Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2024

405 379 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ām.

Atrasts vārdos (690):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9999):

segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
laissez-passer _burtiski_ "ļauj iet (garām, cauri)"; atļauja; caurlaide (dokuments).
vade mecum _burtiski_ "nāc man līdzi"; īsa rokasgrāmata, rādītājs, ceļvedis.
non sequitur _burtiski_ "neizriet"; slēdziens, kura galaspriedums loģiski neizriet no premisām.
nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
C. L. "citato loco"; minētajā vietā (grāmatā, dokumentā).
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
cappucino "espresso" kafija ar karstu saputotu pienu (var būt arī ar piedevām).
bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
exegi monumentum "Uzcēlis esmu es pieminekli" (Horācija "Odu" 3. grāmatas 30. odas sākums).
aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
(iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
(iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām.
trietilamīns (C2H5)3N, ptomaīns, izolēts no pūstošām zivīm.
atgremošana (Kā zināma) atkārtošana, nedodot no sevis nekā jauna.
caurspīdīga apdare (koksnes) izstrādājumu apdare, kurā pārklājums nenosedz apdarināmās virsmas tekstūru.
(ne)izturēt kritiku (ne)atbilst kādām prasībām.
sequitur (No tā) izriet, secināms, seko.
(pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
(sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot ļaut acīm kļūt sarkanām.
augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
gorgia 16. gs. termins koloratūrām, trilleriem, pasāžām u. c. melodijas izgreznojumiem.
ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
dubulttrilleris 2 toņu trilleris vienā akordā, izpildāms tāpat kā vienkāršs trilleris, bet tehniski daudz grūtāks.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
quadragesima 40 dienas garais gavēņa laiks pirms Lieldienām.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
exaudi 6. svētdiena pēc lieldienām.
seksāgezima 60. diena priekš Lieldienām.
septuāgēzima 70. diena priekš Lieldienām.
Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
à deux mains abām rokām.
Kantona Abaririna - viena no Fēniksa salām Klusajā okeānā, Kiribati teritorijā.
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm.
izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas).
āpuš Abpusējs, uz abām pusēm.
kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize.
ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību.
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti.
apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža.
cirkulis Abstrakts instruments, ar kuru var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām.
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām.
acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
ad oculum acīm redzami, ļoti uzskatāmi.
superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas.
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām.
Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem.
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām.
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu.
intrakutāns Ādā ievadāms.
kuiba Āda no roņa, suņa u. c. dzīvnieku kājām.
kuibana Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
kuibena Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
kuibene Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
griezine Āda saku dzeņaukšām.
adažio Adagio - mēreni, lēnām.
irbe Adāmā adata.
irbis Adāmā adata.
Nazreta Adāma, pilsēta Etiopijā.
skrumslis Ādamābols, gāmurs.
adata Adāmadata.
badīkla Adāmadata.
irbs Adāmadata.
urbulis Adāmadata.
irbi Adāmadatas.
irbji Adāmadatas.
pamatņu adāmmašīna adāmmašīna pamatņu adījuma adīšanai.
šķērsadīšanas adāmmašīna adāmmašīna šķērsadījuma adīšanai.
trikotāžas mašīna adāmmašīna.
cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai.
adāmmašīnas klase adāmmašīnu iedalījums pēc adatu skaita garuma vienībā.
fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus.
pseidoanēmija Ādas bālums asinsvadu sašaurināšanās dēļ, bez patoloģiskām pārmaiņām asinīs.
piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību.
nolobīšanās Ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās. Normālā gadījumā n. notiek nepārtraukti un nemanāmi.
lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
hlorakne Ādas izsitumi (komedoni, tauku dziedzeru cistas un pūtes) personām, kas strādā ar hlora savienojumiem (profesionāla dermatoze).
dziļā miliārija ādas krāsas papulas ap sviedru porām.
kaunuma lūpas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī.
intarsija Ādas mozaīka grāmatu iesiešanas tehnikā.
spalva ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai.
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
fustigācija Ādas šaustīšana ar tievām viciņām (masāžā).
ranica Ādas vai audekla soma, kur kareivji ieliek savas lietas un skolnieki grāmatas.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
akupunktūra Adatu terapija, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
kulstīkla adatu vai nažu veltnis kulstāmmašīnā.
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas.
abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm.
gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru.
pēdainītis adījuma raksts cimdiem, ko ada ar divām dzijām un izveido zaķa pēdām līdzīgu rakstu.
mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu.
galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām.
filē Adīšana lielām cilpām.
pērslaiņi adīti cimdi ar vienmērīgi ieadītām dažādu krāsu zvaigznītēm.
cilpaiņi Adīti vilnas cimdi ar dzijas cilpiņām otrā pusē.
arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
apriņķis administratīvā teritorija, kas sastāv no vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām.
prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm.
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā.
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas.
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12.
makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba.
aizadoptēt Adoptēt un aizvest projām.
aizraukt Adot (zeķi) uz beigām sašaurināt, savilkt kopā.
nulladrese Adrese pārraidāmajā kadrā, kas nenorāda nevienu lokālā tīkla staciju.
bāzes adrese adrese, kas kalpo par atskaites punktu citām adresēm, un to izmantojot kopā ar relatīvo adresi, dators veido absolūto adresi.
apraides adrese adrese, kas norāda, ka kadrs paredzēts visām aplūkojamā datoru tīkla stacijām.
lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā.
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu.
baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās.
garenparalakse Aeroainas koordinātu x' starpība viena stereopāra ainām.
iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām.
ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu.
spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
aerofotoainas centrs aerofotoainas pretējās malās esošo rāmja marku savienojošo nogriežņu krustpunkts.
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
AIA Afganistānas Islāma apvienība.
Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls.
durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām.
būru valoda afrikandu valoda - ģermāņu valodu grupas valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām.
afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda.
gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons).
ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām.
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu.
bandžo Afroamerikāņu strinkšķināmais stīgu instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros.
tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā.
Pontija Afrodītes pievārds, tāpēc ka tā dzimusi no jūras putām.
aftoīds Aftām līdzīgs.
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
agama Agāmas.
agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu.
agamidae Agāmu dzimta.
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
chlamydosaurus Agāmu dzimtas ģints.
Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju.
idioheteroaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret citu sugu dzīvnieku šūnām.
idioizoaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas šūnām.
cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
merkuriālijas Agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām.
altins Agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15. gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām.
lazarete Agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams.
biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem.
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām.
zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām.
petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
jēriņi Agrāku laiku vienkārša guļvieta - rāmis uz četrām kājām.
kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem.
paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
hormetonija Agrīnas kontraktūras veids centrālu paralīžu gadījumos, ar periodiskām toniskām spazmām un pastiprinātiem aizsardzības refleksiem.
vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids.
mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
rubrika Aile - divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem.
galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem.
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
pole aita ar īsām ausīm.
belis Aita ar īsām ausīm.
ķupe Aita ar īsu purnu un mazām, īsām ausīm.
bene Aita ar mazām ausīm, īsām kājām.
benausis Aita ar mazām, īsām ausīm.
aiča Aita, aitiņa (mīlināmā forma).
aitine Aitām piederīgs.
sušķa vilna aitas vilna no pavēderes un kājām.
eisumi Aitas vilna, kas nocirpta no kājām, galvas, astes.
aitbūda Aitu aizgalds; nožogojums (kūtī) aitām.
aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks.
griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
āžome Aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus.
aizrobežas Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
par skaistām acīm aiz simpātijām, labvēlības; par velti.
pažaune Aiz žaunām.
pāradiens Aizadi; adījuma raksts ar pāradām.
pāradiņi Aizadi; adījuma raksts ar pāradām.
aizlapojis Aizaudzis tā, ka ir nosegts ar lapām.
mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu.
ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums.
aizstīgot Aizaugt ar stīgām.
aizziedēt aizaugt ar ziedošām puķēm.
aizsūnot Aizaugt, aizbāzt ar sūnām.
trape Aizbāznis (no papīra vai pakulām).
aizčubināt Aizbāzt ar lupatām caurumu.
aizkaķēt Aizbāzt ar sūnām vai pakulām.
paugāt Aizbāzt, drīvēt (plaisas starp grīdas dēļiem ar sūnām vai zāli).
aizgrābīt Aizbērt ar rokām (vairākkārt grābjot).
aizsērīt Aizbērt ar saslaukām (upes gultni).
vārstali Aizbīdāmas kārtis, ko lieto žoga vārtu vietā.
vārstalas Aizbīdāmi vārti ar 3-4 apaļkoka kārtīm.
vēlogs Aizbīdāms logs (vai lūka) rijā dūmu izlaišanai.
aizklidzinēt Aizbraukt (lēnām vai klabot).
aizšvīkstināt Aizbraukt (piem., riepām švīkstot).
aizšļūkt Aizbraukt ar ragavām.
āizaturēties Aizcietēt (par vēderu, zarnām).
aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
vienpogaizdare aizdare, kas aizdarāma ar vienu pogu.
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa.
kongreva raķetes aizdedzināmas raķetes kara nolūkiem.
atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana; atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros.
suspekts Aizdomīgs; apšaubāms.
aiztriekt pie velna aizdzīt projām.
aiztriekt ratā aizdzīt, padzīt, dzīt projām.
aizkruķēt Aizgādāt projām.
izpaļīt Aizgādāt projām.
noskapēt Aizgādāt projām.
ķerča Aizgalds cūkām; ķērcis.
ķercis Aizgalds cūkām; ķērcis.
ķērcis Aizgalds cūkām.
eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
orientālisms Aizguvums no Austrumu tautu valodām.
baltisms Aizguvums no baltu valodām.
romānisms Aizguvums no romāņu valodām.
aizdalsāt Aiziet (bez zināma iemesla).
aizstaigāt Aiziet (parasti lēnām).
aizrāpot Aiziet (parasti lēni, ar grūtībām).
aiznākt Aiziet (projām); pārcelties (uz citu vietu).
noputēt Aiziet bojā (par materiālām vērtībām).
nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
aizrozīties Aiziet gāzelēdamies (un lēnām).
aizčaukstināt Aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem).
aizšļampāt Aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu.
aizmirdzināt Aiziet pāri, garām (par lietu).
aizrindot Aiziet rindām (sakārtotiem rindās).
aizdīžāt Aiziet stampājot (ar kājām).
aiztošāt Aiziet stenot (lēnām).
aizstorēt Aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm.
aizpindelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties.
aizpekelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni).
aizļumēt Aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
kabeklis Aizkabināms ķeksis.
kabekls Aizkabināms ķeksis.
aizbružāt Aizkārpīt, aizrakt (ar kājām).
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
aizlapot aizklāt ar lapām.
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
novazāties Aizklīst projām.
aiziet garo ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
aiziet garu ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.).
aizstrumpāt Aizlēkt, aizkustēt sasietām kājām.
enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā.
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā.
aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties.
noluncīties Aizlocīties projām.
aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu); neatrast (vajadzīgos vārdus).
jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai.
aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām.
aizkrāmēt Aiznest, aizkravāt (kur projām).
rūmēt aizņemt vietu ar mantām, krāmēt mantas.
izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām).
nedieks Aizņemts, piepildīts (par traukiem, telpām).
īstermiņa aizņēmums aizņēmums, kurš atmaksājams agrāk nekā gadu pēc pārskata gada beigām.
aizridāties Aizpakoties (aiziet ar mantām), pārvākties.
sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes).
piežūžināt Aizpildīt ar šūpuļdziesmas skaņām.
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
piepuvešot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
piepuvežot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
aizvaražāt Aizpīt, piemēram, ar auklām.
aizirdzēt Aizplūst, aizburbuļot (par skaņām).
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt.
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
ģerdzinēt Aizrīšanās, radot zināmas skaņas.
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs.
turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
pretvēja josla aizsargājama josla gar mežaudžu malām, t. s. meža kažoks.
Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m.
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta).
apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam.
aukstā batika aizsedzi veido ar aukstu rezervi; parasti lieto zīmējumu kontūrām.
paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot.
blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
aizlapot aizsegt ar meijām.
aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām.
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt.
palaist rokas aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti), uzmākties.
piedurt roku aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti).
pielikt roku (kādam) aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti).
piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties.
palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties.
grābstīties Aizskart kādu ar rokām.
aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
aizsprūkt Aizskriet projām, aizbēgt, izbēgt.
apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm.
iesmakt Aizsmacis (par skaņām, skaņu avotiem).
aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem.
kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_.
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
notulderēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
notuldurēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
aizkniebt Aizšaut (garām).
nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt.
aizblīkšķināt Aizšaut garām.
pūdelis Aizšauts garām mērķim.
lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
aizskleist Aiztaisīt grāmatu.
aizskliest Aiztaisīt grāmatu.
žabrēties Aiztikt (atkārtoti) kaut ko (maigi ar rokām).
dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem).
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
aizverkšķis Aizvērtām acīm, bet ne pilnīgi.
agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari.
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
novilt Aizvilt projām.
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
aizmargot Aizžogot, norobežot ar margām.
ajatolla Ājatolla - gudrākais islāma tradīciju pārzinātājs šiisma novirziena musulmaņiem.
zīda akācija akācija ar lielām sarkanvioletām ziedu galviņām.
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta.
akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs.
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma.
Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls.
Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis.
Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki.
Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus.
Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede.
Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus.
brīvakcija Akcija, ko saņem dibinātājs par savām pūlēm.
fondu emisija akciju kapitāla pieaugums kādā uzņēmumā, ieskaitot akciju kapitāla fondus vai sadalāmo peļņu.
anonīmā sabiedrība akciju sabiedrība ar akcijām "uz uzrādītāju".
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m.
Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri.
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
rūnu akmens akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām; rūnakmens.
rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
calculus Akmentiņš, rēķināmais kauliņš.
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
hepatolitektomija Akmeņu izņemšana no aknām.
reķis Akmeņu skaldāmais veseris.
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
trijskanis Akorda pamatveids, konstruēts no trīs dažāda nosaukuma skaņām, kuras sakārtotas pa tercām.
undecimakords Akords, kas konstruēts no 6 dažāda nosaukuma skaņām, sakārtotām pa tercām.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā.
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam.
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi.
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras.
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
darbīgs Aktīvs (par vielām); arī iedarbīgs.
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu).
purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē.
adatu terapija akupunktūra, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa.
herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas.
miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām.
denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē.
pēcvakcinācijas mielīts akūts mielīts kā komplikācija pēc vakcinācijas pret bakām.
Ālandu jūra akvatorija starp Uplandi Zviedrijā un Ālandu salām.
lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos.
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
pīte Ala, dobums (tikai dziesmu grāmatā).
Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
jakobīti Alarodu un kurdu mistru tautiņa Mesopotāmijas ziemeļu daļā.
aldas Aldīnas - 15.-16. gs. grāmatmākslas paraugi.
sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām.
atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts.
kandidīds Alerģiski ādas izsitumi personām, kas sensibilizētas pret kandidu.
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti.
pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki).
režģis algebriska sistēma ar divām binārām operācijām, kas ir idempotentas, komutatīvas un asociatīvas
faktiskā novirze algebriska starpība starp faktiskā un nominālā izmēra vērtībām.
kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus.
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma.
nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas.
turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem.
algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga.
diēnogļūdeņraži Alkadiēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar divām dubultsaitēm.
Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju.
eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību.
aizdzinīgs Alkans, kārīgs, nepierīdāms.
tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
knikerbokers Alkoholisks dzēriens ar rumu un garšvielām.
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu.
aizgribēt Alkt, uznākt alkām, kārei (pēc kaut kā).
almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa.
Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
udehu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas viena no ziemeļu apakšgrupas valodām.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju.
magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
šķivenis Alus darāmais trauks.
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
Giness Alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu.
aizblunkšķēties Alus rūgšanas laikā izdot zināmas skaņas.
džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām.
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni.
ām Āma, sena šķidruma mērvienība, āms 3.
alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām.
gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā.
eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu.
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām.
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju.
nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
biceptors Amboceptors ar divām komplementofilām grupām.
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām.
smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām.
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg.
AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation").
Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm.
grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm.
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā.
amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām.
laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim.
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā.
perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā.
amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība.
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
slāģis āmurs klona blietēšanai.
lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām.
intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija.
topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās.
mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu.
jumtēt Anām.
aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
mikroanastomoze Anastomoze starp ļoti mazām cauruļveida struktūrām.
izoperistaltiska anastomoze anastomoze, ko izveido starp divām gremošanas trakta daļām tā, lai tajās sakristu peristaltikas virzieni.
ileoileostomija Anastomozes izveidošana starp divām līkumainās zarnas cilpām.
kolokolostomija Anastomozes izveidošana starp divām lokzarnas daļām.
rektorektostomija Anastomozes izveidošana starp divām taisnās zarnas daļām.
fleboflebostomija Anastomozes izveidošana starp vēnām.
tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros.
andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi.
perifēriskā aneirisma aneirisma, kas aptver artēriju no visām pusēm.
endogēnā aneirisma aneirisma, radusies pēc patoloģiskām pārmaiņām artērijas sienā.
posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
toksanēmija Anēmija, kas rodas no hemolītiskām indēm.
arterioloģija Angioloģijas nozare par artērijām.
fleboloģija Angioloģijas nozare par vēnām.
lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām.
minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays.
hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai.
Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress").
Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi.
mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu.
Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām.
Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
vedžvuds Angļu porcelāns ar baltām, reljefām figūrām uz krāsaina fona.
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
mylady Angļu uzruna dižciltīgām kundzēm.
helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām.
anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst.
heterotrops Anizotrops, dažādos virzienos ar dažādām īpašībām.
intrakapsulārā ankiloze ankiloze no fibrozu vai kaulaudu saaugumiem starp locītavas virsmām.
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām.
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
rāmja antena antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles.
teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes.
antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību.
piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā.
kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem.
bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām.
grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem.
kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām.
nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm.
antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos.
ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts.
krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem.
scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences.
nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota.
dimetrs Antīkā pantmēra pēda ar 2 vienādām ritmiskām vienībām, piem. dubulta jamba.
eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām.
Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām.
kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes.
kadastrs Antīkajā pasaule - personu saraksts, kurām jāmaksā galvasnauda.
pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
centons Antīkajā tradīcijā dzejolis, kas izveidots no citu dzejoļu (parasti vairāku autoru) rindām.
oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm.
tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm.
antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes.
bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs.
elēģiskais distihs antīkās dzejas stingrā strofiskā forma, kas sastāvēja no divām rindām - pirmā heksametrā, otrā pentametrā.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni.
kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots.
anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests.
krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām.
antimera Antimērs - viena no divpusēji simetrisku dzīvnieku simetriskām ķermeņa daļām.
mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām.
antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu.
antimatērija Antiviela - viela, kas sastāv no antidaļiņām.
imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem.
pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā.
boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām.
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma.
ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
subkonts Apakškonts - kāda grāmatvedības konta daļa.
magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu.
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus.
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
bene Apaļa cepure bez naga un malām, berete.
zaļmale Apaļa sieviešu cepure ar zaļām malām.
tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1).
aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās.
noapaļot Apaļīgs (parasti par ķermeņa daļām).
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš.
palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu.
pilnplastika Apaļskulptūra - skulptūra, ko apstrādā un apskata no visām pusēm, izņemot pamatni.
trikājis Apaļš vai ovāls koka trauks ar trim kājām.
karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
pientolis Apaļš, sekls piena stādināmais trauks.
koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām.
elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām.
ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
retorte Aparāts metalurģijā metālu iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
moistogrāfs Aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma.
hidromonitors Aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā.
tvaika ģenerators aparāts vai agregāts virsatmosfēras spiediena tvaika ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzes siltumu (tvaika katls) vai elektroenerģiju (elektriskais tvaika ģenerators).
scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
laistīšanas (lietēšanas) aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
laistīšanas aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
mīriomorfoskops Aparāts, kas rāda neskaitāmus iztēlojumus, kaleidoskops.
tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām.
izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori.
reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori.
aparatūras apraksts aparatūras elektrisko un elektronisko komponentu, to savienojumu un uzvedības apraksts kādā no formālajām valodām.
apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām.
spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem.
pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem.
tamza Apaudums tīkla malām.
alomikse Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās; alogāmija.
alogāmija Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās.
svešapaugļošanās Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām.
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
apņemt āžus apaugļoties (par kazām).
inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
apkverpt Apaugt (ar sūnām vai ķērpjiem).
appaugāt Apaugt ar dažādiem krāmiem, grabažām.
kverpt Apaugt ar ķērpjiem un sūnām.
nopūkoties Apaugt ar pūkām.
apķērpēt Apaugt ar sūnām, ķērpjiem.
iesūnāt Apaugt ar sūnām.
nosūbēt Apaugt ar sūnām.
uzsūnot Apaugt ar sūnām.
sūnīt Apaugt sūnām.
nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām.
sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
apspirāt Apbārstīt ar spirām (izdalot tās).
pieglabāt Apbedot aizņemt ar kapa vietām (kapsētu).
pelots Apbērts ar pelavām.
apdrauzāties Apbirt ar blaugznām.
noblaugznāties Apbirt ar blaugznām.
iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm.
apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot.
veltenieks Apdāvināmais.
apziedot Apdāvināt ar līgavas sarūpētām dāvanām.
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
cesija Apdrošināmā riska apjoms, ko apdrošināšanas sabiedrība nodod pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai apdrošināšanas sabiedrībai.
pārapdrošināt Apdrošināt apdrošinātāju jeb pārdalīt un izlīdzināt apdrošināmos riskus.
depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām.
aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
kost Apdzīt (par automašīnām).
apdzīt gar lēpusi apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi.
orbitālā stacija apdzīvojams kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši dzīvot un strādāt nomaināmas apkalpes.
Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Klintaine apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 6 km no Pļaviņām; pagasta administratīvais centrs.
Lāčplēši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Medņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Putrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Stancmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Āboliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
Namsadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Skolas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Stūrastas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Stāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene".
Stradi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri.
Vecstāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs.
Kalniena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Ain Ben Khalīla apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Ben Khelil_), Naāmas vilājā.
Laimjara apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas austrumu daļā.
Ide apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas dienvidos Serves pussalas vidusdaļā.
Aste apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
Keljala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
Kerla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
Persama apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
Pihtla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
Tornimē apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumos.
Laimjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā.
Valjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā.
Salme apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā, Serves pussalas ziemeļaustrumos.
Kihelkonna apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumos.
Limanda apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā.
Mustjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā.
Vēre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas Tagameizas pussalas austrumu piekrastē.
Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē.
Vehma apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļrietumu daļā.
Karja apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu daļā.
Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī. Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
Čerapundži Apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos ("Cherapunji"), Asamas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā.
Stihģishoulmira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlnesas pussalas ziemeļaustrumos, Kvāmmsfjorda ieejas dienvidu krastā.
Būdardalira apdzīvota vieta Islandes rietumu daļā, Kvāmmsfjorda austrumu piekrastē.
Alcāno Lombardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē.
Muonio apdzīvota vieta Somijā (_Muonio_), Lapzemes rietumos; sāmu - Muona.
Inari apdzīvota vieta Somijā, Lapzemes ziemeļu daļā; sāmu val. - Anāra.
Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī).
Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem.
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
Sjana Apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu.
pseidoapendicīts Apendicīta simptomi bez organiskām pārmaiņām aklās zarnas piedēklī.
Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
apkalpot Apgādāt (par veikaliem, darbnīcām, uzņēmumiem).
caurasiņot Apgādāt ar asinīm (kādu orgānu, ķermeņa daļu), tām plūstot pa attiecīgajiem audiem.
izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus).
aplinot Apgādāt ar liniem un pārtikas dāvanām.
izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus); izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
pumpāt Apgādāt ar pumpām, izrotāt ar pogām, knopēm.
asortēt Apgādāt noliktavu (uzņēmumu) ar dažādām precēm.
vērzeļots Apgādāts ar vērzelēm, u. c. zirglietām.
kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
skalturis Apgaismošanas ierīce, kurā ievieto dedzināmo skalu.
rūķis apgaismošanas skals vai cits dedzināms gaismas avots.
sagunīt apgaismot (vairākus objektus, gk. ar lāpām, piemēram makšķerējot naktī).
robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā.
apspārdīt Apgāzt, atkārtoti sitot (ar kājām), spārdot.
applicēt Apglaudīt, nogludināt ar rokām (viegli sitot).
applikšināt Apglaudīt, nogludināt, viegli sitot ar rokām, resp. kājām.
appļikšināt Apgludināt, apglaust ar rokām (viegli uzsitot).
apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
transpozīcija Apgriešana, pārstatīšana, pārlikšana vietām.
disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu.
reversibilitāte Apgriezeniskums; izārstējamība, izdziedināmība.
koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā.
negociācija Apgrozāmo dokumentu pārdošana un pirkšana.
bikses Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
paldains Apģērbs ar daudzām ielocēm, krokām.
piziķis Apģērbs, kas ir par īsu, šauru; tas, kas ir mazs, īss, neatbilst kādām normām, prasībām.
ārapģērbs Apģērbs, ko valkā ārpus telpām.
satrausties Apģērbties (lēnām).
apinājs Apiņu stīgas ar lapām.
apīnājs Apiņu stīgas ar lapām.
klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts.
inspersija Apkaisīšana ar apkaisāmo pulveri.
nosēnalot Apkaisīt ar sēnalām.
noskujot Apkaisīt ar skujām.
Chlamydosaurus kingi apkakles agāma.
apkarināt Apkārt (ko no visām pusēm).
apkankarāt Apkārt ar dažādām vecām drēbēm, kankariem.
apkankarot Apkārt ar dažādām vecām drēbēm, kankariem.
radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide.
Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava.
apbērt Apklāt (par parādībām dabā, par eksploziju u. tml.).
aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
apsirot Apklāt jumta aizmuguri ar lubiņām.
aizblaugznāt Apklāties ar blaugznām līdz noteiktai vietai.
aplēpēt Apklāties ar ūdensrožu (lēpju) lapām.
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
iemigt Apklust, sastingt (par parādībām dabā).
nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nopaunot Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
apgnauzt Apkrimst, apgrauzt visapkārt (ar lūpām).
svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
iekvēpēt Apkūpināt, apžāvēt no visām pusēm.
kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
ārdstienis Apkures krāsns vai katla garnitūras elements, režģis, uz kura tiek novietots dedzināmais materiāls.
apsūtīt Aplaist (apkārt); aizsūtīt (uz vairākām vietām vai vairākām personām).
latāt Aplatot, apkāršot (ar latām apsist).
āžoties Aplekties (par kazām).
vineja Aplenkuma nojume - viegla būve uz riteņiem ar sienām, kurās parasti bija šaujamlūkas un jumts.
rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām.
lidojumderīguma sertifikāts apliecība par to, ka gaisakuģis vai tā daļas atbilst lidojumderīguma normām.
jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā.
koroborēšana Apliecības izdošana par ievešanu nostiprinājuma grāmatā.
ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs.
ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu apvāku; apvākot.
apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru; uzlikt apvāku.
sūnīt Aplikt dēstus ar sūnām; jumtu jumjot aizbāzt šķirbas ar sūnām.
aplēkšēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm.
aplēkšķēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm.
noķezēt Aplipt ar netīrumiem, mēslu pikām (par mājlopiem).
nopūkoties Aplipt ar pūkām.
noliedināties Aplipt ar vielu vai vielām, kas līst ar lietus ūdeni.
koncentriskas aploces aploces, kurām ir kopēji centri, bet dažādi rādiusi.
aitaploks Aploks aitām.
cūkaploks Aploks cūkām.
atloks Aplokšņu atlokāmā daļa.
vainags Apļveida galvas rota - tautastērpa piederums jaunavām.
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss.
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī.
saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
izmainīt naudu apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām
izmainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
čatot Apmainīties ar īsziņām internetā (pļāpāt) reālā laikā.
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
pārsamainīties Apmainīties vietām.
bresēties Apmaisīt ar rokām putru vai kādu citu šķidrumu.
baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām.
vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu.
nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
mērzīme Apmērīšanas marka uz jahtas (kuģa) takelāžas detaļām un klāja.
sapikāt Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
sapikot Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
nopikot Apmētāt ar sniega pikām.
pikāties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām.
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
ramave Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta; rāmava.
vilkt savu veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
aptvert Apņemot no visām pusēm, ierobežot, iežogot; apjozt.
aptvert Apņemt (ar rokām, ar kājām), parasti saturot.
ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
apvīties Apņemt (par liesmām, dūmiem).
aplaizīt Apņemt (par liesmām, uguni).
aptvert Apņemt (par rokām).
apskūris Apņemt ar vieglām pūkām; šķiedrains.
iežogot Apņemt no vairākām vai visām pusēm (kādu vietu).
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
aptvert Apņemt no visām pusēm, pārņemt (par uguni, siltumu, skaņām u. tml.).
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
apķerties Apņemt, aptvert (ar rokām).
apvīt Apņemt, aptvert (par rokām).
apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
aizsiksnot Apņemt, nostiprināt (ar siksnām).
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
sašņukāt apošņājot (ostot) sameklēt (par cūkām).
apkāmēt Appelēt, apklāties ar pelējuma gļotām.
izdot Apprecinot aizlaist (meitu no mājām).
apraust uguni apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem.
diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu.
kutiloīds Apretūras līdzeklis no 95,4% ūdens un 4,6% sausnes, gk. augu līmes, tannīna un olbaltumvielām.
lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām.
Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m).
izklest Aprīt, izēst (parasti par cūkām).
manilas Aproces, arī uz kājām nēsājamas sprādzes nēģeriem.
īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
aprūpes plāns aprūpes plānošanas instruments ar mērķi strukturēt klienta personisko aprūpi atbilstoši viņa fiziskajām un medicīniskajām vajadzībām.
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
aplaktot Apsist apkārt ar latām.
latot Apsist ar latām vai kārtīm.
nonaglāt Apsist ar naglām.
apšutām Apsitām.
samīzināt apslacīt ar kodīgu šķidrumu (par dažām skudru sugām).
apglumināt Apslapināt ar siekalām, nosiekalot visapkārt.
slienot apslapināt ar siekalām.
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
pazuka Apslēpts, citiem nezināms kakts, vieta.
sailains apslienāts, aptraipīts ar siekalām.
apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
piešmurgulēt Apsmulēt ar siekalām, spļaudekļiem.
apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām.
nokrēpuļoties Apsmulēties ar deguna dobuma izdalījumiem, gļotām.
kraukains Apspļaudīts, ar krēpām nosmulēts.
apkraukaļāt Apspļaut, nosmērēt, notraipīt ar gļotām, krēpām.
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām.
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
nomaidīt Apspraust, izrotāt ar meijām.
apšķilt Apsprēgāt ar dzirkstelēm, kas radušās no šķiltavām.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
apklempt Apstaigāt, lēnām smagi brienot pa biezu sniegu.
prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
uzkodināt Apstrādājot ar zināmām vielām panākt krāsas spilgtuma palielinājumu.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
ecēt Apstrādāt augsni ar ecēšām.
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs.
noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu vai ganībām.
gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem.
apsūnāt Apsūnot, apaugt ar sūnām.
gagušņiks apšaubāma kafejnīca.
frukts Apšaubāmas reputācijas cilvēks.
iestāšķi Apšaubāmi stāsti, ar ko mēģina pārliecināt, pierunāt; tenkas.
mazticams Apšaubāms.
bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīves vieta; zaņķis.
mērķis apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
apsprēgāt Apšļakstīt (ar lielām lietus lāsēm, ar lietu).
āpšene Āpšu ala, vieta ar āpšu alām.
izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
apdars Apšuvums; ietvars, ierāmējums.
anketaptauja Aptauja ar iepriekš sadatavotām anketām.
apzabināt Aptaustīt ar netīrām rokām, piemēram.
nočamdīt Aptaustīt, iztaustīt (viscaur, no visām pusēm).
apčakurēt Aptaustīt, iztaustīt no visām pusēm.
aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem.
sazampāties aptīt kājas ar vecām lupatām (par autiem pastalās).
sasatīties Aptīties, apvīties (visapkārt, no visām pusēm).
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
ekstrapolēt Aptuveni noteikt funkcijas vērtības ārpus zināmo vērtību kopas.
vaļēja zvaigžņu kopa aptuveni sfēriska zvaigžņu grupa, kurā ir 100 līdz 1000 zvaigžņu; kopa sastāv no relatīvi jaunām zvaigznēm.
apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām.
virspusējā pašteces apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni pa apūdeņojamā lauka virsmu sadala pašteces ceļā pa vagām, plūdjoslām vai plūdlaukiem.
inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
apkuiļoties Apvaisloties, sapāroties (par cūkām).
aplikt Apvākot (piemēram, burtnīcu, grāmatu).
čaula Apvāks (aparātam, ierīcei, to detaļām).
disciplinēt Apvaldīt, ierobežot, saskaņot ar kādām normām (psihiskos procesus).
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu.
kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā.
apdāvināt Apveltīt ar dāvanām.
dukots Apveltīts ar lielām dūrēm.
apvārstīt Apvērt (ar auklām, saitēm pastalas, vīzes).
sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs.
sēža Apvidus (ķermeņa mugurpusē) starp vidukli un kājām.
Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis.
dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi.
tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām. Paslēpenes.
hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus.
Ankora apvidus Kambodžas rietumu daļā (_Angkor_) ar 9.-13. gs. tempļu un piļu drupām.
Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
bezvēja josla apvidus starp atsevišķām vēja joslām.
rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku.
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".
bloks Apvienība (piemēram, starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
Adžmāna Apvienoto Arābu Emirātu emirāts (_Imārat ʻAjmān_), platība 259 km^2^, 250000 iedzīvotāju (2010. g.), teritorija sastāv no 3 atsevišķām daļām, ko aptver citi emirāti.
dārza fuksija apvienots nosaukums Latvijā audzētajām fuksiju formām un šķirnēm ("Fuchsia x hybrida").
applātīt Apziest ar krējumu vai olām.
jaunās reliģiskās kustības apzīmē plašu reliģisko un garīgo grupu, kultu un sektu klāstu, kas kopš 20. gs. 60. gadiem ir parādījušās Rietumu kultūrās līdzās tradicionālajām reliģijām.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
angļu komedianti apzīmējums angļu un holandiešu klejojošo aktieru trupām 17. gs. Vācijā, kurās pamazām iekļāvās arī vācu aktieri.
ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
patiesības serums apzīmējums dažādiem preparātiem, kas, iedarbojoties uz galvas smadzeņu funkcijām, bloķē aizturi.
īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms.
īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku.
autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus.
jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem.
postvulkānisks Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
postvulkānisms Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
flagelācija Apzīmējums pašmocībai, kuru seksuāla apmierinājuma kāpināšanai vai atvietošanai, vai arī kādu citu iemeslu dēļ piekopj personas vai zināmu sektu piekritēji, sitot sevi ar žagariem, pletni utt.
cilvēka dzīves cikls apzīmējums pēctecīgām fizioloģiskām, psiholoģiskām un sociālām pārmaiņām no dzimšanas līdz nāvei.
deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta.
slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
stohastika Apzīmējums sakarību izteikšanai starp divām skaitļu rindām vai parādībām, kuru starpā pastāv korelācija.
Regnorum Apzīmējums Samuēla un Ķēniņu grāmatām.
blackfar Apzīmējums standarta čārterkravām, ko pārvadā Klusajā okeānā un Ķīnas jūrās.
vitandi Apzīmējums tām ekskomunicētajām personām, ar kurām baznīcas locekļiem nedrīkst būt jebkādi kontakti.
dieviņš Apzīmējums tikai aptuveni zināmajam.
sarkanzeķes Apzīmējums vairākām savstarpēji neatkarīgām feministu grupām, kas radās ASV un R-Eiropā ap 1970.
gastroloģija Apzīmējums visām pavāra un galda klāšanas māklas zināšanām.
izohromasija Apzīmējums zināmu gaismjūtīgu kārtu īpašībai, būt vienādi jūtīgām pret visām spektra daļām.
dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
endotrofs Apzīmējums, ko dod parazitārām sēnēm un vispār parazītiem, kas dzīvo organismos, kuri tos baro.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata.
numurēt Apzīmēt (ko) ar cipariem, to kopām noteiktā secībā.
āma Apzīmogota, ar pareizu mēru salīdzināta vīna muca, āms 3.
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas.
bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
tīšu prātu, arī tīšā prātā apzināti, ar nodomu, tīšām.
energoresursi Apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai.
zināt mēru apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
abjūdikācija Apzvērēta atteikšanās no tiesībām vai kādas darbības noliegšana.
lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā; grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
ar (arī uz) visām četrām ar (uz) rokām un kājām; ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
dārzsaimniecība Ar 1920. g. agrārās reformas likumu dibināta līdz 10 ha platībā, gk. sadalāmo muižu augļu dārzos iekārtota lauku saimniecība.
kinetogrāfija Ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības.
dimeņas Ar 4-8 nīšu kārtām veidots auduma raksts.
binokulārs Ar abām acīm.
binaurāls Ar abām ausīm.
klēpiski Ar abām rokām aptvert (un nest).
adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
dermat- Ar ādu, ādas slimībām saistīts.
dermato- Ar ādu, ādas slimībām saistīts.
puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
aizviru acīm ar aizvērtām acīm.
aķene ar akumulatoru darbināma pārnēsājama iekārta (piemēram, urbjmašīna).
šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
tiporota Ar apaļām, kvadrātiskām un trīsstūra pamatformām tipogrāfiski salikti rotājumi, viņetes, signēti un citi figūru salikumi.
skaņas ilgums ar aparātu nosakāmais skaņas garums bez funkcionālās nozīmes.
atmiņas aizsardzība ar aparatūras un programmatūras līdzekļiem realizēts mehānisms, kas nodrošina kontrolētu piekļuvi visai atmiņai vai tās atsevišķām daļām.
vikszābaki Ar apavu krēmu ieziežami, spodrināmi zābaki.
apdziedāt Ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot.
suaheļi Ar arābiem, persiem, indiem u. c. jaukti bantu nēģeri Āfrikas austrumu piekrastē un Zanzibārā, vairumā islāmticīgie.
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā; padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
astoņklasīgs Ar astoņām klasēm (par skolām).
astoņnīšu Ar astoņām nītīm.
sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
nosist Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni.
saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
sabalsot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot.
atskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
ietrapakavāt Ar atsperecēšām iestrādāt (sēklu) augsnē.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
daiļspiestuve Ar attiecīgiem burtiem un mašīnām ierīkota spiestuve daiļdarbu pagatavošanai.
stornēt Ar attiecīgu ierakstu anulēt, labot (ko) grāmatvedības dokumentos.
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas).
šņūrkainīte Ar aukliņām izrotāta (cepure u. tml.).
storas Ar aukliņām uzvelkams (sarullējams) un nolaižams, visu logu aizklājošs aizkars.
avizēt Ar avizo paziņot klientam par grāmatvedības operācijām, kas izdarītas viņa kontā.
diseitrofs Ar barības vielām nabadzīgs (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
basātne Ar basām kājām; bez zeķēm, tikai ar apaviem kājās.
baskājains Ar basām kājām.
rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
drupačnieks Ar biezpiena drupačām apkaisīts (cepts) plācenis.
Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu.
premikss Ar bioloģiski aktīvām vielām bagāts lopbarības koncentrāts, ko pievieno kombinētajai lopbarībai.
bruņutehnika Ar bruņām aizsargāta kaujas tehnika.
bruņutanks Ar bruņām aizsargāts tanks.
zeidaks Ar bultām šaujams loks.
bumbains Ar bumbveida rotājumiem (parasti par mēbelām).
aizburt Ar burvībām aizdzīt.
uzburt Ar burvībām uzsūtīt (ko sliktu, nevēlamu).
pāžļoties Ar burvībām, ar vārdošanu nodarboties.
atburt Ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli).
atburt Ar burvībām, buršanu atņemt.
atburt Ar burvībām, buršanu atvērt.
atburt Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
Mazlandziņa Ar ceļojošām kāpām nodalīts Langas upes posms Carnikavas novadā.
ļakains Ar cilpām un lentām apgādāts.
taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu.
vulkanfibra Ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem).
medus rasa ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām
uzčabāt Ar čabatām uziet.
nočumalāties Ar čaumalām apbirt.
četrasu Ar četrām asīm.
četrdurvju Ar četrām durvīm.
četrklasīgs Ar četrām klasēm (par skolām).
četrlampu Ar četrām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
četrnīšu Ar četrām nītīm; tāds, kura raksts veidots ar četrām nītīm.
četrpakāpju Ar četrām pakāpēm, ar četriem posmiem.
četrrindu Ar četrām rindām; tāds, kas veido četras rindas.
četrrūšu Ar četrām rūtīm (par logu).
četrskaldņu Ar četrām skaldnēm.
četrslīpju Ar četrām slīpēm (parasti par jumtu).
četrstīgu Ar četrām stīgām (par mūzikas instrumentu).
četršķautņu Ar četrām šķautnēm.
čūlains Ar čūlām pārklāts; tāds, kas čūlo (1).
čulgains Ar čulgām pārklāts.
čulgaiņš Ar čulgām pārklāts.
daidzīt Ar daigām (3) sniegt, īpaši āboliņu.
krausīt Ar dakšām graudus no salmiem izpurināt (piedarbā kuļot).
uzdakšot Ar dakšām uzcelt.
datorcentrs Ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde.
rentgendatortomogrāfs Ar datoru vadāms tomogrāfs, kurā attēlu iegūst ar rentgenstarojumu.
operatīvā atmiņa ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa.
lēsans Ar daudz velēnām.
dziesmots Ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts.
daudzlampu Ar daudzām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
daudznīšu Ar daudzām nītīm; tāds, kura raksts veidots ar daudzām nītīm.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
daudzskaldņu Ar daudzām skaldnēm.
daudzstīgu Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
daudzšķautņains Ar daudzām šķautnēm.
daudzrindu Ar daudzām vai vairākām rindām; tāds, kas veido daudzas vai vairākas rindas.
ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
daudzziedains Ar daudziem ziediem vai ziedkopām (par augiem).
ar šķību (biežāk pilnu) padusi ar dāvanām, cienastiem.
dažādmalu Ar dažāda garuma mātām.
tafija Ar dažādām garšvielām sagatavots rums.
dažādvārpu Ar dažādām vārpām.
amhariešu raksti ar dažādām zīmēm papildināti etiopu raksti, ko izmantoja iespiedtehnikā.
skultēt Ar dažādiem paņēmieniem, viltībām u. tml. censties panākt, ka izdod, atdod (naudu).
branders Ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai.
aizblankot Ar dēļiem (blankām) aizsist, apsist, apšūt.
divasu Ar divām asīm.
divdurvju Ar divām durvīm.
dveiliski adīt ar divām dzijām adīt.
divfāžu Ar divām fāzēm.
divlampu Ar divām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
divpakāpju Ar divām pakāpēm, ar diviem posmiem.
divplakņu Ar divām plaknēm.
bipozitīvs Ar divām pozitīvām valencēm.
divrindu Ar divām rindām; tāds, kas veido divas rindas.
divskaldņu Ar divām skaldnēm.
divsleju Ar divām slejām.
divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
divstīgu Ar divām stīgām (par mūzikas instrumentu).
divšķautņu Ar divām šķautnēm.
divvērtņu Ar divām veramām daļām, vērtnēm.
divpadsmitskaņu Ar divpadsmit skaņām.
apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses.
bonbonjēra Ar drēbi vai krāsainu papīru aplīmēta kārba konfektēm, smaržvielām u. c.
ieleskāt Ar dubļainām kājām ieiet, ienākt.
nodunckāt Ar dunkām apstrādāt.
būksna Ar dusmām runājošais; neskaidri runājošais.
atšņākt Ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt.
uzšņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt; nošņākt (2).
nošņākt Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt; nošņākties (2).
pašņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt.
šņākt Ar dusmām, apslāpētā balsi runāt.
ar suņa godu ar dusmām, necieņu, tikpat kā padzenot.
zimzots Ar dzegām rotāts.
šķobrains Ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām.
šķobrs Ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām.
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt; arī apdzejot.
apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji; ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
spēkrats ar dzinēju darbināms bezsliežu braukšanas līdzeklis.
pianola Ar elektrību darbināmas klavieres (piano), ar tempa un skaņu stipruma regulāciju.
elektrosuka Ar elektrību darbināms rīks ceļa seguma un tā plaisu tīrīšanai.
elektroveseris Ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai.
elektrolauznis Ar elektrību darbināms rīks lopu stāvvietu, aizgaldu, pagalmu un ceļu vecās betona, asfalta vai cita materiāla segas uzlaušanai.
juchtāda Ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda.
ērt. Ar ērtībām (reklāmās: dzīvoklis ar ērtībām).
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
nepārzināms Ar esošajām zināšanām neaptverams, nesaprotams.
formolvakcīna Ar formalīnu nonāvētu mikrobu kultūras vakcīna, ko izmanto gk. mājdzīvnieku vakcinācijai pret dažām slimībām.
fotoreprodukcija Ar fotogrāfiskām metodēm izgatavota plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, fotogrāfiju) precīza kopija.
aerokolons Ar gaisu piepildīta zarna (mākslīgi vai gaisam pārejot no kuņģa pa zarnām aerofāgijas rezultātā).
krētains Ar garām krēpēm.
garskare Ar garām skarām (auzu epitets).
garieloku Ar garām, rīdzētām malām, piem., villaine.
glemst Ar gariem zobiem ēst, lēnām gremot.
uzdalbāt Ar garkātainu grābekli vai dakšām uzcelt.
peldpūslis Ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām, kas darbojas galvenokārt kā hidrostatisks aparāts.
krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes.
pusglūnis ar glūnošām acīm, paslepus (skatīties).
glumēns Ar gļotām pārklāts priekšmets (ūdenī gulošs koks, akmens u. c.).
nots Ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs; šādu skaņdarbu kopums.
grāmatrūpnieks Ar grāmatu izgatavošanu nodarbināta persona.
autobibliotēka Ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
uzknīpāt Ar grūtībām (ar sviru palīdzību) novietot (uz kā).
nomaracīt Ar grūtībām (kādu noteiktu laiku) nopūlēties.
uzčiknīt Ar grūtībām (kaut ko smagu) uzdabūt augšā.
appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
atpūlēt Ar grūtībām atgādāt.
atmocīties Ar grūtībām atkļūt.
atmuities Ar grūtībām atkļūt.
atkleperēt Ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu).
atkamāties Ar grūtībām atnākt, atvilkties.
atklamzāt Ar grūtībām atnākt.
atklemst Ar grūtībām atnākt.
atmocīt Ar grūtībām atnest vai atvest.
atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp; ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
atsvempt Ar grūtībām atstiept, atvilkt (kaut ko smagu).
atmocīt Ar grūtībām atvērt.
atšļaukāt Ar grūtībām atvilkties.
dandalāties Ar grūtībām braukt pa bedrēm.
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega.
kuķēties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
urrāties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
kulinēties Ar grūtībām brist pa dziļu sniegu.
tūžīt Ar grūtībām celt, kāpt.
rausties augšā ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
svompāties Ar grūtībām celties, slieties (augšā).
lancīt Ar grūtībām ceļot lielāku attālumu.
sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
bukāties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
bukstīties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
tūlāt Ar grūtībām gatavot.
ņurīt Ar grūtībām griezt (parasti ar neasu nazi).
ģerīt Ar grūtībām griezt (piemēram, ar neasu nazi), arī plēst.
iedilbt Ar grūtībām iebāzt, iepildīt.
dabūt (ko) iekšā ar grūtībām ieēst, iedzert.
ieremsties Ar grūtībām iekāpt.
iesaspiesties Ar grūtībām iekļūt pārpildītā telpā.
iedabuities Ar grūtībām iekļūt.
iedreselēties Ar grūtībām ielīst, ierāpties (par bērnu).
iecīnīt Ar grūtībām iemācīties.
iekļuburāt Ar grūtībām ienākt, iekļūt.
iekluburēt Ar grūtībām ienākt, iekļūt.
iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
iemūdīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt.
dangāties Ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu; arī dangāt.
(tikko) (pa)vilkt kājas ar grūtībām iet.
(tikko) vilkt kājas ar grūtībām iet.
kleperēt Ar grūtībām iet.
iestebīt Ar grūtībām ievilkt, iedabūt (kur iekšā).
ietrilināt Ar grūtībām ievilkt.
iemurīt Ar grūtībām ievirzīt, iedabūt.
izmuļļāties Ar grūtībām izbraukt.
izmukņīt Ar grūtībām izdabūt.
sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus kopa (arī rokā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus rokā (arī kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadabūt (biežāk sadzīt) galus (rokā, arī kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt (retāk sadabūt) galus (rokā, arī kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
izmalties Ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt.
izkluburēt Ar grūtībām iziet.
izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3).
izpīties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
izcīnīties Ar grūtībām izkļūt cauri (kam), caur (ko).
izmuities Ar grūtībām izkļūt.
iztāpaļāt Ar grūtībām izkļūt.
izšļucināt Ar grūtībām izslaukt (nelielu daudzumu).
izslodzīt Ar grūtībām izstaigāt (lielāku attāumu).
iztūlāt Ar grūtībām iztūļāt (pie darba).
izčiknīt Ar grūtībām izvilkt.
izdemīt Ar grūtībām izvilkt.
izmušīt Ar grūtībām izvilkt.
izmakarēt Ar grūtībām izvirzīt no kurienes (ko aizkritušu, iekritušu).
maracīt Ar grūtībām kaut ko darīt.
iemusināt Ar grūtībām kaut ko iedabūt vietā vai iekšā.
izstūkāt Ar grūtībām kaut ko uzsākt.
sasaukt Ar grūtībām lasīt, parasti mācīšanās procesā.
buldurēt Ar grūtībām lasīt.
stilpt Ar grūtībām maukt, uzspīlēt, uzstiept.
tvarstīt Ar grūtībām meklēt (vārdus, domas u. tml.).
sašļucināt ar grūtībām nedaudz izslaukt (pienu).
nočiknīt Ar grūtībām nocelt kaut ko smagu.
žvaknīt Ar grūtībām nogāzt (ko smagu).
noņurīt Ar grūtībām nogriezt (parasti ar neasu nazi).
nosliept Ar grūtībām noiet (kādu ceļa gabalu).
kamot Ar grūtībām noiet kādu gabalu.
notušīt Ar grūtībām nokaut.
uzpērties Ar grūtībām nokļūt (kaut kur augšā).
nodabuities Ar grūtībām nokļūt (kur).
nodabuities Ar grūtībām nokļūt (lejā, no kā).
nokaustīt Ar grūtībām nopļaut.
nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
nogumzīt Ar grūtībām norīt (lielu kumosu).
glumstīties Ar grūtībām norīt, gribēt vemt.
peņķēties Ar grūtībām ņemties.
notomīt Ar grūtībām pabeigt, noslēgt.
noduņīt Ar grūtībām pabeigt.
(tikko) varēt (arī spēt) pavilkt elpu ar grūtībām paelpot.
(tikko) spēt (arī varēt) pavilkt elpu ar grūtībām paelpot.
izsprukt no kāda nagiem ar grūtībām paglābties no kāda, laimīgi izkļūt no briesmām.
(tikko) varēt (arī spēt) pavilkt kājas ar grūtībām paiet.
(tikko) spēt (arī varēt) pavilkt kājas ar grūtībām paiet.
paklemst Ar grūtībām paiet.
izķeburoties Ar grūtībām palīdzēt (izkulties no nepatīkamiem apstākļiem).
izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
izvilkt ar grūtībām panākt, ka izstāsta, [izsaka]{s:1476}.
piekļūt Ar grūtībām panākt, ka sastop (kādu).
pārmuities Ar grūtībām pārkļūt pāri (kam).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārtiept Ar grūtībām pārliecināt.
aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
nokūznīties Ar grūtībām pārvietoties pa piesnigušu ceļu.
pārdzīties Ar grūtībām pārvietoties, pārkļūt (kam pāri).
pārdilināt Ar grūtībām pārvīlēt.
pāržmaugt Ar grūtībām pārvilkt.
izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
saspingāt ar grūtībām paveikt (darbu).
padricināt Ar grūtībām pavilkt.
pamuit Ar grūtībām pavirzīties uz priekšu.
sarausties kājās ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
uzkūļāties Ar grūtībām piecelties.
uzkūlināties Ar grūtībām piecelties.
uzkūļināties Ar grūtībām piecelties.
pieslodzīt Ar grūtībām piepildīt.
dacīnīt Ar grūtībām pievilkt, pievirzīt.
režģīt Ar grūtībām pīt, mudžināt, arī raisīt.
dvest Ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu).
grauzt ar zobiem ar grūtībām rakt, ārdīt ko cietu, pārvarēt lielu pretestību.
rampties Ar grūtībām rāpties.
sacērtalēt Ar grūtībām sapļaustīt (parasti ar neasu izkapti).
sacērtāt Ar grūtībām sapļaut.
iekaparoties Ar grūtībām sasniegt kādu mantisko stāvokli.
izsisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
iztieļāt Ar grūtībām sasniegt, iegūt.
pabadot Ar grūtībām savākt (ko tādu, kā ir maz).
klederēt Ar grūtībām staigāt.
klenderēt Ar grūtībām staigāt.
belzt Ar grūtībām strādāt.
pārķeberēties Ar grūtībām tikt mājās.
sprantēt ar grūtībām un ar spēku bāzt, spiest (kur iekšā).
iesprantēt Ar grūtībām un ar spēku sabāzt, saspiest (kur iekšā).
uzstenēt Ar grūtībām un elsojot uzdabūt (kur augšā).
uzkušņāties Ar grūtībām un neveikli uzrāpties.
iesprantēties Ar grūtībām un spēku iespiesties.
uzstenēt Ar grūtībām un stenot uzkāpt.
uzsprengt Ar grūtībām uzbāzt, uzspiest.
uztūžīt Ar grūtībām uzcelt.
uzspīlāt Ar grūtībām uzģērbt.
uzspīrināties Ar grūtībām uzkalpoties.
uzpūlēties Ar grūtībām uzkāpt, uzrāpties (kur augšā).
uzķeburoties Ar grūtībām uzkāpt.
uzjaudāt Ar grūtībām uzkļūt.
uzmūdīties Ar grūtībām uzkļūt.
uztraust Ar grūtībām uzkļūt.
uzžākarēties Ar grūtībām uzrāpties.
noķert Ar grūtībām uztvert (runu, domu u. tml.).
uzgalēt Ar grūtībām uzvietot augšā.
uzkamāt Ar grūtībām uzvilkt augšā.
uzstibīt Ar grūtībām uzvilkt, uzdabūt (kur, augšā).
uzstiknīt Ar grūtībām uzvilkt.
dasasvetīties Ar grūtībām uzzināt (parasti par ko pazudušu).
atkležot Ar grūtībām vai neveikli (neizveicīgi) atvilkties.
kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
čīnīt Ar grūtībām vilkt (ko).
kremmēt Ar grūtībām vilkt.
kaikarēties Ar grūtībām vilkties.
piesvempēties Ar grūtībām vilkties.
spraukt Ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
mīcīt dubļus (arī mālus) ar grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem).
mīcīt mālus (arī dubļus) ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem).
ķildināt Ar grūtībām virzīties uz priekšu.
kā pa arumiem ar grūtībām, bez īstas prasmes.
kā pa celmiem ar grūtībām, bez īstenas prasmes.
lauzelēties Ar grūtībām, kļūdaini, piemēram, lasīt, arī runāt (kādā valodā).
ķuļķēt Ar grūtībām, lempīgi iet.
pāršļaukties Ar grūtībām, lēnām kājas kustinot, pārvietoties pāri.
pieklēžot Ar grūtībām, lēnām tuvoties.
izboksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri izlasīt.
boksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri lasīt.
uzgorīt Ar grūtībām, negribīgi izvirzīt uz augšu.
uzgorīties Ar grūtībām, negribīgi piecelties.
izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
izvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
pārvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
pārvelties Ar grūtībām, negribīgi, lēnām tikt izteiktam.
samocīt Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
novelt Ar grūtībām, neskaidri izrunāt.
viļāt Ar grūtībām, neskaidri teikt, runāt (ko).
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
ieklumburēt Ar grūtībām, neveikli ienākt.
ieklumpēties Ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties.
žarbīties Ar grūtībām, neveikli kāpt, rāpties (kokā).
atpenterēt Ar grūtībām, neveikli vai streipuļojot ierasties.
uzgorīties Ar grūtībām, nevīžīgi uzkāpt.
pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
(kā) aiz matiem izvilkt ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
atkuzāties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus atnākt.
atsapērties Ar grūtībām, pūlēm atkļūt, parasti pārvietojoties pa sliktu ceļu.
izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
pievurināt Ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz.
pievurinēt Ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz.
izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt; izelst.
elst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elsot (2).
elsot Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elst.
pūst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
izsprukt Ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
pieklumzāt Ar grūtībām, smagnēji, neveikli pieiet.
kulžīt Ar grūtībām, streipuļojot iet.
uzspirināties Ar grūtībām, šurp un turp grozoties, piecelties.
izvilkties Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
žņurgāties Ar grūtībām, zelējot ēst.
kā pret kalnu ar grūtībām; jūtot iekšēju pretestību.
kā pa ciņiem ar grūtībām.
grūtniecības un dzemdību apdrošināšana ar grūtniecības periodu un dzemdībām saistīto iespējamo izdevumu apdrošināšana.
hesihastisks Ar hesihasmu saistīts, uz hesihasmu attiecināms.
nesaderība Ar hromosomu strukturālajām atšķirībām nesaistīti gamētu saplūšanas traucējumi apaugļošanās procesā.
idrains Ar idrām ("Camelina") pieaudzis (linu) lauks.
ričains ar iebrauktām ratu sliedēm.
burtains Ar iegrieztām burtām izraibots koks.
automašīna Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem); automobilis.
motorzāģis Ar iekšdedzes dzinēju vai elektrodzinēju darbināma pārvietojama zāģēšanas iekārta, kurā par griezējinstrumentu izmanto ķēdes zāģi.
acidofilīns Ar īpašām baktērijām saraudzēts piens.
sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
izkupierēt Ar īpašām šķērēm izveidot ieloces, krokas (audumā).
sakupierēt Ar īpašām šķērēm izveidot krokojumu, viļņojumu (audumā, apģērba piederumā).
lokāt Ar īpašām šķērēm veidot ieloces, krokas (audumā).
kupierēt Ar īpašām šķērēm veidot krokojumu, viļņojumu (audumā).
saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
vadlīnija Ar īpašām zīmēm krastā apzīmēts kuģu ceļš.
izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms.
melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
niekāt Ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus.
izplātim Ar izplestām kājām.
izplatu Ar izplestām kājām.
izplatus Ar izplestām kājām.
izplētu Ar izplestām kājām.
izplētus Ar izplestām kājām.
platkāju Ar izplestām kājām.
platkājus Ar izplestām kājām.
izplatu Ar izplestām rokām.
sesināt ar izsaucieniem "se, se, sē, sē" dzīt projām (suni).
stāvcirtu Ar izslietām cirtām.
planciski Ar izstieptām rokām un kājām.
aizblauzties Ar izvairīgām, neredzošām vai aizpampušām acīm.
neotektonisks Ar jaunākajām Zemes garozas kustībām saistīts, to ietekmēts.
con sentimento ar jūtām, jūsmīgi.
kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
kult Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
apertinences Ar kādu muižu vai mājām nesaistīti, bet pie tām piederoši īpašumi.
kalapīt Ar kājām rakņāt, kārpīt zemi, parasti meklējot (ko).
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
izperināt Ar kājām un spārniem izveidot pērkli.
uzspārdīt Ar kājām uzmest augšā.
rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
pedāļšķīvji Ar kājsviru darbināms sitaminstruments.
kājsvira Ar kāju darbināma svira.
pakāja Ar kāju darbināma svira.
pedālis Ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (artai).
kājmašiņa Ar kāju darbināma šujmašīna; kājmašiņš.
kājmašiņš Ar kāju darbināma šujmašīna.
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements; arī kājsvira.
pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira.
mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
hidroinkubators Ar karstu ūdeni apsildāms inkubators.
žartavāt Ar klūgām siet plosta stiprinājuma kārtis.
uzkniepēt Ar kniepadatām uzspraust.
individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
krampiski Ar kopā saliktām rokām, ar kopā saspiestiem pirkstiem.
graidāts Ar krāsainām svītrām rotāts (audums).
iekrāsot Ar krāsām iezīmēt (ko).
kriokauters Ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai.
čamuriski Ar krusteniski novietotām svirām stumt baļķi uz priekšu.
skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa; dūmenis.
Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
kāzas Ar laulībām saistīta ceremonija un svinības.
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
ledus pūslis ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
ar līku padusi ar līdzi ņemtām dāvanām, cienastu.
izraut no nagiem ar lielām grūtībām atbrīvot kādu, cīņā ko atņemt, iegūt.
iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
ulksnēt Ar lielām grūtībām iemācīties lasīt un rakstīt.
izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves.
izraut nāvei no rokām (arī no nagiem, zobiem) ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
izmādīties Ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izmocīties Ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izmādīties Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
izmocīties Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
žļemāt Ar lielām grūtībām košļāt (barību) - par dzīvnieku.
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.).
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
vilkt garu ar lielām grūtībām spēt iztikt, izdzīvot; būt ļoti vārgam.
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt.
aizmurīt Ar lielām pūlēm aiznest.
atcīnīt Ar lielām pūlēm atvilkt.
atmurdzināt Ar lielām pūlēm dabūt pie samaņas.
iestīlēt Ar lielām pūlēm iedabūt, aizbāzt.
iedrenēt Ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt.
izstiknīties Ar lielām pūlēm mēģināt izglābties.
aizkauties Ar lielām pūlēm nonākt, sasniegt.
acains Ar lielām šūnām (parasti par maizi, sieru).
greznizdevums Ar lieliem izdevumiem sasaistīts, bagātīgiem izgreznojumiem (ilustrācijām) un ar dārgu iesējumu veidots iespieddarba izdevums.
ķesēt Ar lielu apetīti ēst (parasti par cūkām).
izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
uzmocīt Ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt.
sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
kleinkājis Ar līkām kājām.
ciltstiesības Ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām.
dabas piemineklis ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
smukšķināt Ar lūpām čūpstināt; smukstināt.
smukstināt Ar lūpām čūpstināt.
švīpstināt Ar lūpām radīt svilpjošu skaņu.
nočāpstināties Ar lūpām vai ar mēli noklakšķināt.
punculis Ar lupatām aptīts miets dūmvada aizbāšanai.
aizpelt Ar ļaunām baumām nopelt, aprunāt, atrunāt, īpaši par precībām.
viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
muļķis palikdams ar ļoti lielām pūlēm, bet bez panākumiem.
madarāt Ar madarām krāsot.
madarēt Ar madarām krāsot.
magoņmaize Ar magoņu sēklām pārkaisīta baltmaize vai smalkmaize.
izriebt Ar maģiskām darbībām aizgādāt.
pareģot Ar maģiskiem paņēmieniem noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
darbokla Ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu.
čunčure Ar mazām gubām, ar maziem pauguriņiem blīvi klāta pļava.
sikāt Ar maziem soļiem un ar grūtībām pārvietoties.
rubuļots ar medaļām rotāts.
muraiņš Ar melnbaltiem raibumiem (par dzīvniekiem, parasti aitām).
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt.
kruncele Ar mežģīņu adatām izgatavotas mežģīnes.
rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai.
robotrāpulis Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma rāpuļa imitācija, kas tiek izmantota, piemēram, attiecīgās sugas rāpuļu uzvedības pētniecībā.
robotroka Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama.
robotkājas Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmas mehāniskas kājas, kas aizvieto trūkstošās vai aptver paralizētās kājas un ļauj invalīdam pārvietotie stāvus.
robotlocekļi Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
uzvensties Ar mokām (rāpjoties, veļoties) sasniegt augšu.
aizmocīt Ar mokām aizgādāt (aiznest, aizvilkt u. tml.).
aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
nomocīt Ar mokām apēst, izdzert.
izencēties Ar mokām izķepuroties.
izdalbāt Ar mokām izprasīt.
muities Ar mokām izsisties cauri.
nomocīt Ar mokām nostrādāt, pavadīt (laikposmu).
nomocīt Ar mokām pabeigt (ko).
skaidrs ar monētām, banknotēm (par norēķināšanos).
motoresurss Ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks.
rahiopāgs Ar mugurām simetriski sagitālā plāksnē savienoti dvīņi vidukļa augšdaļas un skausta apvidū.
rokas drezīna ar muskuļu spēku darbināma drezīna.
šļamstināt Ar muti un lūpām čāpstināt, šmaukstināt u. tml.
sadzilināt Ar nātrām apsvilināt.
uzdrepelēt Ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties.
iekušņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekušņoties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekuzināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekužināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekužņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iešķērsām Ar nelielu pavērsienu sānis; ne pilnīgi šķērsām.
salāčot Ar netīrām kājām piemīdīt (grīdu).
piečāpāt Ar netīrām kājām piemīdīt.
saļēpāt Ar netīrām kājām piemīdīt.
saļēpot Ar netīrām kājām piemīdīt.
savīžot Ar netīrām kajām piepēdot (grīdu).
ķepināties Ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram).
skrodēt Ar nevajadzīgām grabažām piepildīts.
instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai; informēt, arī rīkot.
aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
jēdzienu sistēma ar noteiktu nozari saistītu jēdzienu kopa, kas izstrādāta un strukturēta pēc jēdzienu savstarpējām (hierarhiskajām, asociatīvajām u. c.) attieksmēm.
valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas institūcijām.
koizāt Ar nūju sist vai dzīt projām.
ogots Ar ogām krāsots.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas, bez gaisa piekļūšanas.
natalits Ar organiskām bāzēm denaturēts spirta un etilētera maisījums, ko lietoja kā degvielu iekšdedzes motoriem.
vērķīt Ar pakulām aizdrīvēt.
pakulājs Ar pakulām pildīts.
ūdensdārzs Ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus.
haihats Ar pedāli darbināms sitaminstruments (divi horizontāli metāla šķīvji uz augsta statīva).
darba bremze ar pedāli vadāma bremze, kas paredzēta transportlīdzekļa efektīvai bremzēšanai visos kustības režīmos; parasti darbojas uz riteņiem.
pekāt Ar pekaiņa tipa ecēšām iestrādāt miežus zemē.
juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi; ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
grūdeša Ar pelavām sajaukta maize.
jukaimi Ar pelavām sajaukti salmi.
miezkalains Ar pelavām samaisīts.
konformisms Ar personiskām ērtībām saistīta tiekšanās pēc vienveidības uzskatos ar valdošo kārtību.
piecskaldņu Ar piecām skaldnēm.
mīkstpiens Ar piedevām sajaukts biezpiens.
rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā.
ķommēt Ar pilnām lāpstām dubļus grābt, rakt.
pleno iure ar pilnām tiesībām.
pīnots Ar pīnēm rotāts; ar matu lentām rotāts.
mikrosfigmija Ar pirkstiem grūti sataustāms pulss.
nagāties Ar pirkstiem maisīt, rakņāties, krāmēties, iepriekšējo kārtību izjaucot.
šļaupēt Ar plaukstām pliķējot savietot mīklu atpakaļ muldā (kad tā rūgst pāri malām).
pļakāties Ar plaukstām sisties.
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
trihoms Ar plazmodesmām cieši saistītu zilaļģu šūnu kopas.
pneimobilis Ar pneimodzinēju darbināms transporta līdzeklis.
appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt); pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
noētisks Ar prātu aptverams, izsecināms, izzināms.
tarēt Ar precīzām metodēm noteikt (kā) masu.
aizķīnēt Ar pūlēm aizstiept, aizvilkt projām.
atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
izkulties Ar pūlēm izkļūt (parasti no materiālām grūtībām).
apmocīties Ar pūlēm tikt garām, aptikt apkārt.
apvirpināt Ar pūlēm un lēnām apvelt apkārt kaut kam.
ietošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā).
iztošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur).
uztopāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) uziet, uzkāpt.
uztošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) uziet, uzkāpt.
tošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.).
nagažāties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
nagažoties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
stīpāties Ar pūlēm, grūtībām (kur) iet, doties.
sastibīt Ar pūlēm, grūtībām (piemēram, velkot) sanest.
aizakulties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
aizstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
dasakulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt līdz kādai vietai.
aiztaskāt Ar pūlēm, grūtībām aiznest, aizvilkt.
atstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām atbraukt.
atmuļļāties Ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
atstibīt Ar pūlēm, grūtībām atnest (parasti ko smagu).
atdimīt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (ko smagu).
atstīvēt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (parasti ko smagu).
attaskāt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt.
strūgāties Ar pūlēm, grūtībām braukt, iet.
mangoties Ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz.
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām ģērbt, vilkt (ko ciešu, šauru).
iestrūgāties Ar pūlēm, grūtībām iebraukt, ieiet.
iedimīt Ar pūlēm, grūtībām iecelt, ienest, ievilkt (ko smagu).
iemaktēt Ar pūlēm, grūtībām iedabūt, ievest.
ievanckāt Ar pūlēm, grūtībām iedzīt (dzīvniekus).
sacīnīt Ar pūlēm, grūtībām iegūt, sagādāt.
ieskrapāties Ar pūlēm, grūtībām iekļūt (kur iekšā).
ielumdīt Ar pūlēm, grūtībām iemācīt, ievingrināt (parasti zirgu).
iesalauzīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
iesalumdīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
atsakulties Ar pūlēm, grūtībām ierasties, atkļūt, parasti no lielāka attāluma.
skrapāties Ar pūlēm, grūtībām iet, kāpt, rāpties.
ķeksēties Ar pūlēm, grūtībām iet, virzīties (balstoties uz nūjas).
ieblīvēt Ar pūlēm, grūtībām ietilpināt (1).
iepūlēt Ar pūlēm, grūtībām ievirzīt (kur iekšā).
izstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām izbraukt, iziet.
izklapatot Ar pūlēm, grūtībām izgādāt (ko).
izmoļļāties Ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu).
izstīvēt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izdabūt (no kurienes, kur).
iztaskāt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izvilkt.
izdimīt Ar pūlēm, grūtībām iznest.
izstibīt Ar pūlēm, grūtībām iznest.
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
izskrapāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur).
izkošņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
izkušņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
izklapatāt Ar pūlēm, grūtībām ko panākt, dabūt, iegūt.
lauzīties grāmatā ar pūlēm, grūtībām mācīties lasīt.
staipīt Ar pūlēm, grūtībām nēsāt (ko).
aizanesties Ar pūlēm, grūtībām nesot, parasti ko smagu, aiziet.
stibīt Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
stīpāt Ar pūlēm, grūtībām nest, vilkt (ko smagu).
atsatamīties Ar pūlēm, grūtībām nodarboties ar ko.
noskrapāties Ar pūlēm, grūtībām nokāpt, norāpties.
nostīvēt Ar pūlēm, grūtībām nonest, novilkt.
izsist Ar pūlēm, grūtībām nopelnīt (naudu).
dakamāt Ar pūlēm, grūtībām pabeigt (darbu).
pasazvelties Ar pūlēm, grūtībām paiet (par resnu cilvēku).
patamzāties Ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties.
patomzāties Ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties.
palampatāt Ar pūlēm, grūtībām paiet, pastaigāt.
pajudīt Ar pūlēm, grūtībām paiet.
izkarāt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kas, piemēram, kaitēkļi, nezāles) aiziet bojā.
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, lai (kāds) dara (ko).
pastibīt Ar pūlēm, grūtībām panest.
pārstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām pārbraukt (pār ko, kam pāri).
pārsteberēt Ar pūlēm, grūtībām pāriet.
pārmocīties Ar pūlēm, grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (kam pāri).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest); stiept (4).
stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
pārskrapāties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties (pār ko, kam pāri).
pārsakulties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties.
piestrūgāties Ar pūlēm, grūtībām piebraukt, pieiet.
piestibīt Ar pūlēm, grūtībām pienest, pievilkt.
piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
čegāt Ar pūlēm, grūtībām pļaut.
savanckāt Ar pūlēm, grūtībām sadzīt (dzīvniekus).
sadimīt Ar pūlēm, grūtībām sanest, savilkt.
uzsisties uz augšu ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
noķert Ar pūlēm, grūtībām sastapt (kādu); notvert (2).
spiest Ar pūlēm, grūtībām teikt, runāt (ko).
uzstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām uzbraukt, uziet.
uzmaktēt Ar pūlēm, grūtībām uzcelt, uzkraut u. tml.
uztoškāties Ar pūlēm, grūtībām uzcelties, sakārtoties.
uzpūlēt Ar pūlēm, grūtībām uzdabūt (kur augšā).
uzskrapāties Ar pūlēm, grūtībām uziet, uzkāpt, uzrāpties.
uzskruķēties Ar pūlēm, grūtībām uziet, uzkāpt, uzrāpties.
uzmeimurēt Ar pūlēm, grūtībām uziet.
uzstūkāties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst.
uzstūķēties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst.
izatrausties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties.
uzrampties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties.
uzmaktēt Ar pūlēm, grūtībām uzvilkt (ko tādu, kas ir par mazu, šauru).
uzšķūrēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
uzstīvēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz kā, kur augšā).
uzmocīties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
spiest Ar pūlēm, grūtībām virzīt (ko).
stopāt Ar pūlēm, grūtībām, smagā gaitā iet.
lēzēties Ar ragavām no kalna traukties.
šļūte Ar ragavām slīpi nobraukta nogāze.
uzlēžāt Ar ragaviņām (no kalna) slidināties.
mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu veidots raksts; ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu); veidot burtus (ar rakstāmrīku).
iesvētīšana Ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai.
šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
piedot grēkus ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
graudainais EPT ar ribosomām klāts EPT, kurās notiek olbaltumvielu sintēze.
šķermulēties ar riebumu vērsties projām.
ķāpāt Ar rokām apgrābstīt ēdienu, ķencēt.
mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums.
mastiklis Ar rokām darbināma linu maļamā mašīna.
grūtdzirnavas Ar rokām grūti griežamas dzirnavas.
izķāpāt Ar rokām izgrābstīt (ēdienu), izķencēt, izķērnāt.
iskužināt Ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam); izkužināt.
izkužināt Ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam).
ņagāties Ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru.
norocīt Ar rokām kaut ko darīt, padarīt.
zulināt Ar rokām mazgāt, berzt.
māķoties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
māties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
žankāties Ar rokām plunčāties pa ūdeni.
rušīt Ar rokām rušināt zemi, rudenī, kartupeļus lasot.
šļurcīt Ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu).
saķert galvu ar rokām strauji apņemt galvu.
ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
trikotāža ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums.
palass ar rokām vai mašīnu austs divpusējjs paklājs bez uzkārsuma.
pļecināt Ar rokām vāji plaukšķināt.
manuāls Ar rokām veicams, darbināms.
nostrīķēt Ar rokām veikt ķermeņa masāžu (lai dziedinātu noteiktas kaites).
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās); arī diriģēt.
neorokoko Ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā.
bullītis Ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai.
brandspoits Ar roku darbināma ierīce augļu koku apsmidzināšanai.
rokas dzirnavas ar roku darbināmas dzirnavas.
grieztuve Ar roku darbināmas tītavas, ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
paketslēdzis Ar roku darbināms elektrisks aparāts vairāku zemsprieguma elektrisko ķēžu vienlaicīgai pārslēgšanai.
atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
rokraksta grāmata ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).
manuskripts ar roku vai datoru (rakstāmmašīnu) rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
zingers Ar roku vai kāju darbināma firmas "Singer" ražota šujmašīna.
pārtinējs Ar roku vai motoru darbināma ierīce kinolentes pārtīšanai.
socio- Ar sabiedrību, sociālajām parādībām saistīts.
kležiski Ar sagrieztām, greizām kājām.
kalikons Ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem).
sensorā analīze ar sajūtām (redzi, ožu, garšu, tausti, dzirdi) uztveramo produktu īpašību novērtēšana.
kartiņkaudze Ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā).
retai Ar samērā lielām atstarpēm.
