ķeķe1
ķeķe apvidvārds
1.Ķekars.
2.Sīpolu vai ķiploku kopa, kas izaug no vienas sēklas.
Avoti: LE, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pavadonim blakus sāk sprēgāt pirmās zvaigžņu ķeķes, bet no dārza kaktiem plūst agrās krēslas aukstums.
- Kad dvīņu dienās stāda rāceņus , tad tie aug ķeķēs
- Kad sīpolus dēsta sestdienā , tad saknes lielām ķeķēm
- Dejotāja ELĪ NA LANKOVSKA - ĶEĶE:
- / Tēviņam liela ķeķe;/ Audziet kupli, kāpostiņi!