garojums
garojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | garojums | garojumi |
| Ģen. | garojuma | garojumu |
| Dat. | garojumam | garojumiem |
| Akuz. | garojumu | garojumus |
| Lok. | garojumā | garojumos |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vanna un karstais ūdens mani pievelk ar īpašu garojumu.
- No slīkšņas iedobēm dvakoja tvanīgs garojums.
- No zirgu ādas ceļas garojums un smaržīgā vilnī uzplūst braucējiem, liekot atcerēties nule uzartu un noecētu lauku.
- Bija ļoti kluss un ļoti karsts, bet gaisā, lai arī tas bija tīrs, pacēlās tāds kā trūdu garojums.
- Izkusuši tie tek tievām strāvām lejup pa priežu brūnajiem stāviem un piepilda visu mežu ar brīnišķīgu vīraka garojumu, ko saule kvēpina debesīm par godu.