens
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā)
- kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu)
- krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.)
- matricanalīze Ekonomikas objektu īpašību pētīšanas metode, izmantojot matricu teorijas likumus
- naudas metāliskā teorija ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība
- ekonomģeogrāfija ekonomiskā ģeogrāfija - zinātnes nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas teritoriālo izvietojumu, attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un reģionos, kā arī iedzīvotāju un apdzīvoto vietu izvietojumu
- tirgus ekonomika ekonomiskā sistēma, ko raksturo privātīpašums, brīva uzņēmējdarbība, konkurence un cenu sistēma
- mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem
- mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli
- superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
- psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu)
- žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā
- ārupvērstība Ekstraversija - cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes
- Hizbolla Ekstrēmistisks šiītu musulmaņu grupējums, īpaši Libānā
- protonefrīdiji Ektodermālas izcelsmes zaroti kanāli parenhīmā, kas sākas ar īpašu zvaigžņveida (terminālo) šūnu, kuras iekšienē ir skropstiņu pušķis
- elastoplasti Elastīgas plastmasas, kam paaugstinātā temperatūrā piemīt termoplastu tecētspēja, bet normālā temperatūrā - gumijai līdzīgas īpašības
- kolektīvās kristāliskā režģa svārstības elastiski viļņi ar diskrētu frekvenču spektru; to īpašības var aprakstīt kā kvazidaliņas ar atbilstošiem enerģijas kvantiem – fononiem
- norīts Elekrtrotehnikā apzīmējums īpašai izolācijas masai, ko lieto kā veidojamo masu
- zemējuma pretestība elektriskā pretestība strāvai, kas noplūst zemē no zemētāja virsmas; tās lielumu nosaka zemes īpatnējā vadītspēja, zemētāja virsmas izmēri un forma
- reostatu bremzes elektriskās bremzes, kas darbojas ar dīzeļlokomotīvju vai gāzturbīnu lokomotīvju elektromotoru izstrādāto enerģiju, kura tiek absorbēta īpašos reostatos
- gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi
- toneris elektriski uzlādēts pulveris vai tinte, ko izmanto elektrostatiskajos printeros un kopēšanas iekārtās; attēls veidojas tam pielīpot pretēji uzlādētai platei, veltnim vai papīram
- multipols Elektrisko lādiņu sistēma, kam piemīt simetrijas īpašības
- elektrostatika elektrodinamikas nozare, kurā pēta nekustīgu elektrisko lādiņu īpašības, to radītos elektriskos laukus, spēkus un mijiedarbību, arī pastāvīgā elektriskā lauka īpašības
- publiskais tirgotājs elektroenerģijas tirgotājs, kuram Elektroenerģijas tirgus likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un kura licencē iekļautas speciālas prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai
- tiešā līnija elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus
- zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; pīkstenis
- pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; zummers
- siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstaroļums
- pusvadītājmateriāli Elektrotehniskie materiāli, kam piemīt pusvadītāju īpašības
- daļiņu difrakcija elementārdaļiņu (elektronu, neitronu u. c.) difrakcija un izkliede kristālos, kā arī molekulāros šķidrumos un gāzēs, ko nosaka šo mikrodaļiņu viļņu īpašības
- leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas
- speciālā industriālā eļļa eļļa, ko lieto iekārtām, kas darbojas īpašos apstākļos (pazeminātā vai paaugstinātā temperatūrā)
- ļurka Eļļaini tabakas atkritumi, kas uzkrājas pīpes caurulē
- sodreibe Eļļains šķidrums (tabakas eļļa), kas uzkrājas pīpē
- segemalja Emaljas slānis, ko uzklāj uz pamatemaljas, veidojot izstrādājuma fizikālās īpašības un dekoratīvo izskatu
- embolektomija Embola operatīva izņemšana; tiešā e., ko veic, atverot asinsvadu un izņemot embolu; netiešā e., ko veic ar instrumentu vai īpašu katetru, kurš ievadīts asinsvadā pa iegriezumu asinsvada sienā
- novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija
- reālleksikons Enciklopēdiska vārdnīca bez īpašvārdiem un biogrāfijām
- kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju
- hidrauliskais slīpums enerģijas līnijas kritums – lielums ūdens kustības raksturošanai vaļējā gultnē – plūsmas enerģijas maiņas attiecība pret plūsmas noieto ceļu; vienmērīgā plūsmā tas ir vienāds ar gultnes ģeodēzisko slīpumu
- kuražīgs Enerģisks, uzņēmīgs, neatlaidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni
- epitalaksija Epitēlijšūnu lobīšanās, īpaši zarnu iekšējā slānī
- Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem
- etanols Etilspirts - piesātināts vienvērtīgais spirts, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu
- etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem
- Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu
- asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam
- subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām
- reevakuācija Evakuēto iedzīvotāju, uzņēmumu, iestāžu, īpašuma atvešana atpakaļ sākotnējā atrašanās vietā
- apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi
- ēzeļmāte ēzeļu ģints sievišķais īpatnis, kas radījis pēcnācējus
- Vipēdis ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis
- Pāķu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, augstākais no Silavas ezeriem, 88,4 m vjl., platība - 15 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~250 m, lielākais dziļums - 4 m; Darvas ezers
- Plošu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, platība — 3,8 ha; Kikaukas azars; Plašu ezers; Ploši
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
- Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna
- Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis
- Riebezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera
- Sudrabezers ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers
- Slīpju ezers ezers Smiltenes novada Smiltenes pagastā, platība - 19,3 ha, dziļums - līdz 6,8 m; Naugārdes ezers; Sikšņu ezers; Slepu ezers; Sliepu ezers; Slīpa ezers; Slīpis; Slīpu ezers
- Gruženieku ezers ezers Vīpes pagastā, 88,3 m vjl., platība - 24,7 ha, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,9 m; Ilzes ezers
- kultūrezers Ezers, kurā zivis īpaši audzē, kopj
- asteja Ezoterismā - "trešā atturēšanās", kura aicina cilvēku nezagt un neiekārot cita īpašumu arī domās
- adžapa Ezoterismā - īpaša mantra
- tjāga Ezoterismā absolūta atteikšanās no īpašuma un no tā, ko var dēvēt par sociālo aktivitāti; tas, kurš atteicies no sava īpašuma un kļuvis par vientuļnieku
- nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss
- asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums
- kumbhaka Ezoterismā īpašs elpošanas veids ar elpas aizturi starp ieelpu un izelpu
- abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu
- ida Ezoterismā sensoro un kustības nervu kūlis mugurkaula kreisajā pusē, kam esot īpaša loma astrālā un fiziskā ķermeņa mijiedarbībā
- guna ezoterismā viena no trīs īpašībām, kas piemīt katram cilvēkam - kūtrums, paviršība un prieks
- fabrikants Fabrikas īpašnieks
- rijējšūnas Fagocīti - īpaši leikocīti, kas nodrošina organismā iekļuvušo svešo organisko un neorganisko daļiņu, kā arī mirušo šūnu satveršanu un iznīcināšanu
- skaidrojums fakti, atzinumi, kas konstatē (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- pastozitāte Faktūras īpatnība glezniecībā: biezi, blīvi uz audekla uzlikta krāsa
- farizejisms farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums; liekulība; svētulība
- fasciektomija Fascijas izgriešana, īpaši strēmeļu izgriešana no platās fascijas laterālās daļas plastiskajā ķirurģijā
- profilslīpēšana Fasonvirsmu apstrāde ar slīpripu, ko pārvieto pa virsmas profilam ekvidistantu trajektoriju
- kopējošā slīpēšana fasonvirsmu apstrāde ar virsmas profilam atbilstošas formas slīpripu
- fašists fašistiska režīma (it īpaši nacistiskās Vācijas) armijas karavīrs
- esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis
- fazendeiro Fazendas īpašnieks
- kritiskais punkts fāžu stāvokļa diagrammas punkts, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim, kurā līdzsvarā esošās fāzes (piemēram, šķidrums – tvaiks, cietviela – šķidrums) pēc fizikālajām īpašībām kļūst neatšķiramas
- džagirs Feodālā zemes īpašuma veids Indijā 16.-18. gs. Lielo Mogolu valdīšanas laikā, ap 100 tk. ha zemes
- ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs
- muižniecība Feodālās sabiedrības kārta; feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums
- senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāliem vai pilsētām; senjorijas īpašnieks
- lēņa grāmata feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu
- muižas tiesa feodāļa (muižas īpašnieka) tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm; Latvijas teritorijā pastāvēja no 14. gs. līdz 19. gs. sākumam
- domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā
- iedalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās sadaloties Kijevas Krievzemei, un vēlāk, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm
- Dalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm
- dehidrāzes Fermenti, kas oksidējamai organiskai vielai atšķeļ ūdeņradi un nodod to skābeklim vai īpašām vielām - ūdeņraža akceptoriem
- fumarāze Ferments baktērijās, pelējumā, raugā, augstākajos augos un dzīvniekos, īpaši aknās un muskuļos; katalizē fumārskābes pārvēršanos par ābolskābi
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā
- arhīva kadri filmā iekļautas epizodes, kas nav uzņemtas īpaši šās filmas vajadzībām, bet iegūtas no kinoarhīva vai citas speciālas glabātavas
- eksportkopija Filmas kopija, kas īpaši sagatavota (ar dublāžu vai subtitriem) demonstrēšanai ārpus valsts, kurā tā uzņemta
- ieskaņošana Filmas skaniskā satura ierakstīšana pēc filmas uzņemšanas īpašā ieraksta studijā
- rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem
- ekseģēti Filologi, kas skaidro literārus tekstus (it īpaši antīkos sacerējumus)
- sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml vienību
- atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām
- atspoguļošana Filozofiska kategorija; vispārīga matērijas īpašība, materiālu sistēmu spēja ar pārmaiņām sevī atveidot citu sistēmu iedarbību
- antropoloģisms Filozofiska koncepcija, kas sabiedriskās dzīves parādības skaidro ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām
- Kroņa palāta finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (cariskajā Krievijā līdz 1917.gadam)
- kamerālvalde Finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai Krievijā 1775.-1917.; kroņa palāta
- finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem
- pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem
- opcijas taustiņš firmas _Apple_ tastatūras taustiņš, kurš apvienojumā ar kādu rakstzīmes taustiņu veido speciālus simbolus, piemēram, lodziņus, dažādu valūtu simbolus, slīpsvītras u. c.
- dominante Fitocenozē pārsvarā esošās augu sugas, kas nosaka fitocenozes pamatīpašības
- cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai
- kristallfizika Fizikālā kristalogrāfija, kas apskata kristālu formas, struktūru un fizikālo īpašību savstarpējo sakarību
- relativitātes teorija fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju
- molekulārā akustika fizikālās akustikas nozare, kas ar akustiskām metodēm pētī vielas uzbūvi un īpašības
- ķīmiskā termodinamika fizikālās ķīmijas nozare, kas ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus (vielu uzbūvi un īpašības, ķīmiskās reakcijas, fāžu pārejas u. c.) pētī no termodinamikas likumsakarību viedokļa
- magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām
- magnētķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakaru starp vielas magnētiskajām īpašībām un tās molekulāro, kristālisko, elektronisko uzbūvi, kā arī magnētisko parādību ietekmi uz ķīmiskām reakcijām
- ģeofizikālās izpētes metodes fizikālās metodes, ko lieto Zemes garozas izpētē, izmantojot fizikālo lauku anomālijas, kas saistītas ar iežu, slāņu un veselu formāciju fizikālo īpašību maiņu atkarībā no to sastāva, struktūras, vecuma, ģeoloģiskās vēstures utt.
- modulācija Fizikālo īpašību maiņa (skaņām, to sakopojumiem)
- izotropija Fizikālo īpašību neatkarība no virziena dotajā vidē
- anizotropija Fizikālo īpašību nevienādums dažādos virzienos
- izotopiskais efekts fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma
- elastības modulis fizikāls lielums, kas raksturo dažādu materiālu elastiskās īpašības
- efektīvā masa fizikāls lielums, kas raksturo kvazidaļiņu dinamiskās īpašības (mērī masas vienībās)
- elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss (S)
- īpatnējā elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas vienāds ar vielas īpatnējās pretestības inverso lielumu, proti, strāvas blīvuma attiecība pret elektriskā lauka intensitāti vielā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss uz metru (S/m)
- stikla kausējums fizikālu procesu un ķīmisku reakciju rezultātā no mehāniska stikla izejvielu maisījuma iegūta šķidrā fāze ar noteiktām fizikālķīmiskām īpašībām
- kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus
- cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības
- kristālfizika Fizikas nozare, kas pētī kristālu īpašības
- molekulārfizika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu fizikālās īpašības, agregātstāvokļus, fāžu pārejas no viena agregātstāvokļa citā atkarībā no vielas molekulārās struktūras īpatnībām, mijiedarbības spēkiem un siltuma (termiskās) kustības rakstura
- magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību
- termodinamika Fizikas nozare, kas pētī sistēmu stāvokli un īpašības dažādos siltuma procesos
- akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās īpašības un skaņas viļņu (elastisko svārstību un viļņu) mijiedarbību ar vielu, kā arī to izmantošanas iespējas; šādu svārstību intervāls ir no 0 līdz 10 GHz
- konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību
- siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā
- ķīlas devējs fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.; ieķīlātājs
- apsargājamais objekts fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi
- cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo
- labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime)
- būvētājs Fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem (Būvniecības likums)
- zemes iznomātājs fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesības iznomāt savā īpašumā vai lietojumā esošo zemi citām fiziskām un juridiskām personām
- kapitālieguldītājs Fiziska vai juridiska persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmumā, iegūstot īpašuma tiesības
- nomnieks Fiziska vai juridiska persona, kas iegūst nomā īpašumu par noteiktu atlīdzību
- obligacionārs Fiziska vai juridiska persona, kas noteiktā kārtībā ir iegādājusies obligācijas; obligācijas īpašnieks (turētājs)
- ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- bīstamās iekārtas valdītājs fiziskā vai juridiskā persona, kura ir bīstamās iekārtas īpašnieks vai turētājs
- statūtsabiedrības dalībnieks fiziska vai juridiska persona, kura kā līdzīpašniece ieguldījusi savu kapitāla daļu statūtsabiedrībā tās dibināšanas vai darbības laikā
- atkritumu radītājs fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus vai kura veic atkritumu sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs un īpašības
- kuģa īpašnieks fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā ir kuģis vai kurai ir īpašuma tiesības uz kuģi, t. i. valdījuma, lietošanas un rīcības tiesības
- fifiografija Fiziskās ģeografijas nozare, mācība par zemes virsas fiziskām īpašībām un tās ģeoloģisko uzbūvi
- būvniecības dalībnieki fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā
- gruntsgabals Fizisks telpas objekts, ekonomiski vērtīgs resurss, nekustamā īpašuma tiesību objekts
- fluīda kondicionēšana fluīda īpašību pielāgošana tehniskajām vai higiēniskajām prasībām – nevēlamo piemaisījumu atdalīšana, vēlamās temperatūras uzturēšana u. c.; kondicionē hidroiekārtā lietojamo eļļu un dažādiem nolūkiem lietojamo gaisu
- polējamā skābe fluorūdeņraža skābes un sērskābes maisījums, ko lieto slīpētu stikla virsmu pulēšanai
- burvju paklājs folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības
- aģents fona programma, kuras darbību parasti izsauc kāds īpašs notikums; datoru tīklos tā ir tīkla pārvaldības sistēmas daļa (pārvaldības elements), kas atrodas darbstacijās vai citās tīkla ierīcēs un kas vāc un nodod informāciju par šo ierīču darbību tīkla pārvaldības sistēmai
- praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības
- interlingva Formalizēta starpvaloda mašīntulkošanā, kas īpaši nepieciešama, ja sistēmai jānodrošina tulkojumi no/uz vairākām valodām
- baterijas tornis fortifikācijas būve; lielgabalu uzstādīšanai īpaši izbūvēts tornis mūra piļu stūros, bastionu sistēmas priekštecis
- trihlormetafoss-3 Fosfororganisks preparāts, insekticīds un akaricīds, ar pieskares, kuņģa un elpošanas indes īpašībām
- spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm
- ortotipija Fotomehānisks pustoņa iespiedums gludspiedumā un izcilspiedumā ar asfalta kopējumu uz gludi slīpētām plāksnēm
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces
- Marianna Francijas, īpaši Francijas Republikas, simbols - jauna sieviete ar frīģiešu kapuci
- nepāra funkcija funkcija ar īpašību f(–x)=–f(x) visiem x
- pāra funkcija funkcija ar īpašību f(–x)=f(x) visiem x
- kortikalizācija Funkcijas kortikalizācija - organismu vēsturiskās attīstības procesā radusies centrālās nervu sistēmas (it īpaši galvas smadzeņu garozas) dominējošā nozīme dzīva organisma funkciju regulēšanā
- fīča Funkcionāla īpatnība; spilgta iezīme
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini)
- dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi
- zonde gaisa balons ar īpašu aparatūru meteoroloģisko datu iegūšanai atmosfēras augšējos slāņos
- aeroloģiskā zondēšana gaisa īpašību un dažu atmosfēras procesu noteikšana ar aerostatiem, raķetēm vai akustiskām un elektroniskām distances metodēm
- krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām
- Zemes atmosfēra gaisa slānis ap zemeslodi (gāzu maisījums - apm. 78% slāpekļa, 21% skābekļa, 0,9% argona, 0,03% ogļskābās gāzes) vairāku simtu km biezumā, kura īpašības (blīvums, sastāvs, gāzu jonizācijas pakāpe, temperatūra u. c.) stipri mainās atkarībā no augstuma
- aerofors Gaisa tvertne ūdenslīdēju un glābšanas aparātos; arī īpašs ventilators
- advekcija Gaisa un tā īpašību (gaisa masu, aukstuma, siltuma, ūdens tvaiku, spiediena) pārvietošanās horizontālā virzienā no apgabala uz apgabalu
- aerodinamiskā shēma gaisakuģa agregātu ģeometriskā izvietojuma un konstruktīvās īpatnības, pēc kuru pazīmēm tos klasificē; ir klasiskā, pīles, tandēma u. c. tipa shēmas
- pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements; vispārējās nokrāsas galvenā īpašība
- fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa)
- clairette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns
- clarette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns
- samākslota zirga gaita gaita, kas zirgam īpaši iemācāma; to izmanto cirka un specializētos iejādes demonstrējumos
- zvaigžņu populācija galaktikas veidojošo zvaigžņu tips, ko nošķir pēc telpiskā sadalījuma, kustības īpatnībām un stāvokļa Hercšprunga–Rasela diagrammā
- galaktiku klasifikācija galaktiku iedalījums pēc to formas un īpašībām; mūsdienās visplašāk lieto Habla galaktiku klasifikāciju, kurā visas galaktikas iedalītas eliptiskās galaktikās, lēcveida galaktikās, neregulārās galaktikās un spirālveida galaktikās
- magnētiskais galds galds apstrādājamā ķermeņa nostiprināšanai ar elektromagnēta spēku; lieto plakanslīpmašīnās
- regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai; plauktene
- plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai
- galerists galerijas īpašnieks; uzņēmējs, kas nodarbojas ar mākslas darbu eksponēšanu un pārdošanu galerijā (6)
- apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu)
- noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam); nobeigums (4)
- nobeigums Gals, parasti ar īpašu elementu, veidojumu
- pamatīpašība Galvenā, nozīmīgākā īpašība
- virsīpašnieks Galvenais (kā) īpašnieks
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.)
- noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums
- kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums
- raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums
- raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums
- daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība
- pamatbūtība galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums, kas ir (priekšmeta, parādības) pamatā
- iekšējais apmetums galvenokārt kaļķa apmetums ar skaņas un siltumizolācijas un dekoratīvām īpašībām
- marmorgaļa gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu
- skārninieks Gaļas veikala īpašnieks
- kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki; ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem
- ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
- lellā Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam
- lello Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam
- lellū Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam
- lēlo Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam
- baraks Garenisks divslīpju zārds
- redingots Gari (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai
- būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam)
- saronga Garš, plats un krāsains auduma gabals (šalle), ko aptin ap gurniem; īpaši izplatīta Javā, Šrilankā u. c.
- stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla
- sūra garša garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- salda garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- sīva garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- sāļa garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- rūgta garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai)
- dārgzāle Garšviela, īpaši augu vai to daļu veidā
- tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu (tamboradatu) saistot to ciešos valdziņos
- knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi; ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē
- gavelēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids
- gavenēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids
- reālā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības (atšķirībā no ideālās gāzes) ir atkarīgas no molekulu mijiedarbības
- deģenerētā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības būtiski nosaka kvantu fizikas īpatnības
- gēna izpausme gēna darbības rezultāts, gēna ietekme uz noteiktas pazīmes attīstību un īpatnībām mijiedarbībā ar citiem gēniem un ārējās vides faktoriem
- ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes
- gēntehnika Gēnu inženierija - molekulārbioloģiska manipulēšana ar šūnu iedzimtības materiālu pārnesot DNS fragmentu no viena organisma citā radot tam jaunas īpašības
- gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam
- otrā apdedzināšana glazūras uzkausēšana, izstrādājuma īpašību veidošana
- starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties
- bezūdens ofsets gludspiedes ofseta paveids, kurā izmanto īpašas (nemitrināmas) iespiedformas, iespiedkrāsu un formu cilindrus
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes
- visnotaļ Gluži, pavisam, viscaur; parasti; arī īpaši
- vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu)
- trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes
- kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām; arī tikumīgs
- goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
- kadru buferis grafikas adaptera atmiņa, kurā tiek uzglabāta displeja ekrānā neattēlotā informācija, bet uzglabātos kadrus, izmantojot īpašas ierīces, var pārveidot un vizualizēt
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas
- ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas
- raksts Grafisko zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju formu, materiāla īpatnību kopums; arī rakstība
- lappāris Grāmatas divas pretējās lappuses, īpaši grāmatvedības grāmatās
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris
- ekslibris Grāmatas īpašumzīme; grāmatzīme (1)
- mēra attieksme gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi
- vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem
- grāmatspiedējs Grāmatspiestuves īpašnieks, kas nodarbojas ar iespieddarbu pagatavošanu
- analojs Grāmatu paliktnis - četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura, diakonam lasot evaņģēliju, tiek nolikti Svētie Raksti
- finālburti Grāmatu spiestuvēs īpaši burti rindu īpatnējai atdzīvināšanai; lieto gk. daiļdarbu salikumos vārda vai rindas beigās
- žurnālorderu grāmatvedība grāmatvedība, kuru, izmantojot saimniecisko operāciju reģistrāciju, veic īpašos hronoloģiskas un sistemātiskas uzskaites reģistros - žurnālorderos
- etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam
- graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu
- smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga
- sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības
- lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere
- vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga
- sašķiebts Greizs, slīps
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai
- propilajs Grieķiem priekšnams, īpaši svētnīcās
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
- gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs
- uzziedēšana griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes
- uzziedināšana Griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes
- mikrosekcija Griezums ar mikromanipulatoru īpaši plāna histoloģiskā parauga iegūšanai
- grīpstināt Grīpstēt
- vibīna Groza stīpa
- amortizācija Grūdiena, trieciena iedarbības vājināšana ar īpašām ierīcēm
- lielgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir lieli zemes īpašumi
- mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir samērā mazi zemes īpašumi
- sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums
- lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums
- mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums
- grunts uzlabošana grunts materiāla fizikālo īpašību uzlabošana, pievienojot citus materiālus, arī saistvielas, kas tomēr būtiski nepalielina tā mehāniskās īpašības
- grunts stabilizēšana grunts uzlabošana, pievienojot citus materiālus, īpaši saistvielas, kas padara grunti salizturīgu un noturīgu pret ūdens iedarbību, palielina stiprību
- fundus Gruntsgabals kā dzimtsīpašums senā Romā, sākotnēji 2 jūgeru (ap 0,5 ha) lielumā
- suga Grupa, kurā ietilpst cilvēki ar līdzīgām īpašībām
- veselības grupa grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai
- kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības
- imerētieši Gruzīni, kas dzīvo Rietumgruzijā, Imerētijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, senāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves īpatnībām
- gūrieši Gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām; gūruli
- mohevi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevijas vēsturiskajā novadā, atšķiras ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām
- hevsuri Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevsuretijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
- mtiuli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Mtiuletijas vēsturiskajā novadā, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām
- pšavi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
- tuši Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Tušetijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
- rači Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļos, Račas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
- Ilzes ezers Gruženieku ezers Vīpes pagastā
- gubens Gubenis - īpaša telpa vai šķūnis salmu, sera, arī dažādu lauksaimniecības rīku uzglabāšanai
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām
- šļaubeniski Guļus, nolaideni, slīpi
- zaļumjaunavas Gundegziežu dzimtas zāļaugu ģints, divkārt līdz trīskārt plūksnotām lapām ar matveidīgām galotnēm, īpatnējām šaurām nektārlapiņām
- gūruli Gūrieši - gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām
- mirkt Gūt vēlamās īpašības, piesūcoties ar šķidrumu
- japāņu valoda ģenealoģiski izolēta valoda; oficiālā valoda Japānā; lieto īpašu japāņu rakstu - ideogrāfiskā (no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi) un zilbju raksta apvienojumu; raksta vertikālās rindās, tās kārtojot no labās puses uz kreiso
- testers Ģenētikā - populācija (līnija), ko lieto citas populācijas (līnijas) īpašību pārbaudei
- matromorfija Ģenētikā gadījums, kad īpatnis ir matromorfs, t. i. pilnīgi līdzīgs mātei
- imunoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī antigēno īpašību un citu ar organisma imūnajām reakcijām saistītu pazīmju iedzimtību
- analizējošā krustošana ģenētiskās analīzes metode; pētījamo īpatni krusto ar attiecīgajā lokusā homozigotisko recesīvo formu
- dialēliskā krustošana ģenētiskās analīzes metode: pētījamās līnijas vai šķirnes krusto savā starpā visās iespējamās kombinācijās un analizējot pēcnācējus noskaidro pētījamo līniju un šķirņu ģenētiskās īpašības, specifisko un vispārīgo kombinatīvo spēju, gēnu mijiedarbības efektus u. c.
- iedzimšana Ģenētiski determinēto organisma un šūnu pazīmju un īpašību pārnešana vairošanas procesā uz nākamo paaudzi
- konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā
- pielikuma ģenitīvs ģenitīvs (parasti īpašvārda ģenitīvs), kas paskaidro tuvāk citu lietvārdu, konkretizējot to pēc ģeogrāfiskā novietojuma vai radniecības
- eklimetrs Ģeodēzisks instruments, ar kuru noteic leņķi starp apvidus slīpumu un horizontu
- seismiskā izpēte ģeofizikālās izpētes metodes, kas izmanto seismisko viļņu izplatības īpatnības, lai izpētītu Zemes ģeoloģisko uzbūvi
- petrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī iežu fizikālās īpašības, to pārmaiņu un atšķirību cēloņus un likumsakarības
- hidrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī ūdens fizikālās īpašības un procesus, kuri noris hidrosfērā
- ekonomiskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos
- okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā
- azonalitāte Ģeogrāfiskas parādības vai procesa neatkarība no teritorijas zonālajām īpatnībām
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas
- saberšanās Ģeoloģijā, iežu atlūzu smalcināšanās to pārvietošanās gaitā ūdens vai gaisa vidē, bet īpaši glaciālā transporta apstākļos
- inženierģeoloģija Ģeoloģijas nozare par Zemes garozas augšējo slāņu ģeoloģiskajām īpatnībām un procesiem saistība ar cilvēka inženierdarbību
- petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēc vulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības
- Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli
- Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- afīnā ģeometrija ģeometrija, kas aplūko tās figūru īpašības, kuras paliek nemainīgas (invariantas) pret afīnām transformācijām
- projektīvā ģeometrija ģeometrija, kurā aplūko figūru īpašības, kas ir invariantas pret projicēšanu, kā arī kolineācijas (projektīvās transformācijas)
- diferenciālģeometrija Ģeometrijas nozare, kurā pēta līkņu un virsmu lokālās īpašības ar diferenciālrēķinu metodēm, izmantojot koordinātas
- bezstils ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi
- Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu
- Sigmunds Ģermāņu mitoloģijā - varonis, dieva Odina pēcnācējs, kurš kļuva par Odina dāvāta zobena īpašnieku
- Mežonīgās medības ģermāņu ticējums, ka ziemas vētru laikā, it īpaši pirms gadu mijas, pa debesjumu brāžas ļauno garu un spoku pulki, kurus pavada gaudojoši un kaucoši dzinējsuņi
- Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
- rūķhaizivs haizivju kārtas suga (_Mitsukurina owstoni_), ko raksturo liela, izvirzīta mute un garš, smails deguns, kas dažiem īpatņiem gandrīz atgādina zobenu, dzīvo dziļvagās un nekad nav pētītas dabiskajā vidē
- metiljodīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaku, piemīt narkotiskas īpašības, izmanto organiskā sintēzē metilēšanai
- nesējsignāls Harmonisku svārstību analogsignāls, kas izvēlēts tā, lai vislabāk atbilstu konkrētas pārraides vides īpašībām
- kumarons Heterociklisks savienojums C8H6O, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu, iegūst no akmeņogļu darvas
- spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā
- profilrādiuss hidrauliskais rādiuss - hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli
- hidrauliskais rādiuss hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli; attiecība starp plūsmas šķērsgriezuma laukumu un applūdināto perimetru; profilrādiuss
- gonofori Hidroīdpolipu un sīfonoru kolonijās tie īpatņi, kas rada dzimuma produktus: medūzas, sporosaki
- hidronimizēšanās Hidronīma veidošanās no cita veida īpašvārda vai no sugasvārda
- mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarā no gaisa mitruma
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
- dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju
- Surabhi Hindu mitoloģijā - dievišķā govs, kas izpilda jebkuru sava īpašnieka vēlēšanos
- džagannātha Hindu mitoloģijā - īpaša dievu Višnu-Krišnas forma, ko jo sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā
- Džagannātha hindu mitoloģijā - īpaša Višnu-Krišnas forma, ko sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā
- Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju
- oksitocīns Hipofīzes pakaļējās daivas [hormons]{s:1631}, kas veicina gludās muskulatūras, it īpaši dzemdes un piena dziedzeru muskulatūras, saraušanos
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata
- fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana
- klārisms Hipotētiska mācība par esošā saskaldījumu tumšā, sajukušā īpatņu un skaidrā Dieva pasaulē
- kalorikums Hipotētiska substance (šķidrums) bez svara (masas) un citām vielas īpašībām, kas izpaužas kā siltums (17.-18. gs. priekštatos); flogistons
- Sjangana Honkonga, Ķīnas īpašs administratīvais reģions
- kveršlāgs Horizontāla vai ieslīpa pazemes eja derīgo izrakteņu izpētei, transportēšanai, ventilācijai, ūdens notecei
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja
- rīģelis Horizontāli vai ieslīpi novietots nesošs būvelements (sija, stienis), kas stingri vai ar locīklu savieno statņus vai kolonnas; rigelis; spraislis
- tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai
- berma horizontāls laukums, josla dambja, uzbēruma, krasta nogāzes malā, ko ierīko, lai slīpums būtu noturīgs un lai to neizskalotu
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai
- berma horizontāls vai mazliet slīps laukums starp dažāda augstuma derīgo izrakteņu ieguves kāplēm
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju
- fibrozīts Hroniskā reimatisma forma, kam raksturīga fibrozo audu hiperplāzija muskuļos, cīpslās, locītavu somiņās
- HSB HSB krāsu modelis jeb krāssātspozmes modelis (angļu "hue-saturation-brigthness"), kurā krāsa tiek definēta, izmantojot trīs īpašības: tonis (_hue_), piesātinājums (_saturation_) un spilgtums (_brightness_)
- pilnība Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe
- šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā
- plantāciju meži ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes
- ietaisīt pīpi iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt
- uztaisīt (arī ietaisīt) pīpi iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt
- iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum
- bumburnieks Iebūvietis, bandinieks, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks
- kurļaks Iebūvietis, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks
- meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību
- iedaliena Iedalītais īpašums; iedalītā daļa
- vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības
- uzspiest kauna zīmi iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam
- pakāpiens Iedobums, robs (parasti mākslīgs) slīpā vai stāvā virsmā
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā; piedēvēt (kam) ideāla īpašības
- lepns Iedomīgs, augstprātīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai
- resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus
- porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos
- asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas
- pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā
- ģenotips Iedzimts īpatņa tips (biotips), kas ārēji dažkārt var būt arī pilnīgi līdzīgs kādam citam tipam, bet atšķiras pēctečos
- perioiki Iedzīvotāju kārta senajā Spartā, kam nebij pilsoņu tiesību, bet kas tomēr bij brīvi ļaudis un varēja iegūt arī zemes īpašumus
- demogrāfiskā analīze iedzīvotāju kustības, īpaši dzimstības, mirstības, migrācijas procesu un to komponentu izpētes, novērtējuma un interpretācijas metožu lietošana
- smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri
- iemekšēt Ieēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku, skalu - mekšu
- ellīpse Iegarena slēgta līkne, ko dabū, kad caur konu ieslīpi pret viņa asi liek plāksni; elipse
- kopīgo ieguldījumu fonds ieguldītāju kopīpašums, kuru šķirti no sava īpašuma pārvalda kopīgo ieguldījumu sabiedrība
- kifoskoliotisks iegurnis iegurnis, kurā apvienota kā kifotiskā, tā skoliotiskā iegurņa īpatnības
- pelviotomija Iegurņa kaulu, īpaši kaunuma kaula, pārgriešana dzemdību atvieglināšanai šaura iegurņa gadījumā
- iegāde Iegūšana savā īpašumā; iegādāšana, iegādāšanās; darbība --> iegādāt (1), iegādāties (1)
- samesties iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām
- samesties iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā
- dabūt iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā u. tml.
- pagūt iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā)
- paspēt iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā)
- pārmantot iegūt no priekštečiem (organisma īpašības)
- adoptēt iegūt potcelma īpašības
- dabūt savās rokās iegūt savā īpašumā, rīcībā
- iegādāties iegūt savā īpašumā, rīcībā nopērkot
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.)
- akvizīcija Ieguvums; īpašuma tiesību iegūšana
- peritendinīts Iekaisums saistaudos ap cīpslu; cīpslas apvalka iekaisums
- dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm
- stends iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai
- tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
- līnija Iekārta, īpaša veida ceļš šādam maršrutam
- mikrofotoskops Iekārta, īpaša veida palielināmais stikls, diapozitīvu lasīšanai
- slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces
- iekrecelēties Iekāsēties, iekrekšķināties; īpatnēji iesmieties
- tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi
- dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi
- būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs; galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības
- iekšslīpēšana Iekšēju cilindrisku virsmu slīpēšana
- ielaidans Ielaidens, ar pakāpenisku slīpumu uz leju
- iespraust Ielikt (mutē, zobos, piemēram, pīpi)
- iesprausties Ielikt sev (mutē, zobos, piemēram, pīpi)
- iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā)
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam)
- mulstiķis Iemutis (pīpes)
- fundēts ienākums ienākums, ko iegūst no stabiliem avotiem, t. i., no zemes un cita nekustama īpašuma
- nepotisms Ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem varas nostiprināšanas nolūkā; radu būšana, draugu būšana
- ķīpa iepakojuma mērvienība lokšņu papīram, kartonam vai lokšņu celulozei; papīra ķīpas masa ir no 35 līdz 200 kg, kartona – līdz 500 kg
- iepīpināt Iepīpēt
- morēnieplaka Ieplaka, kas radusies seno un tagadējo ledāju eksarācijas un akumulācijas, bet it īpaši glacitektoniskos procesos
- ieruna Iepriekšēja saruna par iespējamo bildinājumu gadījumā, kad vīrietis bez nekustama īpašuma vēlas kļūt par iegātni
- analītiskie grāmatvedības ieraksti ieraksti, kas atspoguļo atsevišķu uzņēmuma īpašuma objektu vai to avotu atlikumu, kā arī minēto atlikumu izmaiņu detalizētu uzskaiti
- eksportēt Ierakstīt datus datnē, izmantojot kādu īpašu formātu
- apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu)
- pults ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī
- skleroskops ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu
- rokas lote ierīce dziļuma noteikšanai (mērīšanai), kas sastāv no noteiktās iedaļās sadalītas garas līnes un svina atsvara ar iedobu apakšdaļu (tajā iespiesti liellopu tauki, pie kuriem pielīp grunts paraugi)
- kriotrons ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības
- sensitometrs ierīce fotomateriāla fotogrāfisko īpašību mērīšanai
- refleksmultiplikators ierīce grafiskai cīpslu refleksu reģistrācijai
- pelviklizeometrs ierīce iegurņa slīpuma un diametru noteikšanai
- margarimetrs ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki
- iztecēšanas viskozimetrs ierīce keramiskās lejamās masas (šlikera) iztecēšanas laika noteikšanai, lai kontrolētu masas reoloģiskās īpašības
- pūriņš ierīce labības graudu īpatnējās masas noteikšanai
- tecīla ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu
- relaskops ierīce mežaudzes šķērslaukuma, koku augstuma, caurmēra (dažādā augstumā virs sakņu kakla), horizontālo attālumu un zemes virsas slīpuma noteikšanai
- lāzerlokators ierīce objekta atrašanās vietas vai tā īpašibu noteikšanai no attāluma
- liektuve ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai
- korobats ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli
- areometrs ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu
- āmurs ierīce trieciena izdarīšanai (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.); arī trokšņa signāla radīšanai (īpaši ūtrupē)
- grafometrs ierīce zināmu rokraksta elementu (raksta slīpuma, rindas virziena utt.) mērīšanai
- klinometrs ierīce, ar ko mērī nogāzes slīpumu, slāņa krituma leņķi
- tripalts ierīce, ar kuru mucinieks liek stīpas
- adapters ierīce, kas nodrošina sadarbību starp atšķirīgām iekārtām un sistēmām, kuru konstruktīvās un funkcionālās īpatnības neļauj izmantot tiešu savienojumu
- adapters ierīce, kas nodrošina sadarbību starp atšķirīgām iekārtām vai sistēmām, kuru konstruktīvās un funkcionālās īpatnības neļauj izmantot tiešu savienojumu
- savācējspiedne ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpas; savācējprese
- savācējprese ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās; savācējspiedne
- nekustama īpašuma aprobežojumi ierobežojumi, kas attiecas uz īpašuma atsavināšanu vai uz tā lietošanu
- niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām)
- ieroča remonts ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām
- realizēšana ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārdošana, maiņa, dāvināšana vai citāda veida nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā
- ieķepāt Ierušināt (sēklu) ar kapli vai īpašām ecēšām - ķepaini
- iesaukt iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku
- uzmirdzēt iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties
- ievīpsnāties iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt
- sikiņš iesauka jēriem (īpaši skaistam jēriņam)
- sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums
- šķieliski ieslīpi
- ielaidenis Ieslīpi
- ieslīpai Ieslīpi
- ieslīpaniski Ieslīpi
- iezvilu Ieslīpi
- pusgulu Ieslīpi
- pusguļu Ieslīpi
- pusgulus Ieslīpi
- slīpanai Ieslīpi
- slīpaniski Ieslīpi
- cilindržāvētava ieslīpi novietots rotējošs cilindrs birstošu materiālu konvektīvai žāvēšanai
- iegarām Ieslīpi, gareniski pāri (kam)
- iešreianiski Ieslīpi, iešķērsām
- iešreijām Ieslīpi, iešķērsām
- iešreijaniski Ieslīpi, iešķērsām
- iešķieniski Ieslīpi; iešķērsām
- ielaidens Ieslīps
- noslīpāns Ieslīps
- pagāzens Ieslīps
- pagāzins Ieslīps
- slīpans Ieslīps
- ieslīpens Ieslīps (1)
- nogāzens Ieslīps, arī nolaidens
- noslīpens Ieslīps, nedaudz slīps
- noslīps Ieslīps, nedaudz slīps
- apercepēt Iespaidus apzinīgi uztvert, īpatnēji uzņemt ierosmi mākslas darba procesā
- līpamība iespiedkrāsas īpašība, kas raksturo tās spēju pielipt pie apdrukājamā materiāla
- termonoturība iespiedkrāsas spēja saglabāt īpašības pie augstām temperatūrām (piemēram, žāvēšanas procesā)
- merkurogrāfija Iespiedums ar īpašām krāsām no metāla plātnēm, kas nesavienojas ar dzīvsudrabu
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu
- iestīpāt Iestiprināt stīpā vai stīpās
- iestīpot Iestiprināt stīpā vai stīpās (piemēram, mucu)
- iešvīkāt Iešņīpāt
- putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu)
- radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības)
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības)
- reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu
- ģeometriskās transformācijas ievadattēla pārveidošana izvadattēlā, veicot izmaiņas ievadattēla ģeometriskajās īpašībās
- gāzes gangrēna ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos
- ieraudzīt Ievērot, uztvert (psihisku stāvokli, rakstura, personības īpašības)
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību)
- iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā)
- līnija Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos)
- dēmonisms iezīmes, īpašības, kas piemīt dēmonam
- attēlkarte Iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iekļauts attēls, kurā atzīmētas īpašas vietas, kas, izmantojot hipersaites, ļauj lietotājam iegūt ar tām saistīto informāciju; karte, kurā, noklikšķinot peli noteiktā kartes punktā, lietotājs var iegūt par šo punktu nepieciešamo informāciju
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu
- apgredzenot Iezīmēt (putnu) ar īpašu gredzenu, apliekot to ap putna kāju
- vējšķautnis Iežu atlūza ar vēja nesto smilšu graudu noslīpētu vai korodētu virsmu, veidojas tuksnešos vai jūras malā
- atskaldnība Iežu īpašība skaldīties gabalos
- kolektorīpašības iežu kolektorīpašības
- stratigrāfiskās vienības iežu kopas (slāņi) ar tikai tiem piemītošām raksturīgām atlieku sastāva u. c. īpatnībām
- litostratigrāfija Iežu vecuma noteikšana pēc nogulumu petrogrāfiskajām un minerālsastāva pārmaiņām, tekstūras īpatnībām u. c. pazīmēm
- Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas
- pekstiņi Ikdienā nepieļaujama, bet svētkos vai īpašās situācijās piekopta ačgārna darbošanās
- heteropolisaharīds Ikviena polisaharīda molekula, kas sastāv no diviem vai vairākiem dažādiem monosaharīdu atlikumiem; tā īpašības un funkcijas atkarīgas no sastāva
- baktēriju polisaharīds ikviens baktēriju sintezēts polisaharīds; šīm vielām ir nozīme imunoloģijā, jo tām piemīt antigēnu īpašības
- cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū
- neirotoksīns Ikviens no toksīniem, kas izraisa nervaudu destrukciju, īpaši eksotoksīni
- gadus Ilgāks laika posms, kam raksturīgs kas īpašs
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām)
- sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties
- tūzerēties Ilgi un grūti kaut ko risināt (īpaši par savu tualeti)
- saskoloties Ilgi un ne īpaši sekmīgi mācīties skolā
- pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties par ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām)
- sanācija ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm
- pedāļskaņa Ilgstoši izturēta skaņa, īpaši basā, kam ir relatīvi patstāvīga harmoniskā jēga
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību)
- nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts; nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri; līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība
- tritonija Ilgstoši ziedoši sīpolaugi ("Tritonia"), ko var audzēt vēsā siltumnīcā vai dārzā ļoti siltā vietā aizvējā, viena suga ("Tritonia croata")
- illūzisks Ilūzijai īpats; mānīgs
- seroloģija imunoloģijas nozare, kas pētī serumu imunobioloģiskās īpašības
- inbredminimums Inbreddepresijas galīgā izpausme, pēc kura sasniegšanas turpinot inbrīdingu, tālāka īpatņu dzīvotspējas un produktivitātes samazināšanās nenotiek
- penuti Indiāņu cilšu grupa (cimšiani, sahaptini, nivoki, jokuti u. c.), dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi
- samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti
- muskogi Indiāņu cilšu grupa (krīki, čoktavi, čikasi, seminoli, mobili, načezi, apalači, timukvi), dzīvo gk. ASV Oklahomas štatā, valodas pieder pie hokosiu saimes (dažkārt tās uzskata par īpašu muskognačezu saimi), līdz XIX gs. dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidaustrumos
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus
- čapakuri Indiāņu cilšu grupa (mori, matavi, vaņami u. c.), dzīvo Gvapores baseinā (Bolīvijā un Brazīlijā), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms
- sapari Indiāņu cilšu grupa (sapari jeb kuraraji, andoji, roamaini, aviširi u. c.), dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, valoda veido īpašu saimi, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
- tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- vitoti Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā (vitoti, bori, okaini, orehoni, koeruni, andoki, muenani, resigeri u. c.), dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms
- čoni Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi (ļauno garu kults), šamanisms
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
- katukini Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā, valoda veido īpašu saimi
- koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- gvaikuri Indiāņu nomadi Dienvidamerikā Čako stepes ziemeļu daļā ap Paragvajas upi, valoda veido īpašu saimi, vietējie cilšu ticējumi ar kristiānisma piejaukumu
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam
- taraski Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas vidienē, valoda savrupa, saglbājuši īpatnēju kultūru, reliģija - kristiānisms (katolicisms), izplatīti senie ticējumi
- prithivi Indiešu mitoloģijā - zemes dievība, kas radusies, mitoloģizējot un piešķirot personiskas īpašības zemei
- hukā Indiešu ūdenspīpe, kas ieviesusies arī Āfrikā un citur
- toksīns Indīga viela, ko izdala patogēnās baktērijas, daži augi un dzīvnieki; proteīns vai salikts proteīns, kam ir antigēna īpašības
- adire indigo batikošanas ("nosien un krāso") nosaukums Rietumāfrikā, īpaši Nigērijas un Beninas jorubu kultūrā
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra
- Lakšadvīpa Indijas Republikas teritorija Indijas okeānā ("Laksadvīp"), ko no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, administratīvais centrs - Kavarati, platība - 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - malajalu
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
- personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā
- individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām; katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu)
- kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas
- dispozicionālā atribūcija indivīda rīcības cēloņa skaidrojums, pamatojoties uz viņa individualitātei raksturīgām īpašībām
- patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums
- diheterozigots Indivīds, kam piemīt divas heterozigotiskas īpašības
- aizkaitināmība Individuāla īpašība - neadekvāti asa, negatīva reakcija uz noteiktu sociālo ietekmi
- neirotisms Individuāla psiholoģiska īpatnība, kam raksturīgs pastiprināts nemiers, satraukums, arī bez redzama cēloņa
- idiolekts Individuālais kādas valodas paveids, atsevišķa indivīda valoda; atsevišķa indivīda valodas sociālo, profesionālo, teritoriālo u. c. īpatnību kopums
- idiosinkrāzija Individualizēta īpatnība, šādu īpatnību kopums
- individualizācija Individuālu īpatnību izveidošana (parasti mākslas tēlam)
- pedomorfisms Infantilu īpašību saglabāšanās pieaugušā organismā
- uzdruka Informācija, kas ir uzdrukāta vai uzspiesta uz kartes vai plāna papildus sākotnēji uzdrukātai informācijai, lai pievērstu uzmanību datiem, kam ir īpaša nozīme vai kas ir paredzēti īpašiem mērķiem
- norāde Informācijas avots (par faktu, priekšmetu), arī (kā) pazīme (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām)
- zemes administrēšana informācijas par zemes īpašumu valdījumu, vērtību un izmantošanau iegūšanas, uzturēšanas un izplatīšanas process
- Petri tīkls informācijas plūsmu abstrakts modelis datu apstrādes sistēmu statisko un dinamisko īpašību pētīšanai, kas dod iespēju aprakstīt paralēlus procesus
- kiberdrošība informācijas tehnoloģiju sistēmu īpašība, kam jānodrošina to uzticamība, pieejamība un integritāte, arī darbs ar tām; arī informācijas drošība
- vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros
- atribūts Informatīvs elements, kas apzīmē kādu īpašību
- asināšana Instrumenta izgatavošanas beigu operācija (slīpēšana un lepēšana), kurā veido instrumenta griezējasmens optimālo formu un virsmu un griezējšķautņu gludumu; ekspluatācijā nolietota instrumenta griešanas spēju atjaunināšana; asina ar universālām un speciālām asināšanas mašīnām
- programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā
- galaktopiknometrs instruments piena īpatnējās masas noteikšanai
- liminometrs Instruments, ar ko noteic to cīpslas kairinājuma minimālo stiprumu, kas vēl spēj ierosināt refleksu
- abrazīvs instruments instruments, kas izgatavots no abrazīva materiāla un saistvielas - slīpripas, galodas u. tml.
- slīplente Instruments, kas sastāv no abrazīviem graudiem, kuri ar saistvielu piestiprināti pie (papīra vai auduma) pamatnes; izmanto virsmu slīpēšanai
- ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu
- CD-I Interaktīvs kompaktdisks - īpašs CD-ROM disks ar attēliem un video (angļu "CD Interactive"); attēlu var skatīties datora ekrānā vai televizorā
- spadauc interjekcija ātras kustības, īpaši lēciena, aprakstīšanai
- virtuālais serveris internetā - serveris, kas novietots kādā attālā globālā tīmekļa vietā un ko vairāku citu tīmekļa vietu īpašnieki var izmantot un pārvaldīt tā, it kā strādātu ar šo serveri monopolrežīmā
- datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes
- teliolimfocīts Intraepiteliāls limfocīts, ko atrod epitēlijā, īpaši tievajā zarnā
- inventarizācija inventāra, arī īpašumu, prasību, saistību reģistrēšana, attiecīga saraksta sastādīšana
- gruntsmācība Inženierģeoloģijas nozare par grunšu sastāvu, uzbūvi un īpašībām
- spēļu vadības adapters īpaša adaptera karte ar pieslēgvietu kursorsviras vai spēļvadnes pievienošanai datoram, lai to varētu izmantot datorspēlēm
- teritorija īpaša administratīvā vienība dažās koloniālās pārvaldes sistēmās
- bioloģiskie cimdi īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības
- saundtreks īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš; soundtreks
- Karaļa padome īpaša augstākā varas institūcija, kas Francijā izveidojās Filipa II Augusta laikā (1180.-1223. g.) svarīgāko iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanai
- eliņš īpaša celtne, kurā būvē, remontē, glabā kuģus, jahtas, laivas vai dirižabļus
- biznesa klase īpaša ceļojumu klase lidmašīnās darījumu cilvēkiem, kur tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss (ērtāki krēsli, lielāks ēdienreižu skaits u. tml.)
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai
- mazgātājs īpaša dziedinātāja, kas ārstēja ar mazgāšanu
- kambars īpaša ēka sakņu glabāšanai
- naudas tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku līdz vienam gadam
- kapitāla tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku, kas ilgāks par 1 gadu
- termohroma iespiedkrāsa īpaša iespiedkrāsa, kurai atkarībā no temperatūras mainās krāsa
- pulksteņa ķeša īpaša kabata, kur ielikt kabatas pulksteni
- mikroiezīme īpaša kodēšana ar mikrodaļiņām; veidota uz firmas _3M_ izstrādātās tehnoloģijas _Microtaggant^®^ Identification Particles_, kas sākotnēji bija paredzēta kā slepens marķējums
- administratīvā komisija īpaša koleģiāla administratīvās varas institūcija, kuru izveido pašvaldība uz savu pilnvaru laiku savas kompetences administratīvo pārkāpumu izskatīšanai
- radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai
- tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu
- teleskopa montējums īpaša kosnstrukcija, kas nodrošina iespēju teleskopu ieregulēt virzienā uz debess objektu un sekot tā kustībai
- štika lāpsta īpaša lāpsta grāvju rakšanai
- fizikālais lauks īpaša matērijas forma, kuru iedomājas kā fizikālu sistēmu ar bezgalīgi daudzām brīvības pakāpēm
- servodzinējs īpaša mazas jaudas mašīna elektrisko signālu pārveidošanai mehāniskā rotācijas kustībā
- baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem
- nabagu lāde īpaša pagasta pašvaldības kase, kuras ienākumus (ko ieguva no dažādām soda naudām) izlietoja pagasta nespējnieku uzturēšanai
- orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes
- zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam
- kinofilmas cements īpaša saistviela kinolentes posmu savienošanai
- sliežu enkurs īpaša skava, ar ko sliedes atspiežas pret gulšņiem, lai novērstu sliežu garenvirziena pārvietošanos vilces un bremzēšanas kustības režīmu laikā
- izolētā sliežu salaidne īpaša sliežu saladne, kas neļauj strāvai plūst no vienas sliedes uz otru; ierīko ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa iecirkņos uz blokiecirkņu robežām
- tīrītava īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts tīrīšanai, kurā veic tīrīšanu
- praivesi īpaša tiesību kategorija anglo amerikānu tiesību sistēmā, kas nozīmē privātās dzīves noslēpumu, neaizskaramību, cilvēka intīmo dzīvi
- servoiekārta īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piemēram, cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; sekotājiekārta; servomehānisms
- magnētiskā lēca īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli
- kārtainā mīkla īpaša veida mīkla, kas pēc izcepšanas viegli dalās kārtās
- Saturna koks īpašā veidā no šķīduma izgulsnēti metāliskā svina kristālu sakopojumi
- rēzus īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām
- pārose īpaša vieta pastalas vai vīzes malā, aiz kuras aizver auklu piestiprināšanai pie kājas; pastalai tādas ir 2, bet vīzei līdz 12
- frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki
- grīdas vasks īpaša ziede grīdu kopšanai
- trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme - apbalvojums par nopelniem vai sasniegumiem
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai
- slīpne Īpaša, slīpi izbūvēta konstrukcija (kā) pārvietošanai
- pelavu dakšas īpašas dakšas, kuras lietoja baro pelavu atšķiršanai
- izvērses kopne īpašas datora kopnes un protokolu kopums, kas ļauj paplašināt datora funkcijas un resursus, pievienojot tam izvērses plates un perifērijas ierīces
- jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu
- pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu
- stāstījuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus
- jahtas žurnāls īpašas formas žurnāls, kurā ieraksta visu, kas notiek uz jahtas, pat niecīgāko kursa maiņu; tas ir galvenais jahtas dokuments visās instancēs
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kura sēdekļa augstums ir zemāks par parasto krēsla krēsla sēdekļu augstumu un kurā var novietoties arī pusguļus
- perspektīvas kontroles fotoobjektīvs īpašas konstrukcijas fotoobjektīvs, kurā var mainīt optiskās ass stāvokli pret gaismjutīgā materiāla plakni, proti, kontrolēt perspektīvas deformāciju, kas rodas, ja uzņemamā objekta un filmas plaknes nav paralēlas
- vaļu medību kuģis īpašas konstrukcijas kuģis, kas aprīkots ar speciālām iekārtām vaļu medībām
- Frenela lēcas īpašas konstrukcijas lēcas, kurās liela diametra gaismas kūļa fokusēšanai izmanto interferences parādību
- manevru lokomotīve īpašas konstrukcijas lokomotīve manevrēšanai un vagonu pārvietošanai pa stacijas sliežu ceļiem
- enkurs īpašas konstrukcijas metāla elements dažādu konstruktīvu elementu nostiprināšanai
- plazmatiskās šūnas īpašas mugurkaulnieku un cilvēka šūnas, kas izstrādā antivielas; plazmocīti
- pneimatiskais pasts īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu
- stilistiskās figūras īpašas sintaktaktiskas konstrukcijas, ko lieto literārās izteiksmes pastiprināšanai
- retoriskās figūras īpašas sintaktiskas konstrukcijas (retorisks jautājums, retorisks izsauciens, retoriska uzruna), ko daiļliteratūrā autors lieto izteiksmes pastiprināšanai; stilistiskās figūras
- siera desa īpašas šķirnes siers, kam ir desai raksturīgā forma
- diplomātiskā neaizskaramība īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu
- audiovizuālā ieraksta studija īpaši aprīkota (skaņas izolēta) un kontrolēta telpa, kurā notiek skaņu filmu uzņemšana
- mohēra īpaši apstrādāta Angoras kazas (_Capta hircus aegagrus_) vilna; šādas vilnas audums
- zābaku beņķītis īpaši darināts koka rīks zābaku novilkšanai
- lidosta īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm
- atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti
- glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai
- tirgus īpaši iekārtots laukums, celtne vai telpa, kur noris tirgošanās
- kara bāze īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; karabāze
- jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām
- uzlīme īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai; etiķete (1)
- retrakcijas diegs īpaši izstrādāts kokvilnas diegs zobārstniecībā smaganas atbīdīšanai
- refrakcijas diegs īpaši izstrādāts kokvilnas diegs zobārstniecībā smaganas atbīdīšanai
- jumstiņš īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam), ar rievu vienā malā un nosmailinātu otru malu
- superdators īpaši jaudīgs dators, kas izstrādāts sarežģītu aprēķinu veikšanai ar tādu ātrumu, kādu pieļauj vismodernākā tehnoloģija
- brīvā perspektīva īpaši konstruēta fona dekorācija, kas pastiprina perspektīvas efektu
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze
- iestāde īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite
- ortohromasija Īpaši pagatavotu fotogrāfisko plašu īpašība dot notēlojumos pareizu dzelteno, zaļo un violeto priekšmetu gaišuma pakāpi
- Ābrahāma klēpis īpaši patīkama un droša uzturēšanās vieta
- īpatkrāsas īpaši piemeklētas/sajauktas iespiedkrāsas visdažādākajos krāstoņos, ko izmanto, lai papildinātu vienkrāsu darbu vai gadījumos, kad nepieciešamo toni nav iespējams nodrukāt CMYK sistēmā
- izlūkošana īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ur iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību
- Bībeles papīrs īpaši plāns grāmatu papīrs ar zemu gramāžu (28–60 g/m2), ko lieto Bībeles, vārdnīcu, enciklopēdiju un citu izdevumu drukāšanai, ja grāmatai ar lielu lappušu skaitu jābūt pieņemamā biezumā
- amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei
- desa īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa
- novelkamā bildīte īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni
- iekšējie antifoni īpaši vates, marles vai cita materiāla ieliktņi ausīs
- mezgls īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām); stieņu savienojuma vieta kopnē, kā arī spēku redukcijas vietas galīgajos elementos
- ekrāns īpaši veidota virsma, kuras atstarojošās vai caurspīdīguma īpašības padara to piemērotu attēla projekcijai
- gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā
- akrobātiskais lidojums īpaši veikti gaisakuģa manevri ar ātru telpiskā stāvokļa maiņu, neparastu telpisko stāvokli un neparastām ātruma izmaiņām
- smalka lieta īpaši vērtīgs, neparasts priekšmets
- digitālo izdruku fotopapīrs īpaši, tintes izdrukām paredzēti, papīra veidi, kuri pēc savām īpašībām (biezums, virsmas tekstūra u. c.) atgādina tradicionālo fotopapīru
- usmašus Īpaši; ar īpašu nolūku
- lepnums īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu
- spēja īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.)
- skaldāmība īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (1)
- skaldāmība īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (2)
- spēja īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises
- sakarsējamība īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1)
- savienojamība īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2)
- skaldāmība īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4)
- spēja īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu; kādas konkrētas objekta īpašības robežvērtība
- priekšrocība īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars
- saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) saistīt (1)
- savienojamība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1)
- savienojamība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3)
- savienojamība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4)
- saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas)
- spīdība īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu
- lielums īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski
- pašība īpašība, īpatnība, savdabība
- pašums īpašība, īpatnība, savdabība
- standartīpašība īpašība, kas atbilst standartam 1(1); īpašība, kas atbilst standarta 1(2) nosacījumiem
- nesaderība īpašība, kas izpaužas detaļu un agregātu komplektēšanā: detaļu vai agregātu nespēja savstarpēji sastrādāties, tās pamatā var būt izmēru vai raksturojumu atšķirība, konstruktīvas īpatnības
- stagnātisms īpašība, kas izpaužas kā attīstības trūkums, stāvēšana uz vietas
- fizikālā lieluma izmērs īpašība, kas izsaka kvantitatīvo saturu dotajā objektā atbilstoši jēdzienam fizikāls lielums
- idealitāte īpašība, kas izteic, ka kaut kas eksistē tikai kā prāta koncepcija, kā doma
- fizikāls lielums īpašība, kas kvalitatīvā ziņā kopīga daudziem fizikāliem objektiem, bet kvantitatīvā ziņā ir individuāla katram objektam
- iespieduma gaismas necaurlaidība īpašība, kas nosaka to, kā drukas laikā mainās papīra gaismas necaurlaidība
- centība īpašība, kas piemīt cilvēkam, kas nepadodas, tiecoties uz mērķi, pūlas (ko) sasniegt, izdarīt pēc iespējas labāk, vairāk, kārtīgāk
- spraudņsaderīgs īpašība, kas piemīt iekārtām ar vienādu spraudņu konstrukciju un kas ļauj tās savstarpēji apmainīt neatkarīgi no šo iekārtu iekšējās funkcionēšanas īpatnībām
- zvalstīgums īpašība, kas piemīt kuģiem un izpaužas svārstībās vējā, viļņu u. c. faktoru ietekmē
- kontaktsaderīgs īpašība, kas piemīt mikroshēmām vai citiem elektronikas komponentiem ar vienādu kontaktkājiņu skaitu un izvietojumu un kas nodrošina iespēju tās apmainīt ar citām mikroshēmām vai komponentiem, kuru iekšējās shēmas var būt atšķirīgas, bet izpildāmās funkcijas ekvivalentas
- gāzelīgums īpašība, kas piemīt peldlīdzeklim, kurš nelielas (mazas) sākotnējās korpusa formas pretestības dēļ viegli sveras no vienas malas (gala) uz otru
- aizsardzības- īpašība, kas raksturīga darbībām, ko veic, lai izturētu pretinieka uzbrukumu vai atsistu to
- salāgojamība īpašība, kas raksturīga skaitļotāju saimei ar vienādām perifēriskajām ierīcēm un vienādu programmnodrošinājumu
- greznība īpašība, kas raksturo (priekšmetu, telpu) krāšņumu, bagātīgumu; [greznums]{s:2767}
- atomitāte īpašība, kas raksturo kolektīvi lietojamā resursa dalāmības pakāpi
- mērīšanas precizitāte īpašība, kas raksturo mērījuma rezultāta tuvinājumu mērāmā lieluma īstajai vērtībai
- mērījumu pareizība īpašība, kas raksturo mērījumu rezultātu sistemātiskās kļūdas tuvinājumu nullei
- testējamība īpašība, kas raksturo sistēmas vai tās komponenta piemērotību testēšanas procedūras izpildei
- daiļums īpašība, kas vērotājam rada estētisku baudījumu; skaistums
- pazīme īpašība, parādība, priekšmets u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu)
- iezīme īpašība, pazīme (cilvēka raksturā, personībā, psihē)
- atšķirība īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem); starpība
- starpība īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība
- sadalāmība īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam
- pārmantojamība īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs
- dalāmība īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam
- mantotība īpašība, stāvoklis, kad kaut kas ir pārņemts no priekštečiem
- dabīte īpašība, suga; piemēram, labdabītes tabaciņš
- nenoteiktā galotne Īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, kuru apzīmē īpašības vārds, nav pazīstams vai tekstā iepriekš nav minēts
- noteiktā galotne īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, uz kuru attiecas īpašības vārds, ir zināms, pazīstams vai tekstā ir jau iepriekš minēts
- īpašības vārda saliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; adjektīvsaliktenis
- adjektīvsaliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; īpašības vārda saliktenis
- kvalitatīvais īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā
- attieksmes īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu
- relatīvais adjektīvs īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu; attieksmes īpašības vārds
- kādības īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
- aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem)
- optiskās īpašības īpašības, kas raksturo gaismas (elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonā apm. 10 nm – 1 mm, kas ietver redzamo gaismu, IS un UV starojumu) izplatīšanos un mijiedarbību ar materiālu
- elektriskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi elektriskajā laukā (elektrovadāmība, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, elektriskā izturība)
- ķīmiskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi mijiedarbībā ar citām vielām un faktoriem
- fizikālmehāniskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla stāvokli un izturību (blīvums, tilpummasa, cietība, stiprība)
- termiskās īpašības īpašības, kas raksturo materiālu augstā un mainīgā temperatūrā
- specifiskās īpašības īpašības, kas raksturo objekta individualitāti (piemēram, saistvielu spēja saistīties un cietēt, ja tās iejauc ūdenī)
- spēks īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi
- tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas
- tīras asinis īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma
- tautas identitāte īpašību, īpatnību kopums, ar ko konkrēta tauta atšķiras no pārējām
- saprašana īpašību, pazīmju, satura u. tml. uztveršana, izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
- troņa runa īpašiem notikumiem veltīta monarha runa
- speciāls īpašs
- svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), ko, domājams, izveidojis bīskaps Vulfila (4. gs.), grieķu unciāļu rakstu papildinādams ar latīņu valodas un ģermāņu rūnu elementiem
- elastīgā bandāža īpašs apsējs, kas fiksē pareizu ķermeņa locekļu vai orgānu stāvokli, bet netraucē asinsriti
- dalītais fokuss īpašs fokusēšanas paņēmiens, kad no diviem objektiem – vienam tuvumā, otram tālumā – jāiegūst pietiekami skaidrs attēls
- hipnotiskais miegs īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku
- vilciena indekss īpašs kravas vilciena kods, kas sastāv no 10 cipariem: pirmie četri ir formēšanas stacijas vienotā tīkla šifrs, nākamie divi cipari – šai stacijā saformētā sastāva kārtas numurs, pēdējie četri – adresātstacijas šifrs
- trieciena centrs īpašs ķermeņa punkts, caur kuru jāiet trieciena impulsa darbības taisnei, lai trieciena impulss netiktu pārnests uz gultņiem
- dinamiskais līdzsvars īpašs līdzsvara veids sistēmā, kurā tiešo un pretējo mikroskopisko procesu skaits ir vienāds
- kroņa tiesa īpašs nodoklis Vidzemē zviedru poļu kara laikā
- tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus)
- mājsēde īpašs pārvietošanās ierobežojums - prasība nepamest dzīvesvietu konkrētā laikā
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā
- trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās
- aparatūras atslēga īpašs slēdzis vai speciāla ierīce, kas aizsargā datoru vai noteiktu programmatūru pret nesankcionētu izmatošanu
- ekonomiskā krīze īpašs stāvoklis ekonomikā, kad strauji pazeminās galvenie ekonomiskie attīstības rādītāji
- seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā
- stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta
- grifs īpašs uzraksts uz dokumentiem un grāmatām (piemēram, iestādes grifs, grifs "slepeni"); zīmogs ar parakstu; paraksta, uzraksta nospiedums uz dokumenta
- diēta īpašs uztura režīms ar noteiktiem ierobežojumiem (uzturlīdzekļu samēram, to apstrādes veidam, ēdienreižu starplaikiem)
- maņu orgāns īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem
- ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze
- vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību
- reversija īpašuma atdošana tā agrākajam īpašniekam
- derelikcija Īpašuma atmešana, tīša atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz kādu citu personu
- piegūšana Īpašuma iegūšanas veids, paņemot bezīpašnieka lietu savā varā un saistot ar šo aktu nodomu iegūt par īpašumu
- bijušais pašvaldības īpašuma objekts īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis pašvaldības īpašums
- bijušais valsts īpašuma objekts īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis valsts īpašums
- mantojums īpašuma tiesības
- tituls īpašuma tiesības, kas ir apstiprinātas ar attiecīgu dokumentu
- leģitimitāte Īpašuma, prasības, stāvokļa vai varas likumīgums, it īpaši monarha tiesība ieņemt savu senču troni; valsts varas likumīgums pēc starptautiskajām tiesībām vai sabiedrības attieksmes
- dzimtīpašums Īpašums (parasti zemes īpašums feodālismā), ko var mantot
- privātīpašums īpašums (uzņēmums, banka, nams u. c.), kas pieder fiziskām vai juridiskām personām un ko tās pārvalda pašas, pie tam valsts veic šāda privātā sektora minimālu pārraudzību un kontroli
- ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu
- kopīgs īpašums īpašums, kuru kopīpašnieks var izlietot vienīgi kopīgi ar pārējiem kopīpašniekiem, jo viņam nepieder atsevišķa domājamā daļa, ar kuru tas varētu patstāvīgi rīkoties
- pekūnija Īpašums, manta, nauda Senajā Romā; sākotnēji tiesības uz ganāmpulku, vēlāk soda nauda, nauda vispār, beidzot jebkurš īpašums
- proprietāte Īpašums; īpašība
- antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava")
- apelativēties īpašvārdam pārveidoties par sugasvārdu
- vietvārds īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu; toponīms
- okeanonīms īpašvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc okeānu vai tā daļu; par tā paveidu mēdz uzskatīt arī jūru nosaukumus
- signifikatīvais īpašvārds īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds (piemēram, vairums mūsdienu latviešu priekšvārdu)
- propriālā lemma īpašvārds, kas nav saistīts ar konkrētu vārda īpašnieku, nenosauc konkrētu objektu
- divkāršots īpašvārds īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms
- nokrāsa Īpatnēja (kā) pazīme, īpašība (kādu pazīmju, īpašību kopumā)
- juridiskā konstrukcija īpatnēja un noturīga tiesību, pienākumu un atbildības izveide, to tipveida shēmas un modeļi, kuros iekļauta "juridiskā matērija"
- likt bankas (kādam) īpatnējā veidā sagādāt fiziskas ciešanas, smagi pārmācīt
- aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru
- gaitas ātruma koeficients īpatnējais ātrums, turbomašīnu līdzības kritērijs
- Kirī likums īpatnējās magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/T, kur Kirī konstante C=Nm/(3k) (m – materiāla magnētiskā caurlaidība, N – paramagnētisko dipolu skaits; k – Bolcmaņa konstante)
- gerotora mašīna īpatnējas uzbūves zobratu hidromašīna ar iekšējo sazobi; parasti lieto hidroiekārtās gan par sūkni, gan par hidromotoru
- polišinelis Īpatnējs klauna vai nerra tēls itāliešu, īpaši neapoliešu farsos
- īp. Īpatnējs, īpatnējais
- piesitiens īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums
- savība īpatnība, savdabība
- konvīvijs Īpatņu kopa kommiskuumā, ko no citiem tā paša kommiskuuma īpatņiem atšķir (t. i. neļauj krustoties) ģeogrāfiskā izplatība, dažāds ziedēšanas laiks u. c.
- kommiskuums Īpatņu kopa, kurā ik 2 īpatņi spēj dot auglīgus pēctečus (bastardus) vai nu tieši savā starpā vai krustojoties ar trešo īpatni
- komparijs Īpatņu kopa, kurā īpatņi ir tieši vai netieši saistīti kā auglīgiem tā neauglīgiem bastardiem; ietver 1 vai vairākus kommiskuumus
- fenotipiskā mainība īpatņu kopuma pazīmju fenotipiskā dažādība
- izogēniskās līnijas īpatņu kopums ar vienādu genotipu, piemēram, kloni
- dehkans Irānā un Vidusāzijas zemēs - sākotnēji - zemes īpašnieks, feodālis, vēlāk - zemnieks
- Nairjo Sangha irāņu mitoloģijā - dievība, augstākā dieva Ahuramazdas vēstnesis un īpašu uzdevumu veicējs, kas bija cieši saistīts ar uguni vai pat tika identificēts ar to
- namsaimnieks Īres nama vai namu īpašnieks
- paksis Īrnieks, kurš ar savu darbu atlīdzina īpašniekam zemes izmantošanu
- švīpstēt Ironiski smīnēt, vīpsnāt
- ĪRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju
- transgenomi IS elementi - nelieli eikariota genoma fragmenti (līdz 5x10^6^ nukleotīdu pāriem), kas spēj migrēt starp vienas sugas īpatņu genomiem un ieslēgties recipienta hromosomās
- koplietošanas auto sistēma īslaicīga automašīnu noma, kas paredz nomāšanu, izmantojot mobilo lietotni (bez tiešas saziņas ar automašīnas īpašnieku), un kas ļauj automašīnu pēc lietošanas novietot citā teritorijā, kas lietotnē atzīmēta kā atļauta
- mukarna Islāma arhitektūrā, īpatna nišveidīga forma, kas pārvada no šķautnes uz plakni vai otrādi
- brahimenoreja Īss asiņošanas perioda ilgums (no dažām stundām līdz trim dienām) menstruāciju laikā; to uzskata par nekaitīgu individuālu organisma īpatnību
- rīls īss video, parasti ar fona mūziku, publicēts izklaides vai mārketinga nolūkos īpašā sociālo tīklu (_Instagram_, _Facebook_, _TikTok_) lietotnes sadaļā
- buržoazija Īstenībā pilsētnieki; pilsoņi; mantīgā šķira, īpašnieki, kapitālisti, arī vidējā šķira
- krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā)
- cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas
- realitāte Īstenošanas iespējamība; vispārināta īpašība --> reāls 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kredītiespēja Īstermiņa kredīts, ko banka noteiktas summas robežās izsniedz norēķinu konta īpašniekam virs viņa kontā esošā līdzekļu atlikuma uz termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem
- novīpsnāt īsu brīdi vīpsnāt un pārstāt vīpsnāt
- uzvīpsnāt īsu brīdi vīpsnāt un pārtraukt vīpsnāt
- pavīpsnāt īsu brīdi, mazliet vīpsnāt
- seviški It īpaši; ļoti
- risoto Itāliešu ēdiens no rīsiem, tomātu pastas, sīpoliem, siera, dārzeņiem un maltas gaļas vai zivs; rizoto
- opričņina Ivana Bargā pasākumu sistēma patvaldības nostiprināšanai 1565.-1572. g.; cara daliena, kurā bija īpaša pārvaldes sistēma un savs karaspēks
- vadze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā
- vādze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā
- sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā
- lukarna Izbūve ar logu stāva jumta slīpnē
- psiholoģizēt Izcelt, parasti pārmērīgi (kā) psihes analīzi, tās īpatnību nozīmi
- parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības
- (pa)rādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības
- parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības
- (pa)rādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības
- (pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības; tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu
- izcilnieks Izcili labs īpatnis, eksemplārs (parasti augs)
- lielums Izcili pozitīvu personības īpašību kopums
- nogāzt podu(s) Izdarīt ko neparastu, īpatnēju
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība)
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
- appīpēt Izdot naudu par papirosiem, cigāriem; nopīpēt
- iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām)
- izmekšēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes)
- izmekšķēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes)
- novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu)
- vadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, zaudēt savas vēlamās īpašibas (par dzērienu, parasti alu)
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas
- tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana
- izčabēt Izkalst, kļūt čabošam (par kādu augli, sīpolu u. c.)
- koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu
- činkatas Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli
- cirkulīši Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli
- izkrabināt Izkasīt, izskrāpēt, tīrīt (pīpi)
- blokķēde Izkliedēta datubāze, kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu, kurus dēvē par blokiem, saraksts, katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku, sistēma ir īpaši droša pret ierakstu izmainīšanu
- audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas)
- attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.); veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu
- intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem
- braģis Izliekts koka zars starp laivas tēviņu un stīpu
- starpnieks izlīguma procesa veikšanai īpaši apmācīta persona
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis)
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība)
- enukleācija Izlobīšana, it īpaši acs ābola izņemšana
- pārejas izloksne izloksne, kurā ir divu vai vairāku dialektu raksturīgas īpatnības
- leksiskais dialektisms izloksnes vārds, ko literārajā valodā parasti nelieto vai lieto tikai īpašos stilistiskos nolūkos (literārajā valodā tam parasti atbilst cits vārds)
- subdialekts Izlokšņu grupa - valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības
- izkaulēt Izlūgties (ko savā īpašumā, lietošanā u. tml.)
- aģentizmaksas Izmaksas, kas rodas konflikta gadījumā starp uzņēmua īpašniekiem (akcionāriem) un šī uzņēmuma obligāciju turētājiem
- nepieciešamās izmaksas izmaksas, kas var rasties kā kāda īpaša lēmuma tiešas sekas
- zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā)
- iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.)
- rieba Izmērcētu linu klājiena kārta, ko veido, lai norobežotu atsevišķo īpašnieku noklātos linnu gabalus
- pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas
- Bali tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais īpatnis nošauts 1937. gadā
- kors Izmūrējums krāsns priekšā, kas uztver dūmus un dzirksteles, īpaši rijas krāsnīm
- neitralizēt Iznīcināt skābes īpašības ar sārmiem vai sārma īpašības ar skābēm un radīt attiecīgos sāļus
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu; īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai
- izcīpslot Izņemt cīpslas, atdalīt cīpslas no gaļas, aknām u. c.
- izolācijas pretestība izolācijas materiālu pretestība elektriskai strāvai. Izolācijas materiālu raksturo īpatnējā tilpuma pretestība (mērvinība SI mērvienību sistēmā W/cm^3^) un īpatnējā virsmas pretestība (W/cm^2^)
- iezīmētais atoms izotops, kas ar savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tā paša ķīmiskā elementa izotopiem
- izūtrupēt Izpārdot (kāda) īpašumu ūtrupē
- raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā)
- izdvest Izpaust (kādu īpašību, pazīmi)
- pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību
- izrādīties Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u. tml.
- ieinteresēt izraisīt ar savu saturu, īpašībām u. tml. (kādā) interesi (par sevi)
- riebties izraisīt kādā ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku, par īpašībām, parādībām utt.)
- atdzīvoties Izraisīties, rasties atkal (par jūtām, īpašībām u. tml.)