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
pneimatiskais starteris ar saspiestu gaisu darbināms starteris.
pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
ar nemierīgu (arī drebošu) sirdi ar satraukumu, bažām.
pārūbināt ar saucieniem "ūbī, ūbi, urr" aicināt mājās (cūku no ganībām).
cišināt Ar saucienu "ciš!" dzīt projām.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot.
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
septiņklasīgs Ar septiņām klasēm (par skolām).
septiņstīgu Ar septiņām stīgām (par mūzikas instrumentu).
sešasu Ar sešām asīm.
sešklasīgs Ar sešām klasēm (par skolām).
sešnītis Ar sešām nītīm austs audums.
sešrindu Ar sešām rindām; tāds, kas veido sešas rindas.
sešrūšu Ar sešām rūtīm (par logu).
sešskaldņu Ar sešām skaldnēm.
sešstīgu Ar sešām stīgām (par mūzikas instrumenta).
pravieši Ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem.
noslenēt Ar siekalām apsmulēt.
nozendelēt Ar siekalām apzelēt.
zablāt Ar siekalām pa muti grozīt.
piemuļināt Ar siekalām sasvīnīt.
uksorilokāls Ar sievas mājām saistīts.
antiadhezīvais papīrs ar silīcijorganiskiem savienojumiem apstrādāts papīrs, ko lieto lipīgu produktu starplikām un iesaiņošanai.
elektrotehniskais tērauds ar silīciju leģēts, magnētiski mīksts tērauds elektrotehnisko ierīču (transformatoru, elektrisko mašīnu, droseļu) serdēm u. c. detaļām.
aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
delomorfs Ar skaidri saskatāmu formu, piem., kuņģa dibena dziedzeru klājšūnas.
iezvanīt Ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem).
teršķināt Ar skaļu "trrr! trrr!" saukt mājās (cūku no ganībām).
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
saklambarot Ar skavām savienot, piestiprināt.
saklamburot Ar skavām savienot, piestiprināt.
pārpļekāt ar slapjām kājām pāriet pāri.
blačāt Ar slapjām un netīrām kājām staigāt pa istabu.
pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
sliekains Ar sliekām bagātīgs.
izklumzāt Ar smagiem apaviem kājās lēnām iziet (iznākt).
smaržkociņš Ar smaržīgām eļļām piesūcināts dekoratīvs kociņš.
nopikāt Ar sniega pikām apdullināt vai nozilināt.
nopikot Ar sniega pikām apdullināt vai nozilināt.
kāpene Ar sniegu neapsegta vieta uz ceļa: vietas, kur ar kamanām brauc pa kailu zemi.
ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām.
kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
basaiņš Ar spalvām noaudzis (par putnu, parasti vistu, kājām).
hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
izfilēt Ar speciālām šķērēm izgriezt (matus šķipsnās).
brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
paspert Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
perkalīns Ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai.
joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
stāvlapu Ar stāvām lapām.
stāvparks ar stāvlaukumiem un citām izbūvēm īpaši aprīkota transportmijas vieta.
izdukāt Ar stieni izdzīt zivis no krasta alām.
kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu.
stibāt Ar stīvām kājām iet.
stibot Ar stīvām kājām iet.
tibāt Ar stīvām kājām iet.
stutiski Ar stīvām kājām.
bīstamības robeža ar stoderēm vai citām navigācijas zīmēm apzīmēta vieta, kur sākas kuģošanu apdraudoši navigācijas šķēršļi.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
ar gvalti ar straumi, aumaļām.
bobs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem; bobslejkamanas.
bobslejs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem.
apsūnojis Ar sūnām pārklāts, apaudzis.
čukslis Ar sūnām un vītolu krūmiem apaudzis purvs.
tošāties Ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām).
knīpēt Ar sviru (kaut ko smagu) pamazām pavirzīt tālāk.
virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
cipars Ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums.
pļerināt Ar šaltīm šļakstīt, šķaidīt, svaidīt uz visām pusēm.
aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
riņķūdens Ar šķiedrvielām un pildvielām bagāts atūdens, kas rodas papīrmasas atūdeņošanā un ko tālāk izlieto masas atšķaidīšanai.
šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
šagrēns Ar tādu pašu virsmu izstrādāts papīrs vai kartons, ko lieto grāmatu iesiešanai.
sapuļķēt ar tapām (puļķiem) sastiprināt kopā.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts.
Braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; reljefraksts.
organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem.
uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
saķedāt Ar tenkām un lamām piepildīt.
spaistot Ar tērauda spiedoga asajām malām izspiest uzlipnes u. c. darbus zināmās formās.
kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā.
statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piemēram, grāmatu, žurnālu).
spiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.).
traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis.
kalt Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
trihinelozs Ar trihīnām inficēts.
trihinozs Ar trihīnām inficēts.
trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkājains.
trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
trīsklasīgs Ar trim klasēm (par skolām).
trīslampu Ar trim lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
trīsrindu Ar trim rindām; tāds, kas veido trīs rindas.
trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
tabisks Ar tuberkulozi vai ar sifilitisku smadzeņu slimību saslimis; uz šīm slimībām attiecīgs.
(ar) plikām (arī kailām) rokām Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
(ar) kailām (arī plikām) rokām Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
pietresēt Ar tukšām runām, pļāpām piepildīt.
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
apuguņots fārvaters ar ugunsbojām apzīmēts kuģojamais ceļš.
daudzfāzu Ar vairākām fāzēm.
daudzpakāpju Ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem.
vairākpakāpju Ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem.
vairākrindu Ar vairākām rindām; tāds, kas veido vairākas rindas.
vairākvērtņu Ar vairākām vērtnēm.
vairākzilbju Ar vairākām zilbēm.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
aizsprengties Ar varu aizspiesties, aizspraukties citiem garām.
varmāks Ar varu mācāms.
izstūķēt Ar varu, ar grūtībām izdabūt ārā, izkustināt.
zampas Ar vecām skrandām apģērbtas kājas.
kājīgs Ar veiklām, veselām kājām.
vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
velēnojs Ar velēnām bagātīgs.
traveja Ar velvi pārsegta telpas daļa starp balstiem (pīlāriem, kolonnām).
blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus.
stāvstrīpām Ar vertikālām svītrām, joslām.
svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem.
izopolītisks Ar vienādām pilsoņu tiesībām.
viendurvju Ar vienām durvīm.
vienirbu Ar vienu (koka) adāmadatu adīt.
virilokāls Ar vīra mājām saistīts.
aizvērpt Ar virpuļveida kustībām (ko) pārklāt.
rings Ar virvēm iežogots kvadrātveida laukums boksa cīņām.
aizridēt Ar visādām grabažām aizbāzt, aizdambēt, aizsprostot.
kā rati bez atsējas ar visādām kļūmēm, bez jēgas.
uzstrumpāt Ar visām 4 kājām palecoties uzsteigties.
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
zaļlapains Ar zaļojošām lapām, tāds, kam ir zaļas lapas.
zaļlapots Ar zaļojošām lapām, tāds, kam ir zaļas lapas.
tiltmašiņš Ar zirgspēku darbināma ierīce linu mīstīšanai.
nozvanīt Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu.
sazvanīt Ar zvana skaņām saaicināt, sapulcināt.
apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
zvīnots Ar zvīņām aplipis.
žagarēt Ar žagaru palaidņoties, dauzīties uz visām pusēm.
sarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
sasarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
stopot ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs.
Muhameds Arābu priesteris (~570.-632. g.), islāma dibinātājs.
efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
aruaki Aravaki - viena no lielākajām D-Amerikas indiāņu cilšu grupām.
kārnes Ārdi - restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis.
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
rekšas Ārds, kurtuves siets virs kura sadedzina kurināmo materiālu.
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
kontaktlādiņš Ārējais lādiņš, kas novietots tieši uz spridzināmā objekta.
izveidojums Ārējais noformējums (piemēram, grāmatai).
eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām.
standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām.
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
abiotiskie faktori ārējās vides faktori: temperatūra, mitrums, apgaismojums u. c., kā arī konstrukcijas, ar kurām dzīvniekiem ir tieša saskare, - sienas, grīda utt.
Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas.
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem; no šiem audiem iegūtais materiāls.
viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā.
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi.
Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
Hebridu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (angļu val. "Hebrides"), uz ziemeļrietumiem no Skotijas, sastāv no \~500 salām, no tām \~100 apdzīvotas, platība - 7285 kvadrātkilometri, ap 30000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 993 m.
Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. "Ilhas dos Acores"), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m.
Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoms reģions, platība - 1400 km^2^, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Touršhavna, lielākā sala - Streimoja.
Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm.
Maldīvu salas arhipelāgs Indijas okeānā, ko veido 26 atoli (salu grupas) un >1190 nelielu salu (~200 apdzīvotas), lielākais augstums - 2,4 m vjl., salas vietām apņem rifi.
Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna.
Šantaru salas arhipelāgs Ohotskas jūras rietumos, Krievijas teritorija, sastāv no 15 salām, kopējā platība - \~2500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 701 m.
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām.
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m.
pokuna Arhitektoniski veidota ūdens tvertne indu rituālām peldēm.
sofits Arhitektūrā spraišļa apakšējā daļa, tēlniecības darbiem izgreznota vai krāsām izgleznota.
klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
objektorientēta arhitektūra arhitektūra, kurā procesi, datne un ievadizvades operācijas tiek attēloti kā objekti. Objekti ir arī datu struktūras atmiņā, ar kurām var manipulēt jebkuras sistēmas daļas, ieskaitot aparatūru un programmatūru.
ekistika Arhitektūras nozare par cilvēku apmetņu formām un to attīstības tendencēm.
korintiskais orderis arhitektūras ordera tips, līdzīgs joniskajam orderim, tikai atšķiras ar bagātīgāk dekorētu kapiteli, kas sastāv no vairākās pakāpēs kārtotām stilizētām akanta lapām.
Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini.
jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
kolorpoints Arī noteiktas krāsas apmatojuma Siāmas īsspalvas kaķa varietāte.
aizvara Arī par pārējiem aiztaisāmiem.
neoceratods Arī ragzobis - Austrālijas zivs, kas elpo gan ar žaunām, gan ar plaušām (plaušu zivs).
kārpainais sedliņš arī rets, 12-180 cm garumā, apaļiem, kārpainiem zariem, sarkani punktotām lapām, iedzeltenu augli.
brazdu Arī savienojumā "brazdu brazdām".
kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms.
liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede.
mežvīteņu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia clematitis"), vietām pārgājusi savvaļā, aizsargājama.
chrēmatistika Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") bagātības un vispār mantas iegūšana maiņas kārtībā.
oikonomija Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") mantas patērēšana vajadzību apmierināšanas nolūkos, kā arī tādu priekšmetu sagādāšana, kas var noderēt vajadzību apmierināšanai; ekonomija.
arkāda Arkāde - uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda.
Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem).
krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem.
uzkares rāmis arkla rāmim pievienota ierīce uzkarināmo un pusuzkarināmo arklu pievienošanai traktoram; sastāv no diviem statņiem un atsaites.
skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
apmetējs Arklam līdzīgs darba rīks ar simetrisku lemesi un divpusīgu vārstāmu vērstuvi.
vagotājarkls Arkls rušināmaugu vagošanai.
harmagedons Armagedons - Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas.
kanons armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi).
Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^.
ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos.
gišeramaireras armēņu mitoloģijā - nakts tumsas personifikācijas, ļaunas raganas, kas kopš pasaules radīšanas ar čūskām rokās vajā sauli.
Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas.
gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
borplastiķi armētas plastmasas, kas pildītas ar bora monošķiedrām vai no tām austiem vai neaustiem materiāliem; lieto ļoti noslogotu konstrukciju izgatavošanai vai metāla konstrukciju pastiprināšanai.
teritoriālarmija Armija, kuras sastāvdaļas papildina tikai no zināmu valsts daļu iedzīvotājiem, arī franču zemessargu armija.
pašpalīdzības kase arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām; savstarpējās palīdzības kase.
savstarpējās palīdzības kase arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
ambrozija Aromātiska ziede senajām tautām.
dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem ("Anethum graveolens").
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
daimonomānija Ārprāta veids, kad slimais sevi jūt nezināma laba vai ļauna gara apsēstu.
ārienē Ārpus telpām, laukā.
laukā Ārpus telpām; ārā (1); pretstats: iekšā.
brīvā dabā ārpus telpām; ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
ārē Ārpus telpām; laukā.
brīvā gaisā ārpus telpām.
uz klaja lauka, arī klajā laukā Ārpus telpām.
zem klajas debess, arī zem klajām debesīm Ārpus telpām.
abenterisks Ārpus zarnām esošs, piem., audzējs, iekaisums.
ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
dīgļapvalki Ārpusdīgļa orgāni, kas aizsargā mugurkaulnieku dīgli un apgādā ar barības vielām un skābekli.
ārpusražošanas Ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas procesu, bet attiecināmas uz produkcijas realizāciju, taru un produkcijas iepakošanu noliktavā, produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas vietai u. tml.
citoterapija Ārstēšana ar dzīvnieku šūnām vai to preparātiem.
imūnterapija Ārstēšana ar imūnpreparātiem (vakcīnām, imūnserumiem u. c.).
anemopātija Ārstēšana ar inhalācijām.
terenkūrs ārstēšana ar laika un attāluma ziņā stingri dozētām pastaigām.
etiotropā terapija ārstēšana ar medikamentiem, kas iedarbojas uz slimības izraisītājiem mikrobiem, baktērijām; kauzālā terapija.
anaterapeize Ārstēšana ar pakāpeniski pieaugošām devām.
oroterapija Ārstēšana ar piena sūkalām.
manuālā terapija ārstēšana ar rokam – mehāniska iedarbība uz bloķētām locītavām, saitēm un muskuļiem.
opoterapija Ārstēšana ar sulām vai ar dzīvnieku orgānu ekstraktiem.
autotuberkulinizācija Ārstēšana ar tuberkulīnu, kas iegūts no slimnieka paša mikobaktērijām.
botrioterapija Ārstēšana ar vīnogām.
teleterapija Ārstēšana, kad terapeitiskās iedarbības avots atrodas zināmā attālumā no slimnieka, piem., staru terapijas gadījumā.
izopātija Ārstēšanas paņēmiens, zināmu slimību ārstēšanai lietot pašās šais slimībās izveidojušos vielu maiņas produktus.
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml; apvārdot.
raksturskaitlis Ārstniecības iestāžu kvalifikācija pēc to iespējām.
polifarmakons Ārstniecības līdzeklis, kas derīgs pret daudzām slimībām.
antihistamīns Ārstniecības līdzekļi, kurus lieto pret alerģiskām slimībām.
allopatija Ārstniecības metodes, kurās izmanto līdzekļus, kas iedarbojas pretēji slimības cēloņa izraisītājām sekām.
digalēns Ārstniecības preparāts, ko iegūst no uzpirkstītes lapām; regulē un pastiprina sirdsdarbību.
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu.
noberzēšanās Ārstnieciska un profilakses procedūra, ko izdara, zināmā secībā ātri noberzējot atsevišķas ķermeņa daļas vai visu ķermeni ar sausu vai ūdenī saslapinātu rupju audumu; viens no norūdīšanās paņēmieniem.
terenkūrs ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
piededzināšana Ārstniecisks paņēmiens; patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām.
apkārtaršana Aršanas veids, kurā vagas dzen apkārt laukam, līdztekus tā malām.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
kinēma Artikulācijas atšķirības pazīme, viena runas orgāna darbība, izrunājot fonēmu; piem., skaņa "p" sastāv no vienas labiālas kinēmas, "b" - no divām kinēmām (labiālas un guturālas), "m" - no trim kinēmām (labiālas, guturālas un nazālas).
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
vadāmais šāviņš artilērijas vai reaktīvais šāviņš ar lidojuma laikā maināmu trajektoriju.
arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas.
dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti.
lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā.
sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām.
harčo Asa liellopu vai aitas gaļas zupa ar rīsiem, skābām plūmēm, sīpoliem un ķiplokiem.
sare asa muguras vilna atsevišķām aitu šķirnēm.
klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija.
dakrioīds Asarām līdzīgs.
dakrioma Asarām pildīta cista, kā asaru dziedzera izvadkanāliņu aizsprostojuma sekas.
zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm.
spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija.
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
lūpzivis Asarveidīgo kārtas zivis ar biezām lūpām un garu, priekšpusē dzeloņainu muguras spuru; parasti košā krāsā, gk. siltajās jūrās.
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
asfaltēšana Asfaltbetona segas ierīkošana lidlaukos, pagalmos, uz autoceļiem, ietvēm, rūpniecisko ēku grīdām, jumtiem u. c.
rinks Asfaltēts vai ar koka segumu klāts laukums slidošanai ar skrituļslidām.
miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū.
stopbits Asinhronā pārraidē pēc katras rakstzīmes pārraidāmais bits, kas atļauj uztverošai iekārtai pāriet tukšgaitā pirms nākošās rakstzīmes uztveršanas.
Ymodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema paplašinājumu.
Zmodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema uzlabojumu, jo nodrošina lielāku datu pārsūtīšanas ātrumu un efektīvāku pārraides kļūdu atklāšanu.
startstopa pārraide asinhronās pārraides veids, kuru izpildot pirms bitu grupas (rakstzīmes) pārsūtīšanas tiek pārraidīts startbits, kas sagatavo uztveršanas iekārtu bitu grupas saņemšanai (rakstzīmes reģistrācijai). Bitu grupas beigām seko stopbits, kas atļauj uztveršanas iekārtai pāriet miera stāvoklī līdz nākošas rakstzīmes saņemšanai.
ABO sistēma asins iedalījums veidos (četrās grupās) pēc aglutinogēniem (olbaltumvielām), kas atrodas uz eritrocītu virsmas.
ārējā asiņošana asins izplūšana no ārējām brūcēm, ievainojumiem.
hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu.
angiocista Asins saliņa; embrioloģijā mezodermas šūnas, no kurām attīstās asins ķermenīši.
opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi.
pseidohemoptīze Asins spļaušana, kuras nenāk no plaušām.
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot.
diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts.
lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām.
notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
pseidointīma Asinsvada transplantāta vai protēzes jaunais iekšējais slānis, kas sastāv, piem., no plazmas proteīniem vai kolagēna, nevis no epitēlijšūnām.
plaušu artērija asinsvads, kas novada venozās asinis no labā sirds kambara uz plaušām.
pseidomenstruācija Asiņošana gaidāmās menstruācijas laikā, kas nav saistīta ar menstruālām pārmaiņām endometrijā.
hepatorāģija Asiņošana no aknām.
pneimorāģija Asiņošana no plaušām.
hemoproktija Asiņošana no taisnās zarnas vai hemoroidālām vēnām.
hemodialīze Asiņu attīrīšana ar mākslīgām, puscaurlaidīgām membrānām; to veic ar speciālu aparātu (mākslīgo nieri).
asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas.
asinsspiediens Asiņu spiediens uz asinsvadu sieniņām.
askēze Askētisma (1) prasībām atbilstošs dzīves veids.
indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
Ascochyta trifolii askohitu suga, kas parazitē uz āboliņu lapām.
Ascochyta chenopodii askohitu suga, kas parazitē uz balandām un balodenēm.
askogons Askomicēšu sievišķā dzimumorgāna paplašinātā apakšējā daļa; dažām askomicētēm - viss sievišķais dzimumorgāns.
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi.
mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints.
usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas.
askomicētes Asku sēnes - augstākās sēnes, kuru dzimumvairošanās notiek ar sporām, kas attīstās maisveidīgās vai cilindriskās somiņās - askos.
dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu.
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām.
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu.
gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas.
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem).
eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem.
sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu.
leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis.
melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta.
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
paradigmatiskās attieksmes asociatīvas attieksmes starp kaut kādā ziņā līdzīgām valodas vienībām, kas pastāv valodas sistēmā un runātāja apziņā, bet runas plūsmā vai tekstā nav tieši novērojamas.
liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā.
aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
skribelis ass dzelzs priekšmets, ar kuru ieskrāpē atzīmes uz sijām, kas tiek sagatavotas pirms celtniecības.
atskarpe Ass negludums uz stikla, metāla u. c. izstrādājumu malām vai uz mēbeļu virsmas.
skrapsns ass, bargs; ātrs, kustīgs, grūti vadāms.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
verens Ass, stiprs; sālīts; uzturvielām bagāts.
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā.
astatisks Astatiskā adata - divu magnētadatu savienojums; tām ir pretēji izvietoti poli, tāpēc tās ir mazjutīgas pret Zemes magnētismu.
Tetīda Asteroīds, diametrs \~90 km, atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, pieder S tipa asteroīdu grupai.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi.
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
kārklenes Asteru suga "Aster salicifolius", ar kārklam līdzīgām lapām, Latvijas florā savvaļā nav sastopama, audzēta vienīgi dārzos.
astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās.
sexagesima Astotā svētdiena (sešdesmitā diena) pirms Lieldienām.
ūranoloģija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar spīdekļiem un citām debesu parādībām.
zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
astronomiskais kalendārs astronomiskā gadagrāmata.
neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
neperpendikularitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji perpendikulāras, bet veido kādu no 90⁰ atšķirīgu leņķi; novirze starp asīm vai virsmām, kam jābūt perpendikulārām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās.
dži-ai ASV karavīru ironiska iesauka (saīsinājums GI "Government Issue" - valsts parauga - uzraksts uz amerikāņu karavīru mugursomām un cita inventāra).
Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā.
trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība.
Tano ašantu (Ganas dienvidos) tautas mitoloģijā - upju dievs, viena no nozīmīgākajām šīs tautas dievībām.
aršķi Ašķi, ar ko berž traukus un ārstē zirgus no iesnām.
izkabināt Atāķēt, izcelt no virām, izņemt.
gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
pēda Atbalsta orgāns (piemēram, gliemežiem, hidrām).
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
aerotriangulācija Atbalstpunktu fotogrammetriska sabiezināšana, veicot mērījumus ar analītiskiem stereoinstrumentiem vai digitālām fotogrammetriskām darba stacijām, kā arī ainu vai stereomodeļu orientējuma noteikšana.
atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās.
humānā palīdzība atbalsts, ko naudā vai dažādu preču veidā sniedz valstis vai sabiedriskās organizācijas, labdarības biedrības, atsevišķas personas materiālās grūtībās nokļuvušām personām vai valstīm.
algovaskulārs Atbild ar asinsvadu lūmena pārmaiņām, reaģējot uz sāpju kairinājumu.
peldēt Atbildēt (eksāmenā) neprecīzi, nenoteikti.
atgānīties Atbildēt ar lamām.
lampasts Atbildīgais par petrolejas lampām skolā.
būt pa zobam atbilst kāda prasībām, iespējām.
būt līmenī atbilst kādām normām, prasībām.
turēties (arī būt) līmenī atbilst kādām normām, prasībām.
turēties līmenī atbilst kādām normām, prasībām.
stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
būt pa kabatai atbilst materiālajām iespējām (biežāk nolieguma teikumos).
atspēt Atbilst visām prasībām.
galda kultūra atbilstība uzvedības normām, kas jāievēro, ēdot pie galda.
valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
attēlojums Atbilstības likums f starp kopām A un B, ar kuru kopas A elementiem a piekārto zināmus kopas B elementus b=f(a), b ir a attēls.
sagatavošanās atbilstoša noskaņojuma, attieksmes radīšana sevī (gaidāmam notikumam, situācijai)
pa prātam atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml).
labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekšmeta) ārējo izskatu.
pēc sava prāta (retāk pa savam prātam) atbilstoši saviem uzskatiem, domām.
atvērto sistēmu sadarbība atbilstoši Starptautiskās standartizēšanas organizācijas standartiem organizēta informācijas apmaiņa starp atvērtajām sistēmām.
lāgus Atbilstošs noteiktām prasībām, normām (par priekšmetiem, parādībām); labs.
atzvārdzināt Atbraukt ar zvārguļu skaņām.
immūnitāte Atbrīvojums no nodokļiem, nodevām klaušām feodālismā.
detoksikācija Atbrīvošana, attīrīšana no indīgām vielām.
atmīnēt Atbrīvot (kādu vietu) no mīnām.
atiekšot Atbrīvot (kautķermeni) no iekšām.
atindēt Atbrīvot (no indīgām vielām).
dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
attaukot Atbrīvot metāla plāksni vai litogrāfijas akmens plātni ar speciālām skābēm no tauku daļām.
noblusot Atbrīvot no blusām.
nocīpslot Atbrīvot no cīpslām vai šķiedrām.
izpakulot Atbrīvot no pakulām.
izpinkāt Atbrīvot no pinkām (parasti sukājot, ķemmējot).
atskujot Atbrīvot no skujām (nozāģētus skuju kokus).
atspalvot Atbrīvot no spalvām.
nosūkalāt Atbrīvot no sūkalām.
nošķiedrot Atbrīvot no šķiedrām.
attaukot Atbrīvot no taukvielām.
atspostīt Atbrīvot no važām vai saitēm.
atknīpēt Atbrīvot pārceļot (ko) projām.
atkauties Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.).
izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedēties.
izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedināties.
izblusināties Atbrīvoties no blusām.
nosulāties Atbrīvoties no sūkalām, tām notekot (par biezpienu).
nosūkalāties Atbrīvoties no sūkalām.
atvažoties Atbrīvoties no važām, no uzliktā sloga.
attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām.
ķebļot Atdalīt graudus no pelavām ar daudzzaru dakšām.
nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
sekcijatdalītājs Atdalītājs starp kopņu sekcijām to savienošanai vai pārtraukšanai.
atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām.
atsašķirties Atdalīties no kopuma (par kā sastāvdaļām).
nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām).
krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
nosavilkties Atdalīties no ķermeņa (parasti par matiem, spalvām).
nosastāties Atdalīties no sūkalām (par krējumu).
plaukāt Atdalīties plūksnām.
plaukāties Atdalīties plūksnām.
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
saķērnēties Atdaloties paniņām, krējumam saiet sviestā.
atdeviem Atdošām, uz atdošanu.
aizdalīt Atdot pa daļām.
paausināt Atdzesēt ar vārāmo karoti, lai virums neietu pāri malām.
mandeļpiens Atdzesēts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no smalki samltām mandelēm ar ūdeni un cukuru.
reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī.
uaterklozets Atejas vieta, kur netīrumus noskalo projām ar ūdeni.
kosmēts Atēniešu efēbu uzraugs, ko balsojot vēlēja uz 1 g. no cienījamāko pilsoņu aprindām.
mušāties Atgaiņāties no mušām.
kārzdabītis Atgremotāju grāmatnieks.
kārtoksnis Atgremotāju kuņģa daļa - grāmatnieks.
regresija Atgriešanās kādā no agrākajām attīstības stadijām.
fenomenoloģiskā redukcija atgriešanās pie pamatbūtībām.
tiksotropija Atgriezeniskas polimēru un dispersu sistēmu fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas, ja uz tām mehāniski iedarbojas izotermiskos apstākļos.
pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
sazemēties atgriezties pie sevis, savām domām, mazināt trauksmi
pārsagulties Atgulties šķērsām.
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
rekonstrukcija Atjaunošana pēc aprakstiem, dokumentiem, atliekām u. tml.
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
apdeitot Atjaunot, pielāgot pašreizējā laikmeta, momenta prasībām.
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
atgriezties atkal pievērsties kaut kam - par domām
CD-RW kompaktdisks atkalierakstāms kompaktdisks.
interference Atkāpes no dzimtās valodas normām kontaktvalodas ietekmē; tulkošanā - avotvalodas ietekmētas atkāpes no mērķvalodas normām.
epalobioze Atkarība no ārējām dzīvību uzturošām ierīcēm, piem., hemodializatora vai elpināšanas aparāta.
kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē.
ķēku Atkārtojumā dzied priekšā bērniem, kad šūpina viņus uz kājām.
atgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
pārgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs.
raskrutka Atkārtota sodāmība par izdarīto cietumā, saņemot jaunu sodu.
atsvaidīt Atkārtoti (vai daudz) aizsviest projām.
drostaloties Atkārtoti dalīties (par olšūnām).
atvajāt Atkārtoti dzīt projām.
apdūcīt Atkārtoti grūstīt, sadot ar grūdieniem (dunkām) sānos.
saklāstīt atkārtoti klāt, klajināt (attiecināms uz lielāku priekšmetu skaitu.
vipšķināt Atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u. tml.
malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām; atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
dziesma Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
siksināt atkārtoti saukt "sik, sik", lai saaicinātu kopā ganāmpulku.
durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
atbārstīt Atkārtoti vai no vairākām vietām pārvietot, atbērt.
mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
pāršķīt Atkārtoti, vietām plūkt, šķīt.
stereotipa izdevums atkārtots grāmatas izdevums, kas iespiests bez izmaiņām.
nomušāties Atkauties no mušām.
atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām.
atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
(iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) atklāt, (pa)darīt zināmu.
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
rakt augšā Atklāt, darīt zināmu.
notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri.
pušums aizrecējis atklāta brūce ir pārklājusies ar sarecējušām asinīm.
nelegāls Atklātībā nezināms, slepens.
filokartija Atklātņu, grāmatzīmju vākšana, sistematizēšana un pētīšana.
atkravas Atkritumi, krāmi.
izgāztuve atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst poligona prasībām.
sārņi atkritumviela, kas rodas, cietām izejvielām (kurināmajam, rūdai, kušņiem) augstā temperatūrā reaģējot ar gāzes vidi; ir metalurģiskās rūpniecības sārņi un kurtuvju sārņi (izdedži) un pelni.
rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos.
atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
atsprukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu.
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m.
Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem.
avalprovīzija Atlīdzība bankām par avalkredītu.
atzīstama atlīdzība naudā atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības.
kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām.
spraugu aizspārns atliecams un izbīdāms aizspārns ar spraugām starp aizspārnu un spārna pamatdaļu; ir aizspārņi ar vienu, divām un trim spraugām.
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
cūkausis atliekušies burtnīcu vai grāmatu lapu stūri.
atliekām Atlikām.
atlikām Atliku likām, ļoti daudz, vairāk nekā vajadzīgs.
izdedži Atlikums pēc (cietā kurināmā) sadegšanas (katlu, lokomotīvju kurtuvēs).
auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
atlokapkakle Atlokāma apkakle.
klapis Atloks (uz kabatām).
palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām.
uzliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties savām vajadzībām; atvēlēt, dot (kādam ko).
buferis Atmiņa īslaicīgai datu glabāšanai, ko pārsūta starp divām ierīcēm, lai izlīdzinātu to darbības ātrumus, signālu līmeņus vai nodrošinātu asinhrono pārraidi.
videobuferis Atmiņa videoadapterī, kas paredzēta displeja ekrānā rādāmo datu glabāšanai.
lappušatmiņa Atmiņa, kas sadalīta vienādos apgabalos - lappusēs, ko izmanto virtuālās atmiņas pārvaldīšanas procesā un datu apmaiņu veic veselām lappusēm.
divportu atmiņa atmiņa, kas spējīga vienlaicīgi saņemt piekļuves pieprasījumu no divām iekārtām (parasti procesoriem).
palīgatmiņa Atmiņa, kur ierakstītajai informācijai var piekļūt ar ievadizvades komandu palīdzību, bet nav iespējams piekļūt ar tieši adresētām programmas komandām.
magnētiskā diskatmiņa atmiņa, kurā ar magnētisku ierakstu palīdzību uz vienas vai vairākām darba laikā rotējošu disku virsmām tiek uzkrāti dati to vēlākai lasīšanai.
diskatmiņa Atmiņa, kurā ar magnētisku ierakstu palīdzību uz vienas vai vairākām darba laikā rotējošu disku virsmām tiek uzkrāti dati to vēlākai lasīšanai.
ātrās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai izguves laiks salīdzināms ar elementāro operāciju izpildes laiku datora aritmētiski loģiskajā blokā.
pastāvīgā atmiņa atmiņa, no kuras informāciju var tikai nolasīt; lasāmatmiņa; ROM.
kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām.
nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā).
negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
gaisa telpa atmosfēras telpiskā vide virs valsts sauszemes un ūdens teritorijas, kā arī virs starptautiskajām sauszemes un ūdens teritorijām.
atstaigāt Atnākt (parasti lēnām).
atlenkt Atnākt ar līkumu (lēnām).
atvēžot Atnākt lēnām kā vēzim, atblandīties.
atdzīties Atnākt, atbraukt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atnēsāt Atnest pa daļām vai vairākos paņēmienos.
Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika.
antiatoms Atoms, kas sastāv no antidaļiņām.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
atšebus Atpakaļiski; rokas caur kājām izbāžot.
retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas.
provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
iesīkstējis Atpalicis; tāds, kura uzskati neatbilst sava laika prasībām.
pazīties Atpazīt (pēc noteiktām īpašībām).
atplūskāt Atplūskāt labību - attīrīt (atberzt) graudus no pelavām un piemaisījumiem.
atdūkt Atplūst (par dobjām skaņām).
atvelties Atplūst (par ūdeņiem, gaisa strāvām u. tml.).
atvējot Atplūst (parasti par gaisa strāvām, smaržu).
atvēdīt Atplūst (parasti par smaržām, gaisa strāvām).
atskanēt Atplūst šurp (par skaņām).
atlidot Atplūst šurp, kļūt dzirdamam (par skaņām).
atlīgot Atplūst, atviļņot šurp (par skaņām).
gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām.
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark".
tahifilakse Ātra imunizācija pret kāda seruma vai ekstrakta toksisko iedarbību ar iepriekšējām nelielas devas injekcijām.
skreja ātra pārvietošanās – par parādībām dabā un priekšmetiem
skrējums ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); [skrējiens]{s:680}
skrējiens ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu.
Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas.
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās.
Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns.
Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15. gs.
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta.
Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta.
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi.
Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā.
makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem).
atplātīt Atraidīt ar rokām žestikulējot.
birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
pārlūkošana Ātras lasīšanas paņēmiens, ko izmanto, lai lasīšanas gaitā iegūtu vispārīgu priekšstatu par informācijas avota (laikraksta, žurnāla, grāmatas vai cita plašāka teksta) saturu.
uzgaumēt Atrast pēc visām īpašībām atbilstošu.
uzņemt pēdas atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni).
atņemt Atrast vienu saskaitāmo, ja dota summa un otrs saskaitāmais.
atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nezināmu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā.
būt Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām.
tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
karot atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām)
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam.
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti.
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
Lielvārdes Ipšu depozīts atrasts 1884. g. Ogres novada Lielvārdes pagastā, \~600 uz austrumiem no Ipšu mājām, tajā bija 243 10.-11. gs. sudraba monētas un 2 zelta gredzeni, datējams ar 11. gs. 2. pusi.
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis.
SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface").
ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm).
aizspolēt Ātri aiziet, doeties projām.
limfoepitelioma Ātri augošs audzējs aizdegunē; sastāv no limfoīdām un lielām mononukleārām šūnām.
meduloblastoma Ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs.
papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1.
izraut Ātri izlasīt (piemēram, grāmatu).
skriet Ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām).
apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
mesties Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
noskriet Ātri nobraukt gar (ko), garām (kam).
pārtvert Ātri pārņemt, izņemt (ko) no cita rokām.
pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
skriet Ātri pārvietoties (par priekšmetiem un parādībām dabā).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
raust ātri skriet; darīt kaut ko ar ātrām kustībām.
beizelēt Ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties.
puktāt ātri un smagi elpot (par aitām).
pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu tekstu).
pārskriet ar acīm ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
roltons ātri vārāmās nūdeles.
traukt Ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi).
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izput kā rīta salna ātri, nemanot, bez pēdām.
izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai.
Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms.
Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta.
Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens.
Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts.
Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem.
Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu.
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms.
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns.
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m.
Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
Ziemeļatlantijas grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, stiepjas 7500 km garumā paralēli kontinentiem no 52 grādu ziemeļu platuma līdz ekvatoram, dziļums 2000-3500 m (vietām <1000 m), vulkānu konusi veido salas.
Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas.
Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
Ugandas-Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm.
Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām.
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms.
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu.
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens.
Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu.
Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas.
Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains.
Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts.
Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā.
Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām.
Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m.
Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu.
Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā.
Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m.
Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien".
Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m).
Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā.
Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm).
Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m.
Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai.
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns.
Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms.
Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers.
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas.
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi.
Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers.
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta.
Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi.
Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.).
Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām.
Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
Sedas tīrelis atrodas Jērcēnu pagastā, platība — 7582 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, kopš 1954. g. iegūst pakaišu frēzkūdru, ko izmanto arī kā kurināmo.
Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka.
Truku salas atrodas Klusā okeāna rietumos ("Truk Islands"), Mikronēzijas sastāvā, kopējā lagūnā (apkārtmērs - 260 km) 6 lilas un >100 sīku salu, no kurām dažas ir bazalta kupoli.
Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.).
Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m.
Džonstona atols atrodas Klusajā okeānā, uz dienvidrietumiem no Havaju salām, platība — 2,6 kvadrātkilometri.
Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas.
Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms.
Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms.
Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens.
Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni.
Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām.
Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas.
Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m.
Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru.
Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten".
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns.
Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten".
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Zaļais purvs atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Smārdes pagastā, platība — 1586 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, zem kūdras vietām sapropelis.
Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi.
Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā.
Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms.
Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu.
Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi.
Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts.
Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m.
Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu.
Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām.
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments.
Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms.
Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu.
Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m.
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m.
Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.).
Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi.
Šķērstēnu pilskalns atrodas Ogres novada Ķeipenes pagastā, plakums - 75 x 40 m, pilskalns stipri postīts, ņemot granti, kā arī izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām.
Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem.
Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m.
Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats.
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta.
Ankeršmitu senkapi atrodas Ogres novada Tīnūžu pagastā starp Ankeršmitu un Druku mājām \~100 x 50 m lielā pakalnā.
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti.
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
Pušas pilskalns I atrodas Pušas ciema austrumu daļā, ir \~10 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~40 x 20 m, ko \~2 m zemāk apliec terase, austrumu nogāzē \~5 m zem tās ir otra terase, apdzīvošanas laiks nav zināms.
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m).
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms.
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem.
Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms.
Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss.
Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem.
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas.
Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām.
Rietumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas salas dienvidrietumu daļā, Krievijā, garums - 650 km, augstums - līdz 1330 m, sastāv no vairākām paralēlēm grēdām.
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms.
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms.
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis").
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka.
Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms.
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h.
Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas).
Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē.
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms.
Kaķīšu pilskalns atrodas Sventes pagastā, \~1 km uz dienvidiem no Kaķīšu mājām, \~10 m augsts neregulāras formas paugurs, plakumam ir noapaļota trīsstūrveida forma (lielākais platums - \~90 m).
Žunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta.
Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns.
Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms.
Aizpurvju senkapi atrodas Taurupes pagastā pie Aizpurvju mājām, mežā (t. s. Čūsku purvā), ierīkoti 3 iegarenos pauguros (augstums - 2-3 m).
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks.
Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns.
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi.
Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas).
Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, 5 km uz dienvidiem no Ugāles, ir reljefa pacēlums starp divām 5-6 m dziļām gravām, plakumam (garums 35 m, platums 12-20 m) plānā ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma, izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
Zlēku pilskalns atrodas Ventspils novada Zlēku pagastā, ir 5-6 m augsts paugurs ar lēzenām nogāzēm, plakums - \~60 x 30 m, ziemeļrietumu nogāzē 4 m zem plakuma līmeņa ir 9-12 m plata terase, datējums nav zināms.
Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m.
Sērpiņu pilskalns atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā, ir savrups \~36 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm ziemeļu un rietumu pusē, pārējās ierīkotas 2 terases, plakums - 35 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt.
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
drēberis Ātrs, nevaldāms zirgs; trakulīgs zirgs, trakulīgs cilvēks.
dreberis Ātrs, nevaldāms zirgs.
kaisīgs Ātrs, viegli aizkaitināms.
gulošais policists ātruma ierobežošanas valnis pie skolām, dzīvojamos masīvos un citviet.
bobslejs ātruma sacensības nobraucienos ar šādām kamanām.
celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
AMF atsaucīgo māmiņu forums.
attaurēt Atsaukt, atcelt ar taures skaņām.
rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m.
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
posms atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā).
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
toms Atsevišķa sacerējuma, grāmatas daļa, sējums.
kambaris Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām.
kalnu masīvs atsevišķa vāji saposmota, pacelta kalnāju daļa, kas atrodas ar kalnāju uz viena pamata, bet no pārējās daļas atdalīta ar dziļām ielejām.
baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
deambulatorijs Atsevišķām garīgām darbībām paredzētu telpu vainags ap altārtelpu.
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības.
ārzemju pase atsevišķās valstīs pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm.
galdkalni Atsevišķi kalni ar plakanām virsotnēm, stāvām vai kāpļainām nogāzēm, kas paceļas galdzemē (plakanslāņu zemē) vai plato malā.
solitārs atsevišķi koku, krūmu vai dekoratīvu augu stādījumi, kas atšķiras ar izmēriem, formu, krāsu u. c. dekoratīvajām pazīmēm.
atsevišķais pagrabs atsevišķi stāvošais p. var būt pilnīgi iedziļināts zemē, daļēji iedziļināts vai veidots virs zemes līmeņa atkarībā no grunts hidroģeoloģiskajām īpašībām; no augšas izveido grunts apbērumu.
kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena).
vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos.
grupu māja atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā.
sālsgrauds Atsevišķs vārāmā sāls kristāls, kristālu kopums.
kolonna atsevišķs vertikāls balsts, kas paredzēts slodzes uzņemšanai no pārseguma un jumta konstrukcijām.
separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā).
ģērbs atsevišķs, valkājot nedalāms apģērba priekšmets (izstrādājums) vai simetrisku priekšmetu pāris.
krustsvītrojums Atsevišķu detaļu iesvītrojums ar krustveidā izvietotām svītrām.
nodokļu imunitāte atsevišķu fizisku un juridisku personu atbrīvošana no pienākuma maksāt nodokļus saskaņā ar nacionālām un starptautiskām tiesībām.
Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m.
hipermetabolija Atsevišķu kukaiņu attīstības metamorfozes ar dažādiem dzīves veidiem piemērotām kāpuru formām, kam bieži starpā ir arī miera stadijas.
ielipināšana Atsevišķu lapu, attēlu, tabulu, karšu utt. ielīmēšana grāmatās un brošūrās, ko izdara pie salocītām loksnēm pirms sanešanas un sadiegšanas.
manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
komplekss Atsevišķu psihisko elementu nedalāma apvienošana.
parafāzijas Atsevišķu, neparedzētu skaņu, burtu vai vārdu nomainīšana, aizvietošana, pārstatīšana vietām runājot.
rešķāt Atsijāt graudus no pelavām.
atšalkt Atskanēt (par skaņām).
glugzdēt Atskanēt gulbja balss skaņām; kliegt kā gulbis.
klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties).
izžadzināt Atskanēt žagatas balss skaņām.
hiperdaktiliska atskaņa atskaņa, kurā uzsvērta ceturtā un vēl tālāka zilbe no rindas beigām.
daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
četrkāršas atskaņas atskaņas, ar kurām atskaņotas četras rindas.
trīskāršas atskaņas atskaņas, ar kurām atskaņotas trīs rindas.
izspēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņdarbu).
nospēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņuplati).
retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā.
atkrīčolēt Atskriet ar skrituļslidām.
apgurt Atslābt, aprimt (par parādībām dabā).
pagurt Atslābt, pierimt (par parādībām dabā).
atslīdināties Atslidināties (bez slidām).
spalvot atspalvot, attīrīt no spalvām.
slokšņu atspere atspere, kas sastāv no vienas vai vairākām dažāda garuma sloksnēm, kuras darbojas liecē.
atsperes nosēde atsperes deformācija zināmas slodzes ietekmē.
virzuļa gredzens atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
vienpakāpes atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi kravas lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāru buksēm vai ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi.
divpakāpju atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi refrižeratorvagonos, pasažieru lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāriem (bukšu atsperojums) un ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi (centrālais atsperojums).
atspīrināties Atsperties, atbalstīties ar kājām.
balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
uzkačāties Atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
tzaziki mērce atspirdzinoša mērce, kas gatavota uz jogurta bāzes ar ķiplokiem, svaigiem gurķiem un piparmētrām.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
merlons Atstarpe uzbērumā starp divām šaujamlūkām.
termiskā atstarpe atstarpe, kas mainās, detaļām sasilstot. Tāpēc termiskā atstarpe regulējama tā, lai būtu atbilstošu normu robežās kā aukstā, tā karstā detaļu stāvoklī. Piemēram, termiskā atstarpe starp motora vārstiem un bīdītājiem.
izvārīties Atstāt (kādu vietu, telpu); doties projām (no kurienes).
uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.
čūpīties Atstāt tikai spēlēties ar rotaļlietām, bez kāda darba.
sadirst Atstāt traipus (par mušām).
iztupināt Atstāt tupot vai sēžot dažādās vietās vai curām dienām.
intervalls Atstatums starp 2 skaņām augstuma ziņā.
cilpas solis atstatums starp divām blakus esošām cilpām cilpu rindu virzienā.
cilpu rindas augstums atstatums starp divām blakus esošām cilpu rindām adījumā.
adatas solis atstatums starp divām blakusstāvošām adatām adāmmašīnā.
šķēmele Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties.
šķiemene Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties.
rindstarpa atstatums starp vienas teksta rindkopas rindiņām.
kalpot dienas (arī nedēļas) atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
kalpot nedēļas atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos.
atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu.
liektās mēbeles atšķirībā no tradicionālās galdnieku tehnoloģijas šo mēbeļu sagataves vispirms tvaicē ūdens tvaikos vai vāra šķidrumā, tad speciālā aprīkojumā (šablonā) saliec un žāvē līdz ekspluatācijas mitrumam, piedodot tām liektu formu.
kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
dzimstības diferenciācija atšķirības dzimstības līmeņos starp iedzīvotāju grupām.
migrācijas diferenciācija atšķirības migrācijas līmeņos starp iedzīvotāju grupām.
mirstības diferenciācija atšķirības mirstības līmeņos starp iedzīvotāju grupām.
pleomorfisms Atšķirīgas formas vienas sugas vai grupas robežās; attiecas uz baktērijām vai ļaundabīgu audzēju šūnām.
diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības.
slānis Atšķirīgs posms, daļa (parādībām sabiedrībā).
strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
atklastīt Atšķirt, atvērt (grāmatu).
atskleist Atšķirt, atvērt (grāmatu).
atskliest Atšķirt, atvērt (grāmatu).
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur).
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
grāmatvedības ieraksti attaisnojuma dokumentos ietvertās informācijas ieraksts grāmatvedības reģistros; izšķir hronoloģiskos, sistemātiskos, sintētiskos un analītiskos ierakstus.
aizgurdzēt Attālināties ar burbuļojošām skaņām.
aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā).
aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām.
aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām; aizviļņot.
aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām.
aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
nokustēt Attālināties, virzīties projām.
zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
pazust attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
tālens Attāls, tālu projām esošs.
atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
atstate Attālums dziļumā starp rindām, mašīnām un apakšvienībām (no priekšā stāvošās apakšvienības pēdējās rindas līdz aizmugurē stāvošās apakšvienības (mašīnas) priekšējai rindai).
krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
gadskārtas platums attālums radiālajā virzienā starp koksnes divu gadskārtu robežām.
brangstarpa Attālums starp brangām; vieta starp brangām.
burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes.
posms attālums starp divām stacijām, pieturām.
elektromagnētiskā viļņa garums attālums starp divām tuvākajām viļņu frontēm vai attālums, ko vilnis noskrien viena perioda laikā.
spārna vēziens attālums starp gaisakuģa nesošās plāksnes galiem; gaisakuģī ar maināmu spārna bultveidību lidojumā mainās arī spārna vēziens.
interkolumnijs Attālums starp kolonnām.
zāģkopas platums attālums starp malējo iezāģējumu līnijām.
solis Attālums starp nesošajām šķērssienām, nesošiem elementiem.
sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm).
bloku atstarpe attālums starp viena bloka ieraksta beigām un otra bloka ieraksta sākumu datu vidē, piemēram, magnētiskajā lentē vai diskā.
rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība - aptuveni 70 -80 centimetri.
badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām.
atmetums Atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz citu personu.
abandons Atteikšanās no parāda prasībām.
atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
laist no rokām ārā atteikties no kaut kā, dot projām, iztērēt (naudu), pārdot ko.
girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus.
izcilspiedums Attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu.
krāsu atdalīšana attēla sadalīšana pa krāsām, lai izveidotu negatīvus un plates krāsainu attēlu drukāšanai. Četrkrāsu process prasa izveidot četru krāsu dalījumus - ciāna, fuksīna, dzeltenajai un melnajai krāsai (_CMYK_ krāsām).
homomorfisms Attēlojums f starp matemātisku objektu sistēmām, kas saglabā visus algebrisko operāciju un attieksmju rezultātus.
personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
pusmēness Attēls, kurā atveidots mēness šādā fāzē, - reliģisks vai heraldisks islāma simbols.
virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji.
spilgtuma amplitūda attiecība starp atstarotās gaismas daudzumu no filmējama objekta gaišākajām un tumšākajām daļām.
svārstību dekrements attiecība starp jebkurām divām blakus esošām maksimālajām novirzēm (amplitūdām) rimstošu svārstību kustības grafikā.
gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15.
maksājumu bilance attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kurus tā samaksājusi citām valstīm.
mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
semantika attiecības starp rakstzīmēm vai rakstzīmju grupām un to jēdzienisko nozīmi, kas nav atkarīgas no to interpretēšanas un izmantošanas.
emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.).
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
kraniotopogrāfija Attiecību pētīšana starp galvaskausa virsmu un dažādām zem tās esošām smadzeņu daļām.
pāraprūpe attiecību veids, kurās vienai personai ir tendence pārmērīgi pasargāt citu personu, neļaujot piedzīvot situācijas, kas, pēc šīs personas domām, var radīt otrai personai psiholoģisku vai fizisku kaitējumu.
fizika attiecīgais mācību priekšmets par matērijas vispārīgajām īpašībām un kustības likumiem
ģeogrāfija attiecīgais mācību priekšmets par teritoriāliem dabas un ražošanas kompleksiem un to sastāvdaļām
ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
divausains Attiecīgs uz abām ausīm.
divausu- Attiecīgs uz abām ausīm.
biorbitāls Attiecīgs uz abām orbītām (acu dobumiem).
hepatolienāls Attiecīgs uz aknām un liesu.
hepatorenāls Attiecīgs uz aknām un nierēm, piem., sindroms.
hepatolentikulārs Attiecīgs uz aknām un uz lēcveida kodolu smadzenēs.
alveolodentāls Attiecīgs uz alveolām un zobiem.
arteriokapilārs Attiecīgs uz artērijām un kapilāriem.
ideovaskulārs Attiecīgs uz asinsrites pārmaiņām psihiskā ietekmē.
homofermentatīvs Attiecīgs uz baktērijām, kas spēj ražot tikai vienu fermentācijas produktu, piem., no glukozes u. c. cukuriem tikai pienskābi.
ingvinolabiāls Attiecīgs uz cirkšņiem un lielajām kaunuma lūpām.
heterofermentatīvs Attiecīgs uz dažu baktēriju spējām veidot dažādus fermentācijas produktus, piemēram, no glukozes pienskābi, etilalkoholu, etiķskābi, oglekļa dioksīdu un glicerīnu.
bigermināls Attiecīgs uz diviem dīgļiem vai olšūnām.
apokrīns Attiecīgs uz dziedzeru šūnām, kurās sekrēta atdalīšana saistīta ar citoplazmas apikālās daļas pāriešanu dziedzera lūmenā.
homogametisks Attiecīgs uz dzimumu, kurā producē viena veida gametas ar viena veida dzimumhromosomām; cilvēka homogametiskais dzimums ir sieviete (visas gametas ar X dzimumhromosomu).
dermopapillārs Attiecīgs uz īstās ādas papillām.
endoerģisks Attiecīgs uz ķīmiskām reakcijām, kuru gala produktos ir vairāk potenciālās enerģijas nekā izejas vielās; anabolisks.
arteriorenāls Attiecīgs uz nieres artērijām.
digēnisks Attiecīgs uz pārmantotām pazīmēm, kuras noteic divi dažādi gēni.
interparoksismāls Attiecīgs uz periodu starp divām slimības lēkmēm.
ģenitaloīds Attiecīgs uz pirmatnējām gametām, spējīgām attīstīties par abu dzimumu seksuāliem elementiem.
bronhopulmonāls Attiecīgs uz plaušām un bronhiem.
ideoģenētisks Attiecīgs uz psihisko darbību, kurā primārās maņu uztveres tiek pārveidotas par idejām.
grafomotorisks Attiecīgs uz rakstīšanas kustībām.
hipnopompisks Attiecīgs uz vīzijām, ko redz pirms pamošanās.
enterorenāls Attiecīgs uz zarnām un nierēm.
dentilabiāls Attiecīgs uz zobiem un lūpām.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
vurvulēt Attiecina arī uz tetera un dažu citu putnu balss skaņām.
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
situācija attieksmes starp reālijām (situācijas dalībniekiem), ko valodā atspoguļo vārdu savienojums, teikums vai teksts.
vainošanas kultūra attieksmju un uzvedības kopums, kam raksturīga cilvēku vai grupu kaunināšana, kritizēšana un vainošana par pieļautajām kļūdām.
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
atsārņošana Attīrīšana no atkritumvielām, sārņiem.
atsēnalot Attīrīt no sēnalām (graudus).
sagrūbāt attīrīt no sēnalām un noapaļot miežu graudus.
nosūnot Attīrīt no sūnām.
izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
filtrventilācija Attīrīta gaisa pievade ar ventilatoriem caur filtrēšanas iekārtām.
atkrāsoties Attīrīties no krāsām.
izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piemēram, talantam, spējām, dotībām).
psihiskās un fiziskās aiztures attīstības aizkavēšanās, kas saistīta ar indivīda organisma nepilnībām vai trūkumiem audzināšanā.
shizogīrija Attīstības anomālija, kas izpaužas ar plaisām smadzeņu vītnēs.
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
fokomēlija Attīstības kroplība, kad plaukstas un pēdas sākas no pleciem un gūžām.
sinaktoze Attīstības kroplība, kas radusies, ķermeņa daļām saaugot kopā.
biofāze Attīstības laika posms, kurā veidojas zināms orgāns, vai arī noteikts moments, kādas parādības attīstībā, formas vai stāvokļa maiņā.
aizmetnis Attīstības sākuma forma (lapām, zariem u. tml.).
aizmetnis Attīstības sākuma forma (organismam vai tā daļām).
dizigotisks Attīstījies no divām vienlaicīgi apaugļotām olšūnām.
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki.
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt.
aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
vecāku atvaļinājums atvaļinājums, kuru var izmantot viens no vecākiem pēc dzemdību atvaļinājuma beigām.
derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
hibrīdtermins Atvasināts termins vai salikteņtermins, kas darināts no dažādu valodu cilmes sastāvdaļām.
saulrietņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera"), ilggadīgi augi, biezām lapām, sagrupētām rozetē, aug smilšainās augsnēs, sausās vietās.
atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē); rast ies (par domām, atmiņām).
atvāža Atveramais jeb salokāmais (nazis).
atvāžu Atveramais jeb salokāmais (nazis).
starpskriemeļu atveres atveres, kas veidojas starp diviem blakus esošiem skriemeļiem; pa tām iet asinsvadi un nervi.
atvākot Atvērt (bišu šūnas), noņemot tām vaska segumu.
attaisīt Atvērt (grāmatu, lappusi).
atsašķirties Atvērties (par grāmatu, žurnālu u. tml.).
atskleisties Atvērties (patvaļīgi, par grāmatu).
tīkla slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalona modeļa trešais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp transporta slāņa aktīvajiem elementiem (entītijām) un veic datu bloku (pakešu) maršrutēšanu datu pārraides tīklā.
lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību.
iegultā testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa daudzslāņu protokolu realizācijas testēšana, kas notiek bez tiešas piekļūšanas pie šī slāņa robežām.
uzvedības testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju konformances testēšanas veids, ar kura palīdzību nosaka testējamā objekta īpašību atbilstību dinamiskās konformances prasībām.
pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām.
transporta slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina drošu un no kodēšanas neatkarīgu datu apmaiņu starp sesijas slāņa entītijām, izmantojot tīkla slāņa servisu.
protokols "Starpsistēma-starpsistēma" atvērto sistēmu sadarbības maršrutēšanas protokols, kas nodrošina gan atvērto sistēmu sadarbības, gan arī intertīkla protokolu prasībām atbilstošu pakešu maršrutēšanu.
atpekelēt Atvest ar mantām, iedzīvi (šurp, atpakaļ).
atvadāt Atvest pa daļām, vairākos paņēmienos; vairākkārt vest.
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
bīdlāde Atvilktne; bīdāma lāde.
atvandīt Atvirzīt prom (no kā), pagriezt, atsvaidīt projām.
atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām (no kā galvenā).
PC Atzīme uz telegrammām ar nozīmi: paziņot nosūtītājam saņemšanas atzīmi.
remarka Atzīme, piezīme grāmatas lappuses malā.
mēraparāta skala atzīmju sakopojums, kas veido noteiktu mērāmo lielumu secību un apjomu.
psihognostika Atziņa par konkrētas cilvēka personības psiholoģiskām īpatnībām tās izpratnei vai ietekmei.
bioloģisms Atziņas teorijas virziens, kas atziņu un garīgo darbību vispār atvedina no bioloģiskām funkcijām.
gāzt cauri (eksāmenā) atzīt eksaminējamā zināšanas par neapmierinošām.
prezumēt Atzīt faktu par juridiski neapšaubāmu, kamēr netiek pierādīts pretējais (piem., nevainīguma prezumpcija kriminālprocesā).
nosodīt Atzīt par noraidāmu, nopeļamu; izpaust šādu atzinumu.
uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
atzvalas Atzveltne uz ragaviņām.
atzvales Atzveltne uz ragaviņām.
atvals Atzveltne, ko uzliek ragavām, lai ērtāk sēdēt.
kurgans Atzveltnis ragavām.
sīna audekla garuma mērs, metot velkus uz sienas (šķērsām no tapas līdz tapai).
mizlainis Audeklls, kas austs ar trijām vai četrām nītīm.
šķērsaudi Audi, tos audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju.
resīveris Audioaparatūras bloks, kurā apvienoti divi komponenti, piem., pastiprinātājs ar vairākām ieejām un izejām un tūneris.
resīvers audioaparatūras bloks, kurā apvienoti divi komponenti, piemēram, pastiprinātājs ar vairākām ieejām un izejām un tūneris.
perilobulīts Audu iekaisums ap plaušu daiviņām.
abiritācija Audu kairināmības, uzbudināmības samazināšanās.
hepatizācija Audu konsolidācija par aknām līdzīgu masu; novēro plaušās pneimokoku pneimonijas gadījumā.
imbibīcija Audu piesūcināšana ar šķidrumā izšķīdinātām vielām.
simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts.
šķērssiena Audu veidojums starp organisma daļām; starpsiena (2).
starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
pievilkums Auduma krokojums; savilkums (apģērbam, tā daļām).
komplicētais auduma pinums auduma pinums, ko iegūst no vairākām šķēru un audu sistēmām.
trinītis auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts; audums, kam ir šāds pinums; saržs.
plācīte Auduma pinums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus; šādā pinumā austs audums; plācītis.
plācītis Auduma pinums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus; šādā pinumā austs audums.
šķērsskujiņa Auduma raksts, kas atgādina šķērsām novietotas skujas.
slokatnes Auduma raksts, kurā velku dzijas nītīs ir pa divām kopā.
slokātne Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums; plāce.
slokotne Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums; plāce.
slokātnis Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums.
impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālām rieviņām.
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
actains Audums, adījums ar citas krāsas actiņām.
daldarainis Audums, arī lakats ar lielām rūtīm.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
tehniskais audums audums, ko izmantotehniskām u. tml. vajadzībām.
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām (kā) kārtām.
māsiņaudums Audums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus.
šūniņaudums Audums, kura sējums veido padziļinājumus un paaugstinājumus, līdzīgi bišu šūnām.
divkārtnīšu Audums, kuru aužot izmanto speciālu nīšu iekārtojumu ar īsacainām un garacainām nītīm.
izaudums Audums, tā dekoratīvais noformējums, bārkstis gar sagšas, villaines malām.
fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
ksantofibroma Audzējs ar ksantomas šūnu grupām un saistaudiem; bieži lokalizējas locītavu kapsulās, cīpslu makstīs un ādā.
neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos.
angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma.
hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū.
aldosteronoma Audzējs, kas attīstījies no aldosteronu secernējošām virsnieru garozas šūnām.
argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā).
gonioma Audzējs, kas attīstījies no dzimumšūnām.
angiopericitoma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija; starp iegarenām, ovālām vārpstveida šūnām atrodas kontraktilas šūnas - pericīti.
luteoma Audzējs, kas cēlies no dzeltenā ķermeņa šūnām; producē progesteronu.
retikuloendotelioma Audzējs, kas cēlies no retikuloendoteliālās sistēmas šūnām.
fibroblastoma Audzējs, kas cēlies no saistaudu šūnām.
branhioma Audzējs, kas saistīts ar žaunu loku vai attīstījies no embrionālo žaunu epitēlija atliekām.
feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes.
insulinoma Audzējs, kas sastāv no aizkuņģa dziedzera saliņu šūnām.
pleohromocitoma Audzējs, kas sastāv no dažādas krāsas šūnām.
cilindradenoma Audzējs, kas sastāv no deģenerētām adenomas šūnām un hialīnās vielas cilindru veidā.
tekstoma Audzējs, kas sastāv no diferencētām šūnām.
endotelioma Audzējs, kas sastāv no endotēlijam līdzīgām šūnām vai sākas no limfvadu, sīko asinsvadu vai serozo dobumu endotēlija.
gangliocitoma Audzējs, kas sastāv no ganglijšūnām.
miocitoma Audzējs, kas sastāv no muskuļšūnām.
blastocitoma Audzējs, kas sastāv no nediferencētām šūnām.
oligodendroblastoma Audzējs, kas sastāv no nenobriedušām oligodendroglijas šūnām.
hromatoforoma Audzējs, kas sastāv no pigmentšūnām.
epitelioblastoma Audzējs, kas sastāv no primitīvām epitēlijšūnām.
retikuloma Audzējs, kas sastāv no retikuloendoteliālām šūnām (monocītiem).
rabdomioma Audzējs, kas sastāv no šķērssvītroto muskuļu šķiedrām.
hondroblastoma Audzējs, kura šūnām ir sliecība diferencēties par skrimšļa šūnām.
hordoblastoma Audzējs, kura šūnas diferencējas par šūnām, kas līdzīgas notohordas šūnām.
konvikts Audzēkņu internāts pie katoļu ģimnāzijām un teoloģiskām fakultātēm.
vidējais koks audzes vērtējuma rādītājs, ko izsaka ar novērtētās audzes aprēķinātajām vai uzmērītajām vidējām dimensijām - augstumu, caurmēru un tilpumu.
brīvās audzināšanas metodes audzināšana, kurā prasības tiek pieskaņotas katra bērna īpašībām, nelietojot piespiedu metodes vai sodus.
Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m.
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām.
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām.
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m.
Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī.
Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs.
Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m.
Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m.
Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m.
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis.
Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta.
Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā.
Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava.
Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m).
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā.
kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai.
vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās.
zedeņu audi auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
interkalārā augšana auga augšana garumā, daloties meristēmām.
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
hipokotils Auga dīgsta stumbriņa daļa no saknes kakla līdz dīgļlapām.
kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem.
negatīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība virzienā projām no kairinātāja.
Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām).
augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu).
šķirtvainaglapji Augi ar brīvām, nesaaugušām vainaglapām.
sklerofīti Augi ar koksnainu vasu un sīkam, cietām lapām, piem., kaķpēdiņas.
fanerogāmi Augi ar redzamiem dzimumvairošanās orgāniem (pretstatā kriptogāmiem).
skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
pteridofiti Augi ar vēdekļveida lapām; paparžaugi.
izokontas Augi, dažas zaļaļģes ar vienāda lieluma skropstiņām.
mezotrofiskie augi augi, kas aug barības vielām vidēji bagātās augsnēs un ir sastopami vidēji auglīgos mežos — lānā, damaksnī, slapjajā damaksnī, niedrājā, dumbrājā, mētru ārenī, šaurlapju ārenī un kūdreņos.
eitrofiskie augi augi, kas aug tikai trūdvielām un minerālvielām bagātā augsnē.
humusaugi Augi, kas dabiskos dzīves apstākļos uzņem barībai organiskus savienojumus no beigtu organismu atliekām (trūdiem) un dzīvo šais trūdos.
mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu.
oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī.
sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
čaja augi augi, ko vāca tējām un ārstniecībai.
dižsporas Augiem ar divējādām sporām lielās sporas, kas attīstās makrosporangijos un dīgstot rada sievišķos pirmdīgļus; makrosporas.
melnzeme Auglīga, trūdvielām bagāta augsne.
īga Auglīgais nogulums, kas pēc plūdiem paliek uz pļavām.
somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
miops Auglis ar divām kopā saplūdušām galvām, no kurām viena ir rudimentāra.
heterocefālis Auglis ar divām nevienāda lieluma galvām.
heteroprozops Auglis ar vienu galvu un divām sejām.
simpods Auglis ar vienu nepilnīgi attīstītu kāju vai kopā saaugušām kājām.
opocefāls Auglis bez mutes un deguna, ar rudimentāru žokli, vienu vai divām kopā saplūdušām orbītām.
rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām.
nedzīvi dzimušais auglis, kurš piedzimis nedzīvs pēc pilnām 22 grūtniecības nedēļām.
bezsēkle Auglis, oga bez sēklām.
fetopātija Augļa saslimšana laikā no grūtniecības 4. mēneša līdz dzemdībām.
gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu.
kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm.
peridijs Augļķermeņa vai vispār spornešu čaula daudzām sēnēm; sastāv no vienas vai daudzām šūnu kārtām.
ksenokarpija Augļu attīstīšana pēc ksenogāmijas, krustiskas apputekšņošanas.
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām).
iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām.
iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
izaugties Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām.
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
spraukties Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) - par augiem, to dalām.
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
uzaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to dalām).
pieaugties Augot sasniegt pilngadību; augot sasniegt zināmu lieluma vai brieduma pakāpi.
stīgot Augot veidot stīgas (par augiem); būt ložņājošam (par augiem, to daļām).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām).
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest.
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām.
lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
cietlapis Augs ar cietām lapām.
kārtainis Augs ar kārtām, piem., sīpols, kāpostgalva.
lepauši Augs ar lielām lapām, kas aug mitrās vietās un tiek izmantots cūku barībai.
mīkstlapis Augs ar mīkstām lapām.
raganzāle Augs ar pārdabiskām īpašībām.
robaine Augs ar robainām lapām.
parazītaugs augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām (piemēram, vijas, biezlapes).
oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs.
kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
eitrofikācija Augsnes bagātināšanās ar barības vielām un attiecīgajam augsnes tipam netipisku augu sugu ieviešanās.
augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām.
milons Augsnes fumigants ar insekticīdām, nematocīdām un herbicīdām īpašībām.
trapekss Augsnes fumigants ar nematocīdām, insekticīdām, fungicīdām un herbicīdām īpašībām.
lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju.
augsnes auglība augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām.
humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām.
šķīvošana Augsnes virspusējas (4- 10 cm dziļas) apstrādes paņēmiens, ķo izdara ar šķīvju lobītājiem, šķīvju ecēšām.
noskalotās augsnes augsnes, kurām pa nogāzēm tekošie ūdeņi pilnīgi vai daļēji nonesuši virsējos horizontus.
kornete Augsta diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers).
Tīrais purvs augstais purvs Seces pagastā, platība - 787 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m, zem kūdras vietām sapropelis, iegūst frēzkūdru.
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs.
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm.
smaile Augstākā (kā, piemetām, procesa, darbības) pakāpe.
virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām); augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm); arī hegemonija.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem, to daļām); arī pilngatavība.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
Rādža joga augstākā jogas forma, kas spējot radīt ar sajūtām nesaistītu uztveri un ļaujot sasniegt tiešu Dievišķās realitātes uztveri.
ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.).
rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
Omams Augstākā radītāja dievība vienai no četrām galvenajām Dienvidvenecuēlas janomamu cilšu grupām.
parlaments augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm.
ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve.
erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls).
luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
gjokuro augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām.
bazīdiju sēnes augstākās sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un sporas veidojas uz bazīdijām.
kormofiti Augstākie augi (sūnas, papardes, ziedaugi); to organisms sastāv no saknēm, stumbra un lapām.
salondāma Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm.
zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas.
desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži.
vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm.
ciparkasete Augstas kvalitātes magnētiskā lente, kas ievietota standartizmēra kasetē ar ierakstaizsardzības un standartformāta nodrošināšanas iespējām.
stereoplanigrāfs Augstas precizitātes universālais stereofotogrammetrijas instruments, kuru lieto topogrāfisko karšu un plānu sastādīšanai un fototriangulācijas tīklu izveidošanai pēc stereoainām.
nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām.
gaišs Augsti attīstīts (par prātu, spējām).
Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri.
Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi.
Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m.
čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai.
alpīna josla augstkalnu josla ar kalnu pļavām; plašākā nozīmē - visa josla, kas atrodas kalnos virs mežu joslas.
triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs viena spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli.
falsets Augsts vīriešu balss reģistrs; kāda no šī reģistra skaņām; spalga balss.
flageolete Augsts, flautas skaņai līdzīgs tonis, ko rada ar lociņu spēlējams mūzikas instruments, ja stīgām viegli pieskaras ar pirkstu.
spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām).
štagburšoneris Augsttakelēts divmastu šoneris (buru kuģis ar slīpajām burām).
lupatpapīrs Augstvērtīgs papīrs no kokvilnas vai linu lupatām.
ķencele Augšā un apakšā vienādi plats koka trauks ar divi osiņām.
somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga.
intussuscepcija augšanā augšanas veids, kad jaunas sīkākas vielas daļiņas novietojas starp agrākām, vidū, nevis virs tām, un dod tilpuma pieaugumu no iekšas.
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos.
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
augšnazis Augšējais nazis kartona griežamām mašīnām.
bonitēšana augšņu auglības novērtēšana pēc iegūtajām ražām.
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm.
palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes.
slieties Augt (parasti taisni, uz augšu) - par augiem, to daļām.
tīklot Augt tīklveidīgi (par augu dalām, parasti par saknēm, zariem).
staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to dalām).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
apmiglošana Augu aprasināšana putekļiem līdzīgām, ļoti sīkām šķidruma pilītēm.
sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
prosenhima Augu audi, kas sastāv no gareni izstieptām šūnām ar smailiem galiem un pabiezinātu apvalku.
dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
vijolīšaugi Augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām; šīs dzimtas augi.
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
sikatīvs augu eļļu žūšanas katalizators, ko pievieno pernicai, lakām, eļļas krāsām, lai paātrinātu plēves veidošanos.
fitoģeogrāfija Augu ģeogrāfija - zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām.
salizturība Augu izturība pret salnām; atkarīga no augu sugas, šķirnes un attīstības fāzes.
spilvītes Augu matiņi, tievi, bieži dobumoti un caurspīdīgi virsādiņas izaugumi ar vienu vai vairākām šūniņām.
sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi.
ramoļi Augu nosaukums, vietumis āmuļi, arī kumelītes u. c.
ramuliņi Augu nosaukums, vietumis āmuļi, arī kumelītes u. c.
aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas.
akarinoze Augu sakropļojumi, augu pangas un dažādi citi sačervelējumi uz augu, gk. vīnogulāju lapām.
mirmekohorija Augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas).
klase Augu sistemātikā - rindu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
rinda Augu sistemātikā - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
ļemenis Augu slānis, kas pamazām pārklāj aizaugušus ezerus, dīķus, upju līčus.
raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
sīkplankumainība augu slimība, kurai raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām
mozaīkslimība Augu slimība, no kā lapām rodas dažāda izskata un krāsas plankumi.
animalizācija Augu šķiedru apstrāde, tām piešķirot dzīvnieku šķiedru īpašības.
sklereīdas Augu šūnas ar biezām, pārkoksnētām sienām.
kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
ksilēma Augu vadaudu pārkokotā daļa; vada ūdeni un neorganisko sāļu šķīdumus no saknēm uz lapām.
bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija.
līķtrose Augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas.
pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
vairsīpoli Augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā.
bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
iesavilkties Aujot tikt ievirzītam (par kājām apavos).
izvija Aukla (grožiem, pātagai), kas ir uzvīta virsū pārējām auklām.
paternosters Aukla ar sarindotām pērlēm, zīlēm jeb bumbiņām lūgsnu saskaitīšanai; rožu kronis.
grievalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām.
grīvalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām.
grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem.
apvēršana Auklas, saites ievēršana, ievilkšana (visapkārt) - parasti pastalām.
rabas aukliņas, kas piesietas pie burām, lai lielā vējā ar tām sasietu buras mazākas).
spudiņš Aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas, kopā ar kartupeļiem.
spudiņi Aukstā gaļa, pagatavota no teļa vai sivēna galvas un kājām, pieliekot garšvielas.
Kamberlendas mērce auksta mērce no jāņogu želejas, vīna, apelsīnu un citronu sulas un garšvielām.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām.
hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
atsēda Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu.
atsēdnis Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu.
auliski Aulekšiem, ātri; auliskām.
auliskis Aulekšiem, ātri; auliskām.
aulisku Aulekšiem, ātri; auliskām.
aulākām Aulekšiem; aulekām.
auļakiem Aulekšiem; aulekām.
aulakis Aulekšiem; aulekām.
aulekos Aulekšiem; aulekām.
aulekus Aulekšiem; aulekām.
auļikām Aulekšiem; aulekām.
jonis Aumaļām; vienlaikus lielā daudzumā.
aumaļās Aumaļām.
aumaļiem Aumaļām.
aumaļis Aumaļām.
aumaļos Aumaļām.
aumuļām Aumaļām.
nuts Auna zirņi - viengadīgs pākšaugs ar ēdamām sēklām; kultūraugs.
pūcīši Auniņi; arī jebkuri augi, kam augļi ar pūkām.
bucis Auns; vietām arī zirga nosaukums.
aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām.
kāpt Aust (par dienu); kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
izstaiga Austrālijas aborigēnu dzīvē - rituāla ekskursija pa neapstrādātām, krūmiem aizaugušām vietām.
kungarankalpas Austrālijas aborigēnu vārds pirmsencēm un varonēm - septiņām māsām.
spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām.
australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
mikronēziešu valodas austronēziešu valodu saimes grupa, pie nozīmīgākajām no tām pieder kiribatiešu valoda (ofic. val. līdzās angļu val. Kiribati).
filipīniešu valodas austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas apakšgrupa; nozīmīgākā no tām ir tagalu valoda, ko sauc arī par filipīniešu valodu.
polinēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; pie tām pieder maoru, taitiešu, havajiešu, tongiešu, samoāņu u. c. valodas.
Vilksa Zeme Austrumantarktīdas daļa (angļu val. "Wilkes Land"), atrodas starp 100. un 142. austrumu garuma grādu, zemledus rejjefā plaši pacēlumi mijas ar dziļām ieplakām, ledāja virsa 2000-2500 m vjl., ledus biezums ieplakās - >3000 m.
palaioāziāti Austrumāzijas pirmiedzīvotāji, kas tālā senatnē sastādījuši zināmu rases vienību, bet vēlāk, sajaucoties ar citām rasēm, pārveidojušies un izzuduši.
kānūns Austrumnieku stīgu instruments, trapecveidīgs ar zarnu stīgām, kuras trinkšķināmas ar plektru.
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm.
pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu.
Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem.
beregiņas Austrumslāvu mitoloģijā – dabas dievības, mežu un ūdens stihijas personifikācija, līdzīgas nārām.
kontaktions Austrumu baznīcā - himna, kas veidota no strofu rindām un paredzēta liturģiskai lietošanai; īpaši izplatīti 6.-7. gs., no 8. gs. tos pakāpeniski aizstāja kanoni.
euchologions Austrumu baznīcas galvenā rituālu grāmata, satur liturģijas mesām un sakramentiem, lūgšanas utt.
platans Austrumu kļava, skaists koks lielām lapām.
iridodiagnostika Austrumu medicīnas metode - organisma patoloģisko stāvokļu noteikšana pēc acs varavīksnenes izmaiņām.
stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
bazārs Austrumu pilsētas tirgus laukums ar tirgotavām ap to.
saba austrumu tautām - maiss no veselas dzīvnieka ādas kumisa, vīna, ūdens glabāšanai un pārvadāšanai.
šakšuka Austrumu tautu ēdiens - no tomātiem, čili, sīpoliem un olām gatavots sautējums.
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties.
albaris Aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai tāds pats dzīvnieks.
mikroautobuss autobuss ar 6-17 sēdvietām un garumu no 6,0 līdz 7,5 m.
divstāvu autobuss autobuss, kam ir arī otrais stāvs ar sēdvietām un kāpnēm autobusa iekšpusē.
posmainais autobuss autobuss, kas sastāv no divām ar cietu šarnīru savienotām sekcijām, kuras kopā veido pasažieru salonu.
elektrobuss autobuss, kura dzinējs tiek darbināts ar elektrisko strāvu no akumulatoru baterijām.
taksobuss Autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
aristoģenēze Autoģenētiska koncepcija, kas apgalvo, ka evolūcija notiek bez dabiskās izlases, iekšēju radošu stimulu ietekmē un neatkarīgi no vides pārmainām.
gāziniece Automašīna, kura darbināma ar dabas gāzi.
homeostāze Automātiem un dzīvām būtnēm piemītošs mehānisms, kas tos stabilizē attiecībā pret mainīgu ārējo vidi.
hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību.
svārstību slāpētājs automātiska ierīce brīvo svārstību slāpēšanai – gaisakuģa svārstību samazināšanai ar nekustīgām aerodinamiskām virsmām vai ar automātiskām vadības ierīcēm.
automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
elastīga automātiska līnija automātiska līnja, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
ALEPH Automātiska paplašināma bibliotēku programma (angļu "Automated Library Expandable Program").
matricprinteris Automātiska rakstāmmašīna, kas izraksta datorā ievadītu tekstu, ar rakstīšanas galviņas adatiņām mehāniski piespiežot kopējamo lenti pie papīra.
autooperators Automātiskais manipulators ar nemaināmu darbības programmu detaļu vai sagatavju pārvietošanai.
sikometrs Automātisks papīra mitruma mērītājs, kura darbība pamatojas uz papīra dielektriskās konstantes izmaiņām (no 2,0-3,5 sausam papīram un līdz 81,7 ūdenim).
sēmagrafs Automātisks salicējs, kas ar īpaša veida rakstāmmašīnu iedarbina Mergenthalera saliekamo mašīnu.
sporta automobilis automobilis ar izmaiņām, kuras reglamentē Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), paredzēts dalībai sacensībās.
daudzasu automobilis automobilis ar vairāk nekā divām asīm; tam ir labāka pārgājība, ilgāks riepu un automobiļa tiltu darbmūžs, daudzasu automobilis labāk saglabā ceļa segumu; pašizmaksa un ekspluatācija ir dārgāka.
autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm.
autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem.
sanitārais automobilis automobilis, kas aprīkots ar medicīniskās palīdzības sniegšanas iekārtām.
gāzģeneratora automobilis automobilis, kura motoru baro ar automobilī uzstādīta gāzģeneratora ražotu gāzi; gāzģeneratorā sadedzina iepriekš sagatavotu cieto kurināmo (malku, ogles, kūdru).
automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu.
lonžerons Automobiļa rāmja garenā sija.
šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
spēka palīgiekārta autonoma gaisakuģa iekārta enerģijas padevei tā sistēmām uz zemes vai lidojumā avārijas gadījumos.
Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā.
blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
kopiraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
kopīraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
aspalasoms Autositisks kroplis ar vēdera apakšējo orgānu laterālu vai mediālu eventrāciju u. c. deformācijām.
drifts Autosporta sacensību veids uz šosejas tipa trases, kurā galvenais ir automašīnas kontrole vadāmā sānslīdē un rezultāts tiek vērtēts pēc tādiem kritērijiem kā leņķis, ātrumsjosla, prezentācija.
priekškodinājums Autotipiju kodinājumā pirmais īsais kodinājums, pēc kura kodinātājs regulē un labo pēc oriģināla kodināmo plāksni; piekodinājums.
piekodinājums Autotipiju kodinājumā pirmais īsais kodinājums, pēc kura kodinātājs regulē un labo pēc oriģināla kodināmo plāksni.
karnete Autotransporta kravu pārvadājumu muitas dokuments, kas atļauj pārvadāt preces pāri valstu robežām, nemaksājot muitas nodevas katrā atsevišķā valstī.
salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus.
krēpjauzas Auzu šķirne ar lielām skarām.
šeikstaines Auzu šķirne ar uz visām pusēm sazarotām skarām.
zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte.
četrminas Aužamās stelles ar četrām paminām.
ausles Aužamo stāvu koka detaļas, starp kurām ievieto aužamo šķietu.
līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai.
āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis.
bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
jasna Avestas otrā grāmata, kurā izklāstīti zoroastrisma kulta pamati.
bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti.
videvdats Avestas pirmā grāmata, ko lasa zoroastriešu nakts dievkalpojumos.
amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni.
degtvertne Aviācijas munīcija, kas paredzēta pretinieka dzīvā spēka un kara tehnikas iznīcināšanai ar aizdedzinošām vielām.
lidotājs Aviācijas personālsastāva daļa, kas ir speciāli sagatavota un tieši piedalās lidojumos ar lidmašīnām, helikopteriem u. c. lidaparātiem kā ekipāžu locekļi.
šķembu bumba aviobumba, kas sastāv no vairākiem simtiem mazu bumbu kopējā apvalkā un katra no tām satur lielu skaitu lodīšu un metāla šķembu.
pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai.
numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei.
kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās).
Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm.
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
Oļu avots avots Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, pie Dzelveskalna alām.
fontinālijas Avotu jeb aku svētki senajā Romā, ko svinēja 13. oktobrī par godu avotu nimfām.
kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas.
spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus.
šifers Azbesta (1 daļa) un portlandcementa (6-8 daļas) maisījums, ko sajauc un žāvē uz īpaša auduma veido noteikta biezuma plāksnēs un saspiež zem 300 atmosfērām.
hrizotils Azbesta paveids ar ļoti labām tehnikā izmantojamām īpašībām.
azbohetinakss Azboplastiķis ar azbesta papīra pildvielu; lieto zemsprieguma iekārtu elektroizolācijas detaļām.
mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks.
šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns.
šurs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa lirisku noskaņojumu.
segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas.
čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu.
bajatišizars Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa skumjas.
rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu.
humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters.
mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā.
badsstakle Badakāsis, rīma, āmrija.
izkārot badīgam, nepieēdināmam būt
mērdīt Badināt vai lēnām indēt.
gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
blenoreja Bagātīga gļotu vai strutu atdalīšanās no iekaisušām gļotādām, galvenokārt no konjuktīvas.
hidroreja Bagātīga ūdeņaina sekrēta atdalīšanās no gļotādām.
bilžu grāmata bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
altārskapis Bagātīgi izrotāts skapis virs altāra, parasti trīsdaļīgs (triptihs), kura sānu daļas rotātas ar skulptūrām vai gleznojumiem.
saišķu pīlārs bagātīgi profilēts balsts, kas no visām pusēm ir papildināts ar pilastriem, puskolonnām, trīsceturtdaļkolonnām u. tml.
flotācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz izejvielu minerālo sastāvdaļu ūdens slapināšanas atšķirībām, sevišķi pēc apstrādes ar flotācijas šķidrumiem; daļa minerālu kopā ar putām pāriet koncentrātā (derīgais produkts), daļa paliek ūdenī (atkritumi).
magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam).
brāķmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
brakulainis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
brammanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
brasmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
braucmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
tafefobija Bailes no bērēm un ar tām saistītā rituāla.
onanofobija Bailes no cilvēka psihei un veselībai kaitīgām sekām, ko var radīt onānisms.
teofobija Bailes no Dieva un Dieva dusmām.
tokofobija Bailes no dzemdībām.
zoofobija Bailes no dzīvniekiem, biežāk no noteiktas sugas (piem., kaķiem, vistām u. c.).
bibliofobija Bailes no grāmatām, bibliotēkām.
kairofobija Bailes no jaunām situācijām, kas saistītas ar vietas maiņu, svešinieku parādīšanos, bailes no apstākļiem, kas prasa palielinātu uzmanību.
motofobija Bailes no mītiem un pasakām.
dekstrofobija Bailes no priekšmetiem vai personām, kas atrodas pa labi.
peirafobija Bailes no publiskas uzstāšanās, eksāmenu kārtošanas.
aknefobija Bailes no pumpām uz sejas.
arahibutirofobija Bailes no riekstu eļļas pielipšanas pie aukslējām.
traumofobija Bailes no traumām.
gnozifobija Bailes no zināšanām.
patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt.
dairs Baiss, nezināms.
Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
čuks Bakstāmais kociņš.
čuka Bakstāmais koks (ar ko krāsnī ogles apjaukt).
aturķēt Bakstot, ar grūtībām un sarežģītu paņēmienu palīdzību atvērt.
azotobakterīns Bakteriāls mēslošanas līdzeklis, ko lieto gk. organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
gimnobaktērija Baktērija bez viciņām.
fotobaktērijas Baktērijas ar bioluminiscences spējām.
porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus.
bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem.
diplokoki Baktērijas, kurām ir divu kopā saaugušu lodīšu forma; pie tiem pieder gonokoki un pneimokoki.
hemosintēze Baktēriju barošanās veids - process, kurā baktērijas no neorganiskām vielām sintezē organiskas vielas, izmantodamas neorganisko vielu oksidēšanās gaitā radušos ķīmisko enerģiju.
dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē.
sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem.
sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres.
balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
basija Balandu dzimtas ģints ("Bassia"), viengadīgi lakstaugi ar pamīšus sakārtotām lapām, 8-10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām.
baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Semara Bali iedzīvotāju mitoloģijā - mīlas dievs, kurš mīt peldošajās debesīs, otrajās no sešām, kas atrodas virs zemes.
balenis Balināmais audekls, balā (uz bala) noliktais audekls.
ozonīns Balināmais līdzeklis, ko gatavo sajaucot kolofonija šķīdumu terpentīna eļļā ar kālija sārmu un pieliekot 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu.
ārējā ballistiska ballistiskas daļa, kurā noskaidro nevadāmu šāviņu kustības likumsakarības gaisā.
ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas; attiecīgā baložu šķirne.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; gāmurs.
atklāta balsošana balsošana bez biļeteniem un urnām (parasti, paceļot roku).
balsošana pa pastu balss nodošana ar pasta starpniecību, ko var izdarīt zināmu laiku pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā.
Parthenocissus inserta balstāmā mežvīna "Parthenocissus vitacea" nosaukuma sinonīms.
Parthenocissus vitacea balstāmais mežvīns.
nest Balstīt ķermeni (kādā kustībā) - par kājām.
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
kustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim pārvietoties pa pieskari kontakta virsmām, pieļaujot tikai normālo reakciju.
greizskanis Balsvedības paņēmiens, kad divu blakus akordu dažādās balsīs atrodas vienas un tās pašas pakāpes skaņas, bet ar dažādām alterācijas zīmēm.
luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni.
starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes.
baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs.
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
āmals Baltais āmulis ("Viscum album").
amolis Baltais āmulis ("Viscum album").
amols Baltais āmulis ("Viscum album").
amulis Baltais āmulis ("Viscum album").
amuls Baltais āmulis ("Viscum album").
aumulis Baltais āmulis ("Viscum album").
omaliņš Baltais āmulis ("Viscum album").
ramols Baltais āmulis ("Viscum album").
Viscum album baltais āmulis.
perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem.
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
būvsūnas Baltas sūnas, ko lietoja māju būvēšanā un citām vajadzībām.
kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām.
baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
zirga pazīmes balti bezpigmenta laukumi uz zirga galvas vai kājām.
Acta Baltica Baltijas institūta gadagrāmata, publīcēja pētījumus par Baltijas valstīm, 1962.-1980. g. iznāca 19 laidieni, neregulāri tika izdota arī vēlāk.
Veinameri Baltijas jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu, platība - 2200 km^2^, garums - 85 km, platums - 6-35 km, lielākais dziļums - 24 m.
Kurkses šaurums Baltijas jūras šaurums Igaunijas ziemeļrietumos, Harju apriņķī, starp Pakri salām un kontinentu.
Rujevits Baltijas slāvu mitoloģijā - kara dievs, ko attēloja ar septiņām sejām.
akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē.
balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
baltkrētis Baltkrēpis - zirgs ar baltām (vai ļoti gaišām) krēpēm.
zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru.
alba Balts tērps, ko ģērba jaunkristītiem pēc kristībām.
leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts.
zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
baltstare Baltskare, epitets auzām.
senlatvieši Baltu ciltis un tautības, no kurām izveidojās latviešu tautība.
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā.
latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē.
sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados.
zemgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām; runāta 1. gt. un 2. gt. sākumā galvenokārt Rietumzemgalē un tai tuvākajos Lietuvas novados.
rīslings Baltvīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
bdellijs Balzama sveķi no atsevišķām balzamkoka sugām Āfrikā un Indijā.
balzamīņaugi Balzamīņu dzimta - gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, tropos, 2 ģintis, >800 sugu.
kakažneica baļķis koka guļbūvē zem spārēm (kakažām).
šķērsbaļķis Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
cepurbaļķis Baļķis, ko ēku būvējot, liek uz aplodām.
pabūklis Baļķu bīdāmā, veļamā, ritināmā kārts.
vantēt Baļķus vedot sasiet ar virvēm lielās ragavas ar mazajām.
sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas.
indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna.
kobza Bandūrai līdzīgs sens ukraiņu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas.
banjo Bandžo - strinkšķināmais stīgu instruments.
banja Bandžo – strinkšķināmais stīgu instruments.
bendžo Bandžo – strinkšķināmais stīgu instruments.
banneris Baneris - reklāmkarogs; norobežota reklāma www lapā, kas parasti izvietota tās augšmalā.
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu.
avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu.
bankas garantija bankas galvojums par sava klienta maksātspēju, kas klientam dod iespēju saņemt kredītu no trešām personām.
naudas akreditīvi bankas izsniegtās kredītvēstules personām, kas iemaksājušas noteiktu summu, lai norādītajā laika posmā varētu saņemt naudu citā bankā vai valstī.
korespondenti-nostro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, kur grāmato otrai bankai dotos rīkojumus (uzdevumus).
ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm.
bantamvistas Bantāmas - pundurvistu suga.
bentamvistas Bantāmas – pundurvistu suga.
bentemas Bantāmas – pundurvistu suga.
bentemvistas Bantāmas – pundurvistu suga.
benthamas Bantāmas – pundurvistu suga.
duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem.
suti Bantu tauta Āfrikas dienvidos; runā soto valodā, kas pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši; basuti.
zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
bastonāde Barbariska cilvēku sodīšana - sišana ar nūju pa kāju pēdām un muguru.
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām.
Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs.
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
ēdināšanas pilnvērtīgums barības devu atbilstība ēdināšanas normu prasībām.
cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām.
ovomaltīns Barības preparāts, ko gatavo no olām, iesala ekstrakta, kakao un piena.
insalivācija Barības sajaukšana ar siekalām košļājot.
inviskācija Barības sajaukšana ar siekalām košļāšanas laikā.
fāžveidīgā putnu ēdināšana barības sastāva izmaiņas atkarībā no putnu ganāmpulka vidējās produktivitātes izmaiņām.
eitrofisks Barības vielām bagāts.
baristers Baristrs - advokāts ar tiesībām uzstāties Anglijas augstākajās tiesās.
piekaras Bārkstis, izrotājumi gar lakatu un villaiņu malām.
basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā.
fontanžs Baroka laikmetā - augsta, vairākstāvīga dāmu galvasrota no muslīna, mežģīnēm un lentēm uz stiepļu karkasa; bija modē 1680.-1720. g.
auzot Barot ar auzām.
ēža Barotavas redeles, caur kurām iebāžot galvu cūkas tiek pie siles.
varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
bartramia Bartrāmijas - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints.
bartramiaceae Bartrāmiju dzimta - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta.
gludā bartrāmija bartrāmiju suga ("Bartramia ithyphylla").
sprogainā bartrāmija bartrāmiju suga ("Bartramia pomiformis").
rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši.
baskāju Basām kājām.
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
aizpausties Baumām nokļūt līdz (kam).
piebaurot Baurojot piepildīt ar skaņām (ko).
dzelzāmurieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
dzelzāmurnieki Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
Bavārija Bavārijas brīvvalsts - federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayern"), viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, platība - 70549 kvadrātkilometri, 12444000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Minhene.
gigantbruģis Bazalta, retāk andezīta lavas plato virsma, kas saposmota vertikālām plaisām.
pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu.
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu.
melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda.
lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli.
briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
autokefālija Baznīcas patstāvība, organizatoriska neatkarība no citām tās pašas konfesijas baznīcām.
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
stumt Bāzt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu.
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
čama Bedre atkritumiem un samazgām.
botrijas Bedrītes vai rievas dažu lenteņu galvgalā, ar kurām tie piesūcas pie saimniekorganisma.
bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus.
karaliskā begonija begoniju suga ("Begonia rex"), kuras daudzi hibrīdi ir izplatīti dekoratīvi telpaugi ar krāšņām lapām
izbēgt Bēgot tikt projām (no kā); bēgot panākt, ka nenotver.
mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem).
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
pāriet Beigties bez nevēlamām sekām.
jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
bekrosēšana Bekkross - hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām.
rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas.
Belgaona Belagāmvi – pilsēta Indijā, Karnātakā.
Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa; runā flāmu valodā, ticīgie - katoļi.
greizkāpe Bemols, pazemināmā zīme.
bendī Bendijs – komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un bumbiņu.
benediktionārijs Benediktionāls – katoļu liturģijas grāmata ar svētīšanas formulām.
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
benīte Berete, kapuce – apaļa cepure bez malām; bene.
maternohemoterapija Bērna ārstēšana ar mātes asins injekcijām.
ārlaulības bērni bērni, kas piedzimuši nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimuši pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
impuberes Bērni, sevišķi mazgadīgie, kas nav sasnieguši zināmu pilngadību.
bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
apgādājamais bērns bērns, kurš kādai personai(-ām) vai valstij jānodrošina ar iztiku un jāaudzina.
purza Bērns, kurš notraipījies ar ēdiena atliekām.
tēvspalviņa Bērns, kurš pēc rakstura īpašībām ir ļoti līdzīgs tēvam.
laukaža Bērns, kurš vienmēr vēlas dzīvoties ārpus telpām.
paidiatrija Bērnu ārstniecība; zinātne par bērnu slimībām.
ķiņģelis Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras); ķiņķēziņi.
ķiņķēziņi Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras).
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā).
rotaļvieta Bērnu rotaļām paredzēta vieta.
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu.
spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu.
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
kubucis Bērza tāss trauks ar vāku, ogām vai tabakai.
slošzari bērza zari slotām.
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
berzes variators berzes pārvads ar nepārtraukti maināmu pārnesumskaitli.
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām.
melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis.
skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
lazda Bērzu dzimtas ģints ("Corylus"), krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos.
repis bērzu piepe, no kuras gatavoja posu šķiltavām.
bērzaugi Bērzu rindas dzimta, kokaugi ar vienkāršām lapām, 6 ģintis, \~130 sugu.
kurcumi Bērzu sulu putas; netīrumu virskārta, kas rodas, sulām tekot.
ģipšbetons Betons, ko izgatavo no ģipša saistvielas, minerālām (galvenokārt porainām) un organiskām (zāģskaidām, salmu griezumiem u. c.) pildvielām.
skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
bass Bez apaviem un bez zeķēm vai autiem (par kājām); neapauts, kails.
žļembāt Bez apetītes ēst, lēnām košļāt.
ar sausām acīm bez asarām; nespējot raudāt.
acis ir sausas bez asarām; nespējot raudāt.
bezbēdu Bez bēdām; bezbēdīgs.
sans facon bez ceremonijām.
azoisks Bez dzīvām būtnēm, bez dzīvības.
gluds Bez grumbām, izsitumiem, arī bez bārdas (parasti par seju, ādu).
kā cuciks bez grūtībām; bez sarežģījumiem.
dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
nožņeigt Bez kāda ieroča lēnām nogalināt.
skaidrai Bez kļūdām, arī saprotami runāt.
aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
flanēt Bez mērķa pa ielām staigāt apkārt.
piku pikām bez noteiktas kārtības, kā pagadās; juku jukām.
piku pikiem bez noteiktas kārtības, kā pagadās; juku jukām.
kā putns kokā bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
kā putns gaisā bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.
vēsi Bez problēmām; bez grūtībām.
à livre ouvert bez sagatavošanās (lasīt, tulkot); no lapas (dziedāt, spēlēt); _burtiski_: "pēc atvērtas grāmatas".
kā pa sliedēm bez sarežģījumiem, grūtībām.
kā pa sviestu (arī taukiem) bez sarežģījumiem, grūtībām.
kā pa taukiem (arī sviestu) bez sarežģījumiem, grūtībām.
kā pa diedziņu Bez sarežģījumiem, grūtībām.
galvenos vilcienos bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām.
asporozs Bez sporām.
pamanīties bez tīša nolūka paralēli citām darbībām paspēt izdarīt ko neveiklu
ar mierīgu sirdi (arī prātu) bez uztraukuma, bažām.
akefalisks Bez virsraksta; grāmatas un rakstu krājumi, kuru sākumi pazuduši.
basātnē Bez zeķēm vai autiem (par kājām), tikai ar apaviem.
bass Bez zeķēm vai autiem (par kājām).
henna bezakotu lavsonija ("Lawsonia inermis"), augs, no kura lapām iegūst šo krāsvielu.
Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos.
kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu.
kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulām, saldējuma.
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu.
mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā.
bezbilžu Bezbilžu grāmata - grāmata, kurā nav attēlu.
bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs.
aponija Bezdarbības stāvoklis; stāvoklis bez ciešanām.
strukturālais bezdarbs bezdarbs, kas rodas, ja bezdarbnieka dzīvesvieta nav savienojama ar iespējamo darbavietu vai arī viņa darba prasme neatbilst prasībām, kādas izvirza vakantajās darba vietās.
struktūras bezdarbs bezdarbs, kurš radies saistībā ar būtiskām izmaiņām ražošanas un pakalpojumu nozaru nodarbinātības struktūrā.
masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību.
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
apodi Bezkāju pārstāvji citādi kājām vai līdzīgiem orgāniem apbalvotās dzīvnieku grupās.
jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
nātrija hlorīds bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu; vārāmais sāls.
pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
halīts bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmā sāls; akmeņsāls.
akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas.
dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos.
bezbēns Bezmēns - sviras svari ar bīdāmu atbalsta punktu.
larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās.
sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki.
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m.
Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu.
Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma).
Urmijas ezers beznoteksāļezers Irānas ziemeļrietumos, Armēnijas kalnienē 1275 m vjl., platība — 3900-5900 kvadrātkilometru, garums — 140-150 km, platums — 40-50 km, dziļums — līdz 15-16 m, platība mainās līdz ar pieteku ūdenīguma izmaiņām.
Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
Latvijas Centrālais depozitārijs bezpeļņas akciju sabiedrība, kas iegrāmato, uzskaita un glabā vērtspapīrus.
spārnotā raķete bezpilotu lidaparāts vienreizējam vadāmam lidojumam atmosfērā ar automātisko mērķēšanas sistēmu raķešdzinēju un kaujas lādiņu.
tulipomanija Bezprātīga aizraušanās no tulpēm Hollandē 16. gadsimtā, kuras toreiz bija modē un ar kurām spekulēja pat biržās.
bezripas Bezripas keramika - keramika, kas izgatvota bez podnieka ripas palīdzības, Latvijas teritorijā bija vienīgais keramikas veids no 4500. g. p. m. ē. līdz 10. gs beigām.
ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings.
cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu).
vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem.
kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
judicum Bībelē soģu grāmata.
Holoferns Bībelē, Judītes grāmatā, - asīriešu karavadonis, ko nonāvēja Judīte.
Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas.
Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā.
Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu.
Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās.
pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas; Tora^2^.
apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām.
antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme.
patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu).
Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
annotācija Bibliogrāfijā grāmatas ārējā apraksta papildinājumi, kas attiecas uz saturu; anotācija.
bibliogrāfiskais kols bibliogrāfiskajos aprakstos lietots kols ar citādām funkcijām nekā parastajā rakstu valodā.
dublets Bibliotēkās - otrais grāmatas eksemplārs.
kataloģizators Bibliotēkas darbinieks, kas nodarbojas ar grāmatu kataloģizāciju.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
grāmatnesis Bibliotēkas darbinieks, kas pienes lasītājiem bibliotekas grāmatas dzīves vai darba vietā.
abonements Bibliotēkas nodaļa, kas izsniedz grāmatas uz māju.
priekšmetošana Bibliotēkas priekšmetu kataloga iedaļas jeb rubrikas noteikšana un tās formulēšana kataqloga vajadzībām; arī tematikas jeb "priekšmeta" noteikšana grāmatai, lai ievietotu tās aprakstu priekšmetu katalogā.
bīdeklis Bīdāmā šautra (dažādās ierīcēs), pārmija.
trijkāja trepes bīdāmās kāpnes, kam nav vajadzīgs vertikālais atbalsts.
bīdāmmērs Bīdāms instruments mērīšanai; bīdmērs.
bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai; aizbīdnis; aizšaujamais.
bīdmērs bīdinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai, sastāv no pamatskalas un rāmīša ar noniju; ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo un iekšējo izmēru mērīšanai un bīdlineāls dziļuma mērīšanai.
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
bačiņa Biešu vai runkuļu lapu (retāk balandu) zupa (ar putraimiem, piena, krējuma vai gaļas piedevām).
ķieģelis Bieza grāmata.
bešamele Bieza mērce, kas gatavota no piena vai saldā krējuma, olām un miltiem; mērce gaļai, zivīm u. c. ēdieniem.
kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt.
foliants Bieza, liela formāta grāmata.
rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
pontags Biezai mērcei līdzīgs ēdiens no bīdeļmiltiem un olām.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes.
zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas.
sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni.
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
mendraks Biezputras maisāmais koks.
spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds.
pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
kalmuks Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums.
pergamoīds Biezs papīrs vai pape, kas impregnēti ar acetilcelulozi, viskozi u. tml. vielām vai arī pergamentēti.
vamzis Biezs rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē.
kupls Biezs, garš, arī sprogains (par matiem, ūsām, bārdu).
makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.); intensīvs (par smaržu).
drotkvets Biežāk lietotais skaldiskās dzejas pantmērs, pants sastāv no astoņām rindām, kas savukārt sīkāk sadalās četrās divrindēs vai divās četrrindēs.
apkampaļāt Bieži apskaut, apņemt, aptaustīt (bieži nicinošā nozīmē: tvert ar netīrām rokām).
vecā dziesma bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas.
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
karstais saraksts bieži izmantojamu globālā tīmekļa vietu saraksts, ar ko lietotājs strādā, izmantojot izvēlni vai dialoga lodziņu; grāmatzīmju saraksts.
dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu.
aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni).
meitināt Bieži runāt par meitām.
sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi.
apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas); saritināt.
ķiza Bieži tiek izmantots, lai kaitinātu, ķircinātu, parādot ķircināmajam ko patīkamu, bet nedod tam to.
bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām.
bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
izomorfisms bijektīvs attēlojums starp divām kopām, kas saglabā visas tajās definētās operācijas un attieksmes; visi izomorfie objekti ir identiski.
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā.
Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas.
Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes.
Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu.
Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera.
nazenes Bikses ar asi iegludinātām vīlēm.
naženes Bikses ar asi iegludinātām vīlēm.
bridžas Bikses, kas cieši pieguļ kājām zem ceļgala; jājambikses; bridža bikses.
bridža bikses bikses, kas zem ceļgaliem cieši pieguļ pie kājām; bikses, kas zem ceļgala savilktas.
apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm).
sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
rumba bikšu daļa bez starām.
karambols Biljarda spēlē - sitiens ar savu bumbu pa vairākām citām bumbām.
karambols Biljarda spēle ar 3 bumbām.
karambolīna Biljarda spēle ar 5 bumbām.
karambolīne Biljarda spēle ar 5 bumbām.
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām; biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
šašs Biljarda spēles veids ar 15 bumbām.
brīvbiļete Biļete, par ko nav jāmaksā; bezmaksas biļete.
bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
edo Bini - tauta, dzīvo Nigērijas D, valoda (edo) pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
stereomikroskops Binokulārais mikroskops, kurā no apskatāmā objekta rodas 2 attēli, ko katru apskata ar savu aci.
slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē).
pangeni Biofori - dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāv visa protoplazma.
kodaverīns Biogens amīns, kas veidojas organismā no aminoskābābēm, tām zaudējot karboksilgrupu fermentu dekarboksilāžu ietekmē.
mikropipete Bioķīmiskām analīzēm lietojama graduēta pipete ar tilpumu līdz 0,1 ml.
idorgāns Bioloģijā struktūras vienība, kas sastāv no divām vai vairākām šūnām, bet kurai nav individuālu īpašību.
nealoģija Bioloģijas nozare par dzīvnieku organisma attīstības agrīnām stadijām.
imūnbioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī imunoloģisko faktoru ietekmi uz dažādiem procesiem, piem., infekcijas slimībām, augšanu un attīstību, iedzimtību, novecošanu, audzēju rašanos, audu transplantāciju u. c.
antropotehnika Bioloģijas nozre, kuras nolūks bija uzlabot cilvēka fiziskās un garīgās spējas ar parastām zootehnikas metodēm.
veidošanās bioloģiska attīstīšanās (piemēram, par organismu, tā daļām)
dzīvošana Bioloģiska eksistence (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī augiem, to daļām).
biofizika Bioloģiskā fizika, zinātne par fizikālajām un fizikālķīmiskajām parādībām dzīvajos organismos.
saime bioloģiska kopdzīves vienība, kurā ir trīs morfoloģiski atšķirīgas indivīdu formas ar atšķirīgām bioloģiskām funkcijām – māte, darbabites (no dažām bitēm līdz 60 000 bišu) un trani (daži simti līdz tūkstotis).
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par organisma daļām.
feromons Bioloģiski aktīvas vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji; fermons.
kateholamīni bioloģiski aktīvas vielas, kuras veidojas cilvēku un dzīvnieku organismā un kurām ir hormonu un mediatoru funkcijas, piemēram, adrenalīns, noradrenalīns.
bioss Bioloģiski aktīvu vielu grupa, kas nepieciešamas normālām dzīvības funkcijām.
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
mirt Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām).
biomasa Bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos.
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
redze bioloģisko norišu kopums, ar kurām organisms uztver un analizē gaismu.
radiostimulācija Bioloģisko procesu veicināšana ar mazām jonizējošā starojuma dozām.
biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts.
homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot.
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
burtkoks Birka - skaitāmkoks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja zemnieka maksājuma renti vai parādus.
arakani Birmiešu etnogrāfiska grupa Mjanmas ziemeļrietummu piekrastē, runā birmiešu valodas dialektā, reliģija - islāms.
futbols Birokrātiska iesniegumu un materiālu pārsūtīšana vai atteikšanās pieņemt ar formālām atrunām.
aizbirt Birstot nokļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
birzt Birt (par gatavām sēklām).
biru Biru birām - bariem, pulkiem.
preču birža birža, kurā notiek darījumu slēgšana par precēm (aizstājamām lietām) pēc to paraugiem vai aprakstiem un standartiem.
marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju.
averāža Biržas spēles stratēģija, kuras pamatā ir secīga, pēc noteikta laika veikta konkrēta izlaiduma akciju pirkšana vai pārdošana atkarībā no to kursa izmaiņām.
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
blise Bise (medībām).
koadjutors Bīskaps, kam uzdots asistēt diecēzes bīskapam pienākumu pildīšanā, ar tiesībām kļūt par viņa pēcteci.
pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors.
dūmeklis Biškopības darbarīks, ierīce dūmu ieguvei bišu nomierināšanai - cilindrisks metāla korpuss (kurtuve) ar plēšām.
sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē.
spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu.
cirmenis bišu pirmsimaginālā attīstības stadija – no kāpuru izšķilšanās no olām līdz kāpura iekūņošanās stadijai.
sezonas saime bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja.
kadra beigu norobežotājs bitu secība vai noteikts signāls, kas norāda pārraidāmā kadra beigas.
kadra sākuma norobežotājs bitu secība, kas norāda pārraidāmā kadra sākumu.
piekļuves vadības lauks bitu secība, kas vai nu nosaka to, ka kadrs ir marķieris, vai apzīmē staciju, kura var izmantot marķieri, vai norāda, kad kadrs ir jāizņem, vai arī atļauj stacijām pieprasīt nākošo marķieri.
datu pārsūtīšanas ātrums bitu, rakstzīmju vai datu bloku skaits, ko pārsūta laika vienībā starp divām iekārtām datu apstrādes sistēmā.
mākslīgais asfalts bitumenu maisījums ar pildvielām.
menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri.
dimi Bizantijas pilsētu kvartālu, no 4. gs. beigām arī politisko partiju apzīmējums.
Bazilikas Bizantijas valdnieka Leona VI (886.-912. g.) izdoti likumi, kas sakopoti 60 grāmatās un ir saīsināts Justiniāna kodifikācijas pārveidojums ar komentāriem.
IFO indekss biznesa vides noskaņojuma indekss, ko gatavo Minhenes universitātes Tautsaimniecības pētījumu institūts sadarbībā ar citām organizācijām.
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
blakā Blakām.
blakiem Blakām.
blakū Blakām.
skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām.
epifenomens Blakusparādība, kas norisinās līdztekus citām parādībām, bet neietekmē tās.
merināt Blēt (par aitām).
vākšt Blēt (par aitām).
blīniņ Blīniņ lūkot - uzlūkot ar muļķīgām acīm.
paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (parasti grāmatā, žurnālā).
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
nopakulot Blīvi piepildīt ar pakulām (spraugu).
diagonālaudums Blīvs (vilnas vai kokvilnas) audums ar slīpām rievām.
blīzināt Blīzināt acis - pārgriezt acis (aiz dusmām).
blokbasters Blokbāsters - grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā.
skaļbis bluķis uz ragavām baļķu vešanai.
ķilpe Bluķis uz ragavām, kas tiek izmantots, lai vilktu baļķus.
kūlenis Bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai; klūdzenis.
depulizācija Blusu iznīdēšana, dzīvokļa atbrīvošana no blusām.
smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
bobslejkamanas Bobs - ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem.
Boghedas Boghedas ogles - sapropeļa ogles, kas veidojušās no aļģu atliekām; izejviela, no kuras iegūst mākslīgo šķidro kurināmo, kā arī smērvielas.
uzbrukšana bojājumu radīšana (augiem) - par kaitēkļiem, slimībām
remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
cūkot Bojāt (parasti tīšām).
noāmarot Bojāt sitot ar āmuru.
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem; izlabojamais vai restaurējamais teksts.
lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
fumarole Borskābi saturoši ūdens tvaiki kopā ar dažādām gāzēm, kas plūst no zemes Itālijā, Toskānā; no tiem iztvaicējot tika iegūta borskābe.
kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami.
panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos.
augu morfoloģija botānikas nozare par augu ārējās uzbūves likumsakarībām un formu veidošanās procesiem.
brioloģija Botānikas nozare par sūnām.
fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma.
adžurvēda Brahmanisma perioda svarīgāko Senās Indijas medicīnas grāmatu krājums.
reljefraksts Braila raksts - starptautiska raksta sistēma neredzīgajiem, kas ar 6 sataustāmu reljefpunktu kombinācijām attēlo burtus un citas zīmes.
branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
burājums Brauciens ar burām; burāšana, kreisēšana, arī kuģojums.
turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt.
izslēpēt Braucot (piemēram, ar ragavām), izveidot (ceļu); izšķūrēt.
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
prombraucot Braucot projām; aizbraucot.
iesabraukties Braucot tikt ieveidotam, radītam (piemēram, par ceļu, pēdām).
turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
braukšus Braucot; pretstats: kājām.
kanoe airēšana braukšana ar kanoe laivām.
airēšanas slaloms braukšana ar laivām straujās, krāčainās upēs.
raftings braukšana ar plostu (vai laivu) pa straujām, trakojošām kalnu upēm.
apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē).
prombraukšana Braukšana projām; aizbraukšana.
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām).
atslīpēt Braukt ar ragavām apstākļos, kad sniega ir maz.
plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu.
nošļūtēt Braukt ar ragavām.
skrituļot Braukt ar skrituļslidām.
garāmbraukt Braukt kam garām.
rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām.
braukt soļiem (arī soļos) braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
jōt iz pakaļu braukt uz mājām.
braukt ar stopiem braukt, ceļot ar apstādinātām garāmbraucošām automašīnām.
ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām).
braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām.
pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus.
lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
sturmains Brāzmains; ar daudzām lietusgāzēm.
apsitām Brāzmām, nevienmērīgi.
alpām Brāzmām.
šārvām Brāzmām.
bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
darba cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kas ar šķidrumu pārnes spēku no galvenā cilindra uz bremžu mehānisma bremžu uzlikām.
divkontūru bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir divas bremžu kontūras, kas darbojas atsevišķi un katra no tām ir savienota ar saviem bremžu mehānismiem.
apucināt Brīdi paucināt, paauklēt (bērnu) uz rokām vai kājām.
požars Brīdinājums par briesmām.
draudēšana brīdināšana par sagaidāmu naidīgu, nepatīkamu rīcību
pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības; signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
Grand guignol briesmu drāmu teātris Parīzē.
piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām); nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem).
alnis Briežu dzimtas suga ("Alces alces", vienīgā aļņu ģintī), lielākais šīs dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
šonerbriga Brigantīna - mazs divmastu buru kuģis ar taisnām burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpām burām otrā mastā (grotmastā).
brilē Brilē pudiņš - deserta ēdiens no olām, krējuma un cukura, glazēts ar brūninātu cukuru.
hameleonbrilles Brilles ar gaismjutīgām lēcām.
saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām acu aizsargāšanai pret spilgtu gaismu.
pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
bifokālā lēca briļļu lēca no diviem segmentiem ar dažādām refrakcijām; augšējais - skatīšanai tālumā, apakšējais - tuvumā.
fleksis Briļļu rāmītis, kura kājiņas ir ar atsperi.
panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā; arī fēnikss.
divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama.
kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā).
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
logs Brīva stunda (skolā); par starpbrīdi garāks brīvs laiks starp nodarbībām (augstskolā).
gaisrūme Brīva, ar gaisu pildīta telpa starp sienām, griestu segumu kārtām u. tml.
brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
brīvais Brīvais noskrējiens - vidējais attālums, ko noiet daļiņa (elektrons, atoms, molekula) starp divām viena otrai sekojošām sadursmēm ar citām daļiņām.
brīvais Brīvais plānojums - apbūves veids, kurā ēkas izvietotas kvartāla teritorijā, bez prasībām apbūvēt tā perimetru.
paspartū Brīvbiļete visām izrādēm.
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture.
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
medusmēnesis brīvdienas, ceļojums, kurā jaunlaulātie dodas pēc kāzām; pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē; medmēnesis.
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepiegul kājām (par apaviem).
rostrālā kolonna brīvi stāvoša kolonna, kuras stāvs rotāts ar rostrām.
cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju.
sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms.
maidāns brīvs laukums austrumzemju pilsētās (arī Krievijas dienvidu apvidos un Ukrainā) vai to apkaimē sapulcēm, tirgum un izpriecām.
laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls.
bezvētru Brīvs no vētrām.
apaļskulptūra Brīvstāvoša, no visām pusēm aplūkojama skulpturāla figūra vai figūru grupa.
skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm.
saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām).
sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu.
brokatels Brokātam līdzīgs zīda un kokvilnas vai kokvilnas audums ar lielām ieaustām puķēm.
operators Brokeri, dīleri, kas profesionāli nodarbojas ar biržas, komerciālām un finanšu operācijām.
fibrobronhīts Bronhīts ar fibrinozām krēpām.
Mīnoja kultūra bronzas laikmeta kultūra Krētas salā, Grieķijā, ap 3000-1100 pr. Kr.; pilis, kas rotātas ar freskām, skulptūrām un keramiku, ostas, apmetnes, nekropoles.
sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas bloku u. tml.).
zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene.
bantaiņi Brunči ar platām svītrām.
pogaiņi brunči ar pogām un īpašā rakstā austi.
taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču.
apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči.
koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē).
lignīts Brūnogļu paveids, kas sastāv galvenokārt no maz sadalījušās koksnes atliekām, satur 65-71% oglekļa.
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
Muižniecības konvents bruņniecības pārstāvju sanāksme landtāgu starplaikos Vidzemē un Sāmsalā, kas notika līdz 1920.
cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm); arī kauja.
tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām.
mantapgāde Bruņoto spēku karaspēka apgādes sistēma ar mantām, mazgāšanas līdzekļiem un remonta materiāliem, ko veic speciāls apgādes dienests.
bruņumašīna Bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam. Var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm.
bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas.
pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
placodermi Bruņuzivis ar 4 dzimšu grupām (kārtām): "Anaspida", "Heterostraci", "Osteostraci" un "Antiarchi".
Himmelštoss Brutāls apakšvirsnieks Ē. M. Remarka romānā "Rietumu frontē bez pārmaiņām", kura vārds kļuvis par brutalitātes un uzkundzēšanās simbolu.
brūžgu Brūžgu brūžgām - ar lielu troksni.
Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
Vimalakirti Budisma mitoloģijā - bodhisatva, ko attēloja ar tīstokli un rakstāmirbulīti rokā.
tušita budisma mitoloģijā - ceturtā no sešām zemākajām devalokām, kur dievu mūžs ilgst 4000 gadu, turklāt viena diena atbilst 400 zemes gadiem.
Analārka Budisma mitoloģijā - ceturtais debespušu dievs, ziemeļu debespuses valdnieks, ko parasti attēloja zaļā krāsā, ar trim sejām un sešām rokām.
lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm.
Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto.
vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris.
Jama budisma mitoloģijā - nāves dievs, dažos aspektos identisks senindiešu dievam, pēc budisma reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, pēc nāves radībām ir jāstājas viņa priekšā, kas izlemj, vai viņi ir pelnījuši paradīzi.
rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām.
Akšobhja Budisma mitoloģijā - viens no ievērojamākajiem budām, bija sevišķi populārs Javā, līdz pat mūsdienām tiek pielūgts Tibetā un Nepālā.
akaništha Budisma mitoloģiskajā sistēmā kosmogonisks objekts, brahmālokas pasauļu kopas sastāvdaļa, kas visos budisma novirzienos ir viena no augstākajām debesu sfērām.
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
abhidhammapitaka Budisma raksti par prāta vingrināšanas tehnikām, lai atbrīvotos no Es idejas; pamatdarbs budisma psiholoģijā.
bhagavats budisma un džainisma mitoloģijā - epitets, kas lietots, runājot par Budu un bodhisatvām, Džinu (arī uzrunājot tos).
Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas).
bhiku Budistu mūks, kas iztiek vienīgi no žēlastības dāvanām un no mūku kopienas (sanghas) sarūpētā.
mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām.
dubultā buferizācija buferizācijas metode, kas izmanto divas buferatmiņas. Izejas datus var ievietot vienā buferatmiņā, bet otras buferatmiņas saturu pārsūta perifērijas iekārtām. Pēc tam buferatmiņas apmainās lomām. Analoga darbība notiek pie datu ievadīšanas.
bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
hoboba Bukšu dzimtas augs (krūms), kas izplatīts Meksikā un ASV dienvidrietumos; no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un ziežvielu ražošanā.
sarkokoka Bukšu dzimtas ģints ("Sarcococca"), pundurkrūmi, kam agri pavasarī parādās mazi, balti ziediar rozā putekšņlapām.
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
bamba Bumba (priekšmets sportam, rotaļām).
sfairoliti Bumbām līdzīgas pikas daudzos vulkāniskos iežos.
mājas bumbiere bumbieru suga ("Pyrus communis"), Latvijā plaši izplatīta introducēta suga, kas vietām pāriet savvaļā.
dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazahiem, kirgīziem, baškīriem.
rebeks Bumbierveida stīgu instruments ar 3 stīgām.
zempupuri Bumbuļi uz skostu stīgām.
bangalo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
bangelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
bangelou Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
bongelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
bengalo Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
bungalovs Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas.
aizbungāt Bungojot aizdzīt, pavisam aizbaidīt; aizgādāt (projām).
plikotomija Bungplēvītes āmuriņa mugurējās krokas pārgriešana.
brambura Bura masta ceturtajā stāvā burukuģim ar taisnajām burām.
paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja.
pie vēja burāšanas paņēmiens, kas ļauj iet (ar cieši ievilktām burām) vējam gandrīz pretī.
pusēvele burkānu smalcināmais dēlis (ar ēveles grieznim līdzīgiem asmeņiem).
noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
pimčekļi buršanās līdzekļi no dažādām lietām, kas kopā sasietas slepeni noliktas, ar mērķi kādam kaitēt, radīt naidu.
mādžoties Burt (ar roku kustībām).
māžļoties Burt (ar roku kustībām).
apcirknītis Burtenes nodalījums viena zināma burta vai slēdzeņa novietošanai.
pakājenis Burtiem, klišejām, kluģiem utt. pamatne, uz kā novietots iespiežamais materiāls.
tipotets Burtlicis grāmatu spiestuvēs.
tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml. ar šādām piezīmēm.
cahier Burtnīca, piezīmju grāmatiņa; senāk žēlošanās raksts, lūgums valdniekam; vēlētāju rakstīta instrukcija deputātiem.
teleprinters Burtspiedējs telegrāfa aparāts ar rakstāmmašīnai līdzīgu tastatūru.
salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu.
oriģinālburtveidoli Burtu metālā gravēti jaunu burtu oriģināli (arī patricas) galvanisko matricu pagatavošanai lielākiem burtiem; mazākām bieznēm tos grebj tēraudā.
atburtot Burtu pa burtam izlasīt, atšifrēt (grūti salasāmu vai šifrētu tekstu).
matrica burtu saliekamām mašīnām metāla plāksnīte ar iegravētu burta attēlu.
šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
ledus jahta buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu; ledusjahta.
papildmotors Buru peldlīdzeklī stacionāri iebūvēts motors, ko lieto, manevrējot ostās, uzlādējot akumulatorus u. c. vajadzībām.
motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos.
buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām.
rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
overštaga Burukuģa pagrieziena veids, kad kursa izmaiņas saistītas ar halzes izmaiņām.
gafelšoneris Burukuģis (2 līdz 7 mastu) ar slīpajām burām.
kulmastis Burvis, kas nāk gavēņa laikā, ceturtdienām izejot, un cērp aitas.
kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
nešļavas Burvja nesamais, ko viņš aiznes un noliek zināmā vietā, lai noburtu lopu vai lauku svētību.
palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums.
burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst.
vilkties Būt - piemēram, par grumbām sejā.
klausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
paklausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
ietvert Būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku).
pavadīt Būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā).
pēc vārda kabatā nemeklēt būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
ieslīgt Būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā).
būt bērna prātā būt ar aprobežotām prāta spējām (parasti vecuma dēļ).
iet Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts.
slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu (par dzejas rindu beigām).
saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
pienākties Būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
klāties Būt atbilstošam kādām normām, prasībām.
pieklāties Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem; būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai.
pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām.
nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
dalīties Būt atšķirīgiem, pretējiem (par spriedumiem, domām u. tml.).
uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko); arī uzlūkot (2).
spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par skaņām).
ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
nokarāties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
būt uz strīpas būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
derēt Būt derīgam (par priekšmetiem, parādībām).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
rakstīt Būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem).
mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
izvilkt Būt dzīvam, ar grūtībām saglabāt dzīvību.
strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu); būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
iet Būt ietilpināmam, ietilpt.
iet Būt ievietojamam, ievirzāmam.
piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm; būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
pīties Būt juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
jausties Būt jūtamam, pamanāmam.
māsēties Būt kā māsām, saukt vienai otru par māsu.
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par apkārtni, parādībām dabā, priekšmetiem u. tml.).
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par augiem, to daļām).
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
(no)kauties ar domām būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam.
turēties Būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3).
kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
strāvot Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
atdalīties Būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
izdalīties Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
lutināt Būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām).
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.); pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
apspīlēt Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām.
spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni) būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
spļaut melnu būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
spļaut uguni būt ļoti saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
spļaut zilas ugunis būt ļoti saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
snaust Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā).
gulēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
būt uz nažiem būt naidīgās attiecībās, dzīvot ļoti nesaticīgi, naidā, nesamierināmā cīņā.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
jukt Būt nepareizi, neprecīzi zināmam.
ēsties Būt nepatikai, dusmām.
kosties Būt nepatikai, dusmām.
paslēpties Būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam (par ķermeņa daļu).
slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
mudžināties Būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem).
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
bālēt Būt neskaidri saskatāmam.
zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem.
piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām.
kalpot būt noderīgam, lietojamam; tikt izmantotam kādam mērķim (par priekšmetiem, iestādēm, dabas parādībām)
būt aiz ādas (kādam) būt nodomā, padomā, prātā kaut kam slēpjamam, ļaunam, nosodāmam.
izklausīties Būt nojaušamam (pēc kādām skaņām).
būt ar bārdu būt novecojušam, visiem zināmam, nodeldētam.
palikt Būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem; pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām.
iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
karāties gaisā Būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem).
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī karst (1).
sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
pasazīties Būt pamanāmam, ieraugāmam.
solīt Būt par (kā iespējama, gaidāma) pazīmi.
pavēstīt Būt par (kā) zīmi; būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
vēstīt Būt par (kā) zīmi; būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
bendēt Būt par cēloni lielām sāpēm, ciešanām, nogurumam.
miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
saasarot Būt par cēloni tam, ka (acis) piepildās ar asarām.
konservēt Būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā); mētāt (4).
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
pārveidot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
pārvērst Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
parādīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts.
maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
veikt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
pāraust Būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko).
konservēt Būt par cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
izvilināt Būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā.
atklāt Būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt.
aizdzīt Būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā).
radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
nodarīt būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā, sabiedrībā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā.
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
vilināt būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām)
mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām).
norādīt būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz sīkām kļūdām, trūkumiem.
sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
blauznot Būt pārklātam ar blaugznām, kas lobās nost.
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem).
līst Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
untumoties Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
kaist Būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē).
skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
cīnīties Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām).
projiene Būt projām, prombūtne.
rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām); būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
pāriet Būt saistītam ar kādu citu organisma daļu (par organisma dalām).
liesmot Būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
sacementēt Būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar apģērbu, tā daļām), atbilst (apģērbam, tā daļām).
aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
zīmēties Būt saskatāmam, parādīties; arī veidoties, attēloties.
murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās); būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
krist kopā (arī čupā) būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk.
izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
žagoties Būt tādam, kam izraisās žagas; radīt žagām raksturīgas skaņas.
turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to dalām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
izvirzīties Būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām).
skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
dalīties Būt tādam, kas dalāms bez atlikuma (par skaitli).
zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2).
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2).
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2).
glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām; būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - ķermeņa daļām.
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes); būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml.; būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
skaidrot Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām).
izsisties Būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām.
kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties.
kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties.
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
reaģēt Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
uzturēties Būt tādam, kurā maz pamanāmas novecošanās pazīmes.
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
žulkstēt Būt tādam, kurā rodas guldzošs troksnis (par kuņģi, zarnām).
rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem); atskanēt šādam troksnim.
urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām); atskanēt šādam troksnim.
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi); atskanēt šādām skaņām.
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
kutēt Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
sveķot Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
kūpēt Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu); būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
sulot Būt tādam, no kura, parasti lēni, izdalās sula (1) - par augiem, to dalām.
novadīt Būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam).
novest Būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; aizvest (3).
pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā.
vīdēt Būt tikko manāmam, redzamam (par smaidu).
radoties Būt tuvam, līdzīgam (pēc kādām pazīmēm).
degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.).
kurēties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
kurties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
uziet Būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur).
atvērties Būt vaļējam, redzamam, pieejamam (par alām, ejām u. tml.).
kiknīt Būt vārgam, vājam, tādam, kam drīz jāmirst.
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
iesēsties galvā Būt vienmēr apziņā (par domu, plāniem, idejām).
apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
formā Būt zināmā garīgā vai fiziskā stāvoklī.
dot Būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam).
šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
klāt Būt, augt (uz kā) (par augiem, to daļām).
klāt Būt, augt viscaur (uz sejas, tās daļām) - par bārdu, ūsām.
nobūt Būt, eksistēt (kādu laiku) un izbeigties (par parādībām, procesiem).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
uzkrist Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam.
lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
kādība Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām; šādu pazīmju, īpašību kopums; kvalitāte (2).
pamatinformācija būtiskākā informācija par apskatāmo problēmu.
kvalitāte būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
ļekainis Būtne ar nokarenām ausīm.
ļetausis Būtne ar nokarenām ausīm.
lenkausis Būtne ar noļukušām ausīm.
lupausis Būtne ar noļukušām ausīm.
krūtainis Būtne, piemēram, zirgs, ar platām krūtīm.
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
stāvbūve Būve ar vertikālām nesošām konstrukcijām, elementiem.
uztvērējaka Būve virszemes noteces pārveidošanai drenāžas vai lietusūdeņu notecē; drenāžas tīkla būve ūdens uztveršanai no grāvjiem, galvenokārt kontūrgrāvjiem un ceļa grāvjiem, vai virszemes ūdeņu ievadīšanai kolektorā no reljefa ieplakām.
dekastylos Būve, īpaši antīkais templis, ar 10 kolonnām galvenā skatā.
dodekastīls Būve, īpaši antīkais templis, ar 12 kolonnām galvenā skatā.
aizbūvēt Būvējot aizpildīt ar ēkām (kādu teritoriju).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību.
būvēties Būvēt savām vajadzībām (ēkas, mājas).
būvtilpums Būvķermeņa tilpums starp starp ārējām norobežojošajām virsmām.
fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
stikla pakete būvmateriāls, kas sastāv no divām vai vairākām stikla plāksnēm, kuras savienotas pa perimetru rāmī tā, ka starp tām veidojas hermētiski noslēgta telpa ar sausu gaisu.
kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma.
caureja Būvniecībā maza satiksmes telpa starp lielākām telpām; arī ieeja no āra trepju telpā.
tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam.
rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
paraaminosalicilskābe C~7~H~7~NO~3~, bezkrāsains kristālisks pulveris, grūti šķist ūdenī; bakteriostatiska pret tuberkulozes mikobaktērijām.
piridoksamīns C~8~H~12~N~2~O~2~, piridoksīna transaminēšanas produkts, viena no B6 vitamīna formām, koenzīmu sastāvdaļa, kas piedalās proteīnmaiņā, ogļhidrātmaiņā un lipīdmaiņā.
piridoksāls C~8~H~9~NO~3~, piridoksīna oksidēšanās produkts, viena no B6 vitamīna formām, dzīvās šūnas koenzīmu sastāvdaļa, kuri piedalās aminoskābju dekarboksilēšanā un transaminēšanā.
timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām.
linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas.
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns.
novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli.
sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus.
porfīns C20H14N4, heterociklisks savienojums, kas sastāv no četriem pirola gredzeniem, savienotiem ar -CH= grupām; hlorofila, hemīna un porfirīna pamatstruktūra.
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa.
oksitetraciklīns C22H24N2O9, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces rimosus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām, pret riketsijām.
puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski.
paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām.
lupulons C26H38O4, apiņu rūgtviela ar antibiotiskām īpašībām.
lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām.
rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām.
fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas.
patulīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no dažādu sēņu kultūrām.
penicidīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas izolēta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām.
penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī.
leitīši Cara laikos Nīcas pagasta austrumu daļas (vēlāk Dunikas pagasta ziemeļu daļa) iedzīvotāji, pēc valodas pieskaitāmi kuršu pēcnācējiem.
ģenerālgubernatūra Cariskajā Krievijā dažu guberņu apvienojums ar ģenerālgubernatoru un tā kanceleju, kā vienīgajām kopējām pārvaldes institūcijām.
maģistrants Cariskās Krievijas universitātēs persona, kas nokārtojusi maģistra eksāmenus.
transkutāns Caur ādu izdarāms, arī zemādas.
perkutors caur ādu izdarāms; apklauvējams.
perkutāns Caur ādu izdarāms; zemādas.
transsudācija Caur asinsvadu sienām norisoša asiņu šķidrās daļas izsūkšanās ķermeņa audos un dobumos.
rocināt Caur rokām laist (darba gaitā).
šņoru grāmata caurauklota grāmata.
pļūka Caureja (cūkām).
caurspīdīgums caurskatāmība; atklātums.
caurspīdība Caurskatāmība.
caurduru Caurslēdzams (par atslēgām); caurdurvju.
prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
salpes Caurspīdīgi kustoņi, muciņas veida, dzīvo dienvidu jūrās, kur tie peld pa vienam vai veselām ķēdēm sakopojušies.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
atloks Caurules, vārpstas vai ieliktņa daļa plakana diska veidā ar caurumiem skrūvēm vai tapām.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
perša Caurumi gar pastalu malām, kur iever auklas.
Jānis Cebedaja dēls, viens no pirmajiem Jēzus mācekļiem, pēc nostāstiem uzrakstījis Jāņa evaņģēliju, Jāņa vēstules un Atklāsmes grāmatu.
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
kostogēns Cēlies no ribām, īpaši no ribu kaulu smadzenēm.
putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
svert celt uz augšu (kaut ko smagu ar svirām vai ceļamo skrūvi).
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
pentastīls Celtne ar 5 kolonnām.
polistils Celtne ar daudzām kolonnām.
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
areostils Celtne ar kolonnām, kas 8 vai 10 modulas atstatu cita no citas.
māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
saimniecības ēka celtne, ko izmanto saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām.
ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām; atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
manēža Celtne, telpa sportistu treniņiem, sacensībām.
kinolektorijs Celtne, telpas publiskām lekcijām un kinofilmu demonstrējumiem.
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai.
sakrālā arhitektūra celtnes, ko izmanto reliģiskai darbībai un ceremonijām.
septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
skaidu plātne celtniecības plātne, ko izgatavo no koka skaidām, kuras sajauc ar līmi un siltumā sapresē
derikceltnis Celtnis ar grozāmai kolonnai piekārtu izlici.
izlice Celtņautomobiļa kravas pacelšanas ierīce ar maināmu darba augstumu un leņķi.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
celtava Celtuve; prāmis, liellaiva.
pārceltuve Celtuve; prāmis.
celulozes atvasinājumi celuloze, kuras molekulā brīvās hidroksilgrupas daļēji vai pilnīgi aizvietotas ar dažādām ķīmiskām funkcionālām grupām.
celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi.
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds.
organosolventā metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto organiskos savienojumus, parasti etilspirtu vai metilspirtu ar dažādām piedevām.
oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām.
acetātceluloze Celulozes un etiķskābes esteris, polimērs; izejviela šķiedrām, arī plastmasām.
ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu.
nestingā ceļa sega ceļa sega ar bituminētu segumu uz graudaina materiāla pamata vai ar ogļūdeņražu saistvielām nostiprināta pamata.
minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
tūristu autobuss ceļojumiem paredzēts autobuss, aprīkots ar iekārtām ekskursijas vadītāja vajadzībām un pasažieru ērtībām.
stopi ceļošana ar gadījuma mašīnām; [autostops]{s:2202}
stopošana Ceļošana ar gadījuma mašīnām; stopi; autostops.
karnete Ceļošanas biļešu grāmatiņa vai kuponi, kas katrs maksā mazāk nekā individuālā biļete, ja to pirktu atsevišķi.
balsot Ceļot roku, aicināt garāmbraucošu automašīnu apstāties.
uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs.
maršruts Ceļš starp divām grafa virsotnēm.
lopceļš Ceļš uz ganībām.
ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas.
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
ganu ceļš ceļš, pa kuru lopus dzen uz ganībām.
polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
hēbe Ceļteku dzimtas ģints ("Hebe"), mūžzaļi dekoratīvi augi, dažas sugas aug krūmveidā ar skujveida lapām, citām sugām ir platākas lapas.
trīsrocis Ceļu rādītājs (stabs) ar 3 rādītājiem ("rokām").
apakšējais ceļu škērsojums ceļu škērsojums ar pieejām, kas izvada vienu ceļu zem otra (vai ceļu zem kāda šķēršļa).
augšējais ceļu škērsojums ceļu škērsojums ar pieejām, kas pārvada vienu ceļu pār otru (vai ceļu pār kādu šķērsli).
koriģēšana Ceļu, dzelzceļu u. c. atspoguļojums uz kartes vai plāna attiecībā pret topogrāfiskās vides detaļām.
vademecum Ceļvedis, rokasgrāmata.
fibrobetona ceļa sega cementbetona ceļa sega, kas stiegrota ar (metāla, stiklšķiedru, polimēru u. c.) fibrām.
atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.).
atsapaģirāties Censties atbrīvoties no paģirām.
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
atķepurāties Censties atkal tikt uz kājām.
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3).
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
glābt savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, darot ko nosodāmu.
griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos).
maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
ķepurāt Censties tikt uz kājām.
aktīvisms Centieni politiskas pārmaiņas paātrināt ar tiešu rīcību, nevis vienkārši ar teoriju un diskusijām.
skaidrošana centieni stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam.
Siuakoatla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no senākajām dievībām - zemes, bērnu dzimšanas un kara dieviete.
Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
radiālais ventilators centrbēdzes ventilators, kas gāzu plūsmu rada starp rotējoša darbrata lāpstiņām esošās gāzes centrbēdzes spēka ietekmē.
intelektuālais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina datoru tīklā pārraidāmos signālus, veic ar datoru tīkla pārvaldību saistītās informācijas pārsūtīšanas pārraudzību, kā arī atvieglo datoru tīkla administratoram tīkla pārkonfigurēšanas plānošanu un īstenošanu.
aktīvais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina tīklā pārraidāmos signālus, tādējādi ļaujot tos sūtīt starp stacijām, kas atrodas viena no otras lielākā attālumā, nekā tas būtu pieļaujams pasīvā
pasīvais centrmezgls centrmezgls, ko izmanto zvaigžņtīklos, lai pārraidāmos signālus sadalītu starp darbstacijām un citiem centrmezgliem, bez pārraidāmo signālu pastiprināšanas.
centreņi Centromēri - vietas dubultajā hromosomā jeb māthromosomā, pie kurām šūnu dalīšanās laikā piestiprinās no centriolām nākošie pavedieni.
svārstreklāma Cenu zīme vai reklāma, kuras stiprinājums kustas (svārstās).
šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
hamburgers Cepta gaļas šķēle ar piedevām starp apaļmaizītes divām daļām.
sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
kasenis Cepums no mīklas atliekām.
šļaumene Cepure (salmu) ar platām, nokarenām malām.
lubene Cepure ar nokarenām malām.
bolivars Cepure ar platām malām, kas bija modē 19. gs. 20. gados.
sombrero cepure ar platām malām, ko valkā gk. Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos.
lidenīca Cepure ar platām malām; lidene.
lidene Cepure ar platām malām.
platcepure Cepure ar platām malām.
kalabrēze Cepure ļoti platām malām un smailu augstu vidu.
izietamcepure Cepure, kas paredzēta svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
espri Cepures vai matu rotājums ar vieglām (gārņa) spalvām.
platēšana Cepuru fabrikācijā - platmaļu vienkāršu spalvu tūbas pārvilkšana ar smalkākām, vērtīgākām spalvām.
ceramiaceae Cerāmiju dzimta.
callithamnnion Cerāmiju dzimtas ģints.
ceramium Cerāmiju dzimtas ģints.
polysiphonia Cerāmiju dzimtas ģints.
rhodomela Cerāmiju dzimtas ģints.
ceramiales Cerāmiju rinda.
rhodomelaceae Cerāmiju rinda.
askarīda Cērme - nematožu klases tārps (ap 120 sugām), kas parazitē zīdītāju un cilvēka zarnu traktā.
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē.
rāmulieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rāmuļi" iedzīvotāji.
Rāmuļu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas “Rāmuļmuiža” nosaukuma variants.
virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk.
orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
Numeri Ceturtā Mozus grāmata.
Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām.
bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē.
jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei.
didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
metilēteris CH3OCH3, dimetilēteris, bezkrāsaina gāze ar anestēziskām īpašībām.
palaidine ciema ganāmpulka sapulcēšanās vieta ciema olnīcas galā.
palaida Ciema ganāmpulka sapulcēšanās vieta ciema olnīcas galā.
palaide Ciema ganāmpulka sapulcēšanās vieta ciema olnīcas galā.
šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām).
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.).
līkopi Cienasts par godu tirdzniecības darījumam, saistībām.
ciemamaize Cienasts, ko ciemiņam dod līdzi uz mājām.
lancetiskā ciesa ciesa ar šauri lineārām, gari un šauri nosmailotām lapām.
sasaiste cieša saistība (starp parādībām, norisēm u. tml.).
integritāte Cieša saistība, nedalāmība, veselums.
sapakulot Cieši aizbāzt, piepildīt (piemēram, nelielas spraugas) ar pakulām.
aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
aptvert Cieši apņemt, arī apvīt (par augiem, to daļām).
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām.
apkļaut Cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm).
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
iesprostot Cieši iekļaut no vairākām vai visām pusēm.
iežmaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
iežmiegt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
iežņaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
digestors Cieši noslēdzams katls, kur lielā karstumā var izvārīt vaļējos katlos neizvārāmas vielas.
šmaugs Cieši pieguļošs (par apģērbu, apaviem, to dalām).
piekniebties Cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem).
integrāls Cieši saistīts, nedalāms, vesels.
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
ieķerties Cieši satvert ar rokām, pirkstiem.
pieķerties Cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā).
ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām).
slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
sapluzdināt cieši turēt zobos, (pārmaiņus) sitot uz abām pusēm (pret kaut ko).
nobultēt Cieši, stingri aizbultēt, parasti ar vairākām bultām.
nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām.
saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
nešķirams Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām).
metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām.
pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts.
gazifikācija Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogļu, deg akmens, kūdras) pārvēršana deggāzē.
sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu; tā kā ķermenis ir ciets, tad visi tā punkti kustas pa sfērām ar nemainīgiem rādiusiem.
heterogēnā degšana cietā vai šķidrā kurināmā degšana.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
fibrosarkoma Cieta, kolagēnšķiedrām bagāta vārpstveida šūnu sarkoma.
pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
fiksētu galviņu disks cietais disks ar katram diska celiņam piekārtotām nekustīgām lasīšanas / rakstīšanas galviņām.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500-550 Celsija grādiem.
katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus.
superjonu vadītāji cietie elektrolīti, jonu kristāli ar lielu jonu vadītspēju, kas salīdzināma ar šķidru elektrolītu vadītspēju.
vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos.
čaula Ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem).
teflons Ciets polimērs, ko izmanto pārklājumiem (piem., virtuves trauku pretpiedeguma pārklājums), starplikām, izolatoriem u. c.; politetrafluoretilēns.
rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām).
skrausts Ciets sēklis upē starp dziļākām vietām.
ass Ciets, ar smailām formām, ar cietu spilvojumu (par lapām, zāli, stiebriem).
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
akmeņains Ciets, nelokāms (par rakstura īpašībām, psihisko stāvokli), arī stīvs; [akmenisks]{s:1535}.
akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties).
suspendēties Cietvielas daļiņām vai dzīvām šūnām gāzveidīgā vai šķidrā vidē izveidot suspensiju.
molekulārie kristāli cietvielas, kas veidojas no molekulām, kuras savstarpēji saistītas ar vājiem van der Vālsa spēkiem vai ūdeņraža saitēm.
lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām.
metālfizika cietvielu fizikas apakšnozare, kurā pēta metālu uzbūvi un īpašības; ietver šādas nodaļas: mikroskopiskā metālu teorija, defekti un to ietekme uz mehāniskām, elektriskām u. c. īpašībām, metālu fāžu sastāvs un heterofāžu materiāli.
cik gribi uz guliņu cik gribi par visām precēm.
ko kājas nes cik vien ātri iespējams (skriet, doties projām).
cika Cikadeju dzimtas ģints ("Cycas"), dekoratīvs augs ar palmveida lapām, ko mēdz audzēt telpās.
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām).
talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas.
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami.
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
stedzināt Cilināt uz rokām.
kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām.
kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts.
bronhektāzes Cilindriski vai maisveidīgi bronhu paplašinājumi (reti iedzimti, parasti iegūti pēc plaušu saslimšanām).
objektīva cilindrs cilindrisks ietvars kameras vai projektora lēcām; parasti tam pievienots arī fokusēšanas mehānisms un varavīksne.
spole cilindrisks priekšmets ar apaļām sānu plāksnēm kinofilmas uztīšanai.
veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu.
starpcilindrs Cilindrs, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
ložu dzirnavas cilindrveida dzirnavas ar 1–4 kamerām, kas pildītas ar cieta materiāla maļķermeņiem (dažāda lieluma lodēm vai cilindrīšiem); materiāla sasmalcināšana notiek berzes un trieciena iedarbībā.
mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
skalbis cilpa, viegli raisāms mezgls.
šķērsadīšana Cilpu rindas veidošana uz adāmmašīnas adatām pakāpeniski izliecot vienu vai nedaudzus pavedienus.
kongrevspiedums Cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, dokumentiem u. tml. iespiež portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus.
bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi.
kaduglikrongi Cilšu grupa (kadugli, krongo, miri, tuleši, keigi u. c.), dzīvo Kordofānā (Sudānā), valodas veido savrupu grupu starp Kordofānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
koalibtagoji Cilšu grupa, dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms).
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm.
kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās.
masageti Ciltis, kas, pēc sengrieķu autoru ziņām, dzīvoja Aizkaspijā un Piearālā; to etniskā izcelsme nav noskaidrota.
karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms.
pamatreģistris Ciltsgrāmata.
informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos.
introjekcija Cilvēcisku īpašību, it sevišķi apziņas, piedēvēšana ārpasaules parādībām; pasaules nodalīšana ārpasaulē un no tā principiāli atšķirīgā iekšējā pasaulē.
pašattīstība Cilvēka garīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
veselības (nostiprināšanas) grupa cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
krists Cilvēka ķermeņa apvidus mugurpusē ap jostas vietu; dzīvnieka muguras apvidus ap gūžām.
antropopātisms Cilvēka psihes īpašību piedēvēšana reālās un izdomātās pasaules priekšmetiem un parādībām.
fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību).
raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
binokulārā redze cilvēka un dzīvnieku spēja aplūkojamo objektu vienlaikus uztvert ar abām acīm.
binaurālais efekts cilvēka un dzīvnieku spēja noteikt, kādā virzienā atrodas skaņas avots, ja skaņu uztver ar abām ausīm.
embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
pašizolācija Cilvēka vai sociālās grupas nošķiršanās no citiem cilvēkiem vai sociālām grupām pēc personiskās iniciatīvas.
karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks.
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm.
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem).
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem).
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
makrokefali Cilvēki ar visai lielām galvām, kuri esot dzīvojuši ziemeļrītos no Melnās jūras.
pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
internētie Cilvēki, kas pakļauti internēšanai, respektīvi, vienas karojošas valsts teritorijā dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošanai līdz kara beigām.
dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli.
stelberis Cilvēks (arī dzīvnieks), kas lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
ciskāns Cilvēks (gailis, cālis) ar garām kājām.
ādainis Cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas).
ādinieks Cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas).
sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
baltrocis Cilvēks ar baltām, nesastrādātām rokām.
čūrlūpis Cilvēks ar biezām lūpām.
vadmallūpa Cilvēks ar biezām lūpām.
brūnacis Cilvēks ar brūnām acīm.
dižsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām; tāds, kas ir augstsirdīgs.
cēlsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām.
sēpatnieks cilvēks ar elpošanas problēmām.
deģenerāts Cilvēks ar fiziskām vai psihiskām deģenerācijas pazīmēm.
ķilkāns Cilvēks ar garām kājām.
lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3).
lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
meka Cilvēks ar īsām kājām.
bozacis Cilvēks ar izbolītām acīm; arī dusmģs, īgns cilvēks.
personība Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
čapa Cilvēks ar lielām pastalām, resnām kājām.
lenkuris Cilvēks ar līkām kājām, neveiklu gaitu.
greinis Cilvēks ar līkām kājām.
kluīnis Cilvēks ar līkām, klibām kājām; cilvēks, kas ejot stipri klanās.
kleinis Cilvēks ar līkām, nepareizi veidotām kājām.
zvinacis Cilvēks ar ļaunām, spīdīgām acīm.
stūrks Cilvēks ar ļoti garām kājām.
suns Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
stampakāja Cilvēks ar ļoti resnām kājām un neveiklu gaitu.
melnacis Cilvēks ar melnām vai ļoti tumšām acīm.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējām.
plekša Cilvēks ar netīrām, saplēstām drēbēm.
rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām; īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
pelēkacis Cilvēks ar pelēkām acīm.
perversonis Cilvēks ar perversām tieksmēm.
plezniķis Cilvēks ar platām un leinām kājām.
sēpata cilvēks ar plaušu problēmām.
antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
raibiķis cilvēks ar raibām, ielāpainām drēbēm.
pusmuļķis Cilvēks ar samērā vāji attīstītām prāta spējām.
pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām; garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
leptostafilīns Cilvēks ar šaurām un augstām aukslējām; aukslēju indekss ir 79,9 vai mazāks.
prozaiķis cilvēks ar šauri praktiskām, sīkām un ikdienišķām interesēm.
stilbiķis Cilvēks ar tievām, garām kājām.
tīterkājis Cilvēks ar tievām, garām kājām.
tumšacis Cilvēks ar tumšām acīm.
lupnadzis Cilvēks ar vārgām, bezspēcīgām rokām vai stīviem, neveikliem pirkstiem, kurš nespēj neko noturēt rokās.
zilacis Cilvēks ar zilām acīm.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
bezlūpis Cilvēks bez lūpām.
ignorants Cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks.
rezoners Cilvēks kas dzīvo vienīgi no prāta aprēķina, bez jūtām.
rezoners Cilvēks kas lieki prāto un ar savām pamācībām moka citus cilvēkus.
termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
hermafrodīts Cilvēks vai dzīvnieks ar abiem dzimumiem raksturīgām pazīmēm.
rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
caurbire Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
caurbiris Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
pogainis Cilvēks, kam drēbes ar (daudzām uzkrītošām) pogām.
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
negausis Cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās.
palaidnis Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
filozofs Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
ciema brālis cilvēks, kam patīk staigāt pa citu mājām.
kleķeris Cilvēks, kam patīk triepties (piemēram, ar krāsvielām, māliem).
