kņīpa
kņīpa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kņīpa | kņīpas |
| Ģen. | kņīpas | kņīpu |
| Dat. | kņīpai | kņīpām |
| Akuz. | kņīpu | kņīpas |
| Lok. | kņīpā | kņīpās |
kņīpa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kņīpa | kņīpas |
| Ģen. | kņīpas | kņīpu |
| Dat. | kņīpam | kņīpām |
| Akuz. | kņīpu | kņīpas |
| Lok. | kņīpā | kņīpās |
Avoti: LLVV