buča2
buča sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | buča | bučas |
| Ģen. | bučas | buču |
| Dat. | bučai | bučām |
| Akuz. | buču | bučas |
| Lok. | bučā | bučās |
Dzeršana no krūzes ar snīpi, liekot to mutē.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunā māmiņa rotaļājās ar mazuli un abas viena otrai deva bučas.
- Viņa deva Aivaram atļauju bučai uz vaiga, bet nekam vairāk.
- Tuvplānā jau nevar nekam melot – ne bučai, ne pļaukai.
- Ja bērns satiekoties nevēlas dot buču, nespiediet viņu to darīt.
- Pēc Krievijas karaspēka padzīšanas Bučā atrasti apmēram 300 okupantu nogalināti civiliedzīvotāji.