garote
garote sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | garote | garotes |
| Ģen. | garotes | garošu |
| Dat. | garotei | garotēm |
| Akuz. | garoti | garotes |
| Lok. | garotē | garotēs |
Ar skrūvi savelkama stīpa – spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
Avoti: SV69