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
gigants Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
ielūdzējs cilvēks, kas (kādu) ielūdz (uz pasākumu, svinībām)
pazudušais dēls cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām
aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas; grāmatu mīļotājs.
aizstāvis cilvēks, kas aktīvi pauž piekrišanu noteiktiem uzskatiem, vērtībām, [aizstāv]{s:2137}, pamato tās; aktīvs piekritējs, atbalstītājs
miglotājs cilvēks, kas apsmidzina augus ar ķimikālijām
breģis Cilvēks, kas ar rokām maisa kādu šķidrumu, netīrumus vai dubļus.
zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
apriebējs Cilvēks, kas ārstē ar maģiskām vārdu formulām, darbībām.
atgremotāji Cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna.
atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
patalcnieks Cilvēks, kas atnāk uz talkas nobeiguma svinībām; patalcinieks.
fakirs Cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks.
represēts Cilvēks, kas bijis pakļauts represijām.
garāmbraucējs Cilvēks, kas brauc kam garām.
apkārtbraucējs Cilvēks, kas braukā apkārt pa mājām (ko uzpērkot, tirgojoties).
širpotrjebščiks Cilvēks, kas dara kaut ko ar rokām.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
minimālists Cilvēks, kas darbojas mazuma robežās ar nelielām prasībām.
grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs.
mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām; arī kājāmgājējs.
gāmeklis Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma.
promgājējs Cilvēks, kas dodas projām; projāmgājējs.
projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām; promgājējs.
ķaupietis Cilvēks, kas dzīvo Ķaupju (arī tām tuvākajās) mājās.
vienas dienas muša cilvēks, kas dzīvo, nedomājot par priekšdienām; kaut kas īslaicīgs.
federētājs Cilvēks, kas ecē ar atsperu ecēšām.
pederētājs Cilvēks, kas ecē ar atsperu ecēšām.
pretīrunātājs Cilvēks, kas iebilst, izsakās pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.).
kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām; gājējs.
kājām gājējs cilvēks, kas iet kājām; kājāmgājējs.
gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
garāmgājējs Cilvēks, kas iet kam garām.
pazudusī avs cilvēks, kas ilgāku laiku bijis projām.
brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piemēram, no darba attiecībām.
ačka Cilvēks, kas ir gudrs un izliekas zinām noslēpumus.
sirds pavēlnieks (pavēlniece) cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
noziedznieks Cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
miera cilvēks cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
demonstrators Cilvēks, kas kaut ko uzskatāmi rāda, demonstrē.
biblioklasts Cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas.
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.).
žaba Cilvēks, kas maisās citiem pa kājām, jokus taisa, dauzās.
žāba Cilvēks, kas maisās citiem pa kājām, jokus taisa, dauzās.
nagpalaidējs Cilvēks, kas mēdz aizskart citus ar rokām.
saballētājs Cilvēks, kas mēdz daudz iet uz ballēm, viesībām.
sagājējs Cilvēks, kas mēdz daudz iet uz viesībām, sarīkojumiem.
plošņa Cilvēks, kas mēdz plosīties; draiskulis; nerātns, nevaldāms cilvēks.
maiseklis Cilvēks, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākām pretēja dzimuma personām, mainīt tās.
jaukteklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus; jauceklis.
jauceklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus.
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
mirējs Cilvēks, kas mirst; cilvēks, kam drīz jāmirst.
kājām nācējs cilvēks, kas nāk kājām.
nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
ģemberis Cilvēks, kas nav drošs uz kājām, kas grīļojas.
grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu; cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
šķītūzis Cilvēks, kas nekārtīgi (ko) dara, kaisot, šķiežot u. tml. (ko) uz visām pusēm.
žeiris Cilvēks, kas nemierīgi kustas, ar rokām plātās u. tml.
sendvičs Cilvēks, kas nes divus reklāmas plakātus - vienu uz krūtīm, otru uz muguras.
kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām, dēkainis, blēdis.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu; grāmatsiešanas speciālists.
pārrakstītājs cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām.
mahinators Cilvēks, kas nodarbojas ar mahinācijām.
malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar preču (piem., grāmatu) pārdošanu, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu izstrādi.
polītikāns Cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā.
ekscentriķis cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
konformists Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.
pašmoceklis Cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām.
otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
pārijs Cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām.
populists cilvēks, kas piekopj populismu; masām tīkamu uzskatu paudējs.
bidlo Cilvēks, kas pilda pavēles bez ierunām.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
rakstinieks Cilvēks, kas raksta (ar grūtībām, pūlēm).
grēcinieks Cilvēks, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām.
pazudusī avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi, pārkāpj, neievēro kādu noteikumu, likumu; kristīgais, kas grēko (reliģijā).
noklīdusi avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi; cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu
grēkpagale Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
ģermanofils Cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai.
mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām; medību speciālists.
bundzinieks Cilvēks, kas sit uz bungām takti (gājienā) vai, sitot uz bungām, signalizē.
šņupdeguns Cilvēks, kas slimo ar iesnām.
grāmatnieks Cilvēks, kas strādā grāmatniecībā.
māžeklis Cilvēks, kas tic māņiem, burvībām.
revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm.
negalis Cilvēks, kas tiecas uz pārmērībām.
sandvičs Cilvēks, kas uz krūtīm un muguras nēsā reklāmas un sludinājumus.
šovmenis Cilvēks, kas vada pasākumu, izklaidējot publiku ar dziesmām, dejām, jokiem u. tml.
nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
izdzimtenis Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām; arī necilvēks.
pagāns Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma; dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
prāmnieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar prāmi.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
papīru tārps cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
jēlnadzis Cilvēks, kura rokām, pirkstiem trūkst muskuļu spraiguma.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
kūjenieks Cilvēks, kuram nepiederēja zirgs un kurš pārvietojās kājām.
grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
ķurmulis Cilvēks, kurš uzmācas citiem ar muļķīgām runām.
eksaminands Cilvēks, kuru eksaminē, kurš kārto eksāmenu.
mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
tumšais zirdziņš cilvēks, spēlētājs, komanda par kuru spējām un rīcību nevienam nav īsta priekšstata.
investīciju klubs cilvēku brīvprātīga apvienība, kuri apvieno savus līdzekļus un veido vienotu investīciju portfeli, kas, pēc viņu domām, dos katram no viņiem iespēju gūt lielāku peļņu, nekā tad, ja katrs invetētu naudu patstāvīgi.
mājdzīvnieku mītnes cilvēku celta un dzīvnieku bioloģiskām prasībām atbilstoši iekārtota ēka.
dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā.
tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju.
poligēnisms Cilvēku izcelšanās teorija, kura uzskata, ka katra cilvēku rase ir cēlusies no citiem bioloģiskajiem senčiem, citā vietā un neatkarīgi no pārējām rasēm.
etnoss Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, noteiktām tradīcijām; etnoloģijas galvenais pētījumu objekts.
sabiedrība cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u.tml.
eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
iedzīvotāju mehāniskā kustība cilvēku pārvietošanās no vienas administratīvās teritorijas uz citu, kas norisinās gan rajona, gan valsts robežās, gan arī starp dažādām valstīm un rezultātā mainās iedzīvotāju skaits, to izvietojums un sastāvs; dažkārt uz to attiecina arī administratīvi teritoriālajos pārveidojumos radušās izmaiņas.
pasaule cilvēku sabiedrības daļa ar noteiktām pazīmēm (piem., kādā laikposmā vai vecuma grupā).
kontrurbanizācija Cilvēku un darba vietu pārvirzīšanās no lielpilsētām uz mazākām pilsētām un lauku ciemiem.
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
ražošanas mehanizācija cilvēku vadāmu ražošanas procesu vai to daļu izpilde, izmantojot nedzīvās dabas enerģiju.
sociālā saliedētība cilvēku vienotība, kas balstās uz kopējām pamatvērtībām, mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem.
himenolepidoze Cilvēku, arī dažu grauzēju (peļu, žurku, kāmju) un putnu invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi; helmintoze.
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
elfs Cilvēkveidīgas būtnes ar smailām ausīm, dabas gari ģermāņu mitoloģijā.
biķeraiņi Cimdi ar kādu zināmu adījuma rakstu.
mūsaiņi Cimdi ar kādu zināmu adījuma rakstu.
mūsainīši Cimdi ar kādu zināmu adījuma rakstu.
cimdots Cimdos tērpts (par rokām); tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
ratainītis cimds ar zināmu rakstu.
blusiņas Cimdu raksts - adījums pārmaiņus ar dažādu krāsu dzijām.
daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus.
slodzīties cīnīties (ar problēmām, grūtībām u. tml.).
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
sisties pa dzīvi (arī pa pasauli) cīnīties ar eksistences grūtībām.
sisties pa dzīvi cīnīties ar eksistences grūtībām.
korrāt Cīnīties ar grūtībām.
korrāties Cīnīties ar grūtībām.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas.
cinhonidīns Cinohīna izomērs, alkaloīds, iegūst no dažādu sugu cinhona mizām; darbības ziņā atgādina hinīnu.
melst Cīnoties ar grūtībām, iet (piemēram, pa sliktu ceļu).
atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
cīniņš Cīņa (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
investitūru ķildas cīņa starp pāvestiem un vācu imperatoriem par tiesībām iecelt amatos bīskapus un abatus (11. gs. 70. gadi - 1122. g.).
grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām.
pamatjoslas pārraide cipardatu pārraides metode, kas noteiktā laika posmā paredz datu vidē tikai viena kanāla izveidi un viena signāla pārraidi; vairumā gadījumu tieši šī metode tiek izmantota datu pārraidei starp datoru un tā ārējām iekārtām, to izmato vairumā datoru tīklu, kā arī datu pārraides, kur izmantoti modemi.
kontrolcipars Cipars, ko pievieno skaitlim, lai nodrošinātos pret kļūdām, skaitli glabājot vai apstrādājot ar ESM.
kravas marķējums ciparu, burtu un nosacītas informācijas uzraksts uz kravas saiņojuma vai speciālām birkām par kravas piederību un tās adresātu, par tās transportēšanas kārtību dažādos transporta veidos.
paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100.
tūja Ciprešu dzimtas ģints ("Thuja"), mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām; dzīvībaskoks.
anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām.
aizcirpt Cirpt līdz zināmam punktam.
stērkāt Cirst baļķim, ko grib aptēst, ik pa 2 pēdām ruobus, lai var vieglāk atskaldīt tešamās daļas.
meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana.
grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā.
kupierēt Cirtot (matus ar cirtojamām šķērēm).
sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene.
bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
cistadenosarkoma Cistadenoma ar sarkomas šūnām.
marsupializācija Cistas malu piešūšana pie vēdera sienas brūces malām, ja cistas izņemšana ir tehniski neiespējama.
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem.
apakšprogramma Citas datorprogrammas izpildei izmantojama datora programma, kas veic patstāvīgu informācijas apstrādes posmu un var tikt izmantota vairākkārt un no dažādām citām programmām.
liber citatus citētā grāmata.
pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
neirolizīns Citolizīns ar specifisku iedarbību uz nervu šūnām.
nefrolizīns Citolizīns, kas iedarbojas uz nieru šūnām.
bazoplazma Citoplazmas daļa, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām.
pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa.
māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija.
citosols Citoplazmas šķidrā vide, t. i., citoplazma bez organellām un nešķīstošiem komponentiem.
izocitotoksīns Citotoksīns, kas ir toksisks tās pašas sugas dzīvnieku homologām šūnām.
gastrotoksīns Citotoksīns, kas specifiski iedarbojas uz kuņģa šūnām.
splenotoksīns Citotoksīns, kas specifiski iedarbojas uz liesas šūnām.
Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām.
itrols Citronskābais sudrabs, balts pulveris, grūti šķīst ūdenī; antiseptisks līdzeklis skalošanai un iešļircināšanai pret gonoreju un acu slimībām.
bergamote Citrusauga bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, bāldzeltens, apaļš vai olveida, skābs, no augļu mizām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā; bergamots.
kafīra laims citrusu ģints suga (“Citrus hystrix”), citrusaugs ar aromātiskām lapām, ko izmanto Dienvidaustrumāzijas virtuvē.
pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
otrais Cits, atšķirīgs (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
apgrēcināšana Citu pavedināšana un pamudināšana uz grēku, maldiem, ļaunām domām par cilvēkiem vai Dievu.
ārzemju kapitāls citu valstu pilsoņiem, citām valstīm vai starptautiskām organizācijām piederoša kapitāla ieguldījums nacionālajā tautsaimniecībā ar mērķi gūt ienākumus.
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
pirotehnisko izstrādājumu klase civilajām vajadzībām paredzēto pirotehnisko izstrādājumu novērtējums atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei.
DP Civiliedzīvotāji, kas kara apstākļu dēļ atrodas ārpus savas zemes robežām; pārvietotas personas (angļu "Displaced Persons") pēc 2. pasaules kara.
pārvietotās personas civiliedzīvotāji, kas kara apstākļu dēļ nonākuši ārpus savas zemes robežām.
nekombatants Civiliedzīvotājs, kas nav pakļauts karojošās puses (valsts) karadarbības veikšanas starpatautiskajiem likumiem, tiesībām un pienākumiem.
pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta.
dispozitivitāte Civilprocesa princips, saskaņā ar ko civillietas puses brīvi var rīkoties ar savām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem.
daļu līdzdalība civiltiesībās tāda saistība, kurā vienā pusē ir vairākas personas un katra no tām uzņemas saistību vai ir kreditors noteiktā daļā, nevis nedalīti.
mantošanas tiesības civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
cobalkāja Cobalkāju vista - vista ar apspalvotām kājām.
ļekause Cūka ar nokarenām ausīm.
pogainis Cūka ar pogas veida piedevām pakaklē.
žibulītis cūknātru dzimtas ģints ("Euphrasia"), viengadīgs lakstaugs ar pretējām sēdošām lapām un baltiem vai zilganiem ziediem vārpās.
rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus.
pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta.
nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu.
pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
meža cūka cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām.
karūsa Cūku suga gariem purniem un smailām mugurām.
defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
pudurotājs Cukurbiešu sējumu kultivatora veids, kas uzkarināms traktoram.
aminocukurs Cukurs, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas aizvietotas ar aminogrupām, piem., glukozamīns, galaktozamīns.
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
čampu Čampu, čampām iet - ļodzīgi, nolaidīgi, netīrīgi staigāt.
plūkšķināt Čāpstināt, šmakstināt ar lūpām.
centrocon Čārterkravu saīsināts nosaukums labības kravām Dienvidamerikā.
čābāt Čaukstēt, čabēt; neveikli, lēnām iet.
čaumala Čaula (parasti sēklām, augļiem).
dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas.
monoplakofori Čaulgliemju klase ("Monoplachophora"), jūras gliemji, kas pārstāvēti gk. ar fosīlijām no kembrija, ordovika, silūra un devona, \~185 sugas, recentas 10-12 sugu.
panadela Čehu virtuve ēdiens - vēršgaļas zupa ar plānām pankūku sloksnītēm.
zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem.
morejs Čemurziedis baltu gaļīgu sakni, kātainām lapām; lieto zupās garšai; pastinaks.
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga.
anīss Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas.
suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas.
selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu.
selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
azorella Čemurziežu dzimtas ģints ("Azorella"), dekoratīvi zemsedzes augi ar mazām, apaļām lapām.
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
latvānis Čemurziežu dzimtas ģints ("Heracleum"), lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem.
vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga.
lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu.
noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
četrkārt Četrām kārtām, četrkārtīgi.
Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki.
tetrāde Četras haploīdas augu šūnas - sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
tetramorfs Četrdaļīgs simbols vai amulets, figūra ar četrām sejām un četriem vai sešiem spārniem, kas simbolizē četrus ķerubus, kā arī četrus evaņģēlistus.
tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.).
kvadrumani Četrroči, kustoņi ar 4 rokām, pērtiķi.
nošļaupts jumts četrslīpju jumts ar pilnām plaknēm visās četrās ēkas pusēs (bez zelmiņiem).
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
ierievpāļi Četrstūraini pāļi ar rievām šaurajās malās to blīvai savienošanai.
kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki.
trapezoīds Četrstūris ar nevienādām un neparalelām malām (nevienādmalu četrstūris).
kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām.
ķešķis Četrzaru grābeklis vai dakšas, ko kulšanas rijā izmanto graudu atdalīšanai no pelavām.
antispasts Četrzilbju pantmērs, kura pēda antīkajā vārsmošanas sistēmā sastāv no divām garām zilbēm starp divām īsām.
jēzenes Čības ar siksniņām, kuras ievelk starp kāju īkšķi un blakus esošo pirkstu.
Bočika Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurai piemita saules dieva iezīmes, sabiedrības iekārtotājs.
čīkstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium") - augs ar gaļīgām lapām un dzeltenzaļiem, baltiem vai gaišsarkaniem ziediem; Latvijā audzē kā krāšņumaugu, retāk savvaļā.
čirkināt Čirkatām slaukt (govi).
miokrisms Čirkstēšana, kas izklausāma muskuļu kontrakcijas laikā.
čūksliena Čūkslājs - sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām aizaugusi, slīkšņaina vieta.
čunkstēt Čūkstēt (par slapju kurināmo).
stuburkāji Čūskas ar ārēji redzamām kāju atliekām, milzu čūskas.
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m.
Oudaudahreina dabas apgabals Islandē, uz ziemeļiem no Vahdnajegidla ledāja, starp ziemeļu virzienā tekošām upēm.
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats.
Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma.
ekspluatācija Dabas bagātību iegūšana un izmantošana (runājot par ieguves vietām).
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene.
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā.
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs.
Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas.
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas.
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs.
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām.
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas.
Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha.
Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene.
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām.
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni.
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem.
pasaule dabas parādību kopums; eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm.
Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas.
Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m.
apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
meža mācību takas dabas takas, kas iekārtotas, lai uzskatāmi parādītu mežā notiekošos procesus un iepazīstinātu ar meža apsaimniekošanas paņēmieniem.
ģeogrāfiskais komplekss dabas teritoriālais komplekss, ar ko apzīmē jebkuru Zemes ģeogrāfiskā apvalka teritoriālās struktūras taksonomisko vienību, sākot no ģeogrāfiskajām fācijām un beidzot ar plašiem planetāriem kompleksiem – ģeogrāfiskām zemēm, subkontinentiem, kontinentiem, okeāniem.
Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā.
biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika.
ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms.
ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem.
reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā.
hroma rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt hromu; galvenais minerāls hromīts.
mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts.
Molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts.
molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts.
niķeļa rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt niķeli; galvenais minerāls pentlandīts.
sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts.
svina rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt svinu, galvenais minerāls galenīts.
torija rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt toriju; galvenais minerāls monacīts, kurā torijs ietilpst kā izomorfs piemaisījums.
urāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt urānu un tā savienojumus; nozīmīgākais minerāls uraninīts.
zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām.
valodas zīmes patvaļīgums dabiskas saiknes neesība starp valodas zīmes divām pusēm - apzīmējošo jeb materiālo apvalku un apzīmējamo jeb nozīmi.
zaloms Dabiski izveidojies pludināmo baļķu sastrēgums upē.
apatīti Dabiskie fosformēsli, zemes izrakteņi; lieto apvidos, kas atrodas tuvāk to iegūšanas vietām.
riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām.
denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem.
sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram.
āda putēs dabūs pērienu; sagaidāma smaga izrēķināšanās.
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
zīddadzis Dadzis ar mīkstām ziedlapiņām.
ciglis Dadzītis - zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi.
bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli.
lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai.
dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā.
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).
starprinda Daiļdarbu un titulu salikumos starp pilnām rindām saliek īsās vai tā sauktās nedzīvās rindas, ko starpinājumā neņem vērā.
hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
bērnu literatūra daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
daiļš Daiļskanīgs (par skaņām, skaņdarbiem).
dejas uz ledus daiļslidošanas disciplīna - deju izpilde uz ledus ar slidām.
ngadži Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas dienvidos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi, stipra islāma ietekme; olongadži.
tunkani dakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - zemes gari, kas saistīti ar auglības kultu un iemieso vienu no četrām stihijām.
kračis Dakšām līdzīgs koka rīks, ar ko izkultos graudus ber rijas sietā.
dividends Dalāmais skaitlis.
partitīvs Dalāms; tāds, kas norāda uz mēru, apjomu, piem., dalāmais ģenitīvs.
dalīgs Dalāms.
dukuris Dalba, zivju baidāmais.
kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija.
divīzija Dalīšana, viena no 4 aritmētikas pamatdarbībām.
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem (piemēram, ierīci, mehānismu).
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); dalot, virzot līdzināt plānākā slānī.
pamattīkls Dalītas datu apstrādes sistēmas daudzlīmeņu komponentu kopums, kas nodrošina datu pārsūtīšanu pārējām tās daļām.
raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem.
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus.
bānis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis.
bāns Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis.
bāne Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; belzenis.
belzenis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit.
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusposms (1).
vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai); mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
otrā puse daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
kokmasas sabiezināšana daļēja ūdens aizvākšana uz atūdeņošanas iekārtām, iegūstot kokmasu ar palielinātu sausnas procentu.
paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
pusatvērts Daļēji atvēries (par ziediem, ziedlapām).
puslopisks Daļēji dzīvniecisks, tāds, kas neatbilst cilvēku uzvedības normām.
homeoloģiskās hromosomas daļēji homoloģiskas hromosomas, kurām tikai daļa gēnu izvietota vienādi.
paputēt Daļēji izjukt (par cerībām, plāniem u. tml).
apkalināt Daļēji nobarot (parasti tiek attiecināts uz cūkām).
pusdriskāts Daļēji nodilis, vietām saplīsis.
aiztrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu).
ietrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām).
pusraudus Daļēji raudot, ar asarām acīs.
decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
Bula algebra daļēji sakārtota algebriska sistēma ar trim operācijām – apvienošanu, šķelšanu un papildināšanu (piemēram, kopām).
aizpūļot Daļēji vai pilnīgi pārklāties ar strutām.
priekšapmaksa Daļēji veikta samaksa par precēm vai pakalpojumiem pirms šo preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas beigām.
atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes); arī priekšrocība.
meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu.
pusbrieds Daļējs, nepilnīgs briedums, daļēja, nepilnīga gatavība (augiem, to daļām).
lauka kvants daļiņa vai fotons, kas pārnes vienu no fundamentālajām mijiedarbībām.
nanodaļiņa Daļiņa, kuras izmēri mērāmi nanometros.
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
identiskas daļiņas daļiņas, kuru fizikālās īpašības ir vienādas, tām ir vienāds lādiņš, masa, spins, un citi kvantu skaitļi; šādas daļiņas kvantu mehānikā tiek uzskatītas par neatšķiramām.
daļiņu izkliede daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
saīsināmība Daļskaitļa un saucēja dalāmība, kas ļauj daļskaitli saīsināt.
damočka dāma.
D dāmas (šaha figūras) apzīmējums
muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
Damenes ezers Dāmenezers Aiviekstes pagastā.
Dāmenes ezers Dāmenezers Aiviekstes pagastā.
Dāmeņa ezers Dāmenezers Aiviekstes pagastā.
dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu.
follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi.
komplēts Dāmu apģērbs, kura svārki un jaka vai mētelis pagatavoti no tās pašas drānas.
coiffeur dāmu frizieris.
turnīra Dāmu tērpu piederums: spilvens vai veidojums no tērauda atsperēm, kas svārku mugurdaļai piešķir kuplu formu; bija modē 19. gs. 70.-80. gados.
šeņ Daoisma metafizikā cilvēka garīgā sākotne, kas saistīta ar saprātu un tā funkcijām.
dareklis Darāmais darbs.
darimais Darāmais.
darba sludinājums darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, tas var būt publisks (sludinājums laikrakstā), kā arī iekšējs (izlikts paziņojums uzņēmuma teritorijā).
reprogrāfiskā reproducēšana darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu; par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā.
izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas.
nosēšanās zona darba laukuma daļa, kas paredzēta gaisakuģa nosēšanās un pacelšanās vajadzībām.
darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.
aizlipināšana Darba paņēmiens grāmatu sietuvē.
feierābends Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feirāms.
Šaraškina kantoris darba vieta, kas nodarbojas ar apšaubāmām darbībām.
vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā.
tranene Darbabite, kas bezmāšu bišu saimē dēj neapaugļotas olas, no kurām attīstās trani.
izlūkbites Darbabites, kas dravas apkārtnē sameklē ziedošus augus ar nektāru un ziedputekšņiem un ar dejām informē citas bites par atradnēm.
montāžas instruments darbarīks montāžas darbu veikšanai, piemēram, uzgriežņu atslēga, āmurs u. c.
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
darbaspēka mobilitāte darbaspēka pārvietošanās un spēja pārvietoties un kvalitatīvi mainīties atbilstoši sociāli ekonomiskajām prasībām.
sanitārtehniskie darbi darbi, kas saistīti ar ēku inženiersistēmu montāžu, ekspluatāciju un remontu, lai nodrošinātu komfortablus, sanitārhigiēniskām prasībām atbilstošus dzīves apstākļus ēkās un apdzīvotās vietās.
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam.
stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
darījums Darbība, juridisks akts, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma.
hermetizēšana darbība, kas vērsta uz hermētiskuma nodrošināšanu, telpas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzes vai šķidruma apmaiņu ar apkārtējo vidi; to veic ar detaļu ciešu savienošanu, hermetizējošiem materiāliem (ziedes, mastikas) vai papildus blīvējošām detaļām (blīves, gumijas starplikas).
likvidēt spēli darbība, kuras mērķis ir novērst brīvkustību starp savstarpēji savienotiem mezgliem vai to kustīgām daļām vai ierobežot brīvkustības lielumu pieļaujamās robežās, ko panāk, regulējot vai nomainot detaļas; iziet brīvgājienu.
saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
nieks Darbība, uzdevums, kas ir veicams ātri, bez grūtībām.
kolbierēt Darbības apzīmējums visādām izdarībām.
sniegums Darbības attālums (parasti kravas celšanas mašīnām).
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
aktīvs Darbības vārda darāmā kārta.
supīns Darbības vārda nelokāma forma, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
deponents darbības vārds darbības vārds, kam ir tikai ciešamās kārtas formas, bet darāmās vai vidējās kārtas nozīme.
pusdeponents darbības vārds darbības vārds, kam vienkāršajos laikos ir darāmās kārtas formas, bet saliktajos laikos - ciešamās kārtas formas vai otrādi.
inspicēšana Darbības, kas tiek veiktas, lai novērtētu produkcijas projektēšanas stadiju, produkta, procesa un pakalpojuma atbilstību konkrētām prasībām, pamatojoties uz profesionāliem spriedumiem vai galvenajiem kritērijiem.
pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
pa vidam Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā; pa starpām, pa starpu.
verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām.
svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
kulstītājtrumulis Darbīgā (kulstāmās mašīnas) daļa, kas atspaļo šķiedru.
Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m.
materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu.
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.
atlasītājs darbinieks, kas lielā tirdzniecības centrā digitālu tehnoloģiju vadībā komplektē nosūtāmās preces.
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas; atskanēt šādām skaņām.
elektroniskā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana ar elektrisko dzirksteli, ko iegūst no līdzsprieguma avota ar elektromagnētiskām, elektromehāniskām un elektroniskām sprieguma pārveidošanas ierīcēm.
pozicionēšana darbmašīnas izpildietaises precīza tukšgaitas pārvietošana punktā ar noteiktām koordinātām.
kamanas Darbmašīnas korpusveida detaļa ar horizontālām vadotnēm.
burtliktuve Darbnīca burtu salikšanai ar rokām.
rāmētava Darbnīca rāmju izgatavošanai un (kā) ierāmēšanai.
sietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas; grāmatsietuve.
grāmatsietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas.
adītava Darbnīca, cehs, kurā ada ar mašīnām.
specializētās darbnīcas darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
sprauslot Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām.
pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām).
malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām).
mālēties Darboties ar krāsām; krāsot.
grabažāties Darboties ar vecām mantām; veikt nevajadzīgu, bezjēdzīgu darbu.
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām).
strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
sociālais darbs ar bezpajumtniekiem darbs ar personām, kurām multiplu problēmu un faktoru dēļ ilgstoši nav pastāvīgas dzīvesvietas vai kuras dzīvo neatbilstošos apstākļos.
knibaslis Darbs, kas norisinās lēnām, knibinoties.
knibeklis Darbs, kas veicams ar pirkstiem, rokām, ir saistīts ar kā sīka gatavošanu; arī priekšmets, kas šādā veidā tiek gatavots.
ārdarbs Darbs, kas veicams ārpus telpām.
datorpakalpojums Darbs, ko ar datoru veic klientu vajadzībām.
fons Darbs, programma vai process, ko izpilda reizē ar citiem darbiem, programmām vai procesiem un kam attiecībā pret tiem parasti ir mazāka prioritāte.
sardonikss Dārgakmens ar baltām un brūnām švīkām, halcedona paveids.
gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar reljefētu (kameja) vai iegrieztu (intalja) miniatūrattēlu; senos laikos gemmas izmantotas par zīmogiem, īpašuma zīmēm, amuletiem, rotaslietām.
kabošons Dārgakmens, nevis šķautnains, bet reljefi noslīpēts no vienas vai divām pusēm.
kaprubīns Dārgakmeņu tirdzniecībā pieņemts nosaukums minerālam piropam, ko līdz ar citām granāta pasugām atrod D Āfrikas dimantu raktuvēs.
tēzaurācija Dārgmetālu, monētu un banknošu izņemšana no apgrozības, lai veidotu uzkrājumus, ja gaidāms to vērtības pieaugums vai peļņas gūšana nākotnē.
lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām).
inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot.
sistemātiskais grāmatvedības ieraksts darījumu reģistrācija pa grāmatvedības kontiem.
pušķot Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
vēstīt Darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt.
ziņot darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
junnēt Darīt atklātībā zināmu; izbārt, nosunīt, aiz muguras runāt par kādu sliktu.
kārt pie lielā zvana darīt daudziem zināmu (_parasti_ ko peļamu, nosodāmu, nevēlamu).
mīzt pret vēju darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām.
patapt Darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām.
cīnīties Darīt ko ar grūtībām; iet, pārvietoties ar grūtībām.
iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi.
popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
jundēt Darīt plaši zināmu.
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
paust Darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās.
pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1).
sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; teikties (1).
stāstīt Darīt zināmu (ko) mutvārdiem.
stāstīt Darīt zināmu (ko) rakstveidā; attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
paust Darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē.
klajā Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam.
nākt klajā Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam.
sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
kārt (arī likt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt (arī kārt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
mest (arī sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
atklāt sevi Darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot).
atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
izspožināt Darīt zināmu un novērst.
nest Darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu).
atsegt Darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus).
paudēt Darīt zināmu, izsludināt.
atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs; arī atteikties (no kā).
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā.
laist Darīt zināmu, ziņot; arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
jodzināt Darīt zināmu.
uzrādīt Darīt zināmus (datus, ziņas u. tml.).
dalīties Darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), .
klapatāt Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
klapatot Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru.
plizieris Dārza puķe ar lielām, kruzuļotām lapām.
mošuszemenes Dārza zemeņu šķirne ar aromātiskām un garšīgām ogām, bet to stādi prasa īpatnēju kopšanu un dod maz ogu.
sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā.
ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem apaļiem, ovāliem vai iegareniem augļiem.
dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu.
kolofons Dati grāmatas beigās par iespiešanas vietu, gadu, iespiedēja vārdu utt.; mūsdienās šī informācija parasti atrodas grāmatas sākumā.
izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā.
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
iepriekšējie rezultāti dati, kuri ir sagatavoti par tautas skaitīšanu, aptauju utt. pirms vēl nav zināmi galīgie rezultāti.
personas dati dati, pēc kuriem tieši vai netieši var noteikt konkrētu personu un kuri ļauj secināt, piemēram, par tās īpašībām.
bojāta datne datne ar fragmentāriem neatjaunināmiem datiem, ko v ar radīt nekvalitatīvi diskatmiņas sektori, kļūmes cieto disku vai diskešu kontrolleru darbībā, kā arī kļūdas programmatūrā.
izplātā datne datne, kas nav fizikāli saistīta ar citām datnēm un nesatur norādes uz tām, tai nepiemīt hierarhiska struktūra.
konfigurēšanas datne datne, ko veido lietojumprogrammas un operētājsistēma un kas ietver informāciju, kuras izmantošana nodrošina datu apstrādes vides (datoru sistēmas, datoru tīkla un to programmatūras) iestatīšanu un piemērošanu lietotāja vajadzībām.
kļūdu žurnāls datne, kurā datorā uzglabā informāciju par kļūdām.
programmu datne datne, kurā ir programmu izpildāmās daļas, piemēram, vārdu procesors, izklājlapu programma, komunikāciju programmu pakotnes, dažādas lietojumprogrammas.
signatūru datne datne, kuru automātiski pievieno nosūtāmajam elektroniskā pasta ziņojumam un kurā ir ziņojuma nosūtītāja adrese, elektroniskā pasta adrese un varbūt arī telefona un faksa numurs.
datnes atribūts datnei pievienota iezīme, kas apraksta un nosaka tās statusu vai izmantošanas veidu, piemēram, piederību lasāmajām vai arhīva datnēm, kā arī to, vai tā ir sistēmas, direktorija vai apslēptā datne.
datnes struktūra datnes vai kopīgi apstrādājamās datņu kopas apraksts, kurā ietilpst datņu izkārtojums un katras apskatāmās datnes izvietojums.
datortrauksme datora aizsardzības sistēmas reakcija uz nesankcionētām darbībām interneta tīklā.
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
datu validācija datora atmiņā vai dokumentos glabājamo datu atbilstības pakāpes reālajam atspoguļojamo objektu stāvoklim pārbaude, kas nodrošina pārbaudāmo datu atbilstību noteiktajām specifikācijām, un izslēdz neparedzētu rakstzīmju un datu tipu izmantošanu vai novirzes no uzdotajiem lauku garumiem.
direktorijs Datora diskatmiņā ierakstīta datņu vārdu un apakšdirektoriju tabula, kas norāda saistību starp šīm datu struktūrām un to izvietojumu atmiņā.
procesa vadība datora funkcija, kas nodrošina piekļuvi lietotāja programmām.
runas atbilde datora ģenerētas runas izvade, t. i. atbildes uz lietotāja komandām vai pieprasījumiem tiek sniegtas balsī.
selektorkanāls Datora ievadizvades kanāls, kas nodrošina centrālā procesora sakarus ar ātrdarbīgām perifērijas ierīcēm.
lietojums datora izmantojums īpašiem nolūkiem, piem., algu sarakstu sastādīšanai, inventāra uzskaitei, aviobiļešu rezervēšanai u. c. vajadzībām
primārā atmiņa datora operatīvā atmiņa, kas sastāv no brīvpiekļuves atmiņas un lasāmatmiņus, kurām ir tieša piekļuve no centrālā procesora.
brīvpieejas atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā glabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša pieeja no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni.
brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt.
izpildāma programma datora programma, kas gatava palaišanai noteiktā datorā. Lai programma būtu izpildāma, tā iepriekš jāpārtranslē attiecīgā datora mašīnvalodā.
resursu iedalīšana datora resursu plānošana izpildāmajiem un rindā gaidošajiem darbiem, piemēram, operatīvās atmiņas, ievadizvades ierīču un palīgatmiņas plānošana darbiem, kas datorā jāizpilda vienlaicīgi.
aparatūrsaderība Datora spēja sadarboties ar citam datoram paredzētām ierīcēm.
beigvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas beigām.
iebūvētā pārbaude datora vai programmatūras darbības pārbaude ar to iekšējiem līdzekļiem (iebūvētām kontrolshēmām vai speciālām apakšprogrammām); iebūvētais tests.
uzdevums datoram izpildāmā darba pamatvienība; multiprogrammu vai multiapstrādes vidē ar uzdevumu saprot datora programmu, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursu izdalīšanu - atmiņu, ievad-izvadierīces, procesora laiku.
vienas instrukcijplūsmas un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošanā ar dažādām datu kopām tiek veikta viena un tā pati operācija, piemēram, masīvu procesors, kur viens dators vai procesors tiek izmantots vadībai, bet pārējie izpilda vienu un to pašu instrukciju.
lappuses izkārtojumprogramma datorizdevniecības lietojumprogramma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku no dažādām datnēm vienotā dokumentā, kā arī veikt ar šī dokumenta tekstu un attēliem virkni operāciju: teksta izkārtošanu vairākās slejās, teksta izvietojumu ap grafikas attēliem, teksta apcirpšanu, attēlu mērogošanu u. c.
datorizdevniecības programma "Ventura Publisher" datorizdevniecības programma, ko plaši izmanto rakstnieki un redaktori darbam ar liela apjoma dokumentiem un dokumentu bibliotēkām.
klizmatrons Datorizēta aparatūra zarnu trakta atbrīvošanai no sārņvielām; procedūra, ko veic ar klizmatronu.
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs.
kopne Q datorkopne, ko izmanto firmas _DEC_ minidatoros, lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm.
sašaurinātās instrukcijkopas dators dators (procesors) ar relatīvi mazu instrukciju kopu. Šī tipa datoru instrukcijām ir vienāds formāts, un katra no tām parasti tiek izpildīta vienā taktī, kas nodrošina ātrdarbības palielināšanu.
multiapstrādes sistēma dators vai datoru sistēma, kura var izpildīt vienlaicīgi divas vai vairākas programmas vai instrukciju secības, izmantojot vairākus kopīgi vadāmus procesorus.
transputors Dators, kas sastāv no vienas integrētās shēmas, kurā ietilpst mikroprocesors, brīvpiekļuves atmiņa, lasāmatmiņa un porti.
iestatne Datorsistēmas, kas sastāv no atsevišķiem blokiem (iekārtām, ierīcēm) un to savstarpējiem savienojumiem, izveidota konfigurācija.
QWERTY Datoru (arī rakstāmmašīnu) angļu valodas tastatūra, pēc augšējās burtu taustiņu rindas pirmajiem sešiem burtiem.
programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
dinamiskā resursu iedalīšana datoru resursu iedalīšanas paņēmiens, kas paredz, ka, atkarībā no konkrētām vajadzībām, programmai piešķirtos resursus var mainīt programmas izpildes gaitā.
vairāklietotāju sistēma datoru sistēma, ko var izmantot vairāki lietotāji, lai vienlaicīgi piekļūtu programmām un datiem.
konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības.
konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības.
interfeisa datu bloks datoru tīklā - datu bloks, kas tiek pārsūtīts starp kāda slāņa un tā augšējā blakusslāņa entītijām caur apskatāmā slāņa servisa piekļuves punktu.
uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām.
konts Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām.
slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem.
paketes formāts datoru tīklā pārraidāmās paketes lauku sakārtojums un to izmēri.
pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori.
vedējstacija Datoru tīkla stacija, kurai ir tiesības pārraidīt datus vienai vai vairākām sekotājstacijām.
datu stacija datoru tīkla terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārraides iekārtas un ar tām saistītā programmatūru.
vienādranga arhitektūra datoru tīkla uzbūves koncepcija, kas paredz, ka visām stacijām ir vienādas datu pārraides tiesības.
tīkla vadība datoru tīkla vadības funkcijas, kas saistītas ar staciju, datu pārraides kanālu, termināļu pievienošanu un atvienošanu, bojājumu diagnostiku, statistiku datu vākšanu, pārskatu sastādīšanu u. c. darbībām.
pieejas ceļš Datoru tīklos - mezglu secība, caur kuriem tiek pārraidīts nosūtāmais ziņojums.
profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas.
mandāts datoru tīklos - uzrādāma pilnvara, kas izmantojama kā tīkla resursa identifikators un kura apstiprina tās īpašnieka tiesības uz piekļuvi šim resursam.
pakešu atstarpe datoru tīklos laika intervāls starp vienas paketes nosūtīšanas (saņemšanas) beigām un nākošās paketes nosūtīšanas (saņemšanas) sākumu.
ASS tīkls datoru tīkls, kura sastāvā ietilpstošo reālo atvērto sistēmu sadarbība, kā arī kura sadarbība ar citām reālām atvērtām sistēmām, kas neietilpst tā sastāvā, atbilst Starptautiskās standartizācijas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības standartu prasībām.
datorizēta programminženierija datoru un specializētas programmatūras izmantošana programmu sastādīšanai, kas nodrošina ne tikai šo programmu izstrādāšanu, bet arī sastādāmo programmu funkcionālo pārbaudi, to kodēšanu, nepieciešamās dokumentācijas izveidi un citas ar programmatūras izstrādāšanu saistītas darbības.
fon Neimana mašīna datoru uzbūves veids, kurā lineāri adresējama atmiņa ir kopēja programmām un datiem un ka vienlaicīgi var izpildīt tikai vienu procesu, t. i., instrukcijas tiek secīgi analizētas un attiecīgi apstrādātas.
dalītā datu apstrāde datu apstrāde, kurā apstrādes, uzglabāšanas un vadības funkcijas, kā arī ievadizvades funkcijas ir sadalītas starp vairākām attālām datu apstrādes sistēmām.
sarežģītības klases datu apstrādes algoritmu, formālo valodu un izrēķināmo funkciju klasifikācijas veids atbilstoši to sarežģītībai.
analogierīce Datu apstrādes ierīce (pārveidotājs), kurā datus attēlo analogsignālu formā ar nepārtraukti mainīgiem fizikāliem lielumiem, piem., elektriskā sprieguma vērtībām.
darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem.
dalītā sistēma datu apstrādes sistēma, kuras atsevišķas funkcijas sadalītas starp tās neatkarīgi funkcionējošām iekārtām.
tiešsaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kura būtiskā pazīme ir tā, ka šis bloks sadarbībā ar citām sistēmas daļām strādā tiešā sistēmas vadībā.
datu avots datu apstrādes sistēmas komponents, kas ģenerē pārsūtāmos datus.
lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.).
asinhronā ievadizvade datu apstrādes un ievadizvades pārklāšanās; lai šo iespēju nodrošinātu, gan ārējām iekārtām jābūt spējīgām darboties neatkarīgi no centrālā procesora, gan arī programmatūrā šādām iespējām jābūt paredzētām.
dalītā datu bāze datu bāze, kas sadalīta pa vairākām datortīkla stacijām un kuru var kopīgi izmantot dažādi lietotāji.
ierakstorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas atšķirībā no tabulorientētām datu bāzes pārvaldības programmām vaicājumoperācijas rezultātā displeja ekrānā izspīdina ierakstus, nevis tabulas.
izplātās datnes datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas glabā, organizē un izgūst informāciju vienlaicīgi tikai no vienas datnes. Šādām programmām nepiemīt relāciju datu bāzu pārvaldības iespējas.
papildinājums datu blok papildināšana ar fiktīvām rakstzīmēm, vārdiem vai ierakstiem, līdz tie sasniedz iepriekš noteikto datu bloka garumu.
protokola datu bloks datu bloks, ko saskaņā ar datoru tīkla protokolu izmanto sakariem starp vienranga entītijām, tas satur protokola vadības informāciju un, iespējams, arī lietotāja datus.
pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators).
kiberspiegošana datu izvilināšana no svešām datorsistēmām, tās uzlaužot; bieži vien tā notiek starp dažādām valstīm.
datu (pārraides) tīkls datu ķēdes galiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām.
datu tīkls datu ķēdes galiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām.
lauka tips datu lauka paveids, ko nosaka tajā ierakstāmo datu tips.
meklēšana Datu pārlases procedūra, ar kuras palīdzību pēc noteiktām pazīmēm nosaka to atrašanās vietu.
paralēlā ievadizvade datu pārraide starp ārējo ierīci un datoru tādā veidā, ka visi rakstzīmēm vai vārdam atbilstošie biti tiek pārraidīti vienlaicīgi pa atsevišķām līnijām. Atsevišķas paralēlas līnijas lieto arī vadības signālu pārraidei.
divpunktu pārraide datu pārraide starp divām stacijām bez starpiekārtu (piemēram, termināļu, datoru) izmantošanas.
lokālā tīkla apraide datu pārraide, kurā kadri paredzēti uztveršanai visām aplūkojamā lokālā tīkla stacijām.
vairākpunktu līnija datu pārraides līnija, kas datoru tīklā savieno vairāk nekā divas stacijas (termināļus), kurām katrai ir sava adrese, vienlaicīgi var raidīt tikai viena stacija, bet pārraides kārtību nosaka tīkla vadības protokols.
kopnes vešana datu pārraides procesa organizēšana kopnē, ko īsteno, pievienojot papildplates, un kas ļauj vadīt datu pārraidi pa kopni neatkarīgi no centrālā procesora, kā arī nodrošināt tiešu piekļuvi datora atmiņai un ārējām iekārtām.
piekļuves ceļš datu pārraides tīklos - mezglu secība, caur kuriem tiek pārraidīts nosūtāmais ziņojums.
datoru tīkls datu pārraides tīkls, ar to savstarpēji saistīto datoru un šai saistībai nepieciešamās programmatūras un aparatūras apvienojums, kas paredzēts mijiedarbības un datu apmaiņas organizēšanai starp attālām reālām galasistēmām; dalītais tīkls.
sakaru tīkls datu pārraides tīkls, kas sastāv no savstarpēji komutējamiem sakaru mezgliem un datu stacijām.
šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem.
apraides vide datu pārraides vide, pa kuru pārraidītais ziņojums ir pieejams visām tai pievienotajām stacijām.
IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu.
trafiks Datu plūsma datu pārraides tīklā; pārraidāmo datu daudzums, kas šķērso noteiktu punktu datu pārraides ceļā.
primārā stacija datu stacija, kas realizē datu posma vadību, formē pārraidāmās komandas un nodod tās sekundārai stacijai, kā arī interpretē saņemtās atbildes.
sekundārā stacija datu stacija, kura saskaņā ar primārās stacijas instrukcijām veic datu posma vadības funkcijas, interpretē un izpilda saņemtās komandas, kā arī formulē pārraidāmās atbildes.
vārdnīca Datu struktūra, kas nodrošina piekļuvi datiem, programmām vai datnēm, izmantojot to identifikatorus.
sociālo pētījumu metodes datu vākšanas, apstrādes un analīzes paņēmieni, galveno uzmanību pievēršot visu to daudzveidīgo sakaru un attiecību nodrošināšanai, kas funkcionē gan pētāmajā objektā, gan objekta attiecībās ar sociālo vidi.
bināri saderīgs datu, aparatūras vai programmatūras struktūra (datu datne, mašīnkods, instrukciju kopa u. c.), kas aprakstīta binārā formā un ir pilnīgi identiska citai struktūrai (visbiežāk tas attiecas uz izpildāmām programmām).
termiņkarte Datuma karte, kas bibliotēkas informācijas sistēmā norāda izsniegtās grāmatas atdošanas datumu.
demarkācijas līnija datumu maiņas līnija, kas iet pa 180° garuma meridiānu; koordinātas nosaka, vienojoties starp ieinteresētajām valstīm.
atmīties Daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu).
pieraudāt Daudz raudot, piepildīt (ko ar asarām).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
divkāršs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtējs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
žaunāt Daudz un lēnām ēst.
pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
uzkaudzēm Daudz, pārpilnām.
daudzkārt Daudzām kārtām, daudzkārtīgi.
pasaules koks daudzās mitoloģijās izplatīts priekšstats par universālu pasaules kārtības modeli, kas ir saite starp divām pasaules pretējām pusēm - debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
polifilētisks Daudzciltīgs, bioloģijā cēlies no vairākām cilts formām, cēlies dažādi.
kavernozā limfangioma daudzdobumu limfangioma ar starpsienām, kurās ir fibrozi audi un gludās muskulatūras šķiedras; atrodama ādā, gļotādā.
dekatrons daudzelektrodu elektronu lampa elektrisku impulsu uzskatāmai skaitīšanai decimālā sistēmā.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis ("Asparagus officinalis"), arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ("Phragmites") ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši.
artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
kalla Daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem, baltiem ziediem.
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols.
strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs.
zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs.
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli.
neapoliešu skola daudzi komponisti 17. gs. beigās Neapolē kompozīcijā novērsās no florenciešu pasāktā "reprezentatīvā stila", pievēršot vairāk vērības noapaļotām ārijām un atstājot novārtā rečitatīvu izstrādāšanu starp ārijām.
legio Daudzi, neskaitāmi.
simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas.
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem).
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
uzmētāt Daudzkārtīgi metot, pa daļām savietot kaut kur augšā.
ķentru ķentrām daudzos gabalos, lupatās, skrandu skrandām.
divplakņu kakts daudzplakņu kakts ar divām skaldnēm.
multilaterāls Daudzpusējs (par līgumiem, sarunām u. tml.).
voluminozs Daudzsējumu (par grāmatām).
prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos.
polichords Daudzstīdzis - īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments).
polihords Daudzstīdzis, īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments).
cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm; astoņstūris.
astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm.
četrstūris Daudzstūris ar četrām virsotnēm.
pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm; piecstūris.
piecstūris Daudzstūris ar piecām virsotnēm.
sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm.
pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām.
organoģenēze Daudzšūnu dzīvnieku (arī cilvēku) dīgļa attīstības stadija, kurā no dīgļlapām (ektodermas, entodermas un mezodermas) veidojas orgāni un to sistēmas.
peritēcijs Daudzu asku sēņu augļķermenis, kam bumbiera vai lodes forma; iekšā tas ir dobs un satur askus ar sporām.
gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
aditivitāte Daudzu matemātisku un fizikālu lielumu īpašība: lieluma vērtība, kas atbilst veselam objektam, ir vienāda ar objekta daļām atbilstošo vērtību summu.
multiproblēma Daudzu problēmu sistēma, kas sastāv no vairākām apakšproblēmām (apakšsistēmām), atrodoties savstarpējā saistībā un mijiedarbībā.
inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu.
tūkstotis Daudzums, skaits 1000; kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
miljons daudzums, skaits 1000000; kopa, kas sastāv no 1000000 vienībām.
miljards Daudzums, skaits 1000000000; kopa, kas sastāv no 1000000000 vienībām.
manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem.
ķeblis Daudzzaru dakšas, ko izmanto graudu vētīšanai un atdalīšanai no pelavām.
ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas.
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām.
āmarēt Dauzīt ar āmuru.
rovelis Dauzoņa, nevaldāms zēns.
apdauzīt Dauzot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga.
ciemmaize Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos vai arī ko dod viesiem līdzi uz mājām.
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām.
ciemkukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām.
misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm.
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
dzirdamie signāli dažāda garuma, skaita un kombinējuma skaņas, ko rada ar lokomotīvju, motorvagonu un drezīnu svilpēm, mutes svilpēm, signāltaurēm, sirēnām un petardēm.
sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā).
Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem.
maketēšanas plate dažādām elektronisko shēmu izstrādāšanas vajadzībām piemērota montāžas plate, uz kuras viegli arī modificēt shēmas.
elektroniskie elektromēraparāti dažādas elektroniskas iekārtas (mērāmā lieluma pārveidotājs, pastiprinātājs u. c.).
konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
uzaugums uz stumbra dažādas formas un izmēru krasi izteikts stumbra resninājums ar svēdrainu koksnes struktūru; sastopams uz visām koku sugām, biežāk uz lapkokiem.
dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija.
gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā.
križuļi Dažādas piestiprināmas rotaslietas.
biofori Dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāvot protoplazma.
deuteroplasma Dažādi ķermenīši šūniņā, kas uzlūkojami par rezerves vielām vai atdalījumiem.
snaidas dažādi nederīgi, nomesti krāmi (lupatas, salmi,diegi u. tml.), kas pinas pa kājām vai rada nekārtīgu izskatu.
heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām.
strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm.
smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām.
granulometriskais sastāvs dažādu daļiņu (frakciju) daudzums pulverveida materiālā; izmēru robežas katra materiāla daļiņām var būt citas.
smageļļa Dažādu darvu un jēlpetrolejas sastāvdaļas ar augstu viršanas punktu (230-270 Celsija grādu), lietoja antracēnam, smēreļļām un kā degvielu dažiem motoriem.
lingvistiskā attieksme dažādu etnosu, sociālo grupu un indivīdu subjektīvo faktoru komplekss - valodas uztveres īpatnības, attieksme pret dažādām valodām un valodas situācijas regulēšanas mehānismiem.
sociālā nevienlīdzība dažādu indivīdu, sociālo grupu vai slāņu dažādās pozīcijas sabiedrības hierarhijā (ar atšķirīgām dzīves iespējām un atšķirīgu savu vajadzību apmierināšanas līmeni), kas izveidojušās sociālās diferenciācijas rezultātā.
degls Dažādu krāsu salikums, kuru vidū ir melns, melnraibs (visvairāk par cūkām, sivēniem); sākotnējā nozīme - tāds, kam ir apdegumi, apdedzis; dagls.
pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām.
kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti.
puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem.
likuma ievērošana dažādu pienākumu uzliekoša un aizliedzoša likuma normu realizācijas forma, kuras gaitā tiesību subjekti savā darbībā pakļaujas likuma normu prasībām un pamatojas uz tām.
grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu.
parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas.
elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem.
uluss dažām Sibīrijas un Vidusāzijas klejotājtautām - jurtu, kibitku nometne; auls, apdzīvota vieta, ciems; sādža; rajons.
parobs Dažās Vācu ordeņa 15. gs. lēņa grāmatās lietots nosaukums pagasta daļas apzīmēšanai.
šedula Dažās valstīs - kategorijas, kurās iedalīti ienākumu avoti un pēc kurām aprēķina pilsoņu ienākuma nodokli.
fronte Dažās valstīs bruņoto spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3).
iebraukšanas nodoklis dažās valstīs noteikts nodokļu veids, ko piemēro iebraucējiem (pasažieriem), tas jāmaksā lidostās vai citos iebraukšanas punktos.
akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus.
subitanolas Dažiem zemākiem dzīvniekiem (vēžiem, radiolarijām u. c.) sastopamas t. s. vasaras olas.
biblioloģija Dažkārt lietots grāmatniecības metodoloģijas nozīmē; dažkārt tā apzīmēja visu, kas saistīts ar grāmatniecību.
tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām.
mazvakariņas Dažos novados maltīte pēc vakariņām.
cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo); ne pats (minētais).
apsarme Dažu augu slimību simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
mirmekofilija Dažu augu uzbūves īpatnības, ko izmanto skudras, piem., dobi stublāji ar plānām sienām, kuros tās apmetas uz dzīvi, saldi izdalījumi uz lapām, ar kuriem tās barojas.
spīkulas Dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām.
ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
miksamēba Dažu gļotsēņu attīstības stadija - amēbveida šūna, kas spēj pārvietoties ar pseidopodijām.
individuālā imunitāte dažu indivīdu neuzņēmība pret noteiktām infekcijām.
purda Dažu islāma un hinduisma tautu praktizētā sieviešu izolēšana.
dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa.
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
sorēdijas Dažu ķērpju veģetatīvās vairošanās orgāni, kas sastāv no vienas vai vairākām aļģes šūnām, kurām apkārt ir sēņotne.
imunitāte Dažu likumu neattiecināšana (uz personām, kam ir īpašs stāvoklis valstī).
aleirisporas Dažu sēņu sporas, kas veidojas tieši no hifām un no tām neatdalās.
tirkšķi Dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti.
karpveida mugura dažu šķirņu cūkām raksturīga eksterjera īpatnība – izliekta mugura.
aviogrupa Dažu valstu gaisa kara spēkos patstāvīga aviācijas štata daļa vai vienība ar 60-100 lidmašīnām.
stigma Dažu vienšūnas aļģu šūnas organoīds, kas sastāv no pigmenta globulām un spēj uztvert gaismu.
organums Dažu visagrīnāko daudzbalsības veidu kopējais nosaukums Eiropas mūzikā no 9. gs. beigām līdz 13. gs. vidum.
čums Dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām.
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
planētu pavadoņi debess ķermeņi, kas riņķo ap planētām to gravitācijas ietekmē.
apekss Debess sfēras punkts, uz ko vērsta Saules relatīvā kustība attiecībā pret citām zvaigznēm.
dalāmības pazīmes decimālajā sistēmā rakstītu naturālu skaitļu īpašības, kas ļauj noteikt to dalāmību ar vienkāršākajiem dalītājiem; piemēram, skaitlis dalās ar 3, ja tā ciparu summa dalās ar 3.
potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās.
puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm.
siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
gaņģēties Dedzīgi strādāt, darboties ar rokām un kājām.
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
ar sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi; ar visu būtni, ar visām jūtām un domām.
zibeņots Dedzīgs, ātri satracināms, straujš.
zibiņots Dedzīgs, viegli uzbudināms, straujš.
dedzeklis Dedzināmais dzelzis, dedzīkla; dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā.
dedzeļi Dedzināmi minerāli.
skalene dedzināmo skalu ieliekamais.
kurināt Dedzināt kurināmo, lai radītu siltumu, gaismu.
nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns).
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1).
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
lineārie kristālu defekti defekti, kuru izmēri vienā virzienā pārsniedz atoma izmērus, rodas dislokācijas, kas deformēšanas procesā pārvietojas, savstarpēji izlīdzinās, vairojas un iziet līdz graudu robežām; lineārie kristālu defekti ir galvenais cēlonis tam, ka materiālu praktiskā stiprība ir mazāka par teorētisko stiprību.
goniodisģenēze Defektīva acs priekšējā segmenta (radzene, varavīksnene, lēca, ar tām saistītās kameras un dziedzeri) attīstība.
māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām.
kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus.
defektu likvidēšana defektu novēršana, regulējot, remontējot (atjaunojot) vai nomainot kādu no sistēmām, mezgliem vai detaļām.
defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras.
mākslīgās deggāzes deggāzes, ko iegūst sausās pārtvaices ceļā vai pārgāzējot cietos kurināmos (sk. ģeneratorgāze), ogļu koksēšanas un naftas pārstrādes procesos.
kņats Deglis pulvera lādiņa aizdedzināšanai spridzināmajā akmenī.
impulsu deglis deglis, ar kuru šķidro, gāzveida vai cieto kurināmo ritmiski ievada krāsnī no augšas.
elektronsakausējums Degmaisījums, kas sastāv no 96% magnija, 3% alumīnija un 1% citām vielām, uzliesmo 600 Celsija grādos un paaugstina temperatūru līdz 2800 grādiem.
normāls degmaisījums degmaisījums, kurā viena daļa degvielas sajaukta ar 15 daļām gaisa, t. i., tieši tik daudz, cik tas nepieciešams degvielas pilnīgai sadegšanai.
kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām.
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
liesmot Degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
(būt) liesmās degt ar lielām liesmām; degt ugunsgrēkā.
kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
gruzdēt Degt lēnām, bez liesmām; tikko degt.
lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
bekonāze Degunā ievadāms prethistamīna kortikosteroīdu preparāts alerģisko iesnu ārstēšanai.
pakaļgaluzpilde Degvielas uzpilde jūrā, uzpildāmajam kuģim atrodoties aiz uzpildes kuģa.
meskals Degvīns, ko Vidusamerikā taisa no meksikāņu nacionālā dzēriena pulkes ("pulque") vai arī no agaves lapām.
Lemuāna deicija deiciju suga ("Deutzia x lemoinei"), kas ir ziemcietīgākā no Latvijā audzētajām.
aplombs Dejā - noturīgums, vertikālās līnijas (no galvas līdz kājām) ievērošana.
spoku deja deja, kas radās 19. gs. 70. gados Ziemeļamerikas indiāņu reliģiskas kustības ietvaros; tika uzskatīts, ka ar šo deju var panākt visu mirušo indiāņu atdzimšanu uz zemes, kura kļūs brīva no slimībām un nāves.
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī; šīs dejas mūzika.
ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
horeogrāfija Dejas pieraksts ar speciālām zīmēm.
apdancināt Dejot ar visām pēc kārtas.
piedēt Dējot piepildīt (ko) ar olām.
žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
dēkains Dēkām bagāts.
noformētājmāksla Dekoratīvās mākslas nozare, kas pievēršas ielu, laukumu, ražošanas teritoriju, skatlogu, tirdzniecības un kultūras reklāmas mākslinieciskai noformēšanai.
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas.
poligrāns Dekoratīvs ēku ārsienu aizsargmateriāls; sastāv no polimēra saistvielas un dažādu minerālu granulveida pildvielām.
krustapuķe Dekoratīvs elements gotiskajā arhitektūrā; stilizēta puķe ar krustveidā izkārtotām ziedlapām.
aerogrāfiskais apdares papīrs dekoratīvs papīrs ar vienpusēju, daudzkrāsainu zīmējumu, kas veidots ar aerogrāfo metodi; lieto grāmatu iesējumu un kartona izstrādājumu apdarei.
šagrēnpapīrs Dekoratīvs papīrs, kas izgatavots, uzklājot uz vienas puses krāsainu vai cilspieduma slāni, kurš imitē šagrēnādu; lieto grāmatu, žurnālu u. c. papīra izstrādājumu apdarei.
skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas.
slīpēšanas dekorēšana dekorēšana, ar dažāda profila slīpripām uz stikla izstrādājuma virsmas izveidojot dažādu elementu (riņķu, ovālu, staru u. c.) kompozīcijas; viens no slīpēšanas veidiem ir skaldņošana.
eritrodekstrīns Dekstrīns, kas rodas, skābei vai siekalām darbojoties uz cieti; ar jodu krāsojas sarknā krāsā.
Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām.
lineamenti Delnas un sejas līnijas, pēc kurām hiromanti un fiziognomi noteic cilvēku raksturu un zīlē likteni.
pazvaļa Dēļu rāmis ratu virsmas laukuma palielināšanai.
āmiņa Dem. --> āma (2).
āmariņš Dem. --> āmars; āmuriņš.
āmiņš Dem. --> āms.
āmuriņš Dem. --> āmurs.
āmurītis Dem. --> āmurs.
babīte Dem. --> baba; vecāmāte.
babeņa Dem. --> baba; vecmāmiņa.
babiņa Dem. --> baba; vecmāmiņa.
budzītis Dem. --> budzis 2, mīlināmais vārds.
grāmateņa Dem. --> grāmata (1).
grāmatiņa Dem. --> grāmata (1).
kāmītis Dem. --> kāmis.
klaniņa Dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace.
klusīnām Dem. --> klusām, klusu.
lāmele Dem. --> lāma (1).
lāmiņa Dem. --> lāma.
lāmīte Dem. --> lāma.
lēnīnām Dem. --> lēnām, lēni.
lēnītēm Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītiņām.
māmaliņa Dem. --> māmuļa.
māmaļiņa Dem. --> māmuļa.
māmalīte Dem. --> māmuļa.
māmoļiņa Dem. --> māmuļa.
māmuļiņa Dem. --> māmuļa.
māmuļīte Dem. --> māmuļa.
pamazīniņām Dem. --> pamazām.
pamazītēm Dem. --> pamazām.
pamazītiņ Dem. --> pamazām.
pamazītiņām Dem. --> pamazām.
rādāmkociņš Dem. --> rādāmkoks.
rāmītis Dem. --> rāmis.
vieglītēm Dem. --> viegli; ļoti viegli; vieglītiņām.
fusicladium Demāciju dzimtas ģints, kuras sēnes attīsta īsus konīdiju nesējus ar zaļganbrūnām konīdijām, vairākas sugas ierosina augļu koku kraupjus, Latvijā konstatētas 9 sugas.
Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību.
matemātiskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura ar matemātiskām metodēm pētī demogrāfisko attīstību.
demogrāfiskās tabulas demogrāfisko notikumu intensitātes izmaiņu skaitliskie modeļi atkarībā no attiecīgo procesu izmaiņām kohortās vai nosacītās paaudzēs; parasti mirstības, dzimstības un laulātības tabulas.
jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām.
atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai).
demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi.
dumpings Dempings - preču pārdošana ārzemju tirgū par mākslīgi pazeminātām cenām.
Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava".
deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju.
idemnitāte parlamenta deputātu neatbildības privilēģija, kas nozīmē deputātu vajāšanas aizliegumu par darbībām, pildot deputātu pienākumus (balsošnu, līdzdalību komisijās utt.); neviens, tajā skaitā pats parlaments, nevar saukt deputātus pie atbildības par šīm darbībām pat tad, kad viņi jau ir pārstājuši būt par parlamenta locekļiem.
lobisms Deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana no ārpusparlamenta interešu grupām (bieži vien iestāžu ēku atpūtas un uzgaidāmajās telpās - lobijos).
magnētiskā separācija derīgo izrakteņu bagātināšanas paņēmiens, kas pamatojas uz sadalāmā maisījuma komponentu magnētisko īpašību atšķirībām.
ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem.
DGN Derīgu grāmatu nodaļa (Rīgas Latviešu biedrības apgāds).
kvalitāte derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām.
deriks Derikceltnis - celtnis ar grozāmai kolonnai piekārtu izlici.
onihopatoloģija Dermatoloģijas nozare par nagu slimībām.
desantkaraspēks Desanta operācijām apmācīts un apbruņots karaspēks.
kompots Deserta ēdiens no augļiem, ogām cukursīrupā.
desmitkārt Desmit kārtām, desmitkārtīgi.
uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
skala Detaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.) ar iedaļām.
streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām; vilksnis.
vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām.
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
šūpoles Detaļa, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei.
pulka Detaļa, kuru izmanto par asi ar noteiktu sāngāzumu un atgāzumu, ap ko griežas automašīnas vadāmie riteņi.
brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu.
demodulēšana Detektēšana - elektrisko svārstību pārveidošana, kurā no modulētām augstfrekvences svārstībām iegūst svārstības ar modulācijas frekvenci (no nesējviļņa atdala signālu).
detekcija Detektēšana, zemfrekvences svārstību izdalīšana no modulētām augstfrekvences svārstībām.
kristalldetektors Detektors ar kādu zināmu kristālisku vielu kā strāvas taisnotāju.
minors Determinants, ko iegūst, izsvītrojot no dotā determinanta zināmas rindas un ailes.
sensors devējs - mērpārveidotājs, kas tieši uztver mērījamo lielumu (spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu utt.) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni.
deviņkārt Deviņām kārtām, deviņkārtīgi.
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs").
nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā).
Septuagesimae Devītā svētdiena pirms Lieldienām.
fenhilalkohols Dezinfekcijas līdzeklis, ko ieguva no dažu augu ēteriskajām eļļām, izmantots arī medicīnā pret reimatismu.
bacilols Dezinfekcijas šķidrums lizols, ko iegūst no krezola un zaļajām ziepēm.
īrisdiafragma Diafragma foto- un kinoaparātos; sastāv no plānām sirpjveidīgi izliektām plāksnītēm, ar kurām var mainīt atveres lielumu.
moleskins Diagonāli austs kokvilnas audums ar līmes piejaukumu, speciāli sagatavots ar vienmērīgu virsu iespiedumiem un grāmatu iesējumiem.
aporēma Dialektisks, loģiski grūti atrisināms slēdziens.
dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
slīdīte Diapozitīvs; rāmītī ievietots atsevišķs kadrs, ko ieslīdina projektora atverē rādīšanai uz ekrāna.
kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām.
Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle.
Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš".
Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
eiforbija Didīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Euphorbiales"), koki, krūmi, lakstaugi ar saliktām lapām, 6 dzimtas, >300 ģinšu, \~8000 sugu.
šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
elektriskā stiprība dielektriska materiāla vai vides spēja nevadīt elektrisko strāvu; atkarīga no materiāla īpašībām.
11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
aizaizvakar Dienā pirms aizvakardienas; pirms trim dienām.
diarium Dienas grāmata; ikdienišķu skolas uzdevumu burtnīca.
krītaļāt Dienas laikā gulēt gultā ar visām drēbēm.
pārdienas Dienas, starp kurām ir vienu dienu ilgs laikposms.
uzdevumu burtnīca dienasgrāmata (skolēnam).
diārijs Dienasgrāmata.
diengrāmata Dienasgrāmata.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu, angļu buldoga krustojums ar citām suņu šķirnēm; attiecīgā suņu šķirne.
uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1).
patrulēšana Dienesta veids, ko organizē garnizonos, lai uz ielām un sabiedriskās vietās karavīru vidū uzturētu augstu disciplīnu.
vācu aitu suns dienestu suņu šķirne, ko sākumā izmantoja aitu ganāmpulku uzraudzīšanai; mūsdienās izmanto par redzes invalīdu pavadoni, policijā, glābšanas darbos u. c.
priekšaizvakar Dienu pirms aizvakardienas; pirms trijām dienām.
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
antarktandi Dienvidamerikas Andu ģeoloģisko elementu turpinājums Antarktīdas kontinentā, saskatāms kalnu grēdās un gareniskos iegruvumos.
lepidosirēna Dienvidamerikas saldūdens zivs, kas elpo ar žaunām un plaušām (divējādi elpojošu zivju pārstāve).
gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva.
čolmugra Dienvidāzijas koka "Taraktogenos kurzii" sēklas, no kurām iegūst eļļu lepras ārstēšanai.
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti.
diždāmnieki Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Diždāma" iedzīvotāji.
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
diaita Diēta, kvantitatīvi un kvalitatīvi pareizs barošanas veids, atkarībā no slima vai vesela organisma vajadzībām un īpatnībām.
gottespfennig Dieva ārtava, kas no nekustamā īpašuma pirkuma līguma iemaksājami par labu baznīcām un skolām.
teodikeja Dieva attaisnošana pretim ļaunumam un ciešanām pasaulē, kas prātam nav savienojami ar Dieva visspēcību un mīlestību.
antropoteoloģija Dieva atziņa, izejot no cilvēka tikumiskām īpašībām.
antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst.
Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma.
Gaci un Gaimi dievības, kuras pielūdza Ibērijas (Austrumgruzija) iedzīvotāji pirms kristietības izplatīšanās, pēc hronikām tie ir "burvji — visslepenākā zinātāji".
Uza Dieviete pirmsislāma arābu mitoloģijā, 1. gt. p. m. ē. viņas kults bija izplatīts galvenokārt Sīnaja tuksnesī.
Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām.
džagernauts Dievs bez rokām un bez kājām, kas bija sevišķi populārs Bengālijā un Orisā; Džagannāths.
inšallā Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens.
inschallāh Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens.
dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām.
asimetriskais diferenciālis diferenciālis, kas griezes momentu starp dzenamām vārpstām sadala nevienādi (piemēram, attiecībā 1:2, viena daļa uz priekšējo dzenošo tiltu, divas daļas uz diviem pakaļējiem dzenošajiem tiltiem).
simetriskais diferenciālis diferenciālis, kas griezes momentu starp dzenamām vārpstām sadala vienādās daļās.
partikulārs atrisinājums diferenciālvienādojuma atrisinājums, ko iegūst no vispārīgā atrisinājuma, piešķirot noteiktas vērtības visām tā konstantēm (parametriem).
parciāls diferenciālvienādojums diferenciālvienādojums, kas satur vairākargumentu nezināmo funkciju, tās parciālos atvasinājumus.
progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi.
asns Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot.
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām); dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
līst Dīgstot parādīties virs zemes (par augiem, to daļām).
spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu.
radiodiktors Diktors, kas pie mikrofona lasa pa radio pārraidāmus tekstus.
grozāmass Dilbs - transportlīdzekļa priekšējās ass vai tilta daļa, kas nodrošina ar to saistītā vadāmā riteņa pagriešanu.
augšanas temps dinamikas rindas līmeņu relatīvo pārmaiņu rādītājs, kas raksturo pētāmās parādības attīstības ātrumu; aprēķina, dalot kādu dinamikas rindas līmeni ar šās rindas pirmo līmeni vai iepriekšējo līmeni
Pito caurule dinamiskā un statiskā spiediena uztvērējs lidmašīnas; sastāv no caurules ar divām kamerām, kas attiecīgi savienotas ar garenass un šķērsass virzienā novietotiem gaisa ieplūdes caurumiem.
pūls dinamiski sadalāmu vienveidīgu objektu kopums.
diodtiristors Dinistors - pusvadītāju ierīce ar vairākām p-n pārejām un diviem izvadiem, kuru ar vadības impulsu var pārslēgt no aizvērta stāvokļa atvērtā.
gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu.
dilungs Dīnungs - vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd.
tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs.
diplomātiskais pasts diplomātisko un konsulāro sakaru svarīgākā uzturēšanas forma sūtījumu veidā, ar savas valsts iekšējām ārējo sakaru institūcijām, starptautiskajām organizācijām un savas valsts ārvalstīs rezidējošām pārstāvniecībām, ko īsteno, pārvadā diplomātiskie kurjeri vai nogādā citā veidā.
slepenā diplomātija diplomātisku darbību kopums, ko nedara zināmu atklātībai.
vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga.
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
kaprifolijaugi Dipsaku rindas dzimta, vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi, liānas ar vienkāršām lapām, stumbri dobi, vai ar serdi, izplatīti gk. Z puslodes mērenajā joslā, \~15 ģinšu, \~300 sugu.
heksabioze Disaharīds, kas sastāv no divām heksozes molekulām.
datnes uzturēšana diskatmiņas periodiska sakārtošana, pārgrupējot maināmos datus, lai iegūtu nepārtrauktu datni.
ierakstāmā kompaktdiska diskdzinis diskdzinis, kas, izmantojot speciālu programmatūru, nodrošina informācijas ierakstīšanu lasāmatmiņas kompaktdiskos un audio kompaktdiskos; CD-R diskdzinis.
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
ciparvadība diskrētās tehnoloģijas izmantošana sistēmas darbības nosacījumu uzturēšanai pēc iespējas tuvu vēlamajām vērtībām neatkarīgi no izmaiņām sistēmas apkārtējā vidē.
galīgais automāts diskrēto sistēmu matemātiskais modelis, ko definē ar galīgām ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopām, kā arī ar pārejas un izejas funkcijām, kuru izmaiņas notiek diskrētos laika momentos un kuras nosaka galīgā automāta izejas un iekšējo stāvokli nākošajā momentā atkarībā no tā ieejas un iekšējā stāvokļa dotajā momentā.
multipla diskriminācija diskriminācijas veids, kad cilvēks tiek nostādīts nelabvēlīgākā vai neizdevīgākā situācijā pēc vairākām diskriminācijas pazīmēm vienlaikus.
netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.).
forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes.
uzvedne Displeja ekrāna izspīdināts teksts, kas norāda, ka lietotājam jāievada zināma informācija.
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamajiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. c.).
elektroluminiscences displejs displejs ar plakanu ekrānu, ko parasti veido, izmantojot divas caurspīdīgas plates, starp kurām ievietots plāns gaismu emitējoša pildījuma slānis.
rastra displejs displejs, kas izspīdina attēlus ekrānā, izmantojot skenēšanas līnijas; attēlu veido izgaismojot atsevišķus pikseļus uz katras no šīm līnijām.
smieklīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
ambisillabisks Divām blakus zilbēm piederīgs.
divkārt Divām kārtām, divkārtīgi.
divkārtains Divām kārtām, divkārtīgi.
divkārtaiņš Divām kārtām, divkārtīgi.
dimkārtām Divām kārtām.
aile Divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem.
špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
dubultdurvis Divas durvis, (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus.
folio Divas kontu grāmatas lappuses (kreisā un labā) ar vienu un to pašu kārtas numuru.
kontrastkrāsas Divas krāsas, kas, novietotas blakus, šķiet kāpinām savu intensitāti, piem., sarkans un zaļš, zils un oranžs.
filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem.
dubultvadība Divas savstarpēji savienotas vadības ierīces, piem., satiksmes lidmašīnās, māc. lidmašīnās un māc. automobiļos; vadība iespējama no divām vietām.
skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām.
savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
dobās vēnas divas vislielākās vēnas, pa kurām asinis ieplūst sirds labajā priekškambarī
tête-à-tête divatā, zem četrām acīm.
dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
deklinējamais particips divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis.
nedeklinējamais particips divdabis, kas nosauc darbības vai stāvokļa pazīmi un kam nav gramatisko formu; nelokāmais divdabis.
absolūtais datīvs divdabja teiciens, kuru veido nelokāmais divdabis ar _-ot_ un lietvārds vai vietniekvārds datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju.
kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā.
malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni.
dedere Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām; idra 1.
sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos.
meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos.
lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām.
magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
loazācejas Divdīgļlapju augu dzimta ar aptuveni 250 sugām, visumā lakstaugiem, gk. D Amerikā.
nimfeācejas Divdīgļlapju augu dzimta ranāļu rindā, ūdens vai purva augi peldošām vai ūdenī iegrimušām lapām.
podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi.
ģīmjzieži Divdīgļlapju augu dzimta tubifloru rindā, gk. zāļaugi vai krūmi ar nedalītām lapām, zigomorfiem ziediem.
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
proteācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi ar ādainām lapām, augšēju sēklotni un krāsainu, vainagveida apziedni, gk. D puslodē.
saururaceae Divdīgļlapju augu dzimta, lakstaugi purvos ar pamīšus sakārtotām lapām un divdzimumu ziediem bez apziedņa, kas sakopoti vārpās.
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
kariofillācejas Divdīgļlapju augu dzimta, viengadīgi vai ilggadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi veselām pretstatītām, parasti šaurām lapām; nagleņu dzimta.
spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem.
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā.
parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai.
nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus.
sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi.
stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu.
obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē.
glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene.
dorema Divdīgļlapju augu ģints dienvidos, no atsevišķām sugām iegūst amonjaka gumiju, ko lieto dažādu plāksteru pagatavošanai.
sarcocaluon Divdīgļlapju augu ģints geraniaceju dzimtā, ar 6 sugām Dienvidāfrikas tuksnešu apgabalos.
tideja Divdīgļlapju augu ģints gesneriaceju dzimtā, siltumnīcu ziedaugs ar gumveida saknēm, sulotiem, spilviņām pārklātiem stublājiem.
pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās.
stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos.
lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene.
satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras.
shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu.
scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
tetragonolobus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, lakstaugi ar ziediem lapu padusēs un cilindriskām pākstīm, 7 sugas.
tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu.
soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā.
sideroxylon Divdīgļlapju augu ģints sapotaceju dzimtā, koki ar veselām lapām, sīkiem ziediem un ogām, kādas 100 sugas tropos ar visai cietu koksni.
simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos.
duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu.
terminalia Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām, zaru galos sakopotām lapām, sīkiem zaļiem un baltiem ziediem vārpās un olas vai bumbiera veida augļiem kauleņiem, 150 sugas tropos.
tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām.
shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā.
moringa Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ar 2-3-kārt nepārī plūksnotām lapām un garu pākstij līdzīgu augli pogaļu, sastopams Ziemeļāfrikā, Arābijā un Austrumindijā.
goldfussia Divdīgļlapju augu ģints, neliels krūms, mūžam zaļām, pretstatītām ovālām lapām ar smailiem galiem.
kārklaugi Divdīgļlapju augu rinda ("Salicales"), koki un krūmi ar veselām pamīšām lapām, bezapziedņa ziediem ar 2 vai daudz putekšlapām.
kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā.
ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
amoms Divdīgļlapju daudzgadīgi augi tropos, sēklas ar patīkami vircotu garšu; no vairākām sugām iegūst kardamonu.
buburene Divdīgļlapju dzimtas krūms, meža jāņogas, jāņogulāja blakus suga, visumā to atgādina, bet ar mazākām lapām.
swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās.
vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija.
strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi.
strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu.
dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu.
akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu.
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
vistene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Empetraceae"), kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem, 9 ģintis, 9 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas.
streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos.
ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne.
filants Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju dzimtas ģints ("Phyllanthus"), uz tā saplacināto zaru malām attīstās ziedi, šie zari izskatās pēc ziedošām lapām.
kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas.
kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu.
dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu.
ebeni Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ebenales"), koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. tropos un subtropos, 6 dzimtas, \~80 ģinšu, >1800 sugu.
ērika Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ericales"), koki, krūmi, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, 10 dzimtu, \~140 ģinšu, \~3400 sugu.
tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu.
vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
baldriānaugi Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un krūmi ar veselām un saliktām lapām, ziedi sīki, nekārtni, zarainās ziedkopās; baldriāni.
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas.
daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām.
lini Divdīgļlapju klases dzimta ("Linaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem, 15-25 ģintis, 300-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu.
malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu.
zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos.
pabērzs Divdīgļlapju klases dzimta ("Rhamnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas vai poligāmi koki un krūmi, arī liānas, 60 ģinšu, 900-1000 sugu, Latvijā savvaļā 2 ģintis, katra ar 1 sugu.
cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas).
naktene Divdīgļlapju klases dzimta ("Solanaceae"), 90 ģinšu, \~2600 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas, no tām 6 sugas ir adventīvas, bet 1 suga ir dārzbēglis.
zigofili divdīgļlapju klases dzimta, krūmi, puskrūmi, retumis koki, lakstaugi; lapas bieži ar dzeloņainām pielapēm, pretējas; tuksnešos un zāļainās augsnēs; 30 ģinšu, 250 sugu.
smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga.
rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas.
asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas.
ilīcija Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Illiciales"), koki, krūmi, liānas ar spirāliski izvietotām lapām, 2 dzimtas.
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu.
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
santolīna Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Santolina"), puskrūmi ar spēcīgu smaržu un sīkām adatu vai zvīņu veida lapām, kas balti spilvotas un nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem.
sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem.
estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm.
anonaugi Divdīgļlapju klases magnoliju rindas dzimta ("Annonaceae"), koki un liānas ar vienkāršām lapām un divdzimumu ziediem, tropos un subtropos \~2000 sugu.
magoņaugi Divdīgļlapju klases magoņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar pretēji vai pamīšus sakārtotām lapām.
liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu.
granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas.
indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki.
segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu.
sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu.
akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu.
konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu.
dipteronija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas kļavu dzimtas ģints ("Dipteronia"), zināmas 3 sugas, no tām 1 izzudusi un 1 ļoti reta.
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne.
zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu.
mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks.
dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas.
kigelia Divdīgļlapju koku ģints "Bignoniaceae" dzimtā, ar 3 sugām tropu Āfrikā, ko sauc par desu vai ziloņu koku, jo to pelēkie, garie augļi līdzīgi desai un nokarājas garos kātos, nav ēdami.
piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos.
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
īstais mēlzieds divdzimumu mēlzieds, kas veidojies saaugot 5 vainaglapām.
daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu.
Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām.
tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām).
spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā.
līmprese Divi veltņi viens virs otra vai viens otram blakus, pirms kuriem papīra lenti ar mitrumu 8-12% no abām pusēm apsmidzina ar attiecīgu līmvielu.
dubultieraksts Divkāršais ieraksts grāmatvedības uzskaitē.
mite divkāršas laulības, apprecoties vienas ģimenes brāļiem un māsām ar citas ģimenes brāļiem un māsām.
laktidi Divkārši esteri, kas attīstās no divām oksiskābes molekulām, atskaldot divas molekulas ūdens.
fibrolizīns Divkāršs savienojums no 2 daļām tiozīnamīna un 1 daļas natrija salicilāta.
sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos.
kuteris Divmastu zvejas kuģis ar slīpām burām XIX gs. Baltijā un Ziemeļjūrā.
divpartiju Divpartiju sistēma - politiska sistēma, kur pie varas pārmaiņus nāk viena no divām valdošajām part. (piem., ASV - Rep. un Dem. part.).
duplicisms Divpusības teorija, mācība par īstenības divām fundamentālām īpašībām.
divdegu Divreiz aizdedzināms, divreiz dedzināts.
biskvītporcelāns Divreiz apdedzināts neglazēts porcelāns ar matētu virsmu; lieto figūrām un reljefiem, kuru formām jābūt asi zīmētām.
distihs Divrinde - dzejas pants, kas sastāv no divām rindām.
bimanuāls Divrocīgs, ar divām rokām veicams (izmeklēšana, palpācija).
labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus.
ķirķis Divspārnu un citu kukaiņu kāpurs, kad tie vēl ir mazs un bez kājām.
gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas.
incroyable Divstūraina cepure ar priekšā un pakausī uzlocītām malām, 18. gs.
demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos.
distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu.
bastardēšana Divu dažādām rasēm, varietātēm, sugām vai ģintīm piederīgu vecāku krustošanās.
Mullutu-Sūrlahts Divu ezeru sistēma Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, uz rietumiem no Kuresāres, kas sastāv divām daļām, rietumu daļa - Mullutu ezers un austrumu daļa - Sūrlahts, platība - 1430 ha, dziļums - līdz 2,1 m.
bivalents Divu homoloģisko hromosomu konjugācijas figūra mejotiskās dalīšanās laikā, sastāv no 4 hromatīdām.
viedais kabelis divu ierīču savienotājkabelis, kurā ir iebūvēts mikroprocesors, kas analizē ienākošos signālus un pārveido tos atbilstoši attiecīgā protokola prasībām.
enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata.
kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums).
parasītisms Divu orgānu kopdzīve uz kādu laiku, pie kam viens pārtiek no otra sulām.
iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi.
šahs Divu pretinieku galda spēle ar 16 baltām un 16 melnām figūrām uz 64 lauciņu galdiņa.
radiometriskais efekts divu tuvu novietotu virsmu savstarpējā atgrūšanās, ja virsmām ir dažāda temperatūra.
kompaundēšana Divu vai vairāku sastāvdaļu (piem., eļļu, degvielu) ķīmiska sajaukšana, lai iegūtu produktus ar noteiktām īpašībām.
reālapvienība Divu vai vairāku valstu apvienība (ūnija) ar kopīgu valdnieku un kopīgu iekārtu (institūcijām), bet tajā pašā laikā paturot autonomiju.
monetārā savienība divu vai vairāku valstu naudas sistēmu aizstāšana ar vienu naudas sistēmu (ar kādu no eksistējošajām vai pavisam jaunu).
starptautisks līgums divu vai vairāku valstu vai citu starptautisko tiesību subjektu rakstveidā noslēgta vienošanās atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām.
glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli.
uranilkatjons Divvērtīgs katjons, kas ar daudzām skābēm veido sāļus, piem., uranilacetātu.
divstarainis Divzarains (par dakšām).
pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm.
spurainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella heteromalla"), kas aug uz atsegtas smilts, mālsmilts, grants un uz šādu substrātu pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz kūdras, smilšakmens atsegumiem.
cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs - rāda cetāna koncentrāciju (tilpuma procentus) tādā maisījumā ar metilnaftalīnu, kas pēc uzliesmošanas īpašībām ekvivalents pārbaudāmajai degvielai.
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri.
Ķīvmeža dižakmens dižakmens Ventspils novada Piltenes pagastā, mežā, viens no 10 lielākajiem dižakmeņiem Latvijā, garums - 6,35 m, platums - 4,35 m, augstums - līdz 2,8 m, apkārtmērs - 17,5 m, lielākā daļa atrodas virs zemes un ir apaugusi ar sūnām.
Andrecēnu Velna gulta dižakmens, atrodas Naukšēnu pagastā, 600 m uz ziemeļaustrumiem no Andrecēnu mājām, garums - 4,5 m, platums - 2-3 m, augstums - 0,8 m, akmens forma nav redzama, jo tam apkārt sastumta zeme.
līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis.
Gross-Damen Diždāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā.
megapodidi Dižkāju vistas, vistu putnu dzimta, \~28 sugas vairākās ģintīs, putni ar visai attīstītām un spēcīgām kājām, gk. Austrālijā.
Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums.
Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā.
kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas.
ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli.
čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams.
cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams.
dižvalodas Dižvalodas māmuliņa - runīga, daiļrunīga māmuliņa.
Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
galvanografija Dobiespieduma paņēmiens, ar galvaniskā ceļā sagatavotu iepriekš ar eļļas krāsām apgleznotu un grafita pulveri apkaisītu apsudrabotu vara plātni.
tercels Dobīte, ko iecērt celmā sulām.
zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā.
bizamvērsis Dobradžu dzimtas gremotājs, ļoti zemām kājām, Ziemeļamerikā.
stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā.
promejot Dodoties projām.
de fide dogmatiski nemaināms apgalvojums, kas skaitās patiess un to noliegt ir herētiski.
viscerālisms Doktrīna, ka visām slimībām ir sākums iekšējos orgānos.
regests Dokumenta atstāstījums, kurš satur dokumenta devēja un ņēmēja vārdus, satura kopsavilkumu bez dokumenta tīri formālām daļām un dokumenta izdošanas vietu un laiku.
darījumu dokumenta autentisks teksts dokumenta teksta oriģināls, apstiprināts ar pilnvaroto (paraksta tiesībām apveltīto) personu parakstiem un zīmoga nospiedumu.
pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni.
fitosanitārais sertifikāts dokuments, kas apliecina, ka konkrētajā kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksporta kravā nav importētājvalstī ievešanai aizliegtu karantīnas kaitēkļu, koksnes slimību izraisītāju, nezāļu sēklu un tā atbilst importētājvalsts fitosanitārajām prasībām.
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
pilnvara Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
maksājumu saraksts dokuments, ko uzņēmuma grāmatvedība sastāda darba algas un avansa izmaksām.
vaku grāmata dokuments, kurā ierakstītas muižai maksājamās nodevas, maksātāju saraksti ar katram izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu, kā arī citi zemnieku pienākumi pret muižu.
profesijas standarts dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām.
ganāmpulka reģistrs dokuments, kurā ir iekļauti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulki, kā arī savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulki, kas audzēti fermā vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā.
blakusapstākļi Dokuments, kurā izklāstīti sīki dati par apmācāmās apakšvienības un tiešo kaimiņu stāvokli un darbībām, ziņas par "pretinieku" noteiktā laikā, par to, kur un kādā laikā ierodas apmācāmās apakšvienības.
darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu. Kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu.
laulības apliecība dokuments, kurš apliecina laulības noslēgšanu starp divām personām.
pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām; sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
eksperta atzinums dokuments, kuru tas sastāda uz izpētījuma pamata saskaņā ar savām speciālajām zināšanām, atspoguļojot tajā izpētes gaitu, paņēmienus un līdzekļus, noteiktā kārtībā dodot motivētas atbildes viņam uzdotajos jautājumos.
bons Dokuments, pret ko zināmā termiņā no kādas personas vai iestādes saņemama uzrādītā vērtība.
avots Dokuments, raksts, grāmata, ko izmanto pētniecības darbā.
gudrs Domām, atziņām, idejām bagāts; saturīgs.
atsevišķas domas domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām
atšķirt Domās, uztverē atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
lielprātība domāšana par lielām lietām.
intelektuālisms Domāšanas, prāta atziņu, teorētisku domu pārsvars pār jūtām un emocijām.
kasīt pakausi domāt (ar bažām, šaubām, neizpratnē), prātot, gudrot.
kollēgiātiestāde Domkapitulam analoga garīdznieku apvienība pie baznīcām, kas nav bīskapa katedrāles; kollegiātkapituls.
kollēgiātkapituls Domkapitulam analoga garīdznieku apvienība pie baznīcām, kas nav bīskapa katedrāles.
teleskopiskais domkrats domkrats ar teleskopiski izbīdāmu spēkierīci, ko veido vairāki viens otrā ievietoti, parasti hidrauliski darbināmi, cilindri, kas, izbīdoties viens no otra, ievērojami palielina spēkierīces kopējo garumu.
akommodācijas strīds domstarpības jautājumā, ciktāl kristīgie misionāri var piemēroties vietējām pagānu paražām.
ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties.
Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina.
zemzālīte Doņu dzimtas ģints ("Luzula"), daudzgadīgs lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
guta doriskā ordera elementi — nelieli nošķelta konusa formas izvirzījumi, kas atrodas virs triglifiem un metopām, kā arī zem tiem.
diglifs Doriskā un toskaniskā stila joslas ornaments ar 2 vadziņām parasto 3 vadziņu vietā.
pakrustīt Dot bērnam vārdu pirms kristībām.
izsūmēt Dot projām.
sūmēt Dot projām.
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
pierādījums Dotā apgalvojuma (tēzes, teorēmas) patiesuma pamatojums, secinot to no citu zināmu apgalvojumu (premisu, argumentu) patiesuma.
grants Dotācija izglītības vai zinātniskajām iestādēm, radošajiem kolektīviem u. tml.
sadalījums Dotās kopas netukšu apakškopu sistēma, kuru apvienojums ir šī kopa un kuras apakškopām nav kopīgu elementu.
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli), parasti ātri.
iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
izklīst Doties (parasti pa vienam) uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
iziet Doties ceļā kājām.
pazust no apvāršņa doties kur projām, aiziet no noteiktas sabiedrības, pārstāt kur darboties.
teikt ardievas (kaut kam) doties projām (no kādas vietas); atteikties (no ierastā).
iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi; doties ceļojumos ārpus savas zemes.
pacelt buras doties projām, pārtraukt attiecības.
pacelt enkuru doties projām; pārtraukt attiecības.
aizjaukties Doties projām.
iet Doties projām.
pazust doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot); aizbēgt.
aizlāpstāt Doties prom lieliem soļiem (lēnām, smagnēji).
aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām).
izkortelēties Doties prom, aiziet (no kurienes ar mantām, iedzīvi); izkravāties.
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām); izkravāties (2).
aizalasīties Doties prom, aiziet no kādas vietas ar visām mantām.
nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
braukt vietraugos doties uz līgavaiņa mājām.
transpozīcija doto elementu pārstatīšana, mainot vietām tikai divus elementus, piemēram, 456 kļūst par 654, ja tiek veikta elementu 4 un 6 transpozīcija.
zirgons Draiskulīgs, nevaldāms cilvēks vai lops.
metadrāma Drāma par drāmu; metateātris.
varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
anagnostiķis Drāmas rakstnieks, kas savus darbus raksta tikai lasīšanai.
baletkomēdija Dramatiskā teātra veids, komēdija ar horeogrāfiskām ainām, nereti arī ar vokāliem numuriem.
iestaips Drāna, ko iestiepj rāmī izšūšanai.
neaustās tekstildrānas drānas, kas visbiežāk veidotas no šķiedrām, kuras sastiprina cauršujot, cauradot, salīmējot u. tml., bet var veidot arī no pavedieniem, priekšdzijas, auduma, adījuma u. c. materiāliem.
uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības.
brālība Draudzība, vienprātība (parasti starp tautām).
pārvadājamā drava drava, kas vienā sezonā (vienreiz vai vairākreiz) tiek pārvesta citā vietā, lai tuvinātu savvaļas nektāraugu platībām vai sekmētu kultūraugu apputeksnēšanu lielās platībās.
izietamdrēbes Drēbes, kas paredzētas svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
šķērsdrenāža Drenāža, kurā drenas ir novietotas šķērsām gruntsūdens plūsmas virzienam.
ātri Drīzāk (izšķiroties par vienu no vairākām iespējām).
karrageen Droga no Īrijas pērļu sūnām.
damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas.
digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
batirs Drosmīgs cīnītājs kaujās (tjurku un mongoļu tautām); no batiriem veidojās feodālā aristokrātija; nosaukums plaši lietots tjurku tautu folklorā un sadzīvē.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
ceļa trasēšana drošas satiksmes kustības prasībām atbilstoša autoceļa mērķtiecīga iekļaušana apkārtnes ainavā.
lietotāja konts drošības mehānisms, ko izmanto, lai kontrolētu piekļuvi datoru sistēmai vai tīklam, tas satur informāciju par lietotāja paroli, tā tiesībām un, iespējams, citu informāciju, kas ļauj identificēt lietotāju.
identitatīvā drošības politika drošības noteikumi, kas pamatojas uz datoru tīkla lietotāju, lietotāju grupu vai to pilnvaroto pārstāvju, kā arī izmantojamo datoru tīkla resursu identificējošām īpašībām vai atribūtiem.
marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm.
firms Drošs, piedzīvojis, ar labām zināšanām.
drudišu Drudišu maize - maize no linsēklām un garšaugu pārpalikumiem.
dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
drukātās shēmas plate drukātā shēma, uz kuras uzmontēti mehāniskie, elektriskie un elektroniskie komponenti, kas kopā ar esošajiem savienojumiem veido konstruktīvi viegli nomaināmu sistēmas funkcionālo bloku.
punkts drukātam izvadam izmantojama tipogrāfiska mērvienība, kas aptuveni vienāda ar 1/72 collas. To parasti izmanto, lai norādītu rakstzīmju augstumu un atstarpes platumu starp teksta rindiņām.
viedkarte Drukātās shēmas plate ar iebūvētu loģiku vai mikroprocesoru, kas tai nodrošina zināmas informācijas apstrādes un lēmumu pieņemšanas iespējas.
smilšakmens Drupiezis, kas sastāv no cementētām smiltīm.
žokļveida drupinātājs drupinātājs, kurā drupināšana notiek starp divām (kustīgām un nekustīgām) masīvām metāla plātnēm (žokļiem).
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm).
kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
aizdrūzmēties drūzmējoties pārvietoties projām.
diferenciālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas veids neiestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
inkrementālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
inkrementālais dublējums dublējums, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublēšanas; šis dublējuma tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
arhīvdublējums Dublēšanas procedūra, kuras izpildes gaitā visas citajā diskā esošās datnes ar programmas starpniecību arhivācijas vajadzībām tiek pārkopētas citā datu vidē.
dubļāts Dubļains (par kājām, apaviem, apģērbu).
fango Dubļi; Bataljo (Itālijā) karstavotu minerāldūņas, ko lieto vietējām aplikācijām.
dubultais patentadījums dubultais adījuma prespinums, kurā visām cilpām ir viens uzmetums; dubultais patents.
vizuālā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponenti atsevišķi saskatāmi teleskopā vai attēlā.
spektrālā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponenti optiski nav atšķirami, tā konstatējama vienīgi pēc spektra līniju periodiskām novirzēm Doplera efekta dēļ.
astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis.
aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
dujāt Dūdot, rubināt; saka par paipalas balss skaņām.
dūleģis Dukurs, zivju baidāmais.
dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
bumplis Dumpis – gārņu dzimtas putns ar garu kaklu, garu, smailu knābi un garām kājām.
nodungot Dungot un pabeigt dungot (parasti ar pirkstiem, kājām).
skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas.
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
dūņains Dūņām klāts.
duodecs Duodeca formāts - grāmatu formāta loksne ar 24 lappusēm.
raibenieki Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Raibāmuiža" iedzīvotāji.
aizdurt durot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis
vārstals Durtiņas, kas veras uz abām pusēm.
vārsteklis Durtiņas, kas veras uz abām pusēm.
vārstīklis Durtiņas, kas veras uz abām pusēm.
bīdāmās durvis durvis ar neveramu, bet paralēli sānu sienai bīdāmu vērtni (vai vērtnēm).
satvars durvju rāmis.
naķists Dusmīgs, ātrs, nevaldāms.
purslīgs Dusmīgs, nikns, viegli sakaitināms cilvēks.
purzlāties dusmoties, raudāt ar izstieptām lūpām.
sietalis Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
sietalža Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
slaukulis dvielis; arī galda slaukāmais.
monosoms Dvīņauglis ar vienu ķermeni un divām galvām.
dizigotiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no divām vai vairākām dažādām, atsevišķām zigotām.
lekanopāgs Dvīņi, kas savienoti ar iegurņiem un apakšējām viduma daļām.
tripodija Dvīņu kroplība, trīs kājas, no kurām viena ir kopīga abiem dvīņiem.
epignātisms Dvīņu kroplības veids, kurā parazīts vai embrionāls tumors piestiprināts pie autozīta galvaskausa pamata, žokļa vai aukslējām.
heterocefāls Dvīņu kroplis ar divām nevienāda lieluma galvām.
cefalotorakopāgs Dvīņu kroplis ar saaugušām galvām un ribeņiem.
kājenes dzega dzega grāmatas lappuses apakšā.
galvenes dzega dzega grāmatas lappuses augšā.
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
ritornels Dzejā - mazas itāļu tautas dziesmiņas veids, 3 rindās, ar atskaņām 1. un 3. rindā.
huitain Dzeja no 8 rindām, sastopama senākā franču lirikā.
tercines Dzejas panti ar trim vārsmām, atskaņām saistītas savā starpā.
anacikls Dzejas pants, kas lasot no sākuma un beigām tāpat saprotams kā otrādi lasot.
baltās vārsmas dzejas rindas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas)
dikols Dzejas strofa ar divējāda pantmēra daļām; teikums ar 2 daļām.
burimē Dzejolis, ko sacer pēc uzdotām atskaņām; parasti to dara spēles veidā.
briesmīgais molohs dzelkšņiem klāta, bet tikai 15 cm gara ķirzaka ("Moloch horridus"), pārtiek no skudrām, sastopama Austrālijā.
adatainais dzeloņgurķis dzeloņgurķu suga (Echinocystis lobata), ko Latvijā audzē, bet vietām pāriet arī savvaļā.
plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas.
kolofonijs dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
kurkumi Dzeltena, siekalām līdzīga masa uz pļavu stiebrzāles.
siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~.
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
norobežotā iedzimtā limfangioma dzelteni pūslīši ādā ar biezām, izstieptām sienām, kuri savienoti ar limfvadiem.
nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu.
juglons Dzeltenoranža kristāliska viela, iegūta no valriekstu mizām; tai piemīt antifungāla aktivitāte; senāk lietota ādas tuberkulozes ārstēšanai.
šķobris Dzeltens ar melnām svītrām.
ilsterija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ilsteria"), veido kvadrātveidīgas vai tetraedriskas kolonijas, kas sastāv no 4 šūnām, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Lankupe Dzelzāmurupe, Abavas pieteka.
Dzelzsāmura upe Dzelzāmurupe, Abavas pieteka.
vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš.
elektrificēta dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kas aprīkota ar iekārtu kompleksu elektriskās enerģijas pārveidošanai un pārvadei no vilces apakšstacijām caur kontakttīklu elektrolokomotīvju un elektrovilcienu barošanai.
dzelzceļa līnijas posms dzelzceļa līnijas daļa starp diviem blakus esošiem sadales punktiem (stacijām, izmaiņas un apdzīšanas punktiem).
dzelzceļa līnijas iecirknis dzelzceļa līnijas daļa starp iecirkņa stacijām.
blokiecirknis Dzelzceļa līnijas posma daļa starp diviem blakus esošiem garāmejas signāliem vai starp stacijas ieejas vai izejas un garāmejas signāliem.
dekapods Dzelzceļa lokomotīves tips, kam 5 sakabinātas asis un tām priekšā 1 skrejriteņu ass.
Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām.
Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām.
Spīgana Dzelzceļa pieturvieta pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 8 km no Pļaviņām.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
jaudas pārvads dzelzceļa vilces ritošā sastāva iekārta enerģijas novadīšanai no primārā dzinēja vārpstas uz riteņpāru vārpstām, kas nodrošina laideņu vilces spēka un kustības ātruma pārveidošanu, mainoties dzinēja darba režīmiem.
čekans Dzelzs āmurītis metāla kalšanai.
paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām.
zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām.
laktiņa Dzelzs stienis, uz kā (ar āmuru) kapina izkapti.
jermaka Dzelzs trijkājis vārāmā poda uzlikšanai.
jērmaka Dzelzs trijkājis vārāmā poda uzlikšanai.
siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re).
krupīns Dzelzs un niķeļa kausējums, ar lielu elektrisko pretestību; izlieto reostatiem un pretestībām.
magnētiskā histerēze dzelzs vai tērauda magnētiskā stāvokļa pārmaiņu atpalikšana no to izraisītājām ārējā magnētiskā lauka pārmaiņām.
Lanka Dzelzsāmurupe, Abavas pieteka.
parametrijs Dzemdes blakusaudi, kas atrodas starp abām dzemdes platās saites lapām.
alohija Dzemdes izdalījumu trūkums pēc dzemdībām.
pāragras dzemdības dzemdības, kas notiek pirms parastā grūtniecības ilguma beigām, kad bērns ir dzīvotspējīgs, visbiežāk starp 28. un 38.-39. grūtniecības nedēļu.
vaļāt Dzenāt projām.
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt.
jūgtuve Dzeņaukste - sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
jakamari Dzeņu putnu dzimta ar vairākām ģintīm Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
flips Dzēriens no alus, degvīna, olām un cukura.
mirucis Dzēriens no bērzu sulām, kas saraudzētas ar rupjas maizes garozām un rudzu graudiem.
nirva Dzēriens no bērzu sulām.
šerbets Dzēriens, ko gatavo no augļu sulām, vīna, saldējuma.
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; arī lēni dzert.
loģiskā dzēšana dzēšana, kas padara datni lietotājam nemanāmu, bet saglabā tās atkopšanas iespējas.
kantomanija Dziedāšanu kaislība, kas piemīt it sevišķi dienvidu tautām.
pūst Dziedāt ar gari stieptām skaņām (par putniem).
gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
mežstrazdputni Dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, nelieli putni (garums - 15-130 cm, masa - 10-140 g), barojas ar bezmugurkaulniekiem, ogām, 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
mantāt Dziedināt ar maģiskām darbībām.
mantēt Dziedināt ar maģiskām darbībām.
pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
acinuss Dziedzera gala pūslītis, kas izklāts ar secernētajām šūnām.
jodlers Dziesma ar jodelējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
kantikums Dziesmu grāmata studentu korporācijās.
kancionāls Dziesmu grāmata, sevišķi Bohemijas brāļu draudzē.
zambuciņš Dziesmu grāmatiņa.
sāmavēda Dziesmu vēdas, no Rigvēdas ņemtu dziedamu tekstu krājums priekšdziedātājam, otram priesterim vēdiešu Sāmas upura ceremonijā.
kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
auds Dzija, kas aužot stiepjas auduma platumā, šķērsām pāri velkiem.
tiemezglaina dzija dzija, kas vietām ir resnāka, citur tievāka.
fasondzija Dzija, ko parasti iegūst no divām dzijām, no kurām viena ir serdenis, bet otra, kuras garums ir daudzkārt lielāks par pirmās dzijas garumu, tiek apvīta ap šo serdeni.
kracis Dzijas uztīšanas rīks, kuru izmantoja, lai sagatavotu dziju aušanai, pirms dzijas tīšanas uz tītavām.
šķērsīt Dzijas, tinot uz tītavām, krustot, lai nebrūk kopā.
kanjons Dziļa ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm un samērā šauru dibenu.
augsnes pamatpārveidošana dziļa intensīva augsnes apstrāde, kas maina augsnes profila ģenētisko horizontu sakārtojumu; nepieciešama galvenokārt velēnu podzolētajām augsnēm.
ksenofobija Dziļa nepatika pret svešiniekiem, sveštautiešu nīšana; bailes no nepazīstamām personām; nepatika pret svešo.
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces.
meditācija dziļas pārdomas, dziļa apcere; viena no senākajām psihiskā līdzsvara atgūšanas un garīgās izaugsmes veicināšanas metodēm.
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām.
oligotrofiskais ezers dziļš ezers ar dzidru ūdeni, nabadzīgu augu un dzīvnieku valsti, maz barības vielām un planktona.
rūpīgs Dziļš, vispusīgs (par domām, uztveri u. tml.).
globigerīnu dūņas dziļūdens nogulu tips - sīku planktona foraminīferu ar lodveidīgām vairākkameru čaulām sakopojumi.
spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu.
Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m.
Tongas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna dienvidu daļā, uz austrumiem no Tongas salām, lielākais dziļums — 10882 m zjl., otrā dziļākā dziļvaga pasaulē.
Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām.
ārlaulības dzimstība dzimstība laulībā nesastāvošām personām.
dzimstības intensitāte dzimšanas gadījumu biežums konkrēta vecuma sievietēm (precīzāk dzimstības intensitāti raksturo rādītāji laulībā sastāvošām sievietēm).
ģintinieki Dzimtas locekļi, parasti kopā dzīvojoši asinsradinieki ar kopēju ģints apziņu un savstarpējām saistībām.
allods Dzimtmuiža ar pilnīga īpašuma tiesībām.
emfiteuze Dzimtsnomas veids, kad neapstrādātu zemi atdeva beztermiņa valdīšanā personām, kas vēlējās tur apmesties un to apstrādāt.
pirmslaulību dzimumattiecības dzimumattiecības starp personām pirms laulībām.
pseidohermafrodītisms Dzimumorgānu attīstības traucējums, kad pastāv neatbilstība starp dzimumdziedzeriem, dzimumorgāniem un sekundārajām dzimumpazīmēm.
aposporija Dzimumpaaudzes attīstīšanās nevis no sporām, bet no citām bezdzimuma paaudzes šūnām.
heterogametiskais dzimums dzimums, kura pārstāvji veido pēc dzimumhromosomu tipa divējādas gametas, piemēram, ar X un Y dzimumhromosomām.
ritualizēts homoseksuālisms dzimumsakari starp viena dzimuma personām, visbiežāk pieaugušiem vīriešiem un zēniem, iniciācijas rituālu laikā.
lidmašīnas propelleris dzineklis, kas rotējot atsviež gaisu un līdz ar to dzinēja radīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā; sastāv no rumbām un vairākām (parasti 2–4) radiāli izvietotām aerodinamiska profila lāpstiņām.
galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos.
rinosalpingīts Dzirdes kanāla gļotādas iekaisums kopā ar iesnām.
draņķēt Dzirdīt lopus ar samazgām.
individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.).
atbungas Dzīres ar dejām, kādu lielāku lauku darbu beidzot.
uzdziras Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres; atkārtota sadzeršana pēc kādām dzīrēm.
skrūvdzirnavas Dzirnavas, kur materiālu sasmalcina starp divām mainīga profila skrūvēm.
aizākstīties Dzīt jokus līdz zināmai robežai, izturēties kā ākstam.
dzīt pie velna dzīt projām
ušināt Dzīt projām cūku.
sūtīt pie velna dzīt projām, noraidīt kādu,neatzīt kāda domas, rīcību.
pasūtīt pie joda dzīt projām, padzīt (kādu).
triekt pie velna dzīt projām, padzīt.
vaņķēt Dzīt projām, padzīt.
triekt pie joda dzīt projām; atvairīt.
močīt dosku dzīt projām.
triekt (arī dzīt) ratā (arī uz elli, pie velna) dzīt projām.
dzīt uz elli dzīt projām.
triekt (arī dzīt, raidīt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Dzīt projām.
bukurēt Dzīt, baidīt (piemēram, vēžus no alām).
vanckot Dzīt, raidīt projām.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība).
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
epitēlijšūnas Dzīvas plānsienu šūnas, kuru dobumi pildīti ar rezerves vielām (cieti, eļļām), no kurām veidojas skujkoku sveķi, kas izdalās sveķaiļu kanālā.
kontrkultūra Dzīvesveids, arī kultūras, mākslas u. tml. virzība, kas atšķiras no tradicionālajām un vairākuma pieņemtajām normām un vērtībām un var būt apzināti pret tām vērsta.
biogenosfēra Dzīvības izcelšanās sfēra; planētas apvalka daļa, kurā pamazām izveidojās apstākļi, kas ir labvēlīgi matērijas attīstībai no neorganiskām formām līdz dzīvībai.
sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem); sārtoties (1).
sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem).
abiogenesis Dzīvības rašanās no nedzīvām vielām.
biopoēze Dzīvības rašanas no neorganiskam vielām.
āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku.
botiki Dzīviem organismiem piemītošas funkcijas un īpašības vai uz tām attiecīgo zināšanu kopums.
spuluņģis Dzīvīgs, nevaldāms zēns, arī jauns vērsis.
aizkalums Dzīvnadža, retāk citu raga kurpē ietverto audu traumatizējums ar pakavu naglām, apkaļot nagu.
ciltsvērtība Dzīvnieka izkopjamās pazīmes ģenētiski noteikta novirze no ganāmpulka vai populācijas vidējā rādītāja.
pakaļa Dzīvnieka ķermeņa daļa ap gūžām un asti.
pasāne Dzīvnieka ķermeņa daļa no pēdējām ribām līdz gurniem.
inventāra numurs dzīvnieka numurs, pēc kura identificē katru ganāmpulka dzīvnieku.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citām metodēm.
sīkme dzīvnieka zarnas kopā ar galvu un kāju pēdām.
karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām; cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
adelopodi Dzīvnieki ar paslēptām kājām.
vaislas dzīvnieki dzīvnieki ar zināmu izcelšanos, kurus izmanto pēcnācēju ieguvei.
heterodonti Dzīvnieki, kam zobi iedalāmi dažādās šķirās.
saprofāgi dzīvnieki, kas barojas ar pūstošām organismu atliekām vai dzīvnieku izdalījumiem (piemēram, mēslvabole).
nekrofāgi dzīvnieki, kas pārtiek no maitām, piemēram, grifi, šakāļi, hiēnas.
nometnieki dzīvnieki, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi).
ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem.
ļempurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet.
ļēpurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
lapausis Dzīvnieks (piemēram, sivēns) ar lielām ausīm.
baltausis Dzīvnieks ar baltām ausīm.
ausainis Dzīvnieks ar garām ausīm.
ļunkausis Dzīvnieks ar garām ausīm.
lekausis Dzīvnieks ar garām, nokarenām ausīm; lutausis.
lakausis dzīvnieks ar nokarenām ausīm.
ļakausis Dzīvnieks ar nokarenām ausīm.
dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai; ataudzējamais dzīvnieks.
špidilga Dzīvnieks, kas mēdz aiziet no ganāmpulka uz labības lauku; lamuvārds par kaut kā ļaunprātīgu izmantošanu.
pareģons Dzīvnieks, pēc kura izturēšanās var noteikt, piemēram, gaidāmos laika apstākļus, to pārmaiņas.
konnektīva Dzīvnieku anatomijā nervu šķiedru saites starp dažāda veida ganglijām.
krotālija Dzīvnieku apzīmēšanas elements - ausī iestiprināma metāla vai plastmasas plāksnīte ar identifikācijas numuru.
metamorfoze Dzīvnieku attīstība pēcembrionālajā periodā ar vienu vai vairākām kāpura stadijām.
apzīmēšana Dzīvnieku iezīmēšana ar numuriem tetovējot, robojot ausis, ar plastmasas krotālijām, kaklasiksnām, numura krāsošanu uz dzīvnieka sāniem un ar elektronisko apzīmēšanu.
dermatoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija.
dermoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija.
lenkšana dzīvnieku konstatēšana kādā meža nogabalā vai kvartālā, iespējama ziemā, kad izveidojusies sniega sega un ir saskatāmas medījamo dzīvnieku pēdas.
poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
sintētiskā līnija dzīvnieku populācija, kas izveidota no vairākām šķirnēm, selekcionējot pēc neliela pazīmju skaita.
defaunācija Dzīvnieku populācijas samazināšana vai iznīcināšana; parazītu izdzīšana no zarnām.
klase Dzīvnieku sistemātikā - kārtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām.
piesietā turēšana dzīvnieku turēšana ar ierobežotām kustībām, piesienot ar kaklasiksnu vai nakts apaušiem.
histoģenēze Dzīvnieku un cilvēka audu veidošanās no embrionālo aizmetņu šūnām.
peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.).
daudzšūņi Dzīvnieku valsts nodalījums ("Metazoa"), organismi, kuri sastāv no daudzām šūnām.
šūnstarpu viela dzīvnieku, arī cilvēka, organisma audu sastāvdaļa – viela, kas aizpilda telpu starp šūnām.
apdraudētās sugas dzīvo būtņu sugas, kuru īpatņu skaits un areāls krasi samazinās un kurām pastāv iznīkšanas draudi.
bioloģiskā daudzveidība dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām.
dzīvesforma Dzīvo organismu klasifikācijas vienība, ko iegūst, grupējot organismus pēc to atsevišķām ārējām pazīmēm vai dzīvesveida.
falanstēra Dzīvojamā ēka ar plašām papildus telpām franču utopista Furjē piedāvātās falangas centrā.
savrupsēta dzīvojamā māja ar saimniecības ēkām, paredzēta vienai ģimenei.
kibitka Dzīvojamā telts (klejotāju tautām).
mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
dvuhodka Dzīvoklis ar divām izejām.
Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
modus vivendi dzīvošanas veids - izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu.
dzīvot līdzi (savam) laikam dzīvot atbilstoši laikmeta prasībām.
iet plato ceļu dzīvot, neievērojot kristietības normas, darot ko nosodāmu.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
Vāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas jaunākais brālis.
Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks.
Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks.
avasahi Džainistu lūgšana, kas ļauj atkal atgriezties pasaulīgajā dzīvē pēc lūgšanām.
Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri).
regtaims Džezā - ritmiski uzsvērta, asi sinkopēta muzicēšana (viena no džeza sākotnējām formām).
jihad Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem un islāma pretiniekiem.
Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks ("lord Byron"; 1788.-1824. g.), viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību.
tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
e-liekpasts e-pasts, kas tiek sūtīts nepazīstamiem saņēmējiem bez to piekrišanas, nereti reklāmas nolūkos.
jaunumi e-raksti, kas tīklā "Usenet" tiek nosūtīti intereškopām.
Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
Tora Ebreju Bībeles pirmās piecas grāmatas, kas atbilst Pentateiham jeb Vecās Derības pirmajām piecām grāmatām (Mozus grāmatām).
haftara Ebreju dievkalpojuma lasījumi no praviešu grāmatām kā nedēļas posma noslēgums.
šedi Ebreju mitoloģijā - dēmoni, ļaunie gari, kurus attēloja kā būtnes ar putnu kājām.
Malahs Gamavets ebreju mitoloģijā - nāves eņģelis, viss viņa ķermenis ir klāts ar neskaitāmām acīm.
Lilita Ebreju mitoloģijā - sieviešu kārtas dēmons, kas pavedina vīriešus, ir bīstams dzemdētājām un jaundzimušajiem.
Estere Ebreju mitoloģijā - un Bībelē, Vecajā Derībā, tā paša nosaukuma grāmatas varone, valdnieka Kserksa I jaunā sieva, kas izglāba ebrejus no iznīcināšanas Persijā.
Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu".
Arbet Ebreju organizācijas "Arbeterheim" grāmatu kooperatīvs Rīgā 1919.-1922. g.
cherubs Ebreju simbolikā kāds pasakains kustonis, kuru domāja sastāvošu pa daļām no cilvēka, vērša, lauvas, ērgļa, kas visi varas un stipruma simboli.
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
Miķelis ebreju, kristietības un islāma mitoloģijā - erceņģelis, debesu karapulku vadonis pēdējā kaujā pret tumsas spēkiem.
Ieva Ebreju, kristietības un islāma mitoloģijā - kopā ar Ādamu - pirmie cilvēki.
kase Ecēšām līdzīga lauksaimniecības ierīce, ko senāk izmantoja nezāļu iznīcināšanai tīrumā.
dzelzenīca Ecēšas ar dzelzs tapām.
vibroecēšas Ecēšas, kas sastāv no divām paralēlām sijām ar tapām, kas novietotas šķērsām kustības virzienam un tiek svārstītas ar piedziņu no traktora jūgvārpstas savstarpēji pretējos virzienos.
karuseļecēšas Ecēšas, kas sastāv no rotoriem ar vertikālām tapām, kuri novietoti blakus cits citam šķērsām traktora kustības virzienam.
zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos.
trapakāt Ecēt ar atsperecēšām.
trapakavāt Ecēt ar atsperecēšām.
federēt Ecēt ar atsperu ecēšām.
pederēt Ecēt ar atsperu ecēšām.
pabrokastis Ēdienreize pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem no rīta).
pusbrokastis Ēdienreize pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem no rīta).
pabrokasts Ēdienreize starp brokastīm un pusdienām.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags (2); ēdienreize starp pusdienām un launagu.
padvičorkas Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags.
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
pusvakars Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
viltotais zaķis ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
sprisnys Ēdiens bez taukvielām, veģetārs ēdiens.
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām; launags (1); neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām.
spēķis Ēdiens no aitas iekšām un galvas.
ļuļa kebabs ēdiens no aitas maltās gaļas: nelielas kotletes vai desiņas ar pikantām piedevām un garšvielām.
spētiķis Ēdiens no aitas vai liellopa, dažkārt arī no cūku iekšām un galvas.
pīceņi Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
pītes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
pītnes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
bomītis Ēdiens no grūstām kaņepēm.
tūcenis Ēdiens no grūstiem zirņiem, pupām, kaņepēm.
pītne Ēdiens no kaņepēm un sagrūstiem zirņiem vai pupām.
penka Ēdiens no olām.
ūluoknis ēdiens no piena, olām, cūkgaļas un bīdelētiem miltiem; ūlaknis.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas; arī grūdenis (1).
grūstenīca Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas; zīdenis; grūdenis (1).
zīdiens Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas.
plovs Ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām.
stīvastis Ēdiens no sagrūstām kaņepēm ar kartupeļiem.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
grūdinis Ēdiens no sasmalcinātiem, grūstiem kartupeļiem un pupām.
spudiķi Ēdiens no smalkos gabaliņos sagrieztas govs gaļas, kas vārīta kopā ar iekšām.
ruņģene Ēdiens no vārītām cūku iekšām un kājām.
plaušu sēnes ēdiens no vārītām plaušām.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
skulduris Ēdiens, biezputra ar vārītu cūkas asti un kājām.
ķura Ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām.
aizlejots Ēdiens, kas bagātīgi papildināts ar garšvielām.
barbekjū Ēdiens, kas cepts ārā uz karstām oglēm; parasti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas.
pupucis Ēdiens, kas gatavots no grūstām pupām un kaņepēm.
kaņepe Ēdiens, kas gatavots no šīm sēklām.
cūkēdiens Ēdiens, ko dod cūkām.
pabrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā.
pusbrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā.
mazbrokasts Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm; ēdienreize pirms īstajām brokastīm.
pabrokasts Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm; ēdienreize pirms īstajām brokastīm.
pavakariņas Ēdiens, ko ēd pirms īstajām vakariņām; ēdienreize pirms īstajām vakariņām.
omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu.
sitenis Ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas.
balstiņas Ēdiens, ko vārīja no balandām un vēja kaņepēm; vēlāk tikai no baltām balandām ("balandu kāposti").
naktsēdiens Ēdiens, koēd pēc vakariņām naktī - dzīres.
ķēkas Ēdiens, pagatavots no rudziem, kviešiem, miežiem, zirņiem, pupām un griķiem.
matlots ēdiens: zivju gabaliņi sarkanvīna mērcē ar dažādām piedevām.
diētiskā ēdnīca ēdnīca personām, kam nepieciešams īpašs ārstu noteikts uzturs.
bini Edo - tauta, dzīvo Nigērijas dienvidos, valoda pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
slapšķināt ēdot ar lūpām radīt zināmas skaņas.
sētložnis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae"), ilggadīgs, ložņājošs savvaļas ārstniecības augs, līdzeklis pret drudzi un krūšu slimībām.
fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens).
maukna Egļu miza, ko jumjot liek zem lubām.
mauknis Egļu miza, ko jumjot liek zem lubām.
mauka Egļu miza, ko jumjot lika zem lubām.
mauknas Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts.
mauknes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts.
mauktnes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām.
Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā.
makads Ēģiptes islāmiskā viesistaba ar kolonnu arkādu pret pagalmu.
mako Ēģiptes kokvilna, viena no vērtīgākajām kokvilnām, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē.
Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim.
Amenteta Ēģiptiešu mitoloģijā - rietumu - mirušo valstības dieviete, kas mirušos sagaidīja atplestām rokām.
Kuks Ēģiptiešu mitoloģijā - viena no divām pirmatnējām (otra - Kaukete) dievībām, kas simbolizē tumsu un piederēja pie astoņu pirmatnējo dievību grupas - ogdoādes.
Kaukete Ēģiptiešu mitoloģijā - viena no divām pirmatnējām (otra - Kuks) dievībām, kas simbolizē tumsu un piederēja pie astoņu pirmatnējo dievību - ogdoādes.
puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
jatrofa Eiforbiju dzimtas ģints ("Jatropha"), sausumizturīgs telpaugs ar sulīgām lapām un pudeļveidīgu stumbru, sauc arī par pudeļpuķi.
tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu.
manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti.
dievkrēsliņaugi Eiforbiju rindas dzimta, koki, krūmi un lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~300 ģinšu, \~8000 sugu.
heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs.
eikaliptols Eikalipta eļļas galvenā sastāvdaļa; lieto inhalācijām elpošanas ceļu slimībās vai ārēji ieberzējumiem.
goblapu eikomija eikomiju suga ("Eucommia ulmoides"), 15-20 m augsts vasarzaļš koks ar stipri eliptiskām lapām, Ķīnas centrālās un rietumu daļas kalnos.
eiropeīdā rase Eirāzijas rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, ko pēc ārējām pazīmēm iedala divos zaros, starp kuriem ir pārejas forma.
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union").
taroks Eiropas dienvidos izplatīta, šķietami Ēģiptē cēlusies kāršu spēle trim spēlētājiem ar 78 kārtīm, kurās bez parastajām četrām attēlu sērijām vēl 21 trumpis (taroki) un 40 "tukšās" kārtis (bez attēliem).
Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā.
osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos.
apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m).
Loreleja Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - Reinas nimfa, kas ar savām dziesmām novirza kuģus no ceļa, lai tie sasistos pret klintīm.
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
EPOCH Eiropas programma attiecībā uz klimatoloģiju un dabas katastrofām ("European programme on climatology and natural hazards").
gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām.
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem.
undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra.
ELISE Eiropas tīkls informācijas apmaiņai ar vietējām iniciatīvām nodarbinātības veicināšanā ("European network for the exchange of information on local initiatives for the creation of employment").
eitrofs Eitrofisks - barības vielām bagāts (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
kanaj Ej projām!
svaļivaj Ej projām!
Bučo mākoņus! ej projām! ej bekot!
ambulatorijs Eja aiz galvenā altāra, kuru izmanto procesijām.
iela Eja gar govju stāvvietām fermā.
rēde Eja starp kalniem un kokiem apaugušiem pauguriem, arī starp kāpām.
reņģe Eja starp kalniem un kokiem apaugušiem pauguriem, arī starp kāpām.
padrupas Eja zem drupām.
apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt (kam) garām, (to) neskarot.
noiet Ejot garām, iegriezties (kur, pie kā).
paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
ar dažādām halzēm ejot pie vēja, jahta var iet uz vienu punktu no pretējām pusēm, t. i., ar dažādiem kursiem attiecībā pret vēju (halzēm).
promietot Ejot projām; aizejot.
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
peripterijs Ēka ar kolonnām visapkārt.
bumbotava Ēka dažādām bumbu spēlēm, 16. un 17. gs. Eiropas lielākajās pilsētās.
depo Ēka ugunsdzēsēju mašīnām un ugunsdzēšanas ierīcēm.
vējūzis Ēka žāvēšanai, caur kuras sienām pūš vējš.
budonka Ēka, ko izmanto dzīvošanai, saimnieciskām vajadzībām.
lodžija ēkas fasādē iebūvēta telpa, kas fasādes pusē ir vaļēja, bet no pārējām trim pusēm norobežota ar sienām.
beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām.
telts tipa ēkas ēkas, kurām jumta konstrukcijas veic arī sienu funkcijas; tās ir visekonomiskākās no visām divstāvu ēkām gan materiālu, gan darbaspēka patēriņa ziņā.
ratiņu ekipāža ekipāža, kurai riteņpāri ir divasu vai trīsasu ratiņu rāmjos (modernajām lokomotīvēm).
rāmja ekipāža ekipāža, kurai riteņpāri ir lokomotīves galvenajā rāmī (tvaika lokomotīvēm un pirmajām dīzeļlokomotīvēm).
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi.
ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām.
Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā.
novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms.
makroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī valsts vai teritorijas kopējās ekonomiskās parādības un dažādu faktoru ietekmi uz tām; ekonomikas kā veseluma pētniecība.
iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā.
hortikulturālisms Ekonomiska sistēma, kas balstās vienkāršā zemkopībā, ko raksturo vienkāršu rīku (piem., stādāmais miets vai kaplis) un līdumu izmantošana.
norēķins ekonomiskas attiecības, kas veidojas starp fiziskām un juridiskām personām, realizējot preces un pakalpojumus, veicot samaksu par darbu, maksājot nodokļus, nodevas utt.
apstrādes rūpniecība ekonomiskās darbības veids, kurā no izejvielām un materiāliem ražo gatavus izstrādājumus, viena no plašākajām tautsaimniecības nozarēm.
matricmodeļi Ekonomiski matemātiski modeļi matricu (tabulu) veidā; atspoguļo attiecības starp ražošanas izmaksām un rezultātiem, izmaksu normatīvus, saimnieciski ražotājekonomisko struktūru.
triptihekrāns Ekrāns, kas sastāv no trim atsevišķām daļām, uz centrālā ekrāna demonstrē galveno epizodi, uz malējiem tai pašā laikā - to papildinātājas epizodes.
pieņemt eksāmenu eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā).
gala eksāmeni (arī pārbaudījumi) eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
kandidāta eksāmens eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā).
eksāmis Eksāmens.
eksis Eksāmens.
eksītis Eksāmens.
ekšuks Eksāmens.
ekzamens Eksāmens.
dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
dendrotrons Eksperimentāla iekārta kokaugu dzīvības norišu pētīšanai maināmā vidē.
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
aerodinamiskie mērījumi eksperimentāli ar tehniskām iekārtām noteikti aerodinamiskie raksturlielumi; ir statiskie un dinamiskie mērījumi.
lietišķā aerodinamika eksperimentālo un teorētisko metožu kopums, ar kurām nosaka aerodinamikas spēkus un momentus, kas iedarbojas uz lidaparātu.
turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm.
izvedums ekspertsistēmās - jauns fakts, ko var iegūt no datiem un izvedumkārtulām, kas glabājas zināšanu bāzē.
apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_.
logaritmiska funkcija eksponentfunkcijas inversā funkcija, kas definēta argumenta vērtībām, kas lielākas par nulli.
aktīvā māksla ekspresionisma novirziens, kura piekritēji uzskatīja, ka mākslai jātuvinās dzīvei, jāiesaistās aktīvā cīņā pret negatīvajām parādībām; aktīvisms.
formējošais elements ekstrūdera metāla detaļa ar vienu vai vairākām noteiktas konfigurācijas un izmēru kalibrētām spraugām konkrētu plastmasas profilu veidošanai ekstrūzijas procesā.
baltā ēkupiepe ēkupiepju suga ("Antrodia sinuosa"), kas bieži sastopama ēkās uz koka daļām.
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
Huka likums elastības teorijas pamatlikums, kas nosaka, ka mehāniskā sprieguma (σ) atkarība no relatīvas deformācijas (ε) ir lineāra; homogēna stieņa vienpusīgas stiepes (vai spiedes) gadījumā mehāniskais spriegums ir σ=Eε (E – Junga modulis); likums ir spēkā mazām elastīgām deformācijām.
siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
dzenamsiksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos.
seismiskie viļņi elastīgas svārstības, kas rodas no zemestrīcēm, sprādzieniem, sitieniem, vibrācijām un izplatās Zemes slāņos.
klismoss Eleganta grieķu krēsla forma ar vienādi izliektām kājiņām un atzveltni.
šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām).
pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem.
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāju strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
atklātā elektriskā instalācija elektriskā instalācija, kas montēta tieši uz sienām un griestiem.
koksnes pjezoelektriskais efekts elektriskā lādiņa rašanās sausa koksnē mehānisko spriegumu ietekmē; visstiprākais tas vērojams spiedes vai stiepes deformācijā, ja spēks vērsts 45° leņķī pret koksnes šķiedrām.
mikromašīna Elektriskā mašīna ar jaudu no vata daļām līdz dažiem simtiem vatu; izmanto automātikas, telemehānikas, skaitļošanas tehnikas iekārtās (servodzinējus, soļu elektrodzinējus, selsinus, griežtransformatorus u. c.), sadzīves mazjaudas mehānismu elektriskajai piedziņai u. tml.
lineārais dzinējs elektriskā mašīna, kuras kustīgā daļa atšķirībā no rotējošām mašīnām darbojas virzes kustībā.
papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
kenga Elektriskais atskaldāmais āmurs (angļu "Kangoo").
divpols Elektriskās ķēdes daļa (vai visa ķēde) vai ierīce ar divām pieslēgspailēm.
četrpols Elektriskās ķēdes daļa vai ierīce ar četrām pieslēgspailēm.
elektrovadītspēja elektriskās ķēdes raksturlielums – strāvas stipruma (pasīvās elektriskās ķēdes ieejā) attiecība pret spriegumu apskatāmajā ķēdes posmā.
kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
kopne Elektriskās sadales iekārtu sastāvdaļa (uz izolatoriem nostiprināti Al, Cu vai tērauda vadītāji), ko izmanto elektriskās enerģijas sadalei starp vairākām vienāda sprieguma ķēdēm.
elektriskā traktūra elektriski darbināma ventiļu sistēma.
zibatmiņa Elektriski pārprogrammējamai lasāmatmiņai līdzīga energoneatkarīga atmiņa, ko var dzēst un pārprogrammēt, tā operē nevis ar atsevišķiem bitiem, bet ar veseliem datu blokiem.
drošinātāja ieliktnis elektrisko ķēžu aizsardzības aparāta drošinātāja nomaināmā daļa, kas satur kūstošu elementu, kurš pārslodzes vai īsslēguma gadījumā izkūst un pārtrauc strāvas ķēdi.
kontaktelektrizācija Elektrisko potenciālu diference, kas rodas divām dažādām vielām saskaroties.
elektroenerģijas kvalitāte elektroenerģiju raksturojošo parametru atbilstība noteiktām prasībām; trīsfāžu patērētāju saņemtās enerģijas kvalitāti raksturo sprieguma un frekvences novirzes no to nominālajām vērtībām, sprieguma nesinusoīdalitātes koeficients, fāžu spriegumu nesimetrijas koeficients u. c.
mikafolija Elektroizolācijas materiāls augstsprieguma iekārtām, papīrs, uz kuras uzlīmētas saplucinātas vizlas kārtas.
kabeļlīnija Elektrolīnija vai sakaru līnija, kas izveidota ar kabeli un instalēta zemē, pa ēkas sienām, kabeļkanālos, caurulēs u. tml.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstaroļums.
siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
nautofons Elektromagnētisks aparāts skaņu signālu raidīšanai no bākām.
ceļgriežmeklētājs Elektromehāniska ierīce ar celšanas un griešanas kustībām; meklētājs (3).
mašīntelpas telegrāfs elektromehāniska ierīce kuģa iekšējo sakaru vajadzībām starp komandtiltu un mašīntelpu, lai panāktu vēlamo kuģa dzinēja režīmu.
indukcijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu mainīgu magnētisko lauku mijiedarbība ar virpuļstrāvām, ko šie lauki inducē mēraparāta kustīgajā daļā (alumīnija diskā); izmanto tikai maiņstrāvas ķēdēs par elektroenerģijas skaitītājiem.
elektromagnētiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir mērāmajam lielumam proporcionālas strāvas magnētiskā lauka iedarbība uz feromagnētiska materiāla enkuru (ampērmetri, voltmetri, fazometri un hercmetri).
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
ventiļmotors Elektromotors, kurā strāvas komutāciju (pēc rotora stāvokļa) veic vadāmie ventiļi vai elektroniskie slēdži.
magnetoelektronika Elektronikas virziens, kas aptver pētījumus par magnētiskām parādībām dažādos magnētiskos materiālos un elektronierīču izveidošanu uz šo pētījumu bāzes.
mīkstā kopija elektroniska informācijas uzglabāšanas vai izvades forma kādā no personālajā datorā izmantojamajām datu vidēm, piem., disketē, cietajā diskā, lasāmatmiņas kompaktdiskā, magnētiskajā lentē, displeja ekrānā.
UN-NE elements elektroniska loģiskā shēma, kuras izejas signāls atbilst loģiskajai 0 (aplams) tad un tikai tad, kad uz visām tā ieejām signāli atbilst loģiskajam 1 (patiess); visos citos gadījumos tās izejā parādās signāls 1.
VAI-NE elements elektroniska loģiskā shēma, kuras izejas signāls atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tās ieejām signāli atbilst loģiskajai 0 (aplams).
programma Pine elektroniskā pasta programma, ko izmanto operētājsistēmas _UNIX_ vidē, ietver teksta redaktoru un iespēju pievienot datnes nosūtāmajiem e-pasta ziņojumiem.
e-raksts Elektroniskā pasta ziņojums, ko nosūta vienai vai vairākām tīkla "USENET" intereškopām un kas ir pieejams katram intereškopas dalībniekam un interneta lietotājam.
loģiskais elements elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
ventilis elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
skenēšana elektroniska virsmas vai attēla notaustīšana, elektronu staram virzoties pa šaurām, paralēlām joslām; attēlu ievadīšana datora atmiņā ar šādu notaustīšanu.
drošs elektroniskais paraksts elektroniskais paraksts, kas atbilst visām sekojošām prasībām: tas ir piesaistīts vienīgi parakstītājam; tas nodrošina parakstītāja personas identifikāciju; tas ir radīts ar drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, kurus var kontrolēt tikai parakstītājs; tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tā, lai vēlākas izmaiņas šajā dokumentā būtu pamanāmas; tas ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu.
spams Elektroniskais surogātpasts - nesankcionētas reklāmas surogātvēstules elektroniskajā pastā.
kavējumbloks Elektronisks funkcionālais pārveidotājs, kura izejas un ieejas elektriskos spriegumus, kas mainās laikā, saista laika nobīde jeb aiztures laiks, kas var būt fiksēts vai maināms un sasniegt \~20 min.
UN elements elektronisks loģiskais elements, kura izejā parādās signāls, kas atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tā n ieejām (n>2) padoti signāli, kas atbilst loģiskajam 1; ja kaut uz vienu no ieejām padots signāls, kas atbilst loģiskajai 0 (aplams), tad šī elementa izejā būs signāls, atbilstošs loģiskajai 0.
sirds stimulators elektronisks, ar bateriju darbināms stimulators, ko implantē pacientam ar pavājinātu sirdsdarbību, lai stimulētu sirds muskuļa ritmiskas kontrakcijas.
ikonoskops Elektronlampa pārraidāmā attēla pārveidošanai elektriskos signālos, ko lieto televīzijā.
atmiņas elektronstaru lampa elektronstaru lampa, kas zināmu laiku saglabā tajā ierakstītus elektriskos signālus.
fotoelektronu emisija elektronu atbrīvošana no cietvielām, šķidrumiem un gāzēm vakuumā vai vielā, iedarbojoties uz to ar elektromagnētisko starojumu.
autoelektronu emisija elektronu emisija no vadošām cietvielām un vadošiem šķidrumiem lielā ārējā elektriskajā laukā (E \~ 10^9^ V/m).
zonu teorija elektronu enerģētiskā spektra kvantu teorija, pēc kuras spektrs sastāv no citas citai sekojošām atļautām un aizliegtām enerģiju zonām; katrā no atļautajām enerģētiskajām zonām ir galīgs skaits elektronu kvantu stāvokļu, proti, zona var tikt pilnīgi aizpildīta ar elektroniem.
fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
vakuuma diode elektronu lampa ar diviem elektrodiem - anodu un kvēlināmu katodu.
iekšējais fotoefekts elektronu pāreja auz kvazihibrīdiem stāvokļiem, kas pusvadītājos un dielektriķos izpaužas kā fotovadāmība un fotohromisms.
jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem).
Ožē spektroskopija elektronu spektroskopijas veids, spektroskopija, kurā, ierosinot pētāmo vielu ar fotoniem, elektronu vai jonu kūli, reģistrē no atomiem, molekulām un cietvielām emitēto Ožē elektronu enerģiju un emisijas intensitāti.
n-tipa vadāmība elektronu vadāmība.
reģistrs elektrosakaros - automātisko telefona un telegrāfa centrāļu ierīce izsaucamā abonenta numura uzglabāšanai un numerācijas ciparu tālākai noraidīšanai citām vadības ierīcēm.
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros.
autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju.
gāzturbīnu elektrostacija elektrostacija, kas aprīkota ar gāzturbīnām un izmanto akumulētu saspiestu gaisu.
termoelektrostacija elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TES.
siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; termoelektrostacija.
šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām.
van der Vālsa spēks elektrostatiskais spēks starp divām elektriski neitrālām molekulām vai atomiem; veidojas, kad satuvināti atomi vai molekulas inducē viens otrā dipola momentus, kas rada elektrostatisku mijiedarbību starp šīm daļiņām.
lice Elektrotehnikā vairāku tievu kopā savītu stieplīšu vads, ko lietoja zvanu auklām, radio antenām u. tml.
sekcionēšanas postenis elektrotehniska iekārta, kas izvietota starp blakus vilces apakšstacijām un aprīkota ar automātiskiem slēdžiem kontakttīkla aizsardzībai pret īsslēgumiem.
interferencterapija Elektroterapijas metode, kurā lieto divas sinusoidālas maiņstrāvas ar 3000-5000 Hz frekvenci, no kurām vienai ir mainīga frekvence; summējoties šīs strāvas rada atsevišķus strāvas impulsus.
semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
barionlādiņš Elementārdaļiņu raksturlielums (iekšējais kvantu skaitlis), kas atšķiras no nulles barioniem un ir vienāds ar nulli visām pārējām elementārdaļiņām.
anihilācija Elementārdaļiņu un tām atbilstošo antidaļiņu mijiedarbība, kuras rezultātā tās pārvēršanās citās elementārdaļiņās.
apakšējais kopturis elements, kas balsta statņus un atgāžņus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to tālāk uz sienām vai bēniņu pārsegumu.
izelpot Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
izelpa Elpošanas fāze, kurā gaisu izvada no plaušām.
bronhoskopija Elpvada un bronhu iekšējā apskate ar speciālām ierīcēm; viens no endoskopijas paveidiem.
atelsoties Elsojot pamazām atgūt parasto elpošanas ritmu.
elzevīrs Elzevīra burti - burti, kurus izveidojuši ievērojamie holandiešu grāmatu iespiedēji un izdevēji Elzevīri (16. gs. beigas - 18. gs. sākums).
sintētiskā eļļa eļļa, kas, pazeminoties temperatūrai, ļoti maz maina viskozitāti, tas atvieglo motora iedarbināšanu zemā temperatūrā un eļļas pieplūdi eļļošanas virsmām.
kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu.
lineļļa Eļļa, ko iegūst no linsēklām.
mandeļeļļa Eļļa, ko iegūst no mandeļu sēklām.
sezameļļa Eļļa, ko iegūst no sēžama sēklām.
speciālā industriālā eļļa eļļa, ko lieto iekārtām, kas darbojas īpašos apstākļos (pazeminātā vai paaugstinātā temperatūrā).
ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu.
spraugu filtrs eļļas filtrs, kura filtrējošais elements izveidots ar spraugām, caur kurām plūstot, eļļa attīrās.
ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā.
kaķu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium marum"), kas vietām Latvijā audzēta kā krāšņumaugs; kaķu zāle.
embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu.
triploblastisks Embrijs ar trim dīgļlapām - ektodermu, entodermu un mezodermu.
hamartoma Embrionālo audu kompleksi audzēja veidā bez redzamām progresējošas augšanas pazīmēm.
orektisks Emocionāli impulsīvs, ar sakairinātām vēlmēm saistīts.
kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā): ļoti dusmīgs.
bulīmija Emocionāli traucējumi, kur slimīgām ēdelības lēkmēm seko depresija, pašizraisīta vemšana, badošanās.
ceļotprieks Emocionāls indivīda stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts ceļojuma procesā, apmeklējot aizvien jaunas vietas, iepazīstot dažādas kultūras, izjūtot jaunus pārdzīvojumus, viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek tūristam doties ceļojumā.
eirošoks emocionāls satricinājums, kas radies saistībā ar grūtībām, iestājoties Eiropas Savienībā.
nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
reālleksikons Enciklopēdiska vārdnīca bez īpašvārdiem un biogrāfijām.
mediastinoskops Endoskopijas instruments videnes (krūšu dobuma daļa starp plaušām) izmeklēšanai.
mediastinoskopija Endoskopijas veids, videnes (krūšu dobuma daļa starp plaušām) izmeklēšana ar speciālu instrumentu.
klejsporas Endosporu veids daudzām aļģēm un zemākām sēnēm, kas kustas ūdenī ar vicu palīdzību; zoosporas.
kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju.
helioenerģētika enerģētikas nozare, kas izstrādā metodes, ar kurām iespējams izmantot Saules starojuma enerģiju rūpnieciskām un sadzīves vajadzībām.
darbība Enerģijas izpausme (parādībām dabā), kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē.
dzenvārpsta Enerģijas pārneses mehānisma daļa (mašīnām, motoriem).
enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām.
tanāze Enzīms, iegūts no "Penicillium" un "Aspergillus" ģints kultūrām; katalizē tanīna pārvēršanos gallusskābē.
ksantīnoksidāze Enzīms, kas katalizē purīnbāžu ksantīna un hipoksantīna oksidēšanu par urinskābi; plaši izplatīta dabā, iegūst no aknām, piena.
enzīmpreparāti Enzīmus saturoši ārstniecības līdzekļi, ko iegūst no dzīvniekiem (tripsīns, himotripsīns), augiem (papaīns, bromelaīns) vai baktērijām (streptokināze, amilāze, lipāze).
Moroni Eņģelis, kurš esot palīdzējis Džozefam Smitam pārtulkot no Amerikas agrākajiem iedzīvotājiem saņemto dievišķo atklāsmi zelta plākšņu veidā, uz kurām rakstīti teksti senās valodās, un kas kļuva par pamatu Mormoņu grāmatai.
ofanims Eņģeļu zemākā kārta jūdaismā, kas Ecēhiēla grāmatā vīzijas aprakstā nosaukti par "riteņiem".
epipalātisms Epignatisma veids, kurā parazīts vai tā daļas piestiprinātas autozīta aukslējām.
Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām.
bakhanālija Epizode operā vai baletā ar mežonīgu, pārspīlētu jautrību, izdarībām un troksni.
maldu gruntsūdens epizodisks gruntsūdens aerācijas zonā, kurš vietumis veidojas uz vājāk filtrējošu nogulumu slāņiem vai lēcām un atrodas virs attiecīgā apvidus gruntsūdeņu līmeņa; virsgruntsūdens.
mezolabijs Eratostena izgudrots rīks, ar kuru uzmeklēt vidējo proporcionāli starp divi dotām līnijām.
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
plēsīgās ērces ērču grupa ("Prostigmata"), kurā apvienotas pie vairākām dzimtām piederošas plēsīgas ērces, Latvijā konstatēts \~60 sugu, kas ietilpst 11 dzimtās.
spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas.
uropodīnērce Ērču kārtas kohorta ("Uropodina"), apaļas vai ovālas, parsti tumšbrūnas, līdz 2 mm gara ērce, mugura segta ar vairogu, pārtiek no organiskām atliekām mitrā, pūstošā un trūdošā substrātā.
miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi.
divgalvainais ērglis ērglis ar divām galvām; iesākumā likts vācu-romiešu (austriešu) ķeizaru un krievu caru ģerboņos.
pedālis Ērģeļu klaviatūra, ko darbina ar kājām.
pamina Ērģeļu klaviatūra, kur taustiņus nospiež ar kājām.
andromeda Ēriku dzimtas ģints ("Andromeda"), nelieli mūžzaļi krūmi vai pundurkrūmi ar vienkāršām lapām un aktinomorfiem zvanveida ziediem, kas sakopoti čemurveida ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
dzērvene Ēriku dzimtas ģints ("Oxycoccus"), mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām, 4 sugas, Latvijā 2 sugas.
rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu.
acālija Ēriku dzimtas rododendru ģints dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem un vairākām šķirnēm, kas veidotas galvenokārt no Simsa rododendra ("Rhododendron simsii") un Indijas rododendra ("Rhododendron indicum").
brūklene Ēriku dzimtas suga ("Vaccinium vitis-idaea", senāk "Rhodococcum vitis-idaea"), mūžzaļš puskrūms ar baltiem vai rožainiem ziediem un sarkanām ogām.
parastā mellene ēriku ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums.
kletra Ēriku rindas ģints (Clethra"), vēlu ziedošs dekoratīvs krūms ar smaržīgiem ziediem un krāšņām krāsām rudenī.
Asmera Eritrejas galvaspilsēta (angļu valodā "Asmara"), atrodas Etiopijas kalnienes ziemeļos, 2300 m virs jūras līmeņa, 593000 iedzīvotāju (kopā ar piepilsētām 1,09 miljoni, 2007. g.).
hemadsorbcija Eritrocītu piesaistīšanās pie citām šūnām, daļiņām vai virsmas.
stiklene ērkšķoga; mellene; arī kāda zināma meža oga.
jāņogas Ērkšķogu dzimtas ģints ("Ribes"), ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
haptofors Ērliha apzīmējums specifiskajai molekulu grupai, ar kuru toksīni vai aglutinīni piesaistās antivielām, antigēniem vai šūnu receptoriem.
vigoda Ērta telpa, vieta kādām vajadzībām.
komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
MED-Invest ES programma, kas sadarbībā ar Eiropas MVU un profesionālajām struktūrām atbalsta sadarbību MVU attīstībai Vidusjūras valstīs ārpus ES.
monāde Esamības struktūras, substances vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa.
Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
inuītu valoda eskimosu valoda, radniecība ar citām valodām nav zināma.
Espiritusanta Espiritu Santo, lielākā no Jaunhebridu salām.
knibināt Ēst (lēni, pa mazām daļām).
braktēt Ēst (par aitām).
muzlāt Ēst bez zobiem; viļāt (kumosu) starp lūpām un zobiem.
ķommēt Ēst biezputru ar pilnām karotēm.
daēst Ēst klāt ko, piemēram, maizi, piedevas, šķidram vai taukvielām bagātam ēdienam.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģisms (1).
komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komiskais.
komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komisms (1).
iekodām Ēstgribas daļējai apmierināšanai; uzkodām.
neirotiskā bulīmija ēšanas traucējumi, kam raksturīgas rūpes par ķermeņa masu un atkārtotas pārēšanās lēkmes, kurām seko vemšana vai caurejas līdzekļu lietošana.
Ašnunnaka Ešnunna - senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā).
bioetanols etanols, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas, lai izmantotu degvielas ražošanā vai par biodegvielu.
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
pačūlija Ēteriska eļļa no šī auga zaļajām daļām; lieto parfimērijā.
agrumeļļa Ēteriska eļļa, ko iegūst no apelsīnu un citronu mizām.
leibls Etiķete, uzlīme; uzšuve ar ziņām par izgatavotāju; mūzikas ierakstu kompānija, arī zīmols.
acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde.
celosolvi Etilēnglikola monoēteri; lieto celulozes esteru un dažādu laku un krāsu materiālu šķīdināšanai, raķešu degvielas piedevām u. c.
aitioloģija Etioloģija - mācība par cēloņiem un sekām.
etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība.
samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas.
neuri Etniskā ziņā sīkāk nenoskaidrota cilts, kas ap 5. gs. p. m. ē. pēc Hērodota ziņām dzīvojusi uz ziemeļiem no skitu zemes, citu antīko autoru darbos minēti līdz mūsu ēras 5. gs.; pēc kādas hipotēzes tie varētu būt seno baltu priekšteči.
etnoģeogrāfija Etnogrāfijas palīgnozare, kas pētī dažādu etnisko grupu izvietojumu, apdzīvojuma formas, valstu etnisko sastāvu, atsevišķu tautu un grupu skaita dinamiku valstī un aiz tās robežām.
orošori Etnogrāfiska grupa, ko pieskaita pie rušaniem (viena no pamiriešu tautībām), dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā.
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām.
Vanta etrusku mitoloģijā - aizkapa pasaules sieviešu kārtas dēmons, nāves personifikācija, viņas pastāvīgie atribūti ir tīstoklis, lāpa, zobens, čūskas, kas apvij rokas, atslēga; dažkārt tiek identificēta ar grieķu fūrijām.
Herkle etrusku mitoloģijā - etrusku ciltstēvs, ko identificēja ar grieķu Hēraklu; no 6. gs. p. m. ē. parādās neskaitāmas viņa bronzas statuetes; viņa galva attēlota uz etrusku bronzas un sudraba monētām no 4. gs. p. m. ē.
Kulsans etrusku mitoloģijā - romiešu Jānam līdzīgs dievs ar četrām sejām, kas simbolizēja četrus debesu reģionus.
iztvaikotne Evaporometrs - ierīce, ar ko mērī iztvaikošanu no dažādām dabiskām virsām.
Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m).
profundāle Ezera dziļākā daļa, kas nav pakļauta viļņošanās kustībām.
spurgalvis Ezera zivs ar 15 spurām uz galvas.
fizostigmīns Ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga t. sauc. Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā.
Dāmenezers ezers Aiviekstes pagastā, 9 km uz ziemeļiem no Pļaviņām, platība - 15,3 ha, garums - 650 m, platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, akačainos krastos, nepieejams, aizaug; Damenes ezers; Dāmenes ezers; Dāmeņa ezers.
Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers.
Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers.
Sevans Ezers Armēnijas austrumu daļā, atrodas tektoniskā ieplakā starp Armēnijas kalnienes grēdām 1900 m vjl., platība - 1240 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 83 m, ietek 28 nelielas upes, iztek Araksas pieteka Razdana.
Raganītis ezers Cēsu novada Drabešu un Vaives pagastā, platība - 2,8 ha, dziļums - līdz 13 m; Raganas ezers; Raganiņas ezers; Raganu ezers; Rāmuļu ezers.
Idūnas ezers ezers Drabešu pagastā (lielākais 3 ezeru grupā) netālu no Idūnu mājām, platība - 3 ha.
Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha; Amardas ezers; Amodas ezers; Omorda ezers; Omordas ezers.
Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis.
Sūrlahts ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā.
Karujervs ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā.
Trazimēns Ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru.
Gardaunis Ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers.
Zaisans Ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m.
Kerets Ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļos 91 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri (kopā ar salām), vidējais dziļums 4,5 m, lielākais dziļums - 26 m, \~130 salu (kopējā platība - 50 kvadrātkilometru).
Tikšes ezers ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā, 111 m vjl., platība - 209 kvadrātkilometri (kopā ar salām - 232 kvadrātkilometri), dziļums - līdz 40 m.
Kovdezers Ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri.
Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%.
Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers.
Duntinhu Ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Dongting Hu") garums - 45 km, platums - \~25 km, platība mainās no 2000 kvadrātkilomeriem pie zema ūdens līmeņa, līdz 12000 kvadrātkilometriem kopā ar appludinātajām teritorijām, dziļums - līdz 15 m.
Seklis Ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers.
Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers.
Ežezers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers.
Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels.
Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers.
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers.
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala).
Zviedru ezers ezers Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, Sudas purva centrālajā daļā, 113,5 m vjl., platība - 27,3 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m, distrofs, dibenā zem dūņām kūdra.
Bābelītis Ezers Rīgas austrumu daļā, uz dienvidiem no Ķīšezera, ieplakā starp dzelzceļa uzbērumu un Juglas kāpām, 1,7 m vjl., platība - 6,9 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 5,5 m, nav noteces, uzkrājas dūņas; Ozolkalna ezers.
Keitele ezers Somijā (_Keitele_), Ezeru plato ziemeļrietumu daļā, Kimijoki baseinā 99 m vjl., platība - 526 kvadrātkilometri (bez salām - 430 kvadrātkilometru), garums - 85 km, platums - 10 km, dziļums - līdz 64 m, krasta līnija (1250 km) ļoti izrobota.
Pielinens ezers Somijas austrumos (_Pielinens_), Ziemeļkarēlijas reģiona ziemeļu daļā, 94 m vjl, platība - 942 kvadrātkilometri (bez salām - 850 kvadrātkilometru), garums - 92 km, platums - līdz 28 km, dziļums - 48 m.
Inari ezers Somijas ziemeļos (_Inarijärvi_), Lapzemē, tundrā 119 m vjl., platība - 1050 km^2^ (bez salām), lielākais dziļums - 60 m, \~3000 salu, 2. lielākais ezers Somijā; sāmu val. - Anārjēvri.
Terehols Ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā.
Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers.
Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers.
Akajaure ezers Zviedrijā (zviedru _Akkajaure_; sāmu _Áhkájávrre_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos
Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda.
anātma Ezoterismā - "ilūziju pasaule" jeb šīs pasaules dzīve, kurā cilvēki domā, ka vērtība ir tikai materiālām lietām.
aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam.
ādžņačakra Ezoterismā - sestais apziņas centrs, kas dod iespēju attīstīties gaišredzība, iekšējai redzei un zināšanām par pasaulēm ārpus šīs pasaules.
ākāša Ezoterismā - tas, kas piepilda visu telpu starp pasaulēm, molekulām un jebkuriem citiem objektiem; matērija no kā veidojas viss pārējais.
šrī Ezoterismā "godājamais" vai "svētais", tiek lietots kā priedēklis svētas personas vai svētas grāmatas priekšā.
kāma Ezoterismā alkas un vēlēšanā, atmiņas par iepriekš izjustām sāpēm un priekiem, kas bieži ir cēlonis tādiem ieradumiem kā smēķēšana un dzeršana.
ahamkāra Ezoterismā apziņas daļa, kas saņem jutekļu iespaidus un sakārto tos saskaņā ar iepriekš zināmiem faktiem, kurus pēc vēlēšanās var atsaukt atmiņā.
nepieķeršanās Ezoterismā atturība attiecībās ar naudu un mantu, atbrīvošanās no cilvēku vajājošām vēlmēm.
paramātmans Ezoterismā augstākā dvēsele, kas sniedzas tālu aiz miesas robežām.
viņpasaule Ezoterismā eksistence aiz fiziskās dzīves robežām.
sādhana Ezoterismā garīgi vingrinājumi, ko lieto lai atbrīvotos no vēlmēm, kaislībām un iekārēm.
rāga Ezoterismā jūtas, patika un prieks, kas parasti saistās ar atmiņām par kādu patīkamu objektu, ideju vai personu.
para Ezoterismā kaut kas augstākstāvošs, ārpus realitātes robežām esošs.
mumukšutva Ezoterismā ļoti spēcīga vēlēšanās atbrīvoties no miesas važām.
abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu.
tanmātra Ezoterismā pieci fundamentālie principi, kas atbilst taustes, redzes, dzirdes, garšas un ožas sajūtām.
anāhatašabda Ezoterismā skaņa, kas nav uztverama ar parasto dzirdi, bet dzirdama meditācijā, kad cilvēks sasniedzis zināmu attīstības stadiju.
riši Ezoterismā svēts, tikumīgi dzīvojošs cilvēks ar medija spējām.
mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem.
samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
manipuraka Ezoterismā viena no čakrām, tā atrodas nabas līmenī.
vikalpa Ezoterismā viena no piecu veidu idejām, kas eksistē zemākā prātā.
guna ezoterismā viena no trīs īpašībām, kas piemīt katram cilvēkam - kūtrums, paviršība un prieks.
džņāna Ezoterismā zināšanas par dzīvi viņpasaulē, aiz fiziskās dzīves robežām.
sphota Ezoterismā, iespējams doma vai kāda speciāla skaņa, kas stimulē prātu negaidītām zināšanām.
baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži.
vistafoil Fabrikas marka lipīgam, caurspīdīgam plastmasas apvalkam, ko lieto grāmatu, attēlu vai darba karšu laminēšanai.
faidešīns Fajs - vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai.
Fakaofa Fakaofo - viena no Tokelau salām.
prezumpcija Fakta atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
diagnostika Fakta noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
izmaksu novirze faktisko izmaksu novirze no plānotajām izmaksām un standartizmaksām.
faktūrkreditēšana Faktorings - komisijas tirdzniecības darījums, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, tādējādi kreditējot klienta apgrozāmā kapitāla apriti; nosūtīto preču tūlītēja samaksa, ko veic faktoringa uzņēmums (banka u. tml.); pārņemtās saistības.
konvulsionāri Fanātiska sekta, kas izcēlās 1730. g. Francijā aiz jansenistu vajāšanām.
fantasmagorija Fantastiskas ainas, tēli, ko veido ar optiskām ierīcēm.
piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemetām, mākslas darbu).
utopija Fantāzija, izdomājums, nepiepildāms sapnis, nerealizējama vēlēšanās.
digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot.
menstruum Farmacijā šķidrumi ar ko gatavojot ārstnieciskas vielas izvelk no drogām dabiskās vielas.
dozoloģija Farmakoloģijas nozare, kas aptver mācību par zāļu devām.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
neirofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī medikamentu iedarbību uz dažādām nervu sistēmas daļām un elementiem.
glamroks Fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; glamrock; "glam rock".
heksahloretāns Fasciolīns C2Cl6 - bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai.
rekurenta fauna fauna, kas pēc zināma pārtraukuma bez būtiskām tās sastāva izmaiņām atkārtoti parādās attiecīgajā rajonā.
Arguss Fazānu dzimtas putns ar daudziem acīm līdzīgiem plankumiem uz lidspalvām.
otrā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kas notiek bez vielas iekšējās enerģijas un blīvuma lēcienveida izmaiņām, piemēram, vielas pāreja no feromagnētiskā stāvokļa paramagnētiskajā stāvoklī.
kritiskais punkts fāžu stāvokļa diagrammas punkts, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim, kurā līdzsvarā esošās fāzes (piemēram, šķidrums – tvaiks, cietviela – šķidrums) pēc fizikālajām īpašībām kļūst neatšķiramas.
fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām.
Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja.
salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām.
lignāni fenolisko ekstraktvielu grupa, kas ir dimēri - sastāv no 2 fenilpropāna vienībām, kas saistītas dažādos veidos.
kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni.
senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāliem vai pilsētām; senjorijas īpašnieks.
brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi.
iedalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās sadaloties Kijevas Krievzemei, un vēlāk, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm.
Dalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm.
Karakalpaku stepe Fergānas ielejas centrālā daļa Uzbekistānā, solončaki, takiri, smilšu pauguri, vietām pārpurvota, pustuksnešains, tuksnešains augājs, ganības.
dehidrāzes Fermenti, kas oksidējamai organiskai vielai atšķeļ ūdeņradi un nodod to skābeklim vai īpašām vielām - ūdeņraža akceptoriem.
hidrolāzes Fermenti, kas šķeļ saliktas organiskas vielas, hidrolīzes procesā tām pievienodami ūdeni; izplatītas augu un dzīvnieku šūnās.
aldehīdoksidāze Ferments, kas katalizē alifātisko un aromātisko aldehīdu oksidāciju, veidojoties atbilstošajām skābēm.
desmolāzes Fermentu grupa; desmolāzes saskalda organiskus savienojumus, pārraujot saites starp oglekļa atomiem; tām ir liela nozīme rūgšanas un audu elpošanas procesos.
fermons Feromons - vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji.
retifisms Fetiša veids, kad seksuālā iekāre saistīta ar partneres kurpēm vai kāju pēdām.
fetišisms Fetišu pielūgšana, viena no vissenākajām reliģijas formām.
fibrinoīdā nekroze fibrīna u. c. plazmas proteīnu izgulsnēšanās uz nieru augšupējo arteriolu sienām ļaundabīgās hipertensijas gadījumā; bieži komplicējas ar iekaisuma infiltrāciju un trombozi asinsvadu lūmenā.
grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
kvadratūra figūras laukuma aprēķināšana, ko veic, konstruējot figūrai vienlielu kvadrātu; viena no pirmajām jomām, kur lietoja noteiktos integrāļus.
vienkāršās kristalogrāfiskās formas figūras, kas sastāv no vienādām skaldnēm, piemēram, kubs, oktaedrs, diedrs, monoedrs u. c.
ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties.
filē Fileja - liellopu vai cūkas muguras mīkstuma vidējās daļas, putniem - krūts daļa; no asakām atbrīvota zivs.
arhīva kadri filmā iekļautas epizodes, kas nav uzņemtas īpaši šās filmas vajadzībām, bet iegūtas no kinoarhīva vai citas speciālas glabātavas.
trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam piemīt aizvien pieaugošs sasprindzinājums.
vieglā pornogrāfija filma, grāmata vai glezna, kurā seksualitāte ir parādīta skaistā ietvarā ar skaistiem cilvēkiem un stila ziņā izturētā veidā.
backprojection Filmas uzņemšana paviljonā, kur aktieri darbojas uz dibenplāna ekrānā rādāmas filmas fona.
jaukts apgaismojums filmējamās ainas apgaismojums no dažādām pusēm.
bezdzimumvairošanās Filoģenētiski vecāka nekā dzimumvairošanās un vērojama gk. zemāk organizētām formām; galvenie veidi ir dalīšanās, pumpurošanās, sporoģenēze, veģetatīvā vairošanās.
sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties.
atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
operacionālisms Filozofijas novirziens, kas savieno loģiskā pozitīvisma un pragmatisma idejas, kas atzīst, ka jēdziena saturu var aprakstīt ar tajā ietvertajām operācijām.
kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas, kas visu pasaulē notiekošo, izņemot domāšanu, centās izskaidrot ar mehāniskām kustībām un vienkāršākajiem mehānikas likumiem.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
pitagorisms Filozofijas virziens, kas visu dabas parādību un kosmosa esamību reducēja uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.
atspoguļošana Filozofiska kategorija; vispārīga matērijas īpašība, materiālu sistēmu spēja ar pārmaiņām sevī atveidot citu sistēmu iedarbību.
plurālisms Filozofiska koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām substancēm, esamībām un tāpēc ir izskaidrojams ar atšķirīgām, pat nesaderīgām teorijām (pretstats monismam).
antropoloģisms Filozofiska koncepcija, kas sabiedriskās dzīves parādības skaidro ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām.
personālisms Filozofiska mācība, ka pasaule sastāv no psihiskām vai psihofiziskām ar apziņu apveltītām personveidīgām vienībām.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja.
džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm.
nostādinātājfiltrs Filtrs, kurā atdalāmie piemaisījumi nosēžas tā apakšējā daļā.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
riska samazināšanas princips finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus.
aizņemšanās Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā
aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālās institūcijas izsniedz vietējām institūcijām ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo institūciju līdzekļi.
atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
pašu kapitāla izmaiņu pārskats finansu pārskatu sastāvdaļa, kurā sniedz ziņas par uzņēmuma pašu kapitālu un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisku darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šī perioda neto peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no t'norakstītās summas.
ārvalstu finanšu palīdzība finanšu palīdzība, kuru saņem no Eiropas Savienības, ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem.
ķemereja Finanšu pārvalde Eiropas pilsētās feodālajā laikā; pārzināja pilsētas kasi, mērus, svarus, preču šķirotavas; Rīgā pastāvēja no 13. gs. beigām līdz 1890. g.
dabiskie zudumi finanšu, vadības un nodokļu grāmatvedībā lietots termins, ar kuru apzīmē tirdzniecības un ražošanas procesā radušos zudumus, kas nepārsniedz paredzēto zudumu normu.
finierkluča centrēšana finierkluča novietošana starp lobmašīnas darbvārpstām tā, lai lobīšanā iegūtu optimāli daudz finierskaidu.
izklājlapu programma "Quatro Pro" firmas _Borland International Inc._ izstrādāta izklājlapu programma ar visai plašām iespējām.
kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām.
ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_.
personālais dators PC/AT firmas _IBM_ personālais dators, kurā izmantots 16 bitu _Intel 80286_ mikroprocessors un paplašināšanas kopne, kas izstrādāta atbilstoši arhitektūras _ISA_ prasībām.
videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_.
specifikācija PCI firmas _Intel_ izstrādāta ātrdarbīgas lokālās kopnes specifikācija, kas nodrošina ātru datu pārsūtīšanu starp procesoru un šai specifikācijai atbilstošām izvērses platēm.
virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma.
firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem.
OLE vadīklu paplašinājums firmas _Microsoft_ izstrādāta tehnoloģija, kas programmas, kuras darbojas operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē, papildina ar darbgataviem komponentiem, lai paplašinātu šo programmu izpildāmo funkciju klāstu.
attālu datu apkalpošanas saskarne firmas _Microsoft_ programmatūras saskarņu kopa, kas ļauj interneta vai iekštīkla lietotājam modificēt datus, izmantojot pārlūkprogrammas ar _Active X_ vadīklām.
standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā.
valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu.
intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām.
tiešās grafiskās saskarnes specifikācija firmas "Graphics Software Systems" izstrādāts saskarnes standarts, kas, izmantojot lasāmatmiņu, parasti implementēts kā programmatūra videoadapteros un kas dod iespēju programmai attēlot grafiku displeja ekrānā; standarts DGIS.
programmkomponentu objektmodelis firmas "Microsoft" attīstīta tehnoloģija komponentu izstrādāšanai, kas ļauj jaunizstrādātos komponentus asamblēt programmās, vai arī tos var pievienot tām esošajām programmām, kas tiek izpildītas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē, lai paplašinātu šo programmu funkcionālās iespējas.
aktīvais datu objekts firmas "Microsoft" programmēšanas saskarne, kas izstrādāta kā šīs firmas standarts datiem un pakāpeniski kļūst pieejams visām šīs firmas programmēšanas valodām un lietojumprogrammām.
operētājsistēma AIX firmas IBM operēgtājsistēmas UNIX versija, kas paredzēta personālajiem datoriem, darbstacijām, minidatoriem un lieldatoriem, kā arī RS/6000 sērijas datoriem ar RISC procesoru.
radošā grāmatvedība firmas kontu organizēšana un atainošana tādā formā, kas šai firmai ir ērta un izdevīga, taču radīta, liberāli un neortodoksāli interpretējot vispārīgos noteikumus par grāmatvedību.
apsardzes uzņēmumi firmas un apvienības, kas sniedz apsardzes pakalpojumus fiziskajām vai juridiskajām personām.
fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā.
telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam.
uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne firmu "Microsoft", "Intel" un "Toshiba" izstrādāta barošanas pārvaldības standartizēta saskarne, kas ļauj personālajam datoram vadīt barošanas sprieguma padevi dažādām ar šo datoru savienotām perifērijas ierīcēm.
arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai.
fundamentālās mijiedarbības fizikā pieņemta un eksperimentāli pierādīta koncepcija, pēc kuras visus dabā pastāvošos spēkus attiecina uz vienu no četrām fundamentālām (tālāk nereducējamām) mijiedarbībām; 20. gs. 60–70. g. tika izveidota vienota leptonu un kvarku elektrovājā mijiedaŗbību teorija (pārējās ir stiprā mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība, vājā mijiedarbība).
datu signāls fizikāla datu forma, kurā tos pārsūta pa datu pārraides līnijām (piemēram, elektriski vai gaismas impulsi, elektromagnētisko viļņu svārstības u. c.).
psauoskopija Fizikāla izmeklēšanas metode: ar rādītājpirksta spilventiņu viegli brauka pa slimo vietu, virs kuras manāma ādas pretestība.
magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
dispersa sistēma fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
pārraides vide fizikāla vide signālu pārraidei starp datoru tīkla stacijām, piemēram, vītu vadu pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis.
molekulārā akustika fizikālās akustikas nozare, kas ar akustiskām metodēm pētī vielas uzbūvi un īpašības.
jutība Fizikālas iekārtas atbilde uz vienu vienību lielām izmaiņām iekārtas ieejā.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
magnētķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakaru starp vielas magnētiskajām īpašībām un tās molekulāro, kristālisko, elektronisko uzbūvi, kā arī magnētisko parādību ietekmi uz ķīmiskām reakcijām.
kontaktparādības Fizikālas parādības, ko nosaka elektronu procesi uz kontaktā esošo materiālu (metālu, pusvadītāju) robežvirsmām termodinamiskā līdzsvara apstākļos.
modulācija Fizikālo īpašību maiņa (skaņām, to sakopojumiem).
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai.
bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām).
stikla kausējums fizikālu procesu un ķīmisku reakciju rezultātā no mehāniska stikla izejvielu maisījuma iegūta šķidrā fāze ar noteiktām fizikālķīmiskām īpašībām.
molekulārfizika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu fizikālās īpašības, agregātstāvokļus, fāžu pārejas no viena agregātstāvokļa citā atkarībā no vielas molekulārās struktūras īpatnībām, mijiedarbības spēkiem un siltuma (termiskās) kustības rakstura.
Rietumlatvijas Piejūras zemiene fizioģeogrāfisks rajons Kurzemes piekrastē, aptver gk. smilšaino Baltijas ledus ezera abrāzijas-akumulācijas līdzenumu, kas pazeminās jūras virzienā un vietām ir pārpurvots, virsmas augstums - 55-7 m vjl.
osmoloģija Fizioloģijas nozare par smaržām un ožas maņu.
ražot Fizioloģiskā procesā radīt (vielas) - par organismu, tā daļām.
disonance Fizioloģisks efekts (izjūta), ko iegūstam, kad divas vai vairākas skaņas ar tuvām svārstības frekvencēm darbojas uz mūsu ausi.
sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā.
diska sadaļa fiziskā diska loģiskā daļa. Fiziskajam diskam var būt viena vai vairākas diska sadaļas. Katrai no tām ir atšķirīgs diskdziņa nosaukums.
nūjošana Fiziska nodarbe, kurā pastaiga apvienota ar distanču slēpošanas elementiem, izmantojot speciālas nūjas, ar kurām pastaigas laikā tiek trenēti ķermeņa augšdaļas muskuļi un ir aktivizēti 90% no visiem ķermeņa muskuļiem.
apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību.
autofurgonu tūrists fiziska persona, kura atbilst visām tūrista pazīmēm un par ceļošanas veidu ir izvēlējusies pārvietošanos labiekārtotā autofurgonā, un par apmešanās vietām izmanto autofurgonu parkus, kempingus un piemērotus stāvlaukumus.
svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ, viens no migrācijas veidiem, kas vērojams starp lielpilsētām un to piepilsētām, apkārtējiem lauku rajoniem; tos neiekļauj tūristu un apmeklētāju skaitā un neuzskaita tūrisma statistika.
cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo.
izvietošana Fiziska skaidras naudas līdzekļu ieguldīšana finanšu instrumentos, teritoriālā izvešana no to izcelsmes vietām.
pieteicējs Fiziska vai juridiska persona civilprocesā, pec kuras pieteikuma vai sūdzības tiesa ierosina un izskata sevišķā turēšanas kārtībā lietas vai lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām.
zemes iznomātājs fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesības iznomāt savā īpašumā vai lietojumā esošo zemi citām fiziskām un juridiskām personām.
enerģijas lietotājs fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā.
pasta pārvadātājs fiziska vai juridiska persona, kas uz līguma pamata pieņem no pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumus, lai tos nogādātu un izsniegtu pasta pakalpojuma sniedzēja norādītajām fiziskajām vai juridiskajām personām
vardarbība skolā fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība izglītības iestādē starp personām, kuras šajā iestādē mācās vai strādā, piemēram, kautiņi skolā, seksuāla uzmākšanās, apsaukāšanās, mobings un bulings.
privatizējamais kapitāls fiziskajām personām sadalāmā uzņēmuma kopējā kapitāla daļa.
fifiografija Fiziskās ģeografijas nozare, mācība par zemes virsas fiziskām īpašībām un tās ģeoloģisko uzbūvi.
iesildīšanās Fizisko vingrinājumu kompleksa izpilde īsi pirms treniņa vai sacensībām, lai laikus mobilizētu sportista organismu priekšāstāvošajam darbam.
hathajoga Fizisku un psihisku vingrinājumu sistēma, kas sakņojas Patandžali mācībā par astoņām jogas pakāpēm.
treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
treniņtērps Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērots tērps.
Vogsfjords fjords Norvēģijas ziemeļrietumos, Trumses filkē, starp Hinnejas un Grītejas salu rietumos un kontinentālo daļu ar salām austrumos.
plāmišu Flāmu-.
plāmšu Flāmu-.
flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai.
apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām.
fluīda kondicionēšana fluīda īpašību pielāgošana tehniskajām vai higiēniskajām prasībām – nevēlamo piemaisījumu atdalīšana, vēlamās temperatūras uzturēšana u. c.; kondicionē hidroiekārtā lietojamo eļļu un dažādiem nolūkiem lietojamo gaisu.
pseidofluktuācija Fluktuācijai līdzīgas svārstības, dažreiz iztaustāmas mīkstos audos (taukaudos, lipomas).
foks Fokbura - apakšējā taisnā bura pie burukuģa fokmasta; piestiprināma pie fokrājas.
elektronstars Fokusēts un vadāms elektronu kūlis (saukts arī par katodstaru).
Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu.
pakrāsa Fona krāsa, parasti gaišā krāsā, ko iespiež izcilspiedumā un gludspiedumā attēliem, vērtspapīriem, apliecībām u. c. iespieddarbiem.
alofons Fonēmas variants, kas atkarīgs no blakus esošajām skaņām.
aptuvenais minimālais pāris fonētikā - vārdu pāris, kurā fonētiskā apkaime ap pētāmo parādību ir līdzīga, bet ne identiska.
disimilācija Fonētiska parādība, kad viena no vienādām vai līdzīgām skaņām vārdā pārvēršas par citu, atšķirīgu.
dabiskā grupa fonoloģijā - fonēmu kopa, kuras pamatā ir raksturojums pēc vienas vai vairākām šķīrējpazīmēm.
paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts.
diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts.
priekšējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām; palatāls.
fonotaktika Fonoloģijas apakšnozare, kurā pēta, kā konkrētās valodas fonēmas vai citas fonoloģiskās vienības var savienot, lai veidotu zilbes un vārdus ar pieļaujamajām līdzskaņu kopām; kāda vokāļu un konsonantu secība ir iespējama konkrētajā valodā un kādās pozīcijās vārdos un zilbēs šīs skaņu kopas un secība var būt.
metriskā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgām tiek uzskatītas ritmiskas parādības, sevišķi uzsvars.
nelineārā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgām tiek uzskatītas valodā pastāvošās nelineārās sistēmas, kas ietekmē vārda vai frāzes fonoloģisko struktūru.
kontūrfonts Fonts, ko ar matemātisku formulu palīdzību veido kā katras rakstzīmes pamatkontūru; pirms drukāšanas šos kontūras var mērogot un pārveidot par bitkartētām rakstzīmēm; vairākiem lāzerprinteru tipiem tie ir iebūvēti.
fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana.
eozojs Formāciju grupa starp arhaisko un palaiozoisko, sastāvoša gk. no klastiskiem iežiem ar pirmām drošām fosilijām augšdaļā.
apofantika Formāla mācība par loģiskām nozīmībām, predikatīviem teikumiem un spriedumiem.
tīklojums formāla vai neformāla saikne starp cilvēkiem vai organizācijām, kas izpaužas iespējā dalīties resursos, prasmēs, sociālos konntaktos un zināšanās.
programmēšanas valoda formāla valoda, kas kalpo datora programmu aprakstam. Ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām.
daudzvērtību loģika formālās loģikas sistēma izteikumu loģikas matemātisko modeļu pētīšanai, kas izteikumu interpretācijā lieto vairāk par divām patiesumvērtībām.
sertificēšana Formālas pieņemšanas un pārbaudes process vai rakstiskas garantijas izsniegšana, kas apliecina, ka sistēma vai tās komponents atbilst noteiktām prasībām un ir izmantojams paredzēto uzdevumu risināšanai.
interlingva Formalizēta starpvaloda mašīntulkošanā, kas īpaši nepieciešama, ja sistēmai jānodrošina tulkojumi no/uz vairākām valodām.
eksonerācija Formāls lēmums par kādas iestādes vai organizācijas vadītāja vai pārvaldes locekļa atbrīvošanu no atbildības par darbību un rīcību zināmā laikā.
programmas korektuma pierādījums formāls matemātisks pierādījums tam, ka programmas semantika atbilst tām prasībām, kas ietvertas programmas specifikācijā.
frencis Formas tērpa svārki ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām.
kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis.
empīriska formula formula, kas iegūta no novērojumu vai eksperimentu datiem un aptuveni raksturo sakarības starp pētāmajiem lielumiem.
redukcijas formulas formulas, pēc kurām trigonometriskās funkcijas no jebkura leņķa var izteikt ar šaurleņķa funkcijām (izmantojot arī periodiskumu).
tambūrs Fortifikācijā neliels palīgapcietinājums ar šaujamām lākām.
parkerizācija Fosfatēšana - tehnisks paņēmiens, ar kuru metāla izstrādājumus pasargā no korozijas: tos iegremdē fosfātu šķīdumā un pēc tam ieeļļo vai pārklāj ar attiecīgu vielu kārtām.
trihlormetafoss-3 Fosfororganisks preparāts, insekticīds un akaricīds, ar pieskares, kuņģa un elpošanas indes īpašībām.
pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
liptobiolīti Fosilās ogles, kas veidojušās no ķīmiski izturīgiem augstāko augu komponentiem (sporām, vaskiem, sveķiem).
kalamiti Fosili kosveida augi, izskatījās kā 10-12 m augsti koki, auga galvenokārt tropu zonā; bija izplatīti no karbona sākuma līdz perma perioda beigām.
vadfosilijas Fosilijas, pēc kurām vadās nosakot ģeoloģisko slāņu vecumu.
trogonterijs Fosils bebrs, kas izmiris agrā kvartāra laikā; atrasts Azovas jūras piekrastē kopā ar dienvidu mamuta atliekām; tas nosaukts par trogonterija ziloni.
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi; šīs grupas rāpuļi.
manuālais režīms fotoaparāta darbības režīms, kurā diafragmas un ekspozīcijas laika lielumu iestāda ar rokām.
spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm.
pozitīvais attēls fotofilmas vai kinofilmas attēls, kura gaismas un ēnu laukumu attiecības atbilst to attiecībām uzņemtajā ainā.
negatīvais attēls fotofilmas vai kinofilmas attēls, kura gaismas un ēnu laukumu attiecības ir pretējas to attiecībām uzņemtajā ainā.
panorāmfotogrāfija Fotogrāfija, kas uzņemta vienlaikus ar trim vai vairāk fotokamerām, kas izkārtotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu.
dialiti Fotogrāfiski objektīvi ar nelīmētām lēcām, lētāki un tomēr labi anastigmati, piem., Celors, Šinlors, Dogmars, Omnars, Unofokals u. c.
triplets Fotogrāfisks objektīvs (vai citāds optisks rīks) ar trim lēcām.
antiplanēts Fotogrāfisks objektīvs ar 2 nesimetriskām, pretējā stāvoklī novietotām ahromatiskām lēcām.
analītiskā fotogrammetrija fotogrammetrijas nozare, kas pētī objektu ģeometrijas rekonstruēšanu ar analītiskām (matemātiskām) metodēm.
amatieru kamera fotokamera, kurai nav zināmi tās iekšējā orientējuma elementi.
pleijertipija Fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma. Zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona.
ortotipija Fotomehānisks pustoņa iespiedums gludspiedumā un izcilspiedumā ar asfalta kopējumu uz gludi slīpētām plāksnēm.
makrofotoobjektīvs Fotoobjektīvs ar pastāvīgu vai maināmu fokusa attālumu, kura optiskā sistēma speciāli konstruēta sīku objektu fotografēšanai lielā palielinājumā no ļoti tuvas distances.
matēts papīrs fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
emulsijas kamera fotoplate ar vairākām emulsijas kārtām, ko izmanto kodolfizikā jonizējošā starojuma reģistrēšanai.
fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija.
blondā bestija Fr. Nīcšes apzīmējums (1887) tām Eiropas civilizētām rasēm (sevišķi ģermāņu), kas zvēriski izturas pret citām tautām un dēvē tās par barbariem.
otzovisti Frakcionāra grupa Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, kas izveidojās 1908. gadā un prasīja atsaukt pārstāvjus no legālajām organizācijām.
konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) - tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam ir šāds tituls.
retrusē Francijā 18. gs. dāmu uzvedības veids, cenšoties piesaistīt kungu uzmanību savām kājām, koķeti paceļot kleitas malu (it kā lai tērps nenotriepjas), viņas demonstrē zeķes malu un zeķturus.
rēbus Francijā XV gadsimtenī savādas paskvillas, ar kurām pajaci karnevālā smīdināja ļaudis.
Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
gedisti Francijas strādnieku kustības dalībnieki 19. gs. 80.-90. gados - līdz 1. pas. kara beigām, Ž. Geda piekritēji.
Air France franču aviācijas kompānija, dibināta 1933. g., viena no lielākajām pasaulē.
bergsonisms Franču filozofa A. L. Bergsona mācība, "procesuālā filozofija", kas galveno nozīmi piešķir kustībai, izmaiņām un evolūcijai.
ekartē Franču kāršu spēle 2 personām ar 5 kārtīm; 11-tā kārts ir trumpis, pārējās atliek pirkšanai.
kamambērs Franču mīkstais baltā pelējuma siers, viena no slavenākajām franču siera šķirnēm.
fransēze Franču sarīkojumu deja 19. gs. 6/8 un 1/4 taktī ar vairākām tūrēm.
kankāns Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika.
noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga).
frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
metoposkopija Frenoloģijas metode - cilvēka rakstura un garīgo spēju noteikšana pēc pieres un sejas rievām.
diska frēze frēze ar zobiem uz diska cilindriskās virsmas un uz vienas vai abām diska sānu virsmām.
aizmugurējā frēze frēze ar zobu mugurvirsmām, kas veidotas pēc logaritmiskas vai Arhimēda spirāles.
rindstarpu augsnes frēze frēze dārzu un rušināmkultūru apstrādāšanai.
nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
etaps Frontes aizmugure (ar rezerves daļām, noliktavām, ceļiem u. tml.).
timpanons Frontona vidējā plakne, ko no visām pusēm norobežo profilētas dzegas.
divkāršā fūga fūga ar divām tēmām.
saliktā fūga fūga ar divām vai vairākām tēmām.
ierobežota funkcija funkcija ar reālām vērtībām, kuras atrodas galīgā intervālā.
rekursīva funkcija funkcija, kas attēlo naturālo skaitļu kopu sevī un izsakāma ar galīgu skaitu pamatoperatoru un elementāru funkciju.
režģa funkcija funkcija, kas ir definēta diskrētām argumenta vērtībām.
gadījumlieluma varbūtību sadalījums funkcija, kas raksturo sakaru starp šā gadījumlieluma vērtībām un to varbūtībām.
definīcijas apgabals funkcijas argumentu vērtību kopa, kurām funkcijas vērtības ir pietiekami labi definētas un aprēķināmas (piemēram, funkcijai 1/(x–2) visi reālie skaitļi x, izņemot x=2).
sākumnosacījumi Funkcijas un tās atvasinājumu sakumvērtību kopa, kas nepieciešama, lai no dotā diferenciālvienādojuma vispārīgā atrisinājuma iegūtu partikulām atrisinājumu.
ekstrapolācija Funkcijas vērtību aptuvena noteikšana ārpus kopas, kurā funkcijas vērtības ir zināmas.
saskarne Funkciju kopa, kas nodrošina datu apmaiņu starp divām ierīcēm, divām lietojumprogrammām vai starp lietotāju un lietojumprogrammu.
konfigurācijas pārvaldība funkciju kopa, kas nodrošina vispārēju sistēmas vadību, identificē un vāc datus no pārvaldāmajiem objektiem.
integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar attiecīgo funkciju.
loģiskā ierīce funkcionāla ierīce, kas veic loģiskās operācijas un sastāv no loģiskajām kartēm.
organella Funkcionāli svarīgs veidojums (šūnām); organoīds.
bazigēni Funkcionālie gēni, kas sastāv no subvienībām - pseidoalēlēm.
ievadizvades kanāls funkcionāls bloks, kas procesora vadībā nodrošina datu pārsūtīšanu starp datora pamatatmiņu un ārējām ierīcēm.
pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām.
nekroze Funkcionēšanas spēju zudums (organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem) dzīvā organismā; atmiršana.
šķērīte Futbolā - sitiens pa bumbu atmuguriskā kritienā, kāju kustībām atgādinot šķēru asmeņu virzību.
fūzelis Fūzeļeļļa, spirtrūgšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem un dažādām citām vielām.
Faberžē nams G. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmums, kurā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pēterburgā darināja izsmalcinātus zelta un emaljas izstrādājumus, gk. galma vajadzībām.
lomiem Gabaliem, vietām.
hidrogrāfs gadā, sezonā vai kādā citā periodā notikušo ūdens krājuma pārmaiņu grafisks attēlojums, kas uzskatāmi raksturo maksimālo, minimālo un vidējo ūdens līmeni ūdenstilpēs, noteces apjomu, līmeņa kāpuma un krituma tempu.
klimatiskā sezona gadalaiks, ko nodala pēc dažādām klimatiskām pazīmēm, parasti šo sezonu maiņu nosaka, ņemot vērā gaisa vidējo diennakts temperatūru.
Gadamesa Gadāmisa - pilsēta Lībijā.
paļīt Gādāt projām.
līferēt Gādāt, dot projām; arī pārdot.
līperēt Gādāt, dot projām; arī pārdot.
rūpes Gādība (par kādu); uzmanība (pret kāda vajadzībām).
pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības.
Markova ķēde gadījumprocess ar ne vairāk par sanumurējamu skaitu parametru, kurā katra parametra vērtība ir atkarīga tikai no visu parametru vērtībām iepriekšējā momentā.
dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi.
lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu.
bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga.
mongolfjērs Gaisa balonu tips, pildāms ar karstu gaisu, ko 1782 izgudroja brāļi Mongolfjē.
izelpas rezerves tilpums gaisa daudzums, ko cilvēks var izspiest no plaušām visdziļākās izelpas laikā.
aeroloģiskā zondēšana gaisa īpašību un dažu atmosfēras procesu noteikšana ar aerostatiem, raķetēm vai akustiskām un elektroniskām distances metodēm.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
gaisaprasme Gaisa kara spēku lidsastāva iemaņu un prasmju komplekss, apakšvienību, daļu, vienību apmācības pakāpe darbībām dažādās kaujasdrabības situācijās.
eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem.
civilā aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts gaisa pārvadājumu un speciālu aviācijas darbu veikšanai, kā arī aviācijas sporta, aviācijas propagandas un citām sabiedrības un privātajām vajadzībām.
pūšana gaisa plūsmas izplatīšana, virzīšana - par iekārtām, ierīcēm
aeroreklāma Gaisa reklāma.
aerosialofāgija Gaisa rīšana kopā ar siekalām, simptoms, ko dažreiz novēro neirozē.
krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām.
kaupers Gaisa sildītājs domnas iekārtā, kurā, sadedzinot gāzi, uzsilda domnā ievadāmo gaisu.
aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem.
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
aprēķina slodzes gaisakuģa ārējās slodzes maksimālās vērtības, pēc kurām nosaka gaisakuģa konstrukcijas stiprību.
lidojumderīgums gaisakuģa atbilstība noteiktām detalizētām normām attiecīgai gaisakuģa klasei; valsts prasību kopums lidaparātiem ar nolūku nodrošināt lidojuma drošību.
indikatora ātrums gaisakuģa ātrums, ko noteiktos lidojuma apstākļos rāda borta indikators un kas saistīts ar gaisa spiediena starpības mērīšanu dinamiskajā un statiskajā kamerā; pēc indikatora ātruma vērtībām aprēķina īsto ātrumu gaisā, kā arī aprēķina spēkus un momentus, kas iedarbojas uz gaisakuģi lidojumā.
pilotāžas figūra gaisakuģa kustība, kad tā trajektorijai ir noteikts veids vai gaisakuģis griežas ap savu asi vai veic kombinētas darbības; ir zināmi vairāki tūkstoši šādu figūru.
augstuma griesti gaisakuģa maksimālais lidojuma augstums; izšķir statisko augstumu (kurā var norisināties ilgstošs horizontāls lidojums ar pastāvīgu ātrumu) un dinamisko lidojuma augstumu (augstums, kurā vēl iespējams kontrolēt gaisakuģa vadāmību).
applūsmas vairogs gaisakuģa palīgkonstrukcija plūdlīnijas formā, ko uzstāda virs konstruktīvām daļām, detaļām vai agregātu salaiduma vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību.
gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers.
rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
kravas gaisakuģi gaisakuģi kravu, pasta, tehnikas pārvadājumiem; aprīkoti ar lielu izmēru lūkām, rampu vai trapu tehnikas iebraukšanai, kravas stiprināšanas, iekraušanas un izkraušanas mehānismiem; iespējams kravu un cilvēkus desantēt ar izpletņiem gaisā.
sporta gaisakuģis gaisakuģis sportistu apmācībai, treniņam un sacensībām; ar sporta gaisakuģi ir iespējams izpildīt sarežģītu pilotāžu ar lielām pozitīvām un negatīvām pārslodzēm.
luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors.
Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā.
Fabrī-Pero etalons gaismas interferometrs, kas sastāv no divām savstarpēji paralēlām dažu milimetru vai centimetru attālumā novietotām stikla plāksnēm; šādā interferometrā veidojas šauras interferences joslas, ko izmanto gaismas viļņa garuma mērīšanai.
magazīnas kārba gaismas izolēta kārba ar divām spolēm (tīrajai filmai un eksponētajam filmas materiālam), ko pievieno kamerai.
Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta).
neidentificēts lidojošais objekts gaismas parādība atmosfērā vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu pēc nav zināma; NLO.
nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana.
heliohromogrāfija Gaismas un akmens iespieduma kombinācija: uz gaismas iespieduma iespiež lazūrkrāsas ar litogrāfiskām krāsu plātnēm.
fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas.
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
oreola efekts gaišs aplis ap intensīvāk apgaismotajām kadra daļām, ko rada gaismas atstarošanās no kinolentes pretējās virsmas; efekts, kas izraisa oreola parādīšanos ap objektiem televīzijas attēlā.
miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
blāvs Gaišs, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
samākslota zirga gaita gaita, kas zirgam īpaši iemācāma; to izmanto cirka un specializētos iejādes demonstrējumos.
pienācīgā gaita gaita, kas, ejot ar vēja pilnām burām, ļauj izdarīt jebkuru nepieciešamo manevru.
kamašvilciens Gājiens ar kājām.
nogājiens Gājiens projām.
lāpu gājiens gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.).
spirālveida galaktika galaktika, kurai ir spožs centrālais sablīvējums, no vecām zvaigznēm sastāvošs sfērisks halo un no jaunām zvaigznēm, gāzes un putekļiem sastāvošs disks; diskā atrodas spirālzari.
normālās spirālveida galaktikas galaktikas kurām ir sfērisks centrālais sablīvējums.
zvaigžņu populācija galaktikas veidojošo zvaigžņu tips, ko nošķir pēc telpiskā sadalījuma, kustības īpatnībām un stāvokļa Hercšprunga–Rasela diagrammā.
mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku.
šķērsotās spirālveida galaktikas galaktikas, kurām ir izstiepts centrālais sablīvējums, t. s. šķērsis, kura galos sākas spirālzari.
galaktiku klasifikācija galaktiku iedalījums pēc to formas un īpašībām; mūsdienās visplašāk lieto Habla galaktiku klasifikāciju, kurā visas galaktikas iedalītas eliptiskās galaktikās, lēcveida galaktikās, neregulārās galaktikās un spirālveida galaktikās.
mājsaimniecības lietotājs galalietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām.
tepujs Galda kalns - Dienvidamerikā sastopami kalni ar vertikālām klintīm un plakanām virsotnēm.
monopols Galda spēle vairākām personām, kas izgudrota ASV 20. gs. 30. gados.
nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
lasāmgalds Galds ar avīzēm, žurnāliem, brošūrām lasīšanai uz vietas (piemēram, kinoteātrī).
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem.
kopķēzis Galerts no cūkas galvas un kājām.
apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
beidzamais Galīgais, negrozāmais.
šveijā galīgi garām.
varbūtisks automāts galīgs automāts, kura ieejas signāliem ir gadījuma raksturs un kura stāvokļu maiņa ir noteikta ar zināmu varbūtību.
klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
Sucels Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, Nantosueltas vīrs, viņa ikonogrāfiskais simbols ir koka āmurs.
kambarfreilene Galma dāma.
kamarilja Galminieku grupa, kliķe, kas ar intrigām valsts lietas ietekmē sev par labu.
poģis Galva (nicināmā nozīmē).
parta Galvas rota zemāku kārtu ungāru jaunavām.
migrēne Galvas sāpes vienā pusē, ļoti mocīgas, uznāk pēc zināmiem laika sprīžiem.
bērnu cerebrālā trieka galvas smadzeņu bojājuma (pirms dzimšanas, dzemdībās, tūlīt pēc dzemdībām) sekas, kas izpaužas kustību traucējumos vai epileptiskās lēkmēs un garīgās attīstības atpalicībā.
galasmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas ārpus smadzeņu stumbra un ietver divas smadzeņu lielās puslodes, kas katra sastāv no 5 daivām.
smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
neencefalons Galvas smadzeņu garoza kopā ar filoģenētiski jaunām smadzenīšu un redzes uzkalna daļām.
augšējais motoneirons galvas smadzeņu garozas neirons, kas vada impulsus no garozas uz smadzeņu stumbra nervu motoriskajiem kodoliem vai muguras smadzeņu priekšējo ragu motoriskajām šūnām.
kroka Galvas smadzeņu puslodes vai smadzenīšu virsmas daļa, kas atrodas starp divām rievām.
osteoakūze Galvaskausa kaulu skaņu vadāmība.
sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi.
metropole Galvaspilsēta; arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām).
pamatsastāvs Galvenā, arī lielākā (dzīvnieku grupas, parasti ganāmpulka) daļa.
pamatvienība Galvenā, nozīmīgākā, parasti tālāk nedalāmā, vienība (piemēram, kādā sistēmā).
maģistrāls Galvenais (par satiksmes līnijām, ielām).
maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
rentmeistars Galvenais grāmatvedis (dažās lielo feodāļu muižās).
ienākuma nodoklis galvenais tiešo nodokļu veids, ar ko apliek pilsoņu darba algu u. c. ienākumus un uzņēmumu, organizāciju u. c. juridisku personu peļņu; tas tiek iekasēts pēc progresīvām un proporcionālām likmēm, kas diferencētas pa nodokļu maksātāju grupām.
tranzītmaģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā.
pamatspēks Galvenais, nozīmīgākais spēks (parasti parādībām sabiedrībā).
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā); arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā).
foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk.
metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma.
varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
iekšējais apmetums galvenokārt kaļķa apmetums ar skaņas un siltumizolācijas un dekoratīvām īpašībām.
galvenoties Galvenokārt; galvenām kārtām.
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
dibranchiati Galvkāju gliemju kārta ar divi žaunām, ar sarukušu (iekšēju) čaulu vai pavisam bez tās, ar 8 vai 10 taustekļiem, kas apbruņoti piezīšanās (piesūkšanās) kārpiņām.
marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audz;etiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
jaunlopa gaļa gaļa, ko iegūst no 3 mēnešus līdz 2 gadus veciem bullīšiem, kastrētiem bullīšiem un līdz 3 gadus vecām telēm vai pirmpienēm.
aitas gaļa gaļa, ko iegūst no aitām, teķiem un auniem, kas ir vecāki par 1 gadu.
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
desu mīkla gaļas desu pildāmā masa.
tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem.
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
mīkstums Gaļīgā daļa (augam, tā daļām).
sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa); šāds veidojums kopā ar spalvām.
gāmars Gāma - rīma, lielēdājs.
haploidālais hromosomu komplekts gamētām raksturīgais hromosomu sastāvs.
cistogāmija Gametangiogāmija - sēņu dzimumprocess, kura laikā saplūst divi gametās nediferencēti daudzšūnu gametangiji.
Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta.
guturāls līdzskanis gāmurenis.
gamuris Gāmurs.
gāmuris Gāmurs.
gurgulis Gāmurs.
kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?".
govju sinhronizācija ganāmpulkā ar veterināriem preparātiem panākta vienlaicīga dzīvnieku meklēšanās.
kodola grupa ganāmpulka labākie, pāru atlasē izvēlētie dzīvnieki, no kuru pēcnācējiem izvēlas jaundzīvniekus ganāmpulka atjaunošanai.
ganāmpulka atražošana ganāmpulka skaitliskā sastāva regulāra atjaunošana tā kvalitatīvai uzlabošanai.
remonts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
ganīkla Ganāmpulks (1).
ganīkle Ganāmpulks (1).
ganīklis Ganāmpulks (1).
ganāms pulks ganāmpulks, ganāmie mājlopi.
ganāmais pulks ganāmpulks.
ganekles Ganāmpulks.
ganeklis Ganāmpulks.
ganība Ganāmpulks.
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu.
zaķskābeņaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, koki, liānas ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi kārtni, pieclocekļu, auglis - pogaļa.
pasmīnēt bardā gandrīz nemanāmi pasmīnēt.
beizeklis Gandrīz nesalasāms, slikti uzrakstīts raksts.
saganīt ganot pieļaut, ka noēd vai nomīda lauku ārpus ganībām.
olnīca Ganu ceļš; mājlopu ceļš no mājām uz ganībām.
stupkuošons ganu rotaļa ("zvirbuļu ķeršana") no lieldienām līdz vasarsvētkiem.
lellā Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
lello Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
lellū Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
lēlo Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
gatva Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm.
gatve Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm.
kanneliras Gar kolonnām un citur pusapaļas rieviņas.
secin Gar, garām.
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
griezene Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
griļļas Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
grillis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
grindulis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
laidenis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
somatomīmika Gara stāvokļa attēlošana ķermeņa kustībām.
aliēnācija Gara traucējums; priekšstatu un jēdzienu sajaukšana, kas ir par cēloni domāšanas kļūdām.
sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
rabate Gara, samērā šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti gar celiņiem, celtņu sienām).
koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa.
Lielās Kukšupes viga garākā viga Kurzemes pussalas ziemeļos, garums 6 km, viena no kangaru-vigu reljefa formām.
Viškangars garākais kangars Kurzemes pussalas ziemeļos, garums 15 km, viena no kangaru-vigu reljefa formām.
sebu Garām 1(1).
secen Garām 1(1).
gariet Garām iet.
sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
sāņu Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
garā Garām.
gare Garām.
garēm Garām.
gariem Garām.
garum Garām.
garums Garām.
iegarām Garām.
balsošana garāmbraucošu automašīnu aicināšana apstāties, ceļot roku
apņukāt Garāmejot saburzīt, sagumzīt.
en passant garāmejot, starp citu.
pasants Garāmgājējs.
universālais pakalpojums garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu.
karas Garas auklas vai kārtis, uz kurām ko uzkar, piem., tīklus žāvēšanai.
pāradaines Garās zeķes (kurām pie skriemeļa 1/2 kortēļa platumā dzipari pāradām adīti).
boksgarāža garāža, kas veidota kā atsevišķa izolēta telpa (bokss) viena vai dažu spēkratu novietošanai, ar vienām gala durvīm (vārtiem).
pīne Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās).
pīnis Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās).
mēle Garena skatuve modes demonstrācijām.
strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām dalām.
sile Garena, samērā šaura ietaise ar paaugstinātām malām (kā) pārvietošanai, virzīšanai.
cistīdas Garenas sterilas šūnas, kuras atrodas himēnijā starp bazīdijām un kuru gali izvirzās ārpus himēnija.
taisnošanas mašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna zāģmateriālu apstrādei no vienas vai divām pusēm nolūkā iegūt taisnas un plakanas sagatavju virsmas.
žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai.
jardangi Garenstieptas, šauras, cita citai paralēlas, līdz 10-12 m augstas grēdas ar asām korēm un stāvām, asimetriskām nogāzēm Centrālāzijas tuksnešos.
redingots Gari (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
rizomorfas Gari (līdz vairākiem metriem) paralēlu hifu kūļi, kas klāti ar nedzīvām hifu šūnām un zarojas līdzīgi augu saknēm.
torbasi Gari briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
taustes mati gari un rupji mati uz dzīvnieku lūpām, ap nāsīm un acīm, kuri uztver mehāniskus kairinājumus; gaļēdājiem tie ir rindās uz lūpām.
redengots Gari, plati svārki mājām un jāšanai.
kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tjurku, slāvu tautām).
sinode Garīdzniecības institūcija ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā); garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu.
nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei.
prēbendārijs Garīdznieks ar draudzi un zināmiem gada ienākumiem.
džins Garīga būtne islāmā, veidota no liesmas, kas nerada dūmus.
retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
amencija Garīga slimība ar halucinācijām, nospiestu garastāvokli.
sidhi Garīga un psihofiziska pilnība, spējas, ko iegūst ar garīgajām praksēm, kā telepātija, levitācija, telekinēze u. c., ar kurām slaveni tantrisma jogi.
konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem).
rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks; cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
stirka Garkājaina būtne; meitene ar īsiem svārkiem un garām, kailām kājām.
ķete Garkātains āmurs.
palaemonidae Garneles (viena no vairākām peldvēžu apakškārtas dzimtām).
dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
bārzda Garš matu kopums pie zirga kājām.
grēku krekls garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam.
ziedbultīte Garš ziedkopas kāts bez lapām.
milna Garš, apaļš koks ar smailu galu, ko sprauž alus darināmās baļļas dibenā.
kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā).
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām.
slaids Garš, taisns un nesazarots (par augu daļām).
sāļa garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
sinepe Garšviela, ko iegūst no šī auga sēklām.
koriandrs Garšvielas, ko gatavo no šī auga augļiem, sēklām, zaļumiem, eļļas.
galamēri Garuma mēri ar precīzi noteiktu attālumu starp to plakanparalēlajām galavirsmām.
knoķis Garuma mērvienība - \~4-5 cm, ko izmantoja adījuma mērīšanai (iespējams, salīdzinot ar attālumu starp rādītājpirksta locītavām).
Lielais Balhans garums - \~70 km, augstums - līdz 1881 m, saposmots, stāvām kāplēm, centrālajā daļā līdzens.
kulcierēt Garus baļķus vedot ar divām ragavām, stūrēt aizmugurējās ragavas.
digitālā pilsoniskā drosme gatavība tiešsaistē aktīvi iestāties par cilvēktiesībām un sabiedrībā vispārēji atzītām vērtībām.
atsulināt Gatavojot biezpienu ļaut notecēt sūkalām.
tilāties Gatavoties (par augļiem, sēklām).
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe.
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
Atzele Gaujienas sens nosaukums, kas minēts 1111. g. Novgorodas Laika grāmatā.
paegļi Gauri - neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
uzslāpāt Gausi, ar grūtībām uziet.
saums Gavēnis, kas jāievēro islāmticīgajiem ramadānā; viens no pieciem islāma pīlāriem.
bigucis Gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
gavēnis Gavēņa laiks pirms Lieldienām, sākas Pelnu dienā.
reminiscere Gavēņa svētdienas (5. svētdiena pirms Lieldienām) nosaukums.
spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām.
biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi.
kleināt Gāzelēdamies, ar izliektām kājām iet.
iezvāļāties Gāzelējoties un ar grūtībām iekļūt.
Džoula–Tomsona efekts gāzes temperatūras maiņa, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem, porainām starpsienām, spraugām u. tml., notiek bez siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi (adiabatiski); efektu izmanto gāzu sašķidrināšanai un zemu temperatūru iegūšanai.
zemspiediens Gāzes vai tvaika spiediens līdz 0,2 atmosfērām.
postvulkāniskās parādības gāzes, karstie ūdeņi un tvaiki, kas turpina izdalīties no plaisām un bokām uz vulkāna virsas vai tā tuvumā pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
centralizētā gāzesapgāde gāzesapgādes sistēma, kurā gāzi no ieguves rajoniem vai gāzes fabrikām pa maģistrālajiem gāzes vadiem piegādā gāzes sadales stacijām, no kurām tā pēc spiediena samazināšanas nonāk patērētāju gāzes tīklos.
poruplasts Gāzpildīta plastmasa ar savstarpēji saistītām vaļējām porām.
elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi; gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
ūdensgāze Gāzu maisījums, ko iegūst, pārgāzējot kurināmo.
ģeneratorgāze Gāzveida kurināmais, kuru iegūst gāzģeneratoros, gazificējot cietos vai šķidros kurināmos; sastāvs atkarīgs no kurināmā veida, sastāva un gazifikācijas paņēmiena.
dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu maisījums, kas veidojas no organiskajām vielām un uzkrājas Zemes garozā.
gēna izpausme gēna darbības rezultāts, gēna ietekme uz noteiktas pazīmes attīstību un īpatnībām mijiedarbībā ar citiem gēniem un ārējās vides faktoriem.
ģenētiskā homeostāze gēna dažādo alēļu frekvences stabilitāte populācijā, frekvences iepriekšējā stāvokļa atjaunošanās pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām izmaiņām.
ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes.
limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes.
augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām.
drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna.
puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā.
rubijaugi Genciānu rindas dzimta, liānas ar pretēji izvietotām lapām, \~500 ģinšu, \~7000 sugu.
funkcionālie gēni gēni, kas sastāv no subvienībām - pseidoalēlēm; bazigēni (2).
genomu mutācijas genoma izmainīšanās par atsevišķām hromosomām vai veseliem haploidāliem hromosomu komplektiem.
gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam.
Džeimsona gerbera gerberu suga ("Gerbera jamensonii"), kurai ir izveidotas neskaitāmas šķirnes.
sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim).
povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
andari Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
partenoloģija Ginekoloģijas nozare par jaunavām.
divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku.
atklātā glabāšana glabāšana ārpus telpām, zem atklātas debess.
glabāšana nojumē glabāšana vieglas konstrukcijas celtnē zem jumta, bet bez sienām, kas nepasargā spēkratus no atmosfēras iedarbes un tajā nav iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru.
ģelbt Glābt no briesmām, sargāt, pasargāt.
ģilbēt Glābt no briesmām, sargāt, pasargāt.
pestīt glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
gladantēra Gladiolu un acidentāru hibrīdi ("x Gladanthera"), dekoratīvi augi ar parastajām gladiolām nedaudz līdzīgiem ziediem, kas smaržo kā acidantēras; krustojums izveidots Jaunzēlandē 1955. g.
glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock".
glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock".
sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu.
muralisms Glezniecība uz betona sienām.
lavēt Glezniecībā, nomazgāt uztrieptās krāsas ar ūdeni, arī ēnot, tušēt ar vājām ūdens krāsām.
eļļa glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas; gleznojums ar eļļas krāsām.
miniatūrglezniecība Gleznojums, kurš viduslaikos rotāja rokrakstu grāmatas, arī iniciāļus, vinjetes, ilustrācijas.
al fresco gleznošana ar ūdenskrāsām uz mitra sienas apmetuma; šāds gleznojums.
alfresko Gleznošana ar ūdenskrāsām uz mitra sienas apmetuma.
akvarelēt Gleznot ar akvareļa krāsām.
najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes.
pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā.
urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos).
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts.
sliemji gliemeži (bez čaumalas, uz lapām).
litorina Gliemežu ģints "Litorinidae" dzimtā ar uzpūstām, biezām sienām, gludu vai svītrotu vāku, no juras līdz mūsdienām, \~100 sugu.
plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām.
lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pectunculus Gliemju ģints ar biezu, ovālu čaulu, trijstūrainu ligāmenta (saites) lauku un rindā stāvošiem zobiem; no krīta līdz tagadnei.
perna Gliemju ģints ar ovālu vai nūjas veida čaulu, sastopama no triasa līdz mūsdienām.
avikula Gliemju ģints, izplatīta siltās jūrās, sākot no silūra līdz mūsdienām.
melitoptiālisms Glikozes izdalīšanās ar siekalām.
strofantīns glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku; iegūst no strofantu sēklām.
gitalīns Glikozīdu digitoksīna un gitoksīna maisījums, iegūts no "Digitalis purpurea L." lapām.
ģīmis Glītākā, rādāmā puse.
budoārs Glīti uzkopta dāmu viesistaba.
izskatīgs Glīts, gaumīgs (par priekšmetiem, telpām u. tml).
GEOREF Globālā ģeogrāfiskā referencsistēma - pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
Galileo International globāla informācijas un rezervēšanas sistēma, kas 1992. gadā tika izveidota sadarbojoties sistēmām "Galileo" un "Apollo".
reklāmkarogs Globālā tīmekļa lappuses reklāma, kas parasti (bet ne vienmēr) izveidota taisnstūra formā un uz kuras uzklikšķinot nonāk reklamētajā tīmekļa vietnē.
Lycos globālā tīmekļa meklētājprogramma un direktorijs, kas ļauj izdarīt meklēšanu pa visu tekstu, gan pēc noteiktām kategorijām izveidotās un direktorijā norādītajās tīmekļa vietnēs un veidot atskaites par atlasīto informāciju.
iekļautais skatītājs globālā tīmekļa pārlūkprogrammas, kas ļauj citas lietojumprogrammas izmantot kā pārlūkprogrammas sastāvdaļas, atšķirībā no palīglietojumprogrammām, kas tiek izmantotas atsevišķi.
tīmekļa serveris globālā tīmekļa programma, kas atbilstoši protokola _HTTP_ prasībām pieņem kadrētus informācijas pieprasījumus, apstrādā tos un nosūta lietotājam pieprasīto dokumentu.
virtuālā bibliotēka globāls tiešsaistes grāmatu, žurnālu un rakstu kopums, kas pieejams internetā.
kanavalīns Globulīns, ko iegūst no kanavālijas ģints pupām.
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem.
siningija Gloksīnija - dekoratīvs lakstaugs ar ovālām, pūkainām lapām lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
Bartramia inthyphylla gludā bartrāmija.
splains Gluda gabaliem polinomiāla funkcija, ko definē kā polinomu (vai cita veida funkciju) katrā no dotā intervāla daļām; izmanto skaitļošanas matemātikas uzdevumos.
berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā.
starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
dzelzis Gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns.
pucēvele Gludināmā ēvele.
ādainis Gluds, bez pūkojuma, apspalvojuma, klāts it kā ar stingru plēvīti (piemēram, par augu lapām).
zīdains Gluds, mīksts (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka matiem).
atskābināt Gludspiedumā (litografijā un akmeņspiedumā) jau reiz kodināta akmens sagatavošana tauku atkalpieņemšanai korektūru vajadzībām.
monotipija Gludspieduma tehnika - attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju.
gļotēt Glumēt, sākt pārklāties ar gļotām.
glemēt Glumēt; pārklāties ar gļotām.
apglūnēt Glūnoši aplūkot (no visām pusēm).
ļengans Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli).
miksomikēti Gļotainas sēnes, kas stāv uz robežām starp kustoņiem un augiem.
krēpas Gļotaini, serozi vai strutaini izdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
gļemains Gļotains, ar gļotām nosegts.
sliekains Gļotains, valkans no gļotām.
okta Gļotas uz zivju zvīņām.
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu.
trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes.
Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika.
dokēti Gnostiska sekta kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā.
Amerikas vīksna gobu suga ("Ulmus americana"), Latvijā introducēta, vietām audzē kā krāšņumaugu parkos.
parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību.
varoņpilsēta Goda nosaukums, ko piešķīra PSRS pilsētām par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
vālī Goda tituls islāmā; to piešķir svētajiem, kā arī gudrajiem un garīdzniekiem, it sevišķi sūfiju skolotājiem.
kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām; arī tikumīgs.
sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
gotu burti gotiskie burti - latīņu burtu paveids burti ar stūrainām līnijām.
dermovakcīna Govju baku vīrusa celms; to iegūst no baku pustulām un saglabā ar ādas pasāžām.
mīkšķa Govju mīkšķa - kāda zināma sēne (neēdama).
kombinētā virziena govju šķirnes govju šķirņu grupa – govis, kas ražo divu veidu produkciju – pienu un gaļu, tomēr tās kā piena, tā gaļas ražošanā atpaliek no specializētajām piena un gaļas govīm.
zemaļa Govs ar īsām kājām; šādas govs vārds.
zemala Govs ar īsām kājām.
zemgule Govs ar īsām kājām.
zemlūze Govs ar īsām kājām.
mustaļa Govs ar melnām lūpām, mustaina govs.
bokss govs individuālā atpūtas vieta, kuru brīvās turēšanas kūtī ierobežo ar metāla konstrukcijām.
blande Govs, kas mēdz atšķirties no ganāmpulka un klaiņot apkārt.
celle GPS bāzes sistēmas izveidots apgabals starp sistēmas izvēlētām bāzes stacijām.
krabatas Grabažas, krāmi, paunas.
purpatas Grabažas, krāmi, paunas.
garbažas Grabažas, krāmi, rīki.
abaža Grabažas, veci krāmi.
grabažnīca Grabažu noliktava, vecu krāmu glabātava.
nogrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daļu).
sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
atgrābties Grābjot mazliet paņemt projām (no kā).
sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
ņagāties Grābstīties ar rokām.
grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību.
ķerstala Grābsts, kas ķerstās gar meitām.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
resursu kompilators grafiskās lietotāju saskarnes programmatūra, kas pārveido un sasaista resursus (izvēlnes, dialoglodziņus, ikonas, fontus u. c.) izpildāmās programmās.
pierakstīt Grafiski, ar pieņemtām zīmēm, arī ar fizikāliem paņēmieniem fiksēt (ko).
diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
simts Grāfistē ietilpstoša administratīvi teritoriāla vienība Anglijā viduslaikos, kas ar ierobežotām funkcijām saglabājās līdz 19. gs. beigām.
grafitti Grafiti - uzraksti un zīmējumi, kas uzkrāsoti (gk. ar aerosola krāsām) uz dažādām virsmām.
multigrafs grafs, kam ir vairākkārtīgas šķautnes (piemēram, ceļu tīkls starp pilsētām).
hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes.
gramatika Grāmata (piemēram, mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uzbūve.
miniatūrizdevums Grāmata ar augstumu līdz 10 cm.
fotoalbums Grāmata ar fotoattēliem.
ziņģgrāmata Grāmata ar laicīgu dziesmu tekstiem.
viesugrāmata Grāmata ar sākotnēji neaizpildītām lapām tukšām tabulām, kur viesi ieraksta savu vārdu vai izsaka pateicību, vēlējumu.
poliglots Grāmata ar tekstu vairākās valodās, piemēram, trīsvalodu vārdnīca.
poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās.
mācību grāmata grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai; mācībgrāmata.
mācībgrāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai; mācību grāmata.
reskontro Grāmata norēķiniem ar dažādām personām vai firmām.
foliants Grāmata pusloksnes formātā.
bruljons Grāmata tirdzniecībā, kurā īsi, piezīmju veidā ieraksta dienas darījumus.
publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
aligats Grāmata, kas iesieta vienā iesējumā ar citu grāmatu un nav tās daļa vai turpinājums.
paleotips Grāmata, kas iespiesta 16. gadsimta pirmajā pusē (t. i., no 1501. gada līdz 1550. gadam).
autonims Grāmata, kas izdota ar autora īsto vārdu.
rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
Tibetiešu mirušo grāmata grāmata, kas satur norādījumus attiecībā uz gatavošanos nāvei un to rituālu aprakstus, kas veicami attiecībā pret mirstošajiem.
rokasgrāmata Grāmata, kas tiek bieži lasīta; grāmata, kas dziļi ietekmē.
gaisakuģa formulārs grāmata, ko sāk aizpildīt, būvējot gaisakuģi, un beidz ar ierakstu par tā norakstīšanu; ieraksta visus notikumus ekspluatācijas laikā.
ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus.
krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
Ginesa pasaules rekordu grāmata grāmata, kurā apkopoti dabas un cilvēku pasaules augstākie sasniegumi dažādās jomās, iznāk kopš 1955. gada, dati tiek regulāri atjaunoti.
telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes.
sapņu grāmata grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā.
amata grāmata grāmata, kurā tika ierakstīti cunftes sapulču lēmumi, reģistrēti vadības vēlēšanu rezultāti, ziņas par jaunu locekļu uzņemšanu cunftē, mācekļu pieņemšanu un atlaišanu pēc apmācības.
audiogrāmata Grāmata, kuras teksts, parasti aktiera izpildījumā, ierunāts un saglabāts informācijas nesējā.
succès de scandale grāmata, luga u. tml., kas guvusi lielus panākumus, pateicoties tās skandalozajam raksturam.
liber Grāmata, resp. katrs lielāks sacerējums, sākumā uz vaska galdiņiem, vēlāk uz pergamenta; viduslaikos arī kāda sacerējuma lielākā daļa.
kitāb Grāmata, sevišķi korāns.
pirātizdevums Grāmata, skaņu ieraksts, videolente, datorprogramma u. tml., kas tiek kopēta un pārdota, autoram nesaņemot atlīdzību.
noteicējs Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai.
bībele Grāmata.
gračene Grāmata.
grāģene Grāmata.
graķene Grāmata.
grampene Grāmata.
griča Grāmata.
grifele Grāmata.
grifūzis Grāmata.
griķene Grāmata.
griļķene Grāmata.
grimpele Grāmata.
grimpene Grāmata.
grinčene Grāmata.
gripele Grāmata.
gripene Grāmata.
kņīga Grāmata.
kņiška Grāmata.
knīze Grāmata.
knižene Grāmata.
knīzene Grāmata.
kņizene Grāmata.
kņižene Grāmata.
knižka Grāmata.
talmuds Grāmata.
habent sua fata libelli grāmatām ir savs liktenis.
klauzūra Grāmatas apkalums aiztaisīšanai.
uzvāks Grāmatas apvāks.
virsgriezums Grāmatas augšējā griezuma krāsojums vai zeltījums.
augšgriezums Grāmatas augšmalas apgriezums.
lappāris Grāmatas divas pretējās lappuses, īpaši grāmatvedības grāmatās.
oktodecs Grāmatas formāts ar 18 lapām jeb 36 lapaspusēm loksnē.
oktāvs Grāmatas formāts, iedalot loksni 8 lapās; arī papīra formāts, loksnes astotdaļa.
šķērsformāts Grāmatas formāts, ka garākās puses augšā un apakšā, bet šaurākās abās sānu malās.
sēdecs Grāmatas formāts, kam loksnē 16 lapas, t. i. 32 lappuses ar 4 locījumiem.
nuka Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nucene.
nucene Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nuka (2).
grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris.
ekslibris Grāmatas īpašumzīme; grāmatzīme (1).
šmuctituls Grāmatās īss titula apzīmējums uz lapas pirms galvenā titula.
oriģināliesējums Grāmatas izdevēja iesējums.
edicija Grāmatas izdevums, sevišķi runājot par kādu kritiski pārbaudītu avota pirmizdevumu vai pārspiedumu.
apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
oriģinālizdevums Grāmatas pirmais izdevums; autora dzīves laikā un pēc viņa nāves pirmā izdevēja izdoti sacerējumi un rakstu krājumi.
ievadraksts Grāmatas sākumā iespiestais patstāvīgais raksts, kas raksturo publicējamo materiālu vai tā utoru.
baznīcas grāmatas grāmatas un reģistri par ierašanos draudzē, par došanos uz citu vietu, dzimšanas, miršanas un apbedīšanas grāmatas, iesvētību grāmata, laulību grāmata, kā arī draudzes dienasgrāmatas (ar personu aktiem) un draudzes reģistrs.
aplikums Grāmatas vai burtnīcas apvākojums.
priekškalkulācija Grāmatas vai cita iespiedumdarba maksas aprēķins, ko dod pirms pasūtinājuma saņemšanas.
špickolumna Grāmatas vai nodaļas nobeiguma lapas puse ar nepilnu salikumu.
spickolumna Grāmatas vai nodaļas nobeiguma lappuse ar nepilnu salikumu.
palīggrāmatas Grāmatas vai reģistrs, kas paredzēts virsgrāmatas kontu atsevišķu darbību iegrāmatošanai.
parateksts Grāmatas vāka noformējums, autora vārds, virsraksts, priekšvārds, ievads, ilustrācijas vai izmantoto tekstu atsauces, kas tiek pievienoti, sagatavojot tekstu izdošanai.
aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u.tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu.
aktu grāmatas grāmatas, kurā notāri ieraksta aktus un darījumus.
erotikoni Grāmatas, kurās aprakstītas jutekliski erotiskas vai seksuālas tēmas, arī visi priekšmeti vai līdzekļi, kas rada seksuālu ierosmi.
krāsgrāmatas Grāmatas, kurās publicēta informācija par standartiem vai cita nozīmīga informācija (parasti iesietas noteiktas krāsas vākos).
anopistografiskas grāmatas grāmatas, kuru lapas apdrukātas tikai no vienas, priekšējās puses (parasti dēļ plāna papīra, kas laida cauri krāsu).
bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam.
izdošana grāmatas, žurnāla, laikraksta u.c. iespiešana un laišana klajā
armamentārijs Grāmatas, žurnāli, medikamenti, instrumenti, laboratorijas iekārtas, kas atrodas ārsta rīcībā viņa aroda pienākumu pildīšanai.
polihromografija Grāmatiespiedēju māksla ar vienreizēju iespiedienu dabūt attēlus dažādās krāsās.
grammatika Gramatikas mācību grāmata.
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml.; šīs kategorijas forma.
Grahmatnes Grāmatneša muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
grāmatveikals Grāmatnīca; grāmatu veikals.
grampene Grāmatnīca.
jaunā stila (arī Gregora) kalendārs grāmatniecībā - pa nedēļām, mēnešiem sakārtots gada dienu saraksts tabulas vai grāmatas veidā.
karstaknis Grāmatnieks - viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām.
grēmaklis Grāmatnieks (4).
gremoklis Grāmatnieks (4).
grāmatrijole Grāmatplaukts.
škapstiņš Grāmatplaukts.
astotdaļcicero Grāmatrūpniecībā 1,5 tipografiska punkta biezums.
ditochromija Grāmatrūpniecībā 2 toņu iespiedums ar 1 krāsu, kurai piemaisītas anilīna krāsvielas; dažas stundas pēc iespiešanas krāsa uz papīra izplešas un rada citādas krāsas toņus.
bordīra Grāmatrūpniecībā apmale.
aprota Grāmatrūpniecībā apmales ārējā mala.
divdarbis Grāmatrūpniecībā darbinieks, kas reizē ir burtlicis un iespiedējs.
blankets Grāmatrūpniecībā formulārs, t. i. iespieduma darbs ar zināmu iespiestu tekstu (piem., pavadzīme, vekselis, kontrakts, kvīts u. c.), ko vēlāk papildina ar ierakstu vai parakstu.
elektrotipija Grāmatrūpniecībā galvanoplastikas nozare ar kuras palīdzību sagatavoja iespiedumam reljefu kopiju no kokgriezumiem utt.
baķis Grāmatrūpniecībā iespiežamā papīra lokšņu kopiesaiņojums.
ektipografija Grāmatrūpniecībā izciliespiedums aklo grāmatām u. c. iespieduma darbiem.
drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu.
citoplate Grāmatrūpniecībā mašīna rotācijas plātņu automātiskai noliešanai un apstrādāšanai.
bluķveidīgs Grāmatrūpniecībā par bluķveidīgu rakstu grupējumu sauca vairāku iespiežamā teksta vienāda garuma rindu kopojumu.
īrisiespiedums Grāmatrūpniecībā saules spektram līdzīgs iespiedums dažādās krāsu noskaņās.
citohromija Grāmatrūpniecībā vairākkrāsu iespieduma paņēmiens.
dubultiespiedums Grāmatrūpniecībā: (a) iespiedums ar divām krāsām; (b) iespieduma formas (klišejas) pozitīvs un negatīvs iespiedums.
malot Grāmatsietuvē papes malu apvilkt ar audeklu, papīru vai citu materiālu.
grāmatspiedējs Grāmatspiestuves īpašnieks, kas nodarbojas ar iespieddarbu pagatavošanu.
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
bokalderis Grāmattirgotājs.
bokalders Grāmattirgotājs.
skavojums Grāmatu diegšana stiepļu šujamās mašīnās ar stiepļu skavām.
GDB Grāmatu draugu biedrība.
grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
tiflotipogrāfija Grāmatu iespiešana akliem ar izciļņu burtiem.
apgāds Grāmatu izdevējfirma; uzņēmums, kas savā vārdā apgādā un izplata preses, literārus, mūzikas, tēlotājas mākslas vai fotogrāfiskus darbus.
grāmatizdevējs Grāmatu izdevējs.
grāmatizdošana grāmatu izdošana.
biblioklasts Grāmatu iznīcinātājs, grāmatu bojātājs.
bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
grāmatu māksla grāmatu mākslinieciskā un tehniskā apdare saistījumā ar grāmatu saturu.
bibliofobs Grāmatu nīdējs.
librairus Grāmatu norakstītājs un tirgotājs; viduslaikos grāmatu aizdevējs un tirgotājs.
analojs Grāmatu paliktnis - četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura, diakonam lasot evaņģēliju, tiek nolikti Svētie Raksti.
grāmatnesis Grāmatu pārdevējs, kolportieris, kas tirgojas ar grāmatām, tās iznēsājot.
šļanka Grāmatu plaukts skolas solā.
index librorum grāmatu rādītājs; katalogs
grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne).
speķis Grāmatu saliktuvēs apzīmējums vieglam un izdevīgam aprēķina salikumam (beigu lappuses, stāvošs salikums, dzejas utt.).
špacija Grāmatu siešanā - atstarpe starp iesējuma vāka kartona pusītēm atkarībā no grāmatas muguriņas biezuma.
špricpapīrs Grāmatu sietuvēs raibs papīrs grāmatu vākiem, priekšlapām u. c. vajadzībām.
iekāršana Grāmatu sietuvēs salocītā, sadiegtā un apgrieztā grāmatas lokšņu kopuma iestiprināšana iepriekš sagatavotos vākos.
punktētāja Grāmatu sietuvēs strādniece lokšņu uzadatošanai.
kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru.
perl Grāmatu spiestuvēs 5 punktu burtu grāds - viens no sīkākiem burtiem grāmatrūpniecībā.
kolonels Grāmatu spiestuvēs 7 punktu lieli burti sludinājumu salikšanai.
sajukas Grāmatu spiestuvēs apzīmējums dažāda veida nepareizi iejauktiem burtiem salikumā.
skitogens Grāmatu spiestuvēs ar glicerīnu un ciļņošanu veidots ādas surogāts.
lūžņi Grāmatu spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiāla atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
formējums Grāmatu spiestuvēs brošētām grāmatām vāku malu pārlaišana visām trim pusēm, grāmatu iepriekš apgriežot.
atspraudene Grāmatu spiestuvēs burtenes atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
fraktūrburti Grāmatu spiestuvēs burti ar lauztiem stūriem, kas attīstījušies no mūku rakstīiem gotiskiem burtiem.
pierīkojums Grāmatu spiestuvēs iespiežamās formas sagatavošana spiedumam, sevišķi augstāko un zemāko daļu izlīdzināšana vienmērīgam iespiedumam.
finālburti Grāmatu spiestuvēs īpaši burti rindu īpatnējai atdzīvināšanai; lieto gk. daiļdarbu salikumos vārda vai rindas beigās.
krāsmente Grāmatu spiestuvēs koka rokturī iestiprināts, uz apakšu plats nazis krāsu maisīšanai un izberšanai pirms iespiešanas.
piepapēšana Grāmatu spiestuvēs mašīnu iesējumā sašūto un apgriezto grāmatas bloku iestiprināšana vākos.
liktuve Grāmatu spiestuvēs no pārējām telpām atdalīta telpa, kurā nodarbināti burtliči.
ielaidējs Grāmatu spiestuvēs palīgstrādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā.
kopošana Grāmatu spiestuvēs salikto sleju sadalīšana lappusēs, pieliekot lappušu skaitļus, piezīmes utt.
izlaidums Grāmatu spiestuvēs salikumā burtliča izlaisti burti, vārdi vai teikumi.
atdalis Grāmatu spiestuvēs slēdzenis, kura platums - līdzīgs attiecīga burta grāda biezumam un šķērsgriezums dod kvadrātu.
gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot.
kolumna Grāmatu spiestuvēs veselas lappuses salikums.
briljants Grāmatu spiestuvēs vismazākais (3 punktu) burts.
subskripcija Grāmatu tirdzniecībā iepriekšēja parakstīšanās uz grāmatām, rakstu sērijām u. c. lielāka apmēra izdevumiem.
GTA Grāmatu tirdzniecības apvienība.
repozitārijs Grāmatu vai arhīva krātuve.
edicija Grāmatu vai nošu iespiedumdarbs.
librairie Grāmatu veikals, grāmatnīca.
bokalderis Grāmatu veikals.
bokalders Grāmatu veikals.
grāmatnīca Grāmatu veikals.
biblioklepts Grāmatu zaglis.
bibliologs Grāmatu zinātnes speciālists.
mikrofilmēšana grāmatu, dokumentu u. c. materiālu fotografēšana, pamazinot to izmērus; mikrofotokopēšana.
apgādātājs Grāmatu, žurnālu, laikrakstu izdevējs.
apgādnieks Grāmatu, žurnālu, laikrakstu izdevējs.
Liposcelis divinatorius grāmatuts.
reskontrs Grāmatvedībā - palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti.
reports Grāmatvedībā - summas pārnesums citā lappusē.
žurnālorderu grāmatvedība grāmatvedība, kuru, izmantojot saimniecisko operāciju reģistrāciju, veic īpašos hronoloģiskas un sistemātiskas uzskaites reģistros - žurnālorderos.
bukaltereja Grāmatvedība; rēķini, uzskaite.
buhaltērija Grāmatvedība.
grāmatvešana Grāmatvedība.
lēsvedība Grāmatvedība.
aktīvs Grāmatvedības bilances kreisā puse, kur uzņēmuma līdzekļus attēlo naudas izteiksmē, tai jābūt vienādai ar bilances labo pusi - pasīvu.
saistība grāmatvedības bilances sadaļa, kurā tiek atspoguļoti kompānijas (bankas) veidošanās avoti un to izlietojumi.
caurraksts Grāmatvedības dokumenta kopija, kas iegūta ar koppapīru oriģināla ierakstīšanas procesā.
kases orderis grāmatvedības dokuments, kas apliecina naudas likumīgu saņemšanu uzņēmuma kasē un tās mērķtiecīgu izlietošanu.
kases izdevumu orderis grāmatvedības dokuments, kas pamato skaidras naudas izsniegšanu no uzņēmuma kases.
kases ieņēmumu orderis grāmatvedības dokuments, kas pamato skaidras naudas saņemšanu uzņēmuma kasē.
memoriālorderis Grāmatvedības dokuments, uz kura pamata tiek ierakstītas saimnieciskās operācijas, kas nav saistītas ar kasi (bezskaidras naudas norēķini, preču izsniegšana un pieņemšana), atbilstošos grāmatvedības kontos.
caurgrāmatojums Grāmatvedības dokumentu kopijas, kas iegūtas ar koppapīru oriģināla ieraksta laikā.
oriģinālgrāmatojumi Grāmatvedības dokumentu pirmais, oriģinālais eksemplārs, pretstatā kopijām (caurgrāmatojumiem jeb caurrakstiem), kas iegūtas caur koppapīru.
rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; konts.
konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; rēķins (bankā).
debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
kredīts Grāmatvedības grāmatā - konta labā lappuse, kurā ieraksta izmaksātās summas.
foliēšana Grāmatvedības grāmatu divu pretējo lappušu numurēšana ar vienu un to pašu numuru.
grāmatvedības kontu atvēršana grāmatvedības kontu nosaukumu piešķiršanas procedūra ar sākuma saldo nozīmi (ja tādi atrodas).
nomenklatūra Grāmatvedības kontu uzskaitījums uzņēmumā vai iestādē.
depo Grāmatvedības koppārskats uzskaites informācijas apkopošanai.
virsgrāmata Grāmatvedības kopsavilkuma pamatdokuments, kurā parādīti rezultatīvie rādītāji par atsevišķiem grāmatvedības pārskatiem un kontiem.
tekošās pirktspējas grāmatvedība grāmatvedības metode, kura ņem vērā inflācijas ietekmi uz grāmatvedības pārskatiem, lietojot nemainīgas monetārās vienības (faktiskās summas tiek pareizinātas ar vispārējo cenu indeksu).
reskonts Grāmatvedības palīggrāmata ar atsevišķu kontu katram klientam un piegādātājam.
zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā.
uzkrāšanas princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos ieņēmumi un izdevumi jānorāda ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas un izdošanas laiku.
būtiskuma princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finansupārskatu lietotāju vērtējumu vai lēmumu pieņemšanu
izmaksu princips grāmatvedības pamatnostādne: iegūtie līdzekļi un saņemtie pakalpojumi sākotnēji jānorāda atbilstīgi to iegādes vai ražošanas izmaksām.
saskaņotības princips grāmatvedības pamatnostādne: pārskata gadā tiek izmantotas iepriekšējā gadā lietotās grāmatvedības un novērtēšanas metodes.
formas pakļaušanas saturam princips grāmatvedības pamatnostādne: uzņēmuma darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, ne tikai juridisko formu.
piesardzības princips grāmatvedības pamatnostādne: uzskaitē ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumi (zaudējumi) jāreģistrā jau tad, kad paredzama to iespējamība.
grāmatvedības konts grāmatvedības pamatvienība informācijas sistemātiskai uzskaitei, grupēšanai, operatīvai kontrolei un glabāšanai.
grāmatvedības forma grāmatvedības reģistru hronoloģisko un sistemātisko grāmatvedības ierakstu organizācija un savstarpējā sakarība; izšķir šādas formas: žurnāla virsgrāmatas, memoriālorderu, žurnālorderu formu, kā arī grāmatvedības datorprogrammas.
divkāršā ieraksta metode grāmatvedības reģistru ierakstu metode, kad vienu un to pašu darījumu par vienu un to pašu summu ieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra kont kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci.
lietpratēja uzdevums grāmatvedības reģistru kārtošana, finansu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
saldo Grāmatvedības uzskaitē - konta slēguma atlikums; starpība starp kredīta un debeta summām.
pārnesums Grāmatvedības uzskaitē kopējās summas pārnešana uz nākamo lappusi vai saldo atlikuma pārlikšana citā kontā.
rekapitulācija grāmatvedības uzskaites ierakstu salīdzināšana ar šo datu pirmavotiem, lai atklātu neprecizitātes, kļūdas.
žurnālorders Grāmatvedības uzskaites reģistra specifiska forma, kuru mūsdienās reti izmanto.
apgrozījumu pārskats grāmatvedības uzskaites reģistrs, kurā uzrāda debeta un kredīta apgrozījumus pārskata periodā, kā arī sākuma un beigu atlikumus.
ārpusbilance Grāmatvedības uzskaites sistēma jeb tādu grāmatvedības kontu atlikumu apkopojums, kuri pēc grāmatvedības likumiem un standartiem nav jāatspoguļo bilancē.
divkāršā grāmatvedība grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos: kontos, divās dažādās konta pusēs).
būchhalters Grāmatvedis.
bugalters Grāmatvedis.
buhalteris Grāmatvedis.
buhalters Grāmatvedis.
bukalteris Grāmatvedis.
bukazīns Grāmatžurnāls.
parastais granātkoks granātkoku suga ("Punica granatum"), augļu koks ar lieliem augļiem (300-600 g) ar daudzām sulīgā apvalkā ietvertām sēklām.
helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
hondrokonijas Granulas, sīkākas par mitohondrijām; atrodamas limfocītos un plazmocītos.
granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus.
juceņi Graudi, kas pēc kulšanas sajaukušies ar pelavām.
plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem.
rullēšana Graudu izberšana no vārpām ar rulli rijā kaltētai labībai.
lapvārpis Graudzāļu dzimtas bambusu cilts ģints ("Phyllostachys"), dekoratīvi augi ar mūžzaļām lapām.
kvieši graudzāļu dzimtas ģints (_Triticum_), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 2 sugu šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas.
smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā.
trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis.
zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga.
kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām.
kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums.
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga.
skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas.
spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām.
spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai.
zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura.
kovils Graudzāļu ģints ar šaurām lapām, plašu ziedu skaru, raksturīgi stepju, prēriju un savannu augi, \~100 sugu; stipa.
gynerium Graudzāļu ģints, kurā ietilpst Dienvidamerikas pampu zāle ar 2 m garām pelēkzaļām lapām.
koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss.
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere.
vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga.
dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā.
arvicola Grauzēju kārtas kāmju dzimtas ģints.
ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka.
murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos.
prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās.
matgrauzis grauzējutu kārtas grupa, kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 6 parazitē uz mājdzīvniekiem.
grubināt Grauzt, gremot, lēnām ēst.
vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava.
blokbāsters Grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā; blokbasters.
gravimetriskais punkts gravimetriskā tīkla punkts ar zināmām koordinātām, kurā mēra Zemes gravitācijas lauka parametrus.
gravimetrijas punktu katalogs gravimetrisko punktu sistematizēts saraksts, kurā norādīti - punkta nosaukums, atrašanās vieta apvidū un pēc koordinātām, smaguma spēka paātrinājums.
apgrebt Grebjot apstrādāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
galeniskais grebums grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē.
iekalts gredzens gredzens, kas nav atdalāms no otra priekšmeta, piemēram, gredzens enkura dilbā.
laikspraugas gredzentīkls gredzentīkls, kas iepriekš noteiktos laika intervālos nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi un pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā.
marķiergredzena tīkls gredzentīkls, kas izmanto marķiera nodošanas procedūru un nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi, kā arī pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā; lai novērstu sadursmes, marķieris tiek nodots no vienas stacijas otrai, un ja stacija ir gatava pārraidei, tā notver marķieri un nodod datus pārraidei.
grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša.
kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām.
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
protopepsija Gremošanas procesa sākumposms, piem., cietes sašķelšana ar siekalām.
kārtākslis Gremotāju kuņģa nodaļa grāmatnieks; guza putniem; kārtakslis.
kārtaklis Gremotāju kuņģa nodaļa grāmatnieks; guza putniem.
kārtaks Gremotāju kuņģa nodaļa grāmatnieks; guza putniem.
vakarsomiņa Grezna somiņa, ko lieto vakara izrādēm, viesībām, pie vakartērpa.
dolce vita grezna un izpriecām bagāta dzīve; _burtiski_: "saldā dzīve".
papeterija Grezni vāki vai kartona soma, kur ievietot rakstāmā papīra loksnes, vēstuļu papīru, aploksnes u. tml.
starptituls Greznos izdevumos grāmatas atsevišķās daļas atdala ar atsevišķām lapām un uzrakstiem.
pucēties Greznoties (ar rotām, skaistu tērpu).
luksusa numurs grezns viesnīcas numurs ar dzīvojamo istabu un vienu vai vairākām guļamistabām, dažkārt arī ēdamistabu, darbistabu, apspriežu telpu u. c.
viteņi Grīda virs laivas ribām.
vīteņi Grīda virs laivas ribām.
apsildāmā grīda grīda, kurā izvietoti sildelementi; ar ūdeni un elektrību apsildāmās grīdas ieteicams ierīkot vannasistabās, koridoros, telpās ar augstiem griestiem un maz mēbelēm.
paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
jaungrieķi Grieķi (vēstures posmā no aptuveni 6. gadsimta līdz mūsdienām).
Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un pīrejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
skifs Grieķu dzeramais trauks, lēzens kauss, kura forma, šķiet, bij dažāda, bez osas vai ar 1, 2 osām.
kikeons Grieķu dzēriens jeb zupa no miežu putraimiem, saberzta siera, vīna un dažām saknēm.
fanarioti Grieķu iemītnieki Konstantinopoles ārpilsētā Fanarionā, kur viņus 15. gs. turki izsūtīja no Anatolijas pilsētām.
Svida Grieķu leksikogrāfs, kas 10. gs. sastādīja vienu no pirmajām enciklopēdiskajām vārdnīcām ar nosaukumu "Lexicon", A. Adler izdota 4 sējumos 1928.-1935. g.
paions Grieķu metrikā piecmoru pēda, kas sastāv no vienas garas un trim īsām zilbēm.
logaoidi Grieķu metrikā tādi jaukti panti (rindas), kas sastāv no četru vai triju moru pēdām.
Eifrosine Grieķu mitoloģijā - "prātīgi domājošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
grajas Grieķu mitoloģijā - 2, vēlāk 3 dēmoni, gorgonu māsas, vecuma personifikācija, viņām kopā bija tikai viens zobs un viena acs, ko tās izmantoja pēc kārtas.
Hipomedonts grieķu mitoloģijā - Adrasta brālis vai brālēns, dalībnieks septiņu karagājienā pret Tēbām, kurš izcēlās ar milzīgu augumu un fizisku spēku, tomēr uzbrukumā gāja bojā.
Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības.
Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām.
Manto grieķu mitoloģijā - aklā Tēbu pareģa Teiresija meita, viņa pavadone, kas Teiresijam paziņoja par dažādām zīmēm; arī viņai pašai piemita pareģes spējas.
Amfiarājs Grieķu mitoloģijā - Argas Oikla un Hipermnēstras dēls, pareģis, kas pret savu gribu bija dalībnieks septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
Kapanejs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kas piedalījās septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
Adrasts Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, kurš vadīja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām un kurš vienīgais palika dzīvs.
Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja.
Kirke grieķu mitoloģijā - burve, Ajas salas valdniece; šajā salā nonāca Odisejs ar saviem ceļa biedriem, kurus Kirke pārvērta par cūkām.
Biarejs grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, viens no trim brāļiem, Poseidona meitas vīrs.
Gijs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
Kots Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus.
Foibe Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, Apollona un Artemīdas vecāmāte.
Alekto Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, atriebības dieviete erīnija, kas mīt Aīda pazemes valstībā, tās izskats ir atbaidošs - tā ir vecene ar lunkanām čūskām matu vietā.
pierīdas Grieķu mitoloģijā - deviņas māsas, kurām bija brīnišķīgas balsis, bet dēļ iedomības tika pārvērstas par žagatām.
Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu.
Dike Grieķu mitoloģijā - dieviete, dievu valdnieka Zeva un taisnības un likumības dievietes Temīdas meita, taisnības dieviete, viena no horām.
Gaja Grieķu mitoloģijā - dieviete, kas personificē zemi, viena no pirmajām dievībām, kas radās no Haosa.
Areions grieķu mitoloģijā - dievišķs zirgs, kas prata runāt; Poseidona un Dēmetras dēls, kas karagājienā pret Tēbām piederēja Adrastam un izglāba viņu.
Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne).
Einomija Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, viena no horām - likumības personifikācija.
menādas grieķu mitoloģijā - Dionīsa pavadones, kas apvijušās ar vīnstīgām un vīnogulāju lapām barā seko dievam, savā ceļā visu saplosot un sadauzot ar nūjām (tirsiem).
Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo.
Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā.
Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību.
Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
Kasiopeja Grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdniece, Andromedas māte, kura lielījās nereīdām ar savu skaistumu, un ar to saniknoja jūras dievu Poseidonu.
simtroči Grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna bērni, trīs milži (Briarejs, Kots un Gijs) ar simt rokām un piecdesmit galvām.
Dione grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna meita vai viena no okeanīdām; Homēram viņa ir Zeva sieva un Afrodītes māte; arī viens no Afrodītes vārdiem.
Pāns grieķu mitoloģijā - ganāmpulku un mežu dievs, visas dabas aizbildnis; attēlots kā vīrietis ar āža kājām, ragiem, bārdu un asti; romiešu mitoloģijā tam atbilda Fauns.
Eibūlejs grieķu mitoloģijā - gans, kura ganāmpulka daļu, Aīdam nolaupot Persefoni, aprija zeme.
Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām.
Lāodike grieķu mitoloģijā - hiperboju zemes meitene, kas uz Dēlas salu atveda Apollona kulta priekšmetus un tur tika godāta kā viena no Apollona tempļa iedibinātājām.
Ērigone grieķu mitoloģijā - Īkarija meita, kura atradusi tēva kapu aiz bēdām pakārās.
Dorīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Okeāna un Tētijas meita, okeanīda, jūras dieva Nēreja sieva un māte 50 nereīdām.
Eiriale Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītā briesmone, viena no trim māsām gorgonām.
Steno Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais briesmonis, gorgona, viena no trim māsām.
Septiņi pret Tēbām grieķu mitoloģijā - karagājiens pret Tēbām, kura galvenais iemesls bija naids starp Edipa dēliem Polineiku un Eteoklu, viens no svarīgākajiem notikumiem pirms Trojas kara.
moira grieķu mitoloģijā - katra no trim likteņa dievietēm, trim māsām (Kloto, Lahese un Atropa), Zeva un Temīdas meitām.
Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas.
Kirēne Grieķu mitoloģijā - mežu un pļavu nimfa, lapitu valdnieka Hipseja meita, kura bija kareivīga un nevaldāma, mīlēja medīt, aizstāvēja mājdzīvniekus.
Gērions Grieķu mitoloģijā - milzis ar trim galvām un trim rumpjiem, no Gorgonas asinīm dzimušā Hrīsāora un okenaīdas Kallirojas dēls, kuru nogalināja Hērakls.
Ofelts Grieķu mitoloģijā - Nemejas karaļa Likūrga dēls, kas nomira no čūskas dzēliena laikā, kad viņa aukle Hipsipile rādīja avotu 7 varoņiem, kas bija ceļā uz Tēbām.
Glauke grieķu mitoloģijā - Nēreja un Dorīdas meita, viena no nereīdām, kuras vārds ('glaucos' - zaļgans, gaišzils) norāda uz ūdens krāsu.
Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu.
Hēsione grieķu mitoloģijā - Prometeja sieva, viena no okeanīdām.
Arīons Grieķu mitoloģijā - runājošs zirgs ar tumšām krēpēm, kas bija Poseidona un Dēmetras atvase.
epigoņi Grieķu mitoloģijā - septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām kritušo varoņu dēli, kuri pēc desmit gadiem devās jaunā karagājienā pret Tēbām, lai atriebtu savu tēvu nāvi.
Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
hekatonheiri Grieķu mitoloģijā - simtroči, trīs milži ar simts rokām un piecdesmit galvām (Kots, Briarejs un Gijs), kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts.
Kerbers Grieķu mitoloģijā - suns, Aīda sargs, briesmonis ar trim galvām un čūskas asti.
kikoni grieķu mitoloģijā - tauta ar ko sastapās Odisejs un viņa ceļabiedri, kad viņi devās projām no Trojas.
Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem.
Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs.
Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
Antiope Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Nikteja meita, kura palika grūta no dievu valdnieka Zeva un bailēs no tēva dusmām aizbēga no Tēbām, Amfiona un Zēta māte.
Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni.
Sterope grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta meita, viena no plejādām.
Merope grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, viena no plejādām un vienīgā no viņām, kas apprecējusies ar mirstīgo - Korintas valdnieku Sīsifu; tāpēc Plejādu zvaigznājā spīd vājāk nekā tās māsas
plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām.
Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni.
Eiridike grieķu mitoloģijā - Trāķijas dziedoņa Orfeja sieva, kas mira no čūskas kodiena neilgi pēc kāzām.
Fillīda Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieka Sītona meita, kura nomira no bēdām, kad nevarēja sagaidīt savu vīru atgriežamies.
gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī.
haritas grieķu mitoloģijā - trīs skaistuma un līksmes dievietes: Aglaja, Eifrosine, Talija; romiešu mitoloģijā - tām atbilst grācijas.
Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa.
Flegetonta Grieķu mitoloģijā - uguns upe, viena no piecām pazemes valstības upēm.
Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus.
Kalliope grieķu mitoloģijā - vecākā no deviņām mūzām, episkās dzejas un zinātnes aizbildne.
Melpomene grieķu mitoloģijā - viena no 9 mūzām, traģēdijas aizbildne; skatuves mākslas simbols.
Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra).
Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus.
Paiāns grieķu mitoloģijā - viena no Apollona iesaukām, kas saistīta ar viņa dziednieka spējām.
Zagrejs grieķu mitoloģijā - viena no arhaiskām dieva Dionīsa hipostāzēm, Krētas Zeva un dievietes Persefones dēls, kuru saplosīja Hēras atsūtītie titāni.
Teāno grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas bija salaulāta ar Aigipta dēlu Fantu.
Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju.
Polihimnija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, Zeva un Mnēmosines meita, nopietnās, himniskās poēzijas mūza; viņai piedēvē liras izgudrošanu, tiek attēlota iegrimusi domās ar tīstokli rokās.
Urānija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, astronomijas aizgādne, Zeva un Mnēmosimes meita, parasti attēlota ar globusu un rādāmo kociņu rokā.
Talija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, komēdijas un vieglās dzejas aizbildne, parasti attēlota ar komisku masku rokās un efejas vainagu galvā; no Apollona viņai dzimuši koribanti, no Zeva - palīki.
Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus.
Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus.
Teisifone Grieķu mitoloģijā - viena no erīnijām, kurai ir spārni, matos tai vijas čūskas, viņa Tartarā ar pletni sit noziedzniekus un biedē viņus ar čūskām.
Talija grieķu mitoloģijā - viena no haritām.
Kalliroja grieķu mitoloģijā - viena no okeanīdām, Okeāna un Tētijas meita, Hrīsāora sieva, kas viņam dzemdējusi trīsgalvaino milzi Gērionu.
Eiridike grieķu mitoloģijā - viena no piecdesmit Danaja meitām.
Alkione grieķu mitoloģijā - viena no plejādām, Atlanta meita, Posidona iemīļotā, boiotiešu valdnieka Hirieja māte.
Taraksips grieķu mitoloģijā - viena no Poseidona - Hipija ("ar zirgiem saistītā") iesaukām.
Tētija grieķu mitoloģijā - viena no senākajām dievietēm, titanīda, Gajas un Urāna meita, sava brāļa Okeāna sieva, ar kuru kopā viņa radījusi visas upes un trīstūkstoš okeanīdu.
Partenope Grieķu mitoloģijā - viena no sirēnām, Aheloja un mūzas Melpomenes meita.
Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu.
Deiona Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (briesmīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
Enio Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (kauslīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
Pemfredo Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (negantā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
Stiksa grieķu mitoloģijā - viena no upēm mirušo pazemes valstībā, kā arī okeanīda, kas to iemieso; viena no Okeāna un Tētijas vecākajām meitām; pēc citas versijas, viņa ir Nakts un Ereba meita.
Peirēne grieķu mitoloģijā - viena no upes dieva Aheoja 12 meitām (variants: upes dieva Āsopa meita), Poseidona mīļākā, kas dzemdēja Poseidonam divus dēlus - Leheju un Kenhreju.
Priāps grieķu mitoloģijā - viens no auglības dieviem, dārzu un ganāmpulku dievs, vīnkopības un zvejniecības aizbildnis.
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
Eiterpe grieķu mitoloģijā - Zeva un Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām, mūzikas un liriskās dzejas aizbildne, tiek attēlota ar dubultflautu, no upes dieva Strīmona viņai piedzimis dēls Rēss.
Tallo Grieķu mitoloģijā - ziedošo augu dieviete, to sargātāja, viena no horām - dievietēm, kuras pārzināja gadalaiku maiņu.
seirēnes Grieķu mitoloģijā jūras nāras: brīnumskaistas jaunavas ar zivs asti vai arī putni ar jaunavu sejām; tās ar savām dziesmām pievilināja ceļiniekus un tad tos saplosīja un aprija.
stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos.
Aktorīdi Grieķu mitoloģijā reizēm tā dēvē Molinoīdus - Siāmas dvīņus no Elīdas, Aktora un Moliones dēlus.
Medūza Grieķu mitoloģijā viena no gorgonām, kas ar savu skatienu spēj visu dzīvo pārvērst akmenī; viņu nogalināja Persejs.
Maja grieķu un romiešu mitoloģijā - vecākā no septiņām plejādēm, jūras nimfas Pleiones un titāna Atlanta septiņām meitām; no viņas vārda radies maija mēneša nosaukums.
lektika grieķu un romiešu nesamais krēsls; Grieķijā to lietoja gk. dižciltīgas dāmas; Romā tās lietošana bija sevišķā kārtas privilēģija.
persiešu kari grieķu-persiešu kari notika starp Persiju un grieķu polisām 490-449 pr. Kr.
kantars Grieķu, boiotiešu, dzerams kauss, ar zemu pēdu un divām augstām liektām osām: Dionīsa atribūts.
piekārti griesti griesti, kas ierīkoti pie jau esošajiem griestiem vai ēkas nesošajām konstrukcijām.
ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi.
riepu kaukšana griezīga skaņa, kas rodas, riepām lielā ātrumā berzējoties pret ceļa segumu, tā liecina par riepu izslīdi vai buksēšanu (pagriezienos, bremzējot, ieskrienoties).
larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
žagarot Griezt slotām zarus.
sasagriezties Griežot celu dēlīti ar ievērtu dziju tikt austam (par jostām).
nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm).
nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām).
izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
krostīni Grilētas, ar ķiploku ierīvētas itāļu minimaizītes, kas viegli apslacītas ar olīveļlu un pārklātas ar garšvielām, dārzeņiem u. tml.
pameldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Eleocharis"), augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
spilve Grīšļu dzimtas ģints ("Eriophorum"), purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
grīšļu pūslītis grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu.
zaķu grīslis grīšļu suga ("Carex leporina"), lakstaugs ar šaurām lapām un sīkiem ziediem vārpiņās.
groduma koeficients groduma intensitātes salīdzinošs mērs dzijām vai pavedieniem ar dažādu lineāro blīvumu; to aprēķina: α=0,01K√T (K – grodums, T – dzijas vai pavediena lineārais blīvums).
ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
laimesrats Grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē; laimes rats.
laimes rats grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē; laimesrats.
objektīva revolvergalva grozāma ierīce ar vairākiem dažāda fokusa garuma objektīviem, kurus var operatīvi apmainīt filmēšanas laikā.
grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais.
kravkoks Grozāma sija ar trīšiem un vinčai uztinamu trosi.
dilbs Grozāmass - transportlīdzekļa priekšējās ass vai tilta daļa, kas nodrošina ar to saistītā vadāmā riteņa pagriešanu.
virpināmais Grozāmgrābslis.
spaņolets Grozāms aizbīdnis (bulta), loga aizbīdņa stienis.
kliņģis Grozāms durvju rokturis.
griezīgs Grozāms, paklausīgs.
grozelīgs Grozāms, viegli grozīties.
izagrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
izgrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
niščalo Grozs ar mantām.
skripuha Grozs ar mantām.
paitiņa grozs no klūdziņām, niedrēm.
peitiņs grozs no klūdziņām, niedrēm.
ķerbele Grozs, pīts no klūdziņām vai saknītēm.
vientega Groži vai pātaga, kas vīti no trim auklām.
amortizācija Grūdiena, trieciena iedarbības vājināšana ar īpašām ierīcēm.
nosusināšanas pakāpe gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē, ko izsaka centimetros, un tas katrā vietā ir citāds, piemēram, mētru kūdrenī 15 m attālumā no grāvja tas ir 20 cm, 75 m attālumā — 5 cm; tomēr nosusināšanas efekts sniedzas tālāk no grāvja, nekā to iezīmē reāli aprēķināmā nosusināšanas pakāpe.
niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari.
dekāde grupa, kas sastāv no desmit vienībām (senatnē - gadu, kareivju skaitīšanā utt.).
suga Grupa, kurā ietilpst cilvēki ar līdzīgām īpašībām.
pašvaldību grupa grupa, kurā ietilpst pašvaldības ar vienādām funkcijām un līdzīgām šo funkciju izpildes izmaksām.
veselības grupa grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
slēgta grupa grupas organizācijas veids kurā no tās sākuma līdz beigām piedalās vieni un tie paši dalībnieki, kas nodrošina augstāku konfidencialitātes pakāpi, lielāku psiholoģisko drošību un uzticēšanos, nemainīgais dalībnieku sastāvs ļauj ievērot iepriekš izstrādātā tematiskā plāna secīgumu.
atvērta grupa grupas organizācijas veids, kurā grupas dalībnieki var pievienoties jebkurā tās darbības posmā, ja saskaras ar problēmām, uz kuru risināšanu ir vērsta konkrētās grupas darbība, vai arī ja nonāk līdzīgā dzīves situācijā kā citi grupas dalībnieki.
sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm; arī saklasificēt.
speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties.
sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
flagkapteinis Grupveida burājuma vecākais, jahtām ejot uz vienu un to pašu vietu.
šudīt Grūst, dot uz vairākām pusēm.
krausēt Grūst, mīdīt kājām; ar kuļamo velteni uz klona grūst miežu akotus; beržot dalīt nost (parasti akotus).
iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
vēlīgs Grūti apmierināms.
nužgums Grūti atraisāms mudžeklis.
nužinājums Grūti atraisāms mudžeklis.
samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums; sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
drausmīgs Grūti paciešams (par sajūtām, pārdzīvojumiem).
ambas Grūti pieejamas plakankalnes Abesīnijas (Etiopijas) kalnājā, stāvām nogāzēm.
repe grūti saskaldāma malka.
ellika Grūti savaldāmas govs vārds.
negodns Grūti valdāms (par dzīvnieku).
necistums Grūti valdāms dzīvnieks.
rupucis Grūti valdāms dzīvnieks.
šterva Grūti valdāms dzīvnieks.
šterve Grūti valdāms dzīvnieks.
pārnēsāta grūtniecība grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
ieilgusī grūtniecība grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
puslaikā nākt grūtniecības laiks, kas tuvojas tā pirmās puses beigām.
aborts grūtniecības priekšlaicīga izbeigšanās pirms pilnām 22 nedēļām; var būt spontāns (grūtniecība izbeidzas patvaļīgi) un mākslīgs (grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem).
mujāklīgs Grūts, grūti izdarāms, sarežģīts.
svītīgs Grūts, grūti izdarāms.
kartlieši Gruzīni, kas dzīvo Gruzijas Kartlijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, atšķiras ar kultūras un sadzīves tradīcijām.
imerētieši Gruzīni, kas dzīvo Rietumgruzijā, Imerētijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, senāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves īpatnībām.
gūrieši Gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām; gūruli.
hinkali Gruzīnu ēdiens - ar rokām darināti mīklas sainīši, pildīti ar gaļu un zaļumiem, daļēji līdzīgi lieliem pelmeņiem.
kababi Gruzīnu ēdiens - asas, ar garšvielām uzlabotas desiņas, kuras pazīstamas arī kā kupāti.
adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu.
mohevi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevijas vēsturiskajā novadā, atšķiras ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
mtiuli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Mtiuletijas vēsturiskajā novadā, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
grūzmām Grūžām.
Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām.
Stāmeriene Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stāmeriena" nosaukuma variants.
kalnēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" iedzīvotāji.
Kalniene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" nosaukuma variants.
kāvēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji.
kāvieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji.
mednieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji.
Vārgaļi Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" daļa.
stāmerieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" jeb "Stāmeriene" iedzīvotāji.
Vecstāmeriene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriena" nosaukuma variants.
Stomerskaja Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Stomersee Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums.
namsadieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Namsadi" iedzīvotāji.
stūrastieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrastas" iedzīvotāji.
vecstāmerieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriene" iedzīvotāji.
paugurknābja gulbis gulbju suga ("Cygnus olor"), liels ūdensputns ar melnu pauguru pie knābja pamata un melnām kājām.
guldāmais apsegs guldāmā sega.
guldāmais deķis guldāmā sega.
izsviesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām; izmesties (3).
izmesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām.
ķēžot Gulēt gultā ar augšup saslietām kājām.
apgulšņāt Gulēt pie visiem žogiem, sētmalām (šad un tad, aiz garlaicības).
gulēt uz nāves gultas gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties.
divstāvu gulta gulta ar vienu virs otras izvietotām guļvietām.
gultasgals Gultas gals, parasti paaugstināta konstrukcija ar kājām, pie kā stiprina rāmi matracim.
pēlis Gultas maiss, kas parasti ir pildīts ar dūnām.
blietēties Gulties (slāņiem, kārtām) vienam virs otra.
starpgultnis Gultnis, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
izslēdzējgultnis Gultnis, kas pārnes ass slodzi no sajūga izslēdzējdakšas uz sajūga mehānisma rotējošajām detaļām.
knukšēt Guļot (miegā) radīt zināmas skaņas, nemierīgi gulēt (par maziem bērniem).
pārkarišķi Guļot uz vēdera (pār kaut ko), ar rokām un kājām skarot zemi.
gummiarabiks Gumijarabiks - Arabijas gummija, lipīga gummija, ko dabū no dažām akācijām.
galbangumija Gumijas sveķi no vairākām "ferula" sugām Persijā, Afganistānā un Turkestānā, rodas no šo augu pienainās sulas.
parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu.
kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sudrabsvece Gundegu dzimtas ģints ("Cimicifuga"), dekoratīvas puķes ar garām, košām ziedu vārpām, kas līdzīgas svecēm.
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga.
erante Gundegu dzimtas ģints ("Eranthis"), \~10 cm garš augs, ar bumbuļiem zemē, vienāda platuma lapām un dzeltenu ziedu agri pavasarī.
vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga.
peļastīte Gundegu dzimtas ģints ("Myosurus"), lakstaugs ar lineārām lapām rozetē, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu.
peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu.
silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
saulkrēsliņš Gundegu dzimtas ģints ("Thalictrum"), lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, visas indīgi augi.
dekeneja Gundegu rindas ģints ("Decaisnea"), dekoratīvi, stāvi krūmi ar lielām, plūksnaini saliktām lapām.
zvārgulītis Gundegziežaugu ģints, 6-15 zeltdzeltenas ziedlapiņas saritinājušās apaļā galviņā, stublājs ar spirāliskām lapām.
zaļumjaunavas Gundegziežu dzimtas zāļaugu ģints, divkārt līdz trīskārt plūksnotām lapām ar matveidīgām galotnēm, īpatnējām šaurām nektārlapiņām.
Osphoronemus gorami gurāmijas.
gūruli Gūrieši - gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām.
staru gurnģērbs gurnģērbs, kas aptver iegurni un (ar staru stilbdaļām) katru kāju atsevišķi (piemēram, džinsi, stilbbikses, dungriņi).
kavalergardi gvardes kavalērijas pulks Krievijas impērijā (pastāvēja no 1799. līdz 1917. g.), kura virsnieki piederēja pie augstākās aristokrātijas aprindām.
jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts.
GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization").
lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas.
homeostāze Ģenētikā - relatīva populācijas ģenētiska sastāva stabilitāte, kas nodrošina iepriekšējā stāvokļa atjaunošanos populācijā pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām pārmaiņām.
hiasma Ģenētikā - x veida figūra, kura rodas mejozes profāzē, notiekot apmaiņai (krosingoveram) starp divām homologām hromatidām.
dicentrisks Ģenētikā anomāla hromosoma ar divām centromērām.
imunoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī antigēno īpašību un citu ar organisma imūnajām reakcijām saistītu pazīmju iedzimtību.
filoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī visas ģenētiska materiāla un tā elementu pārvērtības, sākot ar ģenētiskā materiāla pārkombinēšanos dzimumvairošanās procesā un mutācijām un beidzot ar ģenētiskā sastāva pārmaiņām populācijās.
citoģenētika Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības likumsakarības kopsakarībā ar šūnu struktūrelementu, galvenokārt hromosomu, uzbūvi un funkcijām.
ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās.
abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām.
iedzimstošās mainības homoloģisko rindu likums ģenētiski tuvām sugām un ģintīm raksturīgas līdzīgu iedzimstošo pārmaiņu rindas, kuru dēļ, zinot vienas sugas vai ģints formas, var paredzēt paralēlu formu pastāvēšanu citās sugās un ģintīs.
astropunkti Ģeodēziskā tīkla atbalsta punkti, kuru ģeogrāfiskās koordinātes ir noteiktas ar astronomiskām metodēm.
seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu.
konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.
azonalitāte Ģeogrāfiskas parādības vai procesa neatkarība no teritorijas zonālajām īpatnībām.
inženierģeoloģija Ģeoloģijas nozare par Zemes garozas augšējo slāņu ģeoloģiskajām īpatnībām un procesiem saistība ar cilvēka inženierdarbību.
fotoģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kuras pētījumu objekts ir ģeoloģisku parādību interpretēšana un kartēšana pēc aeroainām.
glaciotektonika Ģeoloģijas zinātne par ledāju (šļūdoņu) radītajām iežu deformācijām.
Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m.
Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas.
Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums.
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos.
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis.
Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens.
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām.
Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai.
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats.
Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu.
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums.
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m.
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens.
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša.
Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem.
Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš.
Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m.
Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām.
Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums.
Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti.
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības.
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens.
Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli.
Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām.
Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m.
Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā.
Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs.
Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens.
Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
afīnā ģeometrija ģeometrija, kas aplūko tās figūru īpašības, kuras paliek nemainīgas (invariantas) pret afīnām transformācijām.
Eiklīda ģeometrija ģeometrijas uzskatāmā sistēma plaknē un telpā, kura apraksta Eiklīda aksiomas (ieskaitot paralēļu aksiomu).
kopne ģeometriski neizmaināma konstrukcija, kas veidota no galapunktos savstarpēji savienotiem taisniem stieņiem.
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
konstrukcijas uzdevumi ģeometrisku uzdevumu klase, kuri risināmi ar dotajiem instrumentiem (parasti ar cirkuli un lineālu bez iedaļām); piemēram, leņķa bisektrises konstruēšana.
ģeoportāls Ģeotelpiskās informācijas portāls - tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpiskajām datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem.
virsģērbi Ģērbi, kas veido sadzīves apģērba galveno kārtu, kuru valkā virs apakšveļas galvenokārt iekštelpās vai tām līdzīgos āra laikapstākļos un zem ārdrēbēm, kad tās ir nepieciešamas.
sakristija Ģērbkambaris baznīcās; vieta, kur glabā baznīcas traukus, grāmatas utt.
armoriāls Ģerboņu grāmata.
grunge Ģērbšanās stils - apģērbs kārtu kārtām, bieži vien humpalisks, apavi - raupjas ādas zābaki.
sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi).
Drūdes ģermānu mitoloģijā - sieviešu kārtas nakts gari - lietuvēni, kuri biedē guļošos, kaitē bērniem un mājdzīvniekiem, kā arī nodarbojas ar ļaunprātībām.
kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm.
dāni Ģermāņu cilts, kas 5.-6. gs. pārcēlās uz Dānijas arhipelāga salām, no tās veidojusies dāņu tautība.
Nanna Ģermāņu mitoloģijā - dieva Baldra meita, kura no bēdām nomira, kad Baldrs tika nonāvēts.
farēri Ģermāņu tauta, Farēru (Fēru) salu pamatiedzīvotāji; valoda pieder pie ģermāņu valodām; 9-10 gs. ieceļojušo norvēģu pēcteči, ticīgie - luterieši.
heruļi Ģermāņu tauta, kas pēc dabas nevaldāma un mežonīga, ilgi pretojās kristīgās ticības pieņemšanai, līdz 6. gs. dzīvoja ap Donavas lejteci.
nikses Ģermāņu tautām nāras.
Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu.
dzimta Ģimene (parasti ne plašāka par divām vai trim paaudzēm); vecāki un bērni.
saplūdušas ģimenes ģimenes ar bērniem no iepriekšējām attiecībām.
ģimenes ar multiplām problēmām ģimenes ar komplicētām, savstarpēji saistītām un ilgstošām (vairāk nekā gadu) problēmām; raksturīga problēmu pārnese no paaudzes uz paaudzi un atbalsta sistēmas trūkums.
ģimenes funkcijas ģimenes darbības veidi noteiktu vajadzību apmierināšanai; mūsdienās par galvenajām funkcijām parasti uzskata reproduktīvo, audzināšanas, saimnieciski ekonomisko, morāli psiholoģisko un rekreatīvo.
ģimenes sastāvs ģimenes locekļu strukturāls raksturojums pēc tās locekļu demogrāfiskām vai sociāli ekonomiskām pazīmēm.
salikta ģimene ģimenes modelis, kas veidojas atkārtotu partnerattiecību gadījumā; tā ir ģimene ar tēvu vai māti un patēvu vai pamāti un viņu bērniem no iepriekšējām attiecībām un jaunajās attiecībās dzimušajiem bērniem.
atvērta ģimene ģimenes tips, kuras locekļi sadarbojas ar ārpus ģimenes esošām personām, uztur regulārus kontaktus, izmanto citu idejas, lai veicinātu izmaiņas ģimenē.
reālā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām); radinieku ģints vai grupa.
Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti.
tiourīnviela H2NCSNH2, urīnvielas sēra analogs; viena no sulfidīna ieguves izejvielām.
siļķu haizivs haizivju suga ("Lamna cornubica"), garums - \~3,6 m, pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm
āmurhaizivs Haizivju suga ar platu, āmuram līdzīgu galvu, kuras malās atrodas izvalbītas acis un nāsis.
Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē.
priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs); priekšējā halle.
halogenēšana Halogēna atomu ievadīšana organiskā savienojuma molekulā, aizvietojot ūdeņraža atomus vai pievienojot dubultsaitēm vai trīskāršajām saitēm.
metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
HAMĀS Hamas (2) - "Islāmiskā pretošanās kustība" (arābu val. "Harakat al-Muqawamah al-Islamiyya").
tibu Hamitu un nēģeru mistru tauta Sahāras vidienē, islāmticīgie.
Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām.
koge Hanziešu kuģi, ar kuriem pārvadāja preces Rietumeiropā; kuģis būvēts no plankām ar vienu mastu un taisnām burām; kogs.
kurums Haotisks dažāda izmēra akmens blāķu un atlūzu sablīvējums kalnu nogāzēs, šaurās ielejās, gravās, kas lēnām pārvietojas virsmas krituma virzienā; akmeņplūsma.
spermatīds Haploīda šūna, kas radusies negatvajām dzimumšūnān vairākas reizes daloties, un kas attīstās par spermatozoīdu.
disomiķis Haploīds, kura šūnu kodolā viena no hromosomām ir divkāršā skaitā.
ibādīti Haridžītu sektas atzars, dibināts un vēl joprojām pastāv Džerbā, kā arī dažos Alžīrijas novados.
ārtonalitāte Harmonijas funkcionālā izvērsuma princips skaņdarbā, kurā priekšplānā izvirzās tonāli nenoturīga muzikāla domāšana, kas balstās u eliptiskiem savienojumiem un daļēji tonālām ieskaņām.
ermonikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
ermoņikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
plēšene Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
divrindu harmonikas harmonikas ar divām taustiņu rindām.
nesējsignāls Harmonisku svārstību analogsignāls, kas izvēlēts tā, lai vislabāk atbilstu konkrētas pārraides vides īpašībām.
ukelele Havajiešu ģitāra ar 4 tērauda stīgām, lietota džezā.
ludus Hēdoniska mīlestība Senajā Grieķijā, kas neprasīja dziļas jūtas un uzticību, pielīdzināma flirtam.
hekatoncheiri Hekatonheiri - grieķu mitoloģijā - no zemes un debess dzimuši vareni milži, katrs ar 50 galvām un 100 rokām, skaitā 3.
fasciolīns Heksahloretāns, bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai.
senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem.
kvadrokopters Helikoptera paveids ar četriem vertikālajiem propelleriem, kas izvietoti četrstūra veidā, parasti radiovadāms un neliels.
pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām.
heliostacija Helioelektriskā stacija, ar Saules staru enerģiju darbināma elektrostacija.
hilarijas Hellēnistiski-romiskā laikmetā dažādi jautri svētki ar gājieniem, dzīrēm un maskām.
makrakantorinhoze Helmintoze, ko cūkām tievajā zarnā ierosina dzelkņgalvis, kāpurus pārnēsā maivaboles un bronzas vaboles, ko cūkas apēd rakņājoties pa zemi.
heteroalbumoze Hemialbumozes forma, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst atšķaidītā sālsskābē un vārāmā sāls šķīdumā.
idioizolizīns Hemolizīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas indivīdu šūnām.
pleirohepatīts Hepatīts ar aknām tuvās pleiras daļas iekaisumu.
Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā.
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
kuģa lūka hermētiski aizdarāma atvere kuģa klājā kravas iekraušanai un izkraušanai, arī iekļūšanai tilpnē un tās apgaismošanai.
furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu.
diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu.
ovogāmija Heterogāmijas variants, kad mazākā vīrišķā gameta piekļūst pie lielākās, nekustīgās sievišķās gametas un saplūst ar to.
kompozītmateriāls Heterogēns konstrukciju materiāls kas sastāv no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām ar izteiktu robežvirsmu starp tām; to veido nemetālisks pamatmateriāls (matrice), kurā noteiktā kārtībā izvietoti dažādas izcelsmes pastiprinošie elementi (dispersas daļiņas, monošķiedras, šķiedru kūļi u. c.).
Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes.
homogāmija Hibrīda vīrišķo un sievišķo gametu līdzība pēc atsevišķiem gēniem vai to kombinācijām.
ģinšu hibrīdi hibrīdi, kas cēlušies, sakrustojoties vecākiem no dažādām ģintīm.
somatiskie hibrīdi hibrīdi, kas cēlušies, saplūstot somatiskajām šūnām.
sugu hibrīdi hibrīdi, kas iegūti, sakrustojot vecākus no dažādām sugām.
heterozigoze Hibrīdu rašanās, savienojoties ģenētiski nevienādas konstitūcijas gametām.
ūdensrats Hidrauliskais dzinējs - rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem.
metohinons Hidrohinona molekulsavienojums ar 2 molekulām metīl-p-amīnofenola, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
kampanulārija Hidroidpolipu dzimta ("Campanularia"), ar zvanveidīgu periderma segu, bezdzimuma paaudze leptomedūzām.
campanularia Hidroidpolipu dzimta ar zvanveidīgu periderma segu, bezdzimuma paaudze leptomedūzām.
hidrosadalītājs hidroiekārtā lietojams sadalītājs; biežāk lieto bīdāmo un grozāmo plūsmdaļu sadalītāju; hidrauliskais sadalītājs.
metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai.
folijizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, plāna rievota vai gluda alumīnija folija, kas no apakšas pārklāta ar bitumena vai gumijas aizsargkārtām.
ūdenszīlniecība Hidromantika - zīlēšana ar apvārdota ūdens palīdzību, kurā zīlnieks it kā saskata parādāmies nākotnes un pagātnes tēlus un ainas.
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
caurteka Hidrotehniska būve vai caurule ūdens vadīšanai šķērsām zem kāda objekta (piemēram, zem ceļa).
ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
kjarīzs Hidrotehniska ierīce pazemes ūdeņu savākšanai; sastāv no vairākām akām, kuras savienotas ar pazemes galerijām; būvē Vidusāzijā un Aizkaukāzā.
hidroīdi Hidrozoju apakšklase ("Hydroidea"), zarndobumaiņi, kam raksturīga paaudžu maiņa starp sēdošiem polipiem un brīvi peldošām medūzām.
himenomicētes Himēnija sēnes, liela sēņu grupa, kurām sporu veidotāju šūnu kārta (himēnijs) atrodas augļķermeņa virspusē; pie himenomicētēm pieder gandrīz visas cepurīšu sēnes.
koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
tīmeklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Cortinariaceae"), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas.
jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm.
zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu.
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
makstaine Himēnijsēņu klases jumteņu dzimtas ģints ("Volvariella"), aug trūdvielām bagātās vietās, var izmantot uzturā, 15 sugu.
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
ķiverene Himēnijsēņu klases tīmekleņu dzimtas ģints ("Galerina"), saprofīti, aug uz meža nobirām, koksnes, sūnām.
sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas.
Maja hindu mitoloģijā - asura celtnieks, viens no daitjām, Vipračiti un Diti dēls, kuru bija pametusi sieva.
Prahlāda hindu mitoloģijā - asuras Hiranjakašipu dēls, asuras Bali vectēvs, kurš no mazām dienām kļuva par Višnu pielūdzēju pret sava tēva gribu.
Baladeva hindu mitoloģijā - Balarāma, Krišnas brālis.
nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām.
Skanda Hindu mitoloģijā - dieva Šivas un dievietes Pārvatī dēls, kurš piedzima ar sešām galvām, 12 rokām un 12 kājām.
Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras.
Rukminī Hindu mitoloģijā - dievietes Lakšmī avatāra (iemiesojums), viena no dieva Krišnas sievām - pirmā sieva.
Amra Hindu mitoloģijā - krāšņākais koks ar neaprakstāmi skaistiem ziediem.
Rati Hindu mitoloģijā - mīlas kaisles dieviete, mīlas dieva Kāmas sieva.
Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju.
Sugrīva Hindu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kuram troni atņēma viņa paša brālis, bet atguva to ar Rāmas palīdzību un vēlāk palīdzēja Rāmam uzveikt dēmonisko valdnieku Rāvanu.
kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti.
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
Rāvana Hindu mitoloģijā - rākšasu valdnieks un eposa "Rāmājana" galvenā varoņa Rāmas pretinieks.
Sīta Hindu mitoloģijā - Rāmas sieva, uzarta lauka dieviete.
Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām.
Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī.
Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu.
Mohinī Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnas avatārām, kad viņš iemiesojās daiļā sievietē.
Narasinha Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) - cilvēks lauva, kurš atbrīvo zemi no dēmona varas.
Matsja Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) zivs veidolā.
Mēness dinastija hindu mitoloģijā - viena no divām galvenajām valdnieku dzimtām, pie kurām pieder vairākums episko varoņu.
Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni.
Bāna Hindu mitoloģijā - viens no daitjām, Bali dēls - tūkstošrokains dēmons, dieva Šivas draugs un dieva Višnu ienaidnieks.
Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām.
Kālanemi Hindu mitoloģijā un eposā "Rāmājana" - rākaša, Rāvanas tēvocis, kurš mēģināja nonāvēt pērtiķu valdnieku Hanumānu, bet tika nonāvēts.
Saules dinastija hindu mitoloģijā viena no divām galvenajām valdnieku dinastijām, kuru Ikšvāku dibinājis Ajodhjas pilsētā.
brahmačārī Hinduismā - jauneklis, kurš nododas sistemātiskām reliģijas studijām.
gata Hinduismā - platas kāpnes, kas ved lejup pie kādas no svētajām upēm.
Devī Hinduismā - Šivas sieva un arī viena no Šivas sievišķajām inkarnācijām.
artha Hinduismā - turība, ko rada ekonomiska attīstība saskaņā ar reliģiskiem principiem, viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem dzīves mērķiem "dharma - artha - kāma - mokša" (reliģija - turība - jutekliska bauda - atsvabinātība).
Kālī Hinduismā - viena no Šivas sievišķajām avatārām, nāves dieviete, dēmonu iznīcinātāja, baismīgākā hinduisma dieviete.
ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu.
advaita Hinduisma filozofijas sistēma, kas māca, ka šī pasaule ir ilūzija un ka patiesība ir viena un nedalāma.
jonilinga Hinduisma kulta statuete - dažkārt visai ievērojamu izmēru skulptūra, kas attēlo stilizētas sievišķās ģenitālijas, virs kurām attēlots eriģēts vīrieša dzimumloceklis.
daršanašāstras Hinduisma raksti ar filozofiskām koncepcijām (daršana) un dažu vēdisko un tamtrisko skolu prakses aprakstiem.
om Hinduisma svētvārds, ar ko sākas lūgšana un kas atrodas grāmatas sākumā un beigās.
divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā.
Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
hindustāņi Hindustānas pamatiedzīvotāji, sastāv no vairākām lokālām grupām, ko vieno kopīga literārā valoda - hindi; ticīgie - gk. hinduisti.
amigdalotripsija Hipertrofītas mandeles sašķaidīšana ar stiprām platknaiblēm; pēc tam sašķaidīto daļu izgriež.
mikroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - <10 mm un kuras lokalizāciju nevar noteikt ar parastajām rentgenizmeklēšanas metodēm.
makroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - >10 mm, tāpēc tā ir viegli konstatējama ar parastām rentgenizmeklēšanas metodēm.
kraniofaringeoma Hipofīzes audzējs, cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām.
kortikotropīns Hipofīzes hormons, peptīds, kas sastāv no 39 aminoskābju atliekām.
infundibuloma Hipotalāma piltuves audzējs (parasti bērniem).
ģeopsiholoģija Hipotētiska bioģeogrāfijas, resp. antropoģeogrāfijas nozare, kas pētī reālās ģeogrāfiskās apkārtnes ietekmi uz dzīvu organismu, resp. cilvēka centrālām psihiskām funkcijām jeb dvēseli un cenšas izprast radīto noskaņojumu.
micella hipotētiska dzīvības vienība, kas sastāv no vienas vai vairākām molekulām, kuras spēj augt un vairoties.
fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana.
kriminālantropoloģija Hipotētiska mācība par noziedznieku garīgām un fiziskām savādībām, mēģinājumi izskaidrot noziedzību ar iedzimtām noziedzīgām tieksmēm.
kalorikums Hipotētiska substance (šķidrums) bez svara (masas) un citām vielas īpašībām, kas izpaužas kā siltums (17.-18. gs. priekštatos); flogistons.
ekstrasensoriskā uztvere hipotētiska uztvere, kas notiek ārpus zināmajiem maņu proocesiem un atšķiras no tiem.
ēters Hipotētiska vide, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos.
aitērs Hipotētiska viela, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos; ēters.
mikella Hipotētiska vissīkākā kristāliskā daļiņa, no kādām sastādoties organizēti ķermeņi.
hipernova Hipotētisks jaudīga kosmiskā gamma starojuma uzliesmojuma avots, no kura dažu sekunžu laikā atbrīvojas enerģija, kas salīdzināma ar to enerģijas daudzumu, ko Saule izstaro visa sava mūža laikā.
panspermija Hipotēze par dzīvības izcelšanos uz Zemes, dzīvības iedīgļiem vai dzīvām būtnēm šurp atceļojot no citām planētām.
statistiskā hipotēze hipotēze par pētāmās ģenerālkopas sadalījumfunkcijas raksturu vai parametru vērtībām.
Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.).
histeroepilepsija Histērija ar epileptoīdām lēkmēm.
pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā.
klīnohlors Hlorītu paveids, vizlām līdzīgi minerāli.
kački Hokejam līdzīga bērnu spēle ar koka ripu un nūjām.
lauka hokejs hokejam līdzīga komandu sporta spēle, kas notiek uz zāliena ar speciālām nūjām un bumbiņu.
ledushokejs Hokejs - komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu.
ledushoki Hokejs - komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu.
rinkhokejs hokejs ar bumbiņu uz skrituļslidām.
holandrs Holanders - viena no svarīgākām mašīnām papīra ražošanā, kurā gatavo šķidro papīra masu, samaisa un samaļ to.
elzevīras Holandiešu grāmatu iespiedēju Elzevīru (16. gs. beigas - 18. gs. sākums) izdoti iespieddarbi.
hondurasieši Hondurasas pamatiedzīvotāji, gk. metisi - spāņu ieceļotāju (16.-18. gs.) un vietējo indiāņu pēcteči, ar kuriem asimilējas arī nēģeri (imigranti no Jamaikas un Vestindijas salām); runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
hongalva Honēšanas galva - tapnis ar sīkgraudainām galodiņām.
putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras.
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas.
svīta Horeogrāfijā - kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai.
kempferis Horizontāls vai vertikāls balsta koks loga rāmja vidū (pie kura piestiprina atsevišķas loga daļas).
folikuloma Hormonāli aktīvs audzējs, kas cēlies no olnīcas granulārā apvalka šūnām.
paratireoidīns Hormonpreparāts, ko iegūst no liellopu epitēlijķermenīšiem; lieto pret dažādām tetānijas formām, spazmofiliju, alerģiskām slimībām.
horohromatisks Horohromatiskā karte - karte, kurā attēlotā teritorija ir sadalīta zonu sērijās un katra no sērijām iekrāsota vai iesvītrota.
divstobrene hotdogs ar divām desiņām.
oksihromatīns Hromatīna daļa, kas krāsojas ar skābajām krāsvielām.
hiperhromatīns Hromatīna daļa, kas viegli krāsojas ar azūra krāsvielām.
nukleosomas Hromatīna ultrastruktūras, lodītes ar diametru 70-100 angstrēmu, kas sastāv no DNS un bāziskajām olbaltumvielām - histoniem.
afīnā hromatogrāfija hromatogrāfija, kurā bioloģiski aktīvas vielas saistās ar specifiskām molekulām (ligandiem), kas ir ķīmiskā veidā fiksētas uz nesēja.
šķērsdiski Hromomēru diskveida grupas, kas izvietotas šķērsām gigantisko hromosomu garenasij.
Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
alosoma Hromosoma, kas no parastajām (autosomām) atšķiras formas, lieluma vai krāsošanās ziņā; dzimumhromosoma.
eihromatīna rajoni hromosomas rajoni, kas interfāzē nekrāsojas vai vāji krāsojas ar bāziskajām krāsvielām.
heterohromosomas Hromosomas, kas dalīšanās laikā atšķiras ar kaut kādām iezīmēm.
policentriskās hromosomas hromosomas, kurām centromēra atrodas vienā galā.
telocentriskās hromosomas hromosomas, kurām centromēra atrodas vienā galā.
translokācija Hromosomu pārveide, fragmentu apmaiņa starp nehomoloģiskajām hromosomām.
dicentriskās hromosomas hromosomu pārveižu rezultātā izveidojušās hromosomas ar divām centromērām.
hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā.
neiroglikopēnija Hroniska hipoglikēmija, kad glikozes līmenis ir tik zems, ka cieš smadzeņu funkcijas; personības pārmaiņām seko intelekta degradācija, vēlāk var būt krampji, koma, iestāties nāve.
sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
mieloleikoze Hroniska, ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība ar mieloīdo audu, gk. granulocītu, hiperplāziju un metaplāziju; noris ar ievērojamu liesas un aknu palielināšanos, anēmiju, hemorāģiskās diatēzes parādībām, leikocītu skaita palielināšanos un mielocītiem perifēriskās asinīs.
hialoserozīts Hronisks serozo plēvju iekaisums ar fibrinozu eksudātu, kas pārvēršas hialīnā, pieņemot glazūras izskatu; visbiežāk - uz aknām un liesas.
rabelis humoristiski nicinoša iesauka gailim, kurš daudz laika velta savām vistām, kā arī meitu medniekam.
guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu.
Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva.
urartu valoda hurriešu-urartu valodu saimes valoda, pieder pie Priekšāzijas mirušajām valodām; saglabājušies rakstu pieminekļi ķīlu rakstā no 9.-6. gs. p. m. ē.
eidētika Huserla filozofijā - mācība par "tīrām būtībām" vai apziņas parādību "ideālajām formām".
Y Y hromosoma - viena no divām dzimumhromosomām.
pamiriešu valodas ide valodu saimes irāņu valodu grupas valodas, pie kurām pieder vahanu, iškašimu, jazgulemu, šugnanu, rušanu u. c. valodas.
franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
pārvaldāmo objektu klase identificēta pārvaldāmo objektu kopa, kam ir kopīgi atribūti, paziņojumi un pārvaldības operācijas.
ēģiptiešu raksts ideogrāfisks raksts, viena no senākajām raksta sistēmām pasaulē; sākotnēji - hieroglifu raksts, no kura attīstījās ātrraksta veidi.
rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām.
kosmopolītisms Ideoloģija, kas noraida nacionālu patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
puns Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
ieoderēt Iebarot (ar auzām, sasmalcinātu āboliņu).
pretīrunāt Iebilst; runāt, izteikties pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.).
trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
tāmenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Tāmas" iedzīvotāji.
kooptēt Iecelt (jaunu locekli vai tā kandidātu) vēlētās institūcijās ar šo institūciju lēmumu (bez papildu vēlēšanām).
meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību.
lokālie aktivatori iedarbojas tikai uz tiem audiem vai šūnām, kas tos producē.
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
gāzt zemē (arī no kājām, nost) iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
atminēšana iedomāšanās, izprašana, aptveršana (kā jēgas, nozīmes, būtības, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); risinājuma atrašana; uzminēšana
datuma maiņas līnija iedomāta līnija, kas iet pa 180° ģeogrāfiskā garuma meridiānu ar nelielām novirzēm ap salām un kontinentiem; šķērsojot to austrumu virzienā, nākamajai dienai paliek iepriekšējās dienas datums, bet rietumu virzienā - nākamās dienas datumu izlaiž.
finiša līnija iedomāta taisna līnija starp divām finiša zīmēm (markām).
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
kundzēns Iedomīgs jauns cilvēks; bērns ar kundziskām manierēm.
klīmīgs Iedomīgs, uzpūtīgs; grūti apmierināms.
apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā.
iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt.
atdzert Iedzert uz paģirām.
iezīsties Iedziļināties, iegrimt (kādā darbā, grāmatā u. tml.).
diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
Mendeļa likumi iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām.
epistāsija Iedzimtības mācībā stāvoklis, kad divām rasēm krustojoties, viena faktora dominantā pazīme "pārsedz" bastardā otra, no pirmā neatkarīga, faktora dominanto pazīmi.
cebocefāls Iedzimts kroplis ar pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
idiosinkrāzija Iedzimts pastiprināts vārīgums pret noteiktām uzturvielām vai citiem faktoriem - alerģijas paveids.
pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi.
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
lauku iedzīvotāji iedzīvotāji, kuri dzīvo ārpus valdības apstiprinātām pilsētu robežām.
iedzīvotāju vecuma piramīda iedzīvotāju dzimuma un vecuma sadalījums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām; informācija par vīriešiem un sievietēm tiek attēlota pretējos virzienos.
se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
patentmaksa Iedzīvotāju ienākuma nodokļa veids - ikgadējs maksājums par tiesībām nodarboties ar atsevišķa veida saimniecisko darbību (individuālo darbu).
sezonas migrācija iedzīvotāju migrācija uz citu apdzīvotu vietu vai valsti noteiktu darbu veikšanai (dažkārt mācībām), parasti uz laiku līdz vienam gadam.
suburbanizācija iedzīvotāju skaita augšana teritorijās ap lielām pilsētām.
raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs; šī starpslāņa pārstāvji.
aparteīds iedzīvotāju šķirošana pēc rases vai etniskām pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.
izmēģinājuma tautas skaitīšana iedzīvotāju uzskaite nelielā valsts daļā ar nolūku pārbaudītgaidāmās tautas skaitīšanas programmu, metodes un organizācijas principus.
ganka Ieeja dzīvojamā ēkā caur kādu piebūvi, kura noder saimniecības vajadzībām.
iebaužām Ieēst uzkodas; uzkodām.
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
nākamo periodu ienākumi iegrāmatoti ieņēmumi, lai arī maksājums vēl nav saņemts vai rēķins izsūtīts.
aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
iegurt Iegrimt, ievirzīties dziļāk šķidrumā (piemēram, par sēnēm, ogām, tām vāroties).
samesties Iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
samesties Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
izraut no nagiem (arī no zobiem) iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
iekarāt Iegūt (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām.
izkrist Iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā).
aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
izdabūt Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
izadabūties Iegūt, izgādāt sev, parasti ar pūlēm, grūtībām.
dārgi samaksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
dārgi (sa)maksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
dārgi pirkt iegūt, panākt ar lielām grūtībām, arī upuriem.
izdabot Iegūt, sagādāt (parasti ar grūtībām).
AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis.
mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas).
piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
aizjūgs Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml.; pajūgs.
irritābilitāte Iekairināmība, uzbudināmība.
neiralģiskā osteopātija iekaisīga apakšējo lumbālo un augšējo sakrālo skriemeļu osteopātija ar muskuļu kontraktūrām.
sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
apsāpt Iekaist visapkārt, no visām pusēm (par ķermeni, tā daļu).
augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām).
alerģisks iekaisums iekaisums, kas rodas, alergēnam atkārtoti nonākot organismā un sastopoties ar antivielām.
tvaika katls iekārta ar kurtuvi, kur iegūst virs atmosfēras spiediena tvaiku izmantošanai ārpus iekārtas, ja tajā esošo darbvielu (ūdeni) apsilda ar kurināmā sadedzes dūmgāzēm.
trimers Iekārta ar vairākām ripām kokmateriālu garumošanai.
gāzģenerators Iekārta cietā kurināmā pārvēršanai gāzveida kurināmajā.
lineārais paātrinātājs iekārta elektronu paātrināšanai ar radiofrekvenču diapazona elektromagnētisko vilni līdz lielām enerģijām (1–10 MeV).
multiciklons Iekārta gaisa un gāzes attīrīšanai no cietām daļiņām, kas sastāv no vairākiem cikloniem, kuri darbojas paralēli un kuriem ir kopīgs cieto daļiņu savācējs.
CD-ROM atskaņotājs iekārta informācijas nolasīšanai no kompaktdiskiem un lasāmatmiņas kompaktdiska.
līnijas draiveris iekārta pārraidāmā signāla pastiprināšanai, kas nodrošina signāla pārraidīšanas attāluma palielināšanu.
stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā.
dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm.
programmators iekārta, ar kuras palīdzību programmējamās ierīcēs (piemēram, programmējamās loģiskās matricās, programmējamās un pārprogrammējamās lasāmatmiņās) tiek veiktas mērķtiecīgas šo ierīču struktūras vai atmiņas satura izmaiņas, tādējādi mainot to izpildāmās funkcijas.
vagotājs Iekārta, ierīce rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
mikrofotoskops Iekārta, īpaša veida palielināmais stikls, diapozitīvu lasīšanai.
melnā kaste iekārta, kas nodrošina noteiktu funkciju izpildi, bet tās uzbūve lietotājam nav zināma.
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
lampu ģenerators iekārta, kurā iegūst elektromagnētiskas svārstības ar elektronu lampām.
automobiļa gāzģenerators iekārta, kurā no cietā kurināmā iegūst gāzi iekšdedzes dzinēja darbināšanai un kura uzmontēta uz automobiļa šasijas.
reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; kodolreaktors.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
konduktori elementu montāžai iekārtas dzelzsbetona vai metāla konstrukciju fiksēšanai projekta stāvoklī, veicot montāžas darbus; parasti konduktori ir apgādāti ar regulējošām skrūvēm.
diagnostiskā pārbaude iekārtas funkcionēšanas pārbaude ar speciālām tehniskām ierīcēm un programmām, kas ļauj atklāt un lokalizēt tās bojājumus.
graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm.
žirostabilizācija Iekārtas vertikālās un horizontālās ass stabilitātes nodrošināšana neregulārām svārstībām pakļautā transporta līdzeklī (uz kuģa, lidmašīnā u. tml.).
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
kravāties Iekārtoties, novietoties transportlīdzeklī (ar mantām).
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle.
siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo.
iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
iepļaut Iekost (parasti par cūkām, zirgiem).
izknazerēt Iekost, sadzelt vairākās vai daudzās vietās (ādu, ķermeņa daļu) - par utīm, blusām u. tml.
nodzelt Iekožot nonāvēt (par čūskām).
viscerotoms Iekšējā orgāna apvidus, kas apgādāts ar sensoriskām šķiedrām no viena spinālā nerva.
rene Iekšēja robeža starp divām iespieduma lappusēm.
sekrētaile Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās, iedalās sveķu ailēs (skuju kokiem, dažiem čemurziežiem un kurvjziežiem), eļļas ailēs (čemurziežiem, lūpziežiem), gļotvielu ailēs (kannām 2).
beznoteces apgabals iekškontinentālās noteces apgabals, ko upju sistēma nesaista ar okeānu un iekšējām jūrām.
enterovakcīna Iekšķīgi lietojama vakcīna, kas gatavota no zarnu grupas baktērijām.
NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām.
vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, to skaitā apdrošināti sūtījumi, kas atbilst Pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām prasībām attiecībā uz savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
iemuities Iekulties; ar grūtībām nokļūt kaut kur iekšā.
iekurs Iekurināmais materiāls (piemēram, sausi skali, skaidas, tāsis).
saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām); pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
aiziela Iela, pie kuras atrodas saimniecības ēkas jeb sētas puses izbrauktuves atšķirībā no ielām ar apdzīvojamo apbūvi.
Josemitu ieleja ieleja — atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums — 11 km, platums — 800-1600 m, dziļums — līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
dziļleja Ieleja ar redzami augstām malām.
Gehenna Ieleja dienvidrietumos no Jeruzalemes, kur ziedoja Moloham; vēlāk elles nosaukums; arī islāmā.
Alaja ieleja ieleja Kirgizstānā (_Alay öröönū_), starp Alaja un Aizalaja grēdām, Pamira-Alaja kalnu sistēmā, garums 150 km, platums 8-25 km, augstums līdz 2240 m rietumos un 3536 m austrumos.
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
aizlocīt Ielokot (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.), iezīmēt (kādu lappusi).
ieliet kā ar karoti mutē iemācīt, ieskaidrot kaut ko tā, ka visu izprast var bez kādām pūlēm.
iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
noslēpums iemaņas, zināšanas, metode (kādā profesijā, nozarē), kas ir zināmas tikai vienam vai dažiem.
iemeklis Iemeteklis - zvejas tīkls, ko parasti iemet ūdenī, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku.
narkotizācija Iemidzināšana ar narkotiskām vielām.
iešūpot Iemidzināt (piemēram, par maigām, ritmiskām skaņām).
dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu.
pēdsaka iemītu pēdu sadzīšana; izsekošana pēc atstātajām pēdām.
ārpagastnieks ienācējs kādā pagastā no cita pagasta; 17.-18. gs. šādu ienācēju saimniecības iekārtošanai tika piešķirti t. s. brīvgadi (parasti 3 gadi), kuru laikā nebija jāpilda klaušas un jāmaksā nodokļi.
iepļekāt Ienākt (ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām).
procentu ienākumi ienākumi no jebkurām parādu saistībām, valsts izlaistiem vērtspapīriem, ienākumi no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas ir piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm.
eksistences minimums ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
ietaskāt Ienest, ievilkt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
demovideokasete Iepazīšanās videokasete, kas nav domāta tirgum, bet priekšstata izveidei, reklāmai.
Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve.
bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis.
ieriesties Ieplūst (acīs) - par asarām.
ieriezties Ieplūst (acīs) - par asarām.
pieriesties Ieplūst (acīs) - par asarām.
pierietēt Ieplūst (acīs) - par asarām.
sariesties Ieplūst (acīs) lielākā daudzumā (par asarām).
sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā) - par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām.
iespraukties Ieplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, gaisa strāvām.
tālākizglītība Iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām.
paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu.
brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
anonss Iepriekšēja informācija par gaidāmiem koncertiem, izrādēm, izsolēm, izstādēm u. tml.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
avanss Iepriekšēja samaksa (par darāmo darbu, par vēl nesaņemto preci u. tml.).
zadki Iepriekšējā sodāmība.
zadoks Iepriekšējā sodāmība.
derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām.
brīdināšana Iepriekšēja ziņošana par ko draudošu, nepatīkamu, norādīšana uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā; preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
tentamens Iepriekšējs pārbaudījums pirms īstā pārbaudījuma (eksāmena).
CD-R diskdzinis ierakstāmā kompaktdiska diskdzinis.
CD-R kompaktdisks ierakstāmais kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Recordable").
CD-R ierakstāmais kompaktdisks.
modificētā frekvences modulācija ierakstes tehnoloģija, kas izmanto frekvences modulāciju, pozicionējot katru magnētiskajā diskā vai lentē ierakstāmo bitu atbilstoši iepriekš ierakstītajiem, tādējādi radot iespēju divkāršot pieraksta blīvumu.
reģistrācija Ierakstīšana sarakstā, speciālā žurnālā, grāmatā.
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
iegrāmatot Ierakstīt grāmatvedības grāmatā.
metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā, baznīcas grāmatās; arī dzimšanas apliecība.
ristorno Ieraksts grāmatvedības grāmatā; ar to izlabo iepriekšējo nepareizo ierakstu.
storno Ieraksts grāmatvedības reģistros kļūdaina grāmatojuma anulēšanai, iegrāmatotas summas samazināšanai.
iebildēt Ierāmēt (attēlu).
aprāmēt Ierāmēt.
sanākt Ierasties, arī sapulcēties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
capuri izpērkt ieraša kaut ko dāvāt vecmātei - bērnu saņēmējai - ejot mājā no kristībām.
paķert Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju).
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
bezpartejiska valdība ierēdņu valdība, kuru veido uz zināmu termiņu (terminēta valdība), ar nolūku ievērot konstitucionālu normu - organizēt valdību laikā
ovoskops Ierīce (ar elektriskām spuldzēm) olu ovoskopēšanai (caurskatīšanai).
ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna.
vējinieks Ierīce (dažām lauksaimniecības mašīnām), kas rada gaisa plūsmu (kā) attīrīšanai.
krateklis Ierīce (kuļmašīnā) salmu atdalīšanai no izkultiem graudiem un pelavām.
pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
dzenskrūve Ierīce (ūdens transportlīdzekļos), kas sastāv no lāpstiņām un rumbas.
pavadoņierīce Ierīce apstrādājamās sagataves vai saliekamā izstrādājuma detaļu novietošanai, kuru transportsistēma pārvieto pa visām automātiskās līnijas pozīcijām.
lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā; elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
shistometrs Ierīce attāluma mērīšanai starp abām balss krokām.
elektriskā acs ierīce automātiskai vajadzīgā objektīva diafragmas atvēruma regulēšanai; ar baterijām darbināms luksometrs.
sakabes ierīce ierīce automobiļa rāmja pakaļējā daļā automobiļa savienošanai ar velkamo piekabi vai citu transportlīdzekli.
skleroskops Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu.
bremme Ierīce cigoriņu grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
atkārtotājs Ierīce datoru tīklā, kas pastiprina un reģenerē datu signālu, lai palielinātu pārraides attālumu starp stacijām vai tīkla segmentiem.
menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē.
eļļas spiedne ierīce eļļas izspiešanai no eļlasaugu sēklām un augļiem; ir hidrauliskās spiednes un gliemežspiednes.
eļļotājs Ierīce eļļas padevei tieši pie berzes virsmām.
fotogrammetriskais fotoaparāts ierīce fotoattēla iegūšanai ar fotogrammetrijas metodēm, speciāls fotoaparāts ar dažādām palīgierīcēm: līmeņrāžiem, grādu iedaļu skalām kameras orientācijai telpā, kadru rāmja ar koordinātu asu indeksiem un vadību.
žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai - maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuļi.
kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
reža Ierīce galda veidā ar gareniski uzsistām (koka) restēm, ko lietoja salmu atšķiršanai no smalkumiem.
regenerātors Ierīce gāzes krāsnīs siltuma izmantošanai, kas citādi bez nekāda labuma aizietu projām.
filete Ierīce grāmatsietuvē zelta rotājumu iespiešanai uz vākiem u. c.
gruntstveris Ierīce iežu paraugu ņemšanai no urbuma sienām.
radiouztvērējs Ierīce informatīvā signāla izdalīšanai no visām antenas uztvertajām elektromagnētiskajām svārstībām un šā signāla pastiprināšanai un pārveidošanai izmantošanai nepieciešamajā formā.
baļķgāzis Ierīce kokmateriālu izkraušanai no kokvedējām automašīnām un platformām uz krautuves estakādēm.
kurināma elements ierīce ķīmiskās enerģijas tiešai pārveidošanai elektroenerģijā, jonizējot un oksidējot kurināmo elektrolīta klātbūtnē (piemēram, kurināmais – ūdeņradis, oksidētājs – skābeklis); ierobežoti izmanto autonomās energoiekārtās.
medsviedne Ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
medspiedne Ierīce medus izspiešanai no šūnām.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
radiolokators ierīce objektu atklāšanai, to atrašanās vietas (attāluma un virziena) noteikšanai ar radiosignāliem – radiolokators izstaro augstfrekvences radiosignālus un uztver tos pēc atstarošanās no objektiem; sastāv no radioraidītāja, radiouztvērēja, vienas vai divām virzienantenām, informācijas apstrādes un indikācijas mezgliem.
sprieguma stabilizators ierīce pastāvīga sprieguma automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
frekvences stabilizators ierīce pastāvīgas frekvences automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
pavediena vadīkla ierīce pavediena noklāšanai uz adāmmašīnas adatām.
austiņķemme Ierīce pavediena noklāšanai uz pamatņu adāmmašīnas adatām.
bortu izpletējs ierīce riepas bortu izplešanai diagnoscēšanas un remonta vajadzībām, kas dod iespēju vizuāli novērtēt riepas iekšpuses stāvokli, atklāt iespējamos bojājumus un vajadzības gadījumā arī tos novērst.
siltumcaurule Ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām.
strūklas aizspārns ierīce spārna cēlējspēka palielināšanai, izmantojot saspiesta gaisa strūklu no spraugām spārna astes malās.
novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli. Izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai. Dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai. Spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus.
šķērkoki Ierīce šķēru (metu, velku) gatavošanai, sastāv no 2, nereti 3 viena otrā ieliktiem rāmjiem, kam jāgriežas ap asi.
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru.
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā; detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
ledusjahta Ierīce uz vairākām slidām ar burām vai spārnu braukšanai pa ledu.
halometrs ierīce vārāmā sāls daudzuma noteikšanai šķīdumā.
knibeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsām ielikts sprunguliņš.
sadalītājs Ierīce vienmērīgai regulējamai materiālu (piem., kaļķakmens, stikla šihtas un betonmaisījuma) padevei no bunkuriem un teknēm uz transportierīcēm un pārstrādes iekārtām.
grafometrs Ierīce zināmu rokraksta elementu (raksta slīpuma, rindas virziena utt.) mērīšanai.
inženierkomunikācija Ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem.
enkurtroses pagarinātājs ierīce, ar ko aprīkots lidaparāts ar gliemežvāka tipa atveramām lūkām, kas ļauj izpletņlēcējiem izlēkt no lidaparāta pa aizmuguri.
skremblers Ierīce, ar ko, transformējot signālus, raidītājam raidāmo ziņojumu kodē tā, lai tas nav saprotams radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
tahistoskops Ierīce, ar kuru tiek piedāvāti redzes stimuli ar variējamu ekspozīcijas laiku, viena no galvenajām ierīcēm eksperimentālajā psiholoģijā, ko izmanto redzes uztveres, uzmanības, atmiņas u. c. procesu pētīšanā.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
modems ierīce, kas ciparsignālu pārveido analogsignālā un otrādi, lai pārraidītu pa analogo sakaru (piemēram, telefona) līnijām.
katodstaru lampas displejs ierīce, kas datus attēlo vizuālā veidā, izmantojot vadāmus elektronu starus.
repetīcija Ierīce, kas klavieru āmuriņu atgriež sākumstāvoklī.
ceļa slēdzis ierīce, kas komutē elektrisko ķēdi, kad iekārtas kustīgā sistēma sasniedz ceļa galu (gala slēdzis) vai zināmu pozīciju tās ceļā.
divievades adapters ierīce, kas ļauj pieslēgt divas ārējās iekārtas vienai pieslēgvietai, piemēram, tā ļauj diviem lietotājiem ar dažādām pelēm strādāt ar vienu un to pašu datoru.
stokers Ierīce, kas mehāniski iepilda cieto kurināmo kurtuvē.
aizmugures plate ierīce, kas nodrošina datu apmaiņu starp datora blokiem un tā perifērijas ierīcēm, tā satur daudzkontaktu spraudņu ligzdas, kas pievienotas pie datora iekšējām ķēdēm vai kopnēm; perifērijas ierīces pieslēdz pie ligzdām, izmantojot saskarnes plates.
trasieris Ierīce, kas nodrošina lidojošu ložu, artilērijas šāviņu, prettanku vadāmo raķešu u. c. trajektoriju redzamību.
adapters ierīce, kas nodrošina sadarbību starp atšķirīgām iekārtām un sistēmām, kuru konstruktīvās un funkcionālās īpatnības neļauj izmantot tiešu savienojumu.
adapters Ierīce, kas nodrošina sadarbību starp atšķirīgām iekārtām vai sistēmām, kuru konstruktīvās un funkcionālās īpatnības neļauj izmantot tiešu savienojumu.
atmiņas tiešpiekļuves kanāls ierīce, kas nodrošina tiešo piekļuvi atmiņai, kontrolē pārsūtāmā datu bloka garumu un formā atmiņas adresi; DMA kanāls.
pēdvilcis Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona); marķieris 2(2).
marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona); pēdvilcis.
kopnes paplašinātājs ierīce, kas pagarina datorkopni vai palielina pa to pārraidāmo bitu skaitu.
diferenciators Ierīce, kas pārveido kādu fizikālu parametru atbilstoši funkciju atvasināšanas likumsakarībām.
difuzors Ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai.
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei.
detonometrs Ierīce, kas signalizē par detonācijas parādībām motorā.
komparators ierīce, kas spēj salīdzināt divus lielumus A un B, un salīdzināšanas rezultātā izstrādā izejas signālus, kuru vērtības atbilst vienai no trim situācijām: A<B, A=B, A>B.
skrembleris Ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces.
kapotasts Ierīce, kas uzmaucama un bīdāma pa stīgu instrumenta kaklu un dod iespēju visas stīgas uzreiz vienādā mērā paaugstināt vai pazemināt.
galvgala remodulators ierīce, kas uztver datus no jebkuras platjoslas marķiermaģistrāles tīkla stacijas, izmantojot vienu nesējfrekvenci, un pārraida tos citām stacijām, izmantojot citu nesējfrekvenci.
kontrollers Ierīce, kas vada datu apmaiņu starp datora centrālo procesoru un citiem tā funkcionālajiem blokiem (atmiņu, displeju, tastatūru printeri u. c. ārējām iekārtām), atbrīvojot no šā uzdevuma izpildes centrālo procesoru.
kontrolieris ierīce, kas vada datu apmaiņu starp datora centrālo procesoru un citiem tā funkcionālajiem blokiem (atmiņu, displeju, tastatūru, printeri u. c. ārējām iekārtām), atbrīvojot no šī uzdevuma izpildes centrālo procesoru.
bremžu krāns ierīce, kas vada saspiestā gaisa padevi no resivera uz transportlīdzekļa bremžu kamerām.
vairākpunktu vadības bloks ierīce, kas videokonferences vajadzībām savieno vairākas vietas un stacijas.
atvadītājs Ierīce, ko lieto jūras mīnu karā; kad šādu ierīci ņem tauvā, tā nolaižas iepriekš noteiktā dziļumā bez sāniskām novirzēm.
koferdams Ierīce, ko lieto plombēšanas laikā zoba izolācijai no siekalām.
otofons Ierīce, ko lietoja vājdzirdīgie skaņas pastiprināšanai; klausāmais radziņš.
piebīdne Ierīce, ko novieto pie iespiežamās loksnes abām leņķī esošām malām un kas piebīda loksni spiedes vai lokāmās mašīnas papīra satvērējam un sānu markām, kā arī regulē iespiežamās vai lokāmās loksnes pareizo stāvokli.
aparatūrpārraugs Ierīce, ko pievieno datora aparatūras shēmām un kas nolasa elektriskos signālus, lai analizētu datora veiktspēju.
induktivitātes spole ierīce, ko veido spolē satīts izolēts vads un kas paredzēta magnētiska lauka un ar tā izmaiņām saistīto parādību radīšanai elektriskajā ķēdē.
magnetrons Ierīce, kurā iegūst augstas enerģijas plazmu, uz kustībā esošām lādētām daļiņām iedarbojoties ar spēcīgu magnētisko lauku.
medus spiedne ierīce, kurā no šūnām izspiež medu; lieto viršu medus atbrīvošanai no šūnām.
devējs ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām
ierīces iedalīšana ierīces resursu iedalīšana tās lietotājiem (t. sk. programmām un citām ierīcēm).
trejkājis Ierīces, darbarīka u. tml. detaļa - statīvs uz trim kājām.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
ziedlapķēde Ierīču grupa, kurā ierīces savienotas tā, ka katra n o tām saņem un nodod visu ziņojumu nākamajai ierīcei, kamēr ziņojums sasniedz savu adresātu.
katliekārta Ierīču komplekss kurināmā ķīmiskās enerģijas pārvēršanai siltuma enerģijā.
elektroarmatūra ierīču kopums, ar kurām nostiprina elektriskā apgaismojuma iekārtas, pievada tām strāvu, pasargā no bojājumiem u. c.
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
stūres iekārta ierīču sistēma, ar ko transportlīdzekļa vadītājs, iedarbojoties uz vadāmajiem riteņiem vai asīm, virza transportlīdzekli pa noteiktu trajektoriju.
apmargot Ierīkot margas (visapkārt vai no vairākām pusēm).
ieziepēt Ierīvēt ar ziepēm, pārklāt ar ziepju putām.
noslēgt ierobežot sistēmas funkcionēšanu, liedzot piekļuvi noteiktām sistēmas funkcijām vai visai sistēmai kopumā.
apskalot Ierobežot, apņemt (par jūrām, okeāniem).
iejozt Ierobežot, ietvert (parasti lokā no vairākām vai visām pusēm).
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
pastaigu laukums ierobežots laukums dzīvnieku mītņu tuvumā dzīvnieku pastaigām.
niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām).
bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu.
numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
ieroča remonts ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām.
prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām.
damascēšana Ieroču asmeņu izgatavošana no kopā sametinātām tērauda šķirnēm.
armārijs Ieroču meistars; bibliotekārs, baznīcas vai klostera grāmatu pārzinis.
ieviļņojamība Ierosināmība.
uzvest Ierosināt (piemēram, uz kādām domām).
uzvedināt Ierosināt, pamudināt (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
pašierosme Ierosme, ko kāds izraisa pats savām darbībām; arī pašiniciatīva.
ieķepāt Ierušināt (sēklu) ar kapli vai īpašām ecēšām - ķepaini.
ābecnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
ābečnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
iedabūt Iesaistīt (ar pūlēm, grūtībām).
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
iečarkstēties Iesākt čarkstēt un tūlīt pārstāt (parasti par vistām).
iedārdēties Iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem); īsu brīdi dārdēt.
iedegties Iesākt degt (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
iedimdēties Iesākt dimdēt (par skaņām); īsu brīdi dimdēt.
iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties.
iedunēties Iesākt dunēt (par skaņām); īsu brīdi dunēt.
ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
iekvēloties Iesākt kvēlot (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
ielasīt Iesākt lasīt (grāmatu, žurnālu u. tml.).
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
ietrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
aizvīt Iesākt vīt; novīt (līdz zināmai vietai).
atnākt Iesākties (par pārdzīvojumiem, izjūtām u. tml.).
pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); atmosties (2).
uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); pamosties (2); atmosties (2).
iesastāties Iesākties un turpināties (par parādībām dabā).
pastupīt Iesākties un turpināties kādu laiku (par parādībām dabā).
adeklis Iesākts adījums, cimds vai zeķe kopā ar adatām.
sikiņa iesauka, mīlināmais vārds aitai.
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
sholastika Iesīkstējusi mācīšanās sistēma, kas balstīta uz tradicionālām doktrīnām u. tml.
automāts Ieskaite (retāk eksāmena atzīme) bez galapārbaudījuma mācību kursa beigās.
iešreianiski Ieslīpi, iešķērsām.
iešreijām Ieslīpi, iešķērsām.
iešreijaniski Ieslīpi, iešķērsām.
iešķieniski Ieslīpi; iešķērsām.
odierēties Iesmaržoties (ar odekolonu, smaržām).
startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.
vairākplatformu atbalsts iespēja strādāt vairākām operētājsistēmām, izmantojot dažādu aparatūru.
paternitātes apstrīdēšana iespējama tiesā, ieinteresētām personām divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad uzzināts par paternitāti izslēdzošiem apstākļiem, iesniedzot šādu prasību.
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos); varbūtējs.
problemātisks iespējams, bet nepierādīts; tikai varbūtējs, apšaubāms.
cicero iespiedburti, kuru augstums ir 4,55 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos); 12-punktu burtu biezuma apzīmējums.
aplaušana Iespiedformas gatavošanas process, kurā tipogrāfijā no teksta salikuma slejām, ilustrācijām u. c. noformējuma elementiem izveido noteikta formāta lappuses.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
perfektors Iespiedmašīna, kas drukā uz abām papīra lapas pusēm.
paraugnovilkums Iespieduma paraugs, kuru izgatavo no imidžsetera filmām; digitālajā procesā to izgatavo ar speciālu printeri.
prīma Iespiedumloksnes pirmā lappuse ar normas un signatūras (lokšņu tekošās numerācijas) apzīmējumu apakšā, kas ir svarīga informācija grāmatsējējiem.
merkurogrāfija Iespiedums ar īpašām krāsām no metāla plātnēm, kas nesavienojas ar dzīvsudrabu.
tipodobspiedums Iespiedums izcilā spiedē no dziļi kodinātām autotipiju klišejām uz nepilnīgi satinēta papīra ar divkārša toņa krāsu.
izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u.tml.).
ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
iesūkties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par gāzēm, smaržām.
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
brošēšana Iespiesto lokšņu (papīra lapu) apstrādāšana, gatavojot brošūras, žurnālus un grāmatu blokus.
kongreva spiede iespiešana kumpiem burtiem, izspiedumiem; iespiešana vairākām krāsām uz reizi.
metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana, uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
aiztriēkšt Iespiežoties ar asām malām vai beržot, ievainot.
gravētava Iestāde vai nodaļa, kas nodarbojas ar misiņa gravējumiem grāmatu vāku daiļošanai.
uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām.
ISBN aģentūra iestāde, kas piešķir straptautiskos grāmatu standartnumurus (standarts LVS 2108: 2000), ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība.
serumstacija Iestāde, kas ražo un kontrolē bioloģiskos preparātus medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām.
kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
emanatorijs Iestāde, kurā slimniekus ārstē ar radioaktīviem ūdeņiem un rādija emanācijas inhalācijām.
reklāmas aģentūra iestāde, uzņēmums, kas nodarbojas ar reklāmu izgatavošanu un izplatīšanu, reklāmas orgsnizēšanu.
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
iespraust Iestarpināt vai izveidot (valodas skaņu) starp vārda skaņām.
ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām.
pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
korpuss Iestāžu kopums, kurām ir vienas un tās pašas (parasti likumdošanas) funkcijas.
iesiet Iestiprināt (grāmatu, burtnīcu u. tml.) vākos.
iestiklot Iestiprināt (kā) rāmī, ietvarā stikla plāksni.
iestiepļot Iestiprināt (rāmī, ietvarā) stieples.
iecapot Iestiprināt ar capām 1.
sastiegrot Iestiprināt, iekļaut (kur) vairākas, daudzas stiegras; sastiprināt, savienot ar stiegrām.
iepederēt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar atsperu ecēšām.
iešķīvot Iestrādāt ar šķīvju ecēšām.
iesadzerties Iesūkties tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
konfirmands Iesvētāmais jaunietis, jauniete.
pirmekļi iesvētāmie, kas pirmo reizi dodas uz svēto vakarēdienu.
promiešana Iešana projām; aiziešana.
iekrustis Iešķērsām.
iešķērs Iešķērsām.
iešķērsan Iešķērsām.
iešķērst Iešķērsām.
iešļircinājums Iešļircināma viela, parasti medikaments.
šļepāt Iet (ar slapjām kājām vai pa dubļiem).
ciekāt Iet (lēnām).
lorēt Iet (lēnām).
stumties Iet (parasti ar pūlēm, grūtībām, atbrīvojot sev ceļu).
defilēt Iet (parasti lēnām, svinīgi kam garām, gar ko).
aiziet aiz jelgavas iet aiz ēkām dabisko vajadzību kārtošanai.
iet ar līko padusi iet ar cienastu, dāvanām.
iet ar padusi iet ar dāvanām (lai piekukuļotu).
tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam, novārgušam.
izplacis iet iet ar izplestām kājām.
peškot iet ar kājām.
kliškāt Iet ar lielām koka tupelēm.
iet ļoti cieši pie vēja iet ar maksimāli novilktām šotīm, bet ar pietiekamu gaitu.
klipināt Iet ar maziem soļiem vai lēnām skriet.
lāčāt Iet ar netīrām, sabristām kājām, apaviem.
garāmiet Iet kam garām.
likt soli pie soļa iet lēnām, uzmanīgi.
ņemt savu gultu un staigāt iet projām uz citu vietu.
dolzāt Iet projām, klīst apkārt.
pacelt asti gaisā iet projām, pamest, atstāt.
supties Iet projām.
iet savu ceļu iet savās ikdienas gaitās, darīt, kas parasti darāms.
gūbot Iet smagiem soļiem, lēnām un salīkušam, līkņāt.
aizkangot Iet uz koka kājām (ķekatām).
maisīties Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām).
kašīt Iet, doties (projām).
brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
stupāt Iet, soļot (parasti ar pūlēm, grūtībām).
lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem).
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
ielīst Ietilpt (parasti ar grūtībām).
iebalzīt Ietīt un novietot tā, lai būtu atbalstīts no visām pusēm.
skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām, kuras pārbīdot atzīmē skaitīšanas darbību rezultātus; šādas ierīces ripiņas.
Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām.
iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
apņemt Ietvert no visām pusēm (par parādībām dabā).
optiskais lasītājs ievades ierīce, kas atpazīst ar rakstāmmašīnu, printeri vai tipogrāfiski veidotas rakstzīmes un svītrkodus, un pārveido tos atbilstošos ciparsignālus.
uzņemt Ievadīt (barības vielas u. tml.) organismā (par augiem, to daļām).
gāzēt Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (plaušas); ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (kādu).
sapotēt Ievadīt organismā vakcīnas (pret vairākām slimībām).
elpināt Ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu.
paralēlā pieslēgvieta ievadizvades pieslēgvieta informācijas ātrai sinhronai pārsūtīšanai pa paralēlām līnijām starp datoru un ārējām ierīcēm (piemēram, paralēlo printeri).
seriālā pieslēgvieta ievadizvades pieslēgvieta, kas nodrošina secīgu (bitu pēc bita) informācijas pārsūtīšanu starp datoru un tā ārējām ierīcēm (piemēram, modemiem, pelēm, skeneriem, seriāliem printeriem u. c.).
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
nekrohormoni Ievainojumu hormoni, kas rodas no ievainotām šūnām un, stimulējot veselo šūnu dalīšanos, veicina rētu dzīšanu.
antidempinga nodeva ievedmuitas nodevas veids, kas nodrošina valsts iekšējā tirgus aizsardzību pret preču ievešanu par dempinga cenām.
iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
gelugpa Ievērojamākā no četrām galvenajām Vadžrajānas skolām, ko sauc arī par "Dzelteno cepurīšu sektu".
saaugt Ievērojami palielināties kādā vietā, vidē (par parādībām dabā).
sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
apgaismojums Ievērojot (ko), no kāda viedokļa, no kādām pozīcijām.
iezīmāt Ievērot; pazīt pēc kādām pazīmēm.
apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm).
ielēžāt Ievest, iebraukt (ar ragavām, kamanām); ievizināt.
piejemt Ieviesties, iedibināties (par paražām).
intelekta koeficients ieviests vācu psihologa V. Šterna darbos kā intelektuālās attīstības līmeņa kvantitatīvais rādītājs, kas var būt izmērāms ar intelekta testiem.
ieslāņot Ievietot kārtām, slāņiem (kur iekšā).
iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iepaunot Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iepaunoties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
ieklūgāt Ievilkt spainim klūgu; ar klūgām sasiet.
iemiegt Ievilkt starp kājām, (asti).
iedzīt Ievirzīt (kur iekšā) - par parādībām dabā.
iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
ievest Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļiem, takām u. tml.
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam; kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
ieplakt Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām).
iekritis Ievirzīts uz iekšu (par ķermeņa daļām).
ievājs Ievu audze; ievām apaugusi vieta.
ietaukot Ieziest ar taukvielām.
gars Iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.); arī ievirze.
attēlkarte Iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iekļauts attēls, kurā atzīmētas īpašas vietas, kas, izmantojot hipersaites, ļauj lietotājam iegūt ar tām saistīto informāciju; karte, kurā, noklikšķinot peli noteiktā kartes punktā, lietotājs var iegūt par šo punktu nepieciešamo informāciju.
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
iesvītrot Iezīmēt ar svītrām.
pārmejāt Iezīmēt robežu ar iespraustām meijām.
girozs Iezīmēts vai norobežots ar apļa līnijām.
akmeņogles Iezis un derīgais izraktenis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
vulkanogēnie ieži ieži, kas veidojušies no šķidras lavas (efuzīvie ieži), no stipri viskozas lavas (ekstruzīvie ieži) vai no vulkāniskajiem pelniem, bumbām u. c. cietajiem izvirduma produktiem (piroklastiskie un vulkanoklastiskie ieži).
cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas.
apmargojums Iežogojums ar margām.
spalieris Iežogojums, siena no latām, dzelzs stabiņiem, stiepulēm un tml., ko apstāda ar tīteņu, vīnogu u. c. augiem krāšņumam.
ekskavācija Iežu iegūšana no iegulas ar spridzināšanu vai rakšanas mašīnām.
starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
stratigrāfiskās vienības iežu kopas (slāņi) ar tikai tiem piemītošām raksturīgām atlieku sastāva u. c. īpatnībām.
kinētometamorfoza Iežu reģionālā metamorfoze, kas notiek iežiem ar kalnu radītājām kustībām nonākot dziļākos zemes garozas slāņos, kur valda augsta temperatūra un spiediens.
horizonts Iežu slānis vai slāņu kopums ar līdzīgām pazīmēm.
sīkslāņojnms Iežu slāņu tekstūra, ko veido plānu (no mm desmitdaļām līdz dažiem cm biezu) slānīšu kopas.
klivāža Iežu šķelšanās pa paralēlām plaknēm, kas orientētas leņķī pret iežu noslāņojuma virsmām; rodas tektoniska spiediena dēļ.
bitumoīdi Iežu un augšņu organiskie komponenti, kas šķīst organiskos šķīdinātājos, sastāv no eļļām, sveķiem un asfaltēniem.
litostratigrāfija Iežu vecuma noteikšana pēc nogulumu petrogrāfiskajām un minerālsastāva pārmaiņām, tekstūras īpatnībām u. c. pazīmēm.
Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā.
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
errīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
šķerpslīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus.
kummiņš Igvāts, bļoda, māla trauks ar stāvām malām.
triplets Ik viens no trim kādas retas grāmatas utt. eksemplāriem.
ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu.
salāts Ikdienas liturģiskās lūgšanas - viens no Pieciem islāma stūrakmeņiem; salāhs.
salāhs Ikdienas liturģiskās lūgšanas - viens no Pieciem islāma stūrakmeņiem; salāts.
svārstveida migrācija ikdienas vai arī iknedēļas iedzīvotāju pārvietošanās uz darbu vai mācībām no vienas apdzīvotas vietas uz citu.
čams Ikgadējās svētku mistērijas, kurās piedalās gelugpas sektas tempļu mūki - krāšņas speciālās maskās tērptu mūku izrādes par budisma mitoloģijas un doktrīnu tēmām.
elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas.
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību.
rīku palete ikonu grupa displeja ekrānā, uz kurām uzklikšķinot var ātri atlasīt vajadzīgās funkcijas.
iks Ikss - latīņu alfabēta trešais burts no beigām.
lektīns Ikviena hemaglutinējoša viela, kas ekstrahēta no dažu augu sēklām.
fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes.
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
polimiksīns Ikviena no piecām polipeptīdu antibiotikām (A, B, C, D un E), kas iegūtas no augsnes baktērijas "Bacillus polymyxa"; piemīt specifiska aktivitāte pret gramnegatīvajām baktērijām.
baktēriju polisaharīds ikviens baktēriju sintezēts polisaharīds; šīm vielām ir nozīme imunoloģijā, jo tām piemīt antigēnu īpašības.
prostaglandīns Ikviens ķīmisks savienojums, kas veidojies no nepiesātinātām 20 oglekļa atomus saturošām taukskābēm, gk. no arahidonskābes ciklooksigenāzes ietekmē; atrodami visos orgānos; spēcīgi dažādu fizioloģisko procesu mediatori, kas darbojas gan šūnās, kuras tos sintezē, gan blakusšūnās.
neirofizīns Ikviens šķīstošs proteīns ar molekulmasu 9500-10500, kurš veidojas no vazopresīna, oksitocīna u. c. radniecīgu hipotalāma hormonu pirmākņiem; saista vazopresīnu un oksitocīnu un nodrošina to uzkrāšanos un pārnesi.
ilgtermiņš Ilgāks laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
nonesiens Ilgāks nesiens, kas saistīts ar piepūli, grūtībām.
izjaukties Ilgāku laiku (parasti ar pūlēm, grūtībām) ko darīt, veikt.
nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
izmīcīties Ilgāku laiku ar grūtībām iet (pa staignu, pamatu).
sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
klapatāties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
nosaklapatēties Ilgāku laiku darīt, kārtot ar pūlēm, grūtībām.
klapatēties Ilgāku laiku darīt, kārtot ko ar pūlēm, grūtībām.
iztrakoties Ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
saklidzināt Ilgāku laiku lēnām un klikšķinot braukt.
nočunčāties Ilgāku laiku lēnām un nevīžīgi strādāt.
nomākt Ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām).
nozust Ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā).
sēdēt Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1).
klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu.
saklaiņāt Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa.
karinēt Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
karinēties Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
izelsoties Ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
izklapatāties Ilgāku laiku, ar pūlēm, grūtībām darīt, kārtot (ko); izpūlēties, (ko) darot, kārtojot.
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties.
nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties.
nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
izstibīties Ilgāku laiku, daudz ar pūlēm, grūtībām (ko) nest, nēsāt.
izriebties Ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
izķaulēties Ilgāku laiku, daudz dauzīt, sist (piemēram, ar āmuru).
izgrozīt Ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām).
attuktāt Ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm).
atklapatēt Ilgāku laiku, daudz kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
atsaskaitīties Ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatas).
izaskaitīties Ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatu).
izmērkšēties Ilgāku laiku, daudz mekšķināt (par kazām).
izšļūcāties Ilgāku laiku, daudz šļūkt, braukāt (ar ragaviņām).
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
satauzēt Ilgāku laiku, nepārtraukti, lēnām un apdomīgi sarunāties.
sasmaldzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti, sīkām lāsēm līt.
nezin (arī nez) kuro gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.).
nezin (arī nez) kuro mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.).
nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām.
lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem.
dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti.
sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties.
sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
iekosties Ilgi netiekot kustinātam, kļūt grūti kustināmam.
mužļāt Ilgi un lēnām košļāt.
līzings Ilglaicīga iznomāšana ar izpirkuma tiesībām.
nonāciens Ilgs nāciens, kas saistīts ar piepūli, grūtībām.
pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties par ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
ķengatu karš ilgstoša sarkastiska apmaiņa ar ķengatām, izmantojot elektronisko pastu vai tīklu _Usenet_.
darba pārslodze ilgstoša situācija, kurā darba prasības pārsniedz indivīda spēju ar tām tikt galā un darbu nav iespējams paveikt ar pieejamiem resursiem.
sanācija ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, veidot (par parādībām dabā).
vicināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
vīcināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām).
pļerrēt Ilgstoši un sīkām lāsēm līt.
garums Ilgums no sākuma līdz beigām (kādam laika posmam, norisei).
īstā ilīcija ilīciju suga ("Illicium verum"), ko dēvē arī par anīsa koku un kultivē, no lapām iegūst ēterisko eļļu.
ielūksis Ilkss (ratiem, ragavām u. tml.).
kabe Ilkss zirgu dzenamām linu mīstāmām mašīnām.
liburna Illīriešu jūras laupītāju kuģis ar 2 airu rindām; viegli būvēts un sekli peldošs karakuģis Senās Romas ķeizarvalsts laikā.
bilde Ilustratīvs attēls (parasti bērnu grāmatā); ilustrācija.
kutba Imāma teiktais tradicionālais piektdienas sprediķis.
nelegālā migrācija imigrācija, emigrācija un iekšējā migrācija, nenoformējot dokumentus atbilstoši likumu prasībām.
miniatūrpoligons Imitācijas iekārta tanku, kājnieku kaujasmašīnu, prettanku vadāmo raķešu šaušanas un ugunsvadības apmācībai.
butaforija Imitēti priekšmeti (reklāmai, demonstrēšanai).
kontagiozais impetigo impetigo ar virspusējām pustulām un slāņainām dzeltenām krevelēm.
imūndepresīvs Imūndepresīvie līdzekļi - vielas, kas kavē limfoidālo šūnu dalīšanos, antivielu veidošanos un nomāc organisma imūnreakcijas; lieto pret alerģiskām reakcijām, autoimūnslimību ārstēšanā, audu nesaderības reakcijas novēršanai.
atrepsija Imunitāte pret inokulētām audzēja šūnām.
pasīvā imunitāte imunitāte, ko iegūst bērns ar mātes antivielām caur placentu vai kas iegūta, ievadot parenterāli gatavas antivielas.
autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu - process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
imūnmorfoloģija Imunoloģijas nozare par audiem un šūnām, kas piedalās organisma imunitātes reakcijās.
imunomorfoloģija Imunoloģijas nozare par audiem un šūnām, kas piedalās organisma imunitātes reakcijās.
imūnpatoloģija Imunoloģijas nozare, kas pētī cēloņus, kāpēc atsevišķos gadījumos, antigēnam reaģējot ar antivielām, organisma aizsargspējas nevis pastiprinās, bet pavājinās, apraksta šo gadījumu klīniskās pazīmes un dod norādījumus, kā no tiem izsargāties vai kā tos ārstēt.
Anāra Inari - apdzīvota vieta Somijā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, tās nosaukums sāmu valodā (_Anár_).
Anārjēvri Inari - ezers Somijā, Lapzemes ziemeļaustrumos (_Aanárjávri_), tā nosaukums sāmu valodā.
mounds Indiāņu cilšu (siū, irokezu u. c.) senlaikos taisītie zemes uzbērumi vai akmens mūrējumi, kas sastopami ASV Austrumu štatos; 1-30 m augstumā un garumā no dažiem simts metriem līdz vairākām jūdzēm.
borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss).
hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
kečvi Indiāņu tauta, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodām, ticīgie - katoļi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
šaktisms Indiešu augstākās dievietes Šakti kults, viena no trim galvenajām hinduisma formām.
Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920).
Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos.
čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
Mahābhārata Indiešu eposs, sanskritā rakstītās literatūras vecākais un nozīmīgākais darbs (ap 300. g. p. m. ē. - 300. g.); sastāv no 18 grāmatām jeb dziesmām; hinduisma svētie raksti.
Lakšmana Indiešu mitoloģijā - dievišķā varoņa Rāmas (Višnu septītās avatāras) brālis un draugs, kas palīdzēja Rāmam veikt daudzus varoņdarbus.
tretajuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc kritajugas, kas ildzis 1296000 gadu, kad pasauli pamazām piemeklējušas dažādas nelaimes, šajā laikā sākusies upurēšana dieviem.
prēti Indiešu mitoloģijā - mirušo cilvēku gari, kuri pēc cilvēka nāves vēl kādu laiku - no pāris nedēļām līdz pat gadam - uzturas dzīvo cilvēku vidū.
Ganešs Indiešu mitoloģijā - vadonis zemākām dievībām, kas pavada Šivu.
Šakuntala Indiešu mitoloģijā - vēdu gaišreģa Višvāmitras un nimfas Menakas meita; minēta eposā "Mahābhārata", pazīstamā indiešu 5. gs. dzejnieka Kālidāsas drāmas varone.
radžasa Indiešu mitoloģijā - viena no trijām gunām, kas ir kaislību, rosības un aktivitātes stāvoklis.
satva Indiešu mitoloģijā - viena no trijām gunām, kas ir līdzsvara, samērības un visa labā stāvoklis.
tamasa Indiešu mitoloģijā - viena no trijām gunām, kas ir nelaimes un vienaldzības stāvoklis.
mokša Indiešu reliģijā un filozofijā - dvēseles atbrīvošanās no empīriskās eksistences un ciklisko pārdzimšanu (reinkarnāciju) virknes (hinduismā); apskaidrība, pasaules realitātes jeb savas nerealitātes saskatīšana un atbrīvošanās no ciešanām kā vārti uz nirvānu (budismā).
birjani Indiešu virtuves ēdiens - rīsi, gatavoti ar garšvielām un cāli, jēru vai dārzeņiem; birjāni.
Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām.
strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs.
akonitīns Indīgs augs, kas aug uz stāvām klintīm.
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
gosāins Indijā apzīmējums cilvēkam, kas nodevies reliģiskām pārdomām.
antilope Indijas antilope - viena no antilopju apakšdzimtas sugām ("Antilope cervicapra"), tās dabīgais izplatības areāls aptver Indijas subkontinentu.
nopals Indijas augs, uz kura lapām dzīvo košenilla.
tadžs Indijas islāma arhitektūrā - Mekas virziena rādītāja nišas ("mihrab") apdare.
bandhani Indijas izcelsmes sietās batikas paveids, kurā audums tiek nosiets neskaitāmos sīkos mezglos, un krāsots vairākos piegājienos, kas kopā veido tēlainu rakstu.
nepieskaramie Indijas kastu sistēmā pie viszemākajam kastām piederošie iedzīvotāji - sociālekonomiski atpalikušo cilšu pārstāvji, kopienu vergi, "netīro" amatu pārstāvji.
antidesma Indijas koku ģints vilkpieņu dzimtā; tā no lūku šķiedrām vērpj dzijas, bet novārītas lapas ir pretinde čūsku kodumam.
kolarieši Indijas pirmiedzīvotāji, kas dzīvojuši tur jau pirms dravidu ienākšanas; tumšu ādas krāsu, biezām lūpām.
Damāna un Diu Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, sastāv no divām atsevišķām daļām, no kurām katra atrodas savā Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, administratīvais centrs — Damāna, platība — 112 kvadrātkilometru, 188000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas — gudžaratu, angļu.
sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
atmiņas atslēga indikators, kas saistīts ar vienu vai vairākiem atmiņas blokiem. Šo bloku izmantošanai nepieciešams, lai izpildāmajam uzdevumam būtu atbilstošā aizsargatslēga.
saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos.
netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību.
personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām; katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
dispozicionālā atribūcija indivīda rīcības cēloņa skaidrojums, pamatojoties uz viņa individualitātei raksturīgām īpašībām.
neatkarīga dzīve indivīda spēja būt atbildīgam par sevi un neatkarīgam no apkārtējo aprūpes, labklājības vai attiecībām.
izvairīšanās Indivīda tendence izvairīties no viņam nepieņemamām sekām vai darbības.
pārvarēšanas mehānismi indivīda uzvedības modeļi, kas tiek lietoti, lai pārvarētu problēmas, piemērotos apkārtējās vides spiedienam vai prasībām, neatmetot sākotnējos mērķus.
politiskā adaptācija indivīda vai grupas aktīva pielāgošanās sabiedriski politiskajai videi, sabiedrībā pieņemtajām politiskās uzvedības normām, likumiem un poltisko vērtību sistēmām.
adaptācija Indivīda vai sociālās grupas aktīva pielāgošanās sociālajām prasībām, morāles likumiem utt.
prosociāla uzvedība indivīda, organizācijas vai sociālo grupu rīcība, kura ir saskaņā ar sabiedrības kopējo labumu un kultūras normām; izpausmes veidi ir, piemēram, palīdzēšana, labdarība, ziedošana, brīvprātīgais darbs, ziedošanās, mierināšana, dalīšanās.
cebocefālis Indivīds ar iedzimtu kroplību: pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
paraprofesionālis Indivīds ar speciālām zināšanām un tehniska treniņa pieredzi, kas darbojas cieši kopā ar profesionāli viņa pārraudzībā.
androgīns Indivīds ar vīrišķām un sievišķām dzimumpazīmēm; divdzimumu.
atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā.
privātstunda Individuāla mācību nodarbība ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
emocionālais komforts individuāla personiskās uzmanības un mīlestības norma, kas nepieciešama emocionālo kontaktu vajadzības apmierināšanai, sākot no zīdaiņa vecuma, kad šī vajadzība ir primārā un galvenā, līdz dzīves beigām.
grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm.
aizsargtērps Individuālie aizsardzības līdzekļi, kas aizsargā ādu un apģērbu no indīgajām vielām, kā arī no citiem nevēlamiem faktoriem.
medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda.
FIT Individuāls ārvalstu ceļojums (angļu "foreign independent tour") - ceļojumu biroja organizēts ārvalstu ceļojums, kas izstrādāts, pamatojoties uz tūrista izteiktajām vēlmēm un prasībām, neiekļaujot gida pakalpojumus.
konkanu valoda indoāriešu valoda, kas pamatā izplatīta Indijas rietumu piekrastē pie Arābijas jūras, viena no 22 Indijas valsts valodām, kā arī Goa štata oficiālā valoda.
čigānu valoda indoāriešu valodu grupas valoda, radniecīga dažu Indijas ziemeļrietumu tautību valodām, no kurām tā atdalījās, visticamāk 5. gs., kad čigāni izceļoja.
satemvaloda indoeiropiešu saimes valoda, kurā indoeiropiešu pirmvalodas palatālie līdzskaņi _k_, _g_ pārveidojušies par līdzskaņiem _š_, _ž_ (latviešu valodā - s, z); baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām.
satemvalodas Indoeiropiešu valodu austrumu grupa (baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām).
latviešu valoda indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
latīņu valoda indoeiropiešu valodu saimes senitāļu valodu grupas valoda; līdz 4. gs. p. m. ē. lietota Latijā, 3. gs. p. m. ē. kļuvusi par Romas valsts valodu, vēlāk izplatījusies visā Apenīnu pussalā un līdz ar romiešu varu - visā Romas impērijā; 6.-8. gs., izveidojoties romāņu valodām, kā dzīva valoda beigusi eksistēt.
Indoķīna Indoķīnas pussalas austrumu daļa, kas no 19. gs. beigām līdz 1949. g. bija franču kolonijas, ietver Vjetnamu, Kambodžu un Laosu.
Papua Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua"), atrodas Jaungvinejas salas rietumu daļā, administratīvais centrs - Džajapura, platība - 421981 kvadrātkilometrs, 1994500 iedzīvotāju (2005. g.).
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums.
haiteks Industriālā stila atdarinājums interjeros u. c., kam raksturīgi ar modernām tehnoloģijām radīti materiāli, kā arī attiecīgi apdares paņēmieni un formas.
centrbēdzes spēks inerces spēka komponente, kas rotējošā atskaites sistēmā pielikta ķermenim rādiusa virzienā un vērsta projām no rotācijas ass.
modificētā vide inertās gāzes vai gāzu maisījuma slānis ap pārtikas produktu iesaiņojumā, lai zināmu laiku saglabātu dabisko produkta kvalitāti.
ideoplastija Inerts stāvoklis pilnīgā hipnozē, kad hipnotizētais uztver hipnotizētāja domas un paklausa tām.
infamia Infāmija.
malārija infekcijas slimība ar periodiskām drudža lēkmēm, kuru ierosinātājus _Plasmodium_ ģints vienšūņus – malārijas plazmodijus – pārnēsā malārijas odi (_Anopheles_).
rinīts infekcijas slimība, kam raksturīgs deguna gļotādas iekaisums; specifiskas tās formas ir putniem, cūkām, trušiem un zirgiem.
venēriskās slimības infekcijas slimības, ar kurām saslimst galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
antroponozes Infekcijas slimības, ar kurām slimo tikai cilvēks.
ķīmijterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimības ierosinātājiem.
ķīmijiedarbība Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
imunoterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar vakcīnām, specifiskiem gamma globulīniem.
bakterīds Infekciozi alerģiski ādas izsitumi, galvenokārt uz rokām un kājām.
pulikācija Infestācija ar blusām; blusainība.
cerkomonioze Infestācija ar cerkomonām.
gongilonematoze Infestācija ar gongilonēmām.
poliinfekcija Inficēšanās ar vairākām mikroorganismu sugām.
evolūciju infografika infografika parāda kādas parādības attīstīšanās posmus, uzsvars tiek likts uz vēsturiskajām izmaiņām, ietekmi uz mūsdienām, utt.
telpiskie dati informācija par apvidus objektu novietojumu un izmēriem, kā arī par objektu savstarpējām attiecībām.
ģenētiskā informācija informācija par organismu veidojošo vielu uzbūvi, funkcijām un dzīvības procesu regulāciju.
individuālie statistiskie dati informācija par privātpersonām vai valsts institūcijām, kuru Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts institūcija, kas nodarbojas ar valsts statistiku, statistiskiem nolūkiem saņem tieši no respondentiem vai reģistriem, datubāzēm vai citiem avotiem.
efemerīdas informācija par radionavigācijas satelītu sistēmas stāvokli, orbītu novirzi, mērījumu kļūdām un citiem parametriem.
izlūkinformācija Informācija, kas attiecas uz naidīgām (potenciāli naidīgām) valstīm, to bruņotajiem spēkiem vai to elementiem, kā arī operāciju (iespējamo operāciju) rajonu.
šķirošana Informācijas apstrādes procedūra, kurā tiek veikta ziņojumu pārkārtošana pēc vienas vai vairākām pazīmēm.
norāde Informācijas avots (par faktu, priekšmetu), arī (kā) pazīme (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
ģimeņu aptaujas informācijas iegūšana par ģimeņu dzīves apstākļiem, to izmaiņām, attieksmi un zināšanām par dažādiem jautājumiem.
gaismas avīze informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
elektroniskā publicēšana informācijas izplatīšana, izmantojot elektronisku vidi, piemēram, sakaru tīklus vai lasāmatmiņas kompaktdiskus.
elektrosakari informācijas pārraide ar elektriskiem vai optiskiem signāliem pa sakaru līnijām un kanāliem vai ēteru.
telesakari Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību; telekomunikācijas.
telekomunikācija Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību.
ātrdarbīga abonenta ciparlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no protokolu kopas _xDSL_ protokoliem, nodrošina ātru datu pārraidi pa parastām telefona līnijām, izmantojot attiecīgi divus vai trīs vīto vadu pārus.
datu kanāls informācijas pārraides trakts, kuru izmanto datu pārsūtīšanai starp datu apstrādes sistēmām vai to daļām.
izohronais režīms informācijas pārsūtīšanas metode, kas nodrošina tās piegādi saņēmējam ar zināmiem ierobežojumiem laikā, piemēram, multivides sistēmas šis režīms nodrošina tik ātru datu piegādi, cik ātri tie tiek attēloti displeja ekrānā, kā audioinformācijas sinhronizēšanu ar videoinformāciju.
produkta datu pārvaldība informācijas sistēma izstrādājuma veidošanai, sākot no izstrādājuma uzsākšanas brīža līdz tā izveidošanai un uzturēšanai. Šī sistēma apstrādā datus, kas nepieciešami visām attīstības fāzēm, - tajā ietverti plāni, ģeometriski modeļi, attēli, programmas, kā arī visi attiecīgā projekta dati, dažādas piezīmes un dokumenti.
kiberdrošība informācijas tehnoloģiju sistēmu īpašība, kam jānodrošina to uzticamība, pieejamība un integritāte, arī darbs ar tām; arī informācijas drošība.
vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
infografika Informatīva ilustrācija, kas veidota ar vārdu un attēlu elementu kombinācijām.
iepazīšanās dienests informatīvās vai citas palīdzības sniegšana personām, kuras vēlas nodibināt partnerattiecības vai arī meklē laulības partneri.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
rādītājs Informatīvs saraksts (piemēram, grāmatā, rakstā).
trauksmes celšana informēšana par nelegālām, bīstamām, izšķērdīgām, ļaunprātīgām darbībām organizācijā vai iestādē, kas ir pretrunā tās deklarētajiem mērķiem un politikai, kā arī ir neētiskas un nodara kaitējumu trešajām pusēm.
anonsēt Informēt par gaidāmiem (parasti kultūras) pasākumiem; izsludināt.
jūras balss infraskaņa, kas rodas stiprā vējā jūras virspusē, veidojoties vēja virpuļiem aiz viļņu mugurām.
URBAN Iniciatīva par pilsētu teritorijām.
pašiniciatīva Iniciatīva, ko kāds izraisa pats savām darbībām; arī pašierosme.
Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem.
dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.
norēķinu aģents institūcija, kas iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam atver norēķinu kontus norēķiniem par sistēmā apstrādātajiem pārveduma rīkojumiem un, ja nepieciešams, minētajām iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam var izsniegt kredītu norēķiniem.
sociālās rehabilitācijas centrs institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju.
zarošanās instrukcija instrukcija, kas nosaka nākošās alternatīvās izpildāmās instrukcijas adresi.
komanda instrukcija, kas pārveidota datorā tieši izpildāmā formā.
netiešā instrukcija instrukcija, kas satur izpildāmās operācijas operanda netiešo adresi.
aritmētiskā instrukcija instrukcija, saskaņā ar kuru dators izpilda vienu no aritmētiskajām operācijām.
instrukcijas kods instrukcijas vārda daļa, kas satur informāciju par izpildāmo operāciju.
dokumentācija instrukcijas, specifikācijas, darbības apraksti, rokasgrāmatas un citi dokumenti, kas parasti ietilpst programmatūras vai aparatūras komplektā; tā var būt noformēta tekstuālā un elektroniskā formā.
cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību.
aparātprogrammatūra Instrukciju un ar to saistīto datu sakārtota kopa, ko glabā funkcionāli neatkarīgi no galvenās krātuves, parasti lasāmatmiņā.
asināšana Instrumenta izgatavošanas beigu operācija (slīpēšana un lepēšana), kurā veido instrumenta griezējasmens optimālo formu un virsmu un griezējšķautņu gludumu; ekspluatācijā nolietota instrumenta griešanas spēju atjaunināšana; asina ar universālām un speciālām asināšanas mašīnām.
kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri, parasti fantāzija par skaņdarba galvenajām tēmām).
mikroviļņu nosēšanās sistēma instrumentālā nosēšanās sistēma, kurā izmanto mikroviļņus un standartveida virzienantenas; šādai. sistēmai ir lielāka precizitāte nekā metru viļņu instrumentālās nosēšanās sistēmām, un tajā ir iespēja izvēlēties gaisakuģim optimālo nosēšanās trajektoriju.
oktets Instrumentāls skaņdarbs astoņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs astoņām balsīm; ansamblis, kura sastāva ir astoņi izpildītāji.
kvartets Instrumentāls skaņdarbs četriem instrumentiem, vokāls skaņdarbs četrām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
pasakaļa Instrumentāls skaņdarbs lēnā trīsdaļīgā taktsmērā, kas sastāv no variācijām ar pastāvīgi atkārtotu tēmu basā.
kvintets Instrumentāls skaņdarbs pieciem instrumentiem, vokāls skaņdarbs piecām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
septets Instrumentāls skaņdarbs septiņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs septiņām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
sekstets instrumentāls skaņdarbs sešiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs sešām balsīm.
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
gastrofibroskops Instruments ar optiskajām šķiedrām; lieto kuņģa gļotādas apskatei.
cauruļatslēga Instruments ar robotiem tērauda žokļiem un pārstādāmu satvēriena platumu.
direktoskops Instruments balsenes un elpvada augšdaļas tiešai apskatei bez spoguļiem vai optiskām sistēmām.
kombinētās knaibles instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai.
atmiņas integrālā mikroshēma integrālā mikroshēma, kas īslaicīgi (brīvpieejas atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus.
uzņēmuma resursu plānošana integrēta informācijas sistēmas veidošana, lai apkalpotu visas uzņēmuma nodaļas; tajā ietilpst ražošanas procesa programmatūra, ievades secība, ienākumu un izdevumu konti, virsgrāmata, pirkumi, transporta saimniecība, noliktavu saimniecība un cilvēku resursi.
atmiņas mikroshēma integrētā shēma, kas īslaicīgi (brīvpiekļuves atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus.
pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni.
ekoloģiskā kompetence integrēts zināšanu, prasmju un attieksmju kopums par indivīda, sabiedrības un vides (kā sociālās, tā dabas vides) mijiedarbību, ekoloģisko sistēmu struktūru un to kopsakarībām.
idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM.
piesātinājums Intensitāte (parasti jūtām).
uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.); arī uzplūdums (2).
atplūdi Intensitātes mazināšanās (jūtām).
sazaļot Intensīvi attīstīties (parasti par parādībām sabiedrībā).
sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
mizāt Intensīvi noritēt (piemēram, par parādībām dabā).
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām.
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
eritromelalģija Intensīvs locekļu sārtums, kas sākas no plaukstām un pēdām un lēnām iet tālāk; saistīts ar neiralģiskām sāpēm un trofiskiem traucējumiem.
sparīgs Intensīvs, arī straujš (par parādībām dabā).
dzīvs Intensīvs, spēcīgs, aktīvs (par psihiskām norisēm).
regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu.
ietekmētājgrupa Interešu grupa jeb lobijs - apvienība, kas izdara spiedienu uz valdību vai partijām, lai nodrošinātu savām interesēm labvēlīgus likumus un rīcību.
konflikta atrisināšana interešu pretrunu samazināšana vai likvidēšana starp indivīdiem vai sociālajām grupām, kad zūd interešu sadursmes cēlonis; visbiežāk izpaužas kompromisu atrašanā un pieņemšanā, saskaņas panākšanā, bet reizēm vienas puses pilnīgā kapitulācijā.
koincidence Interferences mērs, kuru zināmam hromosomas rajonam aprēķina, attiecinot faktisko divkāršo krustmiju biežumu pret sagaidāmmo, ja katra krustmija neatkarīgi sita no citas.
pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju.
tonis Intervāls starp divām skaņām skaņurindā - 2 pustoņi.
prīma intervāls starp divām vienas un tās pašas pakāpes skaņām.
intersistole Intervāls starp priekškambara sistoles beigām un kambara sistoles sākumu.
oligomenoreja Intervālu pagarināšanās starp menstruācijām.
hipervitaminoze Intoksikācija no pārmērīgi lielām viena vai vairāku vitamīnu (gk. A vai D vitamīna) devām.
intonare Intonēt, saskaņot, ieskaņot, skaņot instrumentu, arī mīkstināt un izlīdzināt klavieru āmuriņu piesitienu stīgām.
neirodzimumzīme Intradermāla dzimumzīme, kuras šūnām ir nervu šūnām līdzīga struktūra; var atgādināt neirofibromu vai lielu, matainu pigmentētu dzimumzīmi.
angiektīds Intradermāls mezglveida vēnu paplašinājums, kas veidojas no vēnulām; konstatējams grūtnieču kāju ādā kā sāpīgi ādas pacēlumi.
pēc izjūtas intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
gruntsmācība Inženierģeoloģijas nozare par grunšu sastāvu, uzbūvi un īpašībām.
tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
bioloģiskie cimdi īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības.
penitenciārijs Īpaša ASV cietumu sistēma, kur spaidu darbi apvienoti ar lūgšanām un dievkalpojumiem.
maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
krājgrāmatiņa Īpaša grāmatiņa sīko noguldījumu iemaksu un izmaksu ierakstiem, krājkasē noguldīto līdzekļu uzskaitei.
ielīme Īpaša ielīmēta lapa (grāmatā, žurnālā).
nabaglāde Īpaša lāde, kase, kur glabājas nespējnieku vajadzībām paredzētā nauda.
fizikālais lauks īpaša matērijas forma, kuru iedomājas kā fizikālu sistēmu ar bezgalīgi daudzām brīvības pakāpēm.
nabagu lāde īpaša pagasta pašvaldības kase, kuras ienākumus (ko ieguva no dažādām soda naudām) izlietoja pagasta nespējnieku uzturēšanai.
badapanna Īpaša panna (līdzīga vafeļu pannai) pankūku cepšanai ar maz taukvielām.
karabīnāķis Īpaša sakabināšanas ierīce - āķis ar atsperi, kas ir momentāni iekabināms, bet atbrīvojas, atbīdot speciālu aizturi.
izolētā sliežu salaidne īpaša sliežu saladne, kas neļauj strāvai plūst no vienas sliedes uz otru; ierīko ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa iecirkņos uz blokiecirkņu robežām.
curiae Īpaša veida pamata organizācijas, no kurām sastāvēja senā romiešu komūna.
krijs Īpaša veida tītavas, uz kurām uztin audekla velkiem domātos pavedienus.
lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
rēzus īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām
mensurālmūzika Īpašām zīmēm rakstīta mūzika 12.-16. gs., kas fiksē skaņu augstumu un relatīvo ilgumu; menzurālā notācija.
precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes.
mira Īpašas formas zīme, kas novietota zināmā attālumā astronomisko instrumentu virzienu noteikšanai.
atbrīvotājfaktori Īpašas hipotalāma vielas, kas kontrolē hipofīzes hormonu izdalīšanos, kas regulē dzimumhormonu sekrēciju.
vaļu medību kuģis īpašas konstrukcijas kuģis, kas aprīkots ar speciālām iekārtām vaļu medībām.
karabīne Īpašas konstrukcijas sprādze (piemēram, rodeļkamanām saišu galu piestiprināšanai).
snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, šaujot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm.
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem.
preference Īpaši atvieglota muitas nodeva, ko valsts noteic no citas valsts (vai valstu grupas) ievedamām atsevišķām (vai visām) precēm.
lidosta īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti.
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta.
slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
hidatodas Īpaši lapām pazīstamie atdalīšanas (sekrēcijas) orgāni ūdens atdalīšanai šķidrā, pilienu veidā (gutācija).
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautas skaitīšana.
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos.
mezgls īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām); stieņu savienojuma vieta kopnē, kā arī spēku redukcijas vietas galīgajos elementos.
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
akrobātiskais lidojums īpaši veikti gaisakuģa manevri ar ātru telpiskā stāvokļa maiņu, neparastu telpisko stāvokli un neparastām ātruma izmaiņām.
panhromija Īpašība krāsoties ar dažādām krāsvielām.
lepnums Īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu.
spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4).
spraudņsaderīgs Īpašība, kas piemīt iekārtām ar vienādu spraudņu konstrukciju un kas ļauj tās savstarpēji apmainīt neatkarīgi no šo iekārtu iekšējās funkcionēšanas īpatnībām.
kontaktsaderīgs Īpašība, kas piemīt mikroshēmām vai citiem elektronikas komponentiem ar vienādu kontaktkājiņu skaitu un izvietojumu un kas nodrošina iespēju tās apmainīt ar citām mikroshēmām vai komponentiem, kuru iekšējās shēmas var būt atšķirīgas, bet izpildāmās funkcijas ekvivalentas.
aizsardzības- Īpašība, kas raksturīga darbībām, ko veic, lai izturētu pretinieka uzbrukumu vai atsistu to.
salāgojamība Īpašība, kas raksturīga skaitļotāju saimei ar vienādām perifēriskajām ierīcēm un vienādu programmnodrošinājumu.
atomitāte Īpašība, kas raksturo kolektīvi lietojamā resursa dalāmības pakāpi.
mērīšanas precizitāte īpašība, kas raksturo mērījuma rezultāta tuvinājumu mērāmā lieluma īstajai vērtībai.
pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
noteiktā galotne īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, uz kuru attiecas īpašības vārds, ir zināms, pazīstams vai tekstā ir jau iepriekš minēts.
ģeotelpisks Īpašības vārds, ar ko apzīmē objektu, kura atrašanās vietu nosaka, atsaucoties uz Zemes virsmas koordinātām.
kādības īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes.
aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem).
elektriskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi elektriskajā laukā (elektrovadāmība, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, elektriskā izturība).
ķīmiskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi mijiedarbībā ar citām vielām un faktoriem.
darbība Īpašību izpausme (vielām, fizikālām vai ķīmiskām parādībām).
nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos.
tautas identitāte īpašību, īpatnību kopums, ar ko konkrēta tauta atšķiras no pārējām.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē.
svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
apvalks Īpašs aizsargs, futrālis (tehniskām ierīcēm, darba rīkiem, instrumentiem u. tml.).
velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai.
šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām.
izoritmija Īpašs kompozīcijas veids, kur formveide balstās uz precīzi atkārtotām ritma figūrām.
vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama).
knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos.
eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
grifs īpašs uzraksts uz dokumentiem un grāmatām (piemēram, iestādes grifs, grifs "slepeni"); zīmogs ar parakstu; paraksta, uzraksta nospiedums uz dokumenta.
derelikcija Īpašuma atmešana, tīša atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz kādu citu personu.
rekvizīcija Īpašuma atsavināšana valsts vajadzībām pret atlīdzību vai parādzīmi; rekvizēšana.
leģitimitāte Īpašuma, prasības, stāvokļa vai varas likumīgums, it īpaši monarha tiesība ieņemt savu senču troni; valsts varas likumīgums pēc starptautiskajām tiesībām vai sabiedrības attieksmes.
privātīpašums īpašums (uzņēmums, banka, nams u. c.), kas pieder fiziskām vai juridiskām personām un ko tās pārvalda pašas, pie tam valsts veic šāda privātā sektora minimālu pārraudzību un kontroli.
pekūnija Īpašums, manta, nauda Senajā Romā; sākotnēji tiesības uz ganāmpulku, vēlāk soda nauda, nauda vispār, beidzot jebkurš īpašums.
purkatas Īpašums, mantas, krāmi.
friktopātija Īpatnēja drebuļu sajūta, ko izraisa anestēzijas zonu kairinājums histēriskām personām.
miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes.
idioloģisms Īpatnēja un neparasta izruna, raksturīga dažām psihiskām slimībām.
pseidoloģija Īpatnējs melošanas veids ar fantāzijām, ko piekopj atsevišķi psihopāti, sevišķi histēriska rakstura personas.
aloheteroploīds Īpatnis ar vienu vai vairākām citas sugas papildhromosomām.
kompaunds Īpatnis, kas ir heterozigotisks pēc viena lokusa divām mutantām alēlēm.
atpakaļējs spēks ir Krimināllikumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi ir labvēlīgs personai
apredzīgs Ir pārskatāms.
Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju.
devas Irānas folklorā - spalvām klāti milzīgi radījumi ar asiem nagiem un baismām sejām, tie dzīvo kalnu aizās un sargā dārgumus, neieredz cilvēkus un ir stipri, nežēlīgi un ļauni.
Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis.
Teherāna Irānas Islāma Republikas galvaspilsēta (persiešu: تهران, Tehrān), ostāna centrs, atrodas Elbursa kalnu priekškalnēs (Demāvenda piekājē 1100-1300 m virs jūras līmeņa), 7,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
IRR Irānas riāls; Irānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - dinārs, praktiski netiek lietota.
sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati).
Spandarmata irāņu mitoloģijā - apstrādātas zemes dieviete, dzīvības devēja, reliģiskās tikumības personifikācija, viena no Ameša Spentas dievībām; Spenta Armaiti.
Veretragna Irāņu mitoloģijā - kara un uzvaras dievs, kas spēj pārvērsties par dažādām dzīvām būtnēm.
Vohu Mana irāņu mitoloģijā - pēc augstākā dieva Ahuramazdas nākamais no septiņām Ameša Spentas dievībām, kas personificē taisnīgo domu.
Frangrasians Irāņu mitoloģijā - un "Avestā" Turānas valdnieks, turāniešu ciltstēva Tura atvase, Irānas valdnieku nesamierināms ienaidnieks; Afrāsijābs.
Haurvatāts Irāņu mitoloģijā - viena no Ameša Spentas dievībām, kuras radījis augstākais dievs Ahuramazda.
Spenta Armaiti irāņu mitoloģijā - viena no Armeša Spentas dievībām, gars - zemes aizgādne un uzticības - dievticības personifikācija, reliģiskās tikumības iemiesojums.
Ameretāts Irāņu mitoloģijā - viens no septiņiem gaismas gariem, visu augu sargs un aizgādnis, arī ganāmpulku aizgādnis un rūpējas par to auglību.
Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
Sāma Irāņu mitoloģijā un eposā - Sāmīdu dinastijas ciltstēvs, Jimas pēctecis, dēvu un briesmoņu uzvarētājs, kas gatavo galīgo labā uzvaru pār ļauno.
irbine Irbene - divdīgļlapju koks vai krūmājs ar lēveraini dalītām lapām, baltiem čemurveida ziediem un sarkanām ogām.
regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
Olstera Īrijas province, aptver 9 grāfistes, no kurām 6 veido Ziemeļīriju, bet 3 ietilpst Īrijas sastāvā; nosaukums bieži tiek lietots, attiecinot to tikai uz Ziemeļīriju.
piespiedu izlikšana īrnieka vai nomnieka izlikšana no telpām tiesas ceļā, ja viņam jāizvācas, bet viņš atsakās to darīt.
pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
pairt Irot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko); paairēt (3).
jukt ārā (arī laukā) Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
Lalderaldera Īru balāde par katoļu lauku jauniešu dēkām, caur Dublinu dodoties uz Liverpūli.
Donns Īru mirušo dievs, kurš dzīvo klinšainā salā Īrijas dienvidrietumu piekrastē; vētru un kuģu katastrofu dievs, kā arī lopu un ganāmpulku aizstāvis.
Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri.
IS IS elementi - visvienkāršākie transportējamie elementi, kas samērā viegli izšķeļas no genoma un var tikt pārnesti uz citām genoma vietām, izraisot mutācijas un gēnu transpozīcijas (pārvietošanos).
sāknēšanas programma īsa programma, kas pastāvīgi glabājas datora energoneatkarīgajā atmiņā un kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas operatīvajā atmiņā izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu (piemēram, operētājsistēmu) vai tās ielādes programmu.
encheiridijs Īsa rokasgrāmata kādā nozarē.
lemantārs Īsa ticības mācības grāmata.
strupumi Īsa, mazvērtīga vilna, kas nocirpta aitai no kājām, pavēderes.
štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
linters Īsas kokvilnas šķiedriņas, kas palikušas pie kokvilnas sēklām pēc attīrīšanas mašīnā (džinā).
sukšņi Īsi lini ar daudz galviņām.
anotēt Īsi raksturot (grāmatu, sacerējumu).
stakato Īsi, aprauti, ar pārtraukumu (starp skaņām).
strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām.
bīgls Īskājains medību dzinējsuns zaķu un savvaļas trušu medībām, ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; visbiežāk balti melni brūni plankumots; attiecīgā suņu šķirne (izveidota Anglijā).
impulsstarojums Īslaicīga viļņu grupu (impulsu) izstarošana ar ievērojami lielākiem laika intervāliem starp tām nekā katra impulsa ilgums.
psiholepsija Īslaicīga, pēkšņa psihiska depresija; vērojama psihopātiskām personībām.
pārpērslāt Īslaicīgi snigt ar mazām pārslām.
refrakcija Īslaicīgs kairināmības zudums.
starpkonts Īslaicīgs konts grāmatvedības iegrāmatojuma atspoguļošanai; pēc šādiem kontiem iegūtais saldo tiek izmantots korespondēšanai ar citiem kompānijas grāmatvedības bilances kontiem; nekumulatīvs konts.
šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
lemšana Īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu.
džanna Islāmā - apzīmējums paradīzei.
mahdī Islāmā - mesija, glābējs, Dieva sūtnis, kas ieradīsies un nodibinās vienlīdzības un taisnības valsti.
azāns Islāmā aicinājums uz lūgšanu, ko pavēsta muedzins no minareta.
livans Islāma arhitektūrā bieži lietots halles veids.
mukarna Islāma arhitektūrā, īpatna nišveidīga forma, kas pārvada no šķautnes uz plakni vai otrādi.
harams Islāma Austrumos - svēts, aizliegts apgabals vai iecirknis.
fatva Islāmā autoritatīvs paziņojums vai spriedums (piemēram, nāves spriedums).
rasuls Islāma dibinātāja pravieša Muhameda tituls, kas viņu atšķir no visiem citiem praviešiem un apzīmē viņa Dievišķo Misiju īstenās ticības sludināšanā.
šeihs Islāma garīdznieks, teologs, tiesībnieks.
muedzins islāma kulta kalpotājs, kas aicina uz lūgšanu.
širks Islāmā lielākais grēks, sevis pielīdzināšana Dievam.
izmaelīti islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti.
tabligs Islāma misionāru kustība, kas izvērsusies pēc 1945. gada un cenšas islāmiskās atjaunotnes un reformu idejas novadīt līdz mazizglītotajiem.
Hauva Islāma mitoloģijā - Ādama sieva, atbilst Bībeles Ievai.
Aklima Islāma mitoloģijā - Ādama un Hauvas meita, Kābīla (Kaina) dvīņumāsa, kuru Kābīls ļoti mīlēja, bet Ādams bija nolēmis atdot viņu par sievu Hābīlam (Ābelam).
Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
Dadžāls Islāma mitoloģijā - cilvēku kārdinātājs, kas parādīsies neilgi pirms pasaules gala.
Suleimāns Islāma mitoloģijā - Daūda dēls; atbilst Bībeles Zālamanam.
Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža.
Ibrāhīms Islāma mitoloģijā - ebrejiem un arābiem kopīgs ciltstēvs, kuram atbilst Bībeles Abrahāms.
Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
malāiki Islāma mitoloģijā - eņģeļi, kurus Allāhs radījis kā sūtņus starp Allāhu un praviešiem, cilvēkiem, tie sargā debesis no džinniem un šaitāniem, vēro visas cilvēku darbības un tās pieraksta, nopratina cilvēkus kapā un soda neticīgos.
Isrāfīls Islāma mitoloģijā - erceņģelis, kas ar taures skaņām vēstī par pastarās tiesas atnākšanu, viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem.
Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā.
džinni Islāma mitoloģijā - fantastiskas būtnes, gari, kuriem piemīt saprāts un kuri spēj pieņemt jebkuru izskatu, kā arī izpildīt jebkuru darbu.
Lukmans Islāma mitoloģijā - gudrais, kurš pirmsislāma arābu kultūrā bijis pazīstams kā kultūras varonis, kas nodzīvojis ārkārtīgi ilgu mūžu.
Ishāks Islāma mitoloģijā - Ibrāhīma (Abrahāma) dēls, atbilst Bībeles Īzākam, Korānā dēvēts par pravieti.
Ismaīls Islāma mitoloģijā - Ibrāhīma (Abrahāma) dēls, Korānā dēvēts par pravieti un Allāha sūtni.
Marjama Islāma mitoloģijā - Īsas māte, atbilst Bībeles Marijai.
Zakārija islāma mitoloģijā - Jahjas tēvs, kurš Korānā tiek uzskatīts par pravieti.
Dadžžāls Islāma mitoloģijā - kārdinātājs, viltus mesija, musulmaņu antikrists.
Hārūts un Mārūts islāma mitoloģijā - kritušie eņģeļi.
Firauns islāma mitoloģijā - ķēniņš, kura laikā dzīvoja un darbojās Mūsa (Mozus).
amālīki islāma mitoloģijā - leģendāra sena tauta vai etniska grupa, kas iespējams, dzīvojusi Arābijas pussalā, Sīrijas un Palestīnas teritorijā.
Kahtāns islāma mitoloģijā - leģendārs sencis - visu dienvidarābu cilšu eponīms, pretstats Adnānam - ziemeļarābu cilšu sencim, dažkārt tiek identificēts ar Vecās derības Joktānu.
šaitāns islāma mitoloģijā - ļaunais gars, sātans.
gūlas Islāma mitoloģijā - ļauni sieviešu kārtas džinni, kas mainīja savu izskatu, ievilināja cilvēkus vientuļās vietās, nogalināja un aprija.
Džālūts islāma mitoloģijā - mītiska persona, kas atbilst Bībeles Goliātam, bet musulmaņu tradīcijā viņa nozīmīgums ir palielināts, uz viņu attiecinātas arī vairākas epizodes, kas saistītas ar izraēliešu kariem ar filistiešiem un midiāniešiem.
Asja Islāma mitoloģijā - Mozus laikā Ēģiptē valdošā faraona sieva.
Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām.
isra Islāma mitoloģijā - Muhameda nakts ceļojums uz Jeruzālemi ar spārnoto dzīvnieku Burāku.
Hārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) brālis un Allāha sūtīts palīgs, atbilst Bībeles Āronam.
Kārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) ienaidnieks un apspiedējs, kuru uzskatīja par alķīmijas pamatlicēju.
Imrāns islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, kaut arī vairākas detaļas atšķiras.
Imrāms Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, lai gan vairākas detaļas viņa dzīvesstāstā ir atšķirīgas no Bībeles.
Akrats Islāma mitoloģijā - mūžīgā dzīvošana, kas paredzēta tikai vīriešiem, lai gan musulmaņu paradīzē sievietēm atvēlēta hūriju loma.
Hadirs Islāma mitoloģijā - mūžīgi dzīvais pravietis, jūrasbraucēju aizgādnis, ceļinieku aizstāvis, kā arī laimes un bagātības devējs.
Abūjabja Islāma mitoloģijā - nāves eņģelis, kas nošķir dvēseli no ķermeņa.
Izraīls Islāma mitoloģijā - nāves eņģelis, viens no četriem erceņģeļiem, kuram ir kosmiski izmēri un 4000 spārnu, ķermenis klāts ar dzīvām acīm un mēlēm.
Mādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Jādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs).
Jādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Mādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs).
Alī Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda brālēns un viņa meitas Fātimas vīrs; dēvu un pūķu uzvarētājs.
mirādžs Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda ceļojums uz debesīm.
Daūds Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Dāvidam, Korānā dēvēts par Allāha vietnieku, tika uzskatīts par metālapstrādes amatu aizgādni.
Jahja Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jānim Kristītājam.
Jakūbs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēkabam, bet Korānā par viņu ir vairāki nostāsti, kas nav sastopami Bībelē.
Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem.
Mūsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Mozum, pēc Korāna Muhameda priekštecis, kas māca to pašu, ko Muhameds.
Nūhs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Noasam.
Hūds Islāma mitoloģijā - pravietis, kas cēlies no leģendāras milžu tautas Hadramautas ielejā Dienvidjemenā.
Sālihs islāma mitoloģijā - pravietis, ko Allāhs sūtīja pie samūdu tautas ar pamācībām.
Jūsufs Islāma mitoloģijā - pravietis, taisnā ceļa zinātājs, atbilst Bībeles Jāzepam.
Idrīss Islāma mitoloģijā - pravietis, viens no nemirstīgajiem, kuram piedēvētas pārdabiskas spējas un zināšanas un kurš tāpēc kļuvis par cilvēku kultūras un civilizācijas radītāju.
iblīss Islāma mitoloģijā - sātans, ko sauc arī par šaitānu.
ifrīti Islāma mitoloģijā - sevišķi viltīgi un spēcīgi džinni, kas radīti no dūmiem un mīt pazemē vai pamestu māju drupās.
Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi.
jādžūdžs un mādžūdžs islāma mitoloģijā - tautas, kas dzīvo tālu austrumos un kas pasaulē izplata nešķīstību, atbilst Bībeles Gogam un Magogam.
Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi.
Hidrs Islāma mitoloģijā - tēls, kas apvienojis sevī daudzu pirmsislāma mītu sižetus, Korāna komentētāji min, ka viņš palīdzējis Mūsam (Mozum) veikt viņa ceļojumus.
Lūts Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībelas Latam.
Hizkils Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Ecēhiēlam (Ecekiēlam).
Iljāss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Elijam, svātlaimīgais un Allāha sūtnis, nemirstīgais, Korānā dēvēts par pravieti.
Jūnuss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jonam, Korānā tiek uzskatīts par pravieti.
Jūša ibn Nūns islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jozuam Nūna dēlam - Mozus radiniekam un pavadonim.
Tālūts Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles ķēniņam Zaulam (Saulam).
Zulkifls islāma mitoloģijā - tēls, kas Korāna tekstos minēts līdzās praviešiem Ismaīlam un Idrīsam; komentētāji identificēja ar Jesaju, Ecekiēlu u. c. Bībeles praviešiem.
mehdī islāma mitoloģijā - ticības atjaunotājs pastarās tiesas priekšvakarā, sava veida mesija, kas radīsies pāris gadu pirms pastarās tiesas.
tasmi islāma mitoloģijā - viena no Arābijas pamatciltīm, kas gāja bojā savstarpējā cīņā ar džadisu cilti.
samūdi islāma mitoloģijā - viena no izzudušām Arābijas pamattautām, kas dzīvoja pārticīgi un nenovērtēja Allāha žēlastību pret viņiem un sava grēcīguma dēl tika iznīcināti.
Allāhs Islāma mitoloģijā - vienīgais dievs, kas ir identisks ar jūdaistu un kristiešu dievu.
Hābīls Islāma mitoloģijā - viens no Ādama dēliem, kas atbilst Bībeles Ābelam.
Kābīls Islāma mitoloģijā - viens no Ādama dēliem, kas atbilst Bībeles Kainam.
Mikaīls Islāma mitoloģijā - viens no Allāham tuvākajiem eņģeļiem, Bībeles eņģeļa Mihaēla līdzinieks.
Mīkāls islāma mitoloģijā - viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem, kurš atbilst Bībeles erceņģelis Miķelis.
Džibrīls Islāma mitoloģijā - viens no četriem erceņģeļiem, vistuvākais Allāham, kas nogādā Allāha pavēles praviešiem un atklāj tiem viņa gribu, atbilst Bībeