dzīpslains
Lietojuma biežums :
dzīpslains apvidvārds
1.Cīpslains.
2.Šķiedrains.
Avoti: ME, EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jons Kareivis joprojām lūdzās: skaitīja pātarus gan pirms miega, gan pamodies, gan reizēm klusi domās, dienas vidū, kad acu priekšā uzradās negaidītus veidolus iemantojuši atmiņu un sirdsapziņas pārmetumu rēgi, un tad viņš lūdza, lai debesis pieņem viņa nožēlu, jo šķita, ka tikai Dievs Tas Kungs un Marija var viņam piedot, un tikai naglām sadurstītais, ērkšķiem vainagotais Jēzus spēj saprast viņa ciešanas, un tāpēc viņš skaļā balsī lūdzās tad, kad karalauka balbieris nemākulīgi ar mazu zāģīti gluži kā sulīgu, spītīgu ceļmalas alksni džirrāja nost viņa roku, un nevis brandavs, bet tikai nebeidzamā viņa izkliegtā litānija " Jēzusmarijajēzusmarijapžēlojiesparmanigrēcinieku" viņam palīdzēja izturēt to zāģēšanu un arī to mirkli, kad viņš beidzot ieraudzīja pats savu locekli, savu bijušo spēcīgo, dzīpslaino plaukstu, kā lauvas ķetna muskuļoto dilbu, kurā bende savulaik bija iededzinājis zagļa zīmi, savu roku, kuru otrreiz ar ugunszīmi bija iezīmējis liktenis – iezīmējis ar lodi, kas saplosīja muskuli un sadrupināja kaulu tajā mirklī, kad Jons Kareivis pie Valkininkiem pasniedzās, lai pasargātu jauno Jonu Izidoru Norvaišu, bet tagad bārddzinis to viņa roku ar pirkstiem, kas joprojām raustījās sāpēs, nosvieda zemē – it kā nekad nebūtu bijis ne vainas, ne soda, ne grēku izpirkšanas, un pārsteidzoši, par spīti drausmīgajām sāpēm, Jons Kareivis, raudzīdamies uz savu bijušo ķermeņa daļu, jutās, it kā būtu atbrīvojies nevis no miesas locekļa,