ievalks2
ievalks apvidvārds
1.Vieta (kokā), kur ir greizas, slīpas šķiedras.
2.Līcis, līkums.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī gravu ievalkus un gravu sateces baseina robežas, respektīvi, nepastāvīgo ūdensteču nelielo baseinu ūdensšķirtnes visērtāk ir noteikt, izmantojot liela mēroga topogrāfiskās kartes ( Knighton, 1998).
- Pirmajā gadījumā tieši antropogēnā reljefa mikroformas ( saaruma robežas, ežas, ceļa virsmas padziļinājumi u.c.), kas netiek kartētas, nodrošina primāro ūdensplūsmu koncentrēšanos mākslīgi izveidotos ievalkos un to erozijas potenciāla pieaugumu, izraisot izskalojumvagu attīstības sākumu.
- Izmantojot ESRI ArcGIS moduli ArcMap 9.3, tika izveidoti tematiskie slāņi ― g r a v a s ‖ ( kuras reprezentē gravu ievalki – polyline) un ― gravu sateces b a s e in i ‖ ( polygon), gravas raksturojošo ģeomorfoloģisko, ģeoloģisko, hidroloģisko u.c. veida skaitliska vai tekstuāla rakstura informāciju pievienojot kā atribūtus.
- Autora veiktie pētījumi parāda, ka šādus erozijas tīkla telpiskās organizācijas gadījumus var sastapt daudzviet Latgales augstienē un Daugavas senielejas labajā krastā ( Soms, 2006a), bijušās Inflantijas teritorijā, kur saskaņā ar literatūrā publicētiem datiem ( Strods, 1992) savulaik sādžām piešķirtajās zemes platībā bija ― šņ o r u ‖ zemes lietojuma veids – ežas un lineāri izstiepto lauku robežas faktiski funkcionēja kā ūdensšķirtnes, bet zemes apstrādes gaitā veidotie padziļinājumi ( arumi, vagas, takas u.c.) un zemesceļi – kā mākslīgi veidoti ievalki.
- Vietām darbīgās gravas ir izveidojušās neatkarīgi no ievalkiem.