šļaukt2
šļaukt apvidvārds
Veidot slīpu, smailu.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valodniece Benita Laumane norāda: “ Ar nozīmi ‘masēt’ Vidzemē un Latgalē sastop arī vārdus šļaucīt un šļaukāt, arī šļaukt” ( Laumane 1998:93).
- Turpat doti izloksnēs lietoti piemēri no Bērzaunes ( ruoku šļaucīt) un Druvienas ( muguru šļaucīt), kā arī norāde par vārda rašanos, kas precizē šīs darbības veidu: “ Nozīmju attīstība: šļaukt ‘šļūkt, slīdēt, slidināt, šļūcināt’- ‘masēt’ ( ar slīdošām kustībām)” ( turpat: 94).