- biezin izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu
- sic izsauciens (latīņu "tā"), ko lieto atsevišķu teksta vietu izcelšanai; avotu izdevumos nozīmē, ka tieši tā rakstīts arī oriģinālā, īpaši norādot uz kļūdām
- izšļaupt Izsist slīpu robu
- fotogēniskums Izskata īpatnības, kas attiecīgās personas attēlu kinofilmā vai fotogrāfijā dara izskatīgāku, izteiksmīgāku vai iespaidīgāku
- ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību)
- izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību); panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības
- distinkcija Izsmalcinājums, izcilas īpašības
- censt Izstiept (cīpslas, dzīslas); atvilkt (loku)
- drošums Izstrādājuma vai detaļas sarežģītu īpašību kopa, kas nosaka to ilgstošu lietojamību, saglabāšanos un derīgumu turpmākajam remontam
- tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka)
- kāple Izstrādāšanai sagatavota, pakāpienveidīga iežu daļa, ko no augšas norobežo horizontāla, bet no sāniem vertikāla vai slīpa virsma
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas vai kazas āda; virsģērbs no šādas kažokādas
- izšķiešana Izšķērdēšana - pārkāpums, kad vainīgais piesavinās īpašumu, kas viņam ir uzticēts saskaņā ar vienošanos vai dienesta pienākumiem un par kuru viņš ir atbildīgs
- eflūvijs Iztecējumi; ķermeņa izgarojumi, īpaši tādi, kam nelaba smaka
- logia Izteicieni, īpaši dievības vai viņas iedvesmas radītie
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā); šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu
- rocība Iztika; materiālie līdzekļi, īpašums; turība, pārticība
- habitus Izturēšanās, ārējais izskats; stāvoklis, īpašība; drānas, rota; kāda organisma ārējā forma
- uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem
- džinsaudums Izturīgs, īpaši apstrādāts audums, ko izmantoja kalnraču u. c. darba apģērbu izgatavošanai
- politkorektums Izvairīšanās no dzimuma, rasu, netradicionālas seksuālās orientācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu minoritāšu diskriminācijas vārdos un darbos
- Adelaides latviešu kopiena izveidojās 1947.-1949. g., kad Austrālijā ieradās latviešu bēgļi, 1990. gados \~3000-4000 latviešu, pilsētā izveidojies īpašs latviešu kvartāls, kopš 1953. g. rīko Adelaides latviešu kultūras dienas
- Indianapolisas latviešu biedrība izveidojās 1949. g., kad tur apmetās \~1200 latviešu bēgļu un arī 1990. gados latviešu skaits bija aptuveni tāds pats, starp tiem ir \~300 latgaliešu, tādēļ notiek īpaši latgaliešu kultūras pasākumi
- Jaunbērzes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Bērzes, Džūkstes un Sīpeles pagasta teritorijas
- individualizēt izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu)
- iekārtot izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā
- inicializēt disku izveidot diskā īpašas magnētiskas iezīmes
- industrializēt izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā)
- iegūt savu seju izveidot raksturīgas, individuālas īpašības; kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības
- iegūt izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) — par cilvēku
- sašļaupstīt izveidot slīpu (baļķa galu)
- nošļaupt izveidot slīpu, mazāk asu, smailu
- izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli)
- padoties Izveidoties (ar kādām īpašībām)
- sanākt Izveidoties (par kādām īpašībām)
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām)
- iegūt Izveidoties jaunām īpašībām, pārveidoties jaunā kvalitātē
- iegūt Izveidoties organisma īpatnībām, īpašībām
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
- klonēšana Izvēlēta klona īpašībām ģenētiski identisku šūnu vai organismu veģetatīva pavairošana
- sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi
- kroku sistēma izvietojuma un veidošanās laika ziņā autonoms iežu kroku komplekss, kam ir analoģiskas kroku morfoloģiskās īpašības
- idiogrāfiskā metode izziņas veids, kur koncentrējas uz konkrēto, individuālo, īpatnējo kādā parādībā, faktā
- apdedzināšana Izžāvēta keramiska materiāla termiskā apstrāde, lai iegūtu nepieciešamās izstrādājuma īpašības
- lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga
- šotmenis pie grotšotes jahtas komandas loceklis, kuram uzdots vadīt grotburu, izvelkot vai palaižot grotšoti (īpaši uz olimpisko klašu jahtām, piemēram, "Soling")
- jahtas vimpelis jahtas pazīšanas karodziņš (pēc īpašnieka izvēles), ko nes masta topā visu navigācijas laiku
- jachtklubs Jahtu īpašnieku biedrība
- kečs Jahtu takelējums ar diviem mastiem un slīpajām burām
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode - teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām
- narikabura japāņu mitoloģijā - īpaši veidota bulta, kas lidojumā skan
- vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi
- suši japāņu virtuves ēdiens: īpaši sagatavota rīsu masa, kam apkārt apliktas zivis, gliemji; tas viss aptīts ar aļģēm (jūraszālēm), pasniedz ar sojas mērci, kam pievienoti mārrutki (vasabi)
- alpīns krokojums jaunākais tektoniskais cikls Zemes garozas attīstībā, kas īpaši intensīvi norisinājās Vidusjūras un Klusā okeāna ģeosinklinālajā joslā
- līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai
- Pyrethrum parthenium jaunavīgā zeltpīpenīte
- meiteņu zeltpīpenīte jaunavīgā zeltpīpenīte
- konsumants Jauneklis naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientes un vedina izmaksāt viņam īpaši dārgus dzērienus
- tagil jauniešu sauklis bez īpašas nozīmes
- hostelkarte Jauniešu viesmītnes karte - atlaižu kartes veids, ko izmanto Starptautiskās hosteļu federācijas sertificētās jaunatnes tūristu mītnes; šī karte dod tiesības uz īpašu cenu visās federācijas mītnēs, tā sastāv no pamatnes un uzlīmējamām markām, kuras saņem pēc katras nakšņošanas par pilnu cenu jauniešu viesmītne, un ir derīga pēc visu paredzēto marku saņemšanas; ir individuālās un grupas kartes
- jēznieks Jauns, ne īpaši saprātīgs cilvēks
- veidošanās jaunu īpašību rašanās
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu
- publiska akciju sabiedrība jebkura akciju sabiedrība, kas ir izlaidusi akcijas, izsludinot publisku parakstīšanos uz akcijām, kā arī jebkura akciju sabiedrība, kas bijusi valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, ja šis objekts privatizēts, izmantojot privatizācijas sertifikātus
- pleksopātija Jebkura pinuma, īpaši nervu pinuma patoloģija
- pāriet jebkuras pārmaiņas vielā, kuru dēļ notiek ievērojamas vielas īpašību izmaiņas; piemēram, fāžu pārejas vielā
- tērmanis Jebkurš kukainis, kas patērē produktus vai labību (īpaši klētī)
- kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam
- postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā)
- negritīds Jēdziens, ko 20. gs. 30. gados ieviesa Francijā dzīvojošie afrikāņu rakstnieki, lai uzsvērtu apziņu un lepnumu par Āfrikas īpatnējo kultūru
- demonizācija jēdziens, kura izcelsme meklējama reliģijas jomā saistībā ar īpaša, pārcilvēciska ļaunuma piedēvēšanu kādam cilvēkam, cilvēku grupai, dabas vai sociālai parādībai
- metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas vai sistēmu īpašības
- Daukstes Jēkabpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Podvinka" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
- sārmošana Jēlādu apstrāde ar kalcija hidroksīda suspensiju, kas ietekmē gatavā ādas izstrādājuma īpašības
- jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem
- pajacs Jokdaris, īpaši cirkā
- šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts
- augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā
- nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums
- vienslīpes jumts jumta konstrukcija, kurai slīpums ir tikai uz vienu pusi
- jumtslīpe Jumta slīpā daļa
- jumtveidā Jumta, parasti divslīpju, formā, veidā
- divslīpju jumts jumts ar slīpumu uz divām pusēm, visizplatītākais jumta veids mazstāvu ēkām
- daudzslīpju jumts jumts ar vairākām slīpēm; veido saliktas konfigurācijas ēkām
- četrslīpju jumts jumts, kuram slīpums ir uz četrām pusēm
- primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem
- Donmānusas līcis jūras līcis Īrijas dienvidrietumos, Šīpshedas pussalas dienvidos
- Bentri līcis jūras līcis Īrijas salas dienvidrietumos, starp Bēras un Šīpshedas pussalu
- Astotā grāda šaurums jūras šaurums Indijas okeānā un Lakšadvīpu jūrā (_Eight Degree Channel_), starp Minikojas salu un Maldīvu salām
- henticales Jūras tirdzniecības tiesību avotos 13. un 14. gs. lietots termins, kas apzīmē jūrnieku īpatnējo, līdzuzņēmējiem līdzīgo stāvokli attiecībā pret galveno rēderu
- zemūdens kanjons jūras vai okeānu kontinenta zemūdens nogāzes šaura, līkumaina un dziļa ieleja ar stāvām nogāzēm, šauru pamatu, kam ir izteikts garenisks slīpums, līdz pat 20–30 grādiem
- urginea Jūrassīpoli
- Urginea maritima jūrassīpols
- atpakaļejošā darbība juridiskā akta īpašība izraisīt juridiskas sekas attiecībā uz notikušiem faktiem līdz tā spēkā stāšanās un piemērošanas sākumam
- ingrosācija Juridiska darbība, ko veic, apstiprinot publiskus aktus par nekustamas mantas iegūšanu īpašumā ar šādu darījumu ierakstu Zemes grāmatā
- licenciāts Juridiska persona, kas ir iegādājusies no izgudrojuma patenta, tehnoloģijas u. c. īpašnieka licenci ar tiesībām šo tehnoloģiju vai pieredzi noteiktās robežās izmantot
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības)
- judikatūra Juridiski nozīmīgās atziņas, kas ietvertas tiesu un tiesnešu nolēmumos un ko tiesa formulējusi, lietojot jebkuru juridisko metodi, jo īpaši tiesību normu interpretācijas un tiesību tālākveidošanas rezultāts
- transferts Juridisks akts, kurā viens īpašnieks savus vērtspapīrus nodod citas personas īpašumā
- privatizācijas metode juridisku darbību kopums, kas jāveic, lai privatizētu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu
- bordiņmeistars Jūrnieku pansijas (bordiņmājas) īpašnieks
- burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
- proprioreceptors Jušanas nerva galaaparāts, kas uztver kairinājumus no muskuļiem, cīpslām un labirinta un kontrolē ķermeņa stāvokli
- interoceptori Jutīgo nervu šķiedru galu veidojumi (nervu gali) muskuļos, cīpslās, iekšējos orgānos, asinsvados utt.; interoreceptori
- Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām)
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām); arī pārvērsties (3)
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citas īpašības; tikt pārveidotam (1); arī pārvērsties (1)
- homozigotija Kad īpatnī tikai viena faktora pazīme divskaitā
- kramiņš kāda ābolu (sīpoliņu) šķirne
- raksturojums kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums; oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums
- reminiscence kāda īpatnība, kas ierosina salīdzinājumu ar kaut ko
- hiperestēzija kāda maņu orgāna, it īpaši ādas, pārmērīgs jutīgums
- depresija kāda materiāla fizikāli ķīmiskās īpašības parametra pazemināšanās mainoties tā sastāvam
- pārvaldīšana kāda objekta pārraudzīšana, vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai, ievērojot taupības režīmu, saimnieciskumu u. c.
- izgatavošana kāda priekšmeta izveidošana, tā zaudēto īpašību atjaunošana vai kāda priekšmeta pārtaisīšana, kā rezultātā tas iegūst cita priekšmeta derīgās īpašības
- dūcis kāda putnu, īpaši vistu slimība
- nacionālais kolorīts kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā)
- līdznieks Kādam izskatā vai īpašībās līdzīgs
- apersonifikācija kādas citas personas īpašību neapzināta pārnešana uz paša "es"
- kinklīze kādas ķermeņa daļas ātras, krampjainas kustības, īpaši ātra mirkšķināšana, elpošana
- iepīpināšana kādas ligas ieburšana, iedodot otram apvārdotu pīpi
- akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu
- demogrāfiskā novecošanās kādas teritorijas iedzīvotāju kopuma attīstības process, kad nemitīgi palielinās tās iedzīvotāju vidējais vecums un pieaug gados vecu cilvēku īpatsvars; iedzīvotāju novecošanās
- īpašvārdu atveide kādas valodas īpašvārdu rakstība citā valodā saskaņā ar šīs citas valodas gramatisko sistēmu un pareizrakstības noteikumiem
- praktiskā transkripcija kādas valodas vārdu (īpašvārdu, aizgūstamo sugasvārdu) izrunas ortogrāfiska atveide citā valodā
- kadastra informācija kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs
- kadastra subjekts kadastra objekta īpašnieks vai visi kopīpašnieki, tiesiskais valdītājs vai lietotājs
- salīdzināmās pakāpes kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpes
- gradācija kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpēs
- salīdzināmā pakāpe kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu trīspakāpju salīdzināmās sistēmas elements
- aptumšotie kadri kadri, kurus uzņem dienasgaismā, bet attēlam liek izskatīties tumšākam ar aptumšojošu kameras filtru vai īpašiem attīstīšanas paņēmieniem
- protekcionisms kadru izvēle nevis pēc lietišķajām īpašībām, bet pēc pazīšanās, ar protekciju
- savalnis kāds (īpaši saimnieks), kurš ēd atsevišķi
- trešelnieks kāds, kas kopīgi ar diviem citiem apsaimnieko kādu saimniecību; arī viens no trīs līdzīpašniekiem
- paņāklis kāds, kas paļā, zākā (īpaši ēdienu)
- sveļķis kāds, kas velk dūmus no pīpes
- šipla kāds, kurš pastāvīgi vīpsnā
- mainīt kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi)
- pārmainīt kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi)
- privatizēt kādu īpašumu padarīt par privātu (3); valsts vai sabiedrisku īpašumu pārņemt privātīpašumā
- sašmīgnēt kādu laiku nepārtraukti smīnēt, vīpsnāt
- kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm
- kāpine Kaila zeme uz ceļa ziemas laika beigās, īpaši pavasarī
- gnetācejas Kailsēkļu augu dzimta, ziedu un stumbra (koksnes) uzbūvē, tāpat arī apaugļošanā vidēji augi starp kailsēkļiem un segsēkļiem, ierindoti īpašā rindā "Gnetales", kas sistemātiski novietota blakus skoju kokiem
- eženieks Kaimiņš, ar kuru robežojas zemes īpašumi
- kaitesvainas Kaites, slimības (parasti ne visai nopietnas, it īpaši gadījumos, kad kas jādara); arī iegansti (lai izvairītos no kāda darba)
- kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi
- grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas
- kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi)
- peireskia Kaktusu ģints, lapu kaktusi, kopā ar dažām citām ģintīm veido īpašu apakšdzimtu "Peireskioideae", jo atšķiras no pārējiem kaktusiem ar mazgaļīgu, zarotu stublāju un paliekošām īstām lapām
- noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz īpašas, izplēšanai paredzētas lapas
- iekalne Kalna apakšējā, ieslīpā daļa; piekalne
- Dievakalns kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns
- Allium montanum kalnu sīpols
- Allium senescens kalnu sīpolu sugas "Allium montanum" nosaukuma sinonīms
- Alpu kombinācija kalnu slēpošanas sacensību veids, kurā pēc īpašas sistēmas tiek saskaitīti kopā nobrauciena, slaloma un (dažreiz) milzu slaloma rezultāti
- karvings Kalnu slēpošanas stils - slēpotājs pagriezienā it kā ieliecas, veidojot ar kalna slīpumu šauru leņķi
- pedells Kalpotājs, īpaši universitātēs; studentu uzraugs
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu
- kaļķis Kaļķītis - māla pīpe
- kaļķene Kaļķu pīpe; kaļķu svilpe
- sugestīvs Kam piemīt īpašība iedvest līdz tam nepazīstamas domas
- noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai
- pīpkanna Kanna ar snīpi
- prebenda Kanoniķa vai kapitula locekļa atalgojums, arī īpašums vai desmitā tiesa, kas nodrošina šo atalgojumu
- kantenieks Kantas (10-15 pūrvietu) zemes īpašnieks
- pašfinansēšana Kapitāla nodrošinājums uzņēmuma darbības veikšanai; to veido vairāku uzņēmuma līdzīpašnieku ieguldījumi
- kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas iegulda naudu uzņēmējdarbībā
- lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri
- fiktīvais kapitāls kapitāls, kas reāli neeksistē (dažādi vērtspapīri), taču ir iekļauts bilancē un dod īpašniekam peļņu dividendēs vai procentu veidā
- dalībnieks Kapitālsabiedrības akciju vai kapitāla daļu un kooperatīvās sabiedrības paju īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē
- pakāpt Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu)
- pakāpties Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu)
- slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī)
- stapediotenotomija Kāpslīša muskuļa cīpslas pārgriešana
- Allium karataviense Karatau sīpols
- sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki
- leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem
- krājkase Kārba, kurā pa īpašu spraugu var iemest naudas zīmi, monētu (uzglabāšanai, sakrāšanai)
- silīts Karborunds - silīcija karbīds SiC, ko izmanto augstas temperatūras apstākļos un kā abrazīvu materiālu slīpēšanai
- klamsāt Kārīgi ēst (īpaši par cūku)
- luksīt Kārīgi ēst, īpaši par suni
- ļuksīt Kārīgi ēst, īpaši par suni
- vēlava Karodziņš kuģa vai laivas masta galā; kurseniekiem laivas īpašumzīme karodziņa veidā
- vārīt Karsēt (ko) tā, ka (tas) kūst, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu
- Bearnas mērce karsta mērce, ko gatavo no olu dzeltenumiem, sviesta, vīna etiķa, sīpoliem ar garšvielu piedevu
- paškaršana Karšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- mapērs Karšu, īpaši kara karšu zīmētājs
- Allium stipitatum kārtainais sīpols
- lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai
- situācija kartē vai plānā ar pieņemtiem apzīmējumiem attēloto objektu - ūdeņu, mežu, kalnu, apdzīvoto vietu, ceļu tīkla u. c. apvidus īpatnību - kopums
- topogrāfiskā karte karte, kurā attēlotās teritorijas orientējums un īpatnības fiksētas pilnīgi un objektīvi attiecībā pret kartes mērogu
- agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību
- vienmantošana Kārtība, kad īpašumu drīkst nodot tikai vienam mantiniekam
- analogais kartogrāfiskais modelis kartogrāfisku objektu struktūras, īpašību, attiecību, procesu vai parādību modelis, kura pamatā ir informācijas prezentēšanas forma
- āris Kārts ar diviem slīpiem zariem apakšgalā zivju ķeršanai
- eikste Kārts, īpaši zirņu vai pupu stādu atbalstam
- pence Kartupeļu biezputra ar ceptu gaļu un sīpoliem
- pencele Kartupeļu biezputra ar ceptu gaļu un sīpoliem
- pencis Kartupeļu biezputra ar ceptu gaļu un sīpoliem
- urkša Kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks
- pizģecs Kas īpašs, sevišķs (piem., izcili slikts vai labs)
- cits Kas īpatnējs; savs
- šatelēne Kastellāna sieva, pils īpašniece
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai
- kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi
- timpāns Katla formas bungas ar regulējamu skaņas augstumu; spēlē ar īpašām vālītēm
- aizkārtne Katla stīpa, rokturis
- videosignālu monitors katodstaru osciloskops, kas īpaši pielāgots televīzijas signālu atspoguļošanai
- sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem
- domkapituls katoļu baznīcas bīskapijas vai arhibīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija, kuras locekļi dzīvoja centrālās (doma) baznīcas īpašās telpās
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs
- litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem
- redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi
- alterācija katra pārmaiņa īpašībās, struktūrā, funkcijā (sevišķi patoloģijas virzienā)
- kvota Katram monopolnolīguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms (īpatsvars kopapjomā)
- pluripotence Katram organismam piemītoša spēja uzņemt īpašos apstākļos no tipiskiem atšķirīgus attīstības virzienus
- ekviritmija Katras oriģināla vārsmas ritmisko īpatnību precīzs atveidojums tulkojumā
- kamerārijs katrs no diviem ierēdņiem, kas kopā ar Rīgas rāti pārzināja pilsētas finanses un īpašumus; ķemerers
- lobio Kaukāzā - sarkanās pupiņas īpašā mērcē
- čahohbili Kaukāziešu ēdiens - sautēti vistas (vai jēra, truša) gabaliņi ar tomātu mērci un sīpoliem
- gruzīnu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda, valsts valoda Gruzijā; lieto īpašu gruzīnu rakstu - fonogrāfisku rakstu, kas izveidojies pēc aramiešu (vai feniķiešu) raksta parauga (senākie rakstu pieminekļi no 5. gs. p. m. ē.)
- izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts)
- ingrediences kaut kādu maisījumu, īpaši zāļu sastāvdaļas
- savalne kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem
- savalnes kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem
- odziņa kaut kas īpašs, neparasts, saistošs
- reāli rullēt kaut ko darīt īpaši labi
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
- pišamkrekls Kāzu naktij līgavai īpaši šūdināts garš, izrakstīts krekls
- guldības Kāzu paraša liecinieku klātbūtnē ar īpašām ceremonijām guldināt jaunlaulātos
- teltsvieta Kempinga teritorijā īpaši izveidota vieta telšu izvietošanai
- Kikaukas Kikaukas azars - Plošu ezers Vīpes pagastā
- art house Kino (arī drāmas) virziens, kurā uzmanība veltīta nevis skatītāju piesaistīšanai, bet lielākoties mākslinieciskām kvalitātēm, mākslinieciskiem meklējumiem vai kādam īpašam mākslinieciskam vēstījumam
- kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta)
- oriģinālpozitīvkopija Kinofilmas pozitīvkopija, ko nokopē uz filmas ar īpaši smalku emulsijas graudainību un izmanto oriģinālnegatīvkopiju izgatavošanai
- trokšņizolētā kinokamera kinokamera ar īpašu apvalku, kas slāpē kinokameras radītos trokšņus, uzņemot filmu ar dzīvo skaņu
- sineasts Kinomīlis, kino entuziasts; cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem; mākslas kino veidotājs
- džoniņš Klaidonis (parasti ostas pilsētās); "bruģa slīpētājs"
- džonītis Klaidonis (parasti ostas pilsētās); "bruģa slīpētājs"
- aizmētāties Klaiņojot, staigājot apkārt (bez īpaša mērķa), aiziet kur; aizklīst kur (paliekot bez uzraudzības)
- glasiss Klaja slīpa josla cietokšņa ārpusē, neapbūvēta teritorija starp nocietinājumu (citadeli) un pilsētas apbūvi; kalpo sekmīgākai uzbrucēju apšaudīšanai
- taisīt (sev) reklāmu klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi
- šļukūzis Klēts ar slīpu jumtu
- dinamiskā klimatoloģija klimatoloģijas daļa, kurā pēta klimata īpatnības kā vispārējās atmosfēras cirkulācijas procesu rezultātu un klimata apstākļus izskaidro ar procesiem dažādos atmosfēras cirkulācijas tipos
- mezoklimatoloģija Klimatoloģijas nozare, kas pētī klimata specifiskās īpatnības relatīvi nelielās teritorijās (ieleja, pakalns, mežmala, jūrmala, kāpas utt.), atšķirībā no makroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar kontinenta, jūras, ainavu klimatu, un no mikroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar nelielu teritoriju klimatu
- klimatoterapija Klimatterapija - klimata īpatnību izmantošana ārstniecībā
- Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav
- slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos
- haristikija Klostera īpašums, ko Bizantijas imperators vai patriarhs dāvināja laicīgai personai; pastāvēja 9.-13. gs.
- korķis Klunkšķim līdzīga skaņa, kuru riestojošs medņu gailis parasti izdod, pārejot no knipēšanas uz slīpēšanu
- zaudēšana kļūšana tādam, kam vairs nav, nepiemīt kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība
- nākt kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku
- nocīpslot kļūt cīpslainam, šķiedrainam
- pārtapt kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā; pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu
- izpausties kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi
- nokristies kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām)
- pavairoties kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
- plekšēt kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
- piepļakšēt kļūt netīram, piepildoties, aplīpot ar ko mīkstu, lipīgu; pieķept
- ieieties asinīs kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu
- pāriet (arī ieiet, ieieties sar.) asinīs kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu
- noslīpt kļūt slīpam
- iesataisīties kļūt tādam, kam izveidojas kādas īpašības, pazīmes
- izvērsties kļūt tādam, kam pastiprinās kādas īpašības (par parādībām dabā)
- piedegt kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku)
- pazaudēt kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība)
- zaudēt kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība)
- tuvoties kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība)
- pazaudēt balsi kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju)
- saplekšēt kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
- sapļakšēt kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties)
- saskrabt kļūt viscaur netīram, saskretušam (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
- savairoties kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
- vairoties kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
- skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem
- kņīpa Knīpa
- knīpe Knīpa
- knīpele Knīpa
- knipēns Knīpa
- knīpens Knīpa
- knīpēns Knīpa
- knīvelīte Knīpa
- knerba Knīpa, knauķis
- flaķenes Knīpstangas
- koda redundance koda īpašība saturēt vairāk rakstzīmju, nekā nepieciešams kodējamo objektu viennozīmīgai attēlošanai
- kanālkodēšana Kodēšana, kuru izpildot koda izvēle tiek izdarīta, vadoties pēc kanāla, nevis datu avota īpatnībām
- drukas modifikatori kodi dokumentā, kas liek printerim mainīt burtstilu, piemēram, pāriet no treknraksta uz slīprakstu
- mātes efekts kodoliedzimtības veids, kas jau pirms apaugļošanās ar mātes olšūnas citoplazmas starpniecību nosaka (predeterminē) īpatņa pazīmju raksturu
- mežkājas Koka kājas, ķekatas, rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem
- zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna
- zarukanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna
- zara kanna koka kauss ar zarveida snīpi
- kocene Koka pīpe
- krieķis Koka pīpe
- kuļķītis Koka pīpe
- luļļa Koka pīpe
- svirloks Koka pīpe garā kātā
- virlaps Koka pīpe garā kātā
- virloks Koka pīpe garā kātā
- virlups Koka pīpe garā kātā
- ratcīknis koka ripa, ko izmanto metāla stīpas uzlikšanai ratu ritenim
- bansteķi Koka trauku stīpas
- agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām
- mašarabija Kokgriezumu režģis, īpatnēji slēģi māju un mošeju logiem
- miza kokmateriālu pārstrādes blakusprodukts, ko iegūst sausā vai slapjā mizošanā un kas pēc struktūras un īpašībām atšķiras no dabiskās koku mizas
- enkurnieks Kokmateriālu šķirotājs, kas baļķus šķiro uz ūdens (velkot, bīdot, virzot tos ar īpašu ķeksi - enkuru)
- šļaupsts Koks ar slīpi apcirstiem galiem, retāk šo koku sakopojums guļkoku zelmiņu uzbūvē vai pats zelminis
- pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām)
- reaktīvā koksne koksne ar atšķirīgām anatomiskajām īpašībām, kas izveidojušās stumbra un zara līkajās un slīpajās daļās, kokam cenšoties atgūt sākuma stāvokli
- modificētā koksne koksne ar uzlabotām fizikāli mehāniskajām, siltumfizikālajām, tribotehniskajām vai bioķīmiskajām īpašībām, kas iegūtas, koksni modificējot
- juvenilā koksne koksne, kas radusies pirmajos augšanas gados ap stumbra un zaru serdi; tās struktūra un fizikāli mehāniskās īpašības atšķiras no vēlāk veidotās koksnes īpašībām
- kodināšana Koksnes apdare, izmainot tās krāsu, bet saglabājot tās īpašības un tekstūru
- koksnes apstarošana koksnes apstrāde ar jonizējošo starojumu, ko veic lai mainītu koksnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, kontrolētu tās ar defektoskopijas metodēm, noteiktu koksnes mitrumu
- koksnes kalibrāšana koksnes apstrāde frēzējot vai slīpējot, lai iegūtu tās noteiktus izmērus
- koksnes modificēšana koksnes fizikālā, ķīmiskā, mehāniskā vai kombinēta apstrāde, kas maina tās dabiskās īpašības un piešķir vēlamās, kavalitatīvi jaunas īpašības
- koksnes īpašību anizotropija koksnes fizikāli mehāniso īpašību nevienādība dažādos virzienos tās iekšienē, piemēram, priedei pretestība stiepei ir ap 30 reižu lielāka šķiedru virzienā nekā šķērsvirzienā
- koksnes ūdensuzsūce koksnes īpašība palielināt mitrumu, atrodoties ūdenī
- koksnes mitrumvadītspēja koksnes īpašība vadīt saistīto ūdeni šķidrā veidā šūnapvalku mikrokapilāru sistēmā un tvaika veidā - ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā
- piesūcināmība koksnes īpašība, kas raksturo tās spēju uzņemt aizsarglīdzekļus
- koksnes atmosfēras žāvēšana koksnes konvekcijas žāvēšana ar apkārtējo gaisu bez īpašas tā uzsildīšanas
- brūnējums Koksnes krāsas izmaiņa tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem; nosmakums
- nosmakums Koksnes krāsas izmaiņa, brūnējums, tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem
- koksnes cildošana koksnes mehāniska, ķīmiska, termiska vai kombinēta apstrāde (piesātināšana ar antiseptiskām vielām, antipirēniem, amonjaku, sintētiskiem sveķiem, kombinējot to ar presēšanu, polimerizāciju vai radioaktīvo starojumu), veidojot tai jaunas fizikālmehāniskās īpašības
- modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem
- radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību
- retifikācija Koksnes termiska apstrāde tās īpašību uzlabošanai
- koksnes makrostruktūra koksnes uzbūves īpatnības, kas saskatāmas ar neapbruņotu aci vai vienkāršām optiskām metodēm, kā gadskārtu platums, gadskārtu vienmērība, vēlīnās koksnes daudzums gadskārtās, anatomiskās uzbūves elementu lielums un to sadalījuma raksturs
- valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga
- ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā
- memfiss Kokvilnas audums galdautiem u. tml., sastāv no diviem viena virs otra kopā saaustiem audumiem, kas raugoties pēc raksta īpatnībām, redzami te vienā, te otrā pusē
- sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē); radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne
- koloniālīpašums Koloniāls īpašums
- krikets Komandu sporta spēle, kurā ar īpašu koka āmuru cenšas ieraidīt bumbu pretinieka vārtos
- motobols komandu sporta spēle, kurā, braucot ar motociklu, ar kāju sper īpašu lielu bumbu pretējās komandas vārtos
- polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos
- konfigurācija kombinatorikā – kopas apakškopu sistēma ar noteiktām īpašībām (piemēram, latīņu kvadrāts)
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību
- standarts kompetentas valsts institūcijas vai firmas apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums
- osteopātija Kompleksa alternatīvā terapija, ko iesaka muguras, kakla, galvas, locītavu sāpju, cīpslu un muskuļu sastiepumu un stājas deformācijas gadījumos
- viļņu funkcija kompleksa funkcija, kas figurē Šrēdingera vienādojumā un raksturo daļiņas īpašības kvantu mehānikā
- papīra baltums kompleksa papīra īpašība, kas raksturo tā attiecību pret baltu krāsu, augstu izkliedes spēju, visa redzamā gaismas spektra atstarošanu un minimālu nokrāsu
- burtu garnitūra komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma un slīpuma
- intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums
- izokefālija Kompozicionāls paņēmiens tēlotājmākslā: daudzfigūru kompozīcijā visu figūru galvas novietotas vienādā augstumā neatkarīgi no figūru lieluma un pozas; īpaši raksturīga antīkajai un Bizantijas mākslai
- arbolīts Kompozītmateriāls ar lielporainu struktūru, sastāv no organiskas pildvielas un minerālsaistvielas; slikti deg, nepūst, labas siltumtehniskās īpašības
- nacionālkomunists Komunistiskās kustības pārstāvis, kas aizstāvēja nepieciešamību katras valsts vai PSRS republikas attīstībā ievērot vietējās tradīcijas, valodas, kultūras u. c. īpatnības
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas
- kvazidaļina Kondensētas vides elementārie ierosinājumi, kuru īpašības ir līdzīgas kvantu daļiņu īpašībām
- vingrinājums Konkrēta nodarbība prasmju, iemaņu pilnveidošanai, fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas iegūšanai
- neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu
- siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli)
- lasāmatmiņas kasetne konstruktīvi noslēgts modulis, ko var ievietot datorā un kas satur lasāmatmiņas mikroshēmā ierakstītus datus, fontus vai īpašas programmas
- aerodinamiskās plāksnes konstruktīvs gaisakuģa elements, kas uzlabo nesošās virsmas aerodinamiskās īpašības
- subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta
- talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot
- reiderisms Kontroles pārņemšana pār uzņēmuma kapitāla daļām vai aktīviem, kas notiek pretēji uzņēmuma esošo īpašnieku interesēm
- trumele Konusveida metāla trauks ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai
- adjektivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu resp. vārdformu pāreja īpašības vārdos
- kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki
- kopīpašība Kopēja īpašība, īpatnība
- koppiederums kopējais īpašums
- metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas
- prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm, kas pēc zirga ievešanas Ziemeļamerikā attīstīja īpatnēju mednieku kultūru
- komunitārisms Kopienas kā būtiskākās sabiedrības struktūras un sabiedrisko attiecību elementa un kopīpašuma kā galvenās īpašuma formas atzīšana
- tehniskā keramika kopīgs apzīmējums daudzveidīgiem materiāliem un izstrādājumiem, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas metodēm, bet kam ir atšķirīgas īpašības un izmantošana
- nomens kopīgs apzīmējums lietvārdam, īpašības vārdam un skaitļa vārdam, kam ir vienas un tās pašas gramatiskās kategorijas — dzimte, skaitlis, locījums
- kopenieks Kopīpašnieks
- condominium Kopīpašums
- līdzīpašums Kopīpašums
- daļējais kopīpašums kopīpašums ar noteiktām daļām katram īpašniekam
- nedalītais (arī nesadalītais) kopīpašums kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas
- pedālkopula Kopula ērģelēs, kas pievieno pedāļa skaņām galvenā manuāļa skaņas (ar īpašu konstrukciju, dažreiz arī nenospiežot manuāļa kauliņus)
- saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības
- diapazons Kopums, ko veido, piemēram, spējas, īpašības, vēriens (darbībai); amplitūda
- Midveja salas koraļļu atols Klusajā okeānā (“Midway Islands”), Havaju salu grupā (ASV īpašums kopš 1867. g.), platība 520 ha, lagūnā Sendas un Īsternas salas
- Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
- Čedžudo Korejas Republikas (Dienvidkorejas) īpašā autonomā province, aizņem tāda paša nosaukuma salu Austrumķīnas jūrā, administratīvais centrs - Čedžu, platība - 1846 kvadrātkilometri, 563400 iedzīvotāju (2008. g.)
- kimči Korejiešu virtuves ēdiens: īpaši sagatavoti Ķīnas kāposti
- kūļizlāde Koronas izlādes īpaša forma, ko var uzskatīt arī par dzirksteļizlādi no smailes
- fišbeīns Korsetes stīpa
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm
- etilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, izmanto gk. smaržās, retāk kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var izraisīt alerģisku reakciju, īpaši - cilvēkiem, kam ir alerģiska reakcija uz citiem salicilātiem
- Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības
- lepidokrokīts Koši sarkans minerāls, brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa, zvīņaini un šķiedraini agregāti; no ķīmiski un ģenētiski radniecīgā getīta atšķiras ar kristāliskās struktūras īpatnībām un mazāku izplatību
- graidāt Krāsainas svītras aust (īpaši gar auduma malu)
- parahromatoze Krāsas (īpaši ādas krāsas) pārmaiņas
- Zīperes Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukuma variants
- Zīperis Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukums latgaliski
- eliņš Krasta ierīce ar slīpu pamatu (stāpeli) kuģu būvēšanai
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas)
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa)
- Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis
- Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
- bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi
- nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē
- mazbīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ parasti nav bīstama un nerada bojājumus, bet īpašos apstākļos var kļūt bīstama, piemēram, atšķaidītas skābes un sārmi, dzīvsudrabs, aerosoli u. c.
- trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē
- pakaļējā izgāšana kravas izgāšana uz aizmuguri, kas parasti notiek, atverot pakaļējo bortu un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, pašizgāzēja kravas kasti vai visu transportlīdzekli
- sāniskā izgāšana kravas izgāšana uz sāniem, kas parasti notiek, atverot sānu bortus un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, kravas kasti vai visu transportlīdzekli
- privātkonteiners kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs konteiners
- privātvagons kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs vagons
- izgāšana kravas pārvietošana, gāžot to ārā no transportlīdzekļa, kas notiek, sagāžot slīpi transportlīdzekļa kravas novietojuma daļu, piemēram, kravas kasti, vai izmetot kravu no transportlīdzekļa; tā rīkojas tikai ar gāžamkravām un beramkravām, kas izgāžot nevar tikt sabojātas
- abandons Kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no savām tiesībām uz apdrošinātu īpašumu par labu apdrošinātājam, kas par to viņam apņemas samaksāt pilnu apdrošinājuma summu
- ambadons kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no tiesībām uz apdrošināto mantu par labu apdrošinātājam ar tā saistībuizmaksāt apdrošinājuma ņēmējam pilnu apdrošināšanas summu
- Zemes banka kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā
- bona Kredītdokuments, pret kuru tā īpašnieka noteiktā termiņā var saņemt no citas personas vai iestādes naudas summu vai citas vērtības
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus
- revolverkredīts Kredīts, kura īpatnība ir tāda, ka, pastāvot starp dalībniekiem saskaņotam kredītdarījuma termiņam, kredīta izmantošanas termiņš tiek dalīts laika nogriežņos (parasti no 3 līdz 6 mēnešiem), katram laika posmam procentu likme tiek noteikta no jauna
- camisia Krekls, it īpaši katoļu garīdznieku baltais kora krekls
- crepe Kreps, smalks viegls zīda, puszīda vai vilnas audums, kam ar īpašu apretūras paņēmienu izveidota grubuļaina virsma
- skrēdumi kreveles uz saplaisājušas ādas, īpaši uz kājām, kas bieži bijušas slapjas
- purka Krievijā 19. gs. ieviesti īpaši svari labības kvalitātes noteikšanai
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos
- globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes
- seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu
- panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas
- Alatirs Krievu viduslaiku leģendās un folklorā akmeņu akmens, zemes centrs, kam piemita sakrālas un dziednieciskas īpašības
- kriminālistiskā taktika kriminālistikas sadaļa, kas pēta un izstrādā atsevišķu izmeklēšanas darbību paņēmienus un līdzekļus, ievērojot kriminālprocesuālo likumu un izvērtējot izmeklēšanas un tiesu prakses un citu zinātņu, it īpaši loģikas, psiholoģijas un darba organizācijas, kā arī kriminālistiskās tehnikas rekomendācijas un atziņas
- spaidu darbi kriminālsods, ko izcieš īpaši stingrā režīmā, sevišķi smagos darbos
- autoritāte Kriminālvidē par savu nežēlību, bagāto kriminālpieredzi vai citu iemeslu dēļ īpaši cienīts noziedznieks, kam pārējie bez ierunām pakļaujas
- krinulīns Krinolīns; krinolīna stīpa
- šķaisties krist uz visām pusēm (īpaši par lapām rudenī pēc salnām vai sala)
- heksametilēntetramīns kristāliska viela ar bāziskām īpašībām C~6~H~12~N~4~, ko iegūst, kondensējot amonjaku ar formaldehīdu, lieto vielu sintēzē un par antiseptisku līdzekli
- pjezokristāls Kristāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības
- kristālu simetrija Kristālu īpašība savietoties pašiem ar sevi, notiekot pagriezieniem, atstarošanām, paralēlajai pārnesei; kristālu ārējās formas simetriju nosaka kristāla atomu struktūra
- kristalometrija Kristālu leņķu mērīšana; arī kristālu fizikālo, piem., optisko, īpašību mērīšana
- sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību; dažādās konfesijās izpratne par to būtiski atšķiras
- idiomata Kristīgā dogmatikā - apzīmējums Jēzus Kristus divu dabu (cilvēka un dieva) īpašībām
- Allium christophii Kristofa sīpols
- upes slīpums krituma un garuma attiecība kādā noteiktā posmā vai visā garumā; upes slīpums parasti atbilst apvidus reljefam
- krodziniece kroga īpašniece vai nomniece
- krodziniece kroga īpašnieka sieva
- krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus
- spārns Krokas slīpā sānu daļa
- Allium oleraceum krūmāju sīpols
- padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus
- āzīši Krusta koki divslīpu jumtu galos vai virs kores; jumtāži
- pārkrustis Krustām - perpendikulāri vai slīpi pāri
- sietaine Krustām šķērsām strīpota seģene
- tuturslas krusti (ķermeņa daļa), īpaši putniem
- tutursla Krusti (ķermeņa daļa), jo īpaši putniem
- tuturslis Krusti (ķermeņa daļa), jo īpaši putniem
- asinība krustošanā iegūtā dzīvnieka katras šķirnes īpatsvars; šķirnība (1)
- hibridizēt Krustot (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu īpatņus)
- rasieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežarasas" iedzīvotāji
- poļacieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Poļakas" iedzīvotāji
- trepieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Trepe" iedzīvotāji
- vīpieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Vīpe" iedzīvotāji
- Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis
- ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi
- jūrasspēja Kuģa īpašību komplekss (noturība, nenogremdējamība, vadāmība u. c.), kas raksturo tā izmantojamību noteiktos hidrometeorol. apstākļos
- kuģturis Kuģa īpašnieks
- armators Kuģa īpašnieks; persona, kas ekspluatē kuģi (neatkarīgi no tā, vai kuģis tai pieder vai nepieder)
- šēpsporcija Kuģa īpašuma daļa, gadījumā ja kuģis pieder vairākiem koprēderiem
- baratērija Kuģa kapteiņa vai ļaužu nelikumīga rīcība, no kā kuģa īpašniekam ceļas zaudējumi
- baratrija Kuģa kapteiņa vai personāla nelikumīga rīcība - kaitējums kuģim vai kravai, vai abiem kopā, kas rada zaudējumus kuģa īpašniekam vai iznomātājam
- novirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu ar vēju
- pievirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu pret vēju
- ģenerālkravu kuģis kuģis dažādu sauskravu (maisu, mucu, cauruļu u. tml.) pārvadāšanai bez īpaša iesaiņojuma
- stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.)
- kūniņa kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pilnīgi attīstītu īpatni), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā
- kāpuru ejas kukaiņu radīti bojājumi augošā, nocirstā, apstrādātā, kā arī konstrukcijās iebūvētā kokā, koka izstrādājumos (mēbeles, skulptūras, sadzīves priekšmeti, īpaši muzeja fondos)
- ķoniņi Kuldīgas apkārtnes zemnieki, kuriem bija piešķirtas īpašas privilēģijas
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds
- Bikstu muiža kultūras piemineklis Dobeles novada Bikstu pagastā, ēku komplekss, īpaši pils, celta 1865. g., dzīvojamā ēka no 1670. g., arī ainavu parks (18,2 ha)
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu)
- maitre Kungs, saimnieks, īpašnieks, skolotājs, meistars
- rūģināt Kūpināt, pīpēt
- krinolīns Kupli, gari svārki uz tievām tērauda stīpām (19. gadsimta vidū)
- pastaigdziedniecība Kurortoloģiskās dziedniecības metode, kam pamatā ir pārgājieni pa īpaši izveidotiem maršrutiem, kas izveidoti individuāli katram atpūtniekam un tie atšķiras pēc veicamās slodzes
- kūrvieta Kūrorts - apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi (īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes
- buftalma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Buphtalmum"), dekoratīvas puķes ar spilgti dzeltenām ziedkopām, kas ir līdzīgas kā pīpenēm
- Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt
- imobilizācija Kustamā īpašuma pārvēršana par nekustamu
- mobīlija Kustams īpašums
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas
- vingrojums Kustība, kustību komplekss fizisku īpašību, spēju iegūšanai, veselības stiprināšanai u. tml.
- ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu
- brīvgaitas režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek ar iepriekš uzkrāto kinētisko enerģiju, uz transportlīdzekli darbojas tā pretestības spēks un slīpos ceļa posmos smaguma spēka komponente
- priecīgs Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- palingeneze Kustoņiem no senčiem mantotas īpašības ķermeņa uzbūvē
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem)
- kopkūts Kūts, kur ievieto vairāku īpašnieku lauksaimniecības dzīvniekus
- seklā kūts kūts, kurā nav īpaša padziļinājuma kūtsmēslu uzkrāšanai
- pusšķidrmēsli Kūtsmēsli, kas pēc īpašībām ir vidēji starp tvirtiem kūtsmēsliem un šķidrmēsliem; iegūst, lietojot minimālu pakaišu daudzumu
- kankale kūtsmēslu slānis, kas iekaltis liellopu ādas apmatojumā (īpaši pavasarī)
- atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam)
- kvants Kvantēta fizikāla lauka struktūras elements, kas ir šā lauka īpašību nesējs; kāda fizikāla lieluma (kas var pieņemt tikai diskrētas vērtības) minimālā deva
- Šrēdingera vienādojums kvantu mehānikas pamatvienādojums, ar ko var paredzēt daļiņas īpašības, tai atrodoties ārējo spēku laukā
- supraplūstamība kvantu šķidruma īpašība ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā) plūst praktiski bez berzes
- pjezokvarcs Kvarca paveids, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības
- benzosveķi Kvēpināmie sveķi, ko iegūst no īpaša koka Dienvidaustrumāzijā, lieto parfimērijā laku izgatavošanai
- virkla Ķekars sīpolu
- Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija
- magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki
- neiropātiskā konstitūcija ķermeņa un rakstura īpatnības, kas predisponē uz nervu slimībām
- somatoģenēze Ķermeņa uzbūves un īpašību izveidošanās atkāra no apkārtējās vides
- radioreakcija Ķermeņa, īpaši ādas reakcija pret apstarošanu
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma
- dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības)
- divpusējs ķīlis ķīlis, kam abas pretējās malas ir slīpas
- vienpusējs ķīlis ķīlis, kam viena mala ir slīpa
- janka Ķīļveida formas cirvis slīperu ciršanai
- kaikāns Ķīļveida formas cirvis slīperu ciršanai
- uzķepums ķīļveidīgs veidojums uz instrumenta skaidvirsmas, kas tai pielīp vai piemetinās griešanas procesā; u. jūtami maina griežņa ģeometriju un apstrādātās virsmas kvalitāti
- fizikālķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus
- koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi
- kristallķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī kristālu formas, struktūru un ķīmisko īpašību savstarpējo sakarību
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām
- organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu un to savienojumu īpašības un pārvērtības
- radioķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī radioaktīvo elementu un radioaktīvo izotopu īpašības
- neorganiskā ķīmija ķīmijas nozare, kurā pēta ķīmisko elementu un to savienojumu īpašības, izņemot vairākumu oglekļa savienojumu
- atoms Ķīmiskā elementa vismazākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības
- luminiscencanalīze Ķīmiska izmeklēšanas metode, noteicot vielas pēc to īpašības izstarotgaismu, ja tās apstaro ar ultravioletiem stariem
- ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības
- arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām
- metaloīds Ķīmiskais elements, kam piemīt vienlaikus metāla un nemetāla īpašības (piem., silīcijs, bors, arsēns)
- oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
- izologs Ķīmiski savienojumi, līdzīgi struktūras un īpašību ziņā, bet atšķirīgi ar vienas un tās pašas periodiskās grupas elementiem, piem., HCl un HBr
- nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām
- lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem (piemēram, silīcijs)
- platinoīdi Ķīmiskie elementi, kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības ir līdzīgas platīnam (rutēnijs, rodijs, palladijs, osmijs un iridijs)
- komplekssālis Ķīmiskie savienojumi, sāļi kuros zūd sākotnējo vielu īpašības un to vietā rodas jauna grupa, kas šķīdumā dod citu jonu
- iezīmētie atomi ķīmisko elementu atomu izotopi, kuru fizikālās īpašības (radioaktivitāte un (vai) atomsvars) atšķiras no tā paša elementa citiem izotopiem, kas ļauj tos atšķirt no citiem šā elementa izotopiem
- elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums augošā secībā pēc to atomnumura (atoma kodola lādiņiem) horizontālās rindās (periodos), kas novietotas cita virs citas, tā, ka elementi ar līdzīgām īpašībām atrodas viens zem otra vertikālās grupās
- klase Ķīmisko elementu, vielu vai savienojumu grupa ar līdzīgām īpašībām
- ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam)
- radioelements Ķīmisks elements ar radioaktīvām īpašībām
- izomērija ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības; molekulu izomērija
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
- pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē
- Ma-Vans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, zirgu aizgādnis un zirgu likteņu noteicējs, ko pielūdza karotāji, zirgu īpašnieki un saimnieki, kuriem piederēja zirgi
- Lu-Sins Ķīniešu mitoloģijā - karjeras dievība, kuru īpaši pielūdza ierēdņi
- mah-džongs Ķīniešu nacionāla spēle ar īpašiem kauliņiem vai kārtīm, radniecisks domino, tikai stipri grūtāks un interesantāks
- kuanjina Ķīniešu vārds, kas apzīmē lielo bdhisatvu Avalokitešvaru, īpaši tad, ja bodhisatva tiek attēlota sievišķā formā
- cjuks Ķīpa
- īgans Ķīpa
- ķipluks Ķiploks - liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām baltām, iegarenām daivām ("Allium sativum")
- casnāgi Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
- časnāgi Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
- časnaki Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
- casnaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
- časnaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
- cesneks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
- česnoks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
- ķiplaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
- sasnaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
- svēteņi Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
- svētenis Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
- svētiņš Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
- Allium scorodoprasum ķiploku sīpols
- mazie maurloki ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum")
- būlītis Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum")
- bullīši Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum")
- bullītis Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum")
- čūskloki Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum")
- kuplociņi Ķiploku sīpols, sīpolu ģints suga ("Allium scorodoprasum")
- Ķīpene Ķīpsala
- Žagaru sala Ķīpsala, Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, sala Daugavas lejtecē
- ekskohleācija Ķirurģiska operācija, kad ar īpašu instrumentu izkasa saslimušus audus
- tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišās puses labais, pozitīvais (kādā parādībā); arī pozitīvas īpašības
- sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem)
- jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai
- sniega pelējums labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas)
- obvencija Labprātīgas nodevas, it īpaši baznīcai par labu
- dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums
- darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas
- aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums
- nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises
- sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus
- lietēt Laistīt ar īpašām iekārtām
- gruntslaka laka, kas pēc sastāva ir analoģiska gruntskrāsai, bet tās sastāvā nav pigmenta, kas tai piešķirtu krāstoni, tāpēc laka ir caurspīdīga un bezkrāsaina; to klāj pirms lakošanas, lai uzlabotu lakas spīdumu (īpaši UV lakām), vai pirms līmes uzklāšanas, lai uzlabotu līmes saķeri ar virsmu
- blistera (laka) laka, kas tiek uzklāta uz noteiktiem apdrukātās virsmas laukumiem un caurspīdīgās plēves piepresēšanas procesā, paaugstinātas temperatūras iedarbībā, maina savas īpašības, kļūstot par caurspīdīgu līmi, kas stingri notur plēvi
- mētras Lakstaugi, kam parasti ir īpatnēja smarža, garša
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles
- Lakadivu jūra Lakšadvīpu jūra Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē
- Lakadivu salas Lakšadvīpu salas Arābijas jūrā
- alliaceae Lakšaugu dzimta jeb sīpolu dzimta
- transmutācija Lamarka teorija, ka dzīvās dabas īpatņi pārveidojas pielāgodamies dzīves apstākļu izmaiņām
- lampadarijs lampu turētājs, īpašs statīvs ar vairākiem zariem, kur piekārt lampas
- suņdvēsele lamuvārds, ar ko apsaukātajam tiek piedēvētas būtiskākās, raksturīgākās suņiem piemītošās īpašības
- vientuļās lapsenes lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem
- interaktīvais kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kas paredzēts īpaši formalizētu datu, audioinformācijas un videoinformācijas uzglabāšanai un reproducēšanai personālajos datoros un televizoros
- Preiļi Latgaļu apdzīvots novads Jersikas valstī, minēts kādā 1348. g. dokumentā sakarā ar īpašumu izlēņošanu (lat. "terra Preylen")
- latifundists Latifundijas īpašnieks
- lellošana Latviešu ganu dziesmu īpašs dziedāšanas veids, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām
- Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns"
- Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi"
- pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos
- Cerokslis Latviešu mitoloģijā - lauku, it īpaši labības dievs
- Dzīslu māte latviešu mitoloģijā - pārzināja cilvēka asinsvadus, cīpslas
- jūras māte latviešu mitoloģijā ūdenī slēptu bagātību (zelta, sudraba) īpašniece
- Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru
- desertaugi Latvijā reti kultivējamie dārzeņi (sparģeļi, artišoki), no kuriem gatavo īpašus ēdienus
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem
- mazvācietis Latvijā, īpaši Vidzemē \~17.-19. gs. izplatīts nabadzīgāko un mazāk izglītoto vācu (un arī citu tautību) ieceļotāju apzīmējums
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām
- LĪA Latvijas īpašnieku apvienība
- LANĪDA Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija
- ciršanas apliecinājums Latvijas Valsts meža dienesta izsniegta ciršanas atļauja, kas apliecina tiesības cirst mežu konkrētajā meža zemē visa veida meža īpašumos
- fasešu laukakmeņi laukakmeņi ar ledāja noslīpētām malām
- sīpolnieks lauks sīpolu stādīšanai; lauks, kurā aug sīpoli
- ātrbojīga krava lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem
- ātri bojājošās kravas lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem
- padomju saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, kura ražošanas līdzekļi un ražotā produkcija bija valsts īpašums
- fermeris Lauksaimnieks, lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmuma īpašnieks vai nomnieks
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kuram nav zemes īpašuma vai kuram ir niecīgs zemes gabals
- saimnieks lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes
- saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes; saimnieki
- saimnieks lauku māju, zemnieku saimniecības īpašnieks
- fazenda Lauku saimniecība Dienvidamerikā, it īpaši Brazīlijā
- fasenda Lauku saimniecība, īpaši Brazīlijā
- lauku mājas Lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā
- lauksaimnieks Lauku saimniecības īpašnieks
- saimniekbērns Lauku saimniecības īpašnieku bērns
- ceļa klaušas lauku zemes īpašnieku pienākums piedalīties valsts ceļu tīkla uzturēšanā Latvijā 1918.-1940. g. nodrošinot par saviem līdzekļiem to ceļu uzturēšanu un remontu, kas šķērsoja viņu īpašumu
- stāpelis Laukums vai platforma ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi kuģubūvei, remontam, nolaišanai ūdenī; eliņš
- poligāmija Laulības forma - viena dzimuma īpatņa kopdzīve ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem
- Allium urseolatum lavandzilā sīpola ("Allium caesium") nosaukuma sinonīms
- Allium caesium lavandzilais sīpols
- eksarācija Ledāja erozija - ledāja (šļūdoņa) gultnes iežu noārdīšana, izlīdzināšana, pulēšana, slīpēšana ar ledājā iesalušo drupu materiālu un noārdīšanas produktu iznešana perifērijā
- integrācija Legalizācijas procesa stadija, kas tieši vērsta uz to, lai noziedzīgi iegūtam īpašumam piešķirtu likumības šķietamību
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju)
- leksikosemantika Leksikas semantiskās īpatnības
- leksikostilistika Leksikas stilistiskās īpatnības
- sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās
- allodifikācija Lēņa, jeb lietotāja īpašuma pārvēršana pilnīgā dzimtsīpašumā
- fleksis Leņķa slīpmašīna, rokas instruments ar maināmiem darba diskiem
- atsveķošanas brūces atjaunošanas leņķis leņķis starp abiem slīpajiem iegriezumiem (atsveķošanas sāntekām) atsveķojamā koka stumbrā
- leproma Lepras mezgls; ciets infiltrāts ādā, gk. ap asinsvadiem, īpaši lepromatozās lepras gadījumā
- vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, īpaši cepamu un maisāmu ēdienu pagatavošanai
- nolaidenums Lēzeni slīps (Latvijjā līdz 3 grādiem) zemes virsas apvidus, kas pazeminās vienā virzienā
- šlaubs Lēzeni slīps, nogāzens
- palaidens Lēzeni slīps, nolaidens
- helikoplans Lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības
- atledošana Lidmašīnu atledošana - lidaparāta korpusa atbrīvošana no apledojuma, ko veic īpaši iekārtotos laukumos lidostās īsi pirms lidojuma sākuma; lidaparāta korpusu apsmidzina ar siltu, glikolu saturošu līdzekli, lai atbrīvotu no ledus, sniega un sarmas
- planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem); laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem)
- aproksnis Līdzekļi, īpašums
- ilgtermiņa ieguldījumi līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un atrodas uzņēmuma saimnieciskajā apritē ilgāk par vienu gadu; sastāv no nemateriālajiem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un ilgtermiņa finansu ieguldījumiem
- laukums Līdzena, parasti norobežota, īpašam nolūkam iekārtota platība
- regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids
- tuvums līdzība ar kādu, kopējas pazīmes, īpašības; vispārināta īpašība --> tuvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- fašisms līdzīga ideoloģija un politiskais režīms (it īpaši Vācijā 1933. - 1945. g.)
- bulboīds Līdzīgs sīpolam
- jahtu klase līdzīgu, pēc īpašiem noteikumiem būvētu jahtu kopums; klasi piešķir jahtu apmērīšanas organizācija
- iedzimt Līdzināties (parasti kādam no vecākiem), pārņemt (viņa) īpašības
- polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem)
- epaktas Liekās dienas, ko dabū, salīdzinot 2 nevienādus laika sprīžus, īpaši tās apmēram 11 dienas, par kurām saules gads lielāks nekā mēness gads
- peipkanna liela alus kanna ar cauruli ("snīpi") liešanai
- vērtnieks liela īpašuma īpašnieks
- stiprai Lielā mērā, pakāpē (par īpašības, pazīmesizpausmes intensitāti); ļoti
- kaltenīca liela pīpe
- kvauka liela pīpe
- kvauķene liela pīpe (īpaši par čigānu pīpēm)
- liekacis liela tīkla acis, kas īpaši izaustas dažu tīkla linumu virspusē
- ploģis Liela, bieza skaida (viena no četrām), kas rodas izzāģējot slīperi no baļķa
- lorķis Liela, neglīta, pašgatavota pīpe
- ģeosinklinālais apgabals liela, relatīvi nošķirta ģeosinklinālās joslas daļa, kas atšķiras no blakusapgabala pēc krokošanās senuma un attīstības īpatnībām
- loksīpols Lielais loksīpols - sīpolu suga ("Allium fistulosum"), batunsīpols
- cimslis Lielākā cīpsla ceļgala locītavā, kas savieno augšstilbu un apakšstilbu
- augštaiši Lielākā etnogrāfiskā grupa Lietuvas austrumu daļā (Augštaitijā); lietuviešu cilšu grupa, kas 13. gs. iekļāvās Lietuvas valstī; no 15. gs. tā sauc arī citus lietuviešus, kas dzīvo Augštaitijā; saglabājuši dažas īpatnības valodā un kultūrā
- sutraunis Lielāka kaudze mēslu (īpaši jūraszāļu)
- dižlaivnieks Lielas laivas īpašnieks; vcilvēks, kas strādā uz lielas laivas
- vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem
- lielsaimnieks Lielas lauku privātsaimniecības īpašnieks
- bagātība Lielas materiālas vērtības; liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma)
- lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem
- ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
- padome lielas uzņēmējsabiedrības (akciju sabiedrības, paju sabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības u. c.) pilnsapulces vēlēta institūcija, kuras uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības īpašnieku intereses pilnsapulču starplaikā un kontrolēt valdes (administrācijas) darbu
- dižzemnieks Lielas zemnieku saimniecības īpašnieks, lielsaimnieks
- monopolīpašums Lielkapitālista monopolistiskais īpašums
- Gross-Leepen Liellīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
- ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu
- soka Lielo zemes īpašnieku privilēģija Anglijā anglosakšu karalistēs 6.-9. gs.
- lendlordisms lielo zemes īpašumu sistēma, bija ļoti raksturīgs Lielbritānijā, tā pamatā - lendlordu monopols uz zemi
- barka liels 3, 4 vai 5 mastu burukuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras
- sigas liels daudzums nelielu augļu (īpaši kartupeļu)
- tektoniskā sega liels horizontāls vai slīps kalnu iežu uzbīdījums uz citiem iežiem, kas radies tektonisku kustību rezultātā; uzbīdījuma amplitūda sasniedz vairākus desmitus vai pat simtus km, bet tā biezums var sasniegt vairākus km; nereti uzbīdījuma ieži ir vecāki nekā zem tiem guļošie ieži; šarjāža
- aimaks liels mongoļu zemes īpašums feodālisma laikmetā
- latifundija liels privāts zemes īpašums
- krēzs lielu bagātību īpašnieks; pēc pēdējā Līdijas valdnieka (Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.) vārda
- invariants lieluma vai matemātiska objekta īpašība, kas nemainās izpildot noteiktu pārveidojumu
- fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību
- parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi
- ekscentricitāte Lielums, kas raksturo koniskā šķēluma (elipses, parabolas vai hiperbolas) formu un fokālās īpašības
- hau vienība lielums, kas raksturo olas baltuma īpašības; nosaka pēc olas baltuma blīvā slāņa augstuma un olas masas
- termodinamiskā aktivitāte lielums, kas raksturo vielu termodinamiskās īpašības šķīdumos
- telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma
- jumta slīpums lielums, ko izsaka grādos vai ar spāres apakšējās skaldnes augstuma attiecību pret horizontālo attālumu starp kori un spāres balstīšanas vietu pie dzegas; katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums
- aditīvs lielums lielums, kura skaitliskajai funkcijai f ir īpašība f(a+b)=f(a)+f(b)
- fenomens lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos
- allods Lieta pilnīgā īpašumā, brīvā rīcībā piederīga manta
- atradums Lieta, kas pret īpašnieka vai nozaudētāja gribu nav viņa varā, pārziņā, un cita persona, atradējs, atklāj tās atrašanās vietu un ņem savā varās, turējumā, valdījumā
- paaugstinātas bīstamības avots lietas, kas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem sakarā ar tām piemītošajām īpašībām, kuras nav iespējams pilnīgi pakļaut cilvēka kontrolei šo lietu ekspluatācijas procesā
- tiestiešam lieto "tiešām" vietā, lai šo apgalvojumu īpsši uzsvērtu
- dik lieto atkārtojumā, lai attēlotu ātru skriešanu, īpaši sarunā ar maziem bērniem
- vai lieto atkārtoti teikuma beigās, lai īpaši uzsvērtu jautājumu
- čira lieto savienojumā "čira čura", lai atdarinātu slīpēšanas, pulēšanas, strīķēšanas skaņas
- dižin lieto savienojumos, lai uzsvērtu kādu konkrētu īpašību
- koč lieto, lai īpaši norādītu uz ko starp citiem līdzīgiem
- saprasties lieto, lai kam pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību
- ta lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi
- uz lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi
- tad lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas
- vēl lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi
- pilnīgs lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi
- it lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu
- šitenāds lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi
- štāds lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi
- kursivēt Lietot slīpus iespieduma burtus; kādu teksta daļu izcelt ar slīpiem iespieduma burtiem
- stīpāties Lietot, izmantot stīpu (kā) saistīšanai
- atmestļāvums Lietotāja iezīmēta kadra īpašība (parasti speciāls kadra galvenes bits), kas norāda, ka kadrs var tikt prioritāri atmests, lai izvairītos no pārblīves
- eļļas reģenerācija lietotas ziežeļļas ekspluatācijas īpašību atjaunošana; mehāniskos piemaisījumus un ūdeni atdala nostādinot, filtrējot vai centrifugējot, metāla daļiņas atdala ar magnētiem
- apgrūtinājumi Lietu tiesības, kas ierobežo īpašnieka tiesību uz lietu
- vīriešu dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski (piemēram, ar galotnēm vai artikuliem) norāda uz piederību šai dzimtei un kam ir viena vai vairākas īpašas locīšanas paradigmas
- deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma
- adjektīvsubstantīvs Lietvārds, kas atvasināts no īpašības vārda un īpašības vārda nosaukto pazīmi izteic priekšmetiskā veidā
- locīšanas celms lietvārdu un īpašības vārdu locīšanas tips, ko nosaka pēc vēsturiskajiem celmiem
- lignīna transformācija augsnē lignīna makromolekulu mijiedarbība ar augsnes komponentiem, kuras rezultātā iespējama augsnes ūdens sorbcijas, fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību, kā arī augsnes auglības uzlabošanās
- komisijas līgums līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu
- aizpārdevums Līgums, ar kuru kāda persona apņemas nākotnē noslēgt nekustamā īpašuma pārdevuma līgumu
- literārkontrakts Līgums, kas nodibināts uz īpaša ieraksta pamata Senās Romas pilsoņu ienākumu un izdevumu grāmatās, uzturot savstarpējus saimnieciskos sakarus
- refakcija Likmes atlaide, ko pēc īpašas vienošanās piešķir kravas nosūtītājam, ja tas nosūta lielu kravas daudzumu vai arī transporta operācijām ir regulārs raksturs
- krustot Likt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam)
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā)
- stīpot Likt, vilkt (parasti traukam) stīpu
- atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu)
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem
- izdienas pensija likumā paredzēta naudas izmaksa, ko piešķir to profesiju darbiniekiem, kuru darbs pēc noteikta laika nostrādāšanas un noteikta vecum sasniegšanas ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai īpašību bīstamību
- aplikšana Likumdošanā noteiktu valsts institūciju darbību sistēma, saistību uzlikšana, kas izpaužas kā valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu, nodevu maksājumu aprēķināšanā par precēm, īpašumiem, pakalpojumiem u. c. un kuri tiek iekasēti likumdošanā noteiktajā kārtībā
- legālservitūti Likumiski servitūti, agrāk ieviesies nepareizs apzīmējums īpašuma aprobežojumiem, kas vēlāk atmests, jo ar likumā noteiktu īpašuma aprobežojumu nevar nodibināties servitūts kā civila tiesība
- īpašs nodokļu režīms likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu
- Vīdemaņa-Franca likums likums, kas nosaka, ka visu metālu siltumvadāmības koeficienta attiecība pret īpatnējo elektrovadāmību ir konstante, vienāda ar 2,45·10^-8^ WΩ/K^2^ (vati uz kelvinu reiz omi uz kelvinu)
- ķīmisko elementu periodiskais likums likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu
- vaksēt likvidēt nevēlamu ķermeņa apmatojumu, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu
- sētlilje Lilijaugu ģints augs bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem, čemurainu ziedkopu
- vārplilje Lilijaugu ģints, augi bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem
- bullītis Liliju dzimtas augs, sīpolu radinieks, diezgan parasts ēnainos mežos, arī upju ielejās
- eremūrs Liliju dzimtas bumbuļsīpolu augu ģints ("Eremurus"), izplatīta Vidusāzijas stepēs un kalnu rajonos; to dažkārt kultivē kā krāšņu dekoratīvu augu; no bumbuļsīpoliem iegūst līmvielu un emulģējošu vielu
- rūtainā fritilārija liliju dzimtas fritilāriju ģints suga ("Fritillaria meleagris"), 15-30 cm augsts sīpolaugs, Latvijā sastopama ļoti reti palieņu pļavās, aizsargājama
- vēlziede Liliju dzimtas ģints ("Colchicum"), daudzgadīgs augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas
- zeltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Gagea"), sīks, daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- baltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Ornithogalum"), daudzgadīgi sīpolaugi ar stāviem bezlapu stublājiem, rozetes lapas lineāras, ar bālām vidusdzīslām, ziedi kārtni, zvaigžņveidīgi, 150-200 sugu, Latvijā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
- bokarneja Liliju dzimtas kokveida sukulents, savvaļā sastopams Centrālamerikā, stumbra pamatdaļa plata, pudeļveida paplašināta; pārziemo vēsās siltumnīcās vai dzīvokļos, vasarā novieto laukā, zālājos, skaits un īpatnējs krāšņumaugs
- ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām lapām un lieliem, oranžsarkaniem zvanveida ziediem; tīģerlilija
- albuka Liliju dzimtas sīpolaugs Dienvidāfrikā, audzē arī siltumnīcās un augu mājās, arī istabās
- sabadils Liliju dzimtas sīpolaugs, kas aug Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas kalnu pļavās; sēklas lieto veterinārijā un medicīnā
- martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija
- lakšaugs Liliju rindas dzimta ("Alliaceae"), gk. daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, retāk bumbuļsīpolu vai sakneni, lapas veselas, šauras, stobrveidīgas, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, \~30 ģinšu, \~550 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; sīpolu dzimta
- lilijaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sakneni, sīpolu vai bumbuļsīpolu, tropos arī koki un liānas, līdz 3000 sugu
- amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas
- sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē
- tīģerlilija Liliju suga ("Lilium tigrinum"), sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem
- lukši Liliju, sīpolu u. c. laksti
- glutīns Līme, ko iegūst, vārot dzīvnieku skrimšļus un cīpslas
- termolīme līme, kuras līpamība ir atkarīga no temperatūras
- UV akrila līme līme, kuru ražojot ar UV starojumu tiek izveidots ļoti stabils poliakrilāts; polimerizācijas procesā, variējot starojuma intensitāti, iespējams iegūt līmi at atšķirīgām īpašībām
- limfātisms Limfātiskā konstitūcija: limfaudu hiperplāzija, pastoza, bāla, neelastīga āda; liela uzņēmība pret infekcijām, īpaši tuberkulozi
- limfokarcinoma Limfvadu karcinoma, aug plāksnes veidā, īpaši krūtī
- brasa Līne, kas piestiprināta pie rājas, lai to varētu pagriezt vajadzīgajā slīpumā
- ģelzis Lineālveida slīpēta tērauda lente, kas tīklaines dobspiedumā noņem krāsu no iespiežamā laukuma
- gala efekts lineārās elektriskās mašīnās – magnētiskā skrejlauka sadalījuma īpatnības magnētvada sākuma un gala zonā
- īpašvērtība Lineāras transformācijas A īpašvektoram atbilstošā skalāra l vērtība
- fluorkaučuki Lineāri fluoru saturoši polimēri ar kaučukiem raksturīgām īpašībām
- kalnu grēda lineāri izstiepta, pozitīva reljefa lielforma, kas norobežota ar nogāzēm, kuras vērstas slīpi pretējos virzienos
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam)
- Mukoni Līpas Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants
- lipjdadzis Līpdadzis
- kraupis Lipīga ādas slimība, ko izraisa īpaša sēne
- ķepasti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē
- ķepesti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē; ķepasti
- teipings Līplentes joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām (uz muskuļiem, locītavām) vairākos slāņos, lai pasargātu iepriekš traumētu vietu no atkārtota bojājuma
- ielipt Līpot ieķerties (kur iekšā)
- pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt)
- pielipties Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt)
- salipt Līpot sasaistīties (ar ko)
- salipt Līpot sasaistīties, savienoties
- salipties Līpot sasaistīties, savienoties
- Mukoni Līpu Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants
- prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu
- opuss Literārs vai muzikāls sacerējums, it īpaši skaņdarbs
- krioļisms Literārs virziens Latīņamerikā, kas izceļ kreolu nacionālās īpatnības
- intertekstuālisms Literatūrzinātnes teorija, kas īpašu uzmanību pievērš literāro tekstu savstarpējam atkarīgumam jeb intertekstualitātei
- akmeņdruka Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai
- akmesspiedums Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai
- Līvenmuiža Līvānu nosaukuma variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
- Lievenhof Līvānu nosaukuma vēsturisks variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
- finanšu līzings līzinga veids, kreditēšana; līzinga objekts līzinga līgumā noteiktā termiņa beigās pāriet līzinga ņēmēja īpašumā - tas ir līzings ar izpirkuma tiesībām
- izpirkumnoma Līzings - īpaša kreditēšanas forma, kuras būtība ir līzinga objekta iegāde
- aktīvais logs logs ar kuru pašreizējā brīdī strādā lietotājs, tajā ir informācija par izpildāmo uzdevumu, un tas var saņemt datus un lietotāja komandas, atšķirībā no neaktīvā loga tā virsrakstjosla parasti tiek īpaši iezīmēta
- jumta logs logs bēniņu vai mansarda izgaismošanai; konstrukcija var būt dažāda, to var iebūvēt ne tikai vertikālā plaknē, bet arī jumta slīpnē
- darba koplīgums lokāls normatīvs akts – rakstveida vienošanās, ko uzņēmuma darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā, slēdz ar darba devēju par darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši par darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darbinieku sociālās aizsardzības jautājumiem
- liecamība Lokāmība, cietu ķermeņu īpašība, ka to atsevišķo daļu pirmatnējo savienojuma virzienu var mainīt, neiznīcinot to kopsakaru
- ampluā Lomu tips, kas atbilst aktiera talanta īpatnībām (piem., mīlētāja, varoņa, ļaundara, vientieša loma)
- vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem
- ēdamība Lopbarības īpašība, ko raksturo patika, ar kādu lopi barību ēd
- lopturis Lopkopības saimniecības īpašnieks; lopkopis
- žerbiņš loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus vai kauliņus
- klērs Lozējot iegūtā daļa Senajā Grieķijā, sevišķi zemes gabals (īpaši izplatīta šāda sistēma bija Spartā)
- klērūchs Lozējot iegūtās daļas (klēra) īpašnieks vai izmantotājs (lietotājs)
- Friedrichslust Lustes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā
- kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas
- izpīpināt Ļaut smēķēt pīpi
- izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību)
- nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam
- šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta
- Dienvidķīnas tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga, kopš 1983. g. brīvā dabā nav redzēti, pasuga atjaunota no 70 nebrīvē dzīvojošiem īpatņiem
- slava ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) nopelniem, veikumu
- spožs ļoti izcils, ievērojams (kādā darbības nozarē) - par cilvēku, tā personību, psihes, rakstura, personības īpašībām
- polikarbonāts ļoti izturīgs termoplastisks polimērs, ko lieto arī kā dokumentu substrātu (biogrāfijas datu lapas vai kartes), vairākus polikarbonāta slāņus sakausē augstā temperatūrā, tajā var iestrādāt daudzus dažādus īpašus aizsarglīdzekļus, piemēram, lāzergravējumu, lāzerperforētus sekundārus attēlus (dubultattēlus) un mainīgus lāzerattēlus
- traks ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- trakulīgs ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pazinēt kā raibu suni ļoti labi pazīt, zināt (kāda raksturu, īpašības u. tml.)
- kripata ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums
- sīksts ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām)
- pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši
- ieķerties ļoti pieķerties (piemēram, īpašumam)
- krokjoslu haizivs ļoti primitīva haizivju kārtas suga (_Chlamydoselachus anguineus_), kas dzīvo dziļvagās ap Japānas salām, izskatās kā vairākus simtus miljonu gadus vecas fosilijas, kas atrastas visā pasaulē; patiesībā tā īpaši nelīdzinās haizivīm, bet vairāk atgādina lielus, spēcīgus zušus
- leģendārs ļoti slavens, izcils (piemēram, par cilvēkiem, īpašībām, notikumiem)
- nitroželatīns ļoti spēcīga dinamītiem pieskaitāma spridzināmā viela, ko lieto īpaši cietu iežu spridzināšanai, sastāvā 92-94% nitroglicerīna un 6-8% kollodija vilnas
- ugunīgs ļoti straujš (par personības, rakstura, psihes īpašībām); ļoti spēcīgs (par jūtām)
- kā nāve ļoti, ārkārtīgi (saka par negatīvas īpašības, pazīmes visaugstāko pakāpi, par kādas darbības vislielāko intensitāti)
- farmaceitiskā ķīmija mācība par ārstniecības vielu ķīmiskām īpašībām
- haimatoloģija mācība par asins īpašībām
- peloloģija mācība par dūņām un līdzīgām vielām, īpaši par to nozīmi medicīnā
- sensitometrija mācība par gaismjutīgo materiālu fotogrāfisko īpašību mērīšanu un to struktūras noteikšanu
- eigēnika mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā
- onomatika mācība par īpašvārdu attīstību
- kristalloloģija mācība par kristāliem un to ģeometriskām, fizikālām un ķīmiskām īpašībām
- sfairika mācība par lodveida un debesu ķermeņu īpašībām
- purvzinība mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem; purvmācība
- purvmācība mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem; purvzinība
- lemoloģija mācība par sērgām, īpaši par mēri
- aritmoloģija mācība par skaitļu noslēpumainajām īpašībām
- predestinācija mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība
- pirodinamika mācība par uguns spēku un īpašībām
- hipometrija mācība par zirga mērīšanu, dažādu mēru savstarpējām attiecībām, kas noteic zirga īpašības, darba spējas utt.
- kollēgija Mācības iestādes, īpaši jezuītiskas
- niktopēdija Mācīšana naktī (it īpaši svešvalodās), hipnopēdijai radniecīgs mācīšanas paņēmiens, kas vēl ir izmēģinājuma stadijā
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā; mācītāja dzīvojamā māja
- izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību)
- Mačalipatanama Mačilīpatanama, pilsēta Indijā
- sampi Madagaskariešu vārds, kas apzīmē sakrālu kulta objektu, kurā mīt spēks un kurš raksturo tautas īpatnību
- mārnaka Madaru suga, līpmadara
- magmatisms magmai raksturīgo īpašību, procesu kopums; magmas un magmatisko iežu veidošanās procesu kopums
- monopols Magnētiskais monopols - hipotētiska daļiņa, kurai varētu piemist tikai viena magnēta pola īpašības, respektīvi, pozitīvais un negatīvais magnētiskais lādiņš
- diamagnētisms Magnētisko īpašību kopa, kas piemīt diamagnētiķiem
- paramagnētisms Magnētisko īpašību kopums vāji magnētiskām vielām, kam ir pozitīva magnētiskā uzņēmība
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos
- nogurums mainīgas slodzes radītas materiāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas
- oscilogrāfija Mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuāla novērošana un fiksēšana ar īpašiem aparātiem
- modulēt Mainīt fizikālās īpašības (skaņām, to sakopojumiem)
- atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu)
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš
- pāriet Mainoties apstākļiem, nonākt cita īpašumā, rīcībā
- mite maiņa, izmaiņas, apmaiņa, īpaši apkalpošanā
- mājīpašums Māja, kas ir kāda īpašums
- lendlords Mājas īpašnieks
- mājsaimnieks Mājas īpašnieks, mājīpašnieks
- pavista Mājas vistas īpatnis ar hermafrodīta pazīmēm
- atspuris Mājdzīvnieks ar šādu apmatojuma īpatnību
- redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem
- baltene Mājdzīvnieku sievišķais īpatnis (govs, vista u. c.)
- bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija)
- Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē
- atlīdzība maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ
- redzamības tālums maksimālais attālums, kurā redzami un atpazīstami neapgaismoti zemes virsmas objekti dienā un apgaismoti objekti naktī; ir horizontālā, vertikālā un slīpā redzamība
- armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām
- Allium maximowiczii Maksimoviča sīpols
- raksturs Mākslā - cilvēka tēls ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām, pazīmēm
- diženais Mākslā - īpašība, kas iedveš godbijību, vai kam piemīt vērienīgums
- faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu
- himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību
- redīmeids Mākslas darbs, kas veidots no īpaši izvēlētiem, gataviem sadzīves priekšmetiem
- tipāžs Mākslas tēls, arī tēlu kopums ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam)
- tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības
- paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no paša mākslinieka personības
- dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu
- silikatizācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot gruntī šķidrā stikla šķīdumu
- bituminācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot tajā bituminozas vielas
- cementācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot tajā cementa javu, mīklu vai pienu
- līnijizlase Mākslīgā izlase pa radniecīgu īpatņu grupām (līnijām), kurās vairākās paaudzēs vai vienādos krustojumos atkārtojas vienas un tās pašas pazīmes
- masveida izlase mākslīgā izlase, kurā īpatņus novērtē pēc fenotipa un pavairošanai izvēlas vairākus labākos
- individuālā izlase mākslīgā izlase, kurā īpatņus novērtē pēc pēcnācējiem, resp. pēc individuālā genotipa
- keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā
- interlingva Mākslīgā starptautiskā valoda, it īpaši saziņai medicīnas un zinātnes jomā
- mākslīgie minerāli mākslīgi iegūti kristāliski produkti, kas pēc ķīmiskā sastāva un fizikālajām īpašībām atbilst dabiskajiem minerāliem (dimanti, rubīns, safīrs, kvarcs u. c.); plaši izmanto optikā, elektrotehnikā un juvelierizstrādājumiem
- astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos
- ķīmija mākslīgi radītas, sintezētas vielas pretstatā dabiskajām vielām (īpaši par pārtikas produktiem un to piedevām, kosmētikas līdzekļiem, lakām, līmēm u. c.)
- provokācijas foni mākslīgi radīti nelabvēlīgi augu augšanas un attīstības apstākļi selekcijas materiāla vai šķirņu bioloģisko un saimniecisko īpašību pārbaudei
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā)
- mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu
- kaļķītis Māla pīpe
- cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai
- Lakšadvīpu jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Indostānas pussalas dienvidrietumiem, Šrilankas salu, Lakšadvīpu (Lakadivu) un Maldivu salām, platība — 786000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4131 m; Lakadivu jūra
- gaitas kvalitāte manevrētspēja, iespēja ar optimālu ātrumu iet ļoti cieši pie vēja, stabilitāte viļņos u. tml. īpašību komplekss, kas raksturo peldlīdzekļa gaitu
- mantojums manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā
- bezsaimnieka manta manta, kurai nav īpašnieka vai kuras īpašnieks nav zināms
- apķīlājums Mantas arests - process, kurā atbilstoši tiesas lēmumam tiek atsavināts personas likumīgs īpašums, lai atlīdzinātu parādsaistību nepildīšanas dēļ kreditoram radītos zaudējumus
- mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc mantas īpašnieka nāves
- pārdošana mantas, produkta, īpašuma u. tml. atdošana pircējam par samaksu
- tirgošana mantas, produkta, īpašuma u. tml. atdošana pircējam par samaksu; pārdošana
- pirkšana mantas, produktu u.tml. iegūšana īpašumā par samaksu, atlīdzību
- pilnvaras īpašums (trasts) mantisko un (vai) finanšu attiecību sistēma starp trasta dibinātāju, pilnvaras īpašnieku un beneficiāru (personu, kuras interesēs tiek veiktas trasta operācijas)
- cenzīva Mantojams zemnieka zemes īpašums feodālajā Francijā 12.-18. gs.
- minorāts Mantošanas sistēma, kurā nesadalītu īpašumu manto jaunākais dzimtā
- majorāts mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai dzimtā
- akvizīts Mantots īpašums
- patrimonijs Mantots privātīpašums, dzimtīpašums
- manufaktūrists Manufaktūras (2) īpašnieks
- stīpnieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Stīpnieki" iedzīvotāji
- īpatnējā siltumkapacitāte masas vienības siltumkapacitāte; īpatnējā siltumietilpība
- triērs Mašīna labības šķirošanai un tīrīšanai no akmeņiem, māla pikām utt., slīpi novietots rotējošs cilindrs ar caurumotām sienām
- mizu prese mašīna mizu saspiešanai ķīpās
- finieru slīpsadara mašīna mašīna saplākšņu un finieru gabalu šķērsmalu slīpsadaram
- sīpolu racējs mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī
- dārzeņu novākšanas mašīnas mašīnas tādu dārzeņu novākšanai, kas ienākas vienā laikā un lielās platībās (kāpostu kombains, burkānu novācējs, pākšaugu novākšanas mašīnas, sīpolu novākšanas mašīnas, zāles pļaujmašīna, cukurbiešu cēlājs, kartupeļu kombains, dārzeņu kuļmašīna)
- beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem
- izmantošanas drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts reālos ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā uz objektu iedarbīgo iekšējo un ārējo faktoru kopumu; šo faktoru kopums saistīts ar reālajiem spēkratu darbības režīmiem, apkalpošanas apstākļiem, klimatiskām un ģeografiskām ekspluatācijas īpatnībām
- darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības
- drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības
- saglabājamība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja saglabāt tehniskās īpašības un darbspēju ilgstošas (parasti ilgāk par diviem mēnešiem) glabāšanas un transportēšanas laikā, kā arī pēc tam
- lituus Matemātikā īpaša spirālveida līkne
- integrālrēķini Matemātikas nozare, kas aplūko integrāļu īpašības, aprēķināšanu un izmantošanu
- algoritmu teorija matemātikas nozare, kas pētī algoritmu vispārīgās īpašības
- diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu īpašības un to izmantošanu
- funkciju teorija matemātikas nozare, kas pētī funkciju īpašības, kā arī funkciju izvirzījumu un aproksimāciju problēmas
- varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības
- analītiskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes
- ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ķermeņu telpiskās formas un īpašības
- aritmētika Matemātikas nozare, kas pētī vienkāršākās skaitļu īpašības un darbības ar tiem
- topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju)
- galīgo diferenču rēķini matemātikas nozare, kurā pēta diskrēta argumenta funkcijas, izmantojot to īpašības skaitlisku aprēķinu metodēs
- funkcionālanalīze Matemātikas nozare, kurā pēta operatoru īpašības abstraktās funkciju telpās, vispārinot matemātiskās analīzes faktus
- skaitļu teorija matemātikas nozare, kurā pēta veselo skaitļu īpašības (dalāmību, pirmskaitļus, kongruenci), izmantojot analītiskas un algebriskas metodes
- teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā
- kustības vienādojums matemātiskā formā izteikta sakarība starp transportlīdzekļa kustības paātrinājumu un īpatnējiem spēkiem, kas darbojas uz transportlīdzekli attiecīgajā kustības režīmā
- variāciju statistika matemātiskās statistikas nozare, kas pētī variācijrindu statistiskās īpašības
- abrazivitāte materiāla (arī papīra vai kartona) virsmas īpašība, saskaroties ar citu materiālu, samazināt tā gludumu
- baltums materiāla (ķermeņa) virsmas īpašība atstarot standarta gaismu; izsaka procentos – ISO 2470 mērvienībās
- caurslīpējums materiāla apstrādes defekts - materiāla daļas noņemšana, slīpējot dziļāk par apstrādājamo virsmu
- veidojamība materiāla īpašība ārēju spēku iedarbībā pieņemt kādu noteiktu formu un to saglabāt pēc šo spēku darbības izbeigšanās
- ūdensatdeve materiāla īpašība atdot ūdeni apkārtējam gaisam; šo īpašību raksturo ūdens daudzums, ko materiāls zaudē diennaktī, ja apkārtējā gaisa relatīvais mitrums ir 60% un temperatūra 20 °C
- termohroisms materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt
- dilstamība materiāla īpašība deldēšanas spēku iedarbībā mainīt tilpumu un masu
- uzbriede materiāla īpašība palielināties apjomā mitruma vai citu apstākļu ietekmē. Gumijas detaļu uzbriede ir viens no to bojāšanās veidiem, kura dēļ detaļa var kļūt lietošanai nederīga, piemēram, blīves vai virzulīša uzbriede spēka pievada sistēmā
- ūdensuzsūce materiāla īpašība uzsūkt ūdeni un saglabāt to
- tehnoloģiskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pakļauties dažādiem apstrādes veidiem: liešanai, metināšanai, štancēšanai, apstrādei ar griešanu u. c.
- mehāniskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pretoties ārēja spēka iedarbībai – stiprība, plastiskums, cietība, stigrība u. c.
- nolietošanās materiāla īpašību neatgriezeniska maiņa ekspluatācijas laikā; tā izpausmes ir mehāniskais nodilums, materiāla nogurums un korozija, paliekošās deformācijas un sagrūšana, ko rada berze, slodze, temperatūra, mitrums, starojums, agresīva vide
- novecošana materiāla struktūras, īpašību un virsmas kvalitātes neatgriezeniskas pārmaiņas laikā un ārējo faktoru ietekmē
- substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats; elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības
- ķīmiskie melioranti materiāli, kas, ievadīti augsnē, spēj pārveidot tās ūdens sorbcijas un fizikālās īpašības, netieši veicināt augsnes ķīmisko un bioloģisko īpašību uzlabošanos, novērst augsnes piesārņošanos ar smagajiem metāliem, naftas produktiem, radionuklīdiem, pesticīdiem un herbicīdiem
- iznomātājs Materiālo vērtību īpašnieks vai viņu pārstāvoša institūcija, kas šīs vērtības iznomā nomniekam
- atsauces materiāls materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas
- pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai
- termiskā izturība materiālu (izstrādājumu) spēja izturēt straujas temperatūras svārstības, saglabāt struktūru un mehāniskās īpašības paaugstinātā temperatūrā
- elektroabrazīvā apstrāde materiālu anodmehāniskā gludapstrāde; instruments (katods) - parasti slīpripa, rotējot elektrolītā, aizvada anodšķīdināšanas produktus un piegādā apstrādes vietā nepiesārņotu elektrolītu
- termiskā apstrāde materiālu apstrādes tehnoloģija, kurā ar karsēšanu un sekojošu dzesēšanu maina materiāla struktūru un tai atbilstošās īpašības
- materiālu nogurums materiālu mehānisko un citu fizikālo īpašību izmaiņas ciklisku, laikā mainīgu mehānisku spriegumu un deformāciju rezultātā
- birstošu materiālu frakcionēšana materiālu sadala frakcijās pēc daļiņu izmēriem, sijājot caur dažādu izmēru sietiem; pēc daļiņu lieluma vai blīvuma – hidrauliskos klasifikatoros; pēc saslapināmības – flotācijas iekārtās; pēc magnētiskām vai elektriskām īpašībām – magnētiskos vai elektrostatiskos separatoros
- presēšana Materiālu spiedapstrāde, kuras laikā pārveido materiāla formu, to sablīvē, mainot fizikālās un mehāniskās īpašības
- trihīts Matu sīpoliņu iekaisums
- ķiploki Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
- lociņi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
- lokavi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
- loki Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
- loks Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
- maurloči Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
- maurlociņi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
- kroķis Maza koka pīpe
- zuzuļķis Maza koka pīpīte, puļķis
- ķurķītis Maza maza, slikta tabakas pīpe
- skutka Maza meitene; knīpa
- gruzduliņš Maza pīpe
- ķauķītis Maza pīpe
- svelpīte Maza pīpe
- skaida Maza, plāna, īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml.; arī skaidiņa (2)
- knirba Maza, sīka meitene; knīpa
- ļurķis Maza, slikta pīpe
- atmiņas elements mazākā konstruktīvi nobeigtā atmiņas daļa, kurā var glabāt vienu informācijas vienību. Atmiņas elementu veidošanā var tikt izmantotas vides elektriskās, magnētiskās, optiskās vai akustiskās īpašības
- skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm
- būdelnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks
- būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdinieks
- būdinieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdnieks
- ricas Mazas, šauras strīpiņas cimdu vaļējos galos
- daberzt Mazgāt, spodrināt (ko), līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības
- mošusbrieži Mazi bezragu brieži (Vidusāzijā), kuru tēviņiem ir īpaši dziedzeri, kas izdala muskusu (mošu)
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības)
- apcirpt Mazināt īpatnības
- apbalināties mazliet izbalināt vai balināt apkārt (it īpaši par veļu)
- paskolot mazliet izkopt (garīgās vai fiziskās īpašības)
- pieregulēt mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības
- atslīpi mazliet slīpi
- ieslīpu mazliet slīpi
- ieslīpus mazliet slīpi
- iestāvus mazliet slīpi
- slīpeniski mazliet slīpi
- slīpeniskis mazliet slīpi
- ieslīps mazliet slīps
- iestāvs mazliet slīps
- iešļauks mazliet slīps, šķībs
- iešļaups mazliet slīps, šķībs
- iešķībaniski mazliet šķībi, slīpi, šķērsu
- iešķībs mazliet šķībs; arī ieslīps
- pašļaubs mazliet, nedaudz vai gandrīz šķībs, slīps
- apslīpēt mazliet, pavirši noslīpēt
- pieslīpēt mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku
- Klein-Leepen Mazlīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
- kangarītis Mazs, īpašs ķeblītis, apmēram uz pusi zemāks nekā parastā taburete
- mazsaimnieks Mazsaimniecības īpašnieks; sīksaimnieks
- andriatrija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar vīrietim īpatnējām slimībām, sevišķi ar vīrieša dzimumorgānu slimībām
- laringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī balsenes anatomiskās un bioloģiskas īpatnības; mācība par balsenes slimībām un to ārstēšanu
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē
- fizikālā medicīna medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmantošanai ārstniecībā un profilaksē
- fizioterapija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmatošanai ārstniecībā; arī fizioterapeitiskās procedūras
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu
- dievlūdzējs Medniekprusaks ("Mantis religiosa") - 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs, 2010. g. vasarā vairāki īpatņi konstatēti Daugavpils apkaimē
- knipēšana Medņu gaiļa dziesmas pirmā daļa (strofa) riestošanas laikā, pēc kuras parasti seko, bet dažkārt arī neseko "korķis" un slīpēšana
- megahrons Megacikls - Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas
- rasu bioloģija mēģinājums radīt bioloģiski pamatotu cilvēku iedalījumu rasēs, balstoties uz pieņēmumiem par rasu īpašībām; radās 19. gs. b., 1921.-1958. g. Zviedrijā Upsalā pastāvēja Rasu bioloģijas institūts
- kinemātika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustības ģeometriskas īpašības, neievērojot šo ķermeņu masu un spēku, kas uz tiem darbojas
- vibrostabilitāte Mehāniskas sistēmas vai tās elementu īpašība saglabāt vibroizturību
- konsumante Meitene naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientu un vedina izmaksāt viņai īpaši dārgus dzērienus
- vilkšņa Meklēšanās laiks (īpaši par suņiem)
- Melampsora allii-populina melampsoru suga, kas parazitē uz sīpoliem, apsēm
- commentarii Melnraksts, īpaša veida piezīmes, sagatavošanās darbi, runas uzmetums
- ķepastiņa Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē
- ķepasts Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē
- magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām
- melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums
- meloss Melodijas būtiskāko, vispārīgāku īpašību kopums
- memoratīvs memoriāls īpašvārds - vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai
- psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.)
- nomērcēt Mērcēt un pabeigt mērcēt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
- mērījumu sakritība mērījumu īpašība, kas raksturo mērījumu rezultātu tuvinājumu vienu otram, ja tie veikti vienādos apstākļos
- inerce Mērinstrumentu īpašība parādīt mērīšanas rezultātu ar zināmu nokavēšanos
- atlase Mērķtiecīga pārojamo dzīvnieku izvēle, lai iegūtu pēcnācējus ar vēlamajām īpašībām
- vaisļošana Mērķtiecīga pavairošana, radot pēcnācējus ar noteiktām īpašībām
- ģenētiskā modifikācija mērķtiecīga vēlamo, arī vajadzīgo īpašību piešķiršana auga vai dzīvnieka organismam ar gēnu starpniecību
- šķērsmērogs Mērogs, grafisks attēlojums, kas sastāv no vienādos attālumos novilktām paralēlām līnijām, kuras šķērso perpendikulāras un slīpas līnijas; lineāls, uz kura ir šāds attēlojums
- netiešie mēsli mēsli, kuru sastāvdaļas augi neizmanto par barības vielām, bet kuri uzlabo augsnes īpašības, palielinot tās auglību
- netiešais mēslojums mēslojums augsnes īpašību uzlabošanai (ģipsis, kaļķi, nitragīns)
- klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs
- dziļrūdāmība Metāla īpašība norūdīties līdz noteiktam dziļumam; atkarīga no materiāla ķīmiskā sastāva, kritiskā rūdīšanas ātruma
- magnetopretestība Metāla relatīvās īpatnējās elektriskās pretestības izmaiņa magnētiskajā laukā attiecībā pret tā īpatnējo elektrisko pretestību bez elektriskā lauka (ir gareniskā magnetopretestība un šķērsmagnetopretestība)
- stīpdzelzs Metāla sloksne, no kā gatavo stīpas
- pakava Metāla stīpa ap apavu papēža ārējo malu
- spraislums metāla stīpas krāsns velves saturēšanai
- trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai
- smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis
- rulete Metāla vai auduma mērlente, kas parasti ir uztīta uz veltņa īpašā ietvarā
- niēllo Metāla, īpaši sudraba, rotāšana ar emalju
- slīpēšana Metāla, koksnes, akmens u. c. izstrādājumu apstrāde ar abrazīvajiem instrumentiem (slīpripām vai slīplentēm) un materiāliem, lai iegūtu gludas virsmas ar precīzu formu un izmēriem
- metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus
- precīzijas mašīnas metālgriešanas mašīnas, kas paredzētas īpaši gludu un precīzu detaļu izgatavošanai
- metalogrāfija metālmācība; zinātne par metālu un sakausējumu uzbūvi (struktūru) un fizikālajām īpašībām, kā arī par struktūru un īpašību savstarpējo sakarību dažādā temperatūrā
- dārgmetāls Metāls ar cēlmetāla īpašībām (piemēram, zelts, sudrabs, platīns), ko parasti izmanto juvelierizstrādājumos
- metaloīds Metāls, kam nepiemīt kāda no tipiskajām metālu īpašībām
- superplastiskums Metālu (sakausējumu) īpašība ārēju spēku ietekmē stipri (300-500%) un vienmērīgi plastiski deformēties
- leģēšana Metālu īpašību uzlabošana, sakausējot tos ar citiem metāliem (arī citiem elementiem)
- neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta
- metalīds Metālu savienojums; metālu un dažu nemetālu savienojums ar metāliskām īpašībām
- metālapstrāde Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm
- metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm; metālapstrāde (1)
- vecināšana Metālu un sakausējumu uzbūves un īpašību pārveidošana, tos ilgstoši karsējot
- reliktā metasekvoja metasekvoju suga ("Metasequoia glyptostroboides"), saglabājies \~1000 īpatņu Šuihas ielejā Ķīnā, introducēta Eiropā
- radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī stratosfēras un troposfēras meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz radioviļņu izplatīšanos, kā arī pēc uztverto radiosignālu īpašībām nosaka meteoroloģiskās parādības atmosfērā
- karbotions Metilditiokarbamīnskābes nātrija sāls 35-40% šķīdums ūdenī, tam ir nematocīdas, insekticīdas, herbicīdas un fungicīdas īpašības
- biodīzeļdegviela metilesteris vai etilesteris, ko iegūst no tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot iekšdedzes motoros par degvielu
- metināšanas transformators metināšanas darbam paredzēts pazeminošs vienfāzes transformators ar īpašībām, kas sekmē elektriskā loka stabilu degšanu
- molekulāro orbitālu metode metode molekulas īpašību raksturošanai – katra elektrona kvantu ķīmisks apraksts ar tā stāvoklim atbilstošu viļņu funkciju – molekulāro orbitāli
- prenatālā diagnostika metode, ar kuras palīdzību iespējams konstatēt augļa slimības, novirzes u. c. īpašības
- fizioloģiskie izmēģinājumi metožu komplekss dzīvā organisma vai tā atsevišķu daļu fizioloģisko īpašību un norišu pētīšanai; lopkopībā izmanto sagremojamības un bilanču izmēģinājumus gāzu un enerģijas maiņas, asinsrites, gremošanas, muskuļu, nervu un citu audu un orgānu fizioloģijas pētījumus
- psihodiagnostika Metožu kopums cilvēka individuālo psihisko īpašību noteikšanai
- meža izmantošana meža derīgo īpašību izmantošana un meža resursu ieguve
- atdaļa Mežā iestigota cirsma vai tās norobežota daļa īpašai vajadzībai
- mežsaimnieks Meža īpašnieks
- mežturis Meža īpašnieks
- tumšais kailgliemezis meža kailgliemežu suga ("Limax cinereoniger"), kuras īpatņi sasniedz līdz 20 cm garumu
- mistrotā kultūra meža kultūra, kurā ieaudzēti divu vai vairāku sugu koki, izvietojot tos noteiktā kārtībā atkarībā no sugu mežsaimnieciskajām īpatnībām; tās sastāvā var iekļaut tikai galvenās sugas, galveno sugu un palīgsugu vai arī galveno sugu, palīgsugu un krūmu sugu
- sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās
- privātie meži meži, kas atrodas fizisku vai juridisku personu īpašumā un kuru daļas vai akcijas nepieder valstij vai pašvaldībai
- pašvaldību meži meži, kas atrodas pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā; Latvijā pašvaldības apsaimnieko 150000 ha meža jeb 5% no kopējās mežu platības; no tiem 51700 ha pieder Rīgas pilsētai
- valsts meži meži, kas atrodas valsts īpašumā, aizņem 1495000 ha jeb 47% no kopējās mežu platības (2013. g.)
- lakši Mežloki - sīpolu ģints suga, daudzgadīgi lakstaugi, ko lieto pārtikā; Latvijā reti
- žagatiņa Mežloks ("Allium ursinum"), sīpolu suga
- MĪKC Mežu īpašnieku konsultatīvais centrs
- koksnes zinātne mežzinātnes nozare, kas pētī koksnes uzbūvi, īpašības, to ietekmējošos faktorus, kā arī izstrādā īpašību izpētes metodes
- trambeles Mīcīti kartupeļi ar sīpoliem un dradžiem
- iemidzis Miega stāvoklis, īpaši par nesen aizmigušu cilvēku
- omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- dūmēgs Migla (īpaši par miglu pār pļavu)
- atmīt Mijot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš aizmītu)
- medicīnas mikrobioloģija mikrobioloģijas nozare, kas pētī cilvēkam patogēno mikroorganismu morfoloģiskās un bioloģiskās īpašības, kā arī problēmas, kas saistītas ar infekciju un imunitāti
- daļiņu polarizācija mikrodaļiņu magnētisko īpašmomentu - spinu - orientācija noteiktā virzienā
- biomutācija Mikroorganismu īpašību izmaiņas pēc ievadīšanas dzīvnieka ķermenī
- māzers Mikroviļņu pastiprinātājs vai ģenerators, kura darbības pamatā ir inducētais starojums un tas darbojas pēc tiem pašiem principiem kā lāzers, radītajam starojumam piemīt tādas pašas īpašības (piem., monohromatiskums un koherence) kā lāzera starojumam
- manšete Mīksta materiāla īpaša profila blīvgredzens
- zamšs Mīksta, īpaši izstrādāta plūksnaina āda
- smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm
- OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa)
- pabari Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg
- pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- gigantozaurs Milzīgs (līdz 35 m garumā) izmirušu rāpuļu īpatnis no dinozauru grupas
- Leucanthemum maximum milzu pīpene
- Allium giganteum milzu sīpols
- periklīns Minerāla albīta pasuga, kas kristalizējusise īpatnējos izstieptos vai sadvīņotos kristālos
- leukoksens Minerāla titanīta īpatnējs izveidojums, kad tas ir par minerāla ilmenīta apvalku atdzisuma iežos
- uzpūšanās Minerālo izejvielu (mālu, vermikulīta) īpašība palielināties tilpumā, ja to karsē
- oriktognosija Mineraloģijas daļa, kas apraksta minerālu vispārējās īpašības, viņu pazīšanu un sadalīšanu šķirās
- jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem
- žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts
- apofillīts Minerāls, kristalizējas plākšņainos tetragonālās sistēmas kristālos, kuru kvadrātiskajam pamatam ir perlamutra spīdums un īpatnēja gaisma; ihtioftalms
- fajanss Minerālu masa, ko gatavo no īpašām māla šķirnēm ar ģipša un citu vielu piejaukumu un izmanto keramikā
- necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu
- privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem
- nomirkt Mirkstot iegūt vēlamās īpašības
- beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls
- Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem
- gars Mitoloģiska būtne ar pārdabiskām īpašībām
- mandragora Mitoloģiski ētiskajos priekšstatos brīnumains augs, kam tika piedēvētas pārdabiskas īpašības
- sautēt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
- jāzdalēt Mocīt (īpaši attiecībā uz slimībām vai dažādiem mokšķiem)
- jādalēt Mocīt (īpaši attiecībā uz slimībām vai dažādiem mošķiem)
- jāt Mocīt (īpaši attiecībā uz slimībām vai dažādiem mošķiem)
- koksnes modificēšanas efekts modificētas koksnes īpašību attiecība pret izejas koksnes analoģiskajām īpašībām
- izofermenti Molekulāras fermenta formas (izoformas), kas katalizē vienu un to pašu ķīmisko reakciju, bet atšķiras pēc izvietojuma šūnā un fizikālķīmiskajām īpašībām
- Allium moly Moli sīpols
- mongolīds Mongoļiem īpats
- pseudogāmija Monolēpses veids, kad pēc apaugļošanās, resp. apputināšanās rodas mātes īpatnim līdzīgi pēcteči
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- mietpilsonība Morāla īpašība; dzīves un domāšanas veids, kam raksturīgs šaurs redzesloks, sakāpinātas pašlabuma tieksmes, principu un ideālu trūkums
- kautrība morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā
- daudzdegvielu motors motors, kas bez īpašām izmaiņām var darboties ar dažādām degvielām (piemēram, ar benzīnu un gāzi)
- spandēgs Mucenieka darbarīks ar kuru uzvelk stīpu
- stīpvilcis Mucinieka darba rīks stīpu uzvilkšanai
- stibeņķis Mucinieka darbgalds stīpu izgatavošanai - stīvbeņķis
- stīvbeņķis Mucinieka darbgalds stīpu izgatavošanai; stibeņķis
- banceklis Mucinieka knaibles; rīks stīpu uzvilkšanai koka traukam
- varmāks Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis spandags
- varmāka Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis; spandags
- balstāķis Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; spandags
- spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis
- banceklis Mucinieku stīpu dzelzs
- konģenitālā miastēnija muguras smadzeņu priekšējo ragu motorisko šūnu attīstības traucējumi ar iedzimtu muskulatūras vājumu (iespējams, autosomali recesīva pārmantošana): simetriska ekstremitāšu un viduma muskulatūras atonija vai hipotonija (visbiežāk kājās), pavājināti cīpslu un periostālie refleksi, mērena muskulatūras atrofija
- vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei
- dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā
- fideikommiss Muiža, kurai arvienu jāpaliek zināmas ģimenes īpašumam un kuru tā tad nedrīkst pārdot
- pilis muiža, saimniecība, īpašums
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību
- muižas kungs Muižas īpašnieks vai valdītājs
- muižaskungs Muižkungs - muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību
- kunga gols muižnieka zemes gabals starp zemnieku īpašumiem
- muižturis Muižnieks; muižas īpašnieks vai valdītājs
- junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu
- pope mukla vieta, īpaši ezeros
- augsta izmantojamība multiapstrādes sistēmai piemītoša īpašība, kas pēc kļūmes ļauj to ātri atkopt
- demunicipalizācija Municipalizācijas likvidēšana; municipalizēto celtņu atdošana vecajiem privātīpašniekiem; municipālo uzņēmumu pārdošana privātām firmām un atsevišķām personām
- patērniecība Mūsdienu dzīves stils, kura raksturīgākā īpatnība ir nevajadzīgu lietu un pakalpojumu aizvien masveidīgāka pirkšana
- vienspalvas muskulis muskulis, kura šķiedras zarojas slīpi uz vienu pusi no centrālās cīpslas
- miotenotomija Muskuļa cīpslas ķirurģiska atdalīšana
- papildkauls Muskuļa palīgierīce, kas izmaina cīpslas piestiprināšanas leņķi un atvieglo muskuļa darbu
- miotenozīts Muskuļa un tā cīpslas iekaisums
- indigitācija Muskuļu savienojuma veids ar cīpslu vai aponeirozi - šķiedru pamīšus kārtojums
- sīdī Musulmaņu vadonis; tituls var būt mantots vai arī piešķirts par īpašiem nopelniem
- fizioloģiskās mutācijas mutācijas, kas skar organisma fizioloģiskās īpašības
- reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu; mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni
- pidelēt muzicēt (īpaši par nekvalitatīvu muzicēšanu)
- proposta Mūzikā: tēma, īpaši iesācēja balss kanonā
- skaņuraksts Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbā); skaņu raksts
- skaņu raksts muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbam)
- glissando Mūzikas instrumentu īpašs spēles paņēmiens, kas rada slīdošu pāreju no skaņas uz skaņu
- akordika Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī dažādus tercu salikuma akordus un to īpašības ārpus to savstarpējā apvienojuma un saistības ar citiem mūzikas elementiem
- sintipopgrupa Mūziķu grupa, kas spēlē gk. sintīpopu
- neturīgs Nabadzīgs, tāds, kam nav īpašumu
- denacionalizācija Nacionalizācijas vai konfiskācijas rezultātā izveidotā valsts īpašuma atdošana privātīpašumā iepriekšējiem īpašniekiem
- reprivatizācija Nacionalizētā vai konfiscētā privātīpašuma atdošana atpakaļ privātīpašumā
- denacionalizācija nacionālo īpatnību (valodas, kultūras utt.) zušana
- aromatizācija Naftas vieglo destilātu apstrādes process, kurā palielina aromātisko ogļūdeņražu saturu, lai uzlabotu benzīna un šķīdinātāju īpašības
- aplenkuma stāvoklis naidnieka bruņoto spēku aizstāvēšanās vietas aplenkuma gadījumā, kad bloķēta šīs vietas apgāde, nosakot īpašu režīmu, parasti taupības un drošības aspektā
- vazāties Nākt, iegriezties (kur) bez īpašas vajadzības
- godēcija Naktssveču dzimtas ģints ("Godetia"), viengadīgi lakstaugi, \~20 s. (Ziemeļamerikā, īpaši Kalifornijā)
- saimniece Nama īpašnieka, arī dzīvokļa valdītāja sieva; nama īpašniece, arī dzīvokļa valdītāja
- saimnieks Nama īpašnieks, arī dzīvokļa valdītājs; nama īpašnieces, arī dzīvokļa valdītājas vīrs
- namturis Namīpašnieks
- namnieks Namīpašnieks (1)
- Allium narcissiflorum narcisziedu sīpols
- denarkotizācija Narkotisko īpašību atņemšana; narkotisko vielu atņemšana
- ēteris narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku; dietilēteris
- Monodon monoceros narvaļu suga, kuras vīrišķiem īpatņiem raksturīgs 2-3 m garš uz priekšu vērsts ilknis
- nauda ieplūst (kādam) kabatā nauda nonāk (kāda) īpašumā
- nauda ieplūst kādam kabatā nauda nonāk kāda īpašumā
- kapitāls nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu
- aizņēmums pret ķīlu naudas aizņemšanās, kā drošības garantiju piedāvājot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu; aizņēmums parasti nepārsniedz 50-60% no īpašuma vērtības
- aizdevu kapitāls naudas kapitāls, ko īpašnieks aizdod citai juridiskai vai fiziskai personai, saņemot par to ienākumu procentu maksājumu veidā
- aizņēmuma finansēšana naudas līdzekļu iegūšana pret saistībām šos līdzekļus atdot nākotnē kopā ar procentiem, kreditoram neiegūstot īpašuma tiesības uz uzceltā vai iegūtā īpašuma daļu
- zemes cena naudas summa, ko saņem zemes īpašnieks par zemes laukuma vienības realizāciju
- potnazis Nazis ar īpašu nadziņu augu potēšanai
- parastais dārznieka nazis nazis, kas īpaši piemērots dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai
- dārznieka naži naži, kas īpaši piemēroti darbiem dārzā: potnazis un acojamais nazis – acošanai, potēšanai ar zariņu; parastais dārznieka nazis – dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai
- mazbagāts Ne īpaši bagāts, nabadzīgs
- stumška Ne īpaši saprātīgs cilvēks (ko var stumdīt)
- bomkante Neapdarināta dēļa slīpā mala, kam saglabāts koka (tievgaļa) apaļums
- candars Neapstrādāts, resns spieķis, īpaši tāds ar ko ubagi staigā
- papīra novecošana neatgriezeniskas papīra īpašību – mehāniskās izturības un krāsas – izmaiņas ilgstošas glabāšanas, kā arī ārēju apstākļu ietekmē
- azonāls Neatkarīgs no zonālajām īpašībām
- lipt Neatlaidīgi censties saglabāt (piemēram, īpašumu)
- špikers Neatļauts palīglīdzeklis, ko skolnieki lieto īpaši rakstu darbos, uzrakstot jau iepriekš atminamos datus, formulas vai nosaukumus
- nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus
- trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli)
- mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā
- iešļauku nedaudz slīpi
- slīpens nedaudz slīps
- iešlaubs nedaudz slīps, šķībs
- iešļaubs nedaudz slīps, šķībs
- pāršķērsām Nedaudz, mazliet slīpi, šķērsām
- klientu tops neformāls mutvārdu vai rakstisks saraksts, kurā ietverti klienti, kas kādā institūcijā vai organizācijā tiek uzskatīti par īpaši apgrūtinošiem viņu attieksmes vai uzvedības dēļ (pret šādiem klientiem jāizturas ar īpašu uzmanību, īpaši piesardzīgi)
- iegadīties Negaidot nonākt (kāda) īpašumā
- kaite Negatīva parādība, īpašība
- nekaunība Negatīva rakstura īpašība, kam raksturīgs kauna, smalkjūtības trūkums
- ieleja Negatīva, lineāri stiepta reljefa forma, kam ir slīpums vienā virzienā un kas radusies tekošu ūdeņu erozijas darbības rezultātā
- vājība Negatīva, nevēlama personības, psihes, rakstura īpašība
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis
- stigma negatīvs raksturojums, ko indivīdam vai grupai piedēvē citas personas vai grupas, balstoties uz pazīmēm, īpašībām, uzvedību vai piederību pie konkrētas sociālās grupas, ko citi uzlūko kā apkaunojošu, sliktu vai nosodāmu un interpretē kā negatīvas atšķirības no pieņemtajām normām
- natura Negatīvu, nevēlamu cilvēka, dzīvnieka īpašību kopums
- biskvīta apdedzināšana neglazētu smalkkeramikas izstrādājumu pirmā apstrāde, lai iegūtu tālākai apstrādei nepieciešamās īpašības, galvenokārt mehānisko izturību
- Neiplezansa Neijīplezansa, pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance")
- paslīpēt neilgu laiku, mazliet slīpēt
- profesionālā neiroze neiroze, kas rodas nelabvēlīgu darba apstākļu dēļ; īpaši roku pirkstu toniskas vai kloniskas spazmas pēc ilgstošas atsevišķu muskuļu grupu pārpūles
- neitrotakse Neitrotilo leikocītu īpašība pievilkt vai atstumt
- govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama
- plunka Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm
- plunkata Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm
- aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantot, arī piesavināties (kāda) īpašumu
- pašpārvadājumi Nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas
- ieķīlātājs Nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un savu saistību nodrošinājumam ieķīlā šo īpašumu
- pasūtītājs Nekustama īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība
- NĪP Nekustamā īpašuma pārvalde (reģ.)
- zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments - zemes reģistrs
- kadastra dati Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstītās ziņas
- zemes vienības daļa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nomas vajadzībām noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts
- kadastra objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa
- zemes vienība Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums
- nosacītā cena nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem
- valsts vai pašvaldības īpašuma objekts nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma domājamā daļa, kapitālsabiedrība, kapitāla daļa vai cita manta, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā
- kadastra numurs nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators)
- imobilija Nekustams īpašums; immobīlis
- būdenieks neliela (līdz 15 ha) zemes īpašuma saimnieks
- dizainviesnīca neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni
- šansonete neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem)
- nokalne neliela kalna slīpa nogāze; šādas nogāzes apakšējā daļa
- vizītkarte neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties)
- ķurmulis neliela koka pīpe
- takča neliela niša, ko sienu dekorācijai lieto islāma arhitektūra visās zemēs, bet it īpaši Persijā
- sīkpilsonis neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks
- luļķis neliela pīpe, ko pastāvīgi sūc
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa
- Toronto latviešu kopiena nelielā skaitā pastāvēja jau 20. gs. 20-30. gados, 50. gados bija \~5000 latviešu, 70.-80. gados - 10.-11. tk, bet 90. gados 14.-16. tk latviešu, darbojas sestdienas skola un papildskola, kā arī Toronto Latviešu ģimnāzija (no 1953. g.), 1963. g. atvērts Latviešu nams, 1979. g. - Kanādas latviešu kultūras centrs, kopienai pieder vairāki ārpilsētas īpašumi
- sīkīpašnieks neliela uzņēmuma vai nelielas lauku saimniecības īpašnieks
- piparbodnieks neliela veikala īpašnieks
- šķēpnesis neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste
- ganglijs Neliela, recekļaina, no locītavas somiņas un no muskuļu cīpslu maksts izaugusi cista
- nianse Neliela, tikko uztverama (kā) atšķirība, arī neliela, īpatnēja (kā) pazīme, īpašība
- namelnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks
- nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks
- būdavnieks Nelielas (parasti vecas) dzīvojamās mājas iemītnieks vai īpašnieks
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm
- pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam)
- sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai
- seimurija neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi
- kivete neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai)
- raudze neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti
- brigantīna neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā
- ļipsna neliels gabals, daudzums, skranda, pika, līpsna
- piknometrs neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu
- ķivete neliels stikla trauks, ko izmanto optiskajā aparatūrā, ar kuru pētī šķidrumu īpašības
- torps neliels zemes gabals Zviedrijā un Somijā, kas nodots lietošanā torparam (bezzemniekam), kas nomas maksu atstrādāja īpašniekam
- pikaps neliels, īpašas formas kravas automobilis ar vaļēju kravas kasti, kas izveidota vienlaidus ar pārējo virsbūves daļu
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai
- kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats
- kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats
- kabatas lakats neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna
- sīkpilsonība Nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums)
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums)
- iztirgot Nelikumīgi pārdot, arī atdot (parasti cita īpašumu)
- piesavināties Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā
- piesavināt Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā; piesavināties (1)
- elektroizolācijas papīrs nelīmēts, no sulfatcelulozes izgatavots papīrs, termoizturīgs, ar lielu caursišanas spriegumu un īpatnējo elektrisko pretestību
- palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā); netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību)
- ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības)
- ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības)
- jēlmīta āda nemiecēta, ķīmiski un mehāniski īpaši apstrādāta plastiska un izturīga liellopu, cūku, kamieļu, aļņu āda, kurā ievadīts līdz 20% tauku; lieto aizjūga piederumiem, tehniskiem izstrādājumiem
- didelnieks nemierīgs, veikls cilvēks (īpaši par bērnu)
- disbolisms Nenormāla, īpatnēja, bet ne vienmēr patoloģiska vielmaiņa, piem., alkaptonūrija
- slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā)
- šasē Neolīta kultūra (4.-3. gt. p. m. ē.) Francijas centrālās daļas dienvidos; raksturīgi nelieli krama rīki, slīpēti akmens cirvji, māla trauki
- lajs Neordinēts reliģiskas kopienas loceklis vai tas, kas nepilda īpašas reliģiskas funkcijas
- langets nepanēts šķēlēs ceptas gaļas ēdiens, ko gatavo no liellopu filejas tievās daļas, griežot gaļu slīpi 1–1,2 cm biezās šķēlēs
- heteroloģija Neparasta, netipiska attīstība; anomālija īpašībās, veidā, uzbūvē
- titānisks Neparasti intensīvs, arī noturīgs (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām)
- homogēna vide nepārtraukta vide (materiāls), kurā visos tās eksistences apgabalos ir vienāda uzbūve, struktūra un īpašības
- gliemežkonveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce birstoša materiāla pārvietošanai horizontālās plaknēs ar slīpumu līdz 20 grādiem; materiālu pārvieto teknē ievietots rotējošs gliemezis
- grunts mehānika nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kurā pēta grunts mehāniskās īpašības (spriegumu, deformāciju, grunts masīva stiprību un noturību, tās spiedienu uz norobežojošām konstrukcijām un pazemes būvēm) atkarībā no tās uzbūves un fizikālā stāvokļa
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums
- eliminācija nepiemērojušos īpatņu bojāeja cīņā par izdzīvošanu
- trūkt Nepiemist (par vajadzīgu, nepieciešamu, vēlamu īpašību, pazīmi, spēju)
- melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu
- mezonīns nepilns stāvs starp celtnes diviem stāviem vai jumta izbūvē; parasti atrodas ēkas centrā un ir ar atsevišķu divslīpju jumtu
- autbrīdings Neradniecisku īpatņu krustošana
- Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē)
- Sokaža Neretas labā krasta pieteka Vīpes pagastā
- Vīpe Neretas pietekas Odzes lejteces paralēls nosaukums Mežāres un Vīpes pagastā
- priekšvadņa stīpa nerūsoša metāla stīpa, kas piestiprināta pie priekšvadņa asās šķautnes, lai pasargātu priekšvadni no bojājumiem, tā iet no priekšvadņa galvas līdz ķīlim
- heterodromija Nerva īpašība vadīt kairinājumu vienā virzienā labāk nekā otrā
- perielektrotonuss Nerva uzbudināmības un citu nerva īpašību maiņa, kas novērojama zināmā attālumā no tās vietas, kurā uz nervu iedarbojas elektriskā strāva; pēc savas zīmes (virziena) tā ir pretēja pārmaiņām, kuras rodas tiešā anodu un katodu tuvumā
- elektrotonuss Nerva vai kādu citu ierosināmu audu fizikālo, fizikāli ķīmisko un fizioloģisko īpašību pārmaiņas katoda (katelektrotonuss) vai anoda (anelektrotonuss) apvidū, kad uz šiem audiem iedarbojas elektriskā strāva
- ideālā daļa nesadalīta kopīpašuma iedomājamā daļa
- iešņava Nesālīti kausēti tauki; plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki
- sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām)
- sakausējums Nesaraujams, ciešs (piemēram, īpašību, parādību) savienojums
- nejaucīgs Nesaticīgs, naidīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- šēds Nesimetrisks jumta veidojums ar logiem vienā slīpnē; pajume
- ļipāt Nestabili iet, par bērniem un veciem cilvēkiem; skriet ar palēcieniem (īpaši par zaķi)
- piede Nēši, īpaši ūdens spaiņu nešanai
- gjaurs Neticīgais - tā musulmaņi nievājoši apzīmē citticībniekus, it īpaši kristiešus
- šmulīgs netīrīgs; arī netīrs, nosmērējies (parasti par cilvēku, īpaši bērnu)
- ķulpis Netīrs, smirdošs trauks, kurā tiek tīrīta pīpe
- iedzimtā imunitāte neuzņēmība, kuras pamatā ir iedzimtas bioloģiskas īpašības, kas piemīt noteiktai dzīvnieku sugai vai cilvēkam
- virgināls Nevainīgs, jaunavīgs, jaunavai īpašīgs
- pastrīpāt Nevajadzīgi pastrīpot, pašvīkāt
- aizķepot Neveikli, trokšņaini aiziet, īpaši par bērniem
- krapšis Neveikls, vecs cilvēks vai dzīvnieks, īpāši vecs, liess zirgs
- krapšķis Neveikls, vecs cilvēks vai dzīvnieks, īpāši vecs, liess zirgs
- vaina nevēlama (piem., rakstura, personības, ārienes) īpašība
- epilācija Nevēlamā apmatojuma noņemšana no ķermeņa, likvidējot to no ādas kopā ar mata sīpolu
- vaksācija Nevēlamā apmatojuma noņemšana, ko izdara, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu
- traips Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise, īpašība
- heterogēna sistēma neviendabīga, nehomogēna termodinamiska (fizikāli ķīmiska) sistēma (arī - viela), kas sastāv no divām vai vairākām savstarpēji atdalītām fāzēm ar atšķirīgām fizikālajām un (vai) ķīmiskajām īpašībām
- progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli
- difteroīds Nevirulents mikroorganisms, kas morfoloģisko un kultūras īpašību ziņā līdzīgs difterijas nūjiņai
- identifikācija Nezināmas vielas vai materiāla dažādu īpašību noteikšana un salīdzināšana ar jau zināmo objektu tiem pašiem raksturojumiem un konstantēm
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna
- nabadzība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda)
- trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda); arī nabadzība (2)
- pavīknēt Nievājot smīnēt, vīpsnāt
- pavīpsnoties Nievājot smīnēt, vīpsnāt
- plēsīgs Nikns, agresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- slīpripa no abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai
- pērkona lode no akmens darināts cirvis, ko lietoja akmens un bronzas laikmetā un kam piedēvētas dziednieciskas īpašības
- mēršavs no augstvērtīga koka darināta pīpe
- veloceliņš no autoceļa vai ielas braucamās daļas nodalīta vai īpaši izveidota, marķēta josla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu; pa veloceliņu ir aizliegts pārvietoties ar citiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem
- tenontofima no cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs
- tenontofīma no cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs
- ģerundijs no darbības vārda atvasināts un dažas verba īpašības saglabājis lietvārds latīņu, angļu valodā un dažās citās valodās
- kompots no dažādiem atkritumiem īpaši gatavots trūdu mēslojums
- mistrojums no dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa
- sturmstute no dēļiem darinātu durvju balstkoks (iestiprināts slīpi pret šķērskokiem)
- aviobumba no gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas)
- nekrozīns no iekaisušiem audiem izolēta viela, kurai ir proteolītiskas īpašības
- bioloģiskais ekrāns no īpaša materiāla izgatavots aizsargekrāns, kas paredzēts starojuma intensitātes samazināšanai
- smirģelis no īpaša materiāla izgatavots priekšmets vai rīks asināšanai, slīpēšanai u. tml.
- pakpudele no īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele
- apelativējums no īpašvārda darināts sugas vārds
- šitake no Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē 3-5 gadus uz īpaši sagatavotiem bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos
- nūja no kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets
- kanēlis no kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu
- pica no mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, sieru, tomātiem, sīpoliem u. c.)
- patrimoniālapgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai
- patrimoniāls apgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai; patrimoniālapgabals
- kadastra dokuments no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas sagatavots un noformēts dokuments, kas satur kadastra datus
- zorbs no poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām
- gabunkoki no Rietumāfrikas piekrastes un īpaši no Gabonas eksportēti lietaskoki
- ideotips no saimnieciskā viedokļa ideāla organisma (šķirnes) modelis, kam ir optimāls morfoloģisko, anatomisko, fizioloģisko un bioloģisko īpašību kopums
- sīksīpoliņi no sēklas izaudzēti sēklas sīpoli, kuru diametrs ir no 0,7 līdz 3 centimetriem
- palte no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas
- palts no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas
- paltas no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem
- paltis no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas
- kapoks no šī koka iegūtā šķiedra, ko lieto kā pildīšanas un skaņizolācijas materiālu (šķiedras nemirkst un nesalīp)
- telts no viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu dalām)
- pašnoārdīšanās Noārdīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ālējas iedarbības)
- perikope Nodaļa, īpaši svētos rakstos
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības
- banda Nodeva naturālijās, loma daļa, kas zvejniekam bija jādod zvejas rīku un līdzekļu īpašniekam par šo rīku un līdzekļu izmantošanu
- baras Nodevas beramā mantā, īpaši labības
- personiskā talja nodoklis ar kuru no 15. gs. Francijā aplika personisko īpašumu, bet dižciltīgie, garīdznieki u. c. varēja būt arī atbrīvoti no tā
- atdalīt nodot (daļu no kā) cita rīcībā, īpašumā, paredzēt citiem nolūkiem u. tml.
- realizēt nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci
- atstāt nodot (ko) citu lietošanā, īpašumā
- atdot nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības); arī atdāvināt
- apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.)
- bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.)
- nojiedināt Nogalināt, īpaši indējot
- iešļaukums Nogāze, nokalne, slīpums
- noguldītājs Noguldījuma īpašnieks - jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kurai ir noguldījums kredītiestādē
- fācija Nogulumu uzkrāšanās vide, kas atspoguļojas iežu īpatnībās; iežu petrogrāfisko un paleontoloģisko pazīmju kopums, kas raksturo nogulumu veidošanos noteiktos vides apstākļos
- pagāza Nokalne, slīpums, nogāze
- pagāze Nokalne, slīpums, nogāze
- pagāzne Nokalne, slīpums, nogāze
- krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā), atrasties vertikāli vai slīpi
- iekrist lamatās nokļūt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko kāds īpaši radījis
- šļaups Nolaideni slīps, ieslīps
- kaīka Nolaistas, paputējušas saimniecības īpašnieks
- neatsavināmība Noliegums, vispārināta īpašība --> atsavināt
- pāršķiebt noliekt slīpi uz otru pusi
- uzšķiebties Noliekties, novietoties slīpi. šķībi
- krāšmāta nolietotas ēkas gruveši, jo īpaši krāsns gruveši, kas palikuši pēc ugunsgrēka
- izvažas Nolietotas lietas (īpaši par apaviem un apģērbu)
- pamatnolīgums Nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti
- pārlupināt Nolobīt (mizu, piemēram, pupām, sīpoliem)
- rentēt Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību)
- deklinēšana Nomenu (lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu) un to nozīmē lietotu vārdu (vietniekvārdu, lokāmo divdabju) locīšana
- līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
- abaks Nomogrāfijā - īpašs rasējums ar skaitliskām atzīmēm vienādojumu aptuvenai atrisināšanai
- aizplūst nonākt citur, citu rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām)
- ieplūst nonākt kāda rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām, ienākumiem)
- iepirkt par dzimtu nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā
- nekāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašības, pazīmes noliegumu
- šāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; tāds
- kas norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums
- par norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums
- kāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums
- kāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu
- tāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi
- šāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi
- tāds norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta
- starp norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību
- kāds norāda uz (īpašības, pazīmes) nenoteiktu pakāpi
- solīties norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību
- par norāda uz (kā) īpašības, pazīmes, daudzuma pārmēru
- viss norāda uz (kā) īpašu nozīmību
- skler- norāda uz cietu konsistenci; sacietējumu; sklerozi kā procesu; cīpsleni
- pie norāda uz cilvēku, kam ir raksturīgas (psihes, rakstura, personības) īpašības
- ten- norāda uz cīpslu
- tendo- norāda uz cīpslu
- teno- norāda uz cīpslu
- tenonto- norāda uz cīpslu
- nemaz norāda uz darbības, īpašības pilnīgu noliegumu
- tiktāl norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi
- tiktālu norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi
- olig- norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību
- oligo- norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību
- šitenāds norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību
- štāds norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību
- tāds norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko īpaši izceļ, uzsver
- daudzkārt norāda uz īpašības vai pazīmes pastiprinājumu
- štāds norāda uz īpašības, pazīmes aaugstu pakāpi, intensitāti
- šitenāds norāda uz īpašības, pazīmes augstu pakāpi, intensitāti
- super norāda uz īpašību ļoti augstā pakāpē, ļoti
- kāds norāda uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- kāds norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi
- iz norāda uz kā pazīmi, īpašību
- daudz norāda uz minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu
- necik norāda uz nelielu, niecīgu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi
- cik norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi
- cik norāda uz nezināmu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi
- par norāda uz nosauktās pazīmes, īpašības spēcīgu izpausmi
- pārāk norāda uz pārmērīgu īpašību, pazīmi
- pēc norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, iedalījumam
- veids norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi
- ant- norāda uz pretēju stāvokli, darbību, īpašību vai vielu
- virs- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās īpašības, pazīmes pārmēru
- sero- norāda uz serumu vai serozām īpašībām
- bulbo- norāda uz sīpolu, gumu (augiem); uz struktūru, orgānu, sabiezinājumu, kas atgādina sīpolu, gumu; uz iegarenajām smadzenēm
- pret norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kura atvairīšanai, likvidēšanai ko izmanto, dara, kuru novērš kāda īpašība
- pēc norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi
- iz norāda uz to, ka īpašība, pazīme attiecas uz vairākām parādībām
- par norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē
- par norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
- kāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
- kas norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
- tas norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; arī tāds
- tāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti
- tāpat norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības
- tā norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības; tāpat 1
- tāpat norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis)
- stāvus norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē; ļoti
- pagalam norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē
- samērā norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi
- pirms- norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā
- sa- norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības
- nedaudz norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta
- nedaudz norāda, ka minētā pazīme, īpašība izpaužas mazliet, nelielā mērā
- pulka norāda, ka minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu; daudz (3)
- atpakaļ norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
- līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko)
- jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām
- video- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu
- makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam
- mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam
- pseido- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu
- stereo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu
- mono- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu
- vien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā
- poli- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem
- vibro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu
- vispār- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem
- vispār- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem
- meta- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā
- liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi
- miljon- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās
- simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā dala nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās
- tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās
- četr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās
- daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās
- multi- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā
- desmit- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās
- div- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās
- piec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās
- septiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās
- trīs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās
- vairāk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi
- daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā
- vairāk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu)
- maz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā
- bio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem
- zoo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti
- foto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām
- kamer- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu
- piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā
- siltum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu
- termo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu
- kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga
- snieg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu
- vis- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē
- visu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe; vis- (3)
- pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība
- atom- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- privāt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir privātīpašums
- fero- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar dzelzs īpašībām
- brīnum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām)
- paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- ultra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu
- daiļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai piemīt daiļums
- ultra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe
- super- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe
- karaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības
- super- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem
- brīnum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus
- liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums
- seš- norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās
- all- norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs
- allo- norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs
- vairs norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme
- maz- norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā)
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā)
- dūmainība normējams spēkratu vai motora ekspluatācijas īpašību parametrs, kas raksturo izmešu optisko blīvumu; viens no izplūdes gāzes raksturojošiem parametriem
- sklerektāzija Norobežota cīpsle-nes izspiešanās uz āru
- stafiloma Norobežots acs cīpslenes vai radzenes izspiedums uz āru
- eksostoze Norobežots, no kaulu audiem sastāvošs audzējs, kas parasti aug kaula virspusē un attīstās visbiežāk cīpslu piestiprināšanās vietā
- grāds Nosacīta mērvienība (vielas) sastāva, īpašību raksturošanai
- raupjuma skaitlis nosacīts lielums, kas raksturo plūsmas kanāla iekšējo sienu nelīdzenumu augstumu; nosakāms pēc īpašas metodikas
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības)
- lard Nosaukums Amerikā ražotām cūku tauku šķirnēm, ko gatavo īpaši tīra uztura vajadzībām, spiežot ar hidraulisku spiedi
- laudemijs Nosaukums nodevai, ko kāda lauku zemes gabala jaunais ieguvējs maksāja gruntskungam kā virsīpašniekam par pirmpirkuma tiesības neizlietošanu valdījuma pārejas gadījumā
- gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu
- izlūkmašīna Noslēgta īpaši uzlabotas pārgājības riteņu kaujasmašīna, kuras galvenais uzdevums ir izlūkošana
- endovibrators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; dobuma rezonators
- dobuma rezonators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; endovibrators
- indiskrēcija Noslēpumu izpaušana (it īpaši tādu noslēpumu izpaušana, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); nesmalkjūtība
- diskrēcija noslēpumu neizpaušana (it īpaši tādu, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); smalkjūtība
- atslīpēt Noslīpēt, slīpējot atdalīt
- čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos
- nelaime Nosodāma, peļama (cilvēka) īpašība, rīcība
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību)
- nostīpāt Nostīpot
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos)
- uzšļaukt Nošķelt, padarīt slīpu
- uzšļaupt Nošķelt, padarīt slīpu
- blankšis Nošķelts koka gabals, īpaši lietaskoks
- pašnotece Notece, ko izraisa pašas tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām
- specificēt noteikt precīzi parādībai piemītošas īpašības vai citus kritērijus, lai tā atbilstu kādai kategorijai vai konkrētam mērķim
- specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām
- raksturot Noteikt, vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes
- šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām
- virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, psihiska stāvokļa, arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu)
- burtstils noteikta burtveidola rakstzīmju izpildījuma veids, piemēram, treknraksts, slīpraksts
- privatizācijas subjekts noteikta fiziska vai juridiska persona, kurai ir tiesības iegūt valsts vai pašvaldību īpašumu privatizācijas procesā
- iegūšana noteikta izskata, formas, fizisko īpašību rašanās
- ieilgums Noteikta laika notecējums, kas pie zināmiem priekšnoteikumiem nodibina īpašuma tiesības uz lietu, kura labā ticībā nepārtraukti valdīta šajā laikā
- darba pūriņš noteikta tilpuma cilindrs (piem. 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai
- paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai
- pierobežas zona noteikta zemes platība gar valsts robežu, kurā var noteikt pierobežas režīmu, kas paredz īpašu iebraukšanas, atrašanās un saimniecisko darbu veikšanas kārtību šajā teritorijā
- kariotips noteiktai sistemātiskai grupai raksturīgākais hromosomu komplekta morfoloģisko īpašību kopums
- licences kartīte noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai
- josla Noteiktas lieluma, platuma, garuma gaisa, ūdens, zemes teritorija ar īpašu vai speciālu tiesisko režīmu valsts tiesiskā vai starptautiski tiesiskā režīmā
- konkrētās preces tirgus noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vēra pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības
- zemesgrāmatu akts noteiktas teritorijas nekustamā īpašuma uzskaites sākotnējās uzskaites dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un atzīmē ar to saistītās tiesības
- demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam
- stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids, to īpatnību, savdabību kopums
- komandanta stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju
- policijas stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju; komandanta stunda
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem
- atrašanās vieta noteikts stāvoklis vai pozīcija lietām, personām, piemēram, nekustamā īpašuma atrašanās vieta
- atslēgvārds Noteikts vārds vai vārdu grupa programmēšanas valodā, kam ir īpaša nozīme kompilatora vai interpretatora darbībā
- veids noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes
- mācīšanās noteiktu psihes, rakstura, personības īpašību veidošana, attīstīšana sevī
- psihodiagnoze Noteiktu psiholoģisku īpašību noteikšana, darbības un savstarpējo attiecību īpatnību uzskaite
- Kerra efekts noteiktu šķidrumu un gāzu īpašības iegūt dubultlauzošas vides īpašības, ja tos ievieto ārējā elektriskajā laukā
- kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi
- datu integritāte noteikumu kopums, kas nodrošina datu pareizības, nepretrunīguma un pilnības saglabāšanu (īpaši pēc datu atjaunināšanas vai dzēšanas)
- elektrokoagulācija Notekūdeņu attīrīšanas metode: elektriskās strāvas iedarbībā šķīduma koloidālās daļiņas salīp un izgulsnējas
- nošekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
- noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem
- praids noturīga 6-12 īpatņu grupa lauvu populācijā (parasti ar vienu barvedi)
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību
- stabils Noturīgs, nemainīgs (par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām)
- konstitūcija noturīgu psihofizisku īpašību kopums, respektīvi, psihofizioloģiskā uzbūve
- novadēt Novadēties - izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu)
- ķirna Novārdzis dzīvnieks, īpaši liela novājējusi cūka
- emans Novecojusies ārpussistēmas mērvienība - E, kas lietota īpatnējās aktivitātes (radioaktīvo vielu koncentrācijas) mērīšanai šķidrumos vai gāzēs; 1 E = 3700 Bq/m^3^
- karšu rekognoscēšana novecojušu topogrāfisko karšu satura korekcija atbilstoši jaunajām apvidus īpatnībām
- atsacīt Novēlēt (mantu, īpašumu)
- izjust Novērtēt, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību, kādas parādības, priekšmeta īpašību)
- piesliet Novietojot ieslīpi, pielikt (pie kā, kam klāt)
- nolikt Novietot (īpašā vietā, īpašos apstākļos) uzglabāšanai
- atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu)
- atsliet Novietot ieslīpi un atbalstīt (pie kā, pret ko); piesliet
- ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā
- uzšķiebt Novietot slīpi, noliekt
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.)
- ilgstošā glabāšana novietotu spēkratu turēšana ilgstošam darba pārtraukumam, parasti ilgāk par diviem mēnešiem. Pirms ilgstošās glabāšanas spēkrati speciāli jāsagatavo. Sagatavošanas/konservācijas darbu apjoms atkarīgs no izvēlētā glabāšanas veida un konstruktīvām spēkratu īpatnībām
- novipsnāt Novīpsnāt
- novīpsnēt Novīpsnāt
- kreisie arodnieki novirziens strādnieku kustībā Latvijā 20. gs. 20. gados - 30. gadu sākumā, bija saistīti ar komunistisko ideoloģiju un īpaši uzsvēra politiskās cīņas nozīmi; lielāko daļu arodbiedrību, kas pārstāvēja šo kustību, Latvijas valdība 1931. g. slēdza
- institūts Nozares augstskola (it īpaši PSRS)
- signifikācija Nozīme (īpaši vārda nozīme); nozīmes izskaidrojums, paziņojums
- kosmiskā starojuma fizika nukleārās astrofizikas nozare, kurā pēta kosmiskā starojuma īpašības un izcelšanos
- šīpņot Ņirdzīgi smaidīt; šīpļot
- vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa, tos reģistrējot un apstrādājot ar īpašām ierīcēm
- stereorentgenogrāfija Objekta fotografēšana ar rentgenstarojumu no divām vietām, kas atrodas noteiktā atstatumā viena no otras; attēlus apskatot ar īpašu aparātu, rodas šķietami telpiska aina
- hipostazēšana Objekta īpašību, attiecību vai abstraktu jēdzienu pārvēršana par patstāvīgi eksistējošiem objektiem
- polarizācijas mikroskopija objekta, īpaši kristālu optiskās anizotropijas izmantošana, ievietojot mikroskopa gaismas ceļā polarizatoru un analizatoru
- prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību; datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību
- priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes
- pusapohromatisks objektīvs objektīvs, kas satur fluorīdu; īpašību ziņā atrodas starp ahromatu un apohromatu
- riska avots objekts, process, notikums, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam
- aktīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to atstarotajiem signāliem, kurus izstaro īpašas iekārtas
- allokūcija Oficiāla uzruna; īpaši pāvesta uzruna kardināliem
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums
- iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
- bimetāla ofseta iespiedplates ofseta iespiedformu plates, kas sastāv no divu dažādu metālu slāņiem, kuri uzklāti uz metāla vai polimēru pamatnes un gaismjutīga slāņa; dažādo metālu (piemēram, vara un hroma) atšķirīgās īpašības veido drukājamos un nedrukājamos elementus
- benzantracēni Ogļūdeņražu grupa, kuras dažiem savienojumiem piemīt karcinogēnas, dažiem estrogēnas īpašības
- noteces straume okeāna un jūras straume, ko rada jūras līmeņa virsmas slīpums
- elastīns Olbaltumviela, kas ietilpst cīpslu un saišu sastāvā
- želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām un skrimšļiem un ko izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā
- Dauna slimība oligofrēnijas forma, kurā garīgās un fiziskās attīstības atpalicība saistīta ar īpatnēju somatisku sindromu un slimnieka izskatu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru funkcijas traucējumiem, bieži arī ar dažādām kroplībām
- inkubācijas bioloģiskā kontrole olu īpašību, inkubācijas apstākļu un izšķīlušos putnu mazuļu kompleksa novērtēšana
- tortilja omlete ar sīpoliem, kartupeļiem un citām piedevām, iecienīta spāņu virtuvē
- lemma Onomastikā - ar konkrētu referentu nesaistīts īpašvārds
- domicils Operācija, saskaņā ar ko bankas konta īpašnieks piešķir bankai tiesības regulēt maksājumus par viņa vekseļiem
- mikroķirurģija operatīvo metožu kopums, kurās izmanto kontroli ar optiskām ierīcēm un īpašus smalkus instrumentus un speciālu šuvju materiālu; izmanto neiroķirurģijā, acu sīko asinsvadu ķirurģijā, plastiskajā ķirurģijā
- dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību
- elektrooptika Optikas nozare, kas pētī elektriskā lauka ietekmi uz vielas optiskajām īpašībām
- metāloptika Optikas nozare, kas pētī metālu optiskās īpašības
- lobektomija Orgāna vai dziedzera daivas (īpaši plaušu daivas) izgriešana
- santonīns Organiska viela, ko iegūst no īpašas vībotņu sugas augiem; populāras cērmju zāles
- organiskā skābe organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgās īpašības
- aromātiskums Organiskajā ķīmijā - ciklisku konjugētu savienojumu fizikālo īpašību, reaģētspējas un struktūras īpatnības
- zāļu ķīmija organiskās ķīmijas nozare, kurā nodarbojas ar medicīnas preparātu radīšanu un to ķīmisko īpašību pētīšanu
- katehīni Organiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas ar miecvielu īpašībām; atrodami daudzos augos
- hinons Organisks savienojums vai sarežģītāku savienojumu ciklisks struktūras elements ar oksidētāja īpašībām; ir daudzu krāsvielu struktūras pamatā
- aliciklisks Organisks savienojums, kuram ir gan alifātiskas (ar vaļēju virkni), gan cikliskas (ar slēgtu virkni) īpašības
- idiotips Organisma imunoloģisko īpašību raksturojums
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības)
- attīstība organisma morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko izmaiņu kopums, t. i., organisma kvalitatīvās izmaiņas - no sākotnējām šūnām rodas jaunas šūnas ar citām īpašībām
- veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu
- iedzimtība organisma spēja nodot pēcnācējiem savas sugas un individuālās pazīmes un attīstības īpatnības, kas ir ģenētiski noteiktas
- tauste organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem)
- kontrindikācija Organisma vai slimības īpatnības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
- superorganisms Organisms, kuram piemīt kādas sevišķi izcilas īpašības
- ekoģenēze Organismu ekoloģisko īpašību izmaiņu vēsturiskais process
- specializācija organismu īpaša piemērošanās eksistences apstākļiem, kura raksturīga kādai sugai vai zināmai dzīvnieku grupai
- mantojamība organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem
- pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem; mantojamība
- pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem; mantojamība
- saprobitāte Organismu īpašību kopums, kas nodrošina tiem spēju dzīvot un vairoties ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos
- algotie pagaidu sabiedriskie darbi organizēts aktīvās nodarbinātības pasākums bezdarbniekiem sociālo iemaņu un prasmju uzturēšanai, īpaši sociāli ekonomiskās krīzes un bezdarba pieauguma apstākļos
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieku organismā) izstrādā un izdala īpašas (šim orgānam raksturīgas) vielas
- provizorisks orgāns orgāns, ko organisma attīstības gaitā nomaina pieaugušam īpatnim raksturīgs orgāns
- tiecamorgāns Orgāns, kura šūnu membrānas ir īpaši jutīgas pret kādu konkrētu hormonu
- odu gimnadēnija orhideju dzimtas suga ("Gymnadenia conopsea"), Latvijā aizsargājama, sastopama ne visai bieži, aug pļavās, mežmalās, krūmājos, it īpaši kaļķainā augsnē
- žiroskopiskais detektors orientācijas detektors, kurā izmanto rotējoša žiroskopa īpašību saglabāt nemainīgu rotācijas ass stāvokli
- vieglais ormanis ormanis, kas īpašos ratos pārvadā cilvēkus
- ornamentika Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā)
- vanga Osa, rokturis, stīpa
- kai-nodokļi Ostas krasta nodokļi, kas vairākās valstīs ostas valde vai krastmalas īpašnieks iekasēja par kuģa piestāšanos pie krasta
- Kirī punkts otrā veida fāžu pārejas temperatūra, kam raksturīga nepārtraukta vielas stāvokļa izmaiņa, tuvojoties fāžu pārejas punktam un iegūstot kvalitatīvi jaunu īpašību šai punktā
- II Mendeļa likums, hibrīdu skaldīšanās likums otrajā paaudzē pēc F~1~ hibrīdu pašapaugļošanās parādās parādās īpatņi tiklab ar dominanto, kā arī recesīvo pazīmi skaitliskā attiecībā vidēji 3:1; īpatņi ar recesīvo pazīmi, tāpat arī 1/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpmākajās paaudzēs pēc pašapaugļošanās paliek konstanti, turpretī 2/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpina skaldīties tāpat kā otrajā paaudzē
- skāba smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- salda smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, flokšu ziedi; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- sāļa smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- sīva smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- rūgta smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- trigonometriskā nivelēšana paaugstinājumu noteikšana ar slīpu vizūru no vienas instrumenta stāvvietas
- viktimitāte Paaugstināta personas spēja, dažādu garīgu un fizisku īpašību dēļ, objektīvos apstākļos kļūt par noziedzīgu uzbrukumu objektu
- sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā
- stīpendijs Pabalsts, ko saņem skolu, īpaši augstskolu audzēkņi kursa beigšanai no valsts, pašvaldību vai privātiem kapitāliem
- aizstīpāt pabeigt mucas stīpošanu
- aizstīpot pabeigt mucas stīpošanu
- pārmats pabeigta darba rezultātu pieslīpēšanas, uzlabošanas process
- iet no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā
- staigāt (arī iet) no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā
- kroku kalni pacēlumi Zemes garozas kustīgajās zonās, ko veido iežu slāņkopas, kuras sabīdītas dažāda lieluma un slīpuma krokās; visbiežāk tie ir jauni kalni, kas veidojušies alpīnās krokošanās kalnveidošanās laikā
- sabiedriskot padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu
- iezīmēt padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību
- attālināt padarīt atšķirīgu, ar citādām, jaunām īpašībām
- tuvināt padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes
- ieslīpināt padarīt nedaudz slīpu
- nošļaubināt padarīt slīpu
- noslīpināt padarīt slīpu
- šļaubināt padarīt slīpu
- gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde)
- Podwinok Padvinkas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vīpes pagastā
- izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma)
- slietene Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem
- Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā
- Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju
- pajinieks Pajas īpašnieks
- patērētāju kooperācija (arī biedrība, kooperatīvs) paju īpašnieku apvienība patēriņa preču iepirkšanai un realizēšanai
- konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
- čimslis Pakaļkājas cīpsla, Ahileja cīpsla, augšstilbs, ciska
- trasējamība Pakāpe, kādā var nodibināt attiecības starp diviem vai vairākiem izstrādes procesā iegūtajiem produktiem, īpaši tādiem, kurus saista pakļautības attiecības
- mutarotācija Pakāpeniska optiski aktīvas vielas īpatnējā griešanās leņķa maiņa tikko pagatavotā šķīdumā
- veidošanās pakāpeniska psihes, rakstura, personības īpašību, uzskatu u. tml. attīstīšanās
- veidoties pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.)
- mesties pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā
- iznākt pakāpeniski iegūt noteiktas īpašības (par dzīvniekiem)
- pāraugt pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā)
- nolaidums pakāpeniski slīps reljefa veidojums
- barāža Pakāpienveidīgs, ar balstiem nostiprināts slīpums kalnu rajonos, lai lietus laikā sliežu ceļš tiktu pasargāts no ūdens straumēm un zemes nogruvumiem
- hamaks Pakarināms audekls vai tīkls gulēšanai, īpaši kuģos
- fasete Paklājs klišeju, stereotipu u. c. iespiežamo plākšņu ieslēgšanai; arī klišeju un stereotipu plākšņu slīpā mala, kas noder to piestiprināšanai uz koka kājenes vai cita paklāja
- dielektriskais paklājs paklājs no materiāla ar lielu īpatnējo elektrisko pretestību darbiem ar paaugstinātu elektrisko bīstamību
- regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā
- noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības
- trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības
- vecināt pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu
- denaturēt pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības; apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības
- apdedzināt pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības
- Darvas ezers Pāķu ezers Vīpes pagastā
- hidrūrija palielināts ūdens daudzums urīnā ar zemu īpatnējo svaru
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2)
- izstrādātāja aprīkojums palīgprogrammu (rutīnu) kopa, kas lietojumprogrammu izstrādātājam atvieglo programmu veidošanu, ievērojot konkrētās to darbību vides īpatnības (piemēram, grafisko lietotāja saskarni, operētājsistēmu, datu bāzu pārvaldības sistēmu u. c.)
- aizpaļāt Paļājot likt kādam ceļā šķēršļus, nomelnot, nopaļāt, atrunāt, īpaši tas attiecas uz precībām
- kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības
- aizstāvēt Pamatot, pierādīt īpašā apspriedē (disertācijas, projekta u. tml. pamattēzes, galvenos principus)
- metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- gūt panākt (ar savām spējām, īpašībām, izturēšanos, darbu, pūlēm kādu stāvokli)
- padarīt panākt, būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (jaunu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī)
- padarīt panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds)
- samalt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.)
- sadragāt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības)
- uzlabot panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām
- paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst labāks
- pazemināt panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst sliktāks
- papildināt panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas
- taisīt panākt, būt par cēloni, ka (kādam, kam) rodas (kāda īpašība, stāvoklis u. tml.)
- sagatavot panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas vajadzīgās īpašības, zināšanas, izpratne u. tml. (kādam nolūkam)
- pārveidot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas
- pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3)
- pataisīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko), iegūst citas īpašības, nonāk citā stāvoklī
- izputināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu)
- putināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu
- piešķirt panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības)
- slīpināt panākt, būt par cēloni, ka (kam) noteiktā vietā veidojas slīpums; panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst slīpāks vai slīps
- mazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- pamazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- pasliktināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti stāvoklis, apstākļu, īpašību kopums) vairs neatbilst kādām normām, prasībām
- neitralizēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību; panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības
- saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt
- vājināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts
- pamazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- mazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks vai vājš
- pavairot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk
- vairot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk
- sakāpināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas
- kāpināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas
- spēcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks
- nospalvot panākt, būt par cēloni, ka (kas) aplīp ar spalvām
- saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības
- iedragāt panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
- paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) attīstās, pilnveidojas
- pazemināt panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts
- uzturēt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē
- nodzīt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis); panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība)
- nogalināt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība)
- nonāvēt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība)
- nokaut panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība)
- postīt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības)
- izdeldēt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis); iznīdēt, izskaust
- iznīcināt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība)
- putināt panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- izveidot panākt, būt par cēloni, ka rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml)
- ietekmēt panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām
- rosināt panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības)
- pārziemināt panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā)
- piedot panākt, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme)
- savaldīt panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības
- nolaist panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes); panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu
- paturēt panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas
- pieturēt panākt, ka (piemēram, īpašība, pazīme) paliek nemainīga
- uzlabot panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām
- kondicionēt panākt, ka (produkta, materiāla) īpašības atbilst normai, standartam
- sakrāt panākt, ka (psihes, rakstura, personības īpašības, arī psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst noturīgs, arī spēcīgs
- atradināt panākt, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība); būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība)
- iznīdēt panākt, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība)
- sakausēt panākt, ka nesaraujami, cieši sasaistās, saliedējas, savienojas (īpašības, parādības, izpausmes)
- izmācīt panākt, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos
- atrofēties Panīkt, notrulināties, arī zust (par psihiskām īpašībām, spējām)
- badapankoks Pankūka, kas cepta īpašā pannā bez taukvielām
- versikuls Pantiņš, īpaši bībeles
- kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk
- atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem), lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt
- vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā
- Ahilleja cīpsla papēža cīpsla, kas iet uz apakšstilba muskuļiem
- kalkaneoapofizīts Papēža kaula mugurējās daļas iekaisums; izraisa sāpes Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā un mīksto audu pietūkumu
- suplementārs Papildinošs, papildus (īpašības vārds)
- ekstra papildu labums, papildu priekšrocība; kaut kas īpašs, labāks nekā parasti
- kondicionēt Papildus apstrādāt (produktu, materiālu), lai uzlabotu (to) īpašības un izveidotu (tos) atbilstoši noteiktai normai
- papīra pildviela papildviela, kuru pievieno papīra masai, lai papīram piešķirtu noteiktas īpašības (nokrāsu, elastību, gaismas necaurlaidību, izturību pret novecošanu u. c.); visbiežāk izmantotās papildvielas ir sasmalcināts marmors, kaļķis vai māls
- papillektomija Papillas, īpaši nieres papillas izgriešana
- papīpāt Papīpēt
- mitrumizturība Papīra (kartona) īpašība saglabāt stiprību mitrā stāvoklī
- kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā
- iespiedīpašības Papīra (kartona) īpašību kopums, kas nosaka iespieddarbu kvalitāti
- skrejdzirnavas Papīra fabrikācijā apaļa sile ar slīpējamo akmeni papīra atkritumu apstrādāšanai
- slīpēšana Papīra fabrikācijā koka šķiedrošana ar slīpējamiem akmeņiem, kas griežas
- salēkšējums Papīra fabrikācijā papīra masas elementu sasaistīšanās īpašība
- papīra anizotropija papīra fizisku un tehnoloģisku īpašību atšķirības šķērsvirzienā un garenvirzienā, kā arī papīra virsmai attiecībā pret sieta pusi
- caurspīdīgums Papīra īpašība laist cauri no paliktņa atstarotas gaismas plūsmu ar minimālu tās izkliedējumu
- virsmas cietība un pretestība berzei papīra īpašība, ko raksturo papīra pretestība cietu materiālu iespiedumam virsmā, un to nosaka šķiedrvielu delignifikācijas pakāpe
- gramāža Papīra īpatnējais svars, rāda, cik sver viens kvadrātmetrs papīra; mērvienība - g/m^2^
- lokšņu sagriešana papīra lentes sadalīšana loksnēs īpašā lokšņu griešanas mašīnā, izmantojot šķērsgriezumu vai leņķa griezumu; lokšņu griešana
- lokšņu griešana papīra lentes sadalīšana loksnēs īpašā lokšņu griešanas mašīnā, izmantojot šķērsgriezumu vai leņķa griezumu; lokšņu sagriešana
- papīra dzeltēšana papīra optisko īpašību izmaiņas ilgstošas spilgtas gaismas ietekmē, kļūstot dzeltenīgam; ilgākā laika posmā, papīram novecojot, šis process notiek arī bez spilgtas gaismas iedarbības
- cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē
- papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu
- mezgluķērājs Papīrmasas attīrītājs ar vibrējošu cilindru vai vibrējošu vannu; lieto šķiedrvielu masas attīrīšanai no piemaisījumiem, kas pēc īpatnēja svara maz atšķiras no šķiedru īpatnējā svara
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs
- slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai
- parādīties par cilvēka īpašībām, spējām
- simpātisks par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
- svešāds par cilvēku īpašībām, pazīmēm, darbību u. tml.
- parupjš par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām
- pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības
- savdabīgs par parādībām, norisēm, priekšmetiem, to īpašībām
- zust par personības, psihes īpašību, tās izpausmi
- sadurties par pretējiem uzskatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
- oriģināls par priekšmetiem, parādībām, norisēm, to īpašībām
- pamosties par psihes, rakstura, personības īpašībām
- pāraugt par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par cilvēku savstarpējām attiecībām
- pirkt par samaksu, atlīdzību iegūt (mantu, produktu u. tml.) savā īpašumā, rīcībā
- psiholoģisms Parādība (mākslā), kad tēlojumu balsta uz tēlu psihes analīzi un ievēro psihes īpatnības
- androgīnija Parādība, kad indivīdam ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni vai arī piemīt abu dzimumu pazīmes un īpašības
- mendelēšana Parādība, kad jauktu vecāku pēcteči sadalās noteiktās īpašību grupās un noteiktās īpatņu skaitliskās attiecībās
- heterozigotija Parādība, kad vienā īpatnī sakopotas gēna abas pretējās pazīmes
- valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas)
- pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību
- nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība
- elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars
- magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību
- saslaukas Parādību, īpašību kopums, kas ir (sabiedrībā) nevērtīgs, nevēlams
- lumstēties Parādīt kādam īpašu laipnību, robežojoties ar iztapību
- deheroizēt parādīt objektīvi to, kam iepriekš piedēvētas ideāla īpašības (parasti mākslas darbā); novērtēt zemāk nekā iepriekš
- peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma senāk (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs), īpaši Meksikā, kad pastāvīgi saņemdami algas avansus un atalgojumus precēs strādnieki kļuva par darba devēja mūžīgiem parādniekiem
- klepsis pārāk biezi savārīta putra, īpaši, kad kartupeļi izšķīduši
- pārstāvēties pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti
- pārrūgt pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti
- pārskābt pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti
- pārsmeldžots pārāk plāns vai izgatavots no pārlieku tieviem pavedieniem (īpaši par dziju)
- pārsmags pārāk smags; tāds, kura īpatnējā masa ir lielāka nekā parasts
- pārviegls pārāk viegls; tāds, kura īpatnējā masa ir mazāka nekā parasts
- strukturālais parametrs parametrs, kas raksturo kādu sistēmas vai tās elementa struktūras īpašību un kas noteikts, tieši izmērot, piemēram, sprauslu izsmidzināšanas spiediens, atstarpes lielums u. c.
- čūskegle Parastā egle ar īpatnēji izlocītiem un nedaudz zarotiem dzinumiem, kas atgādina čūskas
- Leucanthemum vulgare parastā pīpene
- pļavas pīpene parastā pīpene
- sunine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare", senāk "Chrysanthemum leucanthemum")
- mīzene parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- asinspuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- babene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- babenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- balgalve Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- balgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- balpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- baltaispuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- baltāpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- baltgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- baltpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- bebene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- cirtumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- gaigalas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- govmīkšas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- govmīza Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- govmīža Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- grietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- grietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- grietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ilzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ilzīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ilzītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kaijpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kaipuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kaļķpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kumeles Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kumelīši Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kumelītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- laukkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- laukmargrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrieta Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrietas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrieti Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- mārgrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrietiņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrita Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margritīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- mārīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- mēslpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- mīlpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- peipiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- peipine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- piepine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pīpenes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pīpens Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pīpiene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pīpine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pļavpuķiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- popi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pūdampuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pūdējumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pūdējumpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pūdēmpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ramaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ramoliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ramūni Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- romaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- romuleņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- romulītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- romuls Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- rūtkumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- saulstarīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- sierene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- sierenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- sierenītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- sūdpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- sūdpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- tīrumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- žagatene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ziemele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ziemeļzīle Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- zirgkumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- zirgkumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- zirgkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- zirgkumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- zirgkumlene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu
- Chrysanthemum leucanthemum parastās pīpenes "Leucanthemum vulgare" nosaukuma sinonīms
- sitenis parasti savienojumā "sīpolu sitenis": sīpolsitenis
- galifē parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts
- pārrakstīt parasti savienojumā ar "uz vārda": dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai)
- pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums; arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki
- teknonomija Paraša, ka tēvs, piedzimstot pirmajam dēlam, atsakās viņa labā no saviem amatiem un īpašuma, bet turpina tos pārzināt pirmdzimtā vārdā
- pārstāvniecisks paraugs paraugs, kura sastāvs un īpašības atbilst visas analizējamās vielas partijas sastāvam un īpašībām
- tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm; priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm
- ūzus Paraža (īpaši studentu korporācijās)
- ūzuss Paraža (īpaši studentu korporācijās)
- amitāts Paraža, saskaņā ar kuru tēvamāsai pret brāļabērniem ir īpaši pienākumi un rituālas saistības - kad tie ir piedzimuši, kad sasnieguši pubertāti un kad stājas laulībā
- psihometriskais tests pārbaudes darbs, kurā novērtē skolēnam piemītošo īpašību kopumu, izmantojot izvēles tipa uzdevumus
- supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem
- veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls
- nalojs Pareizticīgiem augsts galdiņš 4 kājām ar ieslīpu plāksni, kur uzliek Bībeli un krustu
- laura Pareizticīgo baznīcā - liels un īpaši nozīmīgs vīriešu klosteris
- tropars Pareizticīgo baznīcā īpaša svētku dziesma, kurā izteikta svinamā notikuma nozīme
- mezotrofiskais ezers pārejas tipa ezers, kam ir gan oligotrofiska, gan eitrofiska ezera īpašības: dziļš, dzidrs ūdens, labi izteikta termiska stratifikācija, daudz skābekļa līdz pat dibenam
- pāriet (arī nonākt) citās rokās pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.)
- iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) - par organisma īpašībām
- izsvīdums Pārklājuma atsevišķu sastāvdaļu (krāsvielu, pildvielu, plastifikatoru) migrācija uz pārklājuma virsmas, mainot tā vizuālo kvalitāti un ekspluatācijas īpašības
- bonierēt pārklāt ar īpašu ziedi vai grīdu vasku un pēc tam spodrināt
- ticība pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma
- pārbaudīt Pārliecināties par (cilvēka, viņa spēju, īpašību) piemērotību (kam)
- pārbaudīt Pārliecināties par (jūtu, attieksmes) pastāvēšana, īpašībām
- regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties
- multiplais paramioklonuss pārmantota slimība ar miokloniskām lēkmēm (autosomāli dominanta pārmantošana): bilaterāla lēkmjveida muskuļu raustīšanās (visbiežāk plecu joslā); apziņa nav aptumšota; cīpslu refleksi normāli vai simetriski pastiprināti; psihiska uzbudinājuma laikā muskuļu raustīšanās palielinās, miegā zūd
- blastoģenēze Pārmantoto īpašību tālāka nodošana ar dīgļplazmu
- blasoģenēze Pārmantoto īpašību tālāka pārraidīšana ar dīgļplazmu
- recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (augu un dzīvnieku hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies
- konģenitālā pahionīhija pārmantotu dermatostomatoloģisku simptomu komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): palmoplantāra, kā arī Ahilleja cīpslas apvidus folikulārā hiperkeratoze, vaigu gļotādas leikokeratoze; reizēm hiperhidroze, keratīts
- leicinoze Pārmērīga leicīna rašanās, piem., aknās, īpaši akūtās dzeltenās atrofijas gadījumā
- steatopigija Pārmērīga taukaudu attīstīšanās gūžu un sēžas apvidū, īpaši sievietēm
- uz pjedestāla (uz)celt (arī pacelt, (no)stādīt u. tml.) pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības
- socializēt Pārņemt (privāto īpašumu, parasti zemi) visas sabiedrības īpašumā; arī nacionalizēt
- nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, rakstura, personības īpašības)
- privātuma atslēga parole, datu elements vai procedūra, kas identificē lietotājus un pārbauda to tiesības piekļūt īpašām datu bāzes daļām, kā arī to tiesības veikt noteiktas darbības ar datu bāzē glabājamiem datiem
- fēminēšana Pārsievišķošana; zooloģijā eksperimentālā ceļā panākta vīrišķa īpatņa pārmainīšanās sievišķības virzienā tiklab miesā kā psīchikā, ko izdara izoperējot vīrišķos dzimuma dziedzerus un transplantējot to vietā sievišķos
- stravagante Pārspīlēti; īpatnēji, dīvaini, ekstravaganti
- potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai
- konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas
- oksidētā ciete pārtikas piedeva E1404 (sintētiska, modificēta ciete), biezinātājs, stabilizētājs, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā
- monocietes fosfāts pārtikas piedeva E1410, biezinātājs, stabilizators, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā
- acetilēta ciete pārtikas piedeva E1420, biezinātājs, augu sveķi, izmanto mērcēs, desertos, konditorejas izstrādājumos, nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- hidroksipropilciete pārtikas piedeva E1440, biezinātājs, augu sveķi, nav noskaidrots nekaitīgums, īpaši zīdaiņu pārtikā
- acetilēta oksidēta ciete pārtikas piedeva, biezinātājs, stabilizētājs (E1451), izmanto konservētā pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem, konditorejas izstrādājumos, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- sausiņi pārtikas produkts - kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēles
- kaviārs pārtikas produkts no īpaši apstrādātiem zivju ikriem
- kūpināšana pārtikas produktu (parasti gaļas, zivju, siera) konservēšana, apstrādājot ar īpašām dūmgāzēm, lai palielinātu produktu glabāšanās laiku un radītu specifisku garšu
- E1451 pārtikas uzlabotājs - acetilēta, oksidēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- E1422 pārtikas uzlabotājs - acetilētās dicietes adipināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- E1420 pārtikas uzlabotājs - acitelēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- E1414 pārtikas uzlabotājs - acitelētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā
- E1450 pārtikas uzlabotājs - cietes nātrija oktenilsukcināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- E1413 pārtikas uzlabotājs - fosfatētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā
- E1440 pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- E1442 pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilcietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- E1404 pārtikas uzlabotājs - oksidētā ciete, iespējamā iedarbība - pastāv neskaidrības par modificētās cietes nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā
- E1505 pārtikas uzlabotājs - trietilcitrāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- pārtīstīt pārtīt bērnu tīrās autiņbiksītēs (ne īpaši rūpīgi)
- koppartnerība Partnerība, kas rodas gadījumā, kad īpašumu apvieno personas, kas vienojušās par kopīgu uzņēmumdarbību uz komplementāras (kopīgas) un solidāras īpašuma atbildības principa pamata
- demeredžs Pārvadājuma līgumā paredzētais sods, ko kravas īpašnieks vai kravas nosūtītājs maksā kuģa īpašniekam par kuģa dīkstāvi ostā
- lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību)
- (sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu
- ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu
- pārgriezt Pārveidot (izrunu); novērst izloksnes īpatnības
- transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām
- kapitalizēt Pārvērst (virsvērtību) kapitālā; pārvērst (īpašumu) naudas kapitālā
- vindzeils Pārvietojama ventilācijas ierīce garas, stīpu izplestas brezenta caurules veidā; nodrošina papildu ventilāciju kuģa iekštelpās
- nolaist Pārvietot (parasti pa ko slīpu) no sauszemes ūdenī (parasti ūdens transportlīdzekli)
- pacelt Pārvietot no horizontāla, nokarena stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī (piemēram, atverot, aizverot ko)
- iet ar pilnām burām pārvietoties, kad vējš vairāk pūš tieši pret burām nekā slīpi pret tām
- pārstrīķēt Pārvilkt (ar īpašu koku pūram, kur iebērta labība, lai to nolīdzinātu)
- izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam); arī eksperiments
- apdrošināšana Pasākumu kopums, kas aptver mantiska rezerves fonda izveidošanu un šā fonda līdzekļu izmantošanu, lai segtu zaudējumus, kuri radušies nelaimes gadījuma rezultātā (piemēram, īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā)
- WIPO Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (ANO) (_World Intellectual Property Organisation_)
- Starptautiskais birojs Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic dizainparaugu starptautisko reģistrāciju un kārto dizainparaugu starptautisko reģistru
- subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei
- deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem)
- kerigma Pasludināšana, it īpaši Jēzus Kristus mācības saturs
- pašmignēt Pasmīnēt, pavīpsnāt
- eksprespaka Pasta paka, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības
- Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
- Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā
- Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vīpes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes
- izostenūrija Pastāvīgi pazemināts un gandrīz nemainīgs urīna īpatnējais svars, novērojams nieru funkcijas insuficiences gadījumos
- feodālā rente pastāvot feodālajam zemes īpašumam, zemniekiem par viņu rīcībā atstāto zemi bija jāmaksā nodevas (naturālā vai naudas rente) un jāpilda klaušas (atstrādāšanas jeb klaušu rente)
- traucēt pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties, radīt tam nevēlamas īpašības
- krāsainais krītiņš pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu; pasteļkrāsa
- tāds Pastiprina ar adjektīvu vai tā nozīmē lietotu vārdu izteikto īpašību, pazīmi
- brīnum- Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību
- haireze Pašizvēlēta mācība, kas nesaskan ar baznīcas - īpaši katoļu baznīcas - dogmām, un apzinīga un stūrgalvīga turēšanās pie tās
- hairesija Pašizvēlēts dzīves un mācības veids, īpaši kristīta cilvēka noziegums pret ticību
- sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas
- sociālā dzīvojamā māja pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurā visus dzīvokļus izīrē sociāli maznodrošinātām personām un ģimenēm
- sociālais dzīvoklis pašvaldības īpašumā esošs vai pašvaldības nomāts dzīvoklis, kuru izīrē personai vai ģimenei, kam ir tiesības pretendēt uz pašvaldības dzīvokļa īri atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem tiesību aktiem
- vērtētie ieņēmumi pašvaldības prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas
- bembele Pātaga, īpaši čigānu pātaga
- ceļgala reflekss patellarais reflekss, kas rodas, uzsitot pa cīpslu, kas savieno ceļa kauliņu (patella) un lielo liela kaulu, kad apakšstilbs pasitas uz augšu; dažādu slimību gadījumā reflekss pastiprinās, pavājinās vai izzūd
- predikāts Patiesuma funkcija, kura definēta uz noteiktu īpašību kompleksa bāzes; ja dotajam objektam piemīt dotā īpašība (īpašību komplekss), tad funkcija pieņem vērtību 1 (patiess), ja nepiemīt - 0 (nepatiess)
- algofilija Patoloģiska tieksme sajust sāpes (īpaši dzimumakta laikā), lai gūtu baudu
- ektopiskā osifikācija patoloģisks stāvoklis, kad kauls attīstās audos vai saistaudos, nevis kaulu sistēmā; parasti bez osteogēnām īpašībām
- valsts uzņēmums patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura ar tai norobežoto valsts īpašuma daļu veic uzņēmējdarbību
- indivīds Patstāvīgi eksistējošs organisms; īpatnis (1)
- noturēt Paturēt, neatdot (piemēram, ieņemto stāvokli, iegūto vietu, īpašumu)
- saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.)
- kopa patvaļīgu elementu savienojums vienā veselā (arī klase, sistēma utt.), ko raksturo noteikta īpašība vai pazīme (piemēram, visu veselo skaitļu kopa, kuri dalās ar 5)
- dvest Paust (kādu īpašību, pazīmi) - par priekšmetiem, parādībām
- čičerone Pavadonis, kas sniedz tūristiem paskaidrojumus ievērojamu vietu, muzeju un dažādu objektu apskatē (Rietumeiropas valstīs, it īpaši Itālijā)
- hipostenūrija Pavājināta nieru koncentrācijas spēja; tā kā nieru kanāliņi nespēj koncentrēt glomerulu filtrātu, izdalās urīns ar mazu īpatnējo svaru
- plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā
- plānprāts Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā; plānprātība
- varietāte Paveida modifikācija, kas nesasniedz varianta līmeni (statusu); vēl neizveidojies variants, ko raksturo kāda izpausmes īpatnība
- grebums paveikta darbība --> grebt (2); ar īpašu rīku gravēts attēls, raksts; šāda attēla novilkums uz papīra
- lokalizējums paveikta darbība --> lokalizēt (2); citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām
- izslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> izslīpēt (1)
- izslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> izslīpēt (2)
- noslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīpēt (1)
- noslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīpēt (2)
- noslīpinājums paveikta darbība, rezultāts --> noslīpināt
- pavīpsnājams paveikta darbība, rezultāts --> pavīpsnāt
- piedēvējums paveikta darbība, rezultāts --> piedēvēt; īpašība, pazīme u. tml., ko kāds ir piedēvējis (kam)
- pieslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> pieslīpēt (1)
- pieslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> pieslīpēt (2)
- slīpējums paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt(1)
- slīpējums paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt(2)
- slīpējums paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt(3)
- slīpinājums paveikta darbība, rezultāts --> slīpināt
- stīpojums paveikta darbība, rezultāts --> stīpot
- šļaupums paveikta darbība, rezultāts --> šļaupt; slīpums
- vienkāršojums paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli; panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem
- sillabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējotie uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām
- syllabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējoties uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām
- papists Pāvesta piekritējs; katoļticīgais protestantisma valstīs, īpaši Anglijā
- legācija Pāvesta sūtniecība īpašu uzdevumu veikšanai
- pavipsnāt Pavīpsnot
- pusgailis Pavista - mājas vistas īpatnis ar hermafrodīta pazīmēm
- paspēlēt Pazaudēt (naudu, īpašumu u. tml., parasti azartspēlē)
- paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus)
- noputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot maksājumus, parādus); izputēt
- izputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus)
- nospēlēt Pazaudēt, parasti azartspēlē (visu naudu, īpašumu vai noteiktu tā daļu)
- dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra
- signālkairinātāji Pazīmes, kas izraisa noteiktu uzvedību; attiecinot uz cilvēkiem, ar tiem domātas raksturīgas īpašības, kas psihiski vai fiziski sevišķi pievilcīgi iedarbojas uz citiem cilvēkiem
- dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos
- fenotips Pazīmju un īpašību kopums (organismam), ko nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība, organisma attīstības laikā tas nepārtraukti mainās
- puse Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa
- atribūtika Pazīmju, īpašību, priekšmetu, simbolu kopums; lietas, kas raksturo sabiedrisko parādību vai attēloto varoni
- jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam
- ziņa pēc (kādām) īpašībām, pazīmēm, to kopuma, arī no (kāda) viedokļa u. tml.
- dihibrīdiskā krustošana pēc divām pazīmēm atšķirīgu īpatņu krustošana
- modeļapavi pēc īpaša, parasti nestandarta, modeļa gatavoti apavi
- sacīkšu balle pēc īpašas formulas aprēķināta vērtējuma mērvienība (metros vai pēdās), kas raksturo jahtas ātruma potenciālu; pēc tās jahtas iedala klasēs un starta grupās
- centralizēts eksāmens pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā
- dzadzens pēc īpašiem noteikumiem izpildīta sēdoša meditācija dzenbudismā; nepieciešama pareiza poza un elpošana
- mulka pēc islāma tiesībām brīvs īpašums, īpaši privāts zemes īpašums, ar ko īpašniekam tiesības brīvi izrīkoties
- kupāti pēc izskata desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no maltas gaļas (parasti cūkgaļas), sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām
- pamācīties pēc kāda parauga veidot sev (piemēram, iemaņas, īpašības)
- venteris pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām
- šķira pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa
- stabilizējošā izlase pēc noteiktas pazīmes vai pazīmju kompleksa populācijas modālajam tipam tuvu īpatņu izdzīvošana un savairošanās noturīgos vides apstākļos
- izlase pēc produktivitātes un vaislas īpašībām vērtīgāko dzīvnieku izvēle ganāmpulka atražošanai un mazākražīgu dzīvnieku brāķēšana
- nošķīstīt pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru
- nošķīstīties pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru
- heterogēnā atlase pēc selekcijas īpašībām atšķirīgu pārojamo dzīvnieku izvēle; šās atlases galējās formas ir krustošana un hibridizācija
- homogēnā atlase pēc selekcijas īpašībām līdzīgu pārojamo dzīvnieku izvēle; šās atlases galējā forma ir inbrīdings
- apķīlāt pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu)
- polihibrīdiskā krustošana pēc vairākām pazīmēm atšķirīgu īpatņu krustošana
- monohibrīdiskā krustošana pēc vienas pazīmes atšķirīgu īpatņu krustošana
- kadastrālā vērtība pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta vērtība naudas izteiksmē
- ieapaļš stūrītis pēcdrukas process, kurā iespieddarba stūriem ar īpašu aprīkojumu tiek piešķirta noapaļota forma (visbiežāk 3–5 mm rādiusā)
- finisāža Pēdējais apstrādājums, īpaši pulksteņa
- iet pilnīgāk peldlīdzeklim pārvietoties, ja vējš vairāk pūš tieši pret burām nekā slīpi pret tām
- kuģotspēja Peldlīdzekļa īpašības komplekss, kas ļauj droši ekspluatēt to jebkuros laikapstākļos
- munsturrullis Peldlīdzekļa komandas saraksts, kurā ierakstīti komandas locekļu amati, pases dati, uzrādīts kuģa vārds, tā īpašnieks, pieraksta osta, reisa sākums un beigu osta
- gredzenapkalums Peldlīdzekļa mastu un citu apaļkoku stīpai līdzīgs apkalums
- pelēkā roņa Baltijas jūras pasuga pelēkā roņa pasuga ("Halichoerus grypus macrorhynchus"), no kuras sastopami tikai daži simti īpatņu
- puzolana Pelēka vulkāniska zeme Itālijā, no kuras pagatavo īpašu cementu
- nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
- gliciretīnskābe Pentaciklisks terpēns, glicirizīnskābes hidrolīzes produkts; struktūras ziņā atgādina steroīdus; tai ir hemolītiskas īpašības
- skleromalācija Perēkļaina cīpslenes atmiekšķēšanās, vērojama reimatoīdā artrīta slimniekiem
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
- cēlējs Periodiskas darbības transportierīce kravas un cilvēku pārvietošanai pa vertikālu vai slīpu fiksētu trajektoriju; kravas nesējs var būt kauss, platforma, kravas tvērējs vai kabīne
- Mēness librācija periodiskas, šķietamas Mēness svārstības ap savu centru, kuru cēlonis ir Mēness nevienmērīgā kustība pa orbītu un Mēness ekvatora slīpums attiecībā pret Mēness orbītu; tā rezultātā no Zemes iespējams redzēt vairāk nekā pusi (59%) Mēness virsmas
- peripterāls Peripterāla celtne - celtne, īpaši templis, kas ietverts kolonnu rindā
- iepirkt Pērkot iegūt savā īpašumā (mājas, zemi)
- iepirkties Pērkot iegūt savā īpašumā mājas, zemi
- krustām Perpendikulāri vai slīpi pāri
- salds persona (parasti vīrietis), kas pievērš pastiprinātu uzmanību savam vizuālajam tēlam, kam ir raksturīgs pārspīlēts iedegums, īpatnējs matu sakārtojums un aksesuāri
- metagnoms persona, atkarībā no kuras notiek īpatnējas fiziskas vai psihiskas parādības, ko līdzšinējā zinātne nespēj izskaidrot
- gruntsnomnieks persona, kam nekustamā manta nodota ilggadējā lietošanā kā īpašumtiesīgam lietotājam uz nenoteiktu laiku pret gadskārtēju gruntsnomas maksu; gruntsnomas maksātājs
- ieguvējs persona, kas dabūjusi kaut ko savā īpašumā, rīcībā
- labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai
- neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā)
- starpniecības aģents persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem
- ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem
- beneficiārs persona, kas saņem ienākumus no sava īpašuma, ja tas nodots citas personas pārvaldīšanā saskaņā ar pilnvarojumu (izīrējot u. tml.)
- prokurators persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu
- kravdevējs persona, kas slēdz jūras transporta darījumu ar transportieri; parasti kravas īpašnieks
- kravas valdītājs persona, kas uz tiesiska pamata rīkojas ar kravu savā vārdā neatkarīgi no tā, vai krava ir tās īpašums
- autovadītājs persona, kas uz tiesiska pamata vada autotransporta līdzekli, un vienlaikus var būt arī autotransporta līdzekļa īpašnieks
- noliktavas turētājs persona, kurai ir tiesības turēt tās īpašumā vai valdījumā esošu akcīzes preču noliktavu
- torņkonfigurācija Personālā datora konfigurācija, kurā barošanas avots, mātesplate un ārējās atmiņas bloki izvietoti īpašā karkasā viens virs otra
- afidāvits Personas ar zvērestu apliecināts rakstisks paziņojums, liecība, apliecinājums, ko apliecinājis notārs vai amatpersona, par to, ka vērtspapīri ir īpašumā, kā arī paskaidrojums par to ieguves avotiem
- dēka Personas daba, rakstura īpašība
- individuācija Personības attīstības princips, it īpaši dzīves otrajā pusē - pretstatā socializācijai, kas dominē bērnībā un jaunības gados
- viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus
- pienākuma apziņa personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos
- godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas
- izlaidība Personības īpašība, kurai raksturīgs zems morāles līmenis
- psihoseksualitāte Personības psihiskās un seksuālās īpatnības, kas nosaka apziņu un uzvedību seksuālajā sfērā
- paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem
- iekšiene Personības, rakstura īpašību kopums, psihisko norišu kopums (cilvēkam)
- krājums Personības, rakstura, psihisko īpašību, to izpausmes formu kopums
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku
- palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem
- harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
- komūna Personu kolektīvs, kas apvienojies kopīgai dzīvei, ar kopēju īpašumu, kopēju darbu
- antroponomizācija Personvārda, resp., antroponīma, veidošanās no cita īpašvārda (ne antroponīma) vai no sugasvārda
- antroponomizēšanās Personvārda, resp., antroponīma, veidošanās no cita īpašvārda (ne antroponīma) vai no sugasvārda
- deantroponimizācija Personvārda, respektīvi, antroponīma, pārtapšana par cita veida īpašvārdu vai sugasvārdu
- deantroponimizēšanās Personvārda, respektīvi, antroponīma, pārtapšana par cita veida īpašvārdu vai sugasvārdu
- perspektīvisks Perspektīvi īpats; ar perspektīvu saistīts
- pargedonija Perversija, tieksme gūt apmierinājumu īpatnējā, pretdabiskā veidā
- eksaudiorisms Perversitāte, kad svarīgākā loma ir dzirdes uztveres īpatnībām - indivīds jūt uzmācīgu vēlēšanos ieklausīties dzimumakta un citu seksuālo darbību skaņās
- pesteļotājs Pestelis - burvis (burvji), kas ar īpašām spējām piesien, sapin, saista vai tieši otrādi spēj atbrīvot
- sfēriskā ģeometrija pētī uz sfēras (lodes virsmas) esošu figūru īpašības, kas saglabājas jebkurām sfēras ritācijas kustībām
- zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā)
- salīdzināt pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes
- kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses
- naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses
- viraginitāte Pie sievietēm novērojamas vīriešu īpašības
- speciālā izlases cirte pieauguša un pārauguša vecuma koku daļēja izciršana aizsargājamos mežos un īpaši aizsargājamos iecirkņos, kur atļauta galvenā cirte, lai uzlabotu meža dabisko atjaunošanos un sanitāro stāvokli
- pietītekļot Pieaust ar tīkliem (par zirnekli); pietīpuļot; pietīņāt
- pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu un pelavu glabāšanai)
- Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers
- pentatonika Piecu pakāpju skaņkārta īpašā lielo sekundu un mazo tercu secībā bez pustoņiem
- medību tiesības pieder zemes īpašniekam vai lietotājam, ja viņa īpašumā vai lietojumā esošajā zemes gabalā ietilpst likuma prasībām atbilstošas medību platības
- būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā
- pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu
- notaisīt Piedēvēt (kādam, parasti nevēlamas īpašības)
- fetišizēt Piedēvēt (kam) tādas īpašības, kādu (tam) īstenībā nav
- hipostazēt Piedēvēt abstraktiem jēdzieniem patstāvīgu eksistenci, vispārīgas īpašības un kvalitātes (piem., domāšanu, gribu), uzskatīt par patstāvīgiem objektiem
- reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā
- piemīlīgs Pieglaudīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- piegriezt slīpā diegā piegriezt drānu audiem un šķēriem slīpā virzienā
- kāpu veģetācija piejūras kāpu augu sabiedrību kopums, kura struktūru un sugu sastāvu nosaka īpašie augšanas apstākļi
- appīpēt Piekvēpināt ar pīpes dūmiem
- ķertīgs Pieķērīgs, līpošs
- latviskošana Pielāgošana, padarot atbilstošu latviešu valodai, tās īpatnībām, struktūrai
- lokalizēt Pielāgot (citas tautas daiļdarbu, folkloras sacerējumu), parasti tulkojot, savas tautas, zemes īpatnībām
- ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi
- piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) nostiprinās nevēlamas īpašības; izlaist; pieļaut, ka nostiprinās (nevēlamas īpašības)
- ielaisties Pieļaut, ka nostiprinās nevēlamas īpašības
- būt Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām)
- piena kaites (kļūdas) piena bioloģisko, fizikālo un ķīmisko īpašību nevēlamas izmaiņas
- galaktometrs Piena īpatnējās masas (blīvuma) noteikšanas ierīce
- organoleptiskās īpašības piena vai lopbarības īpašības, ko novērtē ar cilvēka maņu orgāniem
- pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā
- Ampēra hipotēze pieņēmums, ka vielas magnētiskās īpašības izraisa cirkulāras strāvas atsevišķos atomos un molekulās
- smacētājs Piepe, kas attīstās gan uz zemes gan uz koku stādiem, īpaši priežu, piepes augļu ķermenis cieši ietver jaunās priedītes un tās nosmacē
- idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri
- aizķezēt Piepildīt ar netīrumiem, piemēram, pīpi ar nikotīnu
- izziņas priekšmets pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni
- papiere Pieres drāna; agrāk īpaša pieres lenta, ko sēja maziem bērniem, lai neaugtu gara galva
- apropriācija Piesavināšanās, iegūšana savā īpašumā
- tušē piesitiens, īpaša veida pieskaršanās
- kanonizācija Pieskaitīšana pie svētajiem ar īpašu lēmumu
- pieļinkāt Pieskriet (parasti par zaķi); pielīpot
- priķirka Pieslīpēšana
- pieslīpnis Pieslīpēts mazs materiāla gabals mikroskopiskai izpētei
- adjūdikācija Piespriešana par īpašumu dalīšanas prāvās, ar ko agrākais kopīpašums tiek par vienīpašumu
- insercija Piestiprināšanās; muskuļa vai cīpslas piestiprināšanās vieta; nabassaites piestiprināšanās vieta pie placentas
- birkot piestiprināt plāksnītes (piemēram, ar nosaukumu, raksturojumu, īpašnieka vārdu)
- plastifikatori piesūcināšanas šķidrumi, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās un maina tās plastiskās īpašības
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, iegūt vēlamās īpašības
- iedot Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības)
- privileģēt Piešķirt (kādam) privilēģiju; radīt (kādam, kam) īpaši izdevīgu stāvokli
- piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi)
- apzīmogot Piešķirt kādu īpašību, pazīmi u. tml.
- oktroajēt Piešķirt, dāvināt, īpaši priekšrocības jeb privilēģijas
- tūss Pietūkums (īpaši tāds, kas radies no koduma vai dūriena)
- izcelties Pievērst sev uzmanību, iegūt ievērību (ar savām īpatnībām, rīcību); atšķirties no citiem
- sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu
- leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības
- heteropiknoze Piknotisku kodolu īpašība nevienādi krāsoties - daļēji tumšāk (pozitīvā h.), daļēji gaišāk (negatīvā h.)
- spermogramma Pilna spermas analīze, nosakot fiziskās īpašības, ķīmisko un šūnu sastāvu u. c., kas ļauj novērtēt vīrieša spējas apaugļot sievišķo olšūnu
- parādīt sevi pilnībā atklāt (piemēram, savas rakstura īpašības, spējas)
- ahilotomija Pilnīga vai daļēja Ahileja cīpslas pārgriešana
- izmācīties pilnīgi iegūt vēlamās īpašības vai mainīt izturēšanos
- atplaukt pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, dotībām); atraisīties
- raisīties pilnīgi izpausties (par psihes, rakstura, personības īpašībām)
- nobriest pilnīgi izveidoties (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām)
- salauzt pilnīgi pārvarēt (piemēram, kāda tieksmi, īpašību)
- izmaksāt pilnīgi samaksāt (maksājot pa daļām ilgākā laika posmā, parasti par lauku īpašumiem 19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā)
- inkasopilnvara Pilnvara, ko tirgotājs izsniedz ceļojošam komijam, pārdošanas vai apdrošināšanas aģentam, lai trešo personu priekšā leģitimētu viņus kā īpaši pilnvarotus iekasēt naudas summas
- kveldēt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli)
- kveldināt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli)
- izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības); izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.)
- Ālīpurduāra pilsēta Indijā (_Ālīpur Duār_), Rietumbengāles štatā
- Kavarati pilsēta Indijā ("Kavaratti"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kananoru salās Arābijas jūras dienvidaustrumos, no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, Lakšadvīpas teritorijas administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Mačilīpatanama pilsēta Indijā ("Machilīpattanam"), Andhra Pradēšas štatā, osta Bengālijas līča krastā, 169900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mangalūru pilsēta Indijā, Karnātakas štatā, Lakšadvīpu jūras piekrastē, 485000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Koči pilsēta Indijas dienvidos, Keralas štatā, Lakšadvīpu jūras krastā, 607000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Thiruvananthapurama pilsēta Indijas dienvidos, Lakšadvīpu jūras piekrastē, Keralas štata administratīvais centrs, 743700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos
- Baikonira pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, līdz 2050. gadam iznomāta Krievijai kopā ar kosmodroma teritoriju 57 kvadrātkilometru platībā, 73000 iedzīvotāju (2014. g.), anklāvs Kizilordas apgabala teritorijā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Čedžu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čedžudo salā, Čedžudo īpašās autonomās provinces administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Maaņšaņa pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 443500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kouluna pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 2019500 iedzīvotāju (2006. g.); Dzjuluna
- Tiaņšuivei pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 268900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Cjuaņvaņa pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 276900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kuicjina pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 276900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Dabu pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 310800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Dzjaņdzjuņao pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 344900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Šatiaņa pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 425100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Tuņmeņa pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 488200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Taipa pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 41800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Aomiņa pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 433700 iedzīvotāju (2006. g.)
- Līvāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā
- Hanaroa pilsēta Lieldienu salā ("Hanga Roa"), Čīles īpašās teritorijas administratīvais centrs, 3300 iedzīvotāju (2002. g.)
- Heldera pilsēta Nīderlandē (_Den Helder_), Ziemeļholandes provincē, osta pie Marsdīpa jūras šauruma, kas savieno Ziemeļjūru ar Vadenzē līci, 56500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alīpura pilsēta Pakistānā (_Alīpur_), Pendžābas provincē
- brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija
- municipāltiesības Pilsētai piešķirtās īpašās tiesības
- urbanizācija Pilsētai, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju, īpatnību radīšana (vidē ārpus pilsētām)
- metropolitēns pilsētas elektriskais [dzelzceļš]{s:2536}, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes – uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; [metro]{e:57027}
- metro Pilsētas elektriskais [dzelzceļš]{s:2537}, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; [metropolitēns]{e:57026}
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības
- urbanizācijas līmenis pilsētu iedzīvotāju īpatsvars, izplatības pakāpe kādā teritorijā (valstī, reģionā u. tml.)
- Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils
- Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m)
- proprietas Pilsoņu (kvirītu) īpašuma tiesības senajā Romā
- skrejpīles Pīļu šķirne, ievesta no Indijas, īpaši Anglijā, labas dējējas
- Pīpaļu strauts Pīpāļu strauts, Zaņas pieteka
- smēķe pīpe
- dūlājs Pīpe
- gaurītis Pīpe
- kaļķenīca Pīpe
- ķauķe Pīpe
- ķaupis Pīpe
- ķimpiņš Pīpe
- kvauķiene Pīpe
- ļuļķene Pīpe
- pīpa Pīpe
- pīpis Pīpe
- suķe Pīpe
- troķis Pīpe
- zuļķis Pīpe
- atlivaine Pīpe (smēķēšanai) ar dobumu apakšā, kur uzkrājas tabakas eļļa
- čibuks Pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts
- glazierpīpe Pīpe ar glazētu ārējo apdari
- ķapsis Pīpe ar lielu galviņu
- kraģis Pīpe ar taisnu kātu
- atlivaine peipe pīpe ar vāku
- kurķis Pīpe, kas smēķējot kurc
- ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens
- ķuļķis Pīpe; neliela māla pīpe; slikta pīpe
- pīkane pīpene
- gaigala Pīpene
- pīpkine Pīpene
- baltaispuķe Pīpene ("Leucanthemum")
- baltāpuķe Pīpene ("Leucanthemum")
- leucanthemum Pīpenes
- milzu pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum maximum"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu
- parastā pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum vulgare syn. Chrysanthemum leucanthemum"); margrietiņa
- pīparēt Pīperēt
- mutturis Pīpes (arī taures u. tml.) daļa, ko tur mutē
- švamdoze Pīpes galviņa
- švancdoze Pīpes galviņas apakšējā daļa, kur uzkrājas nikotīna nosēdumi
- švandoze Pīpes galviņas apakšējā daļa, kur uzkrājas nikotīna nosēdumi
- zīslis Pīpes iemutns
- iemute Pīpes kāta daļa, kuras galu pīpējot tur mutē
- cybuks pīpes kāts
- cibuks Pīpes kāts
- ķepis Pīpes kāts
- luķis Pīpes misiņa vāks, pīpes apkalums
- čiļims Pīpes uzgalis
- pīpot Pīpēt
- suķēt Pīpēt
- pīpot Pīpēt (pīpi, cigareti u. tml.)
- kuļķēt Pīpēt (pīpi), smēķēt
- ķuļķēt Pīpēt (pīpi); smēķēt
- atpīpēties Pīpēt līdz apnikumam, sapīpēties
- pīpētāja Pīpētājs
- surķis Pīpētājs
- tutināt Pīpināt, taurēt (par transportlīdzekliem)
- tūtināt Pīpināt, taurēt (par transportlīdzekļiem)
- aizpīpināt Pīpinot aizskriet, aizbraukt
- pīpiņš Pīpiņi
- pīpiņi Pīpiņš (1)
- mulmis Pīpis
- pīpkolonoja Pīpkalonija
- cigoriņš Pīpmanis
- perekurs Pīppauze; pārtraukums smēķēšanai
- slokārtnis Pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu
- sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā
- satelītnavigācijas sistēma Gallileo pirmā civilās lietošanas satelītu navigācijas sistēma ar projektētiem 30 satelītiem, orbītas slīpums 56 grādi, satelitu augstums - 23222 km, 1 satelīta svars 680 kg, apriņķošanas periods 12 stundas un plānotais darbības laiks 16 gadi; pirmo satelītu orbītā ievadīja 2005. g. beigās
- pole position pirmā pozīcija auto- vai motosacensību (it īpaši 1. formulas sacensību) startā
- verdzības iekārta pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem
- Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem
- strelcis Pirmajā gadā izaugušais sīpola zieds
- Baltkrievijas latviešu kopiena pirmās latviešu apmetnes tagadējās Baltkrievijas teritorijā izveidojās jau 17. gadsimtā, lielāks skaits latviešu ieceļoja 19. gs. 2. pusē, kad latvieši iepirka zemes īpašumus Vitebskas un Mogiļovas guberņā un 20. gs. sākumā tur dzīvoja \~19000 latviešu, bet stipri cieta 1937.-1938. g. represiju laikā, daļa 2. pasaules kara laikā atgriezās Latvijā
- primoģenitura Pirmdzimtā tiesības - īpaši troņa mantošanā, kur pirmdzimtais pārņem nedalītu varu
- linošana Pirmskāzu apdāvināšanas paraša, kad neprecētas māsīcas rudeņos pie māršām brauca ciemoties, īpaši ar to nolūku, no viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem
- vigīlija Pirmssvētku nakts ar īpašiem dievkalpojumiem
- savadžot Pīt (īpaši nekvalitatīvus lūksnas apavus)
- pītiņš Pītenes - ēdiens no vārītiem un grūstiem zirņiem ar sīpoliem un kaņepēm
- slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu
- stabeņi plācī ieslīpi iekalti divi koki galdu ratu sānu dēļu piestiprināšanai
- plakanslīpēšana Plakanu virsmu apstrāde ar slīpripas perifēriju vai gala virsmu
- kristāla skaldne plakne, kas norobežo kristālu un atspoguļo tā iekšējās uzbūves īpatnības
- lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam (parasti galda spēlēm); mazs galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne
- birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai)
- pludinātais stikls plākšņu stikls, ko izgatavo, ļaujot stikla masai plūst pa izkausētas alvas pamatni; stikls kļūst pilnīgi gluds un tam nav nepieciešama slīpēšana
- robežkārta Plāna šķidruma vai gāzes kārta, kas atrodas tuvu šķidruma vai gāzes slāņa virsmai, kura rada ievērojamu berzes spēku, īpaša nozīme robežkārtas teorijai ir aerodinamikā
- akcijas kvants Planka konstante, kas nosaka ar diskrētumu saistīto likumsakarību īpatnības mikropasaulē
- plantators Plantācijas (1) īpašnieks
- skleroplastika Plastiska cīpslenes operācija
- ritidoplastika Plastiska operācija grumbu izlīdzināšanai, īpaši uz sejas un kakla
- azbovoloknīts Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azboplastiķis
- azboplastiķis Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azbovoloknīts
- polimērmateriālu ingredienti plastmasu sastāvdaļas (pildvielas, plastifikatori, stabilizatori), kas uzlabo polimērmateriālu tehnoloģiskās un ekspluatācijas īpašības
- pārņemt Plaši ieviesties (sabiedrībā, cilvēku grupā) – par rīcības veidu, īpašību u. tml.
- Āmura dievs plaši izplatīts ķeltu dievs, īpaši populārs Gallijā, parasti attēlots kā tunikā un apmetnī ģērbies bārdains vīrietis, kam vienā rokā ir āmurs garā kātā, bet otrā - pods
- apjoms plašums (piem., saturam, parādībai, īpašībai)
- šlute Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šluta; šļuta; šļute
- šluta Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šlute; šļuta; šļute
- šļuta Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šļute
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība
- šļute plats, plāns cirvis tēsto kokmateriālu gatavošanai; platcirvis; slīpernieku cirvis
- lācis Plēsēju kārtas dzimta ("Ursidae"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti, 6 ģintis, 7 sugas, Latvijā sastopams tikai brūnais lācis, 21. gs. sākumā \~10 īpatņi
- plunksna Plēvaina, cīpslaina gaļa
- plicis Pliukšķis, kas rodas, sviežot akmentiņu slīpi pa ūdens virsmu
- Plašu ezers Plošu ezers Vīpes pagastā
- pašplūsma Plūsma, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- pašplūsme Plūsma, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- pašplūde Plūšana, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- mēlīgs Pļāpīgs, vīpsnājošs, satīrisks
- zalaka Pļava, kas ietilpst zemes īpašnieka kopējā laukā
- baltā puķe pļavas pīpene
- polemisms Polemiku izraisoša īpašība, raksturs
- pjezokeramika Polikristālisks keramikas materiāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības
- elastomēri Polimēri (gk. kaučuki) un to materiāli, kas ekspluatācijas laikā saglabā superelastiskas īpašības plašā temperatūras diapazonā
- termoplasts Polimērs, kas, tiekot karsēts, maina īpašības (formu, cietību, elastību)
- encefalomieloradikuloneirīts Poliradikuloneirīta paveids ar motoriskiem traucējumiem un cīpslu refleksu zudumu
- imunopolisaharīdi Polisaharīdi dažādu baktēriju ķermeņos; tiem piemīt specifiskas imunoloģiskas īpašības, piem., tie nogulsnē homologus antiserumus un darbojas kā antigēni
- toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija; šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību; centieni šādu iekārtu radīt
- kapitālisms Politiska, sociāla un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana un sadale atkarīga no privātkapitāla investīcijām un peļņas interesēm
- keinsisms Politiskās ekonomijas teorijas, ko izstrādājis Dž. M. Keinss un viņa sekotāji, it īpaši tās, kuru pamatā ir nostādne, ka arī kapitālistiska ekonomika valstij jāregulē
- labējs Politisks darbinieks, kas aizstāv brīvā tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas
- mazuri Poļu etnogrāfiska grupa, Polijas ziemeļaustrumu rajonu iedzīvotāji, saglabājuši dažas dialekta īpatnības, tradicionālās kultūras iezīmes (tautas tērpi, kokgriezumi u. c.), ticīgie - gk. protestanti
- bigošs Poļu nacionālais ēdiens - sautējums no cūkgaļas, speķa, sīpoliem, baltajiem galviņkāpostiem un sēnēm
- novecojušies iedzīvotāji populācija ar augstu vecu cilvēku īpatsvaru
- stacija Populācijas dzīvesvieta, kurā ir tādu vides faktoru komplekss, kas nodrošina populācijas īpatņu eksistenci un attīstību; vieta, ko populācijas īpatņi izmanto noteiktu laikposmu
- mainība Populācijas vai sugas indivīdu pazīmju un īpašību dažādības rašanās, kas var iedzimt un neiedzimt
- Sudžata Populāra Taizemes budistu mīta galvenā varone, bagāta zemes īpašnieka meita, kas nesa ziedojumu - rīsu un treknu pienu - bodhi koka dievam
- purcele porcelāna pīpe
- hidrofobais portlandcements portlandcements, kas nav higroskopisks un nemaina īpašības, ilgstoši uzglabājot
- anakampseri Portulaku dzimtas augi, savvaļā aug Āfrikā un Austrālijā, zemi sukulenti ar bumbuļsīpoliem; audzē arī istabās
- posesors Posesiju fabrikas īpašnieks
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes
- manta Pozitīva īpašība (cilvēkam); pozitīvas savstarpējās (cilvēku) attiecības; pozitīvs stāvoklis
- pluss Pozitīva parādība, vēlama īpašība
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; pāreja no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināšanās, pagrimums, panīkums
- skaists Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām)
- arhifonēma Prāgas skolas fonoloģijā - fonēma, kas īpašā pozīcijā rodas kā divu vai vairāku fonēmu atšķirīgo pazīmju neitralizēšanās rezultāts
- vindikācija Prāva par īpašuma tiesības atzīšanu uz kādu lietu, kas atrodas citas personas rokās, un par šīs lietas atdošanu sūdzētājam
- bona vacantia preces vai lietas, kuru īpašnieks nav zināms
- videi kaitīgas preces preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību
- koordinātizvirpošana Precīzi izvietotu caurumu izvirpošana, ko veic īpašās mašīnās, kas apgādātas ar galda precīzas pārvietošanas ietaisēm
- spīķeris Preču noliktava (parasti īpašā celtnē)
- nomas pirkums preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus
- sīkražošana Preču ražošana, kas balstās uz ražošanas līdzekļu privātīpašumu un preču ražotāja un viņa ģimenes locekļu darbu
- kollo Preču sainis, ķīpa
- realizēšana Preču, īpašuma vai vērtspapīru pārvēršana naudā, pārdošana par naudu
- predikābilijas Predikātu klases, uz kurām norāda Aristotelis, papildinot savu mācību ar kategorijām (suga, veids, atšķirība, īpatnība, nejaušs)
- azelastīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, kas satur H1 receptoru blokatorus vai vielas ar šo blokatoru īpašībām
- fermentu preparāts preparāts, kas satur bioloģiski aktīvas vielas – fermentus (enzīmus); iedarbība izpaužas barības vielu pilnvērtīgākā izmantošanā, īpaši dzīvniekiem, kam ir vienkameras kuņģis, un jaundzīvniekiem
- optohins Preparāts, ko iegūst hidrējot hinīnu un atvietojot metīla grupu ar etila grupu, ar ko pastiprina hinīna baktericīdās īpašības
- cjukavāt Presēt (sienu, salmus u. tml.); arī likt ķīpās
- antifašistiskā kustība pret fašismu vērsta demokrātiska kustība; radās 20. gs. 20. gados Itālijā, īpaši aktīvi tās pārstāvji darbojās Otrā pasaules kara gados
- pogroms Pret noteiktu iedzīvotāju grupu vērstu varas darbu apzīmējums cariskajā Krievijā, kur, īpaši pēc 1905. g. rīkoja gk. žīdu pogromus
- kaujasdarbības Pretgaisa aizsardzības karaspēka, gaisa karaspēka, jūras kara flotes u. c. apvienību operatīvas izmantošanas īpaša forma
- bērzs lietuviešu mitoloģijā pretstatā latviešu tradīcijai ir saistīts ar htonisko pasauli (it īpaši ar Velnu un raganām)
- polaritāte pretstats, krasa atšķirība; divu punktu īpašību pretējība
- zādzība prettiesiska svešas kustamas mantas slepena vai atklāta bezatlīdzības nolaupīšana, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu
- naida noziegums prettiesisks nodarījums, kas vērsts pret personu vai tās īpašumu un kura motīvs ir aizspriedumi vai naids pret personu tās rases, ādas krāsas, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, tautības, seksuālās orientācijas, reliģiskās piederības, veselības stāvokļa vai citu pazīmju dēļ
- ar iekārtām pārbaudāms elements pretviltošanas elements, kuru var nolasīt un pārbaudīt ar iekārtām (dokumentu lasītājiem), kas palīdz pārbaudīt ceļošanas vai identifikācijas dokumentus, nosakot vai mērot konkrētas dokumentu elementu vai struktūru fizikālās īpašības
- Prickers Prickeru ģimene - mecenāti un "Hyatt" viesnīcu ķēdes īpašnieki
- svētki priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin; svinības
- grozāmība Priekšmeta īpašība mainīt stāvokli, virzienu
- rante Priekšmeta mala, arī īpaši veidota apmale
- akcidence Priekšmeta pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs
- nominācija Priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšana ar kādu valodas vienību (piemēram, ar vārdu, vārdu savienojumu)
- spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei
- ģeometrisks ķermenis priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās
- brīnums priekšmets, kam ir neparastas spējas, īpašības
- fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas maģiskas, pārdabiskas īpašības
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi; arī amulets
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi
- rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai
- slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma
- vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu
- kategorija Priekšmetu, parādību, cilvēku grupējums pēc kādām to pazīmēm vai īpašībām
- heteroģenēze Priekšstats par sugu izcelšanos kā nejaušu krasi atšķirīgu no vecāku formām īpatņu parādīšanos, kas nosaka jaunas sugas veidošanos
- tikumiskais ideāls priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu
- vitālisms priekšstats, ka dzīvie organismi savas raksturīgās īpašības iemanto no universāla dzīvības spēka
- priekšštagas vaļīgums priekšštagas atslābums, kas rodas, ja takelāžas trošu deformācijas rezultātā mainās masta slīpums attiecībā pret klāju
- akotainā priede priežu suga ("Pinus longaeva"), aug ASV diienvidaustrumu daļā, tiek uzskatīta par visilgāk dzīvojošo koku - vairāku īpatņu vecums, domājams, ir 5000-6000 gadu
- nacionalizācija privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) atsavināšana privātīpašniekiem un pārņemšana valsts īpašumā
- privātīpašniecisms Privātīpašnieciskums
- buržuāzija Privātīpašnieku un bagāto šķira, retāk – vidusšķira
- īpašuma objekts privatizācijas rezultātā vai citos likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos īpašumā iegūtās ar zemi cieši saistītās ēkas un būves
- municipalizācija Privātpersonu īpašuma tiesību piespiedu nodošana pašvaldības institūcijām
- konfiskācija Privātpersonu vai organizāciju īpašuma atsavināšana piespiedu kārtā bez atlīdzības par labu valstij
- uzticama funkcionēšana procedūra, kas garantē drošības atbilstību īpašiem kritērijiem, ko nosaka drošības noteikumi
- mēslošana process augu nodrošināšanai ar barības vielām un augsnes īpašību uzlabošanai iestrādājot augsnē mēslojumu
- iztaisnošana process, kas slīpi uzņemtu fotogrāfiju projicē uz horizontālas plaknes
- identificēšana process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt
- identifikācija process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt
- kotēšana process, kura gaitā īpaša biržas izpildinstitūcija (parasti kotācijas komisija) nosaka un publicē biržas biļetenos preču vai finanšu instrumentu cenas un ārvalstu valūtas kursu
- cirsmas novērtēšana process, kura laikā, izmantojot koku dastlapā fiksēto vai datordastmērā uzkrāto informāciju (koku skaits pa sugām, to izmēriem atbilstošie rūpnieciskie sortimenti, koku augstumu mērījumi) un lietojot īpašas datorprogrammas, par katru pārdošanai sagatavoto kailcirti vai kopšanas cirti iegūst virkni cirsmu raksturojošu rādītāju
- reakcija process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām
- pašmērīšana process, kurā persona ar īpašu aparatūru un programmatūru iegūst visaptverošu datu klāstu par sevi un savu dzīvesveidu
- izveide process, kura rezultātā attīstās, pilnveidojas, rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml)
- salīdzināšana process, kurā tiek pētīts, analizēts, novērots, lai noteiktu (kā) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes
- distanczondēšana procesu un īpašību izpēte ar attālinātām metodēm
- zondēšana procesu un īpašību izpēte ar attālinātām metodēm
- nogatavināšana Produkta izturēšana noteiktos apstākļos, kuras laikā bioķīmisko (fermentu vai mikroorganismu iedarbībā) vai fizikālķīmisko procesu rezultātā produkts iegūst jaunas tehnoloģiskās īpašības vai garšu, aromātu un konsistenci, siers - arī acojumu
- aizstājprodukts Produkts, ko bez īpašiem tehniskiem norādījumiem var ilgstoši lietot par aizstājēju citam produktam
- profesiogramma Profesijas apraksts, kurā ietvertas arī tai nepieciešamās cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības
- profesionālā pilnveide profesionālās izglītības īpašs veids, kas dod iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā
- profesionālā tālākizglītība profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju
- mašīnatkarīga programma programma, kas atkarīga no konkrēta datora īpatnībām un ko bez korekcijām nevar izmantot cita tipa datoros
- e-maks programmatūra, kas elektroniskajā komercijā izpilda kabatas portfeļa funkcijas, kurā tiek glabāta ciparnauda, dažkārt arī kredītkartes informācija kopā ar ciparsertifikātu, kas identificē kartes īpašnieku
- atkārtota lietojamība programmatūras moduļu īpašība, kas nodrošina to izmantošanas iespējas vairākās datoru programmās vai programmu sistēmās
- uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai labotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju un citus raksturojumus, kā arī lai adaptētu tos funkcionēšanas videi
- procedūrorientēta valoda programmēšanas valoda, kurā lietotājs izveido īpašu instrukciju kopu, kas datoram noteiktā secībā jāizpilda
- imperatīvā valoda programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā tiek tieši norādīts vēlamā rezultāta iegūšanas veids, bet netiek norādītas tā īpašības
- tenoreceptors Proprioreceptors cīpslā, ko kairina muskuļa kontrakcija
- properdins Proteīns augstāko dzīvnieku un cilvēka normālā serumā; visu komplementa komponentu un magnija jonu klātienē tam ir baktericidālas un virucidālas īpašības
- maģiskie skaitļi protonu vai neitronu skaits atomu kodolos, vienāds ar 2, 8, 20, 28, 50, 82, 126 (neitroniem); kodolos ar maģisko nuklonu skaitu (maģiskajos kodolos) nukloni saistīti sevišķi cieši, to īpatnējā saites enerģija ir par 0,5–1 megaelektronvoltu (MeV) lielāka nekā blakus esošajiem kodoliem
- Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta
- Kurķis prūšu mitoloģijā - zemāka ranga dievs vai gars, kas īpaši daudzināts ražas novākšanas laikā
- gars Psihe, psihisko (cilvēka, cilvēku kolektīva) īpašību kopums; arī prāts
- psiholoģija psihe; rakstura, domāšanas un izturēšanās īpatnības
- skopums Psihes, personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pašmērķīgi saglabāt un vairot savu mantu, īpašumu
- spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt
- uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās
- krezomānija Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš ir lielu bagātību īpašnieks
- izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm)
- psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai; kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko
- agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās
- hiperkateksija Psihiskās enerģijas pārmērīga koncentrācija kādā īpašā virzienā
- spilgts Psihiski (parasti emocionāli) ļoti ietekmīgs, iedarbīgs (piemēram, pēc satura, kādām īpašībām)
- daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmi pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām; raksturs
- atrofija Psihisko īpašību, spēju panīkšana, notrulināšanās, arī zušana
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts
- pasaule psihisko stāvokļu, arī psihes, rakstura, personības īpašību kopums; arī šāda kopuma atsevišķa daļa
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa
- pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai
- iegūšana psihisku vai fizioloģisku īpašību izveidošana (sev)
- pretpārnese Psihoanalītiķa neapzināto reakciju kopums, kas vērsts uz klienta personību un īpaši uz klienta pārnesi
- Edipa komplekss psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida - bērna, it īpaši zēna, neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi
- haloefekts Psiholoģijā - fakts, ka kādas personas atsevišķu īpašību pozitīvu vai negatīvu novērtējumu ietekmē pirmais kopiespaids vai jau esošās zināšanas par citām īpašībām
- konstantums Psiholoģijā - uztveres objektu īpašību (lieluma, formas, krāsas utt.) relatīvā pastāvība, mainoties uztveres nosacījumiem (attālumam, rakursam, apgaismojumam utt.)
- īstenums Psiholoģijā īpašība, kas var piemist cilvēka izteiksmes veidam un pastāv pilnīgā izteiksmes saskaņā ar visu cilvēka raksturu, t. i. ar viņa gribu, jūtām, kaislībām, dziļākām tieksmēm
- arodpsiholoģija Psiholoģijas virziens, kas pētī kāda konkrēta aroda, profesijas darbinieku psiholoģiskās īpašības saistībā ar viņu profesionālo darbību
- projekcija psiholoģiskais aizsargmehānisms, ko raksturo neapzināta savu īpašību, motīvu utt. piedēvēšana citiem cilvēkiem, tā likvidējot iekšējos konfliktus
- 17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
- dzeltenbrūnais pūčlēlis pūčlēļu suga ("Podargus strigoides"), naktsputns, kuru īpatnējā knābja dēļ mēdz dēvēt par varžmuti, plaši izplatīts Austrālijā
- apodziņš Pūču dzimtas suga ("Glaucidium passerinum"), mazs pūčveidīgo kārtas putns, strazda lielumā, Latvijā 1000-2000 īpatņu, aizsargājams; Eirāzijas apodziņš; zvirbuļpūcīte
- pudlēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi
- pudlingēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī
- salems Puķu valoda, kur puķēm, krāsām un ziedu stāvoklim pušķī ir sava īpaša nozīme
- komanda Pulka apakšvienība (ar īpašu specializāciju), kas ir mazāka par rotu
- sāngāzums Pulkas ass vai riteņa slīpums transportlīdzekļa garenasij perpendikulārā plaknē
- jele Pumpursīpolu lilija ("Lilium bulbiferum")
- hidrostatiskā nivelēšana punktu savstarpējo paaugstinājumu noteikšana (nivelēšana), kas balstās uz šķidruma īpašību savienotos traukos nostāties vienādā līmenī
- porejs Puravs - sīpolu suga ("Allium porrum")
- puravi Puravs - sīpolu suga ("Allium porrum")
- madženta purpursarkana poligrāfijas pamatkrāsa ar noteiktām spektrālām īpašībām: šai krāsai nav viena dominējošā viļņa garuma, bet gan ir divi maksimumi – sarkanajā un zilajā spektra daļā
- Allium atropurpureum purpursarkanais sīpols
- dos Pūrs romiešu tiesībās, laulību noslēdzot no sievas puses vīram nodotais īpašums ģimenes izdevumu segšanai
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus
- līsmenis Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā
- līsmens Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā
- līsmins Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā
- brīvpurs Purvs, kas nav privātīpašuma teritorijā
- brīvpurvs Purvs, kas nav privātīpašuma teritorijā
- sidhi Pusdievi hinduismā, kuri sasnieguši garīgu pilnību un ieguvuši īpašas pārdabiskas spējas
- pašļaukus Pusguļus, slīpi
- sīpolu lakstu puskode puskožu dzimtas suga ("Acrolepiopsis assectella"), kuras kāpuri dzīvo sīpolu lapās un ziedos
- pussaimnieks Pussaimniecības īpašnieks
- pusšļaupti Pusslīpi
- pjezopusvadītāji Pusvadītāji, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības
- fotohromisms Pusvadītāju un dielektriķu īpašība atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru
- tenors Pūtēju orķestra īpašas grupas instruments ar samērā augstu diapazonu
- harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā
- plīvurpūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), vidēji lieli putni (garums - 30-40 cm, masa - līdz 500 g), ap acīm radiāli novietotas spalvas, kas veido īpatnēju sejas disku - "plīvuru", 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā reti ligzdo 1 suga
- stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati
- radikalizācija Radikālu kustību, līdzekļu, vadītāju īpatsvara palielināšanās politikā vai kādā politiskā organizācijā, kustībā
- radiovirziens Radiosakaru veids starp divām radiostacijām (ar kādu noteiktu korespondentu), lietojot īpaši izstrādātus radiodatus
- magnetizēt radīt (kam) magnētiskas īpašības
- blēt radīt īpatnējas balss skaņas (par aitām, kazām)
- likties radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.)
- šķist radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.)
- rādīties radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.); likties 2(1)
- pazemināt radīt sarunvalodas, vienkāršrunas īpatnības (piemēram, tekstā, stilā)
- ņergt Rādīt zobus; vīpsnāt
- dinamikas rindas vidējie rādītāji rādītāji, kas raksturo dinamikas rindas īpašības visā aplūkojamā periodā
- inbredlīnija Radniecisku īpatņu grupa (līnija), kas iegūta inbrīdinga rezultātā
- līnija radniecisku īpatņu grupa, kurās vairākās paaudzēs vai vienādos krustojumos atkārtojas vienas un tās pašas pazīmes
- interpretācija Radoša, īpatnēja pieeja idejas, satura atklāšanai (parasti izpildītājmākslā)
- šļambāt Rakņāties pa ēdienu izmeklējot labākos kumosus (īpaši par zirgu, kurš dzēriena silē vispirms miltus meklē)
- ķīļu raksts raksta veids ar ķīļveidīgām zīmēm, kuras ar slīpi nogrieztu rakstāmo tika iespiestas slapjā mālā; izgudroja šumeri Mezopotāmijā pirms \~3500 gadiem un pārņēma babilonieši un asīrieši; lietošanā līdz 3. gs. p. m. ē.
- papīrnazis Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai
- fonētiskā transkripcija rakstības sistēma, kurā, izmantojot īpašus fonētiskos apzīmējums, iespējami precīzi atspoguļo izrunu
- laulības līgums rakstiska vienošanās attiecībā uz īpašuma sadali laulībā, piemēram, atsevišķas lietas var piederēt vienam laulātajam
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu
- spalva rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī [rakstāmspalva]{s:1911}
- rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra
- Svētie raksti rakstīti teksti, kurus uzskata par dievišķām inspirācijām un kuriem konkrētas reliģiskas kopienas ietvaros ir īpaša autoritāte (piemēram, Bībele, Korāns)
- stilists Rakstnieks vai cits valodas lietotājs, kam ir savs īpatnējs stils vai labi izkopta izteiksme
- slīpraksts raksts, kurā rakstzīmes ir ieslīpinātas pa labi; kursīvs^1^
- papirogrāfija Rakstu un zīmējumu mehānisks pavairošanas paņēmiens ar īpašu no vaska izgatavotu iespiežamo formu, ko vai nu iestiprina plakanā ietverē (ciklostilā), vai arī piestiprina rotējamam veltnim
- opalogrāfija Rakstu un zīmējumu pavairošanas paņēmiens; ar īpašu tinti rakstītu vai zīmētu oriģinālu pārnes uz iepriekš sagatavotas stikla plates, ko apstrādājot iegūst iespiedplati
- izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība
- aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1); dedzība, sajūsma
- apņēmība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> apņēmīgs
- daimonisms Rakstura īpašība, kad cilvēks atrod patiku citu ciešanās
- drosme Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā; šāds izturēšanās veids
- apdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> apdomīgs
- neapdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> neapdomīgs
- pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība; steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība
- negācija Rakstura, personības negatīva īpašība
- vilciens Raksturīga (piemēram, cilvēka psihes) īpašība, iezīme
- raksturīpašība Raksturīga īpašība
- iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās
- differentia specifica raksturīga īpatnība, ar ko attiecīgā suga atšķiras no pārējām ģints sugām
- šķautne Raksturīga, parasti spilgta, arī pretrunīga (psihes, rakstura, personības) īpašība
- piemišana Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana
- piemitība Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana (kādā sistēmā)
- šnite Raksturīgas īpatnības; stils, fasons
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju apraksts, arī vērtējums
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju atspoguļojums, atveidojums (mākslas darbā)
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju skaitlisks, arī grafisks atveidojums
- animalitāte Raksturīgo īpašību kopums, kas atšķir dzīvnieku no auga
- seja Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums
- aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; aizbildniecisks
- cilvēcisks Raksturīgs cilvēkam; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības
- zvērisks Raksturīgs zvēram (1); tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības
- ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (1)
- ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (2)
- portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums
- skanējums Raksturīgu īpatnību kopums (parasti mākslas darbā)
- kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam)
- nosaukt Raksturot ar vārdu, vārdu savienojumu, kas apzīmē kādu īpašību vai radību, kam raksturīga īpašība
- rančero Rančo īpašnieks (gk. Meksikā)
- veidoties rasties jaunām īpašībām (veidam, formai) kāda procesa, norises, apstākļu iedarbībā
- iegūt Rasties noteiktam izskatam, formai, fiziskām īpašībām
- ore Rati (parasti divjūgu) ar piestiprinātām augstām slīpām malām
- šinna Ratu riteņa stīpa
- gredzins Ratu rumbas detaļa - metāla stīpa
- nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā
- narkšis Raudulīgs, nemierīgs cilvēks (īpaši šāds bērns)
- saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; raudzējot pagatavot (ko)
- kondicionēšana Ražojuma, materiāla vai gaisa īpašību uzlabošana, ar ko panāk tā atbilstību noteiktām normām, standartiem
- pamatlaiks Ražošanā izmantotais laiks, ko patērē tikai apstrādājamā priekšmeta kvalitātes (formas, izmēru, fizikāli mehānisko īpašību u. c. parametru, kā arī novietojuma) maiņai
- mājražošana Ražošana mājas apstākļos; īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās
- kolonāts Ražošanas un tiesiskās attiecības starp lielajiem zemes īpašniekiem un sīkajiem nomniekiem (koloniem) Romas impērijā, uz kuru pamata sāka veidoties feodālās attiecības
- prēdiālservitūts Reālservitūta sākotnējā stadija, kurā tika prasīta nekustamo īpašumu atrašanās kaimiņos
- rēderis Rēderejas īpašnieks
- muižu restitūcija reducēto muižu īpašuma tiesību atjaunošana to agrākajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, 17. gs. 20. gados to nelielos apmēros veica Zviedrijas karalis
- pārpalicība Redundance - koda īpašība saturēt vairāk simbolu, nekā nepieciešams ziņojuma tiešajai pārvadei; izmanto kļūdu novēršanai
- atmagnetizēties refl. --> atmagnetizēt; zaudēt magnētiskās īpašības
- iešņīpāties refl. --> iešņīpāt (1); tikt iešņīpātam
- iešņīpāties refl. --> iešņīpāt (2); tikt iešņīpātam (parasti neviļus, negribēti)
- noslīpēties refl. --> noslīpēt(2); tikt noslīpētam
- pieslīpēties refl. --> pieslīpēt(1); tikt pieslīpētam
- pieslīpēties refl. --> pieslīpēt(2); tikt pieslīpētam
- slīpēties refl. --> slīpēt (1); tikt slīpētam
- slīpēties refl. --> slīpēt (2); tikt slīpētam
- slīpēties refl. --> slīpēt (3); tikt slīpētam
- piestātne Regulāras (transportlīdzekļu) apstāšanās vieta (parasti īpaši iekārtota)
- rojalti Regulāri procentu atskaitījumi, kurus nemainīgā apjomā izmaksā autortiesību vai patenta īpašniekam ik pēc noteikta līgumā paredzētā laika
- rente Regulārs ienākums, ko saņem no kapitāla, zemes vai īpašuma un kas nav saistīts ar uzņēmēja darbību
- noregulēt Regulējot panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības
- pašregulēšana Regulēšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējās iedarbības)
- pašregulēšanās Regulēšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- reģenerāts reģenerācijas produkts – izlietots materiāls, kam pārstrādes procesā atjaunotas agrākās īpašības
- inventarizēt Reģistrēt (inventāru, arī īpašumu, prasības, saistības), sastādīt attiecīgus sarakstus; pārbaudīt un reģistrēt
- uzņemt Reģistrēt, uzskaitīt (inventāru, īpašumu)
- rekombināciju biežums rekombinanto īpatņu skaita attiecība pret visu īpatņu skaitu attiecīgajā paaudzē
- tiešsaistes analītiskās apstrādes datu bāze relāciju datu bāze, kas, pateicoties multidimensionālai piekļuvei datiem un īpašām indeksācijas metodēm, spēj apstrādāt sarežģītākus vaicājumus nekā standarta relāciju datu bāzes
- modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā)
- svētās akas reliģiskas nozīmes objekti, īpaši ķeltu reliģijā; tās uzskata par vietām, kur notiek pāreja pazemē, tajās tiek mesti ziedojumi
- kollokūcija Reliģiskas sarunas, īpaši reformācijas laikā
- sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu nodošana laicīgo īpašnieku rokās
- orogrāfija Reljefa īpatnību kopums (kādā Zemes virsas daļā)
- orogrāfiskie faktori reljefa radīti ekoloģiskie apstākļi, kas ietekmē ekosistēmas struktūru un darbību, tie ir augstums virs jūras līmeņa, nogāzes ekspozīcija (vērsums pret debespusēm) un nogāzes slīpums
- noaru kāple reljefa sīkforma, kas veidojusies ar tīrumiem aizņemtās pozitīvās reljefa formas nogāzes piekājē; veido terasveida joslu ar līdzenu vai nedaudz slīpu virsu, kas tīruma lejasdaļā beidzas ar nelielu krauju
- reoloģisks reoloģiskās īpašības
- kabeļtauva Resna (ar 150-350 mm apkārtmēru), īpaša vijuma šķiedru tauva
- standala Resna kārts, ko izmanto kā vienu no vairākām, kas kalpo par slīpi izveidotu balstu pie jaunbūves sienas, pa kuru velk augšā baļķus
- primārā amiloidoze reta slimība, kuras cēlonis nav zināms; to raksturo vairāk vai mazāk plaši amiloīda nogulumi mezodermas struktūrās, piem., skeleta muskuļos, mēlē, kaulos, cīpslās, skrimšļos, sirds muskulī, lūpās u. c.
- lumiflavīns Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē bāziskā vidē; dzeltenzaļa fluorescence; nepiemīt vitamīna īpašības
- lumihroms Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē skābā vai neitrālā vidē; fluorescē zili; nepiemīt vitamīna īpašības
- riesta Riests, vaislošanās laiks, īpaši putniem
- kašūbu valoda rietumslāvu valoda, kas visai tuva poļu valodai un parasti tiek uzskatīta par tās īpatnēju paveidu
- novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju
- nūts Rieva (priekšmetā), parasti īpaši izveidota
- ķīpsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķīpsala" iedzīvotāji
- ķīpsalnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķīpsala" iedzīvotāji
- Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm
- Iļģuciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Buļļu ielu un Daugavas atteku Zundu, dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs, robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm
- Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
- Centrs Rīgas pilsētas apkaime pilsētas centrālajā daļā, robežojas ar Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes, Brasas, Grīziņkalna, Avotu ielas, Maskavas forštates, Vecpilsētas un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimi
- Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm
- brīvkapi Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu nodaļas pārziņas kapi, kuros glabāja mirušos bez tautību un ticību izšķirības
- kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku
- kņābis Rīks mucu stīpu uzvilkšanai
- unsvats Rīks pīpes tīrīšanai
- stīpdzinis Rīks stīpu uzdzīšanai uz trauka
- araiometrs Rīks šķidruma īpatsvara un blīvuma noteikšanai; aerometrs
- litrametrs Rīks šķidrumu īpatnējā svara noteikšanai
- galoda Rīks, kas pagatavots no cietas, blīvas vielas un ko lieto asināšanai, materiālu virsmas slīpēšanai
- nokrišana Rindu pirmā vai pēdējā burta iztrūkums rokas salikumā, īpaši starpinātos salikumos; arī līniju iztrūkums līniju malu salikumos
- rīpe rīpa
- reipa riteņa dzelzs stīpa
- reipe riteņa dzelzs stīpa
- žinds Riteņa stīpa
- gabalaiņi Riteņi bez dzelzs stīpām, kuriem loki nav liekti, bet salikti no izzāģētiem gabaliem
- ritmika Ritma īpatnību kopums (piemēram, skaņdarbā)
- ritmika Ritma īpatnību kopums (piemēram, valodā, tekstā, daiļdarbā)
- strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piemēram, kāda autora, virziena) daiļdarbos
- ritums Ritms; arī (kā) ritma īpatnību kopums
- svārstību slāpētājs ritošā sastāva ekipāžas atsperojuma elements (hidrauliskais, pneimatiskais un mehāniskais berzes slāpētājs), kas ar berzi ierobežo svārstību amplitūdu, it īpaši rezonanses režīmā, un slāpē svārstību enerģiju
- mudra Ritualizēti žesti hinduistu reliģiskajā dejā, it īpaši roku un pirkstu kustības
- robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās
- primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst
- sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst
- milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
- milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
- mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
- cirvis Roku darba rīks - kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai)
- āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai
- kaplis Roku darbarīks - kātā iestiprināts īpašas formas metāla gabals augsnes irdināšanai, nezāļu iznīcināšanai
- dubultkoris Romāniskā laikmetā īpaši vācu arhitektūrā lietots kora dubultojums baznīcas R daļā
- angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā
- epikaustorijs Romas lielmaņu pilīs īpaša telpa, kur kvēpināja stipri smaržīgas vielas
- Libertāte Romiešu brīvības dieve, ko uz romiešu naudām attēloja kopā ar īpašu smailcepuri, kādu nēsāja brīvlaisti vergi kā brīvības simbolu
- contractus Romiešu civiltiesiskie līgumi kā īpaša līgumsaistību izcelšanās formāla sistēma
- cingulum Romiešu josta, it īpaši zobena apjošanai; katoļu garīdznieku albas josta ar pušķiem; arī mūku jostas saite
- Lībers Romiešu lauksaimniecības ražas (īpaši vīna) dievs, ko identificē ar grieķu Dionīsu
- connubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga
- conubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga
- konnūbijs Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga
- commercium Romiešu pilsoņu tiesība iegūt un paturēt romiešu īpašumu šī vārda stingrā nozīmē
- fideikomiss Romiešu privāttiesības - mantojuma nodevēja rīkojums mantiniekam par kāda mantojama īpašuma (to arī sauc par fideikomisu) nodošanu trešai personai; feodālisma periodā bija visvairāk izplatīts Anglijā
- occupatio Romiešu tiesībās īpašuma iegūšanas veids, pārņemot savā varā nevienam nepiederošu lietu, ar nodomu iegūt to par savu īpašumu
- revindikacija Romiešu tiesībās īpašuma sūdzību atsevišķs gadījums strīdā starp kustamas mantas valdītāju un īpašnieku
- nexum Romiešu tiesībās personīgs aizdevums, ko nodrošina paša parādnieka persona, un ko izdara paralēlas mancipācijas formā, sakot īpašu formulu, kurā izteikts parādnieka notiesājums (dammācija) parāda neatmaksas gadījumā
- possessio Romiešu tiesībās valdījums, kā faktiska lietošanas var, gk. attiecībā uz zemi, bet bieži arī uz kustamo īpašumu
- plankumainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca vitulina”), Baltijas jūras DR piekrastēs mīt \~400 īpatņu populācija, iespējama atsevišķu īpatņu parādīšanās arī Latvijas piekrastē, aizsargājams
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.)
- trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju
- trīfāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; trīpāteris
- koka kājas rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem
- ķekatas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem; koka kājas
- sprādze Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu
- cilindrs rotējoša, horizontāli vai ieslīpi novietota iekārta tehnoloģisku procesu veikšanai – izejmateriālu žāvēšanai un sajaukšanai, kaļķu veldzēšanai ādu rūpniecībā u. c.
- smerģele rotējošs slīpakmens zāģu u. tml. asināšanai
- Allium roseum rožainais sīpols
- bagātināšana Rūdu un citu izejvielu pirmapstrādes process, kurā palielina vajadzīgos komponentus un samazina kaitīgo piemaisījumu daudzumu, izmantojot minerālu atšķirīgās fizikālās un ķīmiskās īpašības
- vīsteklis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
- vīstīkls Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
- vīstoklis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
- vīstoknis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
- vīsts Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
- ruņģītis Rudzu ruņģis - senlatviešu svētības un bagātības vācējs, labības, īpaši rudzu pūķis
- sarūgt Rūgstot iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi
- mazūns Rūgušpiens ar īpatnēju aromātisku garšu un smaršu, armēņu nacionālais ēdiens
- rumules Rumulas - īpašs ēdiens, ko gatavoja pirmajai ganu dienai
- pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.)
- tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas; arī intonācija (1)
- rūpnieks Rūpnīcas īpašnieks
- deindustrializācija Rūpniecības īpatsvara samazināšanās valsts tautsaimniecībā
- dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids - mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī
- ruletes spēles galds rūpnieciski ražots īpašas konstrukcijas galds ar aprīkotu spēles vadītāja vietu, spēlētāju vietām, spēles laukumos sadalītu klajumu un mehāniski rotējošu cilindru ar numurētiem dažādu krāsu laukumiem
- parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā)
- parodija Saasināts, parasti komisks (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnību atdarinājums, izcēlums (parasti mākslas darbā)
- sinehija Saaugums, patoloģisks blakusesošu virsmu savienojums; īpaši varavīksnenes saaugums ar apkārtējām daļām
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu
- holdingsabiedrība Sabiedrība, kas pārvalda vairākus citus uzņēmumus, formāli nepārņemot tos savā īpašumā; holdingkompānija
- spēks sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu
- starpslānis Sabiedrības daļa, kas nepārstāv noteiktu šķiru, arī šķiras daļa, sabiedrības grupa, kas atšķiras ar kādu īpatnību, darbību
- darbinieka paja sabiedrības īpašuma daļa, ko piešķir sabiedrībā strādājošajam atbilstoši viņa ieguldījumam
- sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, ko veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku
- eisocialitāte Sabiedriskās dzīves forma, kas konstatēta tādiem kukaiņiem kā bites un termīti, kam kolonija sastāv no īpašām, bioloģiski nosacītām kastām (piem., strādnieki, trani, vaislinieki)
- antropoloģiskais princips sabiedriskas dzīves parādību izskaidrošana ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli; recot iegūt vēlamās īpašības
- sadrellēt sabojāt, satrīt, sastrīpot
- samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem); sasmakt (par gaisu)
- pašsabrukšana Sabrukšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā)
- stūrmanis sacīkšu automobiļa vadītāja palīgs, kas pārzina trases īpatnības
- sakuperēt Sacirtot (matus ar īpašām šķērēm)
- pašsadalīšanās Sadalīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- parcellēt Sadalīt mazos gabalos, īpaši zemi
- pašsadegšana Sadegšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- SAFE SAFE programma ("drošības darbības Eiropai") - paredzēta drošības, higiēnas un veselības uzlabošanai darbā, īpaši mazos un vidējos uzņēmumos
- pārlaide sagatavojot darbu drukai, ir jāņem vērā ražošanas procesa īpatnības, proti, lai gatavā izstrādājumā attēls būtu līdz pašām lappuses malām, maketā jāizveido pārlaide – attēlam jāiet pāri malām aptuveni par 3–5 mm
- jarovizēt Sagatavot (sēklu) pirms sējas īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību
- regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai; panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības
- iedzemdēt Saglabāt (pēcnācējos) savas īpašības
- tranšēt Sagriezt atsevišķos gabalos (īpaši par putna cepeti runājot)
- pīte Sagrūstu novārītu zirņu pika ar sīpoliem, sāli un citām piedevām
- uzpanckāt Saģērbt (īpaši bērnu)
- kundze Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašniece
- grāmatvedības bilance saimniecisko līdzekļu un to avotu novērtēšana naudas izteiksmē un atspoguļošana īpašā divdaļīgā tabulā
- kungs Saimnieks, darba devējs (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašnieks
- scillisms Saindēšanas ar jūras sīpoliem; pazīmes: vemšana, palēnināts pulss, sirds kambaru fibrilācija
- specfonds Saīsinājums no "speciālais fonds", padomju laikos bibliotēkās ierīkots slepens grāmatu fonds, kurā lasītāji varēja iekļūt tikai ar īpašām atļaujām
- da saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, īpaši pastiprinot pirmā locekļa izteikto nojēgumu
- pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns
- lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem)
- lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības)
- materiāls saistīts ar cilvēka eksistenci; saistīts ar mantu, naudu, īpašumu
- literārs saistīts ar īpaši koptu un normētu valodas formu, tai raksturīgs
- koloidāls saistīts ar koloīdiem, tiem raksturīgs; tāds, kam ir koloīdu īpašības
- koloīdķīmisks saistīts ar koloīdu ķīmiskajām īpašībām, tām raksturīgs
- galvanomagnētisks saistīts ar magnētiskā lauka iedarbību uz metālu un pusvadītāju elektriskajām īpašībām
- fizikāls saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, kustību, tām raksturīgs
- konditoreja saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs
- īpašniecisks saistīts ar privātīpašnieku, tam raksturīgs, īpašnieciska attieksme
- privātīpašniecisks saistīts ar privātīpašumu, tam raksturīgs
- sīkīpašniecisks saistīts ar sīkīpašniekiem, tiem raksturīgs
- termodinamisks saistīts ar sistēmu stāvokli un īpašībām dažādos siltuma procesos, šādiem sistēmu stāvokļiem un īpašībām raksturīgs
- hidrofizikāls saistīts ar ūdens fizikālajām īpašībām un procesiem, kas noris hidrosfērā, tiem raksturīgs
- ģeofizikāls saistīts ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un fizikālajiem procesiem tajā, šīm īpašībām un procesiem raksturīgs
- mantīgs Saistīts ar, parasti lielu, īpašumu, tam raksturīgs
- tilpummaiņas vienmērība saistvielu izstrādājumu īpašība saglabāt kompaktumu (nerodas plaisas, atšķēlumi) cietēšanas procesā; to nosaka, saistvielu javas paraugus vārot vai pārbaudot autoklāvā
- peridesmijs Saites vai cīpslas apvalks
- kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām
- piekabināt Sajūgt (transportlīdzekli, darbarīku) īpašā ierīcē ar vilcēju
- garša sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums
- modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
- kā pats nelabais saka (savienojumā ar īpašības vārdu), raksturojot ļoti augstu īpašības, pazīmes pakāpi
- būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu
- (kā) balta lapa Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas
- čigānam no ratu pakaļas izkritis saka par cilvēku, kurš ar kādām (parasti nevēlamām) īpašībām atšķiras no saviem vecākiem
- kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu
- kā lelle saka par īpaši skaisti apģērbušos, uzposušos sievieti
- kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā
- uz kārā zoba saka par ko īpaši garšīgu, ļoti kārotu
- kā donis saka par ko īpaši slaidu, taisnu
- tīrais zelts saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību
- gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu
- tardzēt Saka par zemes vēzīša balss skaņām; arī par lapu koku (īpaši apses) šalkoņu
- zirgam īkši kauc saka par zirgu, kuram skrienot sānos rodas īpatnējs troksnis
- ābuls no ābeles tālu nekrīt saka tad, ja bērniem ir līdzīgas īpašības vecākiem
- Ņujorkas latviešu kopiena sāka veidoties 19. gs. beigās, Latviešu biedrība dibināta 1893. g., pēc 1905. g. palielinājās kreisi noskaņoto latviešu emigrantu īpatsvars, 1930. gados bija 5000-7000 latviešu, 1946.-1952. g. ieceļoja >17000 latviešu, 1960. g. dzīvoja 16,7 tk latviešu, pēc tam skaits samazinājās
- nav ko redzēt saka, ja (kur) nav nekā īpaša, interesanta, ko redzēt
- balss pazūd saka, ja (parasti dziedātāja) balsij zūd nepieciešamās īpašības
- kā velns saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē
- pēc velna saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē
- laimīga roka saka, ja kādam īpaši veicas ar kaut ko, laimējas
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē)
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē)
- kā uz kāzām saka, ja kāds kaut kam priecīgi gatavojas, īpaši pošas
- saēd kā rūsa saka, ja kas pakāpeniski tiek nomākts, ja zūd pozitīvās īpašības
- pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu
- atnāca laime, pietrūka naudas saka, kad nevar izmantot izdevīgu iespēju, it īpaši kāršu spēlē, kad nav trumpja, ar kuru varētu pārspēt izspēlētu kārti
- kas tur liels saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša
- kas par to saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša
- kas tur pavisam saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša
- kas tur (liels), arī kas tur pavisam saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša
- kas tur saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša
- kā uguns saka, raksturojot augstu darbības vai īpašības pakāpi
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis)
- pašsakaršana Sakaršana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- mehānisks maisījums sakausējuma struktūra, kas sastāv no savstarpēji nešķīstošu komponentu cietu fāžu maisījuma; mehāniskās īpašības mainās lineāri; atkarībā no ķīmiskā sastāva ievērojami pazeminās sakausējuma kušanas temperatūra
- ciets šķīdums sakausējuma struktūra, kurā komponenti cietā stāvoklī saglabā savstarpējo šķīdību; cieta šķīduma kristāliskajā režģī izvietojas abu komponentu atomi; tas ievērojami deformējas, un mainās mehāniskās un fizikālās īpašības
- umlauts saknes patskaņa palatalizācija; īpaši izplatīta ģermāņu valodās
- uzmetumplāns Sākotnējais plāns, kurā pirms plāna detalizētas izstrādes ir iezīmētas plānotās darbības norises nozīmīgākās īpatnības un principi
- džinsi Sākotnēji - 19. gs. - no izturīga, īpaši apstrādāta auduma (džinsauduma), tad no balējoši zilo šķēru denima, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām nošuvēm, ar divām zem šaurām V veida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, dažādu fasonu sānkabatām; šuvumu nostiprina ar kniedēm
- tamga Sākotnēji - piederības zīme lopu u. c. īpašuma iezīmēšanai
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
- foršmaks sākotnēji Austrumeiropas ēdiens, kas gatavots no sāļas maltas zivs vai gaļas; dažādi šī ēdiena varianti ir īpaši izplatīti Aškenazi ebreju un somu virtuvē; dažas šķirnes ir zināmas arī ukraiņu, poļu un krievu virtuvē
- pusmuižnieks Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā
- lopmuižnieki Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā; šāds nosaukums viņiem nepatika, tāpēc viņi sauca sevi par pusmuižniekiem
- uzpīpināt sākt pīpināt (parasti ar transportlīdzekļa skaņas signālu); īsu brīdi pīpināt
- aizsmirdināt sākt smēķēt sliktu tabaku (pīpē)
- Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas
- Agati sala Arābijas jūrā (_Agatti Island_), Lakšadvīpu (Lakadivu) salu grupā, Amīndīvu salu rietumos, Indijā (Lakšadvīpas savienotā teritorija)
- izsalēt sala iedarbībā iegūt citas īpašības, citu kvalitāti (piemēram, par augiem, augļiem)
- Androta sala Indijas okeānā (_Andrott Island_), Lakšadvīpu (Lakadivu) salās, Indijas Lakšadvīpu teritorijā
- Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja
- Haulenda sala sala Klusā okeāna vidū ("Howland Island"), pie ekvatora, Polinēzijā (ASV īpašums kopš 1935. g.), platība - 1,6 km^2^, neapdzīvots dabas rezervāts
- Kokosa sala Klusajā okeānā ("Isla del Coco"), 480 km no Centrālamerikas krastiem (Kostarikas īpašums), platība - 24 kvadrātkilometri
- Tobāgo sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay")
- sasaldēt Saldējot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas vēlamās īpašības
- ezerkaļķi Saldūdens kaļķieži, kas veidojušies ezeos; uzkrājas ezeru litorālajā zonā līdz \~7 m dziļumam, visintensīvāk veidojās holocēna pirmajā pusē, it īpaši boreālajā laikā
- ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi
- paguzu Salīcis, šķībs, slīps
- pagužu Salīcis, šķībs, slīps
- pamata pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma
- pārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei; komparatīvs
- vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme
- sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam)
- nomenklatūras vārds saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību
- citnozīmes saliktenis saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; bahuvrihi; bahuvrihi saliktenis
- bahuvrihi saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; citnozīmes saliktenis
- -cidus Salikteņu beigu daļā norāda uz nāvējošu īpašību
- cerebrozīdi Salikti lipīdi, kas sastopami augu un dzīvnieku audos, īpaši daudz - nervu audu membrānās
- spermaglutinācija Salipšana kaudzītēs, raksturīga spermatozoīdu īpašība
- zaļa siļķe sālīta, ēšanai īpaši nesagatavota siļķe
- pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru
- fidibuss Salocīta papīra strēmele pīpes aizdedzināšanai
- krakovjaks Salona deja (augstmaņu galmos) īpašā izpildījuma manierē; sarīkojumu deja ar vienkāršotu horeogrāfiju
- haloģens Sālsradis: ķīmiskas īpašības apzīmējums fluoram, hloram, bromam un jodam, kas var tieši savienoties ar metāliem, radot sālis, kamēr visos citos gadījumos sāļu sastāvā ietilpst arī skābeklis
- Amīndīvu salas salu grupa Indijas dienvidrietumos (_Amīndīvi Islands_), Lakšadvīpas teritorijā, Lakšadvīpu salu ziemeļu daļā
- sašļukt Samazināties (piemēram, par īpašumu, nauda līdzekļiem)
- astenozoospermija Samazināts spermatozoīdu daudzums un kustību ātrums ejakulātā, azoospermijas īpaša forma
- duktopēnija Samazināts vadu, īpaši žultsvadu skaits; var būt vietēja vai vispārēja
- rēpnīca samērā bieza miltu biezputra, ne īpaši garšīga (bez piedevām)
- šahta samērā garš, vertikāls vai slīps dobums, eja (piemēram, celtnēs, iekārtās, iežos)
- tuvums samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.); vispārināta īpašība --> tuvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mierīgs samērā lēns, ilgs, kluss (par skaņu, tās īpašībām)
- tuvums samērā mazs attālums, atstatums; vispārināta īpašība --> tuvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rida samērā neliela biezuma slāņu kopums, kam raksturīgas kādas kopīgas sastāva vai uzbūves īpatnības
- slāņkārta samērā neliela biezuma slāņu kopums, kam raksturīgas kādas kopīgas sastāva vai uzbūves īpatnības
- paviegls samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pastingrs samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām); tāds, kas ir samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par cilvēku)
- etniski stereotipi samērā noturīgi vērtējumu ietveroši priekšstati par dažādu etnosu un etnisko kopību grupu pārstāvju tikumiem, garīgajām un fiziskajām īpašībām
- labi samērā pilnīgi (izpausties īpašībai, pazīmei)
- strūkla samērā šaurs, plūstošs, apkārtējās vides neierobežots (vielas) kopums, kura fizikālās īpašības (piemēram, ātrums, blīvums, temperatūra) atšķiras no vides fizikālajām īpašībām
- puskaīka samērā trūcīgs paputējušas saimniecības īpašnieks; paskops saimniekotājs
- pakūtrs samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- paslīps samērā, arī mazliet slīps; ieslīps (1)
- sadekāt samīt, nomīdīt (īpaši par aitām)
- salupināt Samizot pietiekamā daudzumā (sīpolus, kartupeļus u. tml.)
