garot
garot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | garoju | garojam | garoju | garojām | garošu | garosim |
| 2. pers. | garo | garojat | garoji | garojāt | garosi | garosiet, garosit |
| 3. pers. | garo | garoja | garos | |||
Pavēles izteiksme: garo (vsk. 2. pers.), garojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: garojot (tag.), garošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: garotu
Vajadzības izteiksme: jāgaro
1.Radīt garaiņus, iztvaikojumus (piemēram, par karstu šķidrumu).
1.1.Par mitru ķermeni, apģērbu.
1.2.Radīt miglu, garaiņus (par ūdeņiem, mitrām vietām u. tml.).
1.3.Radīt garaiņus (par silta gaisa plūsmu aukstumā).
2.Radīt, izplatīt, piemēram, smaržu.
2.1.transitīvs
Avoti: LLVV, MiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Automašīnā bija karsti un mazliet smacīgi, salijušie mēteļi žūdami garoja.
- Skrejceļš sasalis, bet pēc pāris stundām saulē sāk garot.
- Vestam likās, ka gandrīz redz garojam vecā vīra elpu.
- Pa logu apsolītā Kančendžanga vietā redzu vienīgi atkritumu kalnus un garojošu kanalizācijas pūžņukritumu.
- Pēc vasaras lietus visa platā augstsprieguma stiga garoja saulē.