- recipienss saņēmējs^1^(3) - semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kura īpašumā (vai rīcībā) darbības rezultātā kas nonāk
- pieņemt Saņemt (ko no kāda); būt ar mieru saņemt (ko) īpašumā, rīcībā, lietošanā
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu)
- atpakaļatgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu)
- izņemt Saņemt īpašumā, lietošanā (parasti no kādas iestādes)
- PITA Sāpe pakaļā (par īpaši kaitinošu situāciju vai cilvēku; angļu "pain in the ass"; īsziņās)
- ahilodīnija Sāpes Ahileja cīpslā
- smelkt Sāpēt (īpaši par zobu sāpēm)
- šmelkt Sāpēt (īpaši par zobu sāpēm)
- sapīpjot sapīpēt (1)
- pārkašāt Sapīpēties pārāk daudz
- slīpēts saplāksnis saplāksnis vai saplākšņa plātne, kura ārējās kārtas ir slīpētas
- pārslīpējums saplākšņa un finierēto virsmu brāķa veids, kas rodas, ja tiek noslīpēta saplākšņa ārējā kārta vai finierētās virsmas kārta; labojams, vienīgi uzlīmējot jaunu finiera vai cita materiāla, piemēram, folijas kārtu
- uzpucētība Sapostība; saģērbšanās īpaši labās drēbēs
- saķīpot Sapresēt, salikt ķīpā
- raseņaugi Saracēniju rindas dzimta, kukaiņēdāji augi, lapu virspusē ir dziedzermatiņi, kas izdala lipīgu šķidrumu, kurā ielīp sīki kukaiņi un lapa saritinās ap to, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- garde Sardze, īpaši reģenta miesas sardze; atsevišķa karaspēka nodaļa, kas sastāv no izlasītiem dažāda apbruņojuma vīriem
- karnevāls sarīkojums (ar dejām, spēlēm, priekšnesumiem), kurā dalībnieki ir maskās un īpašos tērpos
- virteņi Sarīvētu kartupeļu pīrāgi ar smalki grieztas gaļas, sīpolu, biezpiena un garšvielas pildījumu
- žicka Sarkana turku dzija; krāsaina, īpaši sarkana vilnas dzija
- ureritrīns Sarkans pigments urīnā, ko novēro dažu febrilu stāvokļu, īpaši reimatisma, gadījumā
- Pyrethrum coccineum sārtā zeltpīpenīte
- Pyrethrum roseum sārtās zeltpīpenītes "Pyrethrum coccineum" nosaukuma sinonīms
- saslēgt Sasaistīt (locekļus, ķermeni), parasti ar īpaši savienojamu važu, ķēdi; ar šādu važu, ķēdi savienot (vairākus, daudzus cilvēkus vai dzīvniekus)
- mangu Saskaņā ar Centrālāfrikas azandu metafiziskajiem uzskatiem īpaša viela, kas cilvēku padara par burvi
- ieņēmumi Saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā)
- ievest valdījumā saskaņā ar tiesas lēmumu nodot īpašumu jaunam īpašniekam
- atrast Saskatīt, ievērot, uztvert (īpašības)
- saskrīpot saskrīpāt
- kokmasa sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei; slīpmasa
- nākt Sasniegt (kādu gatavības pakāpi), iegūt (kādu īpašību) - par augiem, dzīvniekiem
- attīstīties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā izaugsmē (par cilvēku); izveidoties (par individuālajām īpatnībām)
- izveidoties Sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (par rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml)
- nobriest Sasniegt psihes, rakstura, personības, to īpašību augstu attīstības pakāpi (par cilvēku)
- slide Sastatņi baļķu uzvilkšanai jeb velšanai pa slīpumu
- līnija Sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.)
- katapleksija Sastinguma lēkme stipra pārdzīvojuma ietekmē; tai raksturīga muskuļu tonusa un cīpslu refleksu zudums, nezaudējot apziņu
- sastīpāt Sastīpot
- sastīpēt Sastīpot
- sastīpot Sastiprināt (kā) detaļas ar stīpu vai stīpām; sastiprinot (kā) detaļas ar stīpu vai stīpām, izgatavot, arī izlabot (to)
- sažīkāt sastrīpāt, sasvītrot
- apstrīpāt Sastrīpot, padarīt neglītu, velkot strīpas
- stenohorija Sašaurinājums, īpaši asaru kanāliņa sašaurinājums
- šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes
- ģeneralizācija satura atlase un vispārināšanas process ģeogrāfijas karšu sastādīšanā, lai kartēs saglabātu un izceltu attēlojamo parādību svarīgākās iezīmes un raksturīgākās īpatnības atbilstoši kartes uzdevumam, tās tematikai un mērogam
- skaņa Satura, formas īpatnību kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī noskaņa
- saules apakšas saules pakāpi - saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus
- saulpakāpi Saules pakāpi - saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus
- saules pakāpi saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus
- soundtreks Saundtreks - īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš
- pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu
- smilšainās gruntis sausā stāvoklī birstošas gruntis bez plastiskām īpašībām; būvīpašības atkarīgas no smilšu graudu lieluma un mitruma satura
- zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji
- palmuvēzis Sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas māņkrabju suga, ķermeņa garums - līdz 32 cm, dzīvo Indijas okeāna un Klusā okeāna R daļas salās (olas un kāpuri attīstās ūdenī), spēj rāpties kokos, ēd gk. palmu augļus, it īpaši kokosriekstus; palmuzaglis
- dāvinājums Sava īpašuma piešķīrums citam bez atlīdzības
- želatine Savāda līme, ko dabū no dažām kustoņu daļām, cīpslām, zivju zvīņām utt., to pārdod plānās caurredzamās plāksnītes un lietā laku pagatavošanā, fotogrāfijā, pavāru mākslā, vīnu dzidrošanā utt.; želatīns
- saķeselēt Savākt (dāvanas, naudu baznīcā ar īpašu ķeseli)
- cerebrotonija Savaldība, piesardzība un noslēgtība kā rakstura īpašība
- sniega rēgi savdabīgas, slīpas, konusveida firna vai ledus virsas formas, kas veidojas, firnam vai ledum nevienmērīgi kūstot un iztvaikojot tiešu saules staru iedarbībā, ja uz tā virsmas atrodas iežu atlūzas un šķembas
- asinsbrālība Savienība starp cilvēkiem, kas apliecināta ar asinīm īpašā rituālā
- pieniņš savienojumā "peru pieniņš": darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni
- sausin savienojumā "sauss" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
- svaigs savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei
- mitrin savienojumā ar _mitrs_ izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
- garum savienojumā ar "garš" formām izsaka šis īpašības pastiprinājumu
- ilgum savienojumā ar "ilgs", "ilgi" izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu
- īsin savienojumā ar "īss" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
- melnin savienojumā ar "melns" formām lieto šīs īpašības pastiprinājuma raksturošanai
- melnum savienojumā ar "melns" formām lietos šīs īpašības pastiprinājuma raksturošanai
- mīļum savienojumā ar "mīļš" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
- odin savienojumā ar "ost" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
- raibum savienojumā ar "raibs" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
- rūgtin savienojumā ar "rūgts" formām izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
- sīcin savienojumā ar "sīks" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
- skaistin savienojumā ar "skaists" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
- skrāpu savienojumā ar "skrīpu" raksturo skaņas, kas rodas skrāpējot
- slaicin savienojumā ar "slaiks" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
- lielum savienojumā ar adjektīva "liels" formām izsaka īpašības pastiprinājumu
- lielumu savienojumā ar adjektīva "liels" formām izsaka īpašības pastiprinājumu
- pilnum savienojumā ar adjektīva "pilns" formām izsaka īpašības pastiprinājumu
- pilnumu savienojumā ar adjektīva "pilns" formām izsaka īpašības pastiprinājumu
- plānum savienojumā ar adjektīva "plāns" formām vai apstākļa vārdu "plāni" izsaka īpašības, pazīmes pastiprinājumu
- vecum savienojumā ar adjektīva "vecs" formām izsaka īpašības pastiprinājumu; ļoti vecs
- ie- savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu
- pa- savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu, nepilnīgumu
- pār- savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pastiprinājumu vai pārmēru
- ne- savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu
- tik savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda uz īpašības, pazīmes, tās izpausmes, parasti augstu, pakāpi
- visai savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi
- pār- savienojumā ar lietvārdu norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais
- palikt savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības
- pa- savienojumā ar verbu norāda uz darbības vai īpašības pakāpenisku pastiprinājumu
- palīgviela savienojumi, kas domāti pamatmateriālu un palīgmateriālu (krāsu, laku, līmju, mitrināšanas šķīdumu u. c.) tehnisko un darba īpašību uzlabošanai (balinātāji, sikatīvi, antisikatīvi, antioksidanti, pastas, šķīdinātāji, pernicas u. c.)
- saliedēt Savienot, saistīt (piemēram, parādības, īpašības) noteiktā sistēmā
- saliedēties savienoties, saistīties noteiktā sistēmā (par parādībām, īpašībām)
- aizstīpāt Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas
- aizstīpot Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas
- etnogrāfiskā grupa savrupa tautības vai nācijas daļa, kas saglabā dažas kultūras, valodas, dzīvesveida īpatnības
- aizsargājamie dabas objekti savrupi dabas elementi, veseli kompleksi vai teritorijas, kas atrodas īpašā valsts uzraudzībā
- savs kaktiņš, savs stūrītis zemes savs neliels zemes privātīpašums laukos; sava māja, savs mājoklis
- sacensība Savstarpēja cīņa, lai noskaidrotu, kas ir pārāks (piemēram, īpašību, prasmes ziņā)
- ķīlāties Savstarpēji apķīlāt vienam otra īpašumu
- stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā)
- pašiepazīšana Savu īpašību un uzvedības kā objektu, kas līdzīgs ar jebkādu citu objektu, izskatīšana
- sakraķot sazārdot (īpaši par āboliņu)
- norise Secīga (kā) stāvokļu, stadiju maiņa; īpašību, pazīmju kopums šādā maiņā
- apraksts Secīgs (priekšmeta vai parādības atsevišķu elementu un īpašību vai kāda procesa norises) attēlojums
- tehnoloģiskais process secīgu tehnoloģisko operāciju kopums darba priekšmetu (detaļu u. c.) īpašību pārveidošanai
- sēsta Sēdeklis (īpaši aužamos stāvos un laivā)
- sēsts Sēdeklis (īpaši aužamos stāvos un laivā); sēsta
- regulējamais sēdeklis sēdeklis, kam var regulēt sēdvietas augstumu, stāvokli garenvirzienā un atzveltnes slīpumu
- pussēdus Sēdus ar atpakaļ atliektu un pret ko (samērā zemu, slīpu) atbalstītu ķermeņa augšdaļu
- periglaciālā josla segledājam pieguloša josla, kuras klimata un dabas īpatnības veidojas segledāja ietekmē
- šķirnes kategorija sējumu un sēklas šķirnes īpašību rādītājs, ko nosaka sējumus aprobējot
- dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dīgšanas spars lielāks
- meženis Sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašība
- epizoohorija Sēklu izplatīšanās ar dzīvniekiem; sēklas pieķeras, pielīp pie dzīvnieka un kopā ar to pārvietojas uz citu vietu; šādi izplatās, piem., sunīši, dadži
- jarovizācija Sēklu pirmssējas sagatavošana īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību
- šķīstība Seksuāla atturība, kas uz laiku vai pastāvīgi jāievēro kā reliģiska prakse; īpaša nozīme tai ir kristietībā, kurā seksuālās attiecības tiek pieļautas vienīgi laulībā
- banku sektors sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības: banka, komercsabiedrība, kura nav banka vai finanšu iestāde, bet kuras pamatdarbība ir īpašuma pārvaldīšana, datu apstrādes sistēmu pārvaldīšana vai līdzīga palīgdarbība, kas papildina, paplašina vai veicina vienas bankas vai vairāku banku darbību, finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē
- viļņu izkliede sekundāro viļņu rašanās virzienos, kas nesakrīt ar krītošā viļņa virzienu un kas nav koherenti ar krītošo vilni; viļņu i–es cēlonis ir vides īpašību neregulāras lokālas izmaiņas, nehomogenitātes, termiskās u. c. fluktuācijas, citas fāzes mikroskopiski ieslēgumi, izkliedējoši centri u. tml.
- saņēmējs semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kura īpašumā (vai rīcībā) darbības rezultātā kas nonāk; recipienss
- pūra vešana sena latviešu tradīcija, ar kuru līgavas jeb jaunās sievas īpašuma daļa (pūrs) simboliski un praktiski tika nogādāta vīra saimniecībā
- atdzīres sena paraža pēc lielākām dzīrēm (īpaši kāzās) nākamajā vai aiznākamajā svētdienā sarīkot nelielākas dzīres tuvāku radu vai draugu ielokā
- konsekrācija Senā Romā akts, ar ko kādu priekšmetu vai vietu nodeva dievības īpašumā; ķeizaru laikā mirušā ķeizara vai ķeizara nama locekļa oficiāla izsludināšana par dievu
- septikonijs Senā Romā būves tips, kas pēc vienu pētnieku uzskata reprezentējis 7 stāvu terases veida celtni, bet pēc citu domām - bijusi ēka uz kuras fasādes atradies īpatnējs pulkstenis
- ponijs sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 centimetriem; šīs populācijas zirgs
- monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai
- ētoss Senajā Grieķijā tā sauca individualitātes rakstura stabilo, noturīgo tikumisko īpašību kopumu, vēlāk to attiecināja arī uz lielākām kopībām
- side Senajā Japānā īpaša zīda drāna, ko pasniedza kā dāvanu dieviem sintoistu tempļos
- gladiators Senajā Romā - īpašām izrādēm apmācīts cīnītājs (parasti vergs vai karagūsteknis)
- triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam
- pekūlijs Senajā Romā - kustams un nekustams īpašums, ko ar zināmiem noteikumiem vergu īpašnieks nodeva lietošanā no viņa atkarīgām personām un vergiem, saglabājot sev īpašuma tiesības
- cenzs Senajā Romā - pilsoņu īpašuma periodiska novērtēšana viņu iedalīšanai attiecīgās nodokļu maksātāju grupās
- augurs Senajā Romā - priesteris, kas pēc dabas parādībām, it īpaši putnu dziesmām un lidojuma, iztulkoja dievu gribu
- triumvirāts Senajā Romā - trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos
- cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību
- harūspiki Senajā Romā - zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu
- patronāts Senajā Romā īpaša aizbildnības forma; nepilngadīgo vai trūcīgo pilsoņu (klientu) atkarība no bagātajiem un ietekmīgajiem pilsoņiem (patroniem)
- omens Senajiem romiešiem laika pazīme, ļauns vai labs pareģojums, īpaši nejauši dzirdēts vārds
- burt Senāk iegriezt biškokā vai robežu kokā īpašuma zīmi, lai ar to aizsargātu no zagļiem
- orhestra Senās Grieķijas un Romas teātrī - īpašs laukums, uz kura atradās koris
- jomenri Senatnē - angļu brīvprātīgā kavalērijā, kas sastāvēja no muižniekiem un citiem zemes īpašniekiem
- hiērodūli Senatnē vergi, kas kalpoja svētnīcās un skaitījās par dievu īpašumu; dažos austrumu kultos un Korintā sievietes šajās statusā kalpoja sakrālai prostitūcijai
- mastaba Senēģiptiešu kapenes ar taisnstūrveida pamatni, slīpām sienām, plakanu jumtu un apbedīšanas kameru pazemē 3-30 m dziļumā; piramīdu priekšteces
- koksnes sēnes sēnes, kas inficē koksni un maina tās īpašības, koksni bojātājas sēnes izraisa koksnes trupi, koksni iekrāsotājas sēnes - koksnes iekrāsojumus
- koksni iekrāsotājas sēnes sēnes, kas maina koksnes dabisko krāsu, bet būtiski neietekmē tās fizikāli mehāniskās īpašības
- koksni bojātājas sēnes sēnes, kas noārda koksnes šūnu sieniņas un būtiski maina tās fizikāli mehāniskās īpašības
- Anakreonts Sengrieķu dzejnieks ("Anacreon", 570.-488. g. p. m. ē.), īpaši pazīstams ar savu mīlas un dzīru liriku, no viņa vārda radies apzīmējums "anakreontisks"
- kalokagatija Sengrieķu filozofijā - cilvēka iekšējo un ārējo īpašību, viņa fizisko un garīgo spēju harmonija
- proskēnijs Sengrieķu teātrī skēnas koka fasāde vai īpaša dekoratīva siena skēnas priekšā; arī skēnas akmens piebūve
- rūnu raksts senģermāņu raksts, kurā īpašas grafiskas zīmes tika iegrieztas kokā, izkaltas akmenī u. tml. un sākotnēji tika izmantotas kā maģiskas zīmes
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais
- njāja Senindiešu filozofijas sistēma; īpašu vērību veltīja izziņas loģiskajiem aspektiem un atzina 4 drošus izziņas līdzekļus - uztvērumu, secinājumu, salīdzinājumu un pierādījumu; pieļāva arī nedrošus izziņas līdzekļus, ētikā aicināja atbrīvoties no pieķeršanās lietu pasaulei
- devata senindiešu mitoloģijā - dievība, dievišķas dabas būtne; šāds apzīmējums attiecas gan uz dieviem vispār (daudzskaitlī, nereti apkopojošā nozīmē), gan īpaši uz dažādām zemāko dievību grupām
- devas Senindiešu mitoloģijā - dievu šķira, kā piem., debesu, gaisa zemes u. c., savu īpašo nozīmi iegūst tad, kad tiek pretstatīti asurām
- višvedevas senindiešu mitoloģijā - īpašs dievu (dažkārt arī zemāko dievu) grupējums visa panteona ietvaros, kuram nav vienota, visiem kopīga raksturojuma, pie tiem griežas ar dažādiem lūgumiem, aicina piedalīties upurēšanā u. tml.
- Pašupati senindiešu mitoloģijā - Rudras un Šivas epitets, īpaša viņu hipostāze ("zvēru (lopu) pavēlnieks, (dzīvo) radību kungs, pavēlnieks")
- agnejāstra senindiešu mitoloģijā - teiksmains ierocis, ugunīga šautra vai šķēps ar milzīgu iznīcinošu spēku, vēlākos laikos tam piedāvātas maģiskas īpašības
- banalitātes Senjora īpašuma monopoltiesības uz kādu sabiedriski nozīmīgu objektu, piemēram, dzirnavām, vīna spiestuvēm, Rietumeiropā viduslaikos
- pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību
- kaklagredzens Senlaicīga rotas lieta - ap kaklu valkājama metāla apļveida stīpa
- vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu
- Nībelungi Seno ģermāņu eposā - dārgumu īpašnieki, par kuriem cīnījās Zigfrīds (Sigurds); šī cīņa attēlota Vecākajā Edā, Nībelungu dziesmā u. c.
- diakoniks Seno kristīgo baznīcās īpaša telpa, kas pielīdzināma vēlāka laika sakristejai
- mancipācija Seno romiešu tiesībās - īpašuma tiesību nodošana liecinieku klātbūtnē
- Tauers Senos laikos Londonā - karaļa pils (1085.-1685. g.), vēlāk valsts cietums īpaši bīstamiem noziedzniekiem; daudzu izcilu personu soda vieta; mūsdienās - Ieroču muzejs
- dubultkleperis Sens apzīmējums igauņu vietējam lielāka auguma zirgam (142-151 cm skaustā); mazākus vietējos igauņu, īpaši Sāmsalas zirgus, dēvēja vienkārši par kleperiem
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā
- raksturojošās metodes sensorās metodes, ko lieto, lai raksturotu un noteiktu pārtikas produktu sensoro īpašību intensitāti
- iekrāsojums Sēņu vai baktēriju (retāk miecvielu) darbības rezultātā mainījusies aplievas vai kodolkoksnes krāsa; trupes sākumstadija, kurā koksne vēl saglabā mehāniskās īpašības
- septiktanks Septiks - īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai
- čevapčiči Serbu ēdiens no maltas liellopu gaļas un maltas cūkgaļas ar garšvielām; arī grilētas maltas gaļas desiņas ar sīpoliem
- kinetoskopija Sērijveida fotoattēli, kas attēlo kāda locekļa kustības vai raksturīgās īpatnības; izmanto gaitas traucējumu diagnostikai vai muskuļu funkciju koordinācijai
- sērmokšņi Sērmūkslis - pīlādzis, kam tautas tradīcijā piedēvē maģiskas aizsargīpašības
- higroma Seroza šķidruma uzkrāšanās gļotsomiņas vai cīpslas maksts dobumā
- termiņsertifikāts Sertifikāts ar īpaši norunātu termiņu
- zaļā karte sertifikāts, kas apliecina, ka tā īpašnieks ir apguvis golfa spēles noteikumus un uzvedības etiķeti
- starpsertifikāts Sertifikāts, ko par vēl pilnībā neapmaksātām akcijām izsniedz to īpašniekiem
- reālservitūts Servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam tā, kā to izlieto katrreizējais tā īpašnieks
- vingurainis Sešnīšu audekls ar īpatnēju rakstu
- dulcīts Sešvērtīgs spirts ar saldu garšu, iegūstams no īpaša mannas veida, atrodams dažos augos
- prokūrindosaments Sevišķa indosamenta forma, kas ļauj citai personai izmantot visas no vekseļa izrietošās tiesības, izņemot īpašuma tiesības uz vekseli
- primets Sevišķa, īpaša pazīme
- kornets Sevišķa, īpatnēja balss ērģelēs
- karantīnas nezāles sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai veicami īpaši karantīnas pasākumi
- stagione Sezona, īpaši, kādas operas skatuves izrāžu laiks
- šķīvja priekšlobītājs sfērisks šķīvis, kas nostiprināts slīpi gan pret vertikālo plakni, gan pret braukšanas virzienu; iestrādā nezāļu un augu atliekas līdzīgi lemeša priekšlobītājam
- sfinkterīts Sfinktera, īpaši tūpļa, slēdzējmuskuļa iekaisums
- horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni
- asins shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka vēdera dobuma vēnu sistēmā, īpaši urīnpūšļa un nieru vēnās; infestācija notiek pa gremošanas traktu vai cerkārijām ieurbjoties cilvēka ādā peldēšanās laikā; sastopama Āfrikā
- konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti
- ķuks Siena vai salmu ķīpa
- škļaupsts sienas augšdaļa, kas ēkas galos slīpi balsta jumtu
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums
- apšuvums Sienu pārklājums ēkas siltumtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai
- jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, sāls un bieži ķimeņu piedevu un kam nav nepieciešams īpašs nogatavināšanas periods
- sororāts Sievas māsu piedalīšanās laulības dzīvē, kad atsevišķos gadījumos (īpaši svētkos) jaunākās māsas tiek uzskatītas par vecākās māsas vīra blakus sievām
- verdzene sieviešu dzimuma cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums
- peķis Sieviešu dzimumorgāni, kaunums, īpaši klitors
- supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem
- surogātmāte sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu
- efeminācija Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī
- sievišķošanās Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī
- cīcis Sievietes kaunums (īpaši bērniem)
- feminizācija Sievišķības pazīmju, sievišķu īpašību attīstīšanās vīriešos
- efeminēšana Sievišķošanās - sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī
- ginekonoms Sievu uzraugs, Senajās Atēnās - īpašs amats sievu greznības apkarošanai
- ginaikonoms Sievu uzraugs, senās Atēnās īpašs amats sievu greznības apkarošanai
- signifikatīvs Signifikatīvais īpašvārds - īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds
- akarīdērces Sīkas ērces (0,1-0,9 mm), parasti bālganā krāsā, plaša ērču grupa ("Acaridiae"), kurā ietilpst noliktavērču un kašķērču dzimtas; pārtiek no organiskām vielām un sastopamas visdažādākajās vietās un substrātos, Latvijā nav īpši pētītas
- kirpans Sikhu reliģijas simbols - īpašas formas izliekts nazis jeb duncis, kas kalpo kā ceremoniāls ierocis
- parcele Sīks (parasti no lielāka zemes īpašuma atdalīts) zemes gabals
- ekskrescence Sīks izaugums ķermeņa virspusē, īpaši uz ādas un gļotādas
- sīksaimnieks Sīksaimniecības īpašnieks
- kraklē glazūra sīku plaisu tīkls, ko īpašam dekoratīvam efektam izveido glazētā keramikas izstrādājuma virsmā
- karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
- turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības
- mods Siloģisma veids, kam raksturīgas īpašas kvantitatīvas un kvalitatīvas atšķirības
- pašsilšana Silšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- peloīdterapija Siltumterapija, it īpaši dūņu dziedniecība
- aizzīme Simbols (parasti aplis vai kvadrāts) teksta rindiņas sākumā, kas norāda, ka ar šo rindiņu sākas kāda īpaša teksta daļa vai kāda saraksta elements
- simpatikoneirīts Simpātisko nervu, īpaši simpātiskā stumbra mezglu iekaisums
- geophilus Simtkāju apakšklases ģints, kuras sugas sastopamas augsnē līdz 60 cm dziļumā, uz 1 m^2^ augsnes var būt līdz 2000 īpatņu
- poliakrilnitrila šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai kopolimēriem, kuru ķēdēs vismaz 85% masas ir akrilnitrila elementārvienību; pēc ārējā izskata un dažām īpašībām līdzīga vilnai, tikai daudz mazāk uzsūc mitrumu un vairāk elektrizējas; izplatītākie komercnosaukumi – akrils, nitrins, orlons, kreslāns u. c.
- termoelastoplasti Sintētiski polimēri, kam parastajā temperatūrā piemīt gumijas īpašības, bet kas paaugstinātā temperatūrā pāriet viskozi tekošā stāvoklī
- polidiēns Sintētisks polimērs ar eļļas īpašībām
- dietilstilbestrols Sintētisks preparāts, kam piemīt sieviešu dzimumhormona īpašības; lieto olnīcu disfunkcijas gadījumos
- sintpops Sintīpops - elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators
- Ziepelhof Sīpele
- Zeepelhof Sīpeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā
- seapoy Sīpoji
- lociņš Sīpola laksts
- hiakinte Sīpolaugs, ko var uzziedināt kaut kurā laikā, arī ziemā
- čibuļi Sīpoli
- allium Sīpoli - liliju dzimtas ģints
- vairsīpoliņš Sīpoliņš, kas attīstās no tāda žākļu pumpura, kas parasti ieriešas starp sīpola zvīņām
- Arrhenatherum bulbosum sīpoliņu dižauza
- Juncus bulbosus sīpoliņu donis
- Dentaria bulbifera sīpoliņu zobainīte
- sīpoliņu dentārija sīpoliņu zobainīte ("Dentaria bulbifera"), rets augs lapu koku mežos ar veģetatīvās vairošanās pumpuriem lapu padusēs, izmanto ārstniecībā
- sīpollaksti Sīpolloki
- loka Sīpolloks
- sīpolnīca sīpolnica
- kandiks Sīpolpuķes
- puķsīpols Sīpolpuķu sīpols
- cibulis Sīpols
- cīpolis Sīpols
- sīpoli Sīpols ("Allium")
- sīpolklopsis Sīpolsitenis - izdauzītas, ar sīpoliem saceptas liellopu gaļas šķēles
- bindzoļi Sīpolu āboli
- narkise Sīpolu augs smaržainiem dzelteniem vai baltiem ziediem; narcise
- sīpulnieks sīpolu dobe
- sīpoldārzeņi Sīpolu dzimtas dārzeņi, kam ir sīpols (3)
- šalote Sīpolu ģints suga ("Allium ascalonicum"), kurai katrs sīpols sastāv no vairākiem maziem sīpoliņiem; maiga garša
- ķiploks Sīpolu ģints suga ("Allium sativum"), viengadīgs vai divgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām
- laksis Sīpolu ģints suga ("Allium ursinum"), savvaļas sīpols ar platām, eliptiski lancetiskām plakanām lapām, kuras var izmantot uzturā; mežloks
- lūsni Sīpolu loki
- saksis Sīpolu loks, labības stiebrs bez vārpas
- sīpolnīca sīpolu miza
- Chortophila antiqua sīpolu muša
- sīpolracējs Sīpolu racējs - mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī
- Allium cernuum sīpolu suga
- Allium triquetrum sīpolu suga
- Aflatunas sīpols sīpolu suga ("Allium afluatense")
- baltmatainais sīpols sīpolu suga ("Allium albopilosum")
- šķautnainais sīpols sīpolu suga ("Allium angulosum")
- purpursarkanais sīpols sīpolu suga ("Allium atropurpureum")
- zilganais sīpols sīpolu suga ("Allium caeruleum syn. Allium azureum")
- lavandzilais sīpols sīpolu suga ("Allium caesium syn. Allium urseolatum")
- dārza sīpols sīpolu suga ("Allium cepa")
- Kristofa sīpols sīpolu suga ("Allium christophii")
- batunsīpols Sīpolu suga ("Allium fistulosum"), saukta arī lielais loksīpols
- zeltainais sīpols sīpolu suga ("Allium flavum")
- milzu sīpols sīpolu suga ("Allium giganteum")
- Karatau sīpols sīpolu suga ("Allium karataviense")
- Maksimoviča sīpols sīpolu suga ("Allium maximowiczii")
- Moli sīpols sīpolu suga ("Allium moly")
- kalnu sīpols sīpolu suga ("Allium montanum")
- narcisziedu sīpols sīpolu suga ("Allium narcissiflorum")
- melnais sīpols sīpolu suga ("Allium nigrum")
- krūmāju sīpols sīpolu suga ("Allium oleraceum")
- augstkalnu sīpols sīpolu suga ("Allium oreophyllum")
- puravs Sīpolu suga ("Allium porrum"), divgadīgs garšaugs ar platām, plakanām lapām
- maurloks Sīpolu suga ("Allium schoenoprasum"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem
- ķiploku sīpols sīpolu suga ("Allium scorodoprasum")
- lulis Sīpolu suga ("Allium scorodoprasum"), ķiploku sīpols
- lullītis Sīpolu suga ("Allium scorodoprasum"), ķiploku sīpols; lulis (2)
- Sicīlijas sīpols sīpolu suga ("Allium siculum")
- apaļgalvas sīpols sīpolu suga ("Allium sphareocephalon")
- kārtainais sīpols sīpolu suga ("Allium stipitatum")
- vienlapas sīpols sīpolu suga ("Allium unifolium")
- mežloks Sīpolu suga ("Allium ursinum"), savvaļas sīpols ar platām, eliptiski lancetiskām plakanām lapām, kuras var lietot uzturā; laksis
- vīnkalnu sīpols sīpolu suga ("Allium vineale")
- Zebdanas sīpols sīpolu suga ("Allium zebdanese")
- sīpolsula sīpolu sula
- sīpolnīca sīpolu trauks
- ķeķe Sīpolu vai ķiploku kopa, kas izaug no vienas sēklas
- ķekars Sīpolu vai ķiploku saime, kas izaug no vienas sēklas
- pīne Sīpolu virtene
- Eumerus strigatus sīpolu ziedmuša
- sīpolveidīgs Sīpolveida
- tenofonija Sirds troksnis; uzskata, ka to izraisa pārmaiņas cīpslainajās stīgās
- lirisks Sirsnīgs, maigs, arī jūtīgs (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm)
- savienojamība Sistēmai vai ierīcei piemitīga īpašība, kas ļauj to bez modificēšanas pievienot citām sistēmām vai ierīcēm
- nebīstamība Sistēmas īpašība nekad nekaitēt tās lietotājam vai apkārtējai videi
- lietojamība sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus
- lietišķums Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus
- datu savākšana sistemātiska datu iegūšana īpašiem mērķiem no dažādiem avotiem, ieskaitot aptaujas, intervijas, novērojumus, esošos reģistrus un elektroniskos ierakstus
- grāmatvedības kontu plāns sistematizēts grāmatvedības kontu saraksts, ko uzņēmumā izstrādā ilglaicīgai lietošanai, pamatojoties uz tiesību aktos noteikto uzņēmumu un organizāciju vienoto grāmatvedības kontu kontu plānu un detalizējot to atbilstīgi uzņēmuma saimnieciskās darbības īpatnībām
- zvans Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas
- fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu
- izsist Sitot (kādu), novērst (kādu īpašību); sitot (kādu), panākt rezultātu
- pablākšt Sitot (parasti rudzu vārpas pret īpašu ierīci), izkult, panākt, ka izbirst (graudi)
- pasist Sitot (parasti rudzu vārpas pret īpašu ierīci), pakult
- glioksāls Skābeņskābes aldehīds, dzeltens šķidrums ar īpatnēju smaržu, izmanto par starpproduktu heterociklisku savienojumu un krāsvielu sintēzē
- kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru
- rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru
- neitralizācija Skābo un bāzisko savienojumu savstarpēja reakcija, kuras rezultātā rodas sāļi un zūd kā skābās, tā bāziskās īpašības; skābes īpašību iznīcināšana ar sārmiem vai sārma īpašību iznīcināšana ar skābēm
- rūgsts skābums, īpatnēja garša un smarža, kas rodas no rūgšanas
- kvēlskaitlis Skaitlis, kas raksturo aizdedzes sveces siltumīpašības; tas ir proporcionāls vidējam indicētam spiedienam, kurā, sveci izmēģinot speciālā viencilindra motorā, no sakarsušā sveces elektroda vai izolatora sākas darbmaisījuma kvēlaizdedze
- standartfunkcija Skaitļošanas algoritmos bieži sastopama elementāra funkcija, ko aprēķina ar īpašu fiksētu (iebūvētu) standartprogrammu
- programmkontrole Skaitļotāja un tā ierīču darbības pareizības pārbaude, ko veic ar īpašām kontroles programmām
- kongruence skaitļu teorijā - skaitļu īpašība dot vienādus atlikumus, ja tos dala ar doto skaitli (moduli)
- frēzija Skalbju dzimtas ģints ("Freesia"), sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem, 2 sugas ar varietātēm (pēc citiem datiem - 20 sugu), Latvijā audzē >40 šķirņu
- gladiola Skalbju dzimtas ģints ("Gladiolus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem, 130-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, \~13 sugu audzētas kā krāšņumaugi, mūsu dienās audzē \~300 šķirņu
- sakalis Skalu malkas pagale, sveķains skals; īpaši sagatavota malkas pagale, kuru dedzināja apgaismošanai
- berserkeri Skandināvu mitoloģijā - cilvēki, kuriem piemita īpaša spēja nošķirt savu dvēseli no ķermeņa un staigāt apkārt lāča izskatā, tiem piemita ārkārtīgs spēks
- noskaņa Skanējuma īpatnības, skaņas īpašību kopums
- tonis Skaņa ar noteiktām īpašībām (skaņdarbā, mūzikas skaņu sistēmā u. tml.)
- tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas
- pieskaņa skaņas tembra, izrunas īpatnība (parasti neliela)
- instrumentācija Skaņu atlase pantā, kura piešķir tam īpašu skanējumu, rada emocionālu nokrāsu
- fonētika Skaņu kopums, to īpašības (kādā valodā)
- gājiens Skaņu secība bez īpašas tematiskas nozīmes (piemēram, melodijā)
- skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām
- spalgs Skarbs, ass (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos; būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām)
- slaloms skeitborda disciplīna - braukšana pa slīpu ceļu starp mākslīgiem šķēršļiem
- paraugskolēns Skolēns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs skolēns
- skrīpsna Skramba, skrīpa
- krīžāt Skribelēt, skrīpāt
- skrīpot skrīpāt
- skrīpsta skrīpsts
- skripsts Skrīpsts
- skrīpstāji skrīpšļi
- sūcējskropstaiņi Skropstaiņu tipa klase ("Suctoria"), vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi, dzīvo piestiprinājušie pie ūdensdzīvniekiem vai ūdensaugiem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- sīpolnieki Skrundas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Sīpoli" iedzīvotāji
- atdarvošana Skujkoku koksnes virsmas apstrāde ar īpašām vielām, lai aizvāktu sveķus
- eskvairs skvairs (1) - lauku muižnieks vai kādā apvidū lielākais zemes īpašnieks Anglijā
- diagonalslāņojums Slāņojuma veids, kur slāņi iet slīpi, šķērsām horizontāliem; sastopams deltu un kāpu nogulumos
- alkaloīdi Slāpekli saturoši organiski savienojumi, kuriem ir bāziskas īpašības; izmanto, piemēram, zāļu (morfija, hinīna) ražošanai
- lielmoguls Slavens dimants briljanta noslīpējumā (280 karātu)
- hermētiskums slēgtas izolētas telpas īpašība, kas nodrošina gāzes vai šķidruma neizplūšanu no telpas un neieplūšanu tajā
- dziļūdens ieplaka slēgts okeāna gultnes pazeminājums, kura nogāžu slīpums ir līdz 45 grādiem un dziļums pārsniedz 5000 m
- dromoss Slēgts, šaurs horizontāls vai ieslīps koridors zem kapu uzkalna, savienots ar apbedījuma kameru
- burte Sleja, strīpa
- mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie
- cikloforija Slēpta acs tendence griezties ap savu priekšēji pakaļējo asi slīpo muskuļu insuficiences dēļ
- slepenraksts Slēpts raksts, kas bez teksta īpašas apstrādes nav saskatāms
- sklejens Slidens, slīps
- sklijš Slidens, slīps
- sklījš Slidens, slīps
- sklīžs Slidens, slīps; sklijš
- ceļa garenprofils sliežu ceļa trases projekcija vertikālajā plaknē; sastāv no horizontāliem un slīpiem ceļa elementiem
- kuļķis Slikta (māla) pīpe
- ķuļķene Slikta pīpe
- ķuļķenis Slikta pīpe
- divertikuloze Slimība, ko raksturo daudzi divertikuli zarnās, īpaši resnajā zarnā
- iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā
- sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības
- hormonterapija Slimību ārstēšana ar hormonu preparātiem vai vielām, kam ir hormonu īpašības vai līdzīga iedarbība
- ģeopatoloģija Slimību īpatnību pētīšana atkarībā no topogrāfijas, klimata, uztura, paradumiem u. c. faktoriem dažādās pasaules malās
- onomatomānija Slimīga nosliece atcerēties kādu vārdu, atkārtot vienu un to pašu vārdu vai tam piešķirt īpašu nozīmi
- gumoze Slimīga sveķu tecēšana no kokiem (it īpaši plūmēm), retāk no lakstaugiem
- slīpe Slīpā (jumta, tā seguma) daļa
- spankers Slīpa (slīptakelēta) apakšējā bura bezānmastā
- sfinkterektomija Slīpā blefarotomija
- rampa Slīpa brauktuve (vai josla), kas šķērsojuma mezglā savieno dažādu līmeņu ceļus; bez pakāpieniem izbraucams vai izejams dažādo līmeņu ceļu savienojums
- gafelbura Slīpa četrstūrveida bura, kuras augšējā mala piestiprināta pie gafeles
- panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē, arī pie tiltiem) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem
- lāvs Slīpa mala, krasts
- slips slīpa platforma zvejas kuģa pakaļgalā, pa kuru uzvelk uz klāja trali vai citu zvejas riku, vai vali
- iedzīšanas rampa slīpa platforma, kas atvieglo dzīvnieku iedzīšanu transportlīdzeklī vai izdzīšanu no tā
- uzliktene Slīpa pults burteņu novietošanai
- mutuls Slīpa taisnstūrveidīga plātne doriskā ordera dzegas apakšdaļā virs frīzes
- klīvers Slīpa trīsstūra bura, ko uzvelk fokmasta priekšā
- rampa Slīpa vai paceļama platforma preču pārvietošanai no zemākas vietas augstākā un otrādi
- slīpums Slīpa vieta; arī slīps veidojums
- sklida Slīpa virsma, nolaidenums
- nogāze Slīpa zemes virsma (attiecībā pret horizontālu plakni)
- apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu
- izslīpēt Slīpējot izveidot
- pieslīpēt Slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot; slīpējot pielīdzināt
- slīpējums Slīpējot izveidots ornaments, attēls u. tml.
- izslīpēt Slīpējot likvidēt
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot kam (vēlamo formu)
- noslīpēt Slīpējot padarīt asu
- uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu
- uztecināties Slīpējot par daudz, negribēti izveidot pārasmeni
- izslīpēt Slīpējot uzasināt
- slīpāniski slīpeniski
- tesele Slīpernieku cirvis
- šļucava Slīperu cirvis
- slīpernieks Slīperu izgatavotājs
- vibroslīpēšana Slīpēšana, kurā tiek izmantotas vibrācijas
- rupjslīpēšana Slīpēšana, kurā veic (kā) rupjapstrādi
- borts Slīpēšanai nederīgi dimantu saaudzeņi ar neregulāru formu
- smirģelis Slīpēšanai, pulēšanai, asināšanai paredzēts materiāls, kas ir sacementēts, piemēram, no sasmalcināta granīta
- lepēt Slīpēt
- pucēt Slīpēt
- slīpāt Slīpēt
- pārslīpēt Slīpēt vēlreiz, no jauna
- satecināt slīpēt, asināt (lielāku daudzumu objektu uz slīpripas)
- fasete Slīpēta skaldne (piemēram, dārgakmenim)
- pucētājs Slīpētājs; spodrinātājs
- juveli Slīpēti dārgakmeņi, pērles, vispārim dārgas rotas
- spitālis Slīpēts blēdis
- juvelis Slīpēts dārgakmens; rotas lieta no dārgakmeņiem, pērlēm un dārgmetāliem
- briljants Slīpēts dimants, kuram ir 58 šķautnes, izmanto rotas lietām; sastopams visās spektra nokrāsās, bet visvērtīgākie ir baltie
- pagāzu Slīpi
- pagāžus Slīpi
- pazvilu Slīpi
- pazvilus Slīpi
- piegāzu Slīpi
- puszvilu Slīpi
- puszviļu Slīpi
- puszvilus Slīpi
- puszviļus Slīpi
- puszvīļus Slīpi
- šķieniski Slīpi
- šļaupiniski Slīpi
- šlaupiņu Slīpi
- slīpai Slīpi
- slīpu Slīpi
- tūniski Slīpi
- knupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
- knūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
- kņupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
- kņūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
- knupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
- knūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
- kņupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
- kņūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
- iekalnus Slīpi gar kalna piegāzi uz augšu
- šreijāt Slīpi griezt
- pāls Slīpi griezts auduma gabals svārku, kleitu apakšdaļas šūšanai
- šļieba Slīpi izveidota (siena kaudze)
- nošļaupstīt Slīpi nocirst
- piešļaukt Slīpi nocirst
- noskļaubt Slīpi nogriezt, izveidot mieta aso galu
- sklaust slīpi nogriezt, nocirst
- transporta tekne slīpi nostiprināts koka, dzelzsbetona, stiklplasta vai cita materiāla elements ar bortiem vai bez tiem dažādu materiālu transportēšanai virzienā uz leju
- atgāznis Slīpi novietoti balsta elementi, kas ir pretēji horizontālām vai vertikālām slodzēm
- slieteniski Slīpi novietots, piesliets
- tūna Slīpi novietotu koku žogs
- tūne Slīpi novietotu koku žogs
- nozvilu Slīpi uz vienu pusi, greizi, šķībi
- nokārens Slīpi uzkārts, pakārts, nokarājas
- šķērsām Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam)
- šķērsu Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam); šķērsām
- pazvili Slīpi, greizi
- šļaubi Slīpi, nolaideni
- slidu Slīpi, nolaideni
- zvīlēt Slīpi, pusguļus
- zvīlus Slīpi, pusguļus
- šreijaniski Slīpi, šķērsām
- streijāniski Slīpi, šķērsām
- streijāniskis Slīpi, šķērsām
- šreijiski Slīpi, šķērsām; šreijaniski
- nozvēlu Slīpi, šķībi
- slaidus Slīpi, šķībi
- slaubeniski Slīpi, šļaupi
- šķībiski slīpi, tā, ka viens gals augstāk, bet otrs - zemāk
- Naugārdes ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
- Slepu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
- Sliepu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
- Slīpa ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
- Slīpu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
- Sikšņu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
- Slīpis Slīpju ezers Smiltenes pagastā
- rupjslīpmašīna Slīpmašīna (kā) rupjapstrādei
- apaļslīpmašīna Slīpmašīna centros bāzētu ķermeņu ārējo cilindrisko virsmu slīpēšanai
- plakanslīpmašīna Slīpmašīna plakanu virsmu slīpēšanai
- bezcentra slīpmašīna slīpmašīna uz balstnaža starp vadripu un slīpripu bāzētu cilindrisku ķermeņu slīpēšanai
- šļaupsts Slīpne, it sevišķi jumta slīpne
- aparele Slīprakums ierakumu un paslēptuvju sienās kara tehnikas iebraukšanai un izbraukšanai
- vadripa Slīpripa, ko lieto bezcentra slīpmašīnās slīpējamā ķermeņa aksiālai pārvietošanai
- gāzts Slīps
- iegāzins Slīps
- ielens Slīps
- lēmens Slīps
- pazvils Slīps
- šļaubenisks Slīps
- šļauns Slīps
- slīpenisks Slīps
- sluzens Slīps
- sklaudums slīps (koka) nocirtums
- kursīvs slīps (uz labo pusi) tipogrāfisks raksts; slīps (uz labo pusi) burts; slīpraksts
- enkurklīze Slīps cauruļveidīgs caurums kuģa sānos, caur ko no ārpuses enkurķēde iet uz enkurspilvi
- aizgalds Slīps dēlis ratu sānos vai malā
- atsveķošanas sānteka slīps iegriezums koka mizā, lūksnē un koksnē, lai panāktu sveķu iztecēšanu
- sānteka Slīps iegriezums koka mizā, lūksnē un koksnē, lai panāktu sveķu iztecēšanu
- ielens kalns slīps kalns
- slīpleņķis Slīps leņķis
- slidkalniņš Slīps paaugstinājums ar slidenu virsmu, kas paredzēts lejupslīdei rotaļās
- antiklināls Slīps pretējā virzienā
- pievējš Slīps pretvējš
- slīpne Slīps reljefa veidojums
- knūps Slīps, ieslīps
- kārens Slīps, kraujš
- nošļaubans Slīps, nogāzens
- notekains Slīps, nogāžains
- nokarans Slīps, nolaidens
- slejš Slīps, nolaidens
- sliens Slīps, nolaidens, nestāvs
- nošļaupts Slīps, nošķelts
- atlēzins Slīps, stāvs, kraujš, atkarīgs
- šļaubs Slīps, stāvs, nogāzens
- šļaukans Slīps, šķībs
- žļaubans Slīps, šķībs
- zvīls Slīps, šķībs
- zvils Slīps, šķībs, pusguļus
- zviļš Slīps, šķībs, tāds, kas atrodas pusguļus
- šļauks Slīps, uz galu plānāks
- sērija slīpslāņotu nogulumu uzbūves vienība
- aerofotoainu transformēšana slīpu ainu pārvēršana noteikta mēroga horizontālās ainās
- lēvens Slīpums
- šļaubums Slīpums
- šļaukums Slīpums
- iešļaupums Slīpums (kalna)
- kausa Slīpums kalna nogāzē
- kausta Slīpums kalna nogāzē
- nokausa Slīpums kalna nogāzē
- atgāzenis Slīpums uz āru
- nošmaugums Slīpums, arī konusveida
- sklandis Slīpums, nogāze (slidena)
- šlaupums Slīpums, šļaupums
- proklinācija Slīpums; noliekšanās uz priekšu
- slokatiņš Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu
- slokatnis Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu
- kefalotripsija Smagās dzemdībās nedzīvā augļa galvas saspiešana ar īpašām knaiblēm
- pavīksnēt Smaidīt, vīpsnāt (ne tikai nicinoši)
- nošmaugans Smails, ar ieslīpi nošķeltu galu
- malšana Smalcināšana, spiežot vai beržot starp cietām, nelīdzenām virsmām (īpašās mašīnās, dzirnavās)
- matča smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā
- iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti)
- iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi)
- iepīpot Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi)
- dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem); radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.)
- izsmēķēt Smēķējot pilnīgi izkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.); smēķējot pilnīgi izkvēlināt tabaku (pīpē)
- aktīvā smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes
- trupkāt Smēķēt (koka pīpi)
- sušķēt smēķēt (pīpi ar sliktu tabaku)
- pīpēt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.)
- sūkt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni
- zīst Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni
- kaļķēt Smēķēt (pīpi, kaļķīti)
- troķēt Smēķēt (pīpi)
- tuļķēt Smēķēt pīpi
- uzraut dūmu smēķēt, uzpīpēt
- pīpermanis Smēķētājs, pīpmanis
- pīpinieks Smēķētājs, pīpnieks
- lorķis Smēķis; pīpe
- lurķis Smēķis; pīpe
- pavīpnēt Smīnēt, vīpsnāt
- pavīpņot Smīnēt, vīpsnāt
- vīpnēt Smīnēt, vīpsnāt
- vipsnāt Smīnēt, vīpsnāt
- smaidons smīns, vīpsna
- zirgs ballē sniegs salīp, saveļas zirgam zem pakaviem
- eiklīdija Snīpainīte - krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium")
- euclidium Snīpainītes
- nībis Snīpis
- šņīpa Snīpis
- šņīpis Snīpis
- šnībis Snīpis (1)
- šņipis Snīpis (1)
- šnucis Snīpis (1)
- pīpis Snīpis (piemēram, tējkannai)
- šņībis Snīpis (traukam)
- murza Snīpis, snuķis
- šņupe Snuķis, tējkannas snīpis
- snubis Snupis, deguns, snīpis
- gerontoloģiskais sociālais darbs sociālā darba specializācija, kas balstās uz holistisku biopsihosociālu pārmaiņu izpratni un psiholoģiskām, fizioloģiskām, medicīniskām zināšanām par cilvēku novecošanās procesu, sociālās funkcionēšanas īpatnībām un sociālo aprūpi darbā ar gados vecākiem cilvēkiem
- kollektīvisms Sociālistiska mācība, ka ražošanas līdzekļi jāatņem privātīpašniekiem un jānodod ražotāju kollektīvam, kas peļņu sadala saviem locekļiem
- dzimte sociālo lomu kopums, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, kuras konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām noteiktām sabiedrības grupām, parasti sievietēm un vīriešiem
- bīstamība Sociāls un tiesisks jēdziens, kas saistīts ar kāda objekta vai darbības vērtējumu no personas, īpašuma vai interešu apdraudējuma viedokļa
- sociālais dzimums sociālu lomu kopums, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, kuras konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām noteiktām sabiedrības grupām, parasti sievietēm un vīriešiem
- marķējumteorija Socioloģijas nozare, kas cilvēku mijiedarbību un viņu rīcību, kā arī sociālo kontroli aplūko no marķēšanas viedokļa, īpaši apskatot novirzes no normas
- rekambio Sods par vekseļa nesamaksāšanu laikā, īpaši kursu starpība tai vietā, kur atrodas vekseļa devējs, un tai, kur jānotiek maksāšanai
- mēnessērdzība Somnambulisms - īpatnēji apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; apziņas krēslas paveids
- paldriķis Spainis (kāds īpašs spaiņa veids)
- banstaklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai
- banstāklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai
- bansteklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai
- spandāgs Spandags - mucinieka darbarīks stīpu uzvilkšanai; balstāķis
- mocarabi Spāniešu kristieši, kas islāma uzvaras gaitā palika arābu virskundzībā un saglabāja tur savas kulta, varbūt arī dogmu īpatnības, kas sakņojas Spānijas vestgotu baznīcā
- rokambols Spāniešu sīpols, līdzīgs ķiplokam; rokambolis
- špāre spāre^1^ - viena no jumta seguma nesošām horizontālām vai slīpām detaļām
- adiantu spārnene spārneņu suga ("Fissidens adianthoides"), kas mitros mežos izplatās arī uz kritalām un koku (it īpaši apšu) stumbru pamatnes
- burtveidols Speciāla drukāto rakstzīmju izveide, kam raksturīgs noteikts slīpums un līniju biezums
- integrāllogaritms Speciāla funkcija ko definē ar īpašu integrāli
- integrālkosinuss Speciāla funkcija, kuru definē ar īpašu integrāli
- integrālsinuss Speciāla funkcija, kuru definē ar īpašu integrāli
- konservanti speciāla piedeva ar fungicīdām īpašībām, kas novērš ūdens dispersiju atsevišķo sastāvdaļu bioloģisko noārdīšanos
- lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs
- eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori
- eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori
- velokurpes Speciāli riteņbraucēju apavi (parasti ar īpaši izveidotu zoli saskarsmei ar velosipēda pedāli)
- gaismjutīgais slānis speciāli veidots slānis, kurš noteikta starojuma ietekmē maina savas strukturālās un fizikāli ķīmiskās īpašības, ko izmanto fotogrāfiju (emulsijas slānis) un formu plašu (kopējamais slānis) izgatavošanā; fotoemulsija
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi
- kinologs Speciālists, kas veic noziedznieku meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību
- pretkopēšanas aizsardzība specializēti paņēmieni (piemēram, apslēptu instrukciju izmantošana, īpaša piekļuve diskatmiņai u. c.), kas aizsargā pret nesankcionētu lietojumprogrammu un datņu izmatošanu
- uzgaļu komplekts specializētu noņemamu montāžas instrumenta galam pievienojamu darbdaļu kopa. Iespēja vairākus uzgaļus izmantot vienam instrumentam sekmē instrumenta universālu lietošanu. Piemēram, rokas urbmašīnas uzgaļu komplektā var būt dažādu izmēru urbji, frēzes, skrūvgriežņi, slīpēšanas uzgaļi u. c.
- specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana
- fotorezists speciāls fotoemulsijai līdzīgs materiāls, kas maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības pēc eksponēšanas; paredzēts informatīva teksta vai attēlu pārnešanai
- bremžu šķidrums speciāls šķidrums ar zemu sasalšanas temperatūru, nelielu stigrību un labām eļļošanas īpašībām
- heteroze Spēcīgāka attīstība, lielāka dzīvotspēja un produktivitāte (augu un dzīvnieku hibrīdiem salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies)
- ksilenoli Spēcīgi dezinficējoši līdzekļi, oksiloli, dimetīlfenoli, īpašībās līdzīgi fenolam un krezoliem, bet apmēram 15 reizes stiprāki kā dezinficētāji
- sparīgs Spēcīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā
- sajūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības); izjūta (2)
- psihografoloģija Spēja intuitīvi uzzināt personas rakstura īpašības no tās raksta ainas, neizdarot nekādu sīkāku grafoloģisku analīzi
- sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
- saprasme Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus; sapratne
- izjūta Spēja uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības)
- garša spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu
- slīdīpašība Spēja, īpašība slīdēt (1)
- izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību)
- prasme Spēju un īpašību kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai), mācēšana
- dinamoģenēze Spēka vai enerģijas, īpaši muskuļu vai nervu enerģijas rašanās
- pārgājība Spēkratu ekspluatācijas īpašība, kas nosaka to spēju pārvietoties pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu (smiltīm, karjeriem, lauku, mežu, sniegu)
- iedarbināšanas vieglums spēkratu īpašība būt viegli iedarbināmam dažādos ekspluatācijas apstākļos, ko raksturo iedarbināšanai nepieciešamais laiks, pieliekamais spēks un nepieciešamo kustību amplitūda
- noturība spēkratu īpašība pretoties dzinekļa (riteņu) slīdei; ir garennoturība un šķērsnoturība
- piekļuve spēkratu īpašība, kas raksturo iespēju viegli un ērti piekļūt apkalpojamiem mezgliem; piekļuve nosaka papildoperāciju, speciālu instrumentu un palīgiekārtu nepieciešamību un laika izlietojumu tehniskajās apkopēs veicamo pārbaudes, regulēšanas un detaļu nomaiņas darbu izpildei
- apkopes ērtība spēkratu īpašība, kas raksturo to tehnisko apkopju izpildes vieglumu, ērtumu, vienkāršību un patērēto laiku
- mazgātspēja (eļļai) spēkratu motoru eļļu īpašība, ko raksturo ar eļļas spēju nomazgāt no virzuļu sieniņām lakveida nosēdumus, kas veicina piededžu veidošanos un virzuļu gredzenu piedegšanu
- trokšņainība spēkratu un to daļu īpašība, kas izpaužas trokšņa radīšanā, spēkratiem strādājot; trokšņainību rada ilgstošu neperiodisku svārstību kopums, kas rodas galvenokārt motora, arī citu mehānisko agregātu un riepu darbības laikā
- remontpiemērotība spēkratu un/vai to agregātu un sistēmu īpašība, kas raksturo to piemērotību un ērtumu atjaunošanas un remonta darbu veikšanai
- atjaunojamība spēkratu, to sistēmu, agregātu vai detaļu īpašība, ko, ņemot vērā tehniskās apkalpošanas kvalitāti, nosaka iespēja konstatēt un novērst bojājumus un atteices
- zirgu darbaspējas spēks, ātrums, izturība, kas ir atkarīgi no zirga tipa, augstākās nervu darbības tipa un individuālām iedzimtām īpašībām
- erka Spēks, enerģija, drosme; iedvesma, pacilāta sajūta, īpaši labs garastāvoklis
- absorbcijas spektrs spektrs, ko iegūst, ja baltā gaisma iet caur kādu vidi; tas sastāv no atsevišķām tumšām līnijām vai dažāda platuma joslām, kas raksturo attiecīgās vides īpašības
- serso Spēle, kurā divi vai četri dalībnieki met ar nūjiņu cits citam stīpu
- loto Spēle, kuras dalībniekiem uz īpašām kārtīm jāaizsedz nosauktie numuri vai attēli
- boulings spēle, kuras mērķis ir, pa īpašu celiņu ripinot smagu un cietu plastikāta bumbu, notriekt pēc iespējas vairāk no 10 trīsstūrveidā nostādītajiem ķegļiem
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts
- spēļu kārts spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā)
- turēties līdzi Spēt veikt to pašu, ko pārējie; būt ar tādām pašām īpašībām, kādas ir pārējiem
- rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem
- grāmatrūpnieks Spiestuves īpašnieks
- fiška Spilgta, būtiska īpatnība; īpatnējs paņēmiens; kaut kas aizraujošs, intriga, noslēpums
- mirdzēt Spilgti izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību)
- unikāls Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām)
- zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.)
- španriņķis Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu
- španvica Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu; španriņķis
- spinakera forma spinakerburas apveids (veids), kas nosaka tās aerodinamiskās īpašības, parasti izmanto gan horizontāli, gan vertikāli, gan abējādi sašūtas auduma slejas (bānes), kā arī tās šuj zvaigznes staru veidā
- treniņš Sportā - vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība
- treks sporta būve riteņbraukšanas, motosporta, skriešanas sacensībām - noslēgts ovāls celiņš ar slīpu pamatu
- virāža sporta celiņa (piemēram, velotreka) pagrieziena vieta ar slīpumu uz pagrieziena iekšpusi
- kamaniņas sporta rīks nobraucieniem pa īpaši izveidotu ledus trasi
- motobraukšana uz ledus sporta veids - braukšana ar īpaši pielāgotiem motocikliem pa ledus celiņu
- BMX sporta veids, braukšana ar īpašas konstrukcijas velosipēdiem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi (ar tramplīniem, ieplakām)
- ekstrapolēt Spriest par priekšmetu vai parādību, zinot tikai par kādas tā daļas īpašībām
- Wilhelminenhof Sprigauļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā
- spundenieks Spundes (6) īpašnieks
- pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu
- gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri
- slepkava Staltbriežu bullis ar bezžuburu ragiem un arī vecāks stirnu āzis ar taisniem, gariem bezžuburu ragiem, ar ko bieži kropļo jaunākos un perspektīvākos īpatņus
- sākotnējā grafikas apmaiņas specifikācija standartizēts datorgrafikas datņu formāts, ko ieteicis Amerikas Nacionālais standartu institūts un kas īpaši piemērots datorizētās projektēšanas programmu veidoto modeļu aprakstīšanai
- attīstības psiholoģija starpdisciplināra un integratīva psiholoģijas nozare, kas pēta likumsakarības cilvēka uzvedībā, psihiskajos procesos un to īpašībās visos vecumposmos, sākot no prenatālā perioda līdz vēlīnam pieaugušā vecumam
- dekuvērs Starpība starp īpašuma novērtējumu un apdrošināšanas summu, kas paliek apdrošinātāja risks
- selekcijas diferenciālis starpība starp kādas kvantitatīvas pazīmes vidējo vērtību selekcijas izejmateriālā un izlases īpatņu grupā
- ksenodiagnostika Starpsaimnieka vai pārnēsātāja organisma izmantošana, lai pavairotu izmeklējamo parazītu un noteiktu tā sugu vai īpašības
- stigma Starpšūnu atvere, īpaši starp kapilāru endotēlijšūnām, ko uzskata par artefaktu
- scientoloģija Starptautiska reliģiska kustība "lietišķā reliģiskā filozofija", kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t. s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos
- masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – kilograms (kg), ko nosaka īpaši izgatavots kilograma etalons
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga
- MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP
- tautas attīstības indekss starptautiski atzīts sabiedrības attīstības un dzīves kvalitātes komplekss rādītājs (angļu val. "Human Development Index"), ko veido, ņemot vērā četrus rādītājus - iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, lasītprasmi, izglītības iestādes apmeklējošo īpatsvaru un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju
- starptautiskās publiskās tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas veido īpašu, specifisku tiesību nozari un kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautiskiem veidojumiem (starpvaldību organizācijām) to starptautiskās kopdzīves apstākļos
- transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums; viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai
- intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā
- aktīnisms Staru enerģijas spēja ierosināt vielā ķīmiskas pārvērtības; šī īpašība piemīt violetajām un ultravioletajām gaismas spektra daļām
- pneimomotors Statiskas darbības pneimodzinējs, kas rada griezes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; izmanto rūpniecībā, celtniecībā, rokas darbarīkos, piem., urbjmašīnās, slīpmašīnās, šķērēs u. tml.
- iztvērumu metode statistiska metode, ar kuru izdara secinājumus par ģenerālkopas objektu īpašībām, novērojot objektus patvaļīgi izvēlētā apakškopā (iztvērumā)
- leksikostatistika Statistiska valodas pētīšana (atsevišķu vārdu lietojuma biežums, morfēmu, vārdu, teikuma konstrukciju lietošanas kvantitatīvās īpatnības u. tml.)
- sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.)
- sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3)
- sāņu Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3)
- sāņus Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3)
- piederība stāvoklis, kad (kādam) ir īpašuma tiesības (uz ko), kad (kas) ir (kāda) īpašumā
- sakritība stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko); stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām)
- pārmantotība stāvoklis, kad (organisma īpašības) ir pārņemtas no priekštečiem
- saskaņa stāvoklis, kad (piemēram, priekšmetiem, parādībām, norisēm) ir līdzīgas, kopīgas īpašības un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma
- turība stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības
- trūkums stāvoklis, kad nav kā nepieciešama (piemēram, līdzekļu, apstākļu, īpašību) kādas darbības, norises, stāvokļa īstenošanai, nodrošināšanai
- trenētība stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas
- deseksualitāte stāvoklis, kurā seksuālajam impulsam atņemtas seksuālās īpašības, novirzot to uz cita veida aktivitāti
- staga Stāvošas takelāžas tauva, kas no mastu augšgala vai tā pagarinājuma stiepjas slīpi uz apakšu un priekšu, noturot mastu no priekšas
- krastmala Stāvs krasta nostiprinājums; josla (parasti īpaši izveidota) gar šādu nostiprinājumu
- noslaidu Stāvs, kraujš, slīps
- kritums Stāvus lejupejošs (parasti ceļa, kalna, upes gultnes) slīpums
- steliņš Steliņģis - katram zirgam ierīkots īpašs nodalījums stallī
- eglītes tipa slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvnieki ienāk un iziet grupās; stāvvietas izvietotas ieslīpi – skujiņu veidā abās tranšejas pusēs
- strukturālais eidžisms stereotipi, aizspriedumi un diskriminācija pēc vecuma pazīmes, un tas izpaužas institucionālā līmenī likumos, politikas dokumentos, organizāciju praksē un kultūras īpatnībās; institucionālais eidžisms
- kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem
- graudu barība stiebrzāļu, pākšaugu un eļļas augu graudi (sēklas), ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai un kas pieskaitāmi spēkbarības līdzekļiem un nepieciešami visu sugu mājdzīvnieku, īpaši putnu, cūku, zirgu un augstražīgu govju, ēdināšanai
- svēdra Stikla defekts, pēc sastāva un īpašībām atšķirīga stikla ieslēgums pamatstiklā
- pusvadītājstikls Stikls ar pusvadītāja īpašībām, ko izgatavo rūpnieciski uz halkogenīdu vai oksīdu bāzes
- tehniskais stikls stikls un tā izstrādājumi ar specifiskām īpašībām lietošanai noteiktās tehnikas nozarēs (piemēram, kvarca stikls, optiskais stikls, apgaismes tehnikas stikls, radiācijizturīgs stikls u. c.)
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls
- leksikostilistika Stilistikas nozare, kas pētī leksikas stilistiskās īpatnības
- retorisks izsauciens stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā
- vintāžas stils stilizēts modes novirziens (īpaši apģērbā un sadzīves priekšmetos), kas orientēts uz pagājušo paaudžu modes virzienu atdzimšanu
- konfesionālisms Stingra savas konfesijas īpatnību ievērošana
- paradigma Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas lietu īpašības
- skarbs Stingrs, nežēlīgs, arī naidīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām)
- stērste Stīpa
- stiepa Stīpa
- stīpe Stīpa
- žārklītis Stīpa
- riba stīpa (piemēram, grozam, murdam)
- drones Stīpas
- stiepāt Stīpāt
- stīpēt Stīpāt
- stībeņķis Stīpbeņķis jeb stīpradzis
- gredzens Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus)
- stīpedžess Stīplčezs
- stiplčeze Stīplčezs
- incirkulācija Stīpošana, kādas struktūras apņemšana ar riņķi vai cilpu, piem., dzemdes kakla apņemšana ar šuvēm vai lauztā kaula galu sastiprināšana ar metāla gredzenu vai stieples cilpu
- stērstēt Stīpot
- pārstīpot Stīpot vēlreiz, no jauna
- Stīpoints Stīppoints - zemesrags Austrālijas rietumos
- espreso stipra kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām
- zhirak Stipras tabakas maisījums ūdenspīpēm
- saķauķēt stipri saģērbt, ietīstīt (īpaši galvu)
- stīpotājs Stīpu licējs (mucinieka palīgs)
- stīpveidīgs Stīpveida
- rauceklis Stīpvilcis - mucenieka darbarīks stīpu savilkšanai
- apoptosija Stoiķu mācībā - to gadījumu zināšana, kad vai nu vajag izteikt un izvirzīt vai arī noliegt viņu mācībā īpatnējo "saskaņu"
- notraukt strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība)
- dienvidstrausis Strausu suga, tiek audzēta krāšņo spalvu dēļ īpašās strausu fermās, gk. Dienvidāfrikā
- rebefings stresu, arī dzemdību stresu noņemšanas paņēmiens, izmantojot īpašu nepārtrauktās elpošanas sistēmu, kas radaiespēju iekļūt visnomāktākajos psihes apgabalos
- kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni)
- šūla Strīpa
- strāva Strīpa, svītra
- šūle Strīpa; šuve, vīle; rēta; dzīsla
- pekens Strīpains ķīniešu zīda audekls
- strīpala Strīpaļa
- rantains Strīpots
- virelē Strofiska forma, kuras pirmsākumi rodami franču viduslaiku dzejā (īpaši 13. gs.), bija populāra 14.-15. gs., pēc tam sastopama tikai stilizācijās; sešrindu strofa, kas dalās divās trīsrindēs, divas pirmās rindas ir savstarpēji atskaņotas, bet trešā - īsākā - tiek atskaņota ra otrā panta īsāko - trešo rindu
- āboliņu stublājnematode stublājnematožu suga ("Ditylenchus dipsaci"), izplatīta visā Latvijas teritorijā, tā parazitē sarkanajā āboliņā un stipri novājina augus; šai sugai ir vairākas rases, kas parazitē dažādos augos: zemenēs, bietēs, sīpolaugos
- absolūtās tiesības subjektīvās tiesības, kuru nesējiem pretī stāv nenoteikts personu loks un to pienākums ir atturēties no jebkuras darbības, kas ierobežo absolūtās tiesības; pie tām parasti pieskaita dažas mantiskās tiesības (piemēram, īpašuma tiesības) un visas personas nemantiska rakstura tiesības
- gotiskā subkultūra subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
- mods Substances īpašība, kas tai piemīt tikai dažos tās stāvokļos
- velnakmens Sudraba nitrāts AgNO3, lietots medicīnā piededzinājumiem, īpaši grūti dzīstošām brūcēm, arī metālu un stikla apsudrabošanai (spoguļiem, termospudelēm)
- starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām, no kurām tie cēlušies
- despeciācija Sugas īpatnību zaudēšana
- sudzinieks Sugas pārstāvis, selekcionēts īpatnis
- antonomāze Sugasvārda aizstāšana ar īpašvārdu (piem., vārda "bagātnieks" - ar īpašvārdu "Krēzs")
- onimizācija Sugasvārda vai vārdkopas pārtapšana par īpašvārdu
- onimizēšanās Sugasvārda vai vārdkopas pārtapšana par īpašvārdu
- surķēt Suļķēt, pīpēt
- overdrafts Summa, kuras robežās banka tekošā konta īpašnieku kreditē virs kontā esošā līdzekļu atlikuma
- antocerotas Sūnaugu klase, ieapaļi rozetveida lapoņi ar īpatnēju uzbūvi, aug tropos un mērenajās joslās
- āpšsunītis Suņu šķirne ar īsām kājām un garu, resnu rumpi, labi dzinējsuņi, īpaši noderīgi lapsu un āpšu medībās, ierīdot alās
- šnēpis Suņu, kaķu deguna slimība; šnīpis
- šņēpis Suņu, kaķu deguna slimība; šnīpis 2; arī šnēbe
- krupis Surinamas krupis - bezmēļu dzimtas suga ("Pipa pipa"), kuras mātīte olas iznēsā uz muguras īpašās perēšanas kanniņās
- ekspressūtījums Sūtījums, kuram pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības
- Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams
- baranta Sveša īpašuma patvaļīga sagrābšana, galvenokārt ganāmpulka aizdzīšana, to nepiesavinot, lai pamudinātu cietušo izpildīt kādu prasību, Vidusāzijas tautu un dažu citu tautu paraža
- iontoforeze Svešu jonu ievadīšana kādā ķermenī, izmatojot elektriskās strāvas ķīmiski fizikālās īpašības
- ekspensilācija Svinīgs tiesisks akts, kad kreditors ar parādnieka atļauju savās ienākumu un izdevumu grāmatās atzīmē ar īpašu ierakstu to parādu, kas radies savstarpējo veikala ierakstu rezultātā, gada vai kāda cita termiņa beigās
- skrīpstāt svītrot, skrambāt; ar skrīpstu vai abrkasi kasīt
- galds šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam
- rūgt šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties; arī skābt
- majorāts šādā veidā mantotais īpašums (muiža)
- vērtība Šāds īpašību kopums, ko raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu (piemēram, ar naudu); arī cena (1)
- mēnesis Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs
- veselība Šādu īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem)
- raksts Šādu zīmju izmantojuma īpatnību kopums (parasti kādā tekstā)
- zeltainais šakālis šakāļu suga ("Canis aureus"), izplatīts Eiropas dienvidos, Āfrikas ziemeļos un austrumos, Āzijas dienvidaustrumos, ap 2010.g. daži īpatņi konstatēti Ukrainā un Polijā, bet 2013. g. viens īpatnis nomedīts Igaunijā
- lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
- stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem)
- ķīļstīpa Šaura, pusapaļa metāla stīpa, kas no klājmalas priekšvadnim pa vidu iet zem laivas dibena līdz pat ķīlim (švertam)
- džentrija Šeņši - ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā, zemes īpašnieki
- šīsaule Šīpasaule; šīzeme (2)
- šāspuses Šīpuse
- amarillis šīs dzimtas ģints ("Amaryllis"), dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem
- buksis šīs dzimtas ģints ("Buxus"), Latvijā dažas sugas tiek audzētas, īpaši zemos dzīvžogos
- lilija šīs dzimtas ģints ("Lilium"), daudzgadīgs sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - martagonlilija
- pūslene šīs dzimtas ģints ("Utricularia"), daudzgadīgs lakstaugs ar neattīstītu sakņu sistēmu, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos, >180 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- Dermanyssus gallinae šīs ģints suga, kas parzitē gk. uz vistām un baložiem, bet var parazitēt arī uz cilvēka, it īpaši uz bērniem
- Acrolepiopsis assectella šīs ģints suga, sīpolu lakstu puskode
- rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains
- cauruļzobis šīs kārtas suga ("Orycteropus afer"), no citiem zīdītājiem atšķiras ar snuķveidīgo purnu un īpatnējiem zobiem, mēle šaura, gara un lipīga, dzīvo savannā, uz dienvidiem no Sahāras, ēd gk. skudras un termītus
- apņēmība šīs rakstura īpašības, izturēšanās un rīcības veida izpausme (piemēram, balsī, sejā)
- skalbe šīs rindas dzimta ("Iridaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi), >70 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
- serso šīs spēles piederumu komplekts - nūjiņa un viegla, plāna stīpa
- likopodijs šīs sporas izmanto arī slīpēšanai, veidošanai, pirotehnikā
- džagirs šīs zemes īpašnieks, kurš saņēma daļu no valsts savāktā zemes nodokļa un uzturēja jātnieku vienību
- merozoīts Šizogonijā radies īpatnis - sporozoītu dalīšanās procesa rezultāts, no kura noteiktos apstākļos var rasties gameta
- Allium angulosum šķautnainais sīpols
- lenšu šķērēšana šķērēšana, kurā šķērus pa daļām, nepieciešamā secībā, lentveidā uztin uz īpaša ribveltņa un pēc tam visus kopā pārtin uz aušanas pamatnes; šķēru blīvums lentē tāds pats kā uz aušanas pamatnes, bet šķēru skaits tik reižu mazāks, cik lenšu tiek uztīts
- šņuceniski Šķērsām, slīpi
- hialinā nekroze šķērssvītroto muskuļu koagulācijas nekroze, īpaši taisnajā vēdera muskulī, gk. vēdertīfa gadījumos
- pasvelu Šķībi, slīpi
- pasvilu Šķībi, slīpi
- frakcija šķidra, gāzveida vai birstoša materiāla daļa, kas atšķiras ar kādām fizikālām vai ķīmiskām īpašībām
- čura Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki)
- čure Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki)
- čurine Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki)
- čuruls Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki)
- areometrija Šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšana
- ātruma augstums šķidruma plūsmas īpatnēja kinētiskā enerģija, ko izsaka ar atbilstošu šķidruma līmeņa augstumu (viens no Bernulli vienādojuma locekļiem)
- tetrabrometans Šķidrums ar īpatnējo svaru 2,943, tādēļ to izmanto mehāniskai minerālu analīzei, t. sk. dimantu atšķiršanai no smiltīm
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām
- anizotrops šķidrums šķidrums, kura īpašības dažādos virzienos nav vienādas
- šņerbuļi Šķiedras, cīpslas
- snerbuļi Šķiedras, cīpslas
- licella Šķiedrvielu aizvietojums, papīra pavediens no skuju koku celulozes, ko īpaši lietoja Vācijā 1. pasaules kara laikā
- slēpsna Šķiezna, cīpsla
- starpšķirne Šķirne, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām šķirnēm, no kurām tie cēlušies
- šķirnība šķirnei (1) raksturīgo īpašību kopums; asinība
- šķirnība šķirnei (2) raksturīgo īpašību kopums
- ciltslopi Šķirnes mājdzīvnieki, kas atbilst audzētāju prasībām un spēj savas īpašības atkārtot pēcnācējos
- uzturošā selekcija šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; saglabātājselekcija
- saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; uzturošā selekcija
- intersekss Šķirtdzimumu sugas īpatnis, kura dzimums ir starpforma starp vīrišķo un sievišķo tipu, kuras veidošanos nosaka novirzes no normālā, sugai raksturīgā līdzsvara starp vīrišķo un sievišķo dzimumu nosacītājiem gēniem un hromosomām
- šķīva Šķīvis - trauks ar lēzenām ieslīpām malām ēdiena ievietošanai
- šlukūzis Šķūnis ar slīpu jumtu
- šļaupēt Šļaupt, nodarināt slīpu
- skļaut Šļaupt, slīpi nocirst
- šļaubt Šļaupt, slīpi nodarināt
- kombinētā šļūce šļūce, kas sastāv no rāmja, kuram priekšpusē ir nazis ar regulējamu slīpumu arumu izciļņu nogriešanai, aiz naža ir tapu sija, aiz tapu sijas – vairāki leņķstieņi
- škļuts šļute jeb platcirvis; slīpernieku cirvis
- slīpernieku cirvis šļute, speciāls cirvis ar platu, mazliet pret kātu ieslīpu asmeni, piemērots tēšanai
- šnāpa Šnīpa
- šņīpēt Šņīpāt
- šņīpot Šņīpāt
- šnorinieks Šņorinieks - aptuveni 3 pūrvietu zemes īpašnieks
- Manipura Štats Indijas austrumos ("Manīpur"), administratīvais centrs - Imphāla, platība - 22327 kvadrātkilometri, 2627000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - meiteju
- Kerala Štats Indijas dienvidrietumos ("Kerala"), Lakšadvīpu jūras piekrastē, administratīvais centrs - Thiruvananthapurama, platība - 38863 kvadrātkilometri, 34232000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - malajalu un angļu
- lāpīt Šujot īpašā veidā, lai pildītu ar diegu, dziju caurumu, izdilumu, labot (piemēram, apģērba gabalu); šujot īpašā veidā, pildīt ar diegu, dziju (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā
- Lahmu Šumeru un akadiešu mitoloģijā - ūdens, īpaši jūras, dēmoni, kurus dievs Enki radīja pazemes jūrā Abzu
- Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis
- iekšējais tīklainais aparāts šūnas organoīds, kas morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko īpašību ziņā atšķiras no citiem organoīdiem; saskatāms, lietojot speciālas krāsošanas metodes
- stromatolīze Šūnas, īpaši eritrocīta, stromas lize
- greičot Šūpot (lieldienās) nevis taisnā virzienā, bet slīpi
- izšuvošana Šuvju dekoratīva apstrāde būvniecībā ar īpaši sagatavotu javu
- švalbe Švalbes bumbiņa - īpaša paveida badmintona bumbiņa
- svaigā veidā tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei
- velna ērcene tā Alūksnē dēvē ļaunu cilvēku, jo īpaši ļaunu sievieti
- iestājsumma Tā sauca pēc Kurzemē pastāvošām civiltiesībām to summu, ko izmaksā līdzmantiniekam tas mantinieks, kas paturējis sev īpašumu dabā
- supervelosipēds Tā tika nosaukts īpaša dizaina no oglekļa šķiedras pagatvots velosipēds, kas atļāva sasniegt lielāku ātrumu, tomēr starptautiskā riteņbraukšanas savienība to aizliedza, jo to iegādāties varēja tikai ļoti bagāti sportisti
- pamatīgi tā, ka (īpašība, pazīme) izpaužas lielā mērā, augstā pakāpē
- uz (kāda) vārda tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu
- ļoti tā, ka īpašība, pazīme, darbība izpaužas, notiek pastiprināti, intensīvi, augstā pakāpē
- ārkārtīgi tā, ka īpašība, pazīme, stāvoklis izpaužas pastiprināti, intensīvi, augstā pakāpē
- ieslīpu tā, ka ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā
- ieslīpus tā, ka ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā
- parasti tā, ka neizceļas ar ko īpašu
- slēpaniski tā, ka slīd, virzās (slīpi); šļūcot
- čuļča Tabakas atkritumi, kas sakrājušies pīpes apakšā un caurulē
- šerbe Tabakas atliekas pīpē
- miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā
- smēķēšana tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmu ieelpošana, piemēram, no cigaretes, pīpes
- sīpolieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sīpoli" iedzīvotāji
- viltība Tāda (dzīvnieka) īpašība, kas ļauj (tam) labi orientēties dažādos apstākļos un izmantot tos savā labā
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā
- apkuma Tāda īpatnība, ka leņķis starp izkapts asmeni un tās kātu ir par šauru
- varoņkults Tāda personas dievināšana, it kā tā būtu apveltīta ar pārcilvēciskām īpašībām
- vispārīgā vienošanās tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu)
- mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt
- agrārietis Tādas politiskas partijas biedrs, kura pārstāv zemes lielīpašnieku intereses
- vienmājas tāds (augs), kam uz viena īpatņa ir kā vīrišķie, tā sievišķie ziedi
- divmāju tāds (augs), kura vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas atsevišķi uz dažādiem īpatņiem
- iedzimts tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm
- pills tāds (cilvēks), kam (kas) pieder lielā daudzumā; tāds, kam (kādas īpašības) piemīt lielā mērā
- bagāts tāds (cilvēks), kam ir izcilas spējas, zināšanas, īpašības, lieli nopelni
- ikdienišķs tāds (cilvēks), kam nav izcilu, neparastu īpašību; tāds, kam nav oriģinalitātes
- bezzemes tāds (cilvēks), kam nav zemes īpašuma
- cildens tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls, cēlsirdīgs
- cēls tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cildens
- burvīgs tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības; apburošs
- cēlsirdīgs tāds (cilvēks), kam raksturīgas cēlas, cildenas īpašības; augstsirdīgs
- jaunizcepts tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli; tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi
- galīgs tāds (cilvēks), kurā, parasti negatīvas, īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi
- bezmantinieku tāds (īpašums, manta), kam nav tiesīgu mantinieku
- nekustams tāds (īpašums), kas nav pārvietojams (piemēram, zeme, ēka)
- kustams tāds (īpašums), kas nav tieši saistīts ar zemi un ir pārvietojams
- vienslīpne tāds (jumts), kam ir viena slīpā daļa
- ievalkains tāds (koks), kam ir greizas, slīpas šķiedras
- brīvs kā kumeļš tāds (parasti bērns, jaunietis), kam nav īpašu pienākumu
- himnisks tāds (parasti mākslas darbs), kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pausts slavinājums, pacilātība
- vispārīgs tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
- baigs tāds (piem., cilvēks), kura raksturīgās (negatīvās vai pozitīvās) īpatnības izpaužas stiprāk par parasto, vidējo līmeni
- miegains tāds (piemēram, acis, balss), kurā izpaužas šādas īpašības
- valkans tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu
- zimzains tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale
- zimzaiņš tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale
- harismātisks tāds autoritātes vai vadonības paveids, kas dibinās vadoņa personiskajās īpašībās
- biedrisks tāds kurā izpaužas šādas īpašības
- timokrātija tāds politiskais režīms, kur vara un tiesību un pienākumu apjoms ir proporcionāls īpašuma lielumam
- diagonālsaīsinājums tāds saliktu jēdzienu saīsinājums, kur ar diagonāli respektīvi slīpsvītru parāda abu saliktā jēdziena daļu nosaukumu saistījumu
- beztiesība tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko
- savs tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām)
- tvaiks tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī
- smags tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu)
- noteikts tāds, ar kuru izsaka ko pazīstamu, iepriekš minētu, īpašības vārda noteiktā galotne
- nesamierināms tāds, ar kuru vai starp kura locekļiem nav iespējams kompromiss; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- visāds tāds, kā ir samērā daudz un kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm savstarpēji atšķiras, arī tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi; arī dažāds
- tuvs tāds, kam (ar ko) ir liela līdzība, kopējas pazīmes, īpašības
- traks tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- saskanīgs tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība
- saskanīgs tāds, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm)
- sārmains tāds, kam ir [sārma]{s:1577} īpašības, tāds, kas ir raksturīgs sārmam; tāds, kas satur sārmu
- adverbiāls tāds, kam ir adverba īpašības; tāds, kas saistīts ar adverbu, kas piemīt adverbam, ko lieto kopā ar adverbu
- kriptotoksisks tāds, kam ir apslēptas toksiskas īpašības, piem., šķīdums, kas normāli nav toksisks, bet var tāds kļūt, ja traucēts tā koloīdu līdzsvars
- līdzīgs tāds, kam ir aptuveni tādas pašas īpašības, pazīmes kā (kam) citam
- atributīvs tāds, kam ir apzīmētāja jeb atribūta īpašības, funkcijas
- bāzisks tāds, kam ir bāzes īpašības, sārmains, tāds, kas raksturīgs bāzei
- bagātīgs tāds, kam ir daudz veidu, īpatnību; tāds, kam ir daudz sastāvdaļu; daudzveidīgs, bagāts
- dzeļžainis tāds, kam ir dzelzs īpašības (piemēram, cietums, stiprums)
- dzīslāts tāds, kam ir dzīslas, cīpslas, tāds, kur ir dzīslas
- privileģēts tāds, kam ir īpašas tiesības vai priekšrocības
- krunkains tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu)
- rantaiņš tāds, kam ir īpaši veidota apmale
- spējīgs tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.)
- spējīgs tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina mehāniskas vai bioloģiskas norises (par dzīvniekiem, augiem)
- varens tāds, kam ir izcilas, parasti ar personību, darbu saistītas, īpašības (par cilvēkiem, to darbību); ļoti labs, lielisks
- bridks tāds, kam ir kādas nevēlamas īpašības
- brikns tāds, kam ir kādas nevēlamas īpašības
- krēmveida tāds, kam ir krēma konsistence, īpašības
- turīgs tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības
- ektodermoidāls tāds, kam ir līdzība vai līdzīgas īpašības ar ektodermu
- līmveida tāds, kam ir līmes veids, īpašības
- kristāltīrs tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristālskaidrs (3)
- kristālskaidrs tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristāltīrs (3)
- varens tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, parasti arī izcilas kvalitatīvas īpašības (piemēram, par priekšmetiem); arī milzīgs (1)
- sīkacains tāds, kam ir ļoti mazas, īpaši veidotas cilpas, caurumi (parasti par tīklu, sietu)
- beidzamais tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes
- pēdējais tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes
- pēdīgais tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes; pēdējais (8)
- mazkompetents tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- mazprasīgs tāds, kam ir mazas prasības, tāds, kas neizvirza īpašas prasības
- drenns tāds, kam ir negatīvas rakstura īpašības
- izlēzens tāds, kam ir neliels slīpums
- prasīgs tāds, kam ir nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem)
- truls tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas); tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot; arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs
- neadekvāts tāds, kam ir novirzes, psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- lēvs tāds, kam ir pakāpenisks, slīps paaugstinājums
- lēzens tāds, kam ir pakāpenisks, slīps paaugstinājums, tāds, kas nav stāvs
- pilsēttipa tāds, kam ir pilsētai, tās videi raksturīgas īpašības
- plazmveida tāds, kam ir plazmas (2) veids, īpašības
- spējīgs tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko
- maigs tāds, kam ir raksturīga labsirdība, mīļums (piemēram, par psihes, rakstura, personības īpašībām)
- žēlīgs tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu)
- šķautņains tāds, kam ir raksturīgas, parasti spilgti izteiktas, pretrunīgas īpašības (par cilvēku, viņa psihi, raksturu, personību)
- rāvains tāds, kam ir rāvai 1 raksturīgās īpašības (par ūdeni); tāds, kurā ir rāva 1, kurš satur rāvu
- rups tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi (par sietu, tīklu)
- rupjš tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi (piemēram, par sietu, tīklu)
- lielacu tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas
- lielacains tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu)
- rupjacains tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu)
- smalkacains tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu)
- smalks tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piemēram, par sietu, tīklu)
- sīpolveida tāds, kam ir sīpola (3) forma, veids
- skābs tāds, kam ir skābes īpašības, tāds, kas ir raksturīgs skābei; tāds, kas satur skābi
- skrīpstveida tāds, kam ir skrīpsta forma, veids
- iestūrisks tāds, kam ir slīpi stūri
- smaržlapu tāds, kam ir smaržīgas lapas, īpatnēja rūgtena smarža un garša
- dziedinošs tāds, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām)
- spoguļveida tāds, kam ir spoguļa virsmai, tās atstarotajai gaismai raksturīgas īpašības
- stiklveida tāds, kam ir stikla forma, veids; tāds, kam ir stiklam raksturīgas uzbūves īpašības
- tvirts tāds, kam ir stingrs, noteikts raksturs, tāds, kas ir garīgi stiprs; spēcīgs, noturīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihiskiem stāvokļiem)
- stīpveida tāds, kam ir stīpas forma, veids
- sveķveida tāds, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības
- taukveida tāds, kam ir taukiem raksturīgās pazīmes, īpašības
- tēraudains tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piemēram, pelēka, zilgana krass, spīdums)
- ugunīgs tāds, kam ir ugunij raksturīgas īpašības (parasti spožums, karstums); tāds, kas ir saistīts ar degšanas procesu
- paramagnētisks tāds, kam ir vāji izteiktas magnētiskās īpašības un pozitīva magnētiskā uzņēmība
- vaskveida tāds, kam ir vaskam raksturīgās pazīmes, īpašības
- transseksuāls tāds, kam ir viena dzimuma ārējās pazīmes, bet pretējā dzimuma psiholoģiskās īpatnības
- neitrāls tāds, kam ir vienāds pozitīvo un negatīvo lādiņu skaits; tāds, kam nepiemīt elektriskās īpašības
- smērīgs tāds, kam ir ziedei raksturīgās īpašības
- bruņots tāds, kam ir zināšanas; tāds, kam ir nepieciešamās spējas, īpašības
- jumtveida tāds, kam ir, parasti divslīpju, jumta forma, veids
- uzplijīgs tāds, kam izpaužas šādas īpašības
- liels tāds, kam izteikti piemīt kādas rakstura, personības īpašības
- neitrāls tāds, kam nav īpaša, specifiska iedarbība (parasti par vielām); tāds, kas neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības
- pabāls tāds, kam nav īpaši spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu); samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs; pavājš (1)
- bezīpašnieka tāds, kam nav īpašnieka vai kam nav zināms īpašnieks
- bezsaimnieku tāds, kam nav īpašnieku vai kam kam nav zināms īpašnieks
- neprivileģēts tāds, kam nav īpašu tiesību vai priekšrocību
- mazproduktīvs tāds, kam nav izkoptas īpašības, kuras nodrošina lielāku produkciju (par dzīvniekiem)
- mazražīgs tāds, kam nav izkoptas īpašības, kuras nodrošina lielāku ražu (par augiem)
- neitrāls tāds, kam nav ne skābju, ne bāzu īpašības
- mazprasīgs tāds, kam nav nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem)
- pieticīgs tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākli, vide (par dzīvniekiem)
- pieticīgs tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi, īpaši rūpīga kopšana (par augiem)
- neizvēlīgs tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi dzīves un barošanās apstākļi (par dzīvniekiem)
- pavājš tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju; neskaidrs; samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām)
- bezkrāsains tāds, kam nav raksturīgu iezīmju, spilgtu īpašību; ļoti parasts
- neizvēlīgs tāds, kam nav vajadzīgi īpaši augtenes apstākļi (par augiem)
- kutelīgs tāds, kam nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība (piemēram, par jautājumu, situāciju)
- mazākturīgs tāds, kam nepieder bagātības, īpašumi
- mazs tāds, kam nepieder liels īpašums, liela bagātība; arī nabadzīgs
- politkorekts tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nemetālisks tāds, kam nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām
- nevainojams tāds, kam nepiemīt nekādi trūkumi, nekādas nosodāmas, nevēlamas rakstura, personības īpašības
- neievērojams tāds, kam nepiemīt nekas īpašs, spilgts; arī necils (2)
- mīlīgs tāds, kam nepiemīt skarbums, tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, pieklājība (par psihes, rakstura, personības īpašībām)
- dzimis tāds, kam no dzimšanas piemīt kāda īpašība, spēja
- pirmā numura tāds, kam noteiktas spējas, īpašības, iezīmes izpaužas visaugstākajā pakāpē
- sīks tāds, kam pieder samērā neliels īpašums, samērā nelieli naudas līdzekļi (parasti ražošanā, tirdzniecībā); tāds, kam ir necils, nenozīmīgs amats, sabiedriskais stāvoklis, nav ietekmes sabiedrībā
- mantīgs tāds, kam pieder, parasti liels, īpašums; bagāts
- kārtīgs tāds, kam piemīt (negatīva īpašība) lielā mērā; pamatīgs
- specifisks tāds, kam piemīt būtiskas, izteiktas īpašības vai pazīmes; arī [raksturīgs]{s:2031}
- pilnskanīgs tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamās, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi)
- sarežģīts tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību, psihiskiem stāvokļiem)
- ekstremāls tāds, kam piemīt galējas īpašības; kritisks, bīstams; ļoti grūts
- fotogēnisks tāds, kam piemīt īpašības, kuras sekmē atveidošanu uz fotogrāfijas vai kinofilmā
- vienreizīgs tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības; tāds, kam nav līdzīgu
- tipisks tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes
- pozitīvs tāds, kam piemīt kas labs, vēlams (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām)
- negatīvs tāds, kam piemīt kas nevēlams (par dzīvniekiem, augiem, to īpašībām)
- negatīvs tāds, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām)
- pozitīvs tāds, kam piemīt labas, vēlamas psihes, rakstura, personības īpašības
- līmīgs tāds, kam piemīt līmes īpašības; tāds, kas līp
- pilnīgs tāds, kam piemīt ļoti izteikti negatīvas rakstura, personības īpašības
- pamatīgs tāds, kam piemīt ļoti pozitīvas vai ļoti negatīvas rakstura, personības īpašības
- galaktobolisks tāds, kam piemīt neirohipofīzes izdalīto peptīdu īpašība veicināt piena dziedzeru muskulatūras saraušanos, kura izraisa piena izšļākšanos
- nelāgs tāds, kam piemīt nevēlamas īpašības (par priekšmetiem, parādībām); tāds, kas neatbilst kādām noteiktām prasībām
- negatīvs tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas psihes, rakstura, personības īpašības
- nelāgs tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas rakstura, psihes, personības īpašības; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļauni, negodīgi
- lējums tāds, kam piemīt noteikts (rakstura, personības) īpašību kopums
- paraspecifisks tāds, kam piemīt papildu dziedinošas īpašības, izņemot specifiskās
- brīnumains tāds, kam piemīt pārdabiskas īpašības, spējas
- burvis tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības, ar ko var veikt īstenībā neiespējamo
- vērtīgs tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums, kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams
- vērtīgs tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums, kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams (par cilvēku)
- tilpumains tāds, kam piemīt samērā liels, parasti īpatnējais, tilpums; tāds, ko raksturo ar, parasti īpatnējo, tilpumu
- senisks tāds, kam piemīt sen radušās īpašības, pazīmes; arī sens (1)
- neparasts tāds, kam piemīt sevišķas, izcilas īpašības; tāds, kas izpaužas ļoti spilgti
- sievišķs tāds, kam piemīt sievietei raksturīgs psihisko īpašību kopums un izturēšanās veids
- sievišķīgs tāds, kam piemīt sievietei raksturīgs psihisko īpašību, paradumu kopums un izturēšanās veids
- nepārspējams tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to ir grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu
- nepārspēts tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to nav bijis iespējams pārspēt; tāds, kam līdz šim nav līdzīgu
- rebiniecisks tāds, kam piemīt tirgotāja īpašības, spējas
- riktīgs tāds, kam piemīt vēlamas, pozitīvas īpašības (piemēram, kārtīgums, saprātīgums, arī saimnieciskums)
- maskulinizēts tāds, kam piemīt vīriešu īpašības, pazīmes
- attapīgs tāds, kam raksturīga šāda īpašība
- viesmīlīgs tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem)
- vulkānisks tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, tā rakstura īpašībām, to izpausmi)
- heterofils tāds, kam tieksme neparastā veidā reaģēt uz ķīmisku vai bioloģisku vielu; krāsoties neparastā veidā; antivielas īpašība reaģēt ar nespecifisku antigēnu
- monoklīns tāds, kam viena ass ir perpendikulāra abām pārējām, kuras savā starpa veido slīpu leņķi (par kristālu)
- pusotrstāva tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs, parasti jumta slīpņu veidotajā telpā
- dabls tāds, kam zināmas īpašības, daba; piem., labdabli zirņi, nedablas (indīgas) zāles; arī slaiks
- svaigs tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu)
- vārgs tāds, kas (piemēram, psihes īpašību, prasmju, zināšanu trūkuma dēļ) nespēj veikt kādas darbības, kādus uzdevumus
- idiogrāfisks tāds, kas apraksta īpatnējo, savdabīgo, vienreizīgo, unikālo
- nominatīvs tāds, kas apzīmē priekšmetu, parādību, darbību, īpašību u. tml.; tāds, kas ir saistīts ar priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšanu
- pārāks tāds, kas ar kādām īpašībām (piemēram, talantu, darba prasmi) ir labāks, spējīgāks par citiem, līdzīgiem
- vispārākais tāds, kas ar kādām īpašībām (piemēram, talantu, darba prasmi) ir pats labākais, spējīgākais no visiem līdzīgiem; tāds, kas ir pats labākais, noderīgākais no visiem līdzīgiem (piemēram, darbarīkiem, ierīcēm)
- savdabīgs tāds, kas ar kādām īpašībām, parasti ievērojami, atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību)
- nevienāds tāds, kas ar kādu pazīmi, īpašību atšķiras (no kā)
- parasts tāds, kas ar savām ārējām pazīmēm, izskatu, rakstura īpašībām, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem (par cilvēku)
- sevišķs tāds, kas ar savām īpašībām, pazīmēm ievērojami atšķiras (no citiem, līdzīgiem priekšmetiem, parādībām u. tml.)
- sevišķs tāds, kas ar savām īpašībām, pazīmēm ievērojami atšķiras no citiem, līdzīgiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- lielmanīgs tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu īpaši izceļ, piemēram, savu bagātību, spēku, spējas
- dižmanīgs tāds, kas ar stāju, izturēšanos īpaši izceļ savu bagātību, spēku vai spējas.; lielīgs, bravurīgs
- atšķirīgs tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citam (citiem)
- dažāds tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citiem; atšķirīgs
- parasts tāds, kas ārēji ne ar ko īpašu neizceļas (par cilvēka ķermeņa daļām)
- augstvērtīgs tāds, kas atbilst augstām prasībām; augstas kvalitātes; ar teicamām īpašībām; ļoti vērtīgs
- vesels tāds, kas atbilst noteiktām (parasti domāšanas, izturēšanās) normām (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām)
- nenoturīgs tāds, kas ātri zaudē savas raksturīgās īpašības (piemēram, par gaistošām vielām)
- peridurāls tāds, kas atrodas ap smadzeņu, īpaši muguras smadzeņu, cieto apvalku
- intratendinozs tāds, kas atrodas cīpslā
- diagonāls tāds, kas atrodas šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam) - par līniju, virzienu
- epihordāls tāds, kas atrodas virs vai aiz hordas; īpaši attiecas uz smadzeņu struktūrām
- raksturīgs tāds, kas atspoguļo (kā) būtisku, neatņemamu īpašību, pazīmi (piemēram, par fizikāliem lielumiem, skaitļiem)
- iezīmīgs tāds, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi
- disgēnisks tāds, kas attiecas uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības
- īpašumtiesisks tāds, kas attiecas uz īpašuma tiesībām
- neoblastisks tāds, kas attiecas uz jauniem audiem vai kam ir jaunu audu īpašības
- veclaicīgs tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes
- vestibulouretrāls tāds, kas attiecas uz maksts priekštelpas sīpoliņu un urīnizvadkanālu
- miomatozs tāds, kas attiecas uz miomu; tāds, kam piemīt miomas īpašības
- oligogēns tāds, kas attiecas uz pārmantotu īpašību, kuru noteic tikai viens vai nedaudzi gēni
- senlaicīgs tāds, kas attiecas uz samērā tālu pagātni; tāds, kam piemīt samērā tālā pagātnē radušās īpašības, pazīmes
- atisks tāds, kas attiecas uz seno Atiku, īpaši uz Atēnām
- išiobulbārs tāds, kas attiecas uz sēžas kaulu un urīnizvadkanāla briedumķermeņa sīpolu
- pāršķirisks tāds, kas attiecas uz visām šķirām; tāds, kas neatspoguļo atsevišķu šķiru īpatnības
- vispārcilvēcīgs tāds, kas attiecas uz visiem vai daudziem cilvēkiem (par cilvēcīgām īpašībām, to izpausmi)
- agrārs tāds, kas attiecas uz zemes īpašumu, zemes lietošanu, lauksaimniecību; lauksaimniecisks
- paklausīgs tāds, kas darbojas, funkcionē vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- dziedīgs tāds, kas dziedē, kam piemīt dziednieciskas īpašības
- nelabs tāds, kas dzīvo amorāli, netikumiski; tāds, kas ir morāli pagrimis; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- sabiedrisks tāds, kas dzīvo savas sugas īpatņu grupā (parasti par kukaiņiem)
- beznosacījuma tāds, kas iestājas vai pastāv bez īpašiem nosacījumiem
- sevišķs tāds, kas ievērojami atšķiras no kā cita, līdzīga ar savu iedarbīgumu, nozīmīgumu; arī īpašs (2)
- noturīgs tāds, kas ilgstoši pastāv, eksistē; tāds, kas ilgstoši nemaina savas īpašības
- uzbāzīgs tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- uzmācīgs tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- uzplijīgs tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, iztaisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vienkāršs tāds, kas īpaši neizceļas no cita līdzīga; neuzkrītošs (3)
- neuzkrītošs tāds, kas īpaši neizceļas no pārējā; vienkāršs
- neizvēlīgs tāds, kas īpaši neizvēlas vārdus, izteikumus (piemēram, sarunā); tāds, kas nepievērš īpašu uzmanību savai valodas izteiksmei
- neuzkrītošs tāds, kas īpaši nepiesaista uzmanību
- īpašs tāds, kas ir atšķirīgs no citiem, no parastā; īpatnējs, savdabīgs
- pieķērīgs tāds, kas ir ciešā saistībā (ar cilvēku), izturas draudzīgi, pakļāvīgi (pret ko) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pazīstams tāds, kas ir daudziem zināms, kas izceļas (ar kādu īpašību)
- uzticams tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- uzticīgs tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nekautrīgs tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kareivīgs tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pašizglītots tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- uzsvērts tāds, kas ir īpaši izcelts - par raksturīgu īpašību, pazīmi
- nozīmīgs tāds, kas ir īpaši nepieciešams, noderīgs
- svarīgs tāds, kas ir īpaši nepieciešams, noderīgs
- speciāls tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam; saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmeta
- mākslīgs tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm); tāds, kas ir darināts no kā šādā veidā radīta
- adjektīvisks tāds, kas ir īpašības vārds; tāds, kas lietots īpašības vārda funkcijā
- izsmalcināts tāds, kas ir izveidots ļoti sīkās niansēs, detaļās (piemēram, par darbību, psihiskām īpašībām, gaumi)
- svaigs tāds, kas ir izveidots, radīts vai ir izveidojies, radies pirms neilga laika, nav pārveidojies, ieguvis citas īpašības (piemēram, par veidojumiem, vielām, to īpašībām)
- personisks tāds, kas ir kādas personas īpašumā; [personīgs]{s:1547}
- personīgs tāds, kas ir kādas personas īpašumā; [personisks]{s:1551}
- savstarpējs tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām)
- ķīmisks tāds, kas ir mākslīgi radīts, sintezēts, pretstatā dabiskajām vielām (īpaši par pārtikas produktiem un to piedevām, kosmētikas līdzekļiem, lakām, līmēm u. c.)
- viegls tāds, kas ir maz manāms, neuzkrītošs (piemēram, par iezīmi, īpašību)
- palaidnīgs tāds, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- labsirdīgs tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- iekstins tāds, kas ir nemierīgs, grūstās, dauzās (īpaši par bērnu)
- labs tāds, kas ir normāli attīstīts (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- vienmērīgs tāds, kas ir noturīgs, bez svārstībām (piemēram, par procesu, norisi, īpašību)
- mazisks tāds, kas ir nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vecināts tāds, kas ir pakļauts kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu
- obligāts tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs
- specāls tāds, kas ir paredzēts, gatavots kādai vajadzībai, noteiktam nolūkam; īpašs, atsevišķs
- lipīgs tāds, kas ir pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības
- iedzimts tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm (par organisma fizioloģiskajām īpašībām)
- snobisks tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- uzticīgs tāds, kas ir pastāvīgs, nelokāms (savos uzskatos, rīcībā), pastāvīgs, nemainīgs attieksmē (pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- uzticīgs tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- bēdīgi slavenais tāds, kas ir plaši pazīstams savu negatīvo īpašību, ļaunprātīgās rīcības dēļ
- retrogrāds tāds, kas ir progresa pretinieks, reakcionārs; tāds, kas ir ar atpalikušiem uzskatiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- lauciniecisks tāds, kas ir raksturīgs lauku iedzīvotājiem; tāds, kurā izpaužas lauku iedzīvotājiem raksturīgas īpašības
- mazpilsētniecisks tāds, kas ir raksturīgs mazpilsētu iedzīvotājiem; tāds, kurā izpaužas mazpilsētu iedzīvotājiem raksturīgas īpašības
- savs tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs
- vispārcilvēcisks tāds, kas ir raksturīgs visiem cilvēkiem, visai cilvēcei; tāds, kurā izpaužas visiem cilvēkiem, visai cilvēcei raksturīgas īpašības
- zemniecisks tāds, kas ir raksturīgs zemniekiem; tāds, kurā izpaužas zemniekiem raksturīgas īpašības
- velnains tāds, kas ir sabojāts ar velnišķām īpašībām
- turīgs tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu)
- paskops tāds, kas ir samērā vienveidīgs, kam ir samērā maz īpatnību; tāds, kam ir samērā maz sastāvdaļu
- kostimēts tāds, kas ir tērpts kostīmā (2); tāds, kas ir ģērbies īpašā tērpā
- nesalaužams tāds, kas ir tik stingrs, tik noturīgs, ka to grūti vai neiespējami vājināt (par psihes, rakstura, personības īpašībām)
- slīpslāņots tāds, kas ir veidojies no (kā, piemēram, iežu) dažāda slīpuma slāņiem
- smalks tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ieslīps tāds, kas ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā
- paslīps tāds, kas ir vērsts, arī pārvietojas samērā, arī mazliet slīpā virzienā; ieslīps (2)
- svaigs tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības
- vājš tāds, kas ir viegli ietekmējams, svārstīgs, nenoturīgs (par raksturu, psihes un personības īpašībām)
- solidārs tāds, kas ir vienisprātis (ar ko, kādu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- viendabīgs tāds, kas ir vienveidīgs pēc sastāva, īpašībām; tāds, kurš eksistē, izpaužas vienā veidā
- straujš tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, rakstura, personības īpašībām)
- lipīgs tāds, kas izdala vielas, kurām ir līmes īpašības (par organismiem, to daļām)
- ekstaltisks tāds, kas iziet no nervu centra (impulss), īpaši no muguras smadzenēm
- pārpilns tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku)
- pilns tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku)
- svētbijīgs tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; arī dievbijīgs
- pieķērīgs tāds, kas izjūt sirsnību, draudzību (pret kādu) un cenšas būt (tā) tuvumā; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- ferodinamisks tāds, kas izmanto feromagnētisko materiālu īpašības
- pārliecīgs tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām)
- pārlieks tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām)
- pārmērīgs tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku, attiecībām)
- riebīgs tāds, kas izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.)
- pretīgs tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.)
- vilinošs tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu, to īpašībām)
- zīdains tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību)
- maigs tāds, kas izraisa patīkamas sajūtas, tāds, kas nekairina vai kairina viegli (piemēram, par vielām, to īpašībām)
- pievilcīgs tāds, kas izraisa patiku (parasti ar savu saturu, raksturīgām īpašībām); arī saistošs
- lielisks tāds, kas izraisa sevišķu patiku (piemēram, par priekšmeta, vielas, parādības īpašībām)
- neaprēķināms tāds, kas izraisa šādu izturēšanos, rīcību, runu (par psihes, rakstura, personības īpašībām)
- tēvbrālis tāds, kas izskatās tāpat kā tēvs un ar īpašībām līdzinās tēvam
- dauzonīgs tāds, kas izturas kā dauzoņa; tāds, kurā izpaužas dauzoņām raksturīgas īpašības
- uzmanīgs tāds, kas izturas laipni, ar cieņu, arī iejūtīgi, gādīgi (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- familiārs tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nevērīgs tāds, kas izturas pret citiem ar uzsvērtu pārākumu, augstprātīgi, arī nicīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- izvelkams tāds, kas izvelkot paplašināms, atverams, šīs īpašības konkrēta izpausme
- paklausīgs tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli maina stāvokli (piemēram, par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- apskaidrots tāds, kas kļuvis mierīgs, cildens; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- lipīgs tāds, kas līp pie kā virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības)
- rijīgs tāds, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- varens tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram, parasti, ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu)
- matroklīns tāds, kas mantojis mātes īpašības, pazīmes
- piesardzīgs tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- prasīgs tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības (piemēram, pret kāda, arī savu, darbību, izturēšanos, īpašībām)
- kareivīgs tāds, kas mēdz kauties; tāds, kas ir gatavs kauties; kauslīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vienkāršs tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- parasts tāds, kas nav īpaši izvērsts, neizceļas ar ko īpašu, arī ikdienišķs (par darbību, pasākumu, arī stāvokli)
- sprasts tāds, kas nav īpaši kultivēts, selekcionēts
- švaks tāds, kas nav izaudzis pietiekamā daudzumā, vēlamā lielumā; tāds, kuram trūkst vēlamo īpašību; panīcis
- rets tāds, kas nav parasts (par cilvēku, tā īpašībām, spējām)
- vājš tāds, kas nav pietiekami spilgti izteikts, kā izpausme ir zemā pakāpē (par īpašību, stāvokli)
- nemantisks tāds, kas nav saistīts ar mantu, īpašumu
- nepieaudzis tāds, kas nav sasniedzis pieauguša īpatņa vecumu
- maigs tāds, kas nav skarbs (par skaņām, to īpašībām); kluss, klusināts
- neslīps tāds, kas nav slīps
- pārdrošs tāds, kas nebaidās, nevairās no cilvēkiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neitrāls tāds, kas neizceļas ar ko īpašu, specifisku (piemēram, par krāsu, gaismu)
- necils tāds, kas neizceļas citu vidū ar ko sevišķu, ar izcilām spējām, īpašībām (parasti par cilvēku)
- vārgs tāds, kas neizraisa, nenodrošina mērķtiecīgu darbību (par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par zināšanām, informāciju)
- neizvēlīgs tāds, kas neizvirza īpašas prasības (piemēram, vajadzīgajam priekšmetam)
- energoneatkarīgs tāds, kas nemaina savas īpašības atslēdzot elektroenerģiju
- stūrgalvīgs tāds, kas nemaina savu izturēšanās veidu (parasti pretēji cilvēka gribai) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- spītīgs tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nevērīgs tāds, kas nepievērš uzmanību (kam), atstāj bez ievērības (ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kluss tāds, kas nerada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi)
- recesīvs tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļā (par augu, dzīvnieku pazīmēm, īpašībām); tāds, kas atkāpjas
- nebaudāms tāds, kas nevēlamu īpašību dēļ nesagādā estētisku baudījumu
- neēdams tāds, kas nevēlamu, arī kaitīgu īpašību dēļ nav lietojams uzturā
- rāms tāds, kas noris līdzsvaroti, bez sasprindzinājuma, konfliktiem, tāds, kam nav spilgtu ārēju izpausmju (par psihiskām norisēm, psihes, rakstura, personības īpašībām)
- maksimāls tāds, kas noris ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (piemēram, par darbību, procesu); tāds, kas izpaužas ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (par stāvokli, īpašību)
- minimāls tāds, kas noris, darbojas, arī izpaužas ar ļoti mazu, arī ar vismazāko intensitāti (piemēram, par darbību, procesu, stāvokli, īpašību)
- ārkārtējs tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam
- īsts tāds, kas nozīmes vai īpašību ziņā atgādina (ko); gandrīz kā
- kārtains tāds, kas pagatavots īpašā veidā un pēc izcepšanos viegli dalās kārtās (par mīklu); tāds, kas pagatavots no šādas mīklas
- dzīparains tāds, kas pagatavots no dzīpariem; tāds, kurā iestrādāti dzīpari
- nolaidens tāds, kas pakāpeniski pazeminās; tāds, kam ir neliels slīpums
- konkrēts tāds, kas parādās visu īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidībā
- lasība tāds, kas paredzēts lasīšanai, īpaši balsī (priekšā lasīšanai)
- iedzimts tāds, kas pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām)
- negausīgs tāds, kas pārmērīgi (kam) nododas; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pārcilvēcisks tāds, kas pārsniedz cilvēkam parasti iespējamo, raksturīgo; tāds, kurā cilvēkam raksturīgās īpašības izpaužas neparasti spēcīgi
- skops tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu; tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz
- rijīgs tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- akls tāds, kas patstāvīgi nedomā, kas rīkojas bez paša gribas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kāds (nu) kurš (arī kurais) tāds, kas pēc īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citiem
- cilvēkveidīgs tāds, kas pēc sava izskata, ķermeņa uzbūves un dažām īpašībām ir tuvs, līdzīgs cilvēkam
- dzīvniekveidīgs tāds, kas pēc sava izskata, ķermeņa uzbūves un dažām īpašībām ir tuvs, līdzīgs kādam dzīvniekam
- pilnīgs tāds, kas pēc savām īpašībām, izskata ir ļoti līdzīgs (kam) citam (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- vienāds tāds, kas pēc savām pazīmēm, īpašībām neatšķiras (no kā)
- pielipīgs tāds, kas pielīp (1)
- pielipīgs tāds, kas pielīp (2)
- iespaidīgs tāds, kas pievērš uzmanību, pārsteidz ar savām īpašībām (piemēram, ar apmēru, izskatu)
- tīrs tāds, kas pilnīgi, konsekventi atbilst morāles normām, ideāliem (par psihiskiem stāvokļiem, psihes, rakstura, personības īpašībām, domām); arī pilnīgi patiess, neviltots
- skaļš tāds, kas rada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi)
- bērnešķīgs tāds, kas raksturīgs bērnam; tāds, kas (pēc rakstura, psihiskām īpatnībām, izturēšanās) līdzinās bērnam
- individuāls tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai; īpatnējs, savdabīgs
- paraolimpisks tāds, kas saistīts ar īpašām olimpiskām spēlēm, kurās sacenšas cilvēki ar fiziskiem trūkumiem
- humorāls tāds, kas saistīts ar organisma šķidrumiem - asinīm, limfu un tajos esošajām fizioloģiski aktīvajām vielām (it īpaši hormoniem)
- pastraujš tāds, kas samērā ātri sadusmojas, uzbudinās; tāds, kam raksturīga samērā strauja uzbudināmība, dusmu izraisīšanās (piemēram, par psihes īpašībām, raksturu)
- pasaule tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai; tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām
- nepieejams tāds, kas savu morālo īpašību dēļ nepieļauj vieglu iepazīšanos un tuvību ar pretējā dzimuma pārstāvi (parasti par sievieti)
- lielisks tāds, kas sevišķi izceļas ar labām, morāles normām atbilstošām īpašībām, tāds, kas sevišķi izceļas ar savu labo attieksmi (pret citiem)
- stiprs tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām)
- varonīgs tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- baigs tāds, kas stipri pārsniedz parasto, vidējo līmeni (piem., par cilvēka īpatnībām, spējām)
- tiecīgs tāds, kas tiecas (1); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- tiecīgs tāds, kas tiecas (2); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- tiecīgs tāds, kas tiecas (3); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- negauss tāds, kas tiek izlietots īsā laikā (parasti tā nevēlamo īpašību dēļ)
- mazbīstams tāds, kas var kļūt bīstams tikai īpašos apstākļos
- rosīgs tāds, kas veicina, rosina intensīvu, mērķtiecīgu, parasti veiksmīgu, darbību, procesu (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām)
- krusts tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi
- ieņēmīgs tāds, kas viegli iegūst, pārņem (piemēram, īpašības, izturēšanās veidu); tāds, kas viegli iegaumē, ātri iemācās
- vijīgs tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- paklausīgs tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, pavēlēm, izturas cilvēkam vēlamajā veidā (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neizvēlīgs tāds, kas, izvēloties (kādu cilvēku, piemēram, darbinieku), neizvirza (viņam) īpašas prasības
- izvēlīgs tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības; tāds, kas ātri nevar izvēlēties (1)
- izvēlīgs tāds, kas, izvēloties (piemērotu, atbilstošu cilvēku), izvirza īpašas prasības
- neciešams tāds, kas, parasti negatīvu īpašību dēļ, ir ļoti nepatīkams, grūti paciešams (par cilvēku)
- paklausīgs tāds, ko (kāds) var labi, veiksmīgi izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- sīksts tāds, ko (piemēram, tā staipīguma, līpamības dēļ) ir grūti saspiest, sadalīt (parasti par vielas masu)
- svēts tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem
- spītīgs tāds, ko neietekmē vai vāji ietekmē nevēlami (piemēram, vides) apstākļi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- retorisks tāds, ko valodā izmanto īpaša izteiksmīguma radīšanai, arī izteiksmīguma pastiprināšanai; tāds, kura saturs un vērstība kādā sazināšanās situācijā, tekstā atšķiras no sintaktiskajā formā izteiktās modalitātes
- mistrains tāds, kur dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi ir apvienoti vienā un tai pašā audzē
- dzīslains tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi
- dzīslots tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi; dzīslains (1)
- vienots tāds, kur ir, parasti pozitīva, savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pārbagāts tāds, kurā (kas īpašs) ļoti bieži izpaužas (par norisi, darbību)
- divdabīgs tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos
- heroisks tāds, kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem attēlota varonība (par mākslas darbu)
- nejauks tāds, kura āriene vai rakstura, personības īpašības izraisa nepatiku, pretīgumu (par cilvēku)
- saskanīgs tāds, kurā cilvēku savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par grupu, kolektīvu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- tumšs tāds, kurā dzīvo cilvēki, kam ir raksturīgas šādas īpašības (par vietu, teritoriju)
- konkrēts tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība; tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība
- tīrs tāds, kura īpašības atbilst kādai no pamatkrāsām (par krāsu, tās toni); arī dzidrs (2)
- stabils tāds, kura īpašības, arī stāvoklis attiecīgajos apstākļos nemainās (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: labils
- stabils tāds, kura īpašības, skaitliskie raksturojumi attiecīgajos apstākļos nemainās (par, parasti fizikālām, norisēm, procesiem, arī stāvokļiem)
- cīpslains tāds, kurā ir daudz cīpslu, plēvju, dzīslu (parasti par gaļu)
- ūdens tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju); tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai
- cildens tāds, kurā izpaužas augstas ētiskas īpašības
- dižmanīgs tāds, kurā izpaužas īpašs savas bagātības, spēka vai spēju izcēlums
- slimīgs tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes
- veselīgs tāds, kurā izpaužas labai veselībai raksturīgās īpašības
- apjomīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- attapīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- atturīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- atturīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- atturīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- augstprātīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- auksts tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- aušīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- divkosīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- ēdelīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- gļēvulīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- glupjš tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- glups tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- iededzīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- iedomīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- ietekmīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- ietiepīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- izkalpīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- izklaidīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- liekulīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- lielīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- lielmanīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- nepateicīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- nesamierināms tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- netikls tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- ortodoksāls tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pacietīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pakļāvīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pašapmierināts tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pašatdevīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pašgudrs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pašlielīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pašpaļāvīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pašpārliecināts tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pašpieticīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- paštaisns tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pateicīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- patgalvīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pavēlniecisks tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- piekāpīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pļāpīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- punktīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- puritānisks tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- saudzīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- saudzīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- sīkumains tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- strīdīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- tielīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- tiepīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- tolerants tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- visžēlīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- viszinīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- viszinošs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- apņēmīgs tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; stingrs, noteikts
- augstsirdīgs tāds, kurā izpaužas šāda nostāja, īpašība
- alkatīgs tāds, kura izpaužas šādas īpašības
- godkārīgs tāds, kura izpaužas šādas īpašības
- nemierīgs tāds, kura izpaužas šādas īpašības
- nemīlīgs tāds, kura izpaužas šādas īpašības
- saimniecisks tāds, kura izpaužas šādas īpašības
- āķīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- akurāts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- apgarots tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- apķērīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- apzinīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ārišķīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- asinskārs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- asprātīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- atjautīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- aukstasinīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- balamutīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- barbarisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- bargs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- bezbailīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- bezkaislīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- bezpalīdzīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- bezsirdīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- bikls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- bikls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- brālīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- bramanīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- brašs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- brutāls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- čakls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- cēls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- cēlsirdīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ceremoniāls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- cietsirdīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- cītīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- darbīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- despotisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- dievbijīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- draisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- draiskulīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- dumjš tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- dūšīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- dvēselīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- dzedrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- dzestrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- dzīvīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- egoistisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ekspansīvs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- elegants tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- enerģisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ērcīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- errīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- flegmatisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- gaisīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- gaišredzīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- galants tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- garlaicīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- gauss tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ģeķīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- gļēvs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- glums tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- godbijīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- godīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- godprātīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- gražīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- grīns tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- grūtsirdīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- gudrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- hameleonisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- īdzīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- iecietīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- iecirtīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- iejūtīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- iespītīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ieturīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ievērīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- izdabīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- izdarīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- iznesīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- izšķērdīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- iztapīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- izturēts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- jauneklīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- jestrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- jestrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- jestrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- jocīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- joviāls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- jūsmīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kaismīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kaprīzs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kareivīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kārs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- karstasinīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- karstgalvīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- karsts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- karsts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kārtīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kārtīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kārtīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kašķīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kaujiniecisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kaujniecisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kaunīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ķildīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- klanīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- klīrīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- koķetīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kompetents tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- konģeniāls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- konsekvents tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- konservatīvs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- korekts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- krietns tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- kundzisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- labdabīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- labestīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- labs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- labsirdīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- labvēlīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- lācīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- laipns tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- lamzīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ļaunprātīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ļaunprātīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ļaunvēlīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ledusauksts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- lempīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ļengans tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- lēnprātīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- lepns tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- lētticīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- līdzcietīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- lielisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- lietišķs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- lietpratīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- lišķīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- maigs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- majestātisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- manierīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- mantkārīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- mantrausīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- mazdūšīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- mežonīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- mežonīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- mierīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- miermīlīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- miermīlīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- mietpilsonisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- mīkstsirdīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- mīlīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- mīlīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- modrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- modrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- muļķīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neapdomīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neapzinīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neapzinīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neatlaidīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nebēdīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neciešams tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- necils tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nedraudzīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- negants tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- negausīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neģēlīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- negodīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- negudrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neiecietīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neitrāls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neizdarīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neizlēmīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neizturēts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neizveicīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nejūtīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nekaunīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nekautrīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neķītrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nekompetents tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nekonsekvents tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nekrietns tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nekulturāls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nekustīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nelaipns tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neldzīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nelīdztiesīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nelokāms tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nemierīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nemierīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nemierīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nemierīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nenogurdināms tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nenogurstošs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nenosvērts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nenoteikts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nenovēlīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nepastāvīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nepiekāpīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nepiekāpīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nepielūdzams tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neprātīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nesapratīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nesaprātīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nesaticīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nesaticīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nesātīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nešaubīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nesavaldīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nesavtīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nespēcīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nešpetns tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- netaisnīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- netaisns tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- netaktisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neticīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- netīrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neuzkrītošs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neuzmanīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neuzmanīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neuzmanīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neuzņēmīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neuzticīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nevainojams tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nevaldāms tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nevaļīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nevarīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neveikls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- neveikls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nevīžīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nevīžīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nežēlīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nežēlīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nīgrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- niķīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ņiprs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nodevīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nolaidīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nomākts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- noslēgts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- noslēpumains tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nosvērts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- noteikts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- objektīvs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- omulīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pabēdīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pacietīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pacilāts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- padevīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pagauss tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pakalpīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- paklausīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pakūtrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- palaidnīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- palaidnīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- paļāvīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- panesīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pārāks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- parazītisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pārcentīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pārdrošs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pārgalvīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pārgudrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pārpilns tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pašaizliedzīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pašapzinīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pastingrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- patiess tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- patmīlīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- paviršs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- paviršs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- paviršs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pazemīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pedantisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pieglaimīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- piekasīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- piekļāvīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pieļāvīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- piemīlīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- piesardzīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pieticīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pikants tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pirmšķirīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- prasīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- prasts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- prātīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pretenciozs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pretimnākošs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- priekšniecisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- primitīvs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- provinciāls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- pūcīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- rafinēts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- rāms tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- rāms tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- rāms tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- rātns tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- rātns tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- raupjš tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- reliģiozs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- remdens tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- robusts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- rūpīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- rūpīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- rupjš tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- salkans tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- salts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- sapratīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- saprātīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- šarmants tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- saticīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- šaubīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- saulains tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- šaursirdīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- savaldīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- savtīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- sentimentāls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- sīkmanīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- sīks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- sīksts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- sīkstulīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- silts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- sirsnīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- skarbs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- skaudrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- šķelmīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- šķīsts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- skops tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- slikts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- slinks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- slīpēts tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- smalkjūtīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- smalkjūtīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- snaudulīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- solīds tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- sparīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- spārnots tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- špetns tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- spītīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- spīvs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- splīnīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- sprauns tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- spridzīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- sprigans tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- stingrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- stompīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- stulbs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- stūrains tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- stūrgalvīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- svaidīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- svaigs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- svārstīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- svešs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- svētulīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- svinīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- švītīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- taisnīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- taktisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- tālredzīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- taupīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- temperamentīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ticīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- tiešs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- traks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- trakulīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- tramīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- trauksmains tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- truls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- tūļīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- tumsonīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- tuvredzīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- tuvs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ugunīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- untumains tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- uzbāzīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- uzcītīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- uzmācīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- uzņēmīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- uzpūtīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- uzstājīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- valdītkārs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- valdonīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vaļīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vaļsirdīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- valšķīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vārgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- varmācīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- varmācīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- varonīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- veikls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vēlīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vērīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vēss tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vieglprātīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- viegls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vientiesīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- viesmīlīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- viltīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vīrišķīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- visgudrs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- visvarens tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vitāls tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vīzdegunīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vīzīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vulgārs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- zaļoksnējs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- zaļoksns tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- žēlīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- žēlsirdīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- zemisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- zems tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- zemsirdīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- zinātkārs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- zinīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ziņkārīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- ziņkārs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- žultains tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vainīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.)
- naivs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (par uzvedību, izskatu)
- vērīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu)
- nopietns tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par seju, skatienu)
- vieds tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, arī domām, atziņām, idejām bagāts, saturīgs
- vērienīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.)
- līdzjūtīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjutīgs
- līdzjutīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjūtīgs
- dīkdienīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; saistīts ar dīkdienību
- plastisks tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tāds, kurā izmanto šādas īpašības
- nobless tāds, kurā izpaužas, šādas īpašības
- slīpjumta tāds, kura jumtam ir viena vai vairākas slīpēs
- resns tāds, kura ķermeņa šķērsgriezuma laukums ir lielāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par posmkājiem, tārpiem)
- tievs tāds, kura ķermeņa vai kāda orgāna šķērsgriezuma laukums ir mazāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par augiem)
- vispārīgs tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm)
- parasts tāds, kurā neizpaužas atšķirīgas, oriģinālas īpašības (piemēram, par cilvēka izturēšanos, rīcību)
- ikdienišķs tāds, kurā neizpaužas izcilas, neparastas īpašības; tāds, kurā neizpaužas oriģinalitāte
- rūdīts tāds, kura nevēlamās īpašības ir noturīgas, nemainīgas, izriet no ilgstošas prakses
- pilnvērtīgs tāds, kura personības īpašības, darba prasme, zināšanas pilnīgi atbilst noteiktām sabiedrības prasībām, arī sabiedrības ideālam
- shizoīds tāds, kura rakstura īpatnības atgādina shizofrēniju
- vērtīborientēts tāds, kura rīcība, darbība tiek virzīta saskaņā ar noteiktām vērtībām, kvalitātēm, uzskatiem, kuru pamatā ir izpratne par priekšmetu vai parādību pozitīvajām un negatīvajām īpašībām
- tikumīgs tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst morāles normām, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības
- cīpslains tāds, kurā saredzamas vai sataustāmas cīpslas, dzīslas
- muļķīgs tāds, kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības
- draisks tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības
- pacilāts tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības
- spārnots tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības
- zems tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības (parasti par vārdiem)
- programmatisks tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumu (par instrumentālu skaņdarbu)
- parasts tāds, kura saturs neizceļas ne ar ko īpatnēju, savdabīgu, nav oriģināls
- sitams tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem)
- pārākais tāds, kurā spēcīgi izpaužas (piem., kāda īpašība)
- pilns tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piemēram, par skatienu, balsi)
- spēcīgs tāds, kura spējas darboties ir īpaši izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu
- izteiksmīgs tāds, kurā spilgti izpaužas kāda īpašība, pazīme (parasti par kustību, izturēšanos)
- izteiksmīgs tāds, kurā spilgti izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības (parasti par seju, acīm)
- pašuzliesmojošs tāds, kura uzliesmošanu izraisa paša īpašības, norises pašā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- spodrs tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu
- kultivēt tāds, kurā zivis īpaši audzē, kopj (parasti par zivsaimniecību)
- spēcīgs tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām)
- stiprs tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām); spēcīgs (3)
- sterils tāds, kuram nav sastāvdaļu, elementu, īpašību u. tml., kas no kāda viedokļa uzskatāmas par mazsvarīgām, nebūtiskām; arī abstrakts, idealizēts
- labs tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir iejūtīga, labsirdīga, labvēlīga (par cilvēku)
- nelabs tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir ļauna, negodīga
- slikts tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi
- paralēls tāds, kurš rada, kurā rodas šādas īpašības
- kultivēt tāds, kuru īpaši ierīko, izveido un kopj (par zālāju, ganībām u. tml.); pretstats: dabisks
- lielisks tāds, starp kura locekļiem ir sevišķi laba saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu), tāds, ar kuru ir šādas attiecības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- taisns tāds, tarā izpaužas šādas īpašības
- spītīgs tāds, uz ko cilvēkam ir grūti, arī neiespējami iedarboties (parasti par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju parādīšanās, kādas bijušas raksturīgas tāliem priekštečiem
- fetišisms Tādu īpašību piedēvēšana (kam), kādu (tam) īstenībā nav
- ģeometriska vieta tādu punktu kopa, kuriem ir kāda noteikta īpašība
- valodas HTML tagi tagi, ko izmanto, lai iezīmētu īpaši formatētu tekstu (pustreknu, kursīvu u. tml.), kas ar globālā tīmekļa pārlūkprogrammas starpniecību tiek izspīdināts displeja ekrānā. Pārlūkprogramma interpretē šos tagus un tos pārveido atbilstoši formatētā tekstā
- ass Taisne ar noteiktām īpašībām
- direktrise Taisne, kurai ir tāda īpašība, ka attiecība starp tās attālumu līdz jebkuram dotās līknes (koniskā šķēluma) punktam un attālumu no šā punkta līdz dotam punktam (šķēluma fokusam) ir pastāvīgs lielums
- adls Taisnīgums (arābu val.) - viena no Allāha īpašībām, kas nozīmē atmaksu gan par darbu, gan par ļaunumu
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma
- gafeltakelējums Takelējuma paveids, izmantojot gafeli - masta augšdaļā slīpi paceļamu apaļkoku, pie kura stiprina četrstūrainas buras augšējo malu (augšējo līķi)
- slūpe Takelējums, kam raksturīgs viens masts ar slīpajām burām
- rase Taksonomiska vienība (zemāka par sugu), kurā ietilpst īpatņi, kam ir vienādas ekoloģiskās, bioloģiskās vai morfoloģiskās īpašības, vienāda izcelšanās un izplatība
- šlīpenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Šlīpas" iedzīvotāji
- tarpana stepju pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini gmelini"), kas bijusi sastopama Eiropas stepju zonā un Rietumkazahstānā, savvaļā pēdējais īpatnis nogalināts 1879. g. Ukrainā, bet nebrīvē pēdējais īpatnis nodzīvoja līdz 1918. g.
- tarpana mežu pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini silvaticus"), kas bijusi sastopama Centrāleiropā, Polijā un Baltijā, pēdējais īpatnis nogalināts 1814. g Prūsijā
- sariņkājainie Tārpu grupa, posmaino tārpu apakšklase, kam pie ķermeņa posmiem sīki, ar īpašu muskuļu palīdzību kustināmi sariņi, gk. kustības orgāni
- piedeva tas (parasti viela), ko pievieno (kam) kādu īpašību radīšanai, arī uzlabošanai
- vērtība tas (piemēram, cilvēks, parādība), kam piemīt šāds īpašību kopums
- zīme tas (piemēram, parādība, īpašība, priekšmets), pēc kā ir iespējams noteikt (kā) stāvokli, arī izveidošanos, turpmāko attīstību; arī pazīme
- ļuļķis tas (piemēram, pīpe, cigarete, papiross), ko smēķē
- ūnikums tas (piemēram, priekšmets, parādība, dzīva būtne), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm)
- nozīme tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība
- monopolists tas, kam vienīgajam ir īpašas tiesības (uz ko)
- mantojums tas, kas iegūts no priekštečiem, iedzimtas īpašības
- atsevišķs tas, kas ir atšķirīgs, īpašs
- iedzimums tas, kas ir iedzimts (piemēram, īpašības, spējas, arī slimības)
- radinieks tas, kas ir līdzīgs (kam citam), piemēram, pēc satura, īpašībām
- armātors tas, kas kara laikā ar valdības atļauju apbruņo vienu vai vairākus kuģus ienaidnieka, īpaši tirdzniecības kuģu ķeršanai
- pamats tas, kas nodrošina (cilvēku attiecību, psihes, rakstura, personības īpašību) attīstību, eksistenci
- rozīnīte tas, kas piešķir (kam) ko īpašu, sevišķu
- ieguvums tas, ko iegūst savā īpašumā, lietošanā, rīcībā
- smēķis tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe)
- smēķējams tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe); smēķis
- spogulis tas, kura īpašības, pazīmes, norises u. tml. padara iespējamu (kā) uztveri, izpratni, atveidi
- gods tas, kurā izpaužas kāda morālā, ētiskā vērtība, pozitīvās īpašības
- skaidrotājs tas, kurš analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatē (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- identitāte tas, pie kādām sociālajām grupām cilvēks apzinās sevi piederam; sevišķums, savdabīgums (īpašība vai stāvoklis)
- saturs tas, tas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences
- manta tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; tas (lietu kopums), kas kādam pieder, uz ko kādam ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; īpašums
- sataukšēt Taukšējot pagatavot (ko), taukšējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko), taukšķējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds
- klavesīns Taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem
- miengi tauta, dzīvo Annamas kalnu priekškalnē, Vjetnamas ziemeļu un centrālajā daļā, tuvu radniecīgi vjetnamiešiem, īpatnējas materiālās kultūras iezīmes (bambusa mājas uz pāļiem u. c.), senču kults, ticība dažādiem gariem; miongi
- samoāņi tauta, Samoa salu pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā un pēc kultūras īpatnībām - polinēzieši, saglabājušies ģints iekārtas elementi, reliģija - kristiānisms (protestantisms, arī katolicisms)
- tautas gars tautas nacionālo (psihisko, kultūras u. tml.) īpatnību kopums
- dzerkste Tautas nosaukums čirkstošam cīpslu makstu iekaisumam (saaukstēšanās, sastrādāšanās sekas)
- privātsektors Tautas saimniecības dala, kur noteicošais ir privātīpašums, personiskais īpašums
- karnevāls tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā; mūsu dienās īpaši populāri Latīņamerikā)
- galesi tautība, dzīvo Irānas ziemeļos, Bogrovdaga kalnos, tuvu radniecīgi gilaniem, runā īpašā dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saplūst ar persiešiem, pusnomadi, gk. lopkopji
- karaīmi tautība, kas dzīvo galvenokārt Ukrainā (vēsturiskā dzimtene Krima), Lietuvā, Polijā; runā karaīmu valodā un pieder pie īpašas jūdaistu sektas
- ziemeļhalmaheri Tautību un cilšu grupa (ternati, tidori, makjani, tobeli, galeli, lolodi, ibuāņi u. c.), dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, valodas veido īpašu grupu, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
- desmotropija Tautomērija - dažu ķīmisku vielu spēja eksistēt divās formās, kas atšķiras ar molekulas struktūru un fizikāli ķīmiskām īpašībām
- privātais sektors tautsaimniecības daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas
- spektaklis Teātris, izrāde (īpaši izsmejošā, nievājošā nozīmē)
- spektakls Teātris, izrāde (īpaši izsmejošā, nievājošā nozīmē)
- paštece Tecēšana, ko izraisa tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- materiālu mācība (arī zinātne) tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālmācība, materiālzinātne
- materiālmācība Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālu mācība, materiālu zinātne, materiālzinātne
- materiālzinātne Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālu zinātne, materiālu mācība, materiālmācība
- patenttīrība Tehniska objekta juridiska īpašība - šī objekta izmantojamība saskaņā ar attiecīgās valsts patentu īpašnieku tiesībām
- patentspējība Tehniskā risinājuma īpašību kopums, kas ir nepieciešams šī risinājuma atzīšanai par izgudrojumu saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem
- vitabilitāte Tehniskas sistēmas īpašība kādas savas funkcijas veikt arī tad, ja ekspluatācijas gaitā tajā rodas defekti vai daļēji bojājumi
- tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.)
- grāmatas bloka apdare tehnoloģiskās operācijas, ko veic, lai izveidotu bloka ekspluatācijas īpašības, kas paaugstina izturību, pagarina kapošanas ilugumu, uzlabo ārējo veidolu un lietošanas ērtumu
- nogatavināšana Tehnoloģisks process, kura laikā materiālu vai reakcijas maisījumu iztur noteiktos apstākļos tik ilgu laiku (bieži - vairākas diennaktis), cik nepieciešams, lai iegūtu produktu ar noteiktām īpašībām
- izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma priekšmeta galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti)
- tēja Tējaskrūma jauno dzinumu lapas; pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas
- snupis tējkannas atvere ērtākai tās satura izliešanai; snīpis (1)
- snibis tējkannas snīpis
- lokalizēšana Teksta adaptēšanas veids, kurā, mainot atsevišķus satura elementus, citas tautas daiļdarbu vai citu sacerējumu pielāgo savas tautas, zemes īpatnībām, videi, dzīves apstākļiem u. tml. (parasti tulkošanas procesā)
- indeksācija Teksta galvenā satura, tēmas izteikšana ar īpašas zīmju sistēmas līdzekļiem
- eksegēze Teksta, īpaši Bībeles, izskaidrojums
- drapējamība Tekstildrānas īpašība veidot krokas sava svara ietekmē
- burzīgums Tekstildrānas īpašība veidot un saglabāt krokas un ieloces ārējo spēku iedarbībā
- neburzīgums Tekstildrānu īpašība veidot krunkas ārējo spēku iedarbībā, bet pēc slodzes noņemšanas nesaglabāt tās
- apretēšana Tekstilizstrādājumu ķīmiskā apstrāde ar dažādām vielām (antioksidantu, antipirēnu, antiseptiķi, antistatiķi u. c.), lai veidotu tiem noteiktas īpašības
- platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
- novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas
- vieglā valoda teksts, kas sagatavots pēc īpašas metodikas tā, lai to varētu uztvert un saprast cilvēki ar uztveres grūtībām
- struktūrzonas Tektoniskās zonas - zonas krokojuma apgabalā, retāk platformu teritorijā, kurām raksturīgas noteiktas tektoniskas struktūras, nogulumu uzkrāšanās, magmatisko procesu, endogēnās mineralizācijas īpatnības
- optiskais teleskops teleskops, kas uztver un reģistrē redzamo gaismu; lieto vietās ar labu astroklimatu vai orbitālajās observatorijās; attēla kvalitātes uzlabošanai izmanto aktīvo optiku vai adaptīvo optiku; pēc optiskās sistēmas konstruktīvajām īpašībām teleskopus iedala refraktoros, reflektoros un katadioptriskajos teleskopos
- nospēlēt Tēlojot atveidot izrādē, iestudējumā (visu lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.)
- batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem
- mansards telpa (parasti dzīvošanai) celtnes bēniņos zem jumta slīpes
- tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai
- ateja Telpa, arī īpaša neliela ēka dabisko vajadzību nokārtošanai; tualete
- magnetosfēra Telpa, kura atrodas ap planētu un kuras fizikālās īpašības nosaka planētas magnētiskais lauks un tā mijiedarbība ar kosmisko daļiņu plūsmām
- topoloģiska telpa telpa, kurā definēta apakškopu (vaļējo kopu) sistēma ar noteiktām īpašībām
- dūmistaba Telpa, no kuras krāsns dūmus izlaiž nevis pa dūmeni, bet pa durvīm, logiem vai īpašu lūku
- stūrītis Telpa, telpas daļa (iestādē, uzņēmumā u. tml), kas ir iekārtota īpašam nolūkam
- glabātava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) glabā (1)
- pārdotava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) pārdod; arī veikals
- inerces elipsoīds telpiska elipsoīda virsma, kuras punktu koordinātas raksturo ķermeņa rotācijas inerces īpašības
- stereoizomērija Telpiskā izomērija - parādība, kad savienojumiem ir vienāds elementsastāvs un molekulmasa, bet atšķiras atomu sakārtojums telpā un tāpēc atšķiras to fizikālās vai ķīmiskās īpašības
- tele Teļš (sievišķais īpatnis); nepieaugusi govs
- hidroģeoloģiskā karte tematiska karte, kura attēlota pazemes ūdeņu izplatība, sagulumu apstākļi, dinamika, sastāva īpatnības
- eksponēšana tematisma (pirmais) izklāsts jebkurā, bet īpaši - izvērstā, apjomīgā skaņdarbā
- temporitms Tempa un ritma saistījums, kas rada (darbības, norises u. tml.) specifiskas īpašības (parasti skatuves mākslā)
- deģenerācijas temperatūra temperatūra, zemākā par kuru izpaužas ideālas gāzes kvantu īpašības, ko nosaka mikrodaļiņu neatšķiramības (identitātes) princips
- kross Tenisā - slīps sitiens pie tīkla
- gāzu kinētiskā teorija teorētiskās fizikas nozare, kas pētī gāzes fizikālās īpašības, balstoties uz gāzes daļiņu (atomu, mol.) kustības un mijiedarbības likumsakarībām
- statistiskā fizika teorētiskās fizikas nozare, kas pētī makrosistēmu fizikālās īpašības, izmantojot priekšstatus par to mikrouzbūvi
- kvantu ķīmija teorētiskās ķīmijas nozare, kurā pēta ķīmisko saiti, vielu elektronisko uzbūvi un dažādas vielu īpašības molekulārā līmenī
- resilience teorētisks starpdisciplinārs jēdziens, kas veidojies 20. gs. 70. gados un raksturo gan veiksmīgu adaptācijas procesu pēc pārdzīvotiem nelaimes gadījumiem, traumām, traģēdijām, draudiem un citiem nozīmīgiem stresa faktoriem, gan indivīda vai grupas īpašības un spējas pretoties grūtībām
- mezodinamika Teorēttiskās fizikas nozare, kas pētī mezonu radītos laukus, to īpašības un likumsakarības
- rožkrustieši Teosofiskas slepensabiedrības Vācijā, īpaši 17. un 18. gs.
- dzelnis Tērauda darba rīks ar diagonāli noslīpētu asmeni; lieto gravēšanai, t. sk. vara grebumiem
- leģētie tēraudi tēraudi, kuru sastāvā ir ogleklis un leģējošie elementi (Ti, W, V, Si, Mn u. c.), kas uzlabo mehāniskās, fizikālās un tehnoloģiskās īpašības; to markā uzrāda oglekļa un leģējošo elementu daudzumu
- Pīpkalonija Tērbatas universitātē studējošo latviešu literāri zinātniska biedrība 1888.-1904. g.; nosaukums pēc viena no dibinātājiem - J. Pīpkalēja - uzvārda
- province Teritorija ar kādām, piemēram, ekonomiskām, ģeoloģiskām īpatnībām
- Honkonga Teritorija Ķīnas dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Hong Kong", ķīn. val. "Xianggang"), Sjanganas (Honkongas) īpašais administratīvais rajons, bijusī Lielbritānijas kolonija, ietilpst Dzjulunas pussala, Sjanganas sala u. c. sīkākas salas, platība - 1092 kvadrātkilometri, 7 mlj iedzīvotāju (2008. g.)
- rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, ar cilvēku darbību saistītas pazīmes, īpatnības
- zona Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (parasti ar cilvēka dzīvi un darbību saistītas) īpatnības
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (piemēram, ģeogrāfiskas, ekonomiskas, klimatiskas) pazīmes, īpatnības
- mikroliegums Teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina
- aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas
- noteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašība vārdu (vai lokāmo divdabi) arnoteikto galotni parasti izmanto, ja apzīmējamais jēdziens tiek raksturots kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā
- nenoteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašības vārdu (vai lokāmo divdabi) ar nenoteikto galotni parasti izmanto, ja īpašības vārds (vai lokāmais divdabis) tiek lietots savā tiešajā nozīmē un apzīmējamais jēdziens tiek raksturots vispārīgi, nevis kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā
- offšors termins, ko pielieto attiecībā uz dažiem pasaules finanšu centriem un dažiem banku operāciju veidiem; tie ir tādi centri kuros: 1) kredīta u. c. iestādes (nacionālās un ārvalstu) veic operācijas ar nerezidentiem (ārvalstu fiziskām un juridiskām personām) ar dotai valstij ārvalstu valūtu; 2) šeit reģistrētām iestādēm (kompānijām) tiek veidots īpaši labvēlīgs nodokļu režīms, līdz pat pilnīgai atbrīvošanai no nodokļiem
- noslēdzošā termiskā apstrāde termiskā apstrāde, kurā izveido gatavām detaļām nepieciešamas ekspluatācijas īpašības: stiprību, cietību, nodilumizturību u. c.
- sākotnējā termiskā apstrāde termiskā apstrāde, kurā uzlabo materiālu un sagatavojumu tehnoloģiskās īpašības
- aukstā josla termiskā josla, kas atrodas starp poliem un polārajiem lokiem, tai raksturīga polārā diena un polārā nakts; Saules stari krīt ļoti slīpi polārās dienas laikā, bet polārās nakts laikā vispār neapspīd šo teritoriju; visu gadu valda negatīva gaisa temperatūra
- uzpūsts perlīts termiski apstrādāts (1000–1200 °C) perlīts – porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus (piemēram, vieglbetonu), un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai
- fāze Termodinamiskās sistēmas homogēnā daļa, ko atdala robežvirsma, aiz kuras mainās šīs sistēmas īpašības
- politetrafluoretilēns Termoplastisks polimērs [-CF~2~-CF~2~-]~n~ ar izcilu ķīmisko un siltumizturību, elektroizolējošām un antifrikcijas īpašībām; saglabā elastību plašā temperatūras intervālā no -250 līdz +250 Celsija grādiem; lieto ķīmiskajā, elektrotehniskajā un pārtikas rūpniecībā, kosmonautikā, medicīnā u. c.; teflons
- lancetiskā termopse termopšu suga ("Thermopsis lanceolata"), kas izplatīta Eiropas dienvidu daļā, indīga (īpaši sēklas), lakstus izmanto par pretklepus līdzekli
- tualete Tērps, parasti ar piederumiem, rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots
- legāts Testamentā dots īpašs uzdevums (par labu kādam), kas jāizpilda mantiniekam
- rezultātu salīdzināmība testēšanas procesa īpašība, kas raksturo spēju iegūt saskanīgus rezultātus, testējot vienu un to pašu ierīci vai sistēmu ar dažādiem testēšanas līdzekļiem
- tedions Tetradifons - akaricīds, pieskares inde, nonāvē olas, kāpurus un pieaugušos īpatņus, nav indīgs bitēm u. c. derīgiem kukaiņiem, izmanto kā sastāvdaļu dūmu svecēs
- TMTD Tetrametiltiuramdisulfīds - dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai
- ezoterisms Ticība kādam iekšējam ceļam, kurā indivīdam gaišredzību un pestīšanu palīdz gūt īpašas zināšanas
- mērķorgāns Tiecamorgāns - orgāns, kura šūnu membrānas ir īpaši jutīgas pret kādu konkrētu hormonu
- nokalpot Tiekot lietotam, izmantotam, pilnīgi vai daļēji zaudēt nepieciešamās īpašības
- pielipt Tiekot pārņemtam, izraisīties, rasties (kādā) - par cita cilvēka psihisko stāvokli, īpašībām u. tml.
- izdarboties Tiekot turētam, glabātam (nepiemērotos apstākļos), pakāpeniski pārveidoties, zaudēt kvalitāti, vēlamās īpašības (par vielām)
- pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas
- pārtiesāt Tiesājot izdalīt, sadalīt (īpašumu)
- arests Tiesas institūciju aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu
- apķīlāšana Tiesas lēmuma noteikts ierobežojums īpašniekam brīvi rīkoties ar savu mantu, lai to pēc tam būtu iespējams atsavināt parādsaistību nepildīšanas dēļ
- servitūts Tiesība (ar noteiktiem ierobežojumiem) lietot cita īpašumu; tiesība ierobežot īpašnieka rīcību
- izpirkuma tiesība tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās
- zemes lietošanas tiesības tiesības izmantot zemes derīgās īpašībās - auglību, platību, derīgos izrakteņus, stādījumus u. c., šādas tiesības ir zemes īpašniekam un zemes nomniekam, kā arī citām personām ar īpašnieka vai nomnieka atļauju
- biškoku servitūts tiesības turēt uz svešas zemes bites kokos vai stropos, lai tās ievāktu tur medu; koka vai stropa īpašnieks var izņemt medu tikai zemes īpašnieka klātbūtnē, kam ir pirmpirkuma tiesības uz viņa zemē iegūto medu
- pirmdzimtības tiesības tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā
- sabiedriskā kārtība tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību
- civiltiesības Tiesību nozare, kas regulē īpašumtiesiskās, līgumiskās, mantošanas, ģimenes un citas attiecības sabiedrībā
- ģimenes uzņēmums tiesību subjekts, kas izveidots ģimenes kopīpašuma organizēšanai, lai veiktu uzņēmējdarbību
- individuālais uzņēmums tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai lai veiktu uzņēmējdarbību
- tiesiskās attiecības subjekts tiesiskās attiecības dalībnieks (puse), kam piemīt divas juridiskas īpašības: tiesībspēja un rīcībspēja, izšķir divu veidu tiesību subjektus - fiziskas un juridiskas personas
- īpašumtiesības Tiesiskas normas, kas sabiedrībā regulē lietu piederību īpašniekiem
- zemes ierīcība tiesiski, ekonomiski un tehniski pasākumi, lai sakārtotu nekustamā īpašuma vai zemes gabala teritoriju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
- kopiena Tiešo ražotāju sociāls kolektīvs, kam bija kopīgs ražošanas līdzekļu īpašums un pilnīga vai daļēja pašpārvalde
- Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa
- mononīmija Tikai viena vārda vai īpašvārda piesaiste vienam objektam
- rodofilakse Tīklenes pigmentepitēlija īpašība aizsargāt vai atjaunot rodopsīnu
- apslīpēties tikt apslīpētam
- nākt (kāda) rokās tikt iegūtam, kļūt par (kāda) īpašumu
- nosastāvēties tikt ilgi uzglabātam, lai iegūtu vēlamās īpašības (piemēram, par dažiem alkoholiskiem dzērieniem)
- dakrist tikt kāda rīcībā (par mantas, īpašuma daļu)
- krist par laupījumu tikt nolaupītam, nonākt (kāda) varā, arī īpašumā
- noslīpēties tikt noslīpētam (1)
- pacelties tikt pārvietotam no horizontāla stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī
- nostāvēties tikt uzglabātam īpašos apstākļos, līdz iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi
- tīpuļot Tīpt, apmākties
- standarts Tipveida paraugs, kam pielīdzina citus objektus, kuriem jāatbilst tam pēc īpašībām, izmēriem un formas; šādam tipveida paraugam atbilstošs objekts
- lesa Tirāde dzejā, īpaši spāņu dzejā
- bulings tiranizēšana; iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem, īpaši pusaudžu un bērnu vidē
- nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem
- kapitalizācija Tīrās peļņas vai rezervju pārvēršana kapitālā, lai varētu paplašināt komercdarbību; īpašuma pārvēršana naudas kapitālā
- rēderis Tirdzniecības kuģa (kuģu) īpašnieks
- šķiperis tirdzniecības kuģa kapteinis; kuģa īpašnieks
- finanšu tirgus tirgus institūciju kopums, kas virza naudas līdzekļu plūsmuno uzkrājumu īpašniekiem pie aizņēmējiem (debitoriem)
- kontrolpircējs Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs pircējs kontroles nolūkos veic pirkumu, pēc tam par konstatēto rezultātu informē kontrolējamā uzņēmuma vadību
- kontrolviesis Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs viesis (apmeklētājs) ierodas uzņēmumā tā vadības vai konkurentu uzdevumā, lai izvērtētu uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus un to kvalitāti
- paštīrīšanās Tīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- patārpināt Tīrīt (piemēram, pīpi, degunu (ar pirkstu) u. tml.)
- tārpināt Tīrīt pīpi
- mantas nolaupīšana tīša prettiesiska, bezatlīdzības svešas kustamas mantas izņemšana aiz mantkārības no uzņēmumu, iestāžu, organizāciju vai atsevišķu personu īpašuma vai valdījuma, lai rīkotos ar to kā ar savu (sev vai citai personai), kā rezultātā mantas īpašniekam vai valdītājam tiek nodarīts reāls materiāls zaudējums
- Aizliegto grāmatu indekss to grāmatu saraksts, kuras agrāk Romas Katoļu baznīcas locekļiem bija oficiāli aizliegtas; no XVI gs. līdz 1966. gadam, kad no šāda saraksta atteicās, īpaša kongregācija (pāvesta kūrijas nodaļa), kuras sastāvā bija kardināli, padomnieki un eksperti, nodarbojās ar grāmatu cenzēšanu un indeksa atjaunināšanu
- fizioloģiskā bilance to vielu uzņemšanas un patēriņa salīdzinājums, kuras piedalās organisma dzīvības procesos (īpaši vielmaiņā)
- aviācijas toksikoloģija toksikoloģijas nozare, kurā pēta aviācijas materiālu toksiskās īpašības un bīstamības pakāpi cilvēkam
- tonalitāte Toņu, nianšu, nokrāsu īpatnību kopums (krāsai, gaismēnai); šādu krāsas, gaismēnas īpatnību kopums (piemēram, mākslas darbam, priekšmetam, vielai)
- būnads Tradicionāls norvēģu tērps, ko īpašos gadījumos valkā kā sievietes, tā vīrieši
- traģika Traģēdijai (1) raksturīgo īpašību, pazīmju kopums
- traktiernieks Traktiera īpašnieks
- spēkratu agregatēšana traktoragregāta (vai cita spēkratu agregāta) komplektēšana, izvēloties tam piemērotus rīkus vai mašīnas un veidu, kā tie pievienojami spēkratiem. Agregatējot jānodrošina spēkratu un agregatējamā rīka (mašīnas) konstruktīvā un enerģētiskā atbilstība, kā arī agregāta tehnisko īpašību atbilstība darba izpildes kvalitātes prasībām. Agregatēšana var būt rindiska, ešeloniska vai kombinēta
- hipoīdeļļa Transmisijas eļļa ar labām pretdilšanas un slīdes īpašībām; lieto zobratu pārvados, kuros starp zobratiem attīstās liels spiediens un slīdes ātrums
- kausu elevators transporta ierīce, piemēram, graudu, miltu vertikālai vai slīpai pacelšanai
- automotoamatieris Transportlīdzekļa īpašnieks, kas nav profesionāls transportlīdzekļa vadītājs
- līgumreiss Transportlīdzekļa, parasti lidmašīnas, reiss, ko veic, pamatojoties uz pārvadājumu līgumu starp transportlīdzekļa īpašnieku un tā nomnieku
- satiksme transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml.; regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā
- kaitīgie radio traucējumi traucējumi, kas apdraud vai kā citādi nopietni bojā, traucē vai vairākkārt pārtrauc: radionavigācijas sakarus; radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari); citus attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tajā skaitā citu valstu radiosakarus
- kanna Trauks (ar osu un snīpi) dzēriena (parasti kafijas vai tējas) sagatavošanai vai pasniegšanai galdā
- lejkanna Trauks ar snīpi un sietiņu laistīšanai
- satrenēt Trenējot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības; uztrenēt
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības
- trenēt Treniņos apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības
- zevgiti Trešā ietekmīgākā kārta Senajās Atēnās pēc Solona reformām, kas sastāvēja gk. no vidējiem un sīkajiem zemes īpašniekiem
- nūguožņu jumts trijslīpju jumts
- trijstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības
- trīsstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības
- triklinā Triklinā sistēma - kristālu sistēma ar 3 dažāda lieluma slīpām asīm
- čūsku dīdītājs triku meistars (īpaši Indijā), kas uzstājās ar čūsku (parasti kobru), ko viņš "apbur", spēlējot flautu
- latīņu bura trīsstūraina bura ar garāko malu piestiprināta pie rājas, kas ieslīpi pacelta peldlīdzekļa diametrālajā plaknē
- trimda Troksnis (īpaši par soļiem); skandāls
- iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas bija ierīkojis savu saimniecību mežā vai atmatās; trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas ierīkojis savu saimniecību uz cita īpašnieka zemes un bija no viņa atkarīgs
- mīnuss Trūkums, nepilnība, vaina; negatīva parādība, nevēlama īpašība
- trumelis Trumulis - apaļš skārda trauks ar snīpi ūdens vai tējas vārīšanai
- trumuls Trumulis - apaļš skārda trauks ar snīpi ūdens vai tējas vārīšanai
- burtenis Tukšs strops ar īpašuma zīmi, iespējamā spieta vai meža bišu piesaistīšanai
- kompensēšana Tulkojumzinātnē - nepārtulkojamas avotteksta vienības vai īpatnības aizstāšana ar līdzīgu elementu citviet tulkojumā
- kompensācija Tulkojumzinātnē - nepārtulkojamas avotteksta vienības vai īpatnības aizstāšana ar līdzīgu elementu citviet tulkojumā; kompensēšana
- purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai; attiecīgā krāsa, krāsas tonis
- čubukčijs Turku zēns, kura uzdevums ir aizsmēķēt un padot pīpes
- gatavināt Turot īpašos apstākļos (piemēram, augļus), panākt, ka gatavojas, sasniedz noteiktu gatavības pakāpi
- krājums Turpmākai lietošanai īpaši sagādāts materiālu vērtību kopums
- literarizēt Tuvināt daiļdarba formai, tā raksturīgām īpatnībām
- savs čoms tuvs draugs; draugs, ar kuru ir īpaši familiāras attiecības
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināms speciāls vagons vai īpaši izveidota pakaļējā daļa ūdens, kurināmā u. c. novietošanai
- rīkstniecība Ūdens atradnes meklēšana ar īpašu, parasti divžuburu, rīksti, arī ar attiecīgu cita veida priekšmetu
- ūdens karbonātiskā cietība ūdens īpašības, ko rada kalcija un magnija hidrogēnkarbonāti
- ūdens nekarbonātu cietība ūdens īpašības, ko rada kalcija un magnija sulfāti, hlorīdi, silikāti un fosfāti
- ūdens cietība ūdens īpašību kopums, ko nosaka tajā esošie kalcija un magnija sāļi
- katarrakta Ūdens krāce upē, kur ūdens pa samērā slīpu un nelīdzenu klinšainu un akmeņainu gultni strauji aumaļo lejup; katarakta 2
- ūdenspīpe Ūdens pīpe - pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens
- ūdeņu pārvaldība ūdens platības pārraudzīšana, izmantošanas vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai
- spīgāti Ūdens savākšanai laivā ierīkotas īpašas krātuvītes
- ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei)
- ūdenspīpis Ūdenspīpe
- kaljans Ūdenspīpe, ko lieto Austrumos; tabakas dūmi iet caur ūdens trauku un tikai pēc attīrīšanās nonāk mutē
- ūdens ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā); ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām)
- hidroholerēze Ūdeņainas žults atdalīšanās, kurai pazemināts īpatnējais svars, viskozitāte un cietvielu daudzums
- boiki Ukraiņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Karpatos, starp Sanu, Lomnicu, Užu un Teresvu (Ukrainas ziemeļrietumos), saglabājuši dažas dialekta, etnogrāfiskās un sadzīves īpatnības; verhovinieši
- lečo Ungāru virtuves ēdiens, ko gatavo galvenokārt no paprikas, tomātiem un sīpoliem
- Ačankovilāra upe Indijā (_Achankovil Ār_), Keralas štatā, ietek Lakšadvīpu jūrā
- Bejpora upe Indijā, Keralas štatā, ietek Lakšadvīpu jūrā
- ambarkadēra Upju transportā īpaši celtas piestātnes vai nostiprinātas liellaivas pasažieru izkāpšanai un iekāpšanai, kā arī kravas operācijām
- fjumāras Upju uzplūdums un plūdi, kas veidojas saistībā ar Vidusjūras tipa klimata īpatnībām, mežainumu un reljefa saposmojumu
- automātiskā urbjpatrona urbjpatrona, kurā urbi iestiprina bez īpašas atslēgas
- uroskopija Urīna apskate, lai noteiktu tā īpašības (krāsu, duļķainību); urīna mikroskopēšana
- barūrija Urīna atdalīšanās ar augstu īpatnējo svaru
- hidrodiurēze Urīna izdale lielā daudzumā ar zemu īpatnējo svaru
- normostenūrija Urīna izdale, kura īpatnējais svars ir normāls
- urotoksiskums Urīna toksiskās īpašības
- anteprostatīts Urīnizvadkanāla sīpoliņa dziedzera iekaisums
- cistoskopija Urīnpūšļa iekšējās virsmas aplūkošana ar īpašu endoskopu - cistoskopu
- hiperstenūrija Urīns ar paaugstinātu īpatnējo svaru
- urķītis Urkša - kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks
- publiska iestāde uz likuma pamata īpaši izveidota un organizēta dienesta personu grupa, organizācija noteiktu publisku funkciju īstenošanai
- reālnasta uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās
- izņēmuma stāvoklis uz noteiktu laika posmu izsludināts valsts varas un pārvaldes institūciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbības īpašs tiesisks režīms, kas pieļauj ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus
- cibulīne uz oglēm cepta siļķe, kurai uzliets ieskābs kvass un uzgriezti sīpoli
- laidens ceļš uz sāniem slīps ceļš
- ķesele uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai; šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai
- salietņi uz viena burtstabiņa kopā nolieti vairāki burti, it īpaši fraktūras burti
- vienspārna jumts uz vienu pusi slīps jumts
- agrārais uz zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību attiecīgs
- plēsums Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība
- princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas
- tekstūra Uzbūves, struktūras īpatnību kopums (piemēram, vielā, iežos, koksnē), ko rada sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības
- uzstīpāt Uzdzīt stīpas
- uzstīpot Uzdzīt stīpas
- nostāvināt Uzglabāt (ko) īpašos apstākļos, līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi
- dinamometriskā atslēga uzgriežņu atslēga ar mehānismu un mērierīci pievilkšanas momenta noteikšanai, kas parasti ir galatslēga ar skalu vai indikatoru pievilkšanas momenta nolasīšanai. Pie šīs uzgriežņu atslēgu grupas pieder arī momentatslēgas, kurām vajadzīgo pievilkšanas momentu var ieregulēt. Sasniedzot ieregulēto momentu, dzirdams īpašs signāls - knikšķis
- augstumregulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto īpaša atbalstritenīša stāvokli
- vīna rēzīnēšana uzlabošana ar sveķi, lai vīns iegūtu īpatnēju garšu
- pārmatot Uzlabot, pieslīpēt darba rezultātu
- pašuzliesmošana Uzliesmošana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- ierēpēt Uzlikt ritenim dzelzs stīpu apkārt
- trigonometriskā līmetņošana uzmērīšanas metode punktu augstumu starpības (paaugstinājuma) noteikšanai, mērot slīpuma leņķus vai zenītdistances
- kukurēties Uzmest kūkumu itkā saraujoties aukstumā; četrrāpus kaut ko meklēt, īpaši dzērumā
- statūtsabiedrība Uzņēmējdarbības veids, īpašnieku apvienība, kas izveidota uz tās dibinātāju pieņemto statūtu pamata
- firmačs Uzņēmējs; firmas īpašnieks
- paju sabiedrība uzņēmējsabiedrība (statūtsabiedrība) ar juridiskās personas tiesībām, kuras pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku apvienotais (ieguldītais) īpašums (paju iemaksas)
- sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmējsabiedrība ar juridiskas personas tiesībām, kuras pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku ieguldītais īpašums - kapitāla daļas, kas nav publiskās apgrozības objekts; SIA
- kadiljaks Uzņēmumā "General Motors" ražots luksusa klases automobilis, īpaši iecienīts ASV un Kanādā
- saimniece Uzņēmuma (parasti neliela) īpašnieka vai nomnieka sieva; šāda uzņēmuma īpašniece vai nomniece
- finanšu grāmatvedība uzņēmuma grāmatvedības sastāvdaļa, kas sniedz pilnīgu priekšstatu paruzņēmuma kapitālu, īpašumiem, par uzņēmuma maksātspēju un uzņēmuma finansiālās darbības rezultātiem
- likvidācijas kvota uzņēmuma īpašnieka, sabiedrības dalībnieka daļa uzņēmuma likvidācijas atlikumā
- uzņēmuma pārvaldības augstākais posms uzņēmuma īpašnieki vai pilnvarotās personas, personsabiedrību komplementārie dalībnieki, kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijas, kam ir izlamšanas un rīkošanas tiesības
- patrons Uzņēmuma īpašnieks; darba devējs
- līdzekļu faktiskā vērtība uzņēmuma īpašuma vienību vērtība, kuras lielums atkarīgs no tā, cik daudz uzņēmums zaudētu, ja tā īpašumā vairs nebūtu šo īpašuma vienību (ja tās būtu izņemtas no uzņēmuma)
- aizņemtais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kas nav tā īpašums, bet ir iesaistīta apgrozībā, izmantojot bankas kredītu, komerckredītu vai obligāciju izlaidi
- pārsvešināšanās Uzņēmuma pārveidošanās jeb pāreja citu īpašnieku noteicošajā dalībā
- signalizācija uzņēmumu un personiskā īpašuma automatizētās apsardzes sistēma ar skaņu signālu došanas ierīci
- uzpīpāt Uzpīpēt
- Līču dzirnavezers uzpludināts uz Neretas upes Vīpes pagastā, platība — \~1 ha
- aprakstīt Uzrādīt, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu, aizliedzot rīkoties vai ierobežojot rīcību ar to)
- henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi
- korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu
- uzskrīpstāt Uzskrīpāt
- iepīpēt Uzsmēķēt, arī aizsmēķēt (parasti pīpi)
- iepīpot Uzsmēķēt, arī aizsmēķēt (parasti pīpi)
- trasts Uzticēšanās darījums, kurā persona(s) citas personas interesēs pārvalda īpašumu
- apanāža Uzturlīdzekļi vai zemes īpašums, ko piešķir valdnieka dzimtas locekļiem
- krāsu kontrasts uztveres īpatnība un cilvēka acs spēja izšķirt objektus atkarībā no uztveres nosacījumiem (fona, kustības, novietojuma)
- saprast Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
- izjust Uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības)
- nomanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības); arī izjust
- manīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības); arī vērot
- redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); arī ievērot
- samanīt Uztvert, ievērot, parasti pilnīgi, arī precīzi (kādas pazīmes, īpatnības)
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm; uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes
- dress Uzvalks, īpaši sporta
- izdzīvojuša cilvēka sindroms uzvedības un emociju īpatnības, kas rodas cilvēkiem, kuri pārcietuši dzīvību apdraudošus notikumus vai traumas
- uzslūtēt Uzvilkt (pa slīpu sastatni)
- tinējsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Attelabidae"), neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot, Latvijā konstatēts >15 sugas
- lapgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Chrysomelidae"), sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas, \~35000 sugu, Latvijā konstatēts \~340 sugu
- Hilzeni Vācu muižnieku dzimta Livonijā, īpašumi atradās gk. Latgalē, un 17.-18. gs. šī dzimta pārpoļojās, atbalstīja kristietības izplatīšanu Latgalē un uzturēja jezuītu misijas Dagdā un Kaunatā, materiāli atbalstīja vairāku baznīcu celtniecību
- skibobs Vadāms, velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi
- principāls Vadītājs, priekšnieks (uzņēmumā, iestādē); arī (uzņēmuma) īpašnieks
- Vadžradhara vadžrajānas budisma mitoloģijā - buda, kas simbolizē apskaidrības viendabību un neierobežoto pamatu; daudzu budisma skolu (īpaši Tibetas skolas) tradīcijā tiek identificēts ar ādibudu
- Pētera akmens Vaiķu akmens Vīpes pagastā
- Napoleona akmens Vaiķu akmens Vīpes pagastā
- kopmanta Vairākām vai daudzām personām, kolektīviem u. tml. piederoša manta; arī kopīpašums
- gurali Vairākas poļu etnogrāfiskās grupas, dzīvo kalnu apvidū Polijas dienvidos, saglabājuši dažas dialekta iezīmes, tradicionālās kultūras īpatnības (tautas tērpi un dejas, savdabīgas celtnes)
- sūkāt vairākkārt sūkt (pīpi, cigareti u. tml.)
- lipināt vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas
- politendinits Vairāku cīpslu iekaisums
- politendinīts Vairāku cīpslu iekaisums
- politendinobursīts Vairāku cīpslu un buršu iekaisums
- kariljons Vairāku precīzi noskaņotu dažāda lieluma zvanu kopums, ar ko, izmantojot īpašu klaviatūru, var atskaņot noteiktu melodiju
- kopīpašums vairāku vai daudzu personu, kolektīvu u. tml. īpašums, kurā atbilstoši ieguldījumiem dalībnieki kopēji darbojas, saņem peļņu un sedz zaudējumus
- solisitors vairķās valstīs - īpašs jurista amats valdībā vai departamentā, vai pilsētas pašvaldībā u. tml.
- vairvasiņa vairpumpuram un sīpoliņam līdzīgs veidojums ziedkopā vai lapas žāklē, no kura veģetatīvi attīstās jauns augs
- galvenokārt vairumā gadījumu, visvairāk; it īpaši; sevišķi
- tīršķirne Vaislas dzīvnieku augstākā šķirnības pakāpe, kad abi īpatņa vecāki vairākās paaudzēs pieder vienai un tai pašai šķirnei
- rādža valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls; koloniālisma periodā - dažu lielu zemes īpašnieku goda tituls
- feodālis Valdošās šķiras pārstāvis feodālismā - feoda īpašnieks; senjors, muižnieks, dzimtkungs
- datu definēšanas valoda valoda, kas parasti ir datu bāzes pārvaldības sistēmas sastāvdaļa un ko izmanto, lai aprakstītu visus datu bāzes atribūtus un īpašības (piemēram, ierakstu izvietojumu, atslēgu laukus, datņu atrašanās vietas u. c.)
- valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un kam ir noteikts juridiskais statuss, saskaņā ar kuru tā valstī tiek izmantota tiesību aktos, tiesvedībā, lietvedībā un veic visas sabiedriskās funkcijas, sekmējot sabiedrības integrāciju
- politonisms Valodas fonoloģiskās sistēmas īpašība vārdu, vārdu formu, morfēmu diferencēšanā izmantot runas melodiju (intonāciju)
- stila lapas kaskadēšana valodas HTML papildu iespēja, kas ļauj globālā tīmekļa pakalpojumu izstrādātājiem un tīkla lietotājiem veidot īpašus lappušu izklājumus, piemēram, noteikt, kā izvietot galvenes vai kā noformēt saites
- individuālais stils valodas līdzekļu atlases un kombinēšanas individuālo īpatnību kopums
- vārddarināšanas līmenis valodas līmeņu hierarhijā - starplīmenis, kurā vienlaikus īstenojas vairāki valodas līmeņi, jo īpaši morfoloģijas un sintakses līmenis, bet ciešs sakars ir arī ar leksiku un semantiku, dažkārt - arī ar fonētiku
- dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam (vai dialektiem)
- žargonisms Valodas parādība, īpatnība, parasti vārds, izteiciens, kas raksturīgs kādam žargonam; arī žargonvārdi
- jauniešu slengs valodas paveids, ko jaunieši izmanto neformālā savstarpējā saziņā un kam raksturīgs īpatnējas leksikas, piemēram, familiārismu un slengismu, samērā biežs lietojums
- sociolekts Valodas paveids, ko lieto noteikta sociāla grupa un kam raksturīgi īpatnēji valodas līdzekļi (leksika, frazeoloģija, vārddarināšanas modeļi)
- prosodēma Valodas prosodijas pamatvienība ar noteiktām akustiskām īpašībām un funkciju (piemēram, akcents, garums)
- runas kultūra valodas sistēmas potenciālo iespēju un labāko valodas paraugu īstenošana ikdienas saziņas procesā (runā) saistībā ar noteiktu lingvistisko un komunikatīvo (saskarsmes) īpašību kopumu
- variants valodas vienības kā vispārinātas abstrakcijas (invarianta, ēmas) konkrētais īstenojums; variantos mainās skaniskais sastāvs, forma, bet nemainās būtiskais, invariantais, saglabājas attiecīgās valodas vienības funkcionālās īpašības un vienības
- konstrukcija Valodas vienību (piemēram, vārdu) savienojums (runā, tekstā), kam ir noteiktas gramatiskās īpašības
- izlokšņu grupa valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības, piemēram, zemgaliskās izloksnes ar anaptiksi
- mirušās valodas valodas, ko vairs nelieto runā un kas parasti zināmas tikai pēc rakstu pieminekļiem (piem., senprūšu val.) vai arī tiek lietotas mākslīgi reglamentēti kādā īpašā nozarē (lat. val. medicīnā)
- fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar īpašu elementu - ārējo vai iekšējo fleksiju
- onomastika Valodniecības nozare, kas pētī īpašvārdus
- leksikosemantika Valodniecības nozare, kas pētī leksikas semantiskās īpatnības
- valodas tips valodu tipoloģiskās klasifikācijas iedalījuma vienība, kurā valodas iekļaujas pēc vispārīgām būtiskām valodas struktūras iezīmēm, neņemot vērā visas attiecīgās valodas īpatnības (šķir izolējošās, aglutinatīvās, fleksīvās, inkorporējošās valodas)
- atsavināšana Valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam
- kredītbiļete Valsts bankas vai valsts kases izdota īpaša naudas zīme
- Lībiešu krasts valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija 1991.-2004. g. ("Līvõd rānda"), izveidota, lai aizsargātu lībiešu kultūras mantojumu un tradicionālo dzīvesveidu, kā arī radītu apstākļus lībiešu kā etnosa saglabāšanai un attīstībai
- valsts manta valsts īpašumā esoša atsevišķa kustamā vai nekustamā manta, kas atrodas valsts civiliestāžu valdījumā
- domēne Valsts īpašums (parasti zeme, meži, raktuves)
- kamerālīpašums Valsts īpašums Rietumeiropā viduslaikos, kurā iekļāva arī regālijas, muitas un valsts galvas privātos īpašumus
- papīra nauda valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu
- VNĪA Valsts nekustamā īpašuma aģentūra
- Tieslietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto tiesisko politiku - izstrādā tiesību aktu projektus, dod atzinumus par citu sagatavotiem tiesību aktu projektiem, sistematizē un kodificē tiesību aktus, veic tiesu darba organizatorisko vadību un nodrošina tiesu darbību materiāli un tehniski, organizē tiesu izpildītāju darbu, uzrauga notāru, advokātu un juriskonsultu darbību, vada dzimtsarakstu iestāžu un arhīvu darbību, reģistrē nekustamos īpašumus, uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī koordinē cilvēka tiesību, nacionālo, valsts valodas, reliģisko organizāciju u. c. organizāciju problēmu risināšanu
- īpašuma kompensācijas sertifikāti valsts sertifikāti, ko likumā paredzētos gadījumos piešķir nacionalizētā un citādi nelikumīgi atņemtā īpašuma bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja viņiem to nevar atdot vai ja viņi atsakās no īpašuma tiesībām un tā vietā vēlas saņemt kompensāciju
- darba ņēmējs valsts sociālās apdrošināšanas kontekstā - persona, kas bez darba līguma veic noteiktas ar samaksu atlīdzināmas darbības pasūtītāja labā, piemēram, persona, kas veic darbu saskaņā ar darbuzņēmuma, graudniecības līgumu pārvadājuma līgumu, īpašnieks, kas vada uzņēmumu, valdes vai padomes loceklis
- represālijas valsts tiesiski pamatotas piespiedu rakstura darbības, ar nolūku atjaunot savas tiesības, kuras pārkāpusi kāda cita valsts; atbilde uz citas valsts tiesībpārkāpumu un tās prettiesiskās rīcības pārtraukšana pašaizsardzības nolūkā (spēka pielietošana pret tās pilsoņiem, īpašumiem, kuģiem, teritoriju)
- privatizācijas sertifikāti valsts un pašvaldību īpašuma privatizēšanai paredzēti maksāšanas līdzekļi (saukti arī par vaučeriem)
- dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa valsts vai pašvaldības dzīvokļu īpašumu kopums (dzīvokļa īpašums) atsevišķā dzīvojamajā mājā, kas nav privatizēts atbilstoši likuma nosacījumiem
- valsts vai pašvaldības manta valsts vai pašvaldības īpašumā esoša manta, kas atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, aģentūras vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā
- privatizācija Valsts vai sabiedriskā īpašuma nodošana (pārņemšana) privātīpašumā
- sekvestrs Valsts varas iestāžu aizliegums vai ierobežojums valsts interesēs lietot kādu īpašumu vai rīkoties ar to
- nospārnošana Vaļējas pludināšanas apstākļu uzlabošana upēs, lai novērstu pludināmo kokmateriālu aizķeršanos aiz dažādiem šķēršļiem, īpaši šaurās un līkumotās upēs, kā arī tur, kur upju krasti noauguši ar kokiem un krūmiem līdz pat ūdenslīmenim; izmanto garenvirzienā sasaistītus baļķus
- halkoze Vara daļiņu nogulsnēšanās audos, īpaši acs radzenē un lēcā
- halkolīts vara laikmets - īpašs vēstures periods (7. - 3. gt. p. m. ē.)
- kunials Vara sakausējumi ar niķeli (5-15%) un alumīniju (1-3%), raksturīga korozijizturība, augsta stiprība, labas elektriskās īpašības; izmanto par konstrukcijas materiālu kuģubūvē un aparātbūvē
- patinēšana Vara un tā sakausējumu izstrādājumu apstrādāšana ar ķīmiskiem reaģentiem, pārklāšana ar patinu, lai uzlabotu to dekoratīvās īpašības un aizsargātu no bojāšanās
- svētie vērši varas un spēka simboli, saistīti ar dievietes mātes pielūgšanu, īpaši senās Krētas mīnoiskajā reliģijā (mīts par Minotauru)
- metonomazija Vārda grozījums vai kāda īpašvārda pārcēlums svešā valodā, piem., Švarcerta vietā Melanchtoms
- vārddaļa Vārda sastāvdaļa, kam vārdu (īpaši vienvārda terminu) darināšanā ir patstāvīga varddarinašanas līdzekļa funkcija
- ortogramma Vārda, tā daļas rakstījums (pēc ortogrāfijas likumiem), ko īpaši aplūko ortogrāfijas mācīšanā
- derivatoloģija Vārddarināšanas apakšnozare, kurā pēta atvasināšanas, resp., derivācijas, procesu, atvasinātos vārdus, vārdu atvasināšanas paņēmienus, tipus, modeļus, dažādu vārdšķiru vārdu darināšanas īpatnības u. tml.
- košvārds Vārds izskaistinājumam bez kādas īpašas jēdzieniskas slodzes
- raksturvārds Vārds, ar ko atspoguļo (kā) raksturīgu īpašību, pazīmi
- hasina Vārds, ar ko Madagaskarā apzīmē garīgu spēku, kas piemīt visām dzīvām būtnēm un kam ir īpaša loma konkrētās ceremonijās un attiecībā uz zināmiem objektiem
- adjektivējums Vārds, kas konversijas ceļā kļuvis par īpašības vārdu
- deonīms Vārds, kas radies, īpašvārdam apelativējoties, vai kas darināts no īpašvārda
- epitets Vārds, kas tēlaini apzīmē, raksturo kāda jēdziena, parādības vai priekšmeta īpašību; māksliniecisks apzīmētājs
- mēles mežģis vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
- palama Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību, pazīmi); iesauka
- iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi)
- pavārds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi); arī uzvārds, iesauka, palama
- īpašības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); adjektīvs
- adjektīvs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); īpašības vārds
- apstākļa vārds vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; adverbs
- adverbs Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; apstākļa vārds
- partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi); šīs vārdšķiras vārds
- vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu
- retin vārdu salikumā ar "rets" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
- zookumarīns Varfarīns - organisks zoocīds, pulverveida preparāts, plaši izmanto peļveidīgo grauzēju, īpaši žurku apkarošanai
- heroisms Varonības attēlojums ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem (mākslas darbā)
- savārīt Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības
- novārīt Vārot panākt, ka zūd (kā īpašības, parasti garša)
- pievārīt Vārot pieļaut, ka (kas) pielīp (pie kā, kam klāt)
- spārnrats Vārpsta ar vējeņveida spārniem, kas ar radušos gaisa pretestību gausina (bremzē) pārāk ātru vārpstas griešanos; parasti tiek pierīkots kā regulētājs, īpaši pulksteņu stundu sitēja ierīcei
- spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā
- ķolpis Veca (primitīva) pīpe
- ķurcis Veca, prasta pīpe
- tuļķis Veca, slikta pīpe
- šlabraki Vecas drēbes, īpaši nekopti sieviešu svārki
- kollaborātors Vecās latīņu skolās palīgskolotājs, kam nebij īpaša amata
- exfestucatio Vecās vācu tiesībās ārēji attēlota atsavinātāja atteikšanās no pārdodamā nekustamā īpašuma, pasniedzot pircējam nūjiņu, vēlāk salmu
- vecsaimnieks Vecsaimniecības īpašnieks
- sīpolieši Vecsalienas pagasta apdzīvotās vietas "Sīpoli" iedzīvotāji
- popovci Vecticībnieku novirziens, kas turas pie īpašas svētnieku (priesteru) kārtas principa
- slīpacieši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Slīpači" iedzīvotāji
- Sleipači Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Slīpači" nosaukums latgaliski
- vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša)
- vadžra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Indras ierocis, vāle, kuru Tvaštars izkala īpaši viņam
- stepe Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā; teritorija, kur ir šāds veģetācijas tips
- ektomezenhīma Veidojas no ektodermas, īpaši no nervu kores
- liekt Veidojot lokveida formu gatavot (piemēram, riteni, stīpu)
- krusts Veidojums (piemēram, priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi
- apmale veidojums ap ēku atmosfēras u.c. ūdeņu aizvadīšanai no ēku pamatiem; ierīko ietves veidā ar slīpumu, kas vērsts prom no ēkas
- slīpslāņojums Veidojums no (kā, piemēram, iežu) dažāda slīpuma slāņiem
- slietene Veidojums, arī krāvums, kas sastāv no kā slīpi, parasti konusveidīgi, saslieta
- slietenis Veidojums, arī krāvums, kas sastāv no kā slīpi, parasti konusveidīgi, saslieta
- gravēt veidot (ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem) gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu)
- mistrot veidot (augu kopu) no dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem
- romanizēt veidot (daiļdarbu) ar romānam raksturīgām mākslinieciskajām īpatnībām
- konstruēt veidot (ģeometrisku figūru), izmantojot (tās) dotos elementus; veidot (līniju), izmantojot (tās) dotās īpašības
- tipizēt veidot (ko mākslas darbā) ar tipiskām īpašībām
- stigot veidot apvidū īpašu (kā) joslu; veidot (apvidū) joslu kādam nolūkam
- oderēt veidot īpašu aizsargslāni, arī apmetumu (kā) iekšpusē
- šļiebāt veidot slīpu (siena kaudzi)
- nosluzināties veidot slīpu virsmu
- sluzināties veidot slīpu virsmu
- šļaupt veidot slīpu, mazāk asu, smailu
- šļaukt veidot slīpu, smailu
- sliet statiņus (arī status) veidot statiņus, novietojot vairākus kūļus slīpi citu pret citu
- sliet status (arī gubas) veidot status (gubas), novietojot vairākus kūļus slīpi citu pret citu
- sliet status (arī statiņus) veidot status, novietojot vairākus kūļus slīpi citu pret citu
- kalt Veidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli)
- kaldināt Veidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli); kalt (5)
- darināt Veidot, radīt (ar vēlamām īpašībām)
- briest Veidoties, kļūt intensīvākam (par psihiskām norisēm, īpašībām); veidoties (par domām, idejām); pieaugt (par spēku)
- auduma pinums veids, kādā audi un šķēri audumā sapīti savā starpā; tas lielā mērā nosaka auduma struktūru, izskatu un īpašības; ir galvenie, atvasinātie, sīkrakstainie, komplicētie jeb sarežģītie un lielrakstainie auduma pinumi
- bodnīca Veikala īpašniece; pārdevēja veikalā
- bodnieca Veikala īpašniece; pārdevēja veikalā
- bodnieks Veikala īpašnieks, kas pats pārdod preces
- bodes kungs veikala īpašnieks; arī tirgotājs
- konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus; ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus
- vingrot veikt īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- vējsudmalnieks Vējdzirnavu īpašnieks
- vietējais vējš vējš kādā ģeogrāfiskajā vietā, kuras īpatnējo apstākļu dēl tas var atšķirties no dominējošo vēju rakstura un virziena
- magnētiskais moments vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un vielas daļiņu, kā arī elektriskās strāvas kontūru magnētiskās īpašības; apzīmējums M; mērvienība A·m^2^ (ampērs reiz kvadrātmetrs)
- ķem boļeje vēl jo vairāk (tāpēc); jo īpaši (tāpēc)
- joču Vēl jo vairāk, it īpaši tagad
- neolīts Vēlais akmens laikmets (no 6. vai 5. gadu tūkstoša līdz 2. gadu tūkstotim p. m. ē.), kad sākās pāreja uz ražojošo saimniecību (zemkopību, lopkopību), attīstījās keramika, jauni materiālu apstrādes veidi (slīpēšana, urbšana u. c.)
- materiālu radiācijas modificēšana vēlamo fizikālo un ķīmisko īpašību izveidošana, izmantojot materiālu radiolīzes izraisītās pārmaiņas
- stūmējvelkonis Velkonis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.)
- pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu)
- sliede Velmēta īpaša šķērsprofila tērauda sija, pa ko rit vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu riteņi
- kritērijs Velotreka sacensību paveids ar īpašu punktu skaitīšanas sistēmu
- ciklodroms Velotreks - ovāla sporta būve ar slīpu ceļu riteņbraukšanas sacensībām, arī velodroms
- kristallizators Veltenisks aparāts cukura fabrikās ar divkāršām sienām un īpašu maisītāju vakuumaparātos ietvaicētas cukura masas izkristalizēšanai
- veltuvnieks Veltuves strādnieks, arī īpašnieks
- fleboskleroze Vēnu sacietēšana, pavairojoties saistaudiem vēnu sienā, īpaši intīmā
- patriarhālā verdzība verdzība, kura saistīta ar naturālo saimniecību un kurai raksturīgs tas, ka vergu īpašnieks un vergs veica darbu kopīgi
- vergturis Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis - vergu īpašnieks
- tīpenieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Tīpji" iedzīvotāji
- kreslis Vērpjamā ratiņa trijkāja slīpais sols
- vērptuvnieks Vērpšanas darbnīcas īpašnieks vai vadītājs
- novērtēt Vērtējot atzīt (kādu) par tādu, kam piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības, spējas, zināšanas u. tml.
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kā, piemēram, priekšmeta, telpas, parādības vai to īpašību) atbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem
- pārvērtēt Vērtējot pārāk augstu (sevi vai citu, savas vai cita psihes, personības, rakstura īpašības), kļūdīties
- fizikālā lieluma īstā vērtība vērtība, kas raksturo attiecīgā objekta īpašības kvantitatīvās un kvalitatīvās attiecībās ideālā veidā
- nedzīvais kapitāls vērtības, īpašums, kas nedod ienākumus, peļņu
- lepnums Vērtīgu, derīgu (dzīvnieka) īpašību kopums, ar kurām lepojas
- lepnums Vērtīgu, derīgu (piemēram, priekšmeta, vietas) īpašību kopums, ar kurām lepojas
- skrūvspārnis Vertikāla starta un vertikālas nolaišanās lidaparāts, kurā apvienotas helikoptera un lidmašīnas īpašības
- krauja Vertikāla vai ļoti slīpa nogāze
- šurfs Vertikāla vai slīpa līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem; skatrakums
- pretfiltrācijas aizkars vertikāla vai slīpa mākslīgi ierīkota konstrukcija filtrācijas plūsmu aizturēšanai, tādējādi samazinot filtrācijas radītos zudumus un filtrācijas spiedienu uz būves pamatni; ierīko augšpus hidrotehniskas būves, zem tās vai krastmalā
- skatrakums Vertikāla vai slīpa, līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem; šurfs
- podēciji Vertikāli izaugumi uz ķērpju lapoņa, kuru izcelsme saistīta ar ekscīpulu
- stumbenis Vertikāli vai slīpi orientēts stipri izstieptas formas iežu ķermenis; štoks
- stāvus Vertikāli, bez slīpuma; taisni, bez līkumiem augšup; tā, ka ir mazs slīpums
- stāvs Vertikāls vai gandrīz vertikāls; tāds, kam ir samērā mazs slīpums
- kraujš Vertikāls vai ļoti slīps (parasti par nogāzi, krastu)
- krauja Vertikāls vai ļoti slīps krasts
- kuksa Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka dalības tiesības kādā kalnrūpniecības uzņēmumā, kura pamatkapitāls parasti sadalās 100-1000 daļās (vācu "Kux", angļu "share in a mine")
- akcija vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi
- obligācija Vērtspapīrs, kas tā īpašniekam dod ienākumu (iepriekš) noteikta procenta vai laimesta veidā
- ekspresvēstule Vēstuļu korespondence, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības
- arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos
- verbālnomens Vēsturiskajā valodniecībā - kopīgs apzīmējums infinītām darbības vārda formām, ko lieto vai nu lietvārda, vai arī īpašības vārda funkcijā
- zelta burtiem ierakstīts vēsturē vēsturiski īpaši nozīmīgs, neaizmirstams
- nācija vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, ekonomiskā dzīve, kultūras un psiholoģijas īpatnības, tendence veidot nacionālu valsti
- verdzība Vēsturiski pirmā cilvēku ekspluatācijas forma, kad vergs kopā ar ražošanas līdzekļiem bija vergtura īpašums
- indoeiropeistika Vēsturiski salīdzināmās valodniecības nozare, kas pētī ide valodas, īpaši to attīstību
- Malabara Vēsturisks novads Indijas dienvidos ("Malabar"), starp Arābijas un Lakšadvīpu jūru un Rietumgatu kalniem, mūsdienās ietilpst Keralas un Karnātakas štatos
- vētekle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere
- vētikla Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere
- vētīkle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere
- vētiklis Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere
- vēteklis Vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere
- izīrēšana Vidēja termiņa mašīnu un iekārtu noma bez īpašuma tiesību nodošanas nomniekam - viena no līzinga formām
- Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām
- pārredzamība Vides īpašība, kas raksturo no vadītāja vietas redzamo telpu ārpus transportlīdzekļa
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu; metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas
- kubikularijs Vidus laikos kambarsulainis, īpaši pāvesta
- poliptiks Vidus laikos saraksts par zemes īpašumiem līdz ar iedzīvotajiem, ienākumiem, klaušām un nodevām
- medievāls Viduslaikiem īpatnējs, uz viduslaikiem attiecīgs
- kartulārijs Viduslaikos - dokumentu un aprakstu kopiju krājums, kas attiecas uz noteiktu zemes īpašumu kompleksu, lielāko tiesu uz klosteru zemes īpašumu
- skifats Viduslaikos kalta monēta, kuras īpatnējā konkāvi konveksā forma atgādina kausiņu
- domskola Viduslaikos katoļu valstīs īpaša mācību iestāde pie doma baznīcām, par klosteru skolām augstāka mācību iestāde, kurā gatavoja garīdzniekus, galma un pilsētu pašpārvalžu darbiniekus
- gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem
- akcidence Viduslaiku aristotelisma filozofijā - esamība, kas kļūst par citas esamības īpašību un kvalitāti, pretstats substancei
- feodālisms Viduslaiku Eiropas sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā bija feodālais zemes īpašums, ko senjors nodeva vasalim, un feodāļa vara pār saviem dzimtcilvēkiem
- žandarmērija viduslaiku Francijā - īpaši smagi bruņotas jātnieku daļas
- sakrarijs Viduslaiku katoļu baznīcās īpaša niša altāra tuvumā, vai bedre aiz altāra, kur izlēja liturģiskos mazgājumos lietotu ūdeni, novietoja citu izlietotu iesvētītu priekšmetu pelnus un atliekas
- adamīti Viduslaiku kristīgo sektu locekļi, kas ietilpa kreisajā taborītu spārnā; neatzina garīdzniecību, privātīpašumu, aizstāvēja mantas kopību
- geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties
- kemenāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām
- kemnāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām; kemenāte
- koproka Viduslaiku vācu tiesībām īpatnēja personu apvienība (kopa), kas nenodibina jaunu tiesību subjektu (korporāciju), bet tikai rada jaunas tiesiskas attiecības starp dalībniekiem
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils
- hečbeks Vieglā automobiļa virsbūves tips - automobilis ar slīpu mugurdaļu, kas veidota kā durvis
- džezs Vieglā mūzika (īpašam orķestrim), kam raksturīga improvizācija, specifiski sinkopēti ritmi
- džezs Vieglās mūzikas orķestris, kura pamatsastāvā ietilpst īpaši pūšamie un sitamie instrumenti
- zaķis Vieglatlētikā - skrējējs, kas pēc norunas iesāk (vidējās vai garās distances) skrējienu īpaši ātrā tempā un vēlāk izstājas
- pasklandots Viegli uzsalusi slīpa virsma uz kuras ātri var paslīdēt
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2)
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējīgs
- lakē Viegls, ar īpašu pārklājumu pārklāts audums, kuru izmanto virsapģērbu, kā arī bikšu, svārku un blūžu šūšanā
- izolators viela (materiāls) ar ļoti mazu īpatnējo elektrisko vadītspēju, kas praktiski nevada elektrisko strāvu vai arī vada ļoti vāji, piemēram, porcelāns, stikls, gumija, dažādas plastmasas
- luminofors viela ar luminiscences īpašībām; izmanto tehnikā (spīdošas krāsas, kineskopi,dienasgaismas spuldzes u. c.)
- peptokrinīns Viela ar sekretīna īpašībām, kuru iegūst no zarnu gļotādas
- paramagnētiķis Viela ar vāji izteiktām magnētiskām īpašībām un pozitīvu magnētisko uzņēmību
- stabilizētājs viela, ar kuras palīdzību veido un saglabā produktu vēlamo struktūru, konsistenci (reoloģiskās īpašības) u. c. īpašības
- magnētiķis viela, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas var būt mijiedarbībā ar magnētisko lauku
- modifikators viela, kas, pievienota nelielā daudzumā, ievērojami maina citas vielas īpašības
- pildviela viela, ko izmanto par citas vielas sastāvdaļu, lai nodrošinātu tai vēlamās īpašības
- pārtikas piedeva viela, ko parasti nelieto pārtikā, bet ko pievieno pārtikai tehnoloģiskiem (ieskaitot organoleptiskiem) mērķiem ražošanas, apstrādes, sagatavošanas, iesaiņošanas vai uzglabāšanas gaitā un kas kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu vai ietekmē to īpašības
- līmviela viela, kurai ir līmei raksturīgas īpašības; viela, no kuras var izgatavot līmi
- šķidrais kristāls viela, kurai noteiktā temperatūras intervālā ir gan šķidruma, gan cietvielas īpašības
- eliksīrs viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības
- fermentoīds viela, kurai piemīt tikai daļa no fermentam raksturīgajām īpašībām
- metāls viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums
- kritiskais stāvoklis vielas divfāžu sistēmas stāvoklis, kur abas koeksistējošās, līdzsvarā esošās fāzes kļūst pēc fizikālajām īpašībām neatšķiramas
- supravadītspēja Vielas īpašība - tās elektriskās pretestības samazināšanās praktiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā)
- elektrovadītspēja vielas īpašība – spēja laist cauri (vadīt) elektrisko strāvu elektriskā lauka iedarbībā
- radiohroisms Vielas īpašība absorbēt radioaktīvo starojumu un rentgenstarojumu
- pantohromisms Vielas īpašība pastāvēt divās vai vairākās dažādu krāsu formās
- aktīnisms Vielas īpašība staru enerģijas ietekmē ķīmiski pārveidoties
- mazgātspēja vielas īpašība veicināt attīrīšnu
- afinitāte Vielas īpašība veidot savienojumu ar citu vielu
- trihroisms Vielas īpašība, kad tā redzama trīs dažādās krāsās atkarībā no skata leņķa
- šķidrība vielas īpašība, kas raksturo tās plūstamību
- konsistents Vielas īpašība: ciets, izturīgs, biezs
- smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta
- smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta
- struktūrūdens vielas ķīmiski saistītais ūdens, ko atdalot, mainās vielas struktūra un īpašības, piemēram, atdalot no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) 1,5 H~2~O (ūdens molekulas), iegūst celtniecības ģipsi CaSO~4~·0,5H~2~O
- inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve
- reometrija Vielas reoloģisko īpašību mērīšana
- amorfa viela vielas stāvoklis, kam raksturīga īpašību izotropija un kam nav noteiktas kušanas temperatūras; nav stingras periodiskas struktūras
- mezomorfs Vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma īpašības (plūstamība), gan kristāliskas cietvielas īpašības (noteikta kārtība daļiņu izvietojumā, fizikālo īpašību anizotropija)
- mezomorfs stāvoklis vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma, gan kristāliskas vielas īpašības
- mezomorfisks vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma, gan kristāliskas vielas īpašības; mezomorfs
- apreti Vielas, ar kurām apstrādā audumus vai dziju (ciete, ziepes, taukvielas, celulozes esteri, sintētiskie sveķi u. c.), lai piešķirtu tiem vajadzīgās īpašības (zināmu cietumu, elastību, spīdumu utt.)
- pretžuveklis Vielas, kam nav žūstošu īpašību
- metamagnētiķi Vielas, kam vājos ārējos magnētiskajos laukos piemīt antiferomagnētiķu, bet spēcīgākos - feromagnētiķu īpašības
- tauku aizvietotāji vielas, kas veido nepieciešamās sensorās īpašības produktiem ar samazinātu tauku saturu
- mikropiedevas Vielas, ko nelielā daudzumā pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības
- piedeva Vielas, ko pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības
- pildvielas Vielas, ko pievieno materiāliem, sagatavojot plastmasu kompozīcijas, gumijas maisījumus, laku un krāsu materiālus un betonu, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas
- miltu apstrādes līdzekļi vielas, ko pievieno miltiem, lai uzlabotu to cepamības īpašības un krāsu
- fontu saime viena burtveidola dažāda lieluma fontu kopa, t. sk. piemēram, šo fontu slīpraksta un treknraksta variācijas
- klans Viena īpatņa bezdzimuma kārtā cēlušies pēcnācēji; klons
- transformācija Viena mikroorganisma īpašību pāriešana uz citu mikroorganismu ar DNS starpniecību
- stāvs viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu
- apretēšana viena no ādu un kažokādu apdares nobeiguma apstrādes operācijām ekspluatācijas īpašību uzlabošanai - ādu gruntēšana ar gruntīm, nosegšana ar segkrāsām, krāsu fiksācija
- autonomais apgabals viena no autonomijas administratīvajām formām PSRS, kas ietilpa savienotajā republikā vai tās administratīvajā vienībā - novadā un bija ar atšķirīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu un sadzīves īpatnībām
- apercepcija viena no cilvēka psihes pamatīpašībām - uztveres aktivitāte, kuras pamatā ir pieredze un zināšanas
- terapeitiskā kopiena viena no ilgtermiņa (vienu gadu un ilgāk) atveseļošanas pieejām cilvēkiem ar psihoaktīvu vielu lietošanas atkarību, kā arī cilvēkiem ar mentālās veselības problēmām un personības traucējumiem; balstās īpaši veidotā terapeitiskā vidē, kas ietver ikdienas režīma un kopienas noteikumu ievērošanu, strukturētas un nestrukturētas aktivitātes
- spāre viena no jumta seguma nesošām horizontālām vai slīpām detaļām
- aponeiroze viena no muskuļu cīpslas formām - plata, spīdoša plātnīte, kas sastāv no saistaudu šķiedrām
- žironda viena no politiskajām partijām Lielās Francijas revolūcijas laikā 18. gs., pārstāvēja galvenokārt provinces tirgotājus, rūpniekus, zemes īpašniekus
- nedirektīvā konsultēšana viena no psihoterapeitiskās konsultēšanas pieejām, kas attīstījusies personcentrētajā (klientcentrētajā) psihoterapijā, īpaši uzsver klienta un konsultanta līdzvērtīgās attiecības, kā arī klienta ekspertīzi par savu dzīvi un pašnoteikšanās veicināšanu
- dzeltenā kaite viena no slimībām, kuru pazīme ir ādas, acu cīpsleņu un gļotādu dzeltena nokrāsa
- šķērslīnija viena no šķērsielām, kuras ietilpst noteiktā ielu kopumā un kurām nav īpaša nosaukuma, bet ir numurs
- recitāls Viena paša mākslinieka vieninstrumenta koncerts (īpaši ērģeļu koncerts)
- modifikācija Viena un tā paša ķīmiskā savienojuma pastāvēšana dažādos veidos ar atšķirīgām fizikālajām īpašībām
- ģenētiskā dzimuma nosacīšana viena vai otra dzimuma īpatņa attīstība šķirtdzimumu dzīvniekiem atkarībā no īpašu gēnu vai dzimumhromosomu kombinācijas
- datubāze vienā vai vairākās lietošanas jomās izmantojams datu kopojums, kas organizēts saskaņā ar kādu jēdzienisku struktūru, kura atspoguļo šo datu īpašības un tiem atbilstošo entitāšu savstarpējās attieksmes; datu bāze
- bloks Viena vai vairākas pastmarkas īpašā noformējumā
- izvēlētā lauka aizsardzība viena vai vairāku īpaši izraudzītu lauku aizsardzību pārraidāmajā ziņojumā
- patentlīdzekļi Vienāda sastāva farmaceitiskie līdzekļi ar īpatnēju nosaukumu vienādā iepakojumā, t. i. dažādās firmās ražoti medikamenti, kas gatavoti pēc viena un tā paša patentēta paņēmiena
- līdzība vienādas formas (līdzīgu) figūru īpašība; tās atšķiras cita no citas tikai ar izmēriem; līdzīgas figūras iegūst citu no citas ar homotētiju
- izoklināls Vienādi slīps, vienādi noliekts
- ekvivalence vienādības tipa attiecība, kam ir 3 īpašības: refleksivitāte, simetrija un transitivitāte
- ūdens ēzelītis vienādkāju kārtas vēžu suga (_Asellus aquaticus_), kas Latvijā bieži sastopama stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, it īpaši vietās ar biezāku ūdensaugu augāju
- platkājspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Platycnemididae"), kuras īpatņi raksturīgi ar platiem pakaļējo un vidējo kāju stilbiem
- ziemspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas zaigspārīšu dzimtas suga ("Sympycna annulata"), vienīgā Latvijas faunas spāru suga, kam pārziemo pieauguši īpatņi
- pārraudzības ganāmpulks vienam nolūkam un vienā novietnē turēta dzīvnieku grupa, kura pieder vienam īpašniekam un kurā veic pārraudzību
- transonimizācija Vienas kategorijas īpašvārda pārtapšana par citas kategorijas īpašvārdu
- transonimizēšanās Vienas kategorijas īpašvārda pārtapšana par citas kategorijas īpašvārdu
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām
- pārošanās Vienas sugas vīrišķā un sievišķā īpatņa sadošanās dzimuma kopdzīvē uz īsāku vai visu laiku
- dzimumdimorfisms Vienas sugas vīrišķo un sievišķo īpatņu pazīmju atšķirība
- šņorinieks Vienas šņores zemes īpašnieks
- šķirne Vienas un tās pašas sugas (augu, dzīvnieku) grupa ar iedzimstošām, parasti raksturīgām, cilvēkam vēlamām, īpašībām
- radinieks Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieku vai augu īpatnis
- īridācejas Viendīgļlapju augu dzimta lilijaugu rindā ar ložnīgu gumainu rizomu vai (retāk) sīpoliem, ar bezkātainām lapām; \~60 ģintis gk. tropos un subtropos; Latvijā 2 ģintis: gladiolas un īrisi, bez tam kā krāšņumaugi biežāk krokusi, retāk citi
- leukoja Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, ilggadīgs sīpolaugs vidēji lieliem, nokareniem, zvanveidīgiem ziediem (parasti baltiem); \~10 sugu, Vidusjūras apgabalā; lefkojas
- pancratium Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, sīpolaugi šaurām lapām un smaržīgiem, čemurainā ziedkopā sakopotiem ziediem ar blakus vainadziņu, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē un Āzijā līdz tropiem
- skalbe Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Iridales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpoliem, bumbuļsīpoliem, sakneņiem, bumbuļiem
- līkste viengabala stīpa, kas aptver ratu riteni
- unikāls Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem
- kazemāts Vieninieka kamera (cietoksnī, pilī u. tml.) īpaši bīstamiem ieslodzītajiem
- ķuļķītis Vienkārša koka pīpe
- ķurķis Vienkārša pīpe
- ķoļķis Vienkārša pīpe (bez izrotājumiem)
- virlops Vienkārša pīpe ar taisnu kātu
- nitrometāns Vienkāršākais nitroalkāns, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu, viegli aizdegas, toksisks
- antu templis vienkāršākais un senākais tempļa tips Senajā Grieķijā - neliela četrstūraina telpa, ko sedz divslīpju jumts; galveno fasādi veidoja sānsienu pagarinājumi, starp kuriem atradās divas kolonnas
- idile Vienkāršas, klusas, apmierinātības, pieticības un mīlas pilnas, laimīgas dzīves aina (īpaši dabas tuvumā), vai tās attēlojums mākslā
- drukāšana vienkrāsaina vai daudzkrāsaina raksta veidošana uz tekstilizstrādājuma ar īpašiem paņēmieniem
- sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām)
- sklerohorioidīts Vienlaicīgs cīpslenes un dzīslenes iekaisums
- sklerokonjunktivīts Vienlaicīgs cīpslenes un konjunktīvas iekaisums
- sklerokeratīts Vienlaicīgs cīpslenes un radzenes iekaisums
- skleroirīts Vienlaicīgs cīpslenes un varavīksnenes iekaisums
- sklerokeratoirīts Vienlaicīgs cīpslenes, radzenes un varavīksnenes iekaisums
- Allium unifolium vienlapas sīpols
- slūpjahta Vienmasta jahta ar slīpajām burām
- Ego psiholoģija vienojošs apzīmējums daudzveidīgiem psiholoģijas konceptiem, kas attīstījušies psihoanalīzes un psihodinamiskajās teorijās; īpaši vērš uzmanību uz psihes struktūras attīstību un attiecībām agrīnā bērnībā, kā arī šo procesu saistību ar turpmākajām attiecībām cilvēka dzīvē
- bonifikācija vienreizēja piemaksa valsts aizņēmuma obligāciju īpašniekiem, konvertējot aizņēmumus, t. i. mainot obligācijas, pret citiem, vērtīgākiem dokumentiem
- izbraukumtirdzniecība vienreizēja preču pārdošana vietās, kas nav tam īpaši ierīkotas, piemēram, uzņēmumos, izstāžu zālēs u. tml.
- stāvotnes augstums viens no Bernulli vienādojuma locekļiem – šķidruma īpatnējā potenciālā enerģija, ko izsaka ar augstumu virs patvaļīgi pieņemta atskaites līmeņa
- līdzīpašnieks viens no diviem vai vairākiem (kā) īpašniekiem
- kaba viens no dzelzceļa sliežu stiprināšanas elementiem - īpašas formas stienis ar galviņu sliežu piestiprināšanai pie gulšņiem
- neorenesanse viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kur izmantoti renesanses mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi; vispilnīgāk izpaudās arhitektūrā, īpaši Vācijā, kur tā kļuva par spilgtāko nacionālo iezīmi 19. gs. 2. p. būvmākslā
- flavonoīds viens no flavona derivātiem, pie kuriem pieder citrīns, hesperetīns, rutīns, kvercetīns un kvercitrīns; tiem piemīt P vitamīna īpašības
- ratatujs viens no franču virtuves ēdieniem ("ratatouille"), dārzeņu sautējums, kuru katra saimniece gatavo pēc savas receptes un saskaņā ar ģimenes tradīcijām, bet parasti no tomātiem, sīpoliem, cukini, baklažāna un paprikas, garšai pievienojot olīveļļu, baziliku, ķiploku un majorānu
- intervīzija viens no grupas supervīzijas veidiem, ko tradicionāli izmanto konkrētu gadījumu izskatīšanai; īpaša pazīme – grupas supervīzijā nepiedalās supervizors, bet vadīšanu (piemēram, sekošanu laikam, procesa posmiem u. tml.) uzņemas kāds no grupas dalībniekiem, par ko grupa vienojas
- vermikulītbetons viens no īpaši viegla betona veidiem: tajā pildītājs ir uzpūsts vermikulīts; izmanto būvniecībā siltumizolācijas un skaņu izolācijas nodrošināšanai
- ģeosfēra viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra, mantija, kodols, Zemes garoza, biosfēra, noosfēra)
- līdzrēders viens no kuģa līdzīpašniekiem
- Fermi–Diraka statistika viens no kvantu statistikas sadalījumiem, kuru izmanto fermionu sistēmas statistisko īpašību aprakstam un saskaņā ar kuru katrā kvantu stāvoklī var atrasties tikai viens fermions
- autogrāfija viens no litogrāfiskās iespiedformas sagatavošanas veidiem, kad lieto īpašu autogrāfisko papīru
- modālisms viens no monarhiānisma virzieniem, kas uzsverot dievības vienību (vienpersonību) un Kristus dievišķību, mācīja Dieva Tēva un Dieva Dēla identitāti, uzskatot Kristu tikai par īpašu dievības parādīšanās veidu, bet ne atsevišķu būtni
- dzimumidentitāte viens no personības identitātes komponentiem, kas paredz daudzpusīgu identifikāciju un salīdzinājumu ar attiecīgā dzimuma pārstāvjiem, sākot ar ārējo izskatu un izturēšanos līdz rakstura īpašībām un interesēm
- liģeris viens no Rīgas latviešu amatiem 14.-18. gs.; nodarbojās ar ievesto preču (it īpaši labības) izkraušanu, svēršanu, novietošanu, arī eksporta preču apstrādi; šim amatam piederīgie
- skaldnēšana viens no stikla un dārgakmeņu slīpēšanas veidiem, apstrāde ar slīpripu, kas rotē ap horizontālu asi
- spēļu terapija viens no terapijas veidiem, kuras laikā sertificēts spēļu terapeits mērķtiecīgi izmanto spēles atveseļojošo potenciālu, lai palīdzētu novērst vai mazināt psihosociālās grūtības un veicinātu optimālu izaugsmi un attīstību, īpaši darbā ar bērniem
- kopīpašnieks viens no vairākiem vai daudziem (kā) īpašniekiem; līdzīpašnieks
- bronzēšana viens no veidiem metāliska efekta iegūšanai - bronzas pulveri uzklāj uz īpašas, ātri žūstošas iespiedkrāsas, kamēr tā vēl nav nožuvusi
- skropstaiņi Vienšūņu tips ("Ciliophora"), kurā ietilpst īpatņi, kas pārvietojas ar skropstiņām, >7000 sugu, kas apvienotas 2 klasēs
- kondotelis Viesnīca, kas pilnībā vai daļēji sastāv no individuālā īpašumā esošām kooperatīvajām vienībām, kuras ar to īpašnieka nolīgumu var tikt piedāvātas īslaicīgai izīrēšanai izvēlētajā laikā; kooperatīvā viesnīca
- viesturis Viesnīcas īpašnieks
- viesnīcnieks Viesnīcas īpašnieks vai nomnieks
- ievalka vieta (kokā), kur ir greizas, slīpas šķiedras
- ievalks vieta (kokā), kur ir greizas, slīpas šķiedras
- miga vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi
- pārvārte vieta aiz vārtiem; josla apkārt kādam īpašumam
- sepuļnīks vieta dārzā, kur audzēja sīpolus
- motodroms vieta, kas ir īpaši ierīkota motosporta sacensībām
- ūdensrijējs vieta, kur ģeoloģisku procesu un nogulumiežu īpatnību dēļ pazemē aiztek upe vai strauts
- izdegas vieta, kur mežs izdedzis, bet jo īpaši sūnājs, tā ka vēlāk tur sakrājas neliels ūdens daudzums
- skatuve vieta, kur notiek izrāde, uzstāšanās; izrādēm īpaši iekārtota telpa, arī telpas vai celtnes daļa
- sveķvielas Vietas, kas ietilpst sveķu sastāvā; vielas, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma
- pārdzenāt Vietumis, ne visai rūpīgi atdalīt (mizu kokam ar īpašu lāpstiņu)
- detoponimizācija Vietvārda pārtapšana par cita veida īpašvārdu (ne vietvārdu) vai sugasvārdu
- detoponimizēšanās Vietvārda pārtapšana par cita veida īpašvārdu (ne vietvārdu) vai sugasvārdu
- piederības vietvārds vietvārds, kurā ietverta norāde uz attiecīgā ģeogrāfiskā objekta īpašnieku
- ārpuskārtas vilciens vilciens īpašam gadījumam normālas kustības atjaunošanai un ugunsgrēku dzēšanai (ugunsdzēsēju un palīdzības vilciens, sniegtīris, atsevišķa lokomotīve, automotrisa un nenoņemama drezīna)
- vilnas velšanās vilnas īpašība noteiktā temperatūrā un mitrumā savelties blīvā masā – tūbā
- lisāža Vilnas kārstuvē vilnas gludināšana īpašā mašīnā, kas vispirms to lentveidīgi sakārto un izmazgā, žāvē izstieptā stāvoklī un vilna pēc tam iegūst kruzuļainumu
- velšana Vilnas tekstilizstrādājumu (filca, tūbas, velto apavu) izgatavošanas vai apdares process, kurā izmanto vilnas šķiedru uzbūves īpatnības (zvīņveida virsmu, cirtainību, plastiskumu, elastību), kuru dēļ vilnas izstrādājumi spēj savelties, kļūstot biezāki, blīvāki, siltāki un izturīgāki
- bangu terase viļņu nogludināta, slīpi pret jūru vērsta krasta josla
- vīnūžnieks Vīna dzertuves īpašnieks
- core Vingrinājumu sistēma, ko izpilda uz īpaša kustīga dēlīša, attīsta koordināciju un līdzsvara sajūtu
- spinnings Vingrinājumu sistēma, kurā tiek izmantots īpašs stacionārs divritenis
- vingrināties Vingrināt sevi, cenšoties iegūt kādas fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas
- riņķis vingrošanas rīks - cauruļveida stīpa, paredzēta griešanai ap vidukli
- aplis Vingrošanas rīks - cauruļveida stīpa, paredzēta griešanai ap vidukli
- Allium vineale vīnkalnu sīpols
- bukloki Vīnkalnu sīpols ("Allium vineale")
- vīnloki Vīnkalnu sīpols ("Allium vineale")
- jaunvīns vīns, kura vecums nepārsniedz gadu; dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml)
- landzānieši Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Landzāni" iedzīvotāji
- Mežarasas Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Meža Rasas" bijušais nosaukums
- mežmuizieši Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
- mežmuižnieki Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
- vīpsns Vīpsna (1)
- vīpsns Vīpsna (2)
- apvīpsnāt vīpsnājot izrādīt nievājošu, izsmējīgu attieksmi
- ņergāties Vīpsnāt
- vīpnot Vīpsnāt
- vīpsnēt Vīpsnāt
- vīpsāt Vīpsnāt (1)
- pavīpsnot Vīpsnāt (īsu brīdi, mazliet)
- vīknēt Vīpsnāt, nievājoši smīnēt
- erekcija vīriešu (vai vīrišķo īpatņu) dzimumlocekļa muskulatūras un asinsvadu sprieguma stāvoklis, lai veiktu dzimumaktu
- blūze vīriešu virsdrēbju, īpaši uniformu, vaļīgs, piedurkņots pusatdarāmais augšģērbs (piemēram, matrožblūze, virsblūze, pārlaidblūze)
- iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju mantinieci vai īpašnieci un parasti kļūst par saimniekotāju šais mājās
- kundziņš Vīrietis, arī zēns (parasti ar kādu nevēlamu īpašību)
- zirgvīrs Vīrietis, kam ir zirgs; zirga īpašnieks
- pauta Vīrišķā īpatņa sēklinieks
- virilescence Vīrišķo īpašību pazīmes vecākām sievietēm
- kļaščuks Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts auduma gabals
- klapans Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts mazs auduma gabals
- latīņu takelējums virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar latīņu buru, kas piestiprināta pie garas rājas, kas īsajā mastā ieslīpi pacelta diametrālajā plaknē
- tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri)
- pulēšana Virsmas apstrāde (pēc slīpēšanas), lai iegūtu spoguļgludu virsmu
- skinefekts Virsmas efekts, kas izpaužas elektromagnētisko svārstību, viļņu dzišanā, tiem iespiežoties elektrovadošā vidē; piem., augstfrekvences maiņstrāva nevienmērīgi sadalās pa vadītāja šķērsgriezumu, galvenokārt lokalizējoties tikai vadītāja virsmas slānī (skinslāņa biezumā), jo lielāka ir elektromagnētisko svārstību frekvence un vadītāja īpatnējā elektrovadītspēja, jo mazāks ir šā slāņa biezums
- pieslīpēšana Virsmu savstarpēja pielāgošana, slīpējot ar abrazīviem materiāliem, lai iegūtu blīvus, hermētiskus savienojumus
- adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai
- tāds Virsteikumā norāda uz (kā) īpašību, pazīmi, ko konkretizē sekojošais palīgteikums
- tikpat Virsteikumā norāda uz (piemēram, darbības, stāvokļa, īpašības) izpausmes pakāpi, ko konkretizē (apstākļa) palīgteikums
- tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi)
- tiktālu Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi)
- stipri pārveidots ūdensobjekts virszemes ūdensobjekts, kura īpašības cilvēka darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kurš atbilst Ūdens apsaimniekošanas likuma nosacījumiem
- sīpolu virtene virtene, kurā ir sasieti sīpoli (uzglabāšanai ziemā)
- OPODO Virtuālās tūrisma aģentūras (angļu "Opportunity to do")tīmekļa vietne, kuras īpašnieki ir Eiropas lielākās lidsabiedribas; tās klients tīmekļa vidē var rezervēt plašu tūrisma pakalpojumu klāstu - lidojumus, viesnīcas, automobiļus, izprieckuģojumus un kompleksos tūrisma pakalpojumus
- citotropisms Vīrusu, baktēriju, medikamentu īpašība ietekmēt noteiktas organisma šūnas
- stūrānisks Virzienā no viena stūra uz otru; šķērsām, slīpi
- ovists Virziena pārstāvis, kurš uzskata, ka visu organisma pārmantoto īpašību nesēja ir sievišķā dzimumšūna
- apollinārisms Virziens austrumu kristiānismā 4.-5. gs., atzina Kristus dievišķību, noliedzot cilvēka īpašības
- šķērsvirziens Virziens, kas ir slīps vai perpendikulārs attiecībā pret ko
- smelt Virzīt laukā, parasti ar īpašu rīku, ierīci, no šķidruma (ko cietu)
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (vertikālu vai slīpu priekšmetu, tā dalu)
- sliet Virzīt, novietot vertikālā stāvoklī; virzīt, novietot slīpi, atbalstot (pret ko, pie kā)
- līst Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem)
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem)
- izkrautņu spaidi visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem; šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos; Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu
- suprematija Visaugstākā vara, virsvara, īpaši baznīcas lietās
- oroseptiskais limfadenīts visbiežāk vērojamā limfadenīta forma; lokalizācija - kaklā, īpaši zem žokļa, virs atslēgas kaula, padusēs, parakardiālā apvidū
- motīvs Vismazākā melodijas daļa (parasti vienas takts apjomā), kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības
- molekula Vismazākā vielas daļiņa, kurai piemīt visas attiecīgajam savienojumam raksturīgās ķīmiskās īpašības
- cincinnāts Vispār godīgs cilvēks, īpaši valsts darbonis, kas arī augstā amatā saglabā savu godīgo vienkāršību
- tibari Vispār katra atklāta, bet it īpaši 3 jomu kolonu telpne Indijas pilīs vai vienkāršās dzīvojamās mājās
- monurons Vispārējas iedarbības herbicīds ar ko iznīcina nezāles platībās, kur neaudzē kultūraugus, sīpolu sējumos, kartupeļu stādījumos un augļu dārzos
- kolorīts Vispārīgā (mākslas darba) struktūra, formas raksturīgas īpatnības
- zinības vispārīga īpašība, kas raksturo stāvokli, kurā kādam ir noteiktas zināšanas, kas iegūtas izziņas rezultātā
- etiķešu piemērošana vispārīga termina vai nosaukuma piemērošana personai vai problēmai, balstoties uz pavirši novērotām īpašībām vai uzvedības veidiem
- universālais konteiners vispārīgas nozīmes konteiners dažādu iesaiņotu un nesaiņotu kravu pārvadāšanai. Tas nav īpaši pielāgots kāda viena veida kravas transportēšanai
- cubiculum Vispārīgi istaba, īpaši guļamā; telts jumts, ķeizara loža amfiteātrī; mocekļa kaps katakombās, kur senie kristīgie sapulcējās uz lūgšanām, kādēļ tas ir arī lūgšanas nams, kapella
- lētība vispārināta īpašība - lēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lētums
- neredzamība vispārināta īpašība - neredzams
- varenums vispārināta īpašība - varens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (1)
- varenība vispārināta īpašība - varens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- varenums vispārināta īpašība - varens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (2)
- varenums vispārināta īpašība - varens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (3)
- variabilitāte vispārināta īpašība - variabls, šīs īpašības konkrēta izpausme; variablums
- grodums vispārināta īpašība --> [grods]{s:1940}, šīs īpašības konkrēta izpausme; cietība
- jaunums vispārināta īpašība --> [jauns]{s:2676}, šīs īpašības konkrēta izpausme
- abējādība vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- abējādums vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- abpusība vispārināta īpašība --> abpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- abpusīgums vispārināta īpašība --> abpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- absolūtums vispārināta īpašība --> absolūts 1, šīs īpašības konkrēta izpausme
- abstraktums vispārināta īpašība --> abstrakts (1)
- abstraktums vispārināta īpašība --> abstrakts (2)
- absurdums vispārināta īpašība --> absurds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- acainums vispārināta īpašība --> acains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- acīgums vispārināta īpašība --> acīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- acumirklīgums vispārināta īpašība --> acumirklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ačgārnība vispārināta īpašība --> ačgārns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ačgārnums vispārināta īpašība --> ačgārns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- adekvātums vispārināta īpašība --> adekvāts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aerodinamiskums vispārināta īpašība --> aerodinamisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aforistiskums vispārināta īpašība --> aforistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- agrums vispārināta īpašība --> agrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- aizdomība vispārināta īpašība --> aizdomīgs
- aizdomīgums vispārināta īpašība --> aizdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aizmāršība vispārināta īpašība --> aizmāršīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aizmāršīgums vispārināta īpašība --> aizmāršīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- akačainums vispārināta īpašība --> akačains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aklība vispārināta īpašība --> akls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aklums (1)
- aklība vispārināta īpašība --> akls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; aklums (2)
- akmeņainība vispārināta īpašība --> akmeņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- akmeņainums vispārināta īpašība --> akmeņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- akotainība vispārināta īpašība --> akotains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- akotainums vispārināta īpašība --> akotains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- akrobātiskums vispārināta īpašība --> akrobātisks
- ākstība vispārināta īpašība --> ākstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ākstīgums vispārināta īpašība --> ākstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aktieriskums vispārināta īpašība --> aktierisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aktīvums vispārināta īpašība --> aktīvs 1, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aktuālums vispārināta īpašība --> aktuāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- akurātums vispārināta īpašība --> akurāts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- akvareliskums vispārināta īpašība --> akvarelisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- āķīgums vispārināta īpašība --> āķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- alegoriskums vispārināta īpašība --> alegorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; alegorisks izteiksmes veids
- alerģiskums vispārināta īpašība --> alerģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- alkainība vispārināta īpašība --> alkains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- alkainums vispārināta īpašība --> alkains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- alkanība vispārināta īpašība --> alkans 1, šīs īpašības konkrēta izpausme
- alkanums vispārināta īpašība --> alkans 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- alkatīgums vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība
- alkatība vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiepildāmība; negausība; pārmērība
- aloģiskums vispārināta īpašība --> aloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- amerikāniskums vispārināta īpašība --> amerikānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- amizantums vispārināta īpašība --> amizants, šīs īpašības konkrēta izpausme
- amorālība vispārināta īpašība --> amorāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- amorālums vispārināta īpašība --> amorāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- amorfums vispārināta īpašība --> amorfs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- analfabētiskums vispārināta īpašība --> analfabētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- analītiskums vispārināta īpašība --> analītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- analoģiskums vispārināta īpašība --> analoģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- anekdotiskums vispārināta īpašība --> anekdotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- anonīmums vispārināta īpašība --> anonīms, šīs īpašības konkrēta izpausme
- antagoniskums vispārināta īpašība --> antagonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- antireliģiskums vispārināta īpašība --> antireliģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- antiseptiskums vispārināta īpašība --> antiseptisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- antitoksiskums vispārināta īpašība --> antitoksisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apalums vispārināta īpašība --> apals (1)
- apaļīgums vispārināta īpašība --> apaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apaļums vispārināta īpašība --> apaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- apaļums vispārināta īpašība --> apaļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- apaļums vispārināta īpašība --> apaļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- apgarotība vispārināta īpašība --> apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apgarotums vispārināta īpašība --> apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apjomīgums vispārināta īpašība --> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- apjomība vispārināta īpašība --> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; apjomīgums (1)
- apjomīgums vispārināta īpašība --> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- apjomība vispārināta īpašība --> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; apjomīgums (2)
- apķērība vispārināta īpašība --> apķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība, attapība
- apnicīgums vispārināta īpašība --> apnicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apņēmīgums vispārināta īpašība --> apņēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apolitiskums vispārināta īpašība --> apolitisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aprautība vispārināta īpašība --> aprauts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apriorība vispārināta īpašība --> apriors
- aprioritāte vispārināta īpašība --> apriors
- aprobežotība vispārināta īpašība --> aprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- apšaubāmība vispārināta īpašība --> apšaubāms, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aptuvenība vispārināta īpašība --> aptuvens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aptuvenums vispārināta īpašība --> aptuvens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apzinīgums vispārināta īpašība --> apzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- arhaiskums vispārināta īpašība --> arhaisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aristokrātiskums vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aristokrātisms vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; aristokrātiska izturēšanās
- ārišķība vispārināta īpašība --> ārišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aritmiskums vispārināta īpašība --> aritmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ārprātīgums vispārināta īpašība --> ārprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- artistiskums vispārināta īpašība --> artistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ārzemnieciskums vispārināta īpašība --> ārzemniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asakainība vispārināta īpašība --> asakains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asakainums vispārināta īpašība --> asakains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asarainība vispārināta īpašība --> asarains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asarainums vispārināta īpašība --> asarains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asimetriskums vispārināta īpašība --> asimetrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asinskārīgums vispārināta īpašība --> asinskārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asinskāre vispārināta īpašība --> asinskārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asinskārība vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; asinskāre (2)
- asinskāre vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; asinskārība (1)
- asnainums vispārināta īpašība --> asnains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asprātīgums vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asprātība vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; prāta asums
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(9), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ašums vispārināta īpašība --> ašs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atbildīgums vispārināta īpašība --> atbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atjaunotība vispārināta īpašība --> atjaunots
- atjautība vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atjautīgums vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atkarīgums vispārināta īpašība --> atkarība
- atkarums vispārināta īpašība --> atkars (2); šīs īpašības konkrēta izpausme
- atklātums vispārināta īpašība --> atklāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- atklātums vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; atklātība (1)
- atklātība vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vaļsirdība
- atklātums vispārināta īpašība --> atklāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- atlētiskums vispārināta īpašība --> atlētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atminība vispārināta īpašība --> atminīgs, īpašības konkrēta izpausme; spēja labi atminēties
- atpakaļrāpulība vispārināta īpašība --> atpakaļrāpulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atpalicība vispārināta īpašība --> atpalicis (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kas rodas, ja atpaliek darbā, darbībā, attīstībā
- atraisītība vispārināta īpašība --> atraisīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- atraisītība vispārināta īpašība --> atraisīts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ātraudzība vispārināta īpašība --> ātraudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ātrdarbība vispārināta īpašība --> ātrdarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ātrdarbīgums vispārināta īpašība --> ātrdarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atriebīgums vispārināta īpašība --> atriebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ātrsirdība vispārināta īpašība --> ātrsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atsaucība vispārināta īpašība --> atsaucīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- atsaucība vispārināta īpašība --> atsaucīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- atskabargainums vispārināta īpašība --> atskabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atsperīgums vispārināta īpašība --> atsperīgs, šīs īpašība konkrēta izpausme
- atšķirīgums vispārināta īpašība --> atšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- attapība vispārināta īpašība --> attapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība
- atturība vispārināta īpašība --> atturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; atturīgums; savaldība
- atturība vispārināta īpašība --> atturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēsa attieksme, izturēšanās
- atturība vispārināta īpašība --> atturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- atturība vispārināta īpašība --> atturīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- audzelīgums vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- audzelība vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties
- auglīgums vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (1)
- auglība vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja būt auglīgam (1)
- auglība vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- auglīgums vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (2)
- auglība vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- auglīgums vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (3)
- augstprātība vispārināta īpašība --> augstprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- augstražība vispārināta īpašība --> augstražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- augstražīgums vispārināta īpašība --> augstražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- augstums vispārināta īpašība --> augsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- augstsirdība vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- augstsirdīgums vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- augstvērtīgums vispārināta īpašība --> augstvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aukstasinība vispārināta īpašība --> aukstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aukstums vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra
- aušība vispārināta īpašība --> aušīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- autentiskums vispārināta īpašība --> autentisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bagātīgums vispārināta īpašība --> bagātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bagātība vispārināta īpašība --> bagāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bagātība vispārināta īpašība --> bagāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bagātība vispārināta īpašība --> bagāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bagātums vispārināta īpašība --> bagāts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- baigums vispārināta īpašība --> baigs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bailīgums vispārināta īpašība --> bailīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- baismīgums vispārināta īpašība --> baismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- balamutīgums vispārināta īpašība --> balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- balamutība vispārināta īpašība --> balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība, lielība
- bālasinīgums vispārināta īpašība --> bālasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- balganums vispārināta īpašība --> balgans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bālganums vispārināta īpašība --> bālgans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bālums vispārināta īpašība --> bāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bālums vispārināta īpašība --> bāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- balsīgums vispārināta īpašība --> balsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- balsnējums vispārināta īpašība --> balsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- baltums vispārināta īpašība --> balts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bangainība vispārināta īpašība --> bangains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bangainums vispārināta īpašība --> bangains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- barbariskums vispārināta īpašība --> barbarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bardainība vispārināta īpašība --> bārdains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bārdainums vispārināta īpašība --> bārdains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bargums vispārināta īpašība --> bargs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; bardzība
- bardzība vispārināta īpašība --> bargs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingra, barga izturēšanās, rīcība
- bargums vispārināta īpašība --> bargs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bargums vispārināta īpašība --> bargs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bārkstainums vispārināta īpašība --> bārkstains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bažīgums vispārināta īpašība --> bažīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bedrainums vispārināta īpašība --> bedrains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bērnišķīgums vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bērnišķība vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1); bērnišķīgums (1)
- bērnišķīgums vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bērnišķība vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2); bērnišķīgums (2)
- bezatbildība vispārināta īpašība --> bezatbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezbailība vispārināta īpašība --> bezbailīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezbēdīgums vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums
- bezbēdība vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība, bezrūpība; jautrība
- bezcerīgums vispārināta īpašība --> bezcerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezcerība
- bezgalīgums vispārināta īpašība --> bezgalīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezgalīgums vispārināta īpašība --> bezgalīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezgaršība vispārināta īpašība --> bezgaršīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezgaumība vispārināta īpašība --> bezgaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negaumība
- bezgodīgums vispārināta īpašība --> bezgodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negodīgums
- bezgrēcība vispārināta īpašība --> bezgrēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezidejiskums vispārināta īpašība --> bezidejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezjēdzība vispārināta īpašība --> bezjēdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezjūtība vispārināta īpašība --> bezjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezkaislība vispārināta īpašība --> bezkaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezkaunība vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezkaunība vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezkrāsainība vispārināta īpašība --> bezkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezkrāsainums vispārināta īpašība --> bezkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezmērķība vispārināta īpašība --> bezmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezpalīdzība vispārināta īpašība --> bezpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezpartejiskums vispārināta īpašība --> bezpartejisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezpartejiskums vispārināta īpašība --> bezpartejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezpersonība vispārināta īpašība --> bezpersonīgs, bezpersonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezpersoniskums vispārināta īpašība --> bezpersonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezperspektivitāte vispārināta īpašība --> bezperspektīvs stāvoklis, kad nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu
- bezprātība vispārināta īpašība --> bezprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neprātība
- bezprātība vispārināta īpašība --> bezprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezrūpība vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezrūpība vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezsātība vispārināta īpašība --> bezsātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība
- bezsātība vispārināta īpašība --> bezsātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezsaturība vispārināta īpašība --> bezsaturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezsirdība vispārināta īpašība --> bezsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezspēcība vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; vājums, nevarība
- bezspēcība vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- beztiesiskums vispārināta īpašība --> beztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezveidība vispārināta īpašība --> bezveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezvērtība vispārināta īpašība --> bezvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- biedriskums vispārināta īpašība --> biedrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; biedriskas attiecības
- biezums vispārināta īpašība --> biezs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- biezums vispārināta īpašība --> biezs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- biezums vispārināta īpašība --> biezs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- biežums vispārināta īpašība --> biežs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bijīgums vispārināta īpašība --> bijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- biklums vispārināta īpašība --> bikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- biklums vispārināta īpašība --> bikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bīstamība vispārināta īpašība --> bīstams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bīstamība vispārināta īpašība --> bīstams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- blāvums vispārināta īpašība --> blāvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- blāvums vispārināta īpašība --> blāvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- blāvums vispārināta īpašība --> blāvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- blēdība vispārināta īpašība --> blēdīgs
- blēdīgums vispārināta īpašība --> blēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- blīvums vispārināta īpašība --> blīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- blondums vispārināta īpašība --> blonds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- blusainums vispārināta īpašība --> blusains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bramanība vispārināta īpašība --> bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bramanīgums vispārināta īpašība --> bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- brangums vispārināta īpašība --> brangs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- brašums vispārināta īpašība --> brašs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- brašums vispārināta īpašība --> brašs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- brāzmainība vispārināta īpašība --> brāzmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- brāzmainums vispārināta īpašība --> brāzmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- briedība vispārināta īpašība --> briedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- briedīgums vispārināta īpašība --> briedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- briesmīgums vispārināta īpašība --> briesmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- briesmīgums vispārināta īpašība --> briesmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- briknums vispārināta īpašība --> brikns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme
- brīnišķīgums vispārināta īpašība --> brīnišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- brīvprātība vispārināta īpašība --> brīvprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- brīvprātīgums vispārināta īpašība --> brīvprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- brūnums vispārināta īpašība --> brūns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bruņnieciskums vispārināta īpašība --> bruņniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- burtiskums vispārināta īpašība --> burtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- burvīgums vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; burvība (2)
- burvība vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neparasts skaistums; arī valdzinājums
- burzība vispārināta īpašība --> burzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- buržuāzisms vispārināta īpašība --> buržuāzisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- butaforiskums vispārināta īpašība --> butaforisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- būtiskums vispārināta īpašība --> būtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- caurlaicīgums vispārināta īpašība --> caurlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- caurredzamība vispārināta īpašība --> caurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme
- caurspīdība vispārināta īpašība --> caurspīdīgs
- caurspīdīgums vispārināta īpašība --> caurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- caurumainums vispārināta īpašība --> caurumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- celmainība vispārināta īpašība --> celmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- celmainums vispārināta īpašība --> celmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cēlums vispārināta īpašība --> cēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cēlums vispārināta īpašība --> cēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cēlsirdība vispārināta īpašība --> cēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- centīgums vispārināta īpašība --> centīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cerīgums vispārināta īpašība --> cerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cienīgums vispārināta īpašība --> cienīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietums vispārināta īpašība --> ciets (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietums vispārināta īpašība --> ciets (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietums vispārināta īpašība --> ciets (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietība vispārināta īpašība --> ciets (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietība vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietums vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietsirdība vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietsirdīgums vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cikliskums vispārināta īpašība --> ciklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cildenums vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cildenība vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; cildenums
- cilvēcība vispārināta īpašība --> cilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī humanitāte
- cilvēciskums vispārināta īpašība --> cilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ciniskums vispārināta īpašība --> cinisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī cinisms
- ciņainība vispārināta īpašība --> ciņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ciņainums vispārināta īpašība --> ciņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cīpslainums vispārināta īpašība --> cīpslains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cirtainums vispārināta īpašība --> cirtains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cītība vispārināta īpašība --> cītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cītīgums vispārināta īpašība --> cītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cūcīgums vispārināta īpašība --> cūcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- čaklums vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- čaklība vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme; čaklums
- čauganība vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- čauganums vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums
- čemurainība vispārināta īpašība --> čemurains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- čemurainums vispārināta īpašība --> čemurains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- červeļainums vispārināta īpašība --> červeļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- čīkstīgums vispārināta īpašība --> čīkstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- čokurainums vispārināta īpašība --> čokurains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- čulgainums vispārināta īpašība --> čulgains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dabīgums vispārināta īpašība --> dabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dabiskums vispārināta īpašība --> dabisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dabiskums vispārināta īpašība --> dabisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daiļrunība vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daiļrunība vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daiļskanība vispārināta īpašība --> daiļskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- daiļums vispārināta īpašība --> daiļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- darbaspējīgums vispārināta īpašība --> darbaspējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- darbietilpīgums vispārināta īpašība --> darbietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- darbīgums vispārināta īpašība --> darbīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- darbīgums vispārināta īpašība --> darbīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- darbīgums vispārināta īpašība --> darbīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- darbnespējīgums vispārināta īpašība --> darbnespējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- darbspējīgums vispārināta īpašība --> darbspējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dārdzība vispārināta īpašība --> dārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dārgums vispārināta īpašība --> dārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dāsnums vispārināta īpašība --> dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dāsnība vispārināta īpašība --> dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme; dāsnums
- daudzbalsīgums vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzbalsīgums vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vairākbalsīgums
- daudzējādība vispārināta īpašība --> daudzējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzkrāsainība vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzkrāsainība vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzkrāsainums vispārināta īpašība --> daudzkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudznozīmība vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudznozīmība vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; polisēmija
- daudzpusība vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzpusīgums vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzpusība
- daudzrunība vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzrunīgums
- daudzrunīgums vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzrunība
- daudzskaitlība vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzskaitlīgums vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzšķautņainība vispārināta īpašība --> daudzšķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzvārdība vispārināta īpašība --> daudzvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzveidība vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzveidība vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dažādīgums vispārināta īpašība --> dažādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dažādība vispārināta īpašība --> dažāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dedzība vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dedzīgums vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība
- dedzīgums vispārināta īpašība --> dedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dedzīgums vispārināta īpašība --> dedzīgs (3), šīs darbības konkrēta izpausme
- degsmīgums vispārināta īpašība --> degsmīgs; dedzība
- dējīgums vispārināta īpašība --> dējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dēkainība vispārināta īpašība --> dēkains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dēkainums vispārināta īpašība --> dēkains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- deklaratīvums vispārināta īpašība --> deklaratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dekoratīvums vispārināta īpašība --> dekoratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- delikātums vispārināta īpašība --> delikāts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- delverība vispārināta īpašība --> delverīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- demokrātiskums vispārināta īpašība --> demokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- derīgums vispārināta īpašība --> derīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderīgums
- derīgums vispārināta īpašība --> derīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- derīgums vispārināta īpašība --> derīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemērotība
- despotiskums vispārināta īpašība --> despotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- devība vispārināta īpašība --> devīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- devīgums vispārināta īpašība --> devīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; devība
- dialektiskums vispārināta īpašība --> dialektisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- didaktisms vispārināta īpašība --> didaktisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- didaktiskums vispārināta īpašība --> didaktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dievbijīgums vispārināta īpašība --> dievbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dievišķīgums vispārināta īpašība --> dievišķs (1)
- dīkdienīgums vispārināta īpašība --> dīkdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- diletantiskums vispārināta īpašība --> diletantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dinamiskums vispārināta īpašība --> dinamisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dinamisms (1)
- dinamiskums vispārināta īpašība --> dinamisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- diplomātiskums vispārināta īpašība --> diplomātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- disciplinētība vispārināta īpašība --> disciplinēts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- diskrētība vispārināta īpašība --> diskrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- diskrētība vispārināta īpašība --> diskrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dīvainība vispārināta īpašība --> dīvains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divatnība vispārināta īpašība --> divatnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- divdabība vispārināta īpašība --> divdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divdomība vispārināta īpašība --> divdomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- divdomīgums vispārināta īpašība --> divdomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- divējādība vispārināta īpašība --> divējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divējādums vispārināta īpašība --> divējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divkāršums vispārināta īpašība --> divkāršs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divkosība vispārināta īpašība --> divkosīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divkosīgums vispārināta īpašība --> divkosīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divnozīmība vispārināta īpašība --> divnozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divpusīgums vispārināta īpašība --> divpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- divpusība vispārināta īpašība --> divpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dižmanīgums vispārināta īpašība --> dižamanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- diženums vispārināta īpašība --> dižens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lielums, izskatīgums
- diženums vispārināta īpašība --> dižens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenums
- diženums vispārināta īpašība --> dižens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; cēlums 2
- dižmanība vispārināta īpašība --> dižmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dižums vispārināta īpašība --> dižs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dižums vispārināta īpašība --> dižs (2), šīs; īpašības konkrēta izpausme
- dižums vispārināta īpašība --> dižs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dobjums vispārināta īpašība --> dobjš, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dobumainība vispārināta īpašība --> dobumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dobumainums vispārināta īpašība --> dobumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dogmatiskums vispārināta īpašība --> dogmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dokumentalitāte vispārināta īpašība --> dokumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dokumentālisms vispārināta īpašība --> dokumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; dokumentalitāte
- domība vispārināta īpašība --> domīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- domīgums vispārināta īpašība --> domīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- donkihotisms vispārināta īpašība --> donkihotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- draiskums vispārināta īpašība --> draisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- draiskulība vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- draiskulīgums vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drakoniskums vispārināta īpašība --> drakonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drakonisms vispārināta īpašība --> drakonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dramatisms vispārināta īpašība --> dramatisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- draņķība vispārināta īpašība --> draņķīgs
- drastiskums vispārināta īpašība --> drastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- draudīgums vispārināta īpašība --> draudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- draudzīgums vispārināta īpašība --> draudzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- draudzīgums vispārināta īpašība --> draudzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- drausmīgums vispārināta īpašība --> drausmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- drebelība vispārināta īpašība --> drebelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drebelīgums vispārināta īpašība --> drebelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drosmīgums vispārināta īpašība --> drosmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drošums vispārināta īpašība --> drošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- drošums vispārināta īpašība --> drošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- drošums vispārināta īpašība --> drošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- drošsirdība vispārināta īpašība --> drošsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezbailība, drosme
- drudžainība vispārināta īpašība --> drudžains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drudžainums vispārināta īpašība --> drudžains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- druknums vispārināta īpašība --> drukns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drūmums vispārināta īpašība --> drūms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- drūmums vispārināta īpašība --> drūms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- drupanība vispārināta īpašība --> drupans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drupanums vispārināta īpašība --> drupans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dubļainums vispārināta īpašība --> dubļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dūkanums vispārināta īpašība --> dūkans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dulburība vispārināta īpašība --> dulburīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dullums vispārināta īpašība --> dulls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- duļķainība vispārināta īpašība --> duļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- duļķainums vispārināta īpašība --> duļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dūmakainība vispārināta īpašība --> dūmakains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dūmakainums vispārināta īpašība --> dūmakains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dumbrainums vispārināta īpašība --> dumbrains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dumība vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība
- dumjība vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība
- dumpība vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dumpīgums vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; dumpība
- dūņainība vispārināta īpašība --> dūņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dūņainums vispārināta īpašība --> dūņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- durnums vispārināta īpašība --> durns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- durnums vispārināta īpašība --> durns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dusmīgums vispārināta īpašība --> dusmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dūšīgums vispārināta īpašība --> dūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dvēselīgums vispārināta īpašība --> dvēselīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dvēselīgums vispārināta īpašība --> dvēselīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēseliskums (1)
- dvēseliskums vispārināta īpašība --> dvēselisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēselīgums (2)
- dzedrums vispārināta īpašība --> dzedrs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzedrums vispārināta īpašība --> dzedrs 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzejiskums vispārināta īpašība --> dzejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzēlīgums vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; dzēlība (1)
- dzēlība vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; dzēlīgums
- dzelkšņainums vispārināta īpašība --> dzelkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzeloņainums vispārināta īpašība --> dzeloņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzeltenīgums vispārināta īpašība --> dzeltenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzeltenums vispārināta īpašība --> dzeltens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzeltenība vispārināta īpašība --> dzeltens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzelžainums vispārināta īpašība --> dzelžains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzestrums vispārināta īpašība --> dzestrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzestrums vispārināta īpašība --> dzestrs (2), šīs: īpašības konkrēta izpausme
- dzidrums vispārināta īpašība --> dzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzidrums vispārināta īpašība --> dzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzidrums vispārināta īpašība --> dzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzidrība vispārināta īpašība --> dzidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dziļdomība vispārināta īpašība --> dziļdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dziļdomīgums vispārināta īpašība --> dziļdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dziļums vispārināta īpašība --> dziļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dziļa vieta
- dziļums vispārināta īpašība --> dziļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dziļums vispārināta īpašība --> dziļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas
- dziļums vispārināta īpašība --> dziļš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dziļums vispārināta īpašība --> dziļš (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dziļums vispārināta īpašība --> dziļš (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dziļums vispārināta īpašība --> dziļš (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzirdīgums vispārināta īpašība --> dzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzirkstīgums vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzirkstīgums vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīslainība vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīslainums vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvīgums vispārināta īpašība --> dzīvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvīgums vispārināta īpašība --> dzīvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvnieciskums vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvnieciskums vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvums vispārināta īpašība --> dzīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvums vispārināta īpašība --> dzīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvums vispārināta īpašība --> dzīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvums vispārināta īpašība --> dzīvs( 5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ēdelīgums vispārināta īpašība --> ēdalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ēdelība vispārināta īpašība --> ēdelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- efektīgums vispārināta īpašība --> efektīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- efektivitāte vispārināta īpašība --> efektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- egocentriskums vispārināta īpašība --> egocentrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekonomiskums vispārināta īpašība --> ekonomisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekscentritāte vispārināta īpašība --> ekscentrisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ekscentrisms
- ekscentrisms vispārināta īpašība --> ekscentrisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ekscentritāte
- eksotiskums vispārināta īpašība --> eksotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- eksotisms vispārināta īpašība --> eksotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekspansionisms vispārināta īpašība --> ekspansionistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekspansivitāte vispārināta īpašība --> ekspansīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekspansīvums vispārināta īpašība --> ekspansīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekspresīvums vispārināta īpašība --> ekspresīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekstensitāte vispārināta īpašība --> ekstensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekstravagantums vispārināta īpašība --> ekstravagants, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekvivalentums vispārināta īpašība --> ekvivalents, šīs īpašības konkrēta izpausme
- elastīgums vispārināta īpašība --> elastīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; elastība (2)
- elastīgums vispārināta īpašība --> elastīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; elastība (3)
- elegantums vispārināta īpašība --> elegants, šīs īpašības konkrēta izpausme
- elēģiskums vispārināta īpašība --> elēģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- eļļainība vispārināta īpašība --> eļļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- eļļainums vispārināta īpašība --> eļļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- emocionalitāte vispārināta īpašība --> emocionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- emocionalitāte vispārināta īpašība --> emocionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- emocionalitāte vispārināta īpašība --> emocionāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- emocionālums vispārināta īpašība --> emocionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- empīriskums vispārināta īpašība --> empīrisms, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ēnainums vispārināta īpašība --> ēnains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- enciklopēdiskums vispārināta īpašība --> enciklopēdisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- enerģiskums vispārināta īpašība --> enerģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- epidēmiskums vispārināta īpašība --> epidēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- epizodiskums vispārināta īpašība --> epizodisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ērkšķainība vispārināta īpašība --> ērkšķains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ēršķainums vispārināta īpašība --> ērkšķains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ērmība vispārināta īpašība --> ērmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ērmīgums vispārināta īpašība --> ērmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ērmotība vispārināta īpašība --> ērmots, šīs īpašības konkrēta izpausme
- erotiskums vispārināta īpašība --> erotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- errība vispārināta īpašība --> errīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- errīgums vispārināta īpašība --> errīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ērtība vispārināta īpašība --> ērts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ērtums vispārināta īpašība --> ērts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- erudītums vispārināta īpašība --> erudīts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- estētiskums vispārināta īpašība --> estētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ezoterija vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to
- ezoterika vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to
- familiaritāte vispārināta īpašība --> familiārs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- fanātiskums vispārināta īpašība --> fanātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- fantastiskums vispārināta īpašība --> fantastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- farizejiskums vispārināta īpašība --> farizejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- fatalitāte vispārināta īpašība --> fatāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- fatālums vispārināta īpašība --> fatāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- flegmatiskums vispārināta īpašība --> flegmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- formālums vispārināta īpašība --> formāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- fragmentārisms vispārināta īpašība --> fragmentārs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- fragmentārums vispārināta īpašība --> fragmentārs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- frāžainība vispārināta īpašība --> frāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- frāžainums vispārināta īpašība --> frāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- frivolitāte vispārināta īpašība --> frivols, šīs īpašības konkrēta izpausme
- frivolums vispārināta īpašība --> frivols, šīs īpašības konkrēta izpausme
- fundamentalitāte vispārināta īpašība --> fundamentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gabalainība vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gabalainums vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gādība vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gādīgums vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; gādība
- gaisība vispārināta īpašība --> gaisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaisīgums vispārināta īpašība --> gaisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaismizturība vispārināta īpašība --> gaismizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaismizturīgums vispārināta īpašība --> gaismizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaismjutība vispārināta īpašība --> gaismjutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaismjutīgums vispārināta īpašība --> gaismjutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišredzība vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišredzība vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišredzīgums vispārināta īpašība --> gaišredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gaisma, gaismas atspīdums
- gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (6), šīs īpašībaskonkrēta izpausme
- gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- galantums vispārināta īpašība --> galants, šīs īpašības konkrēta izpausme
- galeniskums vispārināta īpašība --> galenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- galīgums vispārināta īpašība --> galīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaļīgums vispārināta īpašība --> gaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gardums vispārināta īpašība --> gards (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- garlaicība vispārināta īpašība --> garlaicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- garlaicīgums vispārināta īpašība --> garlaicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; garlaicība (1)
- garlaicīgums vispārināta īpašība --> garlaicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- garšīgums vispārināta īpašība --> garšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gatavība vispārināta īpašība --> gatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (1)
- gatavība vispārināta īpašība --> gatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gatavība vispārināta īpašība --> gatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (3)
- gatavība vispārināta īpašība --> gatavs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (4)
- gaudenums vispārināta īpašība --> gaudens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums; vārgums
- gaudenums vispārināta īpašība --> gaudens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaudulība vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaudulīgums vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaumība vispārināta īpašība --> gaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaumīgums vispārināta īpašība --> gaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gausums vispārināta īpašība --> gauss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gausums vispārināta īpašība --> gauss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gausums vispārināta īpašība --> gauss (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gigantiskums vispārināta īpašība --> gigantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- glaimība vispārināta īpašība --> glaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- glaimīgums vispārināta īpašība --> glaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- glāsainums vispārināta īpašība --> glāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme; maigums
- glāstīgums vispārināta īpašība --> glāstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- glaudīgums vispārināta īpašība --> glaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- glaunība vispārināta īpašība --> glauns
- glāžainība vispārināta īpašība --> glāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- glāžainums vispārināta īpašība --> glāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gletums vispārināta īpašība --> glets 2, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gleznainums vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainība (2)
- gleznainība vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainums (2)
- gleznainums vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainība (1)
- gleznainība vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainums (1)
- gleznieciskums vispārināta īpašība --> glezniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gleznums vispārināta īpašība --> glezns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gleznums vispārināta īpašība --> glezns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- glītums vispārināta īpašība --> glīts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gludenums vispārināta īpašība --> gludens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gludums vispārināta īpašība --> gluds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gludums vispārināta īpašība --> gluds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- glumums vispārināta īpašība --> glums (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- glumums vispārināta īpašība --> glums (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- glumums vispārināta īpašība --> glums (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- glumums vispārināta īpašība --> glums (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gļēvums vispārināta īpašība --> gļēvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī gļēvulība
- gļēvums vispārināta īpašība --> gļēvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vārgums
- gļotainums vispārināta īpašība --> gļotains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- godbijība vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- godbijīgums vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- goddevība vispārināta īpašība --> goddevīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī godbijība
- godīgums vispārināta īpašība --> godīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- godīgums vispārināta īpašība --> godīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- godkārīgums vispārināta īpašība --> godkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- godprātība vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- godprātīgums vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; godprātība
- graciozitāte vispārināta īpašība --> graciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- graciozums vispārināta īpašība --> graciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; graciozitāte
- grambainums vispārināta īpašība --> grambains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- grandiozitāte vispārināta īpašība --> grandiozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; varenums, diženums
- grantainums vispārināta īpašība --> grantains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- graudainība vispārināta īpašība --> graudains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- graudainība vispārināta īpašība --> graudains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- graudainība vispārināta īpašība --> graudains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gravainums vispārināta īpašība --> gravains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gražība vispārināta īpašība --> gražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gražīgums vispārināta īpašība --> gražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- grēcīgums vispārināta īpašība --> grēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- grēcīgums vispārināta īpašība --> grēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- grēcība vispārināta īpašība --> grēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- greizums vispārināta īpašība --> greizs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- greizsirdīgums vispārināta īpašība --> greizsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- greznums vispārināta īpašība --> grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme; greznība
- griezīgums vispārināta īpašība --> griezīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- griezīgums vispārināta īpašība --> griezīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- griezīgums vispārināta īpašība --> griezīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- griezīgums vispārināta īpašība --> griezīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- grīnība vispārināta īpašība --> grīns 1, šīs īpašības konkrēta izpausme
- grīnums vispārināta īpašība --> grīns 1, šīs īpašības konkrēta izpausme
- grīnums vispārināta īpašība --> grīns 3(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- grīšļainums vispārināta īpašība --> grīšļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- groteskums vispārināta īpašība --> grotesks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- grūtums vispārināta īpašība --> grūts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- grūtums vispārināta īpašība --> grūts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- grūtums vispārināta īpašība --> grūts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- grūtsirdīgums vispārināta īpašība --> grūtsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gudrība vispārināta īpašība --> gudrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gudrība vispārināta īpašība --> gudrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī viltība
- gudrums vispārināta īpašība --> gudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- guleniskums vispārināta īpašība --> gulenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gurdenums vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gurdenība vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; gurdenums
- ģenialitāte vispārināta īpašība --> ģeniāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ģenialitāte vispārināta īpašība --> ģeniāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ģeniālums vispārināta īpašība --> ģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ģiedrums vispārināta īpašība --> ģiedrs; šīs īpašības konkrēta izpausme
- ģimeniskums vispārināta īpašība --> ģimenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ģirtums vispārināta īpašība --> ģirts; šīs īpašības konkrēta izpausme
- haotiskums vispārināta īpašība --> haotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- harmoniskums vispārināta īpašība --> harmonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- harmoniskums vispārināta īpašība --> harmonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- hermētiskums vispārināta īpašība --> hermētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- heroiskums vispārināta īpašība --> heroisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- hierarhiskums vispārināta īpašība --> hierarhisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- hierarhiskums vispārināta īpašība --> hierarhisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- higiēniskums vispārināta īpašība --> higiēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- hiperboliskums vispārināta īpašība --> hiperbolisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- histēriskums vispārināta īpašība --> histērisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- hronoloģiskums vispārināta īpašība --> hronoloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- huligāniskums vispārināta īpašība --> huligānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- humānums vispārināta īpašība --> humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- humanitāte vispārināta īpašība --> humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme; cilvēciskums; arī cilvēcība
- humoristiskums vispārināta īpašība --> humoristisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ideālistiskums vispārināta īpašība --> ideālistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ideālums vispārināta īpašība --> ideāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- idejiskums vispārināta īpašība --> idejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; uzticība progresīvām idejām
- ideoloģiskums vispārināta īpašība --> ideoloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- idiotiskums vispārināta īpašība --> idiotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- īdzība vispārināta īpašība --> īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- īdzīgums vispārināta īpašība --> īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; īdzība
- ieapaļums vispārināta īpašība --> ieapaļš, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iecietība vispārināta īpašība --> iecietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iecirtība vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iecirtīgums vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iedarbīgums vispārināta īpašība --> iedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iederība vispārināta īpašība --> iederīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iedomība vispārināta īpašība --> iedomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iedomīgums vispārināta īpašība --> iedomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iedrošība vispārināta īpašība --> iedrošināties
- iedzeltenums vispārināta īpašība --> iedzeltens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iegarenums vispārināta īpašība --> iegarens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iejūsmība vispārināta īpašība --> iejūsmīgs, šīs īpašības: konkrēta izpausme
- iejūtība vispārināta īpašība --> iejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iejūtīgums vispārināta īpašība --> iejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iejūtība
- iekoptība vispārināta īpašība --> iekopts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ienesīgums vispārināta īpašība --> ienesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ieņēmība vispārināta īpašība --> ieņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ieņēmība vispārināta īpašība --> ieņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- iepelēkums vispārināta īpašība --> iepelēks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iepūtība vispārināta īpašība --> iepūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ierastība vispārināta īpašība --> ierasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ierobežotība vispārināta īpašība --> ierobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- iesarkanums vispārināta īpašība --> iesarkans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iesārtums vispārināta īpašība --> iesārts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iesirmums vispārināta īpašība --> iesirms, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ieslīpums vispārināta īpašība --> ieslīps, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iespaidīgums vispārināta īpašība --> iespaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- iespaidīgums vispārināta īpašība --> iespaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- iespaidīgums vispārināta īpašība --> iespaidīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- iespējamība vispārināta īpašība --> iespējams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- iespītība vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iešķībums vispārināta īpašība --> iešķībs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ietekmīgums vispārināta īpašība --> ietekmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ietiepība vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ietiepīgums vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ietilpīgums vispārināta īpašība --> ietilpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ietilpīgums vispārināta īpašība --> ietilpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; darbietilpīgums
- ieturība vispārināta īpašība --> ieturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ievērīgums vispārināta īpašība --> ievērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ikdienišķums vispārināta īpašība --> ikdienišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ikdienišķums vispārināta īpašība --> ikdienišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ilggadība vispārināta īpašība --> ilggadīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- imanence vispārināta īpašība --> imanents, šīs īpašības konkrēta izpausme
- impozantums vispārināta īpašība --> impozants, šīs īpašības konkrēta izpausme
- impulsīvums vispārināta īpašība --> impulsīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- indīgums vispārināta īpašība --> indīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- indīgums vispārināta īpašība --> indīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- inertums vispārināta īpašība --> inerts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- inertums vispārināta īpašība --> inerts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- informatīvums vispārināta īpašība --> informatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- inteliģentums vispārināta īpašība --> inteliģents, šīs īpašības konkrēta izpausme
- intensivitāte vispārināta īpašība --> intensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- intensīvums vispārināta īpašība --> intensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- intransitīvums vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, nepārejamība
- intransitivitāte vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitīvums, nepārejamība
- intuitivitāte vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- intuitīvums vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- invariantums vispārināta īpašība --> invariants 2, šīs īpašības konkrēta izpausme
- īpatnība vispārināta īpašība --> īpatns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- irdenums vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- irdenība vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums
- ironiskums vispārināta īpašība --> ironisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- īslaicīgums vispārināta īpašība --> īslaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- īsredzīgums vispārināta īpašība --> īsredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- īsums vispārināta īpašība --> īss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- īsums vispārināta īpašība --> īss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- īstums vispārināta īpašība --> īsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- īstums vispārināta īpašība --> īsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izcilība vispārināta īpašība --> izcils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izdarība vispārināta īpašība --> izdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izdevīgums vispārināta īpašība --> izdevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izdevīgums vispārināta īpašība --> izdevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izkalpība vispārināta īpašība --> izkalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izklaidīgums vispārināta īpašība --> izklaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izlaidīgums vispārināta īpašība --> izlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izmanība vispārināta īpašība --> izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izmanīgums vispārināta īpašība --> izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izmanība
- izmisīgums vispārināta īpašība --> izmisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iznesīgums vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iznesība
- iznesība vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iznesīgums
- izpalīdzība vispārināta īpašība --> izpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izpaticība vispārināta īpašība --> izpaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izskatīgums vispārināta īpašība --> izskatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izsmalcinātība vispārināta īpašība --> izsmalcināts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izsmējība vispārināta īpašība --> izsmējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izšķērdība vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izšķērdīgums vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izšķērdība
- izšķirīgums vispārināta īpašība --> izšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iztapība vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iztapīgums vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iztapība
- izteiksmīgums vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmība (1)
- izteiksmība vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (1)
- izteiksmīgums vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmība (2)
- izteiksmība vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (2)
- izturētība vispārināta īpašība --> izturēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izturētība vispārināta īpašība --> izturēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izturība vispārināta īpašība --> izturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izturība vispārināta īpašība --> izturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izturība vispārināta īpašība --> izturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izvairība vispārināta īpašība --> izvairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izvairīgums vispārināta īpašība --> izvairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izveicība vispārināta īpašība --> izveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izveicīgums vispārināta īpašība --> izveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izveicība
- izvēlība vispārināta īpašība --> izvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jābūtība vispārināta īpašība --> jābūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jaukums vispārināta īpašība --> jauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jaukums vispārināta īpašība --> jauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jaukums vispārināta īpašība --> jauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jaukums vispārināta īpašība --> jauks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jaunavīgums vispārināta īpašība --> jaunavīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jauneklīgums vispārināta īpašība --> jauneklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jauneklība vispārināta īpašība --> jauneklīgs; jauneklīgums
- jautrība vispārināta īpašība --> jautrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jautrība vispārināta īpašība --> jautrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jautrība vispārināta īpašība --> jautrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jautrums vispārināta īpašība --> jautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jēdzīgums vispārināta īpašība --> jēdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jēgpilnība vispārināta īpašība --> jēgpilns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jestrums vispārināta īpašība --> jestrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jestrums vispārināta īpašība --> jestrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jezuītiskums vispārināta īpašība --> jezuītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jocīgums vispārināta īpašība --> jocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- juceklība vispārināta īpašība --> juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- juceklīgums vispārināta īpašība --> juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jūsmība vispārināta īpašība --> jūsmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jūsmīgums vispārināta īpašība --> jūsmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jūtamība vispārināta īpašība --> jūtams, šīs īpašības konkrēta izpausme
- juteklība vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- juteklīgums vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jutekliskums vispārināta īpašība --> juteklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jutelība vispārināta īpašība --> jutelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jūtelība vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jūtelīgums vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jutīgums vispārināta īpašība --> jutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutība (1)
- jutība vispārināta īpašība --> jutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutīgums (1)
- jutīgums vispārināta īpašība --> jutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutība (2)
- jutība vispārināta īpašība --> jutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutīgums (2)
- jūtīgums vispārināta īpašība --> jūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; jūtība
- jūtība vispārināta īpašība --> jūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; jūtīgums
- kailums vispārināta īpašība --> kails (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kailums vispārināta īpašība --> kails (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kailums vispārināta īpašība --> kails (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kailums vispārināta īpašība --> kails (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kailums vispārināta īpašība --> kails (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kailums vispārināta īpašība --> kails (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kailums vispārināta īpašība --> kails (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kailums vispārināta īpašība --> kails (8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kairums vispārināta īpašība --> kairs^1^, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaislīgums vispārināta īpašība --> kaislīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaislīgums vispārināta īpašība --> kaislīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaismīgums vispārināta īpašība --> kaismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaitīgums vispārināta īpašība --> kaitīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaitīgums vispārināta īpašība --> kaitīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaitnieciskums vispārināta īpašība --> kaitniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaleidoskopiskums vispārināta īpašība --> kaleidoskopisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaligrāfiskums vispārināta īpašība --> kaligrāfisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kalnainums vispārināta īpašība --> kalnains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kalsnējība vispārināta īpašība --> kalsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kalsnējums vispārināta īpašība --> kalsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kalsnums vispārināta īpašība --> kalsns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaļķainums vispārināta īpašība --> kaļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kampaņveidīgums vispārināta īpašība --> kampaņveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kancelejiskums vispārināta īpašība --> kancelejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kankarainība vispārināta īpašība --> kankarains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kankarainums vispārināta īpašība --> kankarains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kanoniskums vispārināta īpašība --> kanonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kanoniskums vispārināta īpašība --> kanonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kanoniskums vispārināta īpašība --> kanonisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaprizitāte vispārināta īpašība --> kaprīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaprīzums vispārināta īpašība --> kaprīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- karaliskums vispārināta īpašība --> karalisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kareivīgums vispārināta īpašība --> kareivīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kareivīgums vispārināta īpašība --> kareivīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kareiviskums vispārināta īpašība --> kareivisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārīgums vispārināta īpašība --> kārīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārīgums vispārināta īpašība --> kārīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārīgums vispārināta īpašība --> kārīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārīgums vispārināta īpašība --> kārīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- karnevāliskums vispārināta īpašība --> karnevālisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārnums vispārināta īpašība --> kārns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārpainums vispārināta īpašība --> kārpains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- karstasinība vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- karstasinīgums vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- karstumizturība vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- karstumizturīgums vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārtainums vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kārtainība
- kārtainība vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kārtainums
- kārtīgums vispārināta īpašība --> kārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārtīgums vispārināta īpašība --> kārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kašķība vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kašķīgums vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- katastrofālums vispārināta īpašība --> katastrofāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kategoriskums vispārināta īpašība --> kategorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaujinieciskums vispārināta īpašība --> kaujiniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kareivīgums
- kaulainums vispārināta īpašība --> kaulains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaunīgums vispārināta īpašība --> kaunīgs, īpašības konkrēta izpausme; arī kautrīgums
- kauslība vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kauslīgums vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kautrīgums vispārināta īpašība --> kautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kautrums vispārināta īpašība --> kautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; kautrīgums
- kinematogrāfiskums vispārināta īpašība --> kinematogrāfisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kinematogrāfiskums vispārināta īpašība --> kinematogrāfisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- klasiskums vispārināta īpašība --> klasisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- klasiskums vispārināta īpašība --> klasisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- klausīgums vispārināta īpašība --> klausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kleinums vispārināta īpašība --> kleins, šīs īpašības konkrēta izpausme
- klibums vispārināta īpašība --> klibs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- klijainums vispārināta īpašība --> klijains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- klinšainums vispārināta īpašība --> klinšains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- klīrīgums vispārināta īpašība --> klīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kļūdainums vispārināta īpašība --> kļūdains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kļūdīgums vispārināta īpašība --> kļūdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kļūmīgums vispārināta īpašība --> kļūmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- knašība vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- knašums vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kniebīgums vispārināta īpašība --> kniebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kņubums vispārināta īpašība --> kņubs
- kodīgums vispārināta īpašība --> kodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kodīgums vispārināta īpašība --> kodīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kodolība vispārināta īpašība --> kodolīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kodolīgums vispārināta īpašība --> kodolīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kokainība vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kokainums vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kokainība (1)
- kokainība vispārināta īpašība --> kokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kokainums vispārināta īpašība --> kokains (3); kokainība (2)
- koksnainība vispārināta īpašība --> koksnains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- koksnainums vispārināta īpašība --> koksnains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- koķetība vispārināta īpašība --> koķetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- koķetīgums vispārināta īpašība --> koķetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; koķetība
- kolektivitāte vispārināta īpašība --> kolektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kolektīvums vispārināta īpašība --> kolektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kolorītums vispārināta īpašība --> kolorīts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kolosālums vispārināta īpašība --> kolosāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- komēdijiskums vispārināta īpašība --> komēdijisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- komfortablums vispārināta īpašība --> komfortabls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- komiskums vispārināta īpašība --> komisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- komiskums vispārināta īpašība --> komisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompaktums vispārināta īpašība --> kompakts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompaktums vispārināta īpašība --> kompakts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompaktums vispārināta īpašība --> kompakts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompetentums vispārināta īpašība --> kompetents (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompetentums vispārināta īpašība --> kompetents (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompleksums vispārināta īpašība --> komplekss 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompleksums vispārināta īpašība --> komplekss 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompleksums vispārināta īpašība --> komplekss 2 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- komplektība vispārināta īpašība --> komplekts 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- komplicētība vispārināta īpašība --> komplicēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- komplicētība vispārināta īpašība --> komplicēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- komunikatīvums vispārināta īpašība --> komunikatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- koncentrētība vispārināta īpašība --> koncentrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- koncentrētība vispārināta īpašība --> koncentrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- koncentrētība vispārināta īpašība --> koncentrēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- koncentrētība vispārināta īpašība --> koncentrēts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- koncentriskums vispārināta īpašība --> koncentrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konfidenciālums vispārināta īpašība --> konfidenciāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kongruentums vispārināta īpašība --> kongruents, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konģenialitāte vispārināta īpašība --> konģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konģeniālums vispārināta īpašība --> konģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- koniskums vispārināta īpašība --> konisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konkrētība vispārināta īpašība --> konkrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- konkrētība vispārināta īpašība --> konkrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- konsekventums vispārināta īpašība --> konsekvents, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konservatīvums vispārināta īpašība --> konservatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konspektīvums vispārināta īpašība --> konspektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konspiratīvums vispārināta īpašība --> konspiratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konstruktīvums vispārināta īpašība --> konstruktīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kontrastainība vispārināta īpašība --> kontrastains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kontrastainums vispārināta īpašība --> kontrastains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kontrastainība (1)
- kontrastainība vispārināta īpašība --> kontrastains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kontrastainums vispārināta īpašība --> kontrastains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kontrastainība (2)
- konvencionalitāte vispārināta īpašība --> konvencionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- konvencionalitāte vispārināta īpašība --> konvencionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- konvencionalitāte vispārināta īpašība --> konvencionāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kopīgums vispārināta īpašība --> kopīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kopīgums vispārināta īpašība --> kopīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kopīgums vispārināta īpašība --> kopīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kopīgums vispārināta īpašība --> kopīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- korektums vispārināta īpašība --> korekts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- korektums vispārināta īpašība --> korekts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- korelativitāte vispārināta īpašība --> korelatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- korelativitāte vispārināta īpašība --> korelatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- korpulentums vispārināta īpašība --> korpulents, šīs īpašības konkrēta izpausme
- košums vispārināta īpašība --> košs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krāšņums (1)
- krāčainums vispārināta īpašība --> krāčains
- krāčainība vispārināta īpašība --> krāčains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- krampjainums vispārināta īpašība --> krampjains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- krāsainība vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krāsainums vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (1)
- krāsainība vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krāsainums vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (2)
- krāsainība vispārināta īpašība --> krāsains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krāsainība vispārināta īpašība --> krāsains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krāsainums vispārināta īpašība --> krāsains (5); šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (4)
- krāsainums vispārināta īpašība --> krāsains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (3)
- krasums vispārināta īpašība --> krass (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krasums vispārināta īpašība --> krass (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krāšņums vispārināta īpašība --> krāšņs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krāšņums vispārināta īpašība --> krāšņs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kraujums vispārināta īpašība --> kraujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; vertikāls vai ļoti slīps zemes virsmas veidojums
- kraukšķīgums vispārināta īpašība --> kraukšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kraupjainība vispārināta īpašība --> kraupjains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kraupjainums vispārināta īpašība --> kraupjains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- krēslainība vispārināta īpašība --> krēslains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (1)
- krēslainība vispārināta īpašība --> krēslains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (2)
- kreveļainums vispārināta īpašība --> kreveļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- krietnums vispārināta īpašība --> krietns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kristāldzidrums vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kristālskaidrums (1)
- kristāldzidrums vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kristāldzidrums vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kristāliskums vispārināta īpašība --> kristālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kristālskaidrums vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kristāldzidrums (1)
- kristālskaidrums vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kristālskaidrība vispārināta īpašība --> kristālskaidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kristālskaidrums vispārināta īpašība --> kristālskaidrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kristīgums vispārināta īpašība --> kristīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kritiskums vispārināta īpašība --> kritisks 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kritiskums vispārināta īpašība --> kritisks 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kritiskums vispārināta īpašība --> kritisks 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krokainums vispārināta īpašība --> krokains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krokainums vispārināta īpašība --> krokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krokainums vispārināta īpašība --> krokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kroplīgums vispārināta īpašība --> kroplīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (1)
- kroplīgums vispārināta īpašība --> kroplīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (2)
- kroplīgums vispārināta īpašība --> kroplīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (3)
- kroplība vispārināta īpašība --> kropls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kroplums vispārināta īpašība --> kropls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (1)
- kroplība vispārināta īpašība --> kropls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kroplums vispārināta īpašība --> kropls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (2)
- kroplība vispārināta īpašība --> kropls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kroplums vispārināta īpašība --> kropls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (3)
- krūmainība vispārināta īpašība --> krūmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- krūmainums vispārināta īpašība --> krūmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- krunkainība vispārināta īpašība --> krunkains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- krunkainums vispārināta īpašība --> krunkains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kruzuļainība vispārināta īpašība --> kruzuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kruzuļainums vispārināta īpašība --> kruzuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kūdrainums vispārināta īpašība --> kūdrains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kudums vispārināta īpašība --> kuds; šīs īpašības konkrēta izpausme
- kūkumainība vispārināta īpašība --> kūkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kūkumainums vispārināta īpašība --> kūkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kukuržņainība vispārināta īpašība --> kukuržņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kukuržņainums vispārināta īpašība --> kukuržņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kulturālums vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālība (1)
- kulturālība vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālums (1)
- kulturālums vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kultūrālība (2)
- kulturālība vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālums (2)
- kumpainums vispārināta īpašība --> kumpains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kundziskums vispārināta īpašība --> kundzisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kundziskums vispārināta īpašība --> kundzisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kunkuļainība vispārināta īpašība --> kunkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kunkuļainums vispārināta īpašība --> kunkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuplums vispārināta īpašība --> kupls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuplums vispārināta īpašība --> kupls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuplums vispārināta īpašība --> kupls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuplums vispārināta īpašība --> kupls (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuplība vispārināta īpašība --> kupls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuprainība vispārināta īpašība --> kuprains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuprainums vispārināta īpašība --> kuprains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuprība vispārināta īpašība --> kuprs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuprums vispārināta īpašība --> kuprs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuslība vispārināta īpašība --> kusls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuslums vispārināta īpašība --> kusls, šīs īpašības konkrēta izpausme; vārgums
- kustīgums vispārināta īpašība --> kustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kustīgums vispārināta īpašība --> kustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kustoniskums vispārināta īpašība --> kustonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kustoniskums vispārināta īpašība --> kustonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kutelīgums vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelība
- kutelība vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelīgums (1)
- kutelīgums vispārināta īpašība --> kutelīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kūtrums vispārināta īpašība --> kūtrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kūtrums vispārināta īpašība --> kūtrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kvalitatīvums vispārināta īpašība --> kvalitatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kvantitatīvums vispārināta īpašība --> kvantitatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kvēlums vispārināta īpašība --> kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kvēlums vispārināta īpašība --> kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kvēlums vispārināta īpašība --> kvēls 1 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kvēpainums vispārināta īpašība --> kvēpains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ķecerīgums vispārināta īpašība --> ķecerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ķēmīgums vispārināta īpašība --> ķēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ķepīgums vispārināta īpašība --> ķepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ķermeniskums vispārināta īpašība --> ķermenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; materialitāte
- ķermeniskums vispārināta īpašība --> ķermenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ķildība vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ķildīgums vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; strīdīgums; nesaticīgums
- labdabība vispārināta īpašība --> labdabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- labdabīgums vispārināta īpašība --> labdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- labdomība vispārināta īpašība --> labdomīgs
- labilitāte vispārināta īpašība --> labils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- labilitāte vispārināta īpašība --> labils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- labprātība vispārināta īpašība --> labprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- labprātīgums vispārināta īpašība --> labprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- labums vispārināta īpašība --> labs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kvalitāte
- labsirdība vispārināta īpašība --> labsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- labskanība vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daiļskanība; eifonija
- labticība vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- labticīgums vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- labvēlība vispārināta īpašība --> labvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- labvēlīgums vispārināta īpašība --> labvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- labvēlīgums vispārināta īpašība --> labvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lācīgums vispārināta īpašība --> lācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lādzīgums vispārināta īpašība --> lādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lādzīgums vispārināta īpašība --> lādzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- laicīgums vispārināta īpašība --> laicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- laidenība vispārināta īpašība --> laidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- laidenums vispārināta īpašība --> laidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- laikmetīgums vispārināta īpašība --> laikmetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- laiskums vispārināta īpašība --> laisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kūtrums; arī slinkums
- laiskums vispārināta īpašība --> laisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gausums
- lāsainums vispārināta īpašība --> lāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lāsmainība vispārināta īpašība --> lāsmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lāsmainums vispārināta īpašība --> lāsmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lāsumainība vispārināta īpašība --> lāsumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lāsumainums vispārināta īpašība --> lāsumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- latviskums vispārināta īpašība --> latvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- laucinieciskums vispārināta īpašība --> lauciniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēcienveidīgums vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēcienveidīgums vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ledainums vispārināta īpašība --> ledains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- legalitāte vispārināta īpašība --> legāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- leģendaritāte vispārināta īpašība --> leģendārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- leģendaritāte vispārināta īpašība --> leģendārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- leknums vispārināta īpašība --> lekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- leknums vispārināta īpašība --> lekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lempīgums vispārināta īpašība --> lempīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēndabīgums vispārināta īpašība --> lēndabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnīgums vispārināta īpašība --> lēnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnīgums vispārināta īpašība --> lēnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnīgums vispārināta īpašība --> lēnīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnprātīgums vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnprātība vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība
- lēnums vispārināta īpašība --> lēns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnums vispārināta īpašība --> lēns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnība vispārināta īpašība --> lēns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnums vispārināta īpašība --> lēns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lepnība vispārināta īpašība --> lepns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lepnība vispārināta īpašība --> lepns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārmērība, izšķērdība
- lētprātība vispārināta īpašība --> lētprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lētums vispārināta īpašība --> lēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lētticība vispārināta īpašība --> lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lētticīgums vispārināta īpašība --> lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēverainība vispārināta īpašība --> lēverains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēverainums vispārināta īpašība --> lēverains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēzenums vispārināta īpašība --> lēzens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēzenums vispārināta īpašība --> lēzens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liberālums vispārināta īpašība --> liberāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzatbildīgums vispārināta īpašība --> līdzatbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzcietīgums vispārināta īpašība --> līdzcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzenums vispārināta īpašība --> līdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzība vispārināta īpašība --> līdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzīgums vispārināta īpašība --> līdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzība (1)
- līdzība vispārināta īpašība --> līdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzīgums vispārināta īpašība --> līdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzjūtīgums vispārināta īpašība --> līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjutīgums
- līdzjutīgums vispārināta īpašība --> līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjūtīgums
- līdztiesība vispārināta īpašība --> līdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdztiesīgums vispārināta īpašība --> līdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdztiesība
- līdztiesiskums vispārināta īpašība --> līdztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdztiesīgums
- līdzvainība vispārināta īpašība --> līdzvainīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzvainīgums vispārināta īpašība --> līdzvainīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvainība
- līdzvērtība vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzvērtīgums vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvērtība
- liegums vispārināta īpašība --> liegs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liegums vispārināta īpašība --> liegs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liegums vispārināta īpašība --> liegs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liegums vispārināta īpašība --> liegs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liekulība vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- liekulīgums vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- liekvārdība vispārināta īpašība --> liekvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lielība vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lielīgums vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielība
- lieliskums vispārināta īpašība --> lielisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lieliskums vispārināta īpašība --> lielisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lieliskums vispārināta īpašība --> lielisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lieliskums vispārināta īpašība --> lielisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lieliskums vispārināta īpašība --> lielisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lieliskums vispārināta īpašība --> lielisks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lieliskums vispārināta īpašība --> lielisks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lielmanība vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lielmanīgums vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielmanība
- lielmutība vispārināta īpašība --> lielmutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lielums vispārināta īpašība --> liels (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lielums vispārināta īpašība --> liels (8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liesmainība vispārināta īpašība --> liesmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- liesmainums vispārināta īpašība --> liesmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- liesums vispārināta īpašība --> liess (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liesums vispārināta īpašība --> liess (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liesums vispārināta īpašība --> liess (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietainums vispārināta īpašība --> lietains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietderība vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietderīgums vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietderība (1)
- lietderība vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietderīgums vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietderība (2)
- lietiskums vispārināta īpašība --> lietisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietišķīgums vispārināta īpašība --> lietišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietišķība vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietišķums vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (1)
- lietišķība vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietišķums vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (2)
- lietojamība vispārināta īpašība --> lietojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietpratība vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietpratīgums vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lietpratība
- līganums vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganība (1)
- līganība vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganums (1)
- līganums vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganība (2)
- līganība vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganums (2)
- līksmība vispārināta īpašība --> līksms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līksme (1)
- līksmība vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību; līksme (2)
- līkšņainums vispārināta īpašība --> līkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- liktenīgums vispārināta īpašība --> liktenīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liktenīgums vispārināta īpašība --> liktenīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liktenīgums vispārināta īpašība --> liktenīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liktenīgums vispārināta īpašība --> liktenīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- līkumainība vispārināta īpašība --> līkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līkumainums vispārināta īpašība --> līkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- likumība vispārināta īpašība --> likumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- likumīgums vispārināta īpašība --> likumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; likumība (1)
- likumiskums vispārināta īpašība --> likumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- likumiskums vispārināta īpašība --> likumisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- likumsakarīgums vispārināta īpašība --> likumsakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līmeniskums vispārināta īpašība --> līmenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lineārisms vispārināta īpašība --> lineārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lipīgums vispārināta īpašība --> lipīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lipīgums vispārināta īpašība --> lipīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liriskums vispārināta īpašība --> lirisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liriskums vispārināta īpašība --> lirisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liriskums vispārināta īpašība --> lirisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liriskums vispārināta īpašība --> lirisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lišķība vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; liekulība
- lišķīgums vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lišķība
- loģiskums vispārināta īpašība --> loģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- loģiskums vispārināta īpašība --> loģisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lojālums vispārināta īpašība --> lojāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lokalitāte vispārināta īpašība --> lokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lokālums vispārināta īpašība --> lokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lokāmība vispārināta īpašība --> lokāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lokanība vispārināta īpašība --> lokans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lokanība vispārināta īpašība --> lokans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lopiskums vispārināta īpašība --> lopisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- losums vispārināta īpašība --> loss, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lunkanība vispārināta īpašība --> lunkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (1)
- lunkanība vispārināta īpašība --> lunkans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (2)
- ļaundabīgums vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļaundabība vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (1)
- ļaundabīgums vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļaundabība vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (2)
- ļaundarība vispārināta īpašība --> ļaundarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, noziedzīga rīcība; noziegums
- ļaunprātība vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļaunprātīgums vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (1)
- ļaunprātīgums vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (2)
- ļaunprātība vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātīga darbība, rīcība
- ļaunums vispārināta īpašība --> ļauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļaunums vispārināta īpašība --> ļauns (2), šīs īpašības konkrēta izpaustie
- ļaunums vispārināta īpašība --> ļauns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļaunvēlīgums vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlība
- ļaunvēlība vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlīgums
- ļenganums vispārināta īpašība --> ļengans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļenganums vispārināta īpašība --> ļengans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļenganība vispārināta īpašība --> ļengans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļodzīgums vispārināta īpašība --> ļodzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļodzīgums vispārināta īpašība --> ļodzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļumība vispārināta īpašība --> ļumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļumīgums vispārināta īpašība --> ļumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mācītība vispārināta īpašība --> mācīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- maģiskums vispārināta īpašība --> maģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- maigums vispārināta īpašība --> maigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- maigums vispārināta īpašība --> maigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- maigums vispārināta īpašība --> maigs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- maigums vispārināta īpašība --> maigs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- maigums vispārināta īpašība --> maigs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mainīgums vispārināta īpašība --> mainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainība (1)
- mainība vispārināta īpašība --> mainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainīgums (1)
- mainīgums vispārināta īpašība --> mainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainība (2)
- mainība vispārināta īpašība --> mainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainīgums (2)
- majestātiskums vispārināta īpašība --> majestātisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- majestātiskums vispārināta īpašība --> majestātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mājīgums vispārināta īpašība --> mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mājība vispārināta īpašība --> mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mājīgums
- mākoņainums vispārināta īpašība --> mākoņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mākslīgums vispārināta īpašība --> mākslīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mākslinieciskums vispārināta īpašība --> māksliniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mākslinieciskums vispārināta īpašība --> māksliniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mākslotība vispārināta īpašība --> mākslots, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mālainums vispārināta īpašība --> mālains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- maldīgums vispārināta īpašība --> maldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- manierība vispārināta īpašība --> manierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- manierīgums vispārināta īpašība --> manierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; manierība (1)
- manierība vispārināta īpašība --> manierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- manierīgums vispārināta īpašība --> manierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; manierība (2)
- manīgums vispārināta īpašība --> manīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- manība vispārināta īpašība --> manīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (1)
- manīgums vispārināta īpašība --> manīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- manība vispārināta īpašība --> manīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (2)
- manīgums vispārināta īpašība --> manīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- manība vispārināta īpašība --> manīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (3)
- mānība vispārināta īpašība --> mānīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mānīgums vispārināta īpašība --> mānīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mantīgums vispārināta īpašība --> mantīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mantkārība vispārināta īpašība --> mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mantkārīgums vispārināta īpašība --> mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantkārība
- mantrausība vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mantrausīgums vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantrausība
- māņticīgums vispārināta īpašība --> māņticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- masīvums vispārināta īpašība --> masīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- masivitāte vispārināta īpašība --> masīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; masīvums
- masveidība vispārināta īpašība --> masveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- masveidība vispārināta īpašība --> masveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- materialitāte vispārināta īpašība --> materiāls 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- materialitāte vispārināta īpašība --> materiāls 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazdūšība vispārināta īpašība --> mazdūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazdūšīgums vispārināta īpašība --> mazdūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazefektivitāte vispārināta īpašība --> mazefektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- māzerainums vispārināta īpašība --> māzerains, šīs īpašības konkrēta izpausme; māzerainība
- māzerainība vispārināta īpašība --> māzerains, šīs īpašības konkrēta izpausme; māzerainums
- maziedarbīgums vispārināta īpašība --> maziedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- maziskums vispārināta īpašība --> mazisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazjutīgums vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutība (1)
- mazjutība vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutīgums (1)
- mazjutīgums vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutība (2)
- mazjutība vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutīgums (2)
- mazjūtīgums vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjūtība
- mazjūtība vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjūtīgums
- mazkustība vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kustību trūkums (organismam); hipokinēzija
- mazkustīgums vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (1)
- mazkustība vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazkustīgums vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (2)
- maznozīmība vispārināta īpašība --> maznozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- maznozīmīgums vispārināta īpašība --> maznozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazpienīgums vispārināta īpašība --> mazpienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazražība vispārināta īpašība --> mazražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazražīgums vispārināta īpašība --> mazražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazrocība vispārināta īpašība --> mazrocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazrunīgums vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunība
- mazrunība vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunīgums
- mazums vispārināta īpašība --> mazs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazums vispārināta īpašība --> mazs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazspēcība vispārināta īpašība --> mazspēcīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazsvarīgums vispārināta īpašība --> mazsvarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; maznozīmīgums
- mazsvarība vispārināta īpašība --> mazsvarīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazticība vispārināta īpašība --> mazticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazticība vispārināta īpašība --> mazticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazturība vispārināta īpašība --> mazturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazturīgums vispārināta īpašība --> mazturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazvārdība vispārināta īpašība --> mazvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazvērtīgums vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtība (2)
- mazvērtība vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtīgums
- medainums vispārināta īpašība --> medains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- medainums vispārināta īpašība --> medains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- medainība vispārināta īpašība --> medains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- meistarība vispārināta īpašība --> meistarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- meistarīgums vispārināta īpašība --> meistarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- meistariskums vispārināta īpašība --> meistarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- meitenīgums vispārināta īpašība --> meitenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- melanholiskums vispārināta īpašība --> melanholisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- melīgums vispārināta īpašība --> melīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- melnums vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums
- melodiskums vispārināta īpašība --> melodisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- melodramatiskums vispārināta īpašība --> melodramatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mērenība vispārināta īpašība --> mērens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mērenība vispārināta īpašība --> mērens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mērenība vispārināta īpašība --> mērens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mērenums vispārināta īpašība --> mērens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mērķtiecība vispārināta īpašība --> mērķtiecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mērķtiecīgums vispārināta īpašība --> mērķtiecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mērķtiecība
- metaforiskums vispārināta īpašība --> metaforisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- metāliskums vispārināta īpašība --> metālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- metāliskums vispārināta īpašība --> metālisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- metodiskums vispārināta īpašība --> metodisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī sistemātiskums
- metodiskums vispārināta īpašība --> metodisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mežainums vispārināta īpašība --> mežains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mežonīgums vispārināta īpašība --> mežonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (1)
- mežonīgums vispārināta īpašība --> mežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (2)
- mežonība vispārināta īpašība --> mežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (2)
- mežonīgums vispārināta īpašība --> mežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (3)
- mežonība vispārināta īpašība --> mežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (3)
- mežonīgums vispārināta īpašība --> mežonīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (4)
- mežonība vispārināta īpašība --> mežonīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (4)
- mežonība vispārināta īpašība --> mežonīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (1)
- miegainība vispārināta īpašība --> miegains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miegainums vispārināta īpašība --> miegains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; miegainība (1)
- miegainība vispārināta īpašība --> miegains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miegainums vispārināta īpašība --> miegains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; miegainība (2)
- mierīgums vispārināta īpašība --> mierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mierīgums vispārināta īpašība --> mierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mierīgums vispārināta īpašība --> mierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mierīgums vispārināta īpašība --> mierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mierīgums vispārināta īpašība --> mierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miermīlība vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miermīlīgums vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (1)
- miermīlība vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miermīlīgums vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (2)
- miglainums vispārināta īpašība --> miglains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miglainums vispārināta īpašība --> miglains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miglainums vispārināta īpašība --> miglains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mijiedarbīgums vispārināta īpašība --> mijiedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīklainība vispārināta īpašība --> mīklains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīkstčaulība vispārināta īpašība --> mīkstčaulīgs, īpašības konkrēta izpausme
- mīkstmiesība vispārināta īpašība --> mīkstmiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīkstums vispārināta īpašība --> mīksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīkstums vispārināta īpašība --> mīksts (10), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīkstums vispārināta īpašība --> mīksts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīkstums vispārināta īpašība --> mīksts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīkstums vispārināta īpašība --> mīksts (8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīkstsirdība vispārināta īpašība --> mīkstsirdīgs, īpašības konkrēta izpausme
- mīkstulība vispārināta īpašība --> mīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīlība vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīlīgums vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīlīgums vispārināta īpašība --> mīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīlīgums vispārināta īpašība --> mīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīlīgums vispārināta īpašība --> mīlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miltainums vispārināta īpašība --> miltains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīļums vispārināta īpašība --> mīļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīļums vispārināta īpašība --> mīļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mitrumcaurlaidība vispārināta īpašība --> mitrumcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mitrumietilpīgums vispārināta īpašība --> mitrumietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mitrumizturība vispārināta īpašība --> mitrumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mitrumnecaurlaidība vispārināta īpašība --> mitrumnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- modernums vispārināta īpašība --> moderns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- modernums vispārināta īpašība --> moderns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- modrība vispārināta īpašība --> modrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- modrums vispārināta īpašība --> modrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; modrība (1)
- modrība vispārināta īpašība --> modrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- modrums vispārināta īpašība --> modrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; modrība (2)
- momentānums vispārināta īpašība --> momentāns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- monolītums vispārināta īpašība --> monolīts 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- monolītums vispārināta īpašība --> monolīts 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- monotoniskums vispārināta īpašība --> monotonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- monotonums vispārināta īpašība --> monotons (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- monotonība vispārināta īpašība --> monotons (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; monotonums
- monumentalitāte vispārināta īpašība --> monumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- moralitāte vispārināta īpašība --> morāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- moralitāte vispārināta īpašība --> morāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- motoriskums vispārināta īpašība --> motorisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- motoriskums vispārināta īpašība --> motorisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- možums vispārināta īpašība --> možs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mudīgums vispārināta īpašība --> mudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mudrums vispārināta īpašība --> mudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- muļķība vispārināta īpašība --> muļķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mundrums vispārināta īpašība --> mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mundrība vispārināta īpašība --> mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mundrums
- mūsdienīgums vispārināta īpašība --> mūsdienīgs, īpašības konkrēta izpausme
- mūsdienība vispārināta īpašība --> mūsdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mūsdienīgums
- mūžīgums vispārināta īpašība --> mūžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mūžīgums vispārināta īpašība --> mūžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nabadzība vispārināta īpašība --> nabadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nadzība vispārināta īpašība --> nadzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nadzīgums vispārināta īpašība --> nadzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nadzība (1)
- nadzība vispārināta īpašība --> nadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nadzīgums vispārināta īpašība --> nadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nadzība (2)
- naidīgums vispārināta īpašība --> naidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- naidīgums vispārināta īpašība --> naidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- naivums vispārināta īpašība --> naivs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivitāte (1)
- naivitāte vispārināta īpašība --> naivs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivums (1)
- naivums vispārināta īpašība --> naivs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivitāte (2)
- naivitāte vispārināta īpašība --> naivs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivums (2)
- naskums vispārināta īpašība --> nasks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- naudīgums vispārināta īpašība --> naudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- naujums vispārināta īpašība --> naujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība, karsta vēlme
- nazālums vispārināta īpašība --> nazāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nazālums vispārināta īpašība --> nazāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neaizskaramība vispārināta īpašība --> neaizskarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neaizstājamība vispārināta īpašība --> neaizstājams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neapķērība vispārināta īpašība --> neapķērīgs
- neaprobežotība vispārināta īpašība --> neaprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neapstrīdamība vispārināta īpašība --> neapstrīdams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neapšaubāmība vispārināta īpašība --> neapšaubāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neaptēstība vispārināta īpašība --> neaptēsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neaptveramība vispārināta īpašība --> neaptverams
- neapzinātība vispārināta īpašība --> neapzināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neapzinīgums vispārināta īpašība --> neapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatceļamība vispārināta īpašība --> neatceļams
- neatgriezeniskums vispārināta īpašība --> neatgriezenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatgriezeniskums vispārināta īpašība --> neatgriezenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatgriežamība vispārināta īpašība --> neatgriežams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatkārtojamība vispārināta īpašība --> neatkārtojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatkārtojamība vispārināta īpašība --> neatkārtojams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatlaidība vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatlaidīgums vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (1)
- neatlaidība vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatlaidīgums vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (2)
- neatliekamība vispārināta īpašība --> neatliekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatšķaidāmība vispārināta īpašība --> neatšķaidāms
- neatšķiramība vispārināta īpašība --> neatšķirams
- neattapība vispārināta īpašība --> neattapīgs
- neatvairāmība vispārināta īpašība --> neatvairāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatvairāmība vispārināta īpašība --> neatvairāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neauglīgums vispārināta īpašība --> neauglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neauglība vispārināta īpašība --> neauglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neauglīgums vispārināta īpašība --> neauglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neauglība (2)
- neauglība vispārināta īpašība --> neauglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neauglīgums vispārināta īpašība --> neauglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neauglība (3)
- nebalsīgums vispārināta īpašība --> nebalsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nebēdība vispārināta īpašība --> nebēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nebēdnīgums vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnība (1)
- nebēdnība vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums
- nebrīvums vispārināta īpašība --> nebrīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nebrīvums vispārināta īpašība --> nebrīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nebrīvums vispārināta īpašība --> nebrīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- necaurlaidība vispārināta īpašība --> necaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- necaurredzamība vispārināta īpašība --> necaurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme
- necaurspīdīgums vispārināta īpašība --> necaurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- necilība vispārināta īpašība --> necils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- necilība vispārināta īpašība --> necils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- necilvēcība vispārināta īpašība --> necilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- necilvēcīgums vispārināta īpašība --> necilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; necilvēcība
- necilvēciskums vispārināta īpašība --> necilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- necilvēciskums vispārināta īpašība --> necilvēcisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedabīgums vispārināta īpašība --> nedabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedabiskums vispārināta īpašība --> nedabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedabiskums vispārināta īpašība --> nedabisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nederīgums vispārināta īpašība --> nederīgs
- nedraudzīgums vispārināta īpašība --> nedraudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedrošība vispārināta īpašība --> nedrošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedrošums vispārināta īpašība --> nedrošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (1)
- nedrošība vispārināta īpašība --> nedrošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedrošums vispārināta īpašība --> nedrošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (2)
- nedrošība vispārināta īpašība --> nedrošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedrošums vispārināta īpašība --> nedrošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (3)
- nedzīvums vispārināta īpašība --> nedzīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedzīvums vispārināta īpašība --> nedzīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedzīvums vispārināta īpašība --> nedzīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedzīvums vispārināta īpašība --> nedzīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedzīvums vispārināta īpašība --> nedzīvs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neērtums vispārināta īpašība --> neērts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neērtums vispārināta īpašība --> neērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neestētiskums vispārināta īpašība --> neestētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- negaidītība vispārināta īpašība --> negaidīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negantība vispārināta īpašība --> negants (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negantums vispārināta īpašība --> negants (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negantība (1)
- negantums vispārināta īpašība --> negants (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negantums vispārināta īpašība --> negants (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negatavība vispārināta īpašība --> negatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negatavība vispārināta īpašība --> negatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negatavība vispārināta īpašība --> negatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negausība vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negausīgums vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (1)
- negausība vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība
- negausīgums vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (2)
- neglītums vispārināta īpašība --> neglīts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neglītums vispārināta īpašība --> neglīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neglītums vispārināta īpašība --> neglīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negludums vispārināta īpašība --> negluds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negodība vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negodīgums vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negrozāmība vispārināta īpašība --> negrozāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negudrums vispārināta īpašība --> negudrs
- neģēlība vispārināta īpašība --> neģēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neģēlīgums vispārināta īpašība --> neģēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neģēlība (1)
- neiecietība vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neiecietīgums vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neiecietība (1)
- neiecietība vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neiecietīgums vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neiecietība (2)
- neierobežotība vispārināta īpašība --> neierobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neiespējamība vispārināta īpašība --> neiespējams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neikdienišķība vispārināta īpašība --> neikdienišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neīstums vispārināta īpašība --> neīsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neīstums vispārināta īpašība --> neīsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizbēgamība vispārināta īpašība --> neizbēgams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizbēgamība vispārināta īpašība --> neizbēgams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizdarība vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizdarīgums vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neizdarība (1)
- neizdevīgums vispārināta īpašība --> neizdevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizdevīgums vispārināta īpašība --> neizdevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizdibināmība vispārināta īpašība --> neizdibināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizlēmība vispārināta īpašība --> neizlēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizmērojamība vispārināta īpašība --> neizmērojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neiznestība vispārināta īpašība --> neiznests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neiznīcība vispārināta īpašība --> neiznīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizpaužamība vispārināta īpašība --> neizpaužams
- neizprotamība vispārināta īpašība --> neizprotams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizskaidrojamība vispārināta īpašība --> neizskaidrojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizskatīgums vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizskatība vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (1)
- neizskatīgums vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizskatība vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (2)
- neizsmeļamība vispārināta īpašība --> neizsmeļams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizsmeļamība vispārināta īpašība --> neizsmeļams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizteiksmīgums vispārināta īpašība --> neizteiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizturīgums vispārināta īpašība --> neizturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (1)
- neizturība vispārināta īpašība --> neizturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (1)
- neizturīgums vispārināta īpašība --> neizturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (2)
- neizturība vispārināta īpašība --> neizturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (2)
- neizturīgums vispārināta īpašība --> neizturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (3)
- neizturība vispārināta īpašība --> neizturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (3)
- neizveicība vispārināta īpašība --> neizveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizveicīgums vispārināta īpašība --> neizveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neizveicība
- neizvēlība vispārināta īpašība --> neizvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizvēlība vispārināta īpašība --> neizvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejaukums vispārināta īpašība --> nejauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejaukums vispārināta īpašība --> nejauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejaucība vispārināta īpašība --> nejauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejaukums vispārināta īpašība --> nejauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejaukums vispārināta īpašība --> nejauks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejaušums vispārināta īpašība --> nejaušs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejaušums vispārināta īpašība --> nejaušs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejēdzība vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejēdzīgums vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejēdzība (1)
- nejēdzība vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejēdzīgums vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejēdzība (2)
- nejēdzība vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejēdzīgums vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejēdzība (3)
- nejūtamība vispārināta īpašība --> nejūtams
- nejutība vispārināta īpašība --> nejutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ne jutīgums (1)
- nejutīgums vispārināta īpašība --> nejutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutība (1)
- nejutīgums vispārināta īpašība --> nejutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutība (2)
- nejutība vispārināta īpašība --> nejutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutīgums (2)
- nejūtīgums vispārināta īpašība --> nejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nejūtība
- nejūtība vispārināta īpašība --> nejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutīgums
- nekaitīgums vispārināta īpašība --> nekaitīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekaitīgums vispārināta īpašība --> nekaitīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekārtīgums vispārināta īpašība --> nekārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekārtīgums vispārināta īpašība --> nekārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekārtība vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekārtīgums vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekārtība (3)
- nekaunīgums vispārināta īpašība --> nekaunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekautrība vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekautrīgums vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekautrība
- nekļūdīgums vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdība (1)
- nekļūdība vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdīgums (1)
- nekļūdīgums vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdība (2)
- nekļūdība vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdīgums (2)
- nekomplektums vispārināta īpašība --> nekomplekts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekomplektība vispārināta īpašība --> nekomplekts, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekomplektums
- nekonkrētība vispārināta īpašība --> nekonkrēts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekrietnība vispārināta īpašība --> nekrietns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekrietnums vispārināta īpašība --> nekrietns, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekrietnība (1)
- nekritiskums vispārināta īpašība --> nekritisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekulturālums vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālība (1)
- nekulturālība vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālums (1)
- nekulturālums vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālība (2)
- nekulturālība vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālums (2)
- nekustīgums vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (1)
- nekustība vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad nav kustības
- nekustība vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekustīgums vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (2)
- neķītrība vispārināta īpašība --> neķītrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neķītrums vispārināta īpašība --> neķītrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neķītrība (1)
- nelabojamība vispārināta īpašība --> nelabojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelabojamība vispārināta īpašība --> nelabojams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelabvēlība vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelabvēlīgums vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (1)
- nelabvēlība vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelabvēlīgums vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (2)
- nelabvēlība vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelabvēlīgums vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (3)
- nelādzība vispārināta īpašība --> nelādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelādzīgums vispārināta īpašība --> nelādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelādzīgums vispārināta īpašība --> nelādzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelādzīgums vispārināta īpašība --> nelādzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelādzīgums vispārināta īpašība --> nelādzīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelādzīgums vispārināta īpašība --> nelādzīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelāgums vispārināta īpašība --> nelāgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelāgums vispārināta īpašība --> nelāgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelāgums vispārināta īpašība --> nelāgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelāgums vispārināta īpašība --> nelāgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelāgums vispārināta īpašība --> nelāgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelaipnība vispārināta īpašība --> nelaipns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelaipnums vispārināta īpašība --> nelaipns, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelaipnība (1)
- neldzība vispārināta īpašība --> neldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neldzīgums vispārināta īpašība --> neldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neldzība (1)
- nelīdzenums vispārināta īpašība --> nelīdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelīdzanums vispārināta īpašība --> nelīdzens; šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelīdztiesība vispārināta īpašība --> nelīdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelīdztiesīgums vispārināta īpašība --> nelīdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelīdztiesība
- nelīdztiesiskums vispārināta īpašība --> nelīdztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelīdztiesīgums
- nelietīgums vispārināta īpašība --> nelietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelietīgums vispārināta īpašība --> nelietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelikumīgums vispārināta īpašība --> nelikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neloģiskums vispārināta īpašība --> neloģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neloģiskums vispārināta īpašība --> neloģisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelokāmība vispārināta īpašība --> nelokāms 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelokāmība vispārināta īpašība --> nelokāms 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemainīgums vispārināta īpašība --> nemainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainība (1)
- nemainība vispārināta īpašība --> nemainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainīgums (1)
- nemainīgums vispārināta īpašība --> nemainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainība (2)
- nemainība vispārināta īpašība --> nemainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainīgums (2)
- nemākslinieciskums vispārināta īpašība --> nemāksliniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemākslotība vispārināta īpašība --> nemākslots, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemākulīgums vispārināta īpašība --> nemākulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemaldīgums vispārināta īpašība --> nemaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemaldība
- nemaldība vispārināta īpašība --> nemaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemaldīgums
- nemierīgums vispārināta īpašība --> nemierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemierīgums vispārināta īpašība --> nemierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemierīgums vispārināta īpašība --> nemierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemierīgums vispārināta īpašība --> nemierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemierīgums vispārināta īpašība --> nemierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemīlīgums vispārināta īpašība --> nemīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemīlīgums vispārināta īpašība --> nemīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemīlīgums vispārināta īpašība --> nemīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemirkstamība vispārināta īpašība --> nemirkstošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemirstīgums vispārināta īpašība --> nemirstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemirstīgums vispārināta īpašība --> nemirstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemitīgums vispārināta īpašība --> nemitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemitība
- nemitība vispārināta īpašība --> nemitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemitīgums
- nenīcība vispārināta īpašība --> nenīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoderība vispārināta īpašība --> nenoderīgs
- nenogurdināmība vispārināta īpašība --> nenogurdināms(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenormālums vispārināta īpašība --> nenormāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālība (1)
- nenormālība vispārināta īpašība --> nenormāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālums (1)
- nenormālums vispārināta īpašība --> nenormāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālība (2)
- nenormālība vispārināta īpašība --> nenormāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālums (2)
- nenormālums vispārināta īpašība --> nenormāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālība (3)
- nenormālība vispārināta īpašība --> nenormāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālums (3)
- nenosakāmība vispārināta īpašība --> nenosakāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenosvērtība vispārināta īpašība --> nenosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoteiktība vispārināta īpašība --> nenoteikts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoteiktība vispārināta īpašība --> nenoteikts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoteiktība vispārināta īpašība --> nenoteikts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoteiktība vispārināta īpašība --> nenoteikts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoturība vispārināta īpašība --> nenoturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoturīgums vispārināta īpašība --> nenoturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenoturība (1)
- nenoturība vispārināta īpašība --> nenoturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoturīgums vispārināta īpašība --> nenoturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenoturība (2)
- nenovēlība vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skaudība
- nenovēlīgums vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenovēlība; arī skaudīgums
- nenovēršamība vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt
- nenozīmīgums vispārināta īpašība --> nenozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmība
- nenozīmība vispārināta īpašība --> nenozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums
- neomulīgums vispārināta īpašība --> neomulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepabeigtība vispārināta īpašība --> nepabeigts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; imperfektivitāte
- nepacietīgums vispārināta īpašība --> nepacietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepacietīgums vispārināta īpašība --> nepacietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepacietīgums vispārināta īpašība --> nepacietīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepaklausīgums vispārināta īpašība --> nepaklausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepanesīgums vispārināta īpašība --> nepanesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepanesība
- nepanesība vispārināta īpašība --> nepanesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepanesīgums
- neparastība vispārināta īpašība --> neparasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neparastums vispārināta īpašība --> neparasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neparastība (1)
- neparastība vispārināta īpašība --> neparasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neparastums vispārināta īpašība --> neparasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neparastība (2)
- nepareizība vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepareizums vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (1)
- nepareizība vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepareizums vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (2)
- nepareizība vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepareizums vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (3)
- nepārejamība vispārināta īpašība --> nepārejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepārejamība vispārināta īpašība --> nepārejošs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, intransitīvums
- nepārprotamība vispārināta īpašība --> nepārprotams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepārredzamība vispārināta īpašība --> nepārredzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ne pārskatāmība
- nepārskatāmība vispārināta īpašība --> nepārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepārredzamība
- nepārspējamība vispārināta īpašība --> nepārspējams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepārsūdzamība vispārināta īpašība --> nepārsūdzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepārtrauktība vispārināta īpašība --> nepārtraukts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepārtrauktība vispārināta īpašība --> nepārtraukts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepārvaramība vispārināta īpašība --> nepārvarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepastāvība vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepastāvīgums vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (1)
- nepastāvība vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepastāvīgums vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (2)
- nepastāvība vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepastāvīgums vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (3)
- nepateicība vispārināta īpašība --> nepateicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepateicīgums vispārināta īpašība --> nepateicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepateicība
- nepateicīgums vispārināta īpašība --> nepateicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepateicīgums vispārināta īpašība --> nepateicīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepatiesums vispārināta īpašība --> nepatiess, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepatvaļīgums vispārināta īpašība --> nepatvaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiedienība vispārināta īpašība --> nepiedienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiedienīgums vispārināta īpašība --> nepiedienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepieejamība vispārināta īpašība --> nepieejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepieejamība vispārināta īpašība --> nepieejams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepieejamība vispārināta īpašība --> nepieejams (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiekāpība vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiekāpīgums vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība (1)
- nepiekāpība vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiekāpīgums vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība (2)
- nepieklājība vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepieklājīgums vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepieklājība (1)
- nepielūdzamība vispārināta īpašība --> nepielūdzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepielūdzamība vispārināta īpašība --> nepielūdzams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiemīlība vispārināta īpašība --> nepiemīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiepildāmība vispārināta īpašība --> nepiepildāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiesardzība vispārināta īpašība --> nepiesardzīgs
- nepiesātinātība vispārināta īpašība --> nepiesātināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiespiestība vispārināta īpašība --> nepiespiests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepietiekamība vispārināta īpašība --> nepietiekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepilnība vispārināta īpašība --> nepilnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepilnīgums vispārināta īpašība --> nepilnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnība (1)
- nepilnība vispārināta īpašība --> nepilnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepilnīgums vispārināta īpašība --> nepilnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnība (3)
- nepilnvērtība vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepilnvērtīgums vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnvērtība (1)
- nepilnvērtība vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepilnvērtīgums vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnvērtība (2)
- nepraktiskums vispārināta īpašība --> nepraktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neprasmīgums vispārināta īpašība --> neprasmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neprātīgums vispārināta īpašība --> neprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neprātīgums vispārināta īpašība --> neprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neprātīgums vispārināta īpašība --> neprātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nerātnība vispārināta īpašība --> nerātns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nerātnība vispārināta īpašība --> nerātns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neražīgums vispārināta īpašība --> neražīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neražīgums vispārināta īpašība --> neražīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neredzīgums vispārināta īpašība --> neredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nerimtība vispārināta īpašība --> nerimtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nerimtīgums vispārināta īpašība --> nerimtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nerimtība (1)
- nerimtība vispārināta īpašība --> nerimtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nerimtīgums vispārināta īpašība --> nerimtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nerimtība (2)
- nerunīgums vispārināta īpašība --> nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunība
- nerunība vispārināta īpašība --> nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunīgums
- nervozums vispārināta īpašība --> nervozs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nervozums vispārināta īpašība --> nervozs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesabiedriskums vispārināta īpašība --> nesabiedrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesaderība vispārināta īpašība --> nesaderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesaderīgums vispārināta īpašība --> nesaderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesaderība
- nesaimnieciskums vispārināta īpašība --> nesaimniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesakarība vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesakarīgums vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesakarība
- nesalaužamība vispārināta īpašība --> nesalaužams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesamērība vispārināta īpašība --> nesamērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesamērīgums vispārināta īpašība --> nesamērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesamērība
- nesamērojamība vispārināta īpašība --> nesamērojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesamierināmība vispārināta īpašība --> nesamierināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesāpīgums vispārināta īpašība --> nesāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesapratīgums vispārināta īpašība --> nesapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesaprātīgums vispārināta īpašība --> nesaprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesaticība vispārināta īpašība --> nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesaticīgums vispārināta īpašība --> nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesaticība
- nesātība vispārināta īpašība --> nesātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesātīgums vispārināta īpašība --> nesātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība (1)
- nesātība vispārināta īpašība --> nesātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesātīgums vispārināta īpašība --> nesātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība (2)
- nesātība vispārināta īpašība --> nesātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesātīgums vispārināta īpašība --> nesātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība (3)
- nesatricināmība vispārināta īpašība --> nesatricināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesavāktība vispārināta īpašība --> nesavākts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesavaldība vispārināta īpašība --> nesavaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesavaldīgums vispārināta īpašība --> nesavaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesavaldība
- nesavienojamība vispārināta īpašība --> nesavienojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesavtība vispārināta īpašība --> nesavtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesavtīgums vispārināta īpašība --> nesavtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesavtība
- nesekmība vispārināta īpašība --> nesekmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesekmība vispārināta īpašība --> nesekmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesīgums vispārināta īpašība --> nesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesimetriskums vispārināta īpašība --> nesimetrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neskaidrība vispārināta īpašība --> neskaidrs; neskaidrums
- neizskaitāmība vispārināta īpašība --> neskaitāmība
- neskaitāmība vispārināta īpašība --> neskaitāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neskartība vispārināta īpašība --> neskarts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neskartība vispārināta īpašība --> neskarts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevainība
- nespēcība vispārināta īpašība --> nespēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; fizisks vājums
- nespēcīgums vispārināta īpašība --> nespēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nespēcība (1)
- nespēcība vispārināta īpašība --> nespēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī nevarība (3)
- nespēcīgums vispārināta īpašība --> nespēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nespēcība (2)
- nespējība vispārināta īpašība --> nespējīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nespējība vispārināta īpašība --> nespējīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nespējība vispārināta īpašība --> nespējīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nešaubība vispārināta īpašība --> nešaubīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nešaubīgums vispārināta īpašība --> nešaubīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nešaubība
- nešķiramība vispārināta īpašība --> nešķirams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nešķīdība vispārināta īpašība --> nešķīstošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nešķīstums vispārināta īpašība --> nešķīsts
- nešķīstība vispārināta īpašība --> nešķīsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nešpetnība vispārināta īpašība --> nešpetns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nešpetnība vispārināta īpašība --> nešpetns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nešpetnība vispārināta īpašība --> nešpetns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netaisnīgums vispārināta īpašība --> netaisnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netaisnīgums vispārināta īpašība --> netaisnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netaktiskums vispārināta īpašība --> netaktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- netautiskums vispārināta īpašība --> netautisks
- neticamība vispārināta īpašība --> neticams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neticība vispārināta īpašība --> neticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neticīgums vispārināta īpašība --> neticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neticība (1)
- neticība vispārināta īpašība --> neticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neticīgums vispārināta īpašība --> neticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neticība (2)
- netiešums vispārināta īpašība --> netiešs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- netiklība vispārināta īpašība --> netikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izvirtība
- netiklība vispārināta īpašība --> netikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netikumība vispārināta īpašība --> netikumīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netikumīgums vispārināta īpašība --> netikumīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; netikumība
- netikumiskums vispārināta īpašība --> netikumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netīrīgums vispārināta īpašība --> netīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- netīrība vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrības trūkums
- netīrība vispārināta īpašība --> netīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netīrība vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netīrumi vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; netīrība (3)
- netulkojamība vispārināta īpašība --> netulkojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netveramība vispārināta īpašība --> netverams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neuzmanība vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izklaidība
- neuzmanīgums vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (1)
- neuzmanība vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neuzmanīgums vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (2)
- neuzmanība vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vienaldzība
- neuzmanīgums vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (3)
- neuzņēmība vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gļēvulība
- neuzņēmīgums vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzņēmība (1)
- neuzņēmība vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neuzņēmīgums vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzņēmība (2)
- neuzticamība vispārināta īpašība --> neuzticams
- neuzticīgums vispārināta īpašība --> neuzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neuzvaramība vispārināta īpašība --> neuzvarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neuzvedība vispārināta īpašība --> neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neuzvedīgums vispārināta īpašība --> neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzvedība
- nevainība vispārināta īpašība --> nevainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevainīgums vispārināta īpašība --> nevainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevainība vispārināta īpašība --> nevainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevainīgums vispārināta īpašība --> nevainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevainīgums vispārināta īpašība --> nevainīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevainība vispārināta īpašība --> nevainīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; morāla tīrība, skaidrība
- nevainība vispārināta īpašība --> nevainīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevainojamība vispārināta īpašība --> nevainojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevaldāmība vispārināta īpašība --> nevaldāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevaldāmība vispārināta īpašība --> nevaldāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevalstiskums vispārināta īpašība --> nevalstisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevaļīgums vispārināta īpašība --> nevaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevardarbīgums vispārināta īpašība --> nevardarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevarība vispārināta īpašība --> nevarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevarīgums vispārināta īpašība --> nevarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (1)
- nevarība vispārināta īpašība --> nevarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevarīgums vispārināta īpašība --> nevarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (2)
- nevarība vispārināta īpašība --> nevarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevarīgums vispārināta īpašība --> nevarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (3)
- neveiklība vispārināta īpašība --> neveikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neveiklums vispārināta īpašība --> neveikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (1)
- neveiklība vispārināta īpašība --> neveikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neveiklums vispārināta īpašība --> neveikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (2)
- neveiklība vispārināta īpašība --> neveikls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neveiklums vispārināta īpašība --> neveikls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (3)
- nevēlamība vispārināta īpašība --> nevēlams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevērība vispārināta īpašība --> nevērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevērīgums vispārināta īpašība --> nevērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (1)
- nevērība vispārināta īpašība --> nevērīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevērīgums vispārināta īpašība --> nevērīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (2)
- nevērība vispārināta īpašība --> nevērīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevērīgums vispārināta īpašība --> nevērīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (3)
- nevērtīgums vispārināta īpašība --> nevērtīgs
- nevienādība vispārināta īpašība --> nevienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevienādums vispārināta īpašība --> nevienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevienādība (1)
- nevienādība vispārināta īpašība --> nevienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevienādums vispārināta īpašība --> nevienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevienādība (2)
- nevienādība vispārināta īpašība --> nevienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevienlīdzība vispārināta īpašība --> nevienlīdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevienlīdzība vispārināta īpašība --> nevienlīdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neviltotība vispārināta īpašība --> neviltots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neviltotība vispārināta īpašība --> neviltots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevīrišķība vispārināta īpašība --> nevīrišķīgs
- nevīstamība vispārināta īpašība --> nevīstams
- nevīžība vispārināta īpašība --> nevīžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevīžīgums vispārināta īpašība --> nevīžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevīžība (1)
- nevīžība vispārināta īpašība --> nevīžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevīžīgums vispārināta īpašība --> nevīžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevīžība (2)
- nezāļainums vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme; nezāļainība
- nezāļainība vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme; piesārņotība ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām
- nezinātniskums vispārināta īpašība --> nezinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nežēlība vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nežēlīgums vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nežēlība (1)
- nežēlība vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nežēlīgums vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nežēlība (2)
- niansētība vispārināta īpašība --> niansēts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nicīgums vispārināta īpašība --> nicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nicība vispārināta īpašība --> nicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nicīgums
- niecīgums vispārināta īpašība --> niecīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- niecīgums vispārināta īpašība --> niecīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- niecīgums vispārināta īpašība --> niecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- niecība vispārināta īpašība --> niecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; niecīgums (3); nenozīmīgums, arī mazvērtīgums
- nievīgums vispārināta īpašība --> nievīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī nievas
- nīgrums vispārināta īpašība --> nīgrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- niknums vispārināta īpašība --> nikns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- niknums vispārināta īpašība --> nikns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nīkulība vispārināta īpašība --> nīkulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nīkulīgums vispārināta īpašība --> nīkulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nīkulība (1)
- nīkulība vispārināta īpašība --> nīkulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nīkulīgums vispārināta īpašība --> nīkulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nīkulība (2)
- niķīgums vispārināta īpašība --> niķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- niķība vispārināta īpašība --> niķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (1)
- niķīgums vispārināta īpašība --> niķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- niķība vispārināta īpašība --> niķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (2)
- noderība vispārināta īpašība --> noderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noderīgums vispārināta īpašība --> noderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderība (1)
- noderība vispārināta īpašība --> noderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noderīgums vispārināta īpašība --> noderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderība (2)
- noderīgums vispārināta īpašība --> noderīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderība (3)
- noderība vispārināta īpašība --> noderīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemērotība
- nodevīgums vispārināta īpašība --> nodevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nodevīgums vispārināta īpašība --> nodevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nolaidenums vispārināta īpašība --> nolaidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; veidojums, kas pakāpeniski pazeminās; veidojums, kam ir neliels slīpums
- nolaidenums vispārināta īpašība --> nolaidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nolaidība vispārināta īpašība --> nolaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nopietnība vispārināta īpašība --> nopietns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nopietnība vispārināta īpašība --> nopietns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nopietnība vispārināta īpašība --> nopietns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nopietnība vispārināta īpašība --> nopietns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nopietnība vispārināta īpašība --> nopietns (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- normālums vispārināta īpašība --> normāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- normalitāte vispārināta īpašība --> normāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; normālums (1)
- normālums vispārināta īpašība --> normāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- normalitāte vispārināta īpašība --> normāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; normālums (2)
- normālums vispārināta īpašība --> normāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- normalitāte vispārināta īpašība --> normāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; normālums (3)
- normatīvums vispārināta īpašība --> normatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- norobežotība vispārināta īpašība --> norobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- norobežotība vispārināta īpašība --> norobežots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nosacītība vispārināta īpašība --> nosacīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nosacītība vispārināta īpašība --> nosacīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noslēgtība vispārināta īpašība --> noslēgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noslēgtība vispārināta īpašība --> noslēgts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noslēgtība vispārināta īpašība --> noslēgts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noslēpumainība vispārināta īpašība --> noslēpumains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noslēpumainība vispārināta īpašība --> noslēpumains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noslēpumainība vispārināta īpašība --> noslēpumains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nosliecība vispārināta īpašība --> nosliecīgs
- nosvērtība vispārināta īpašība --> nosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noteiktība vispārināta īpašība --> noteikts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noteiktība vispārināta īpašība --> noteikts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
Citās vārdnīcās nav šķirkļa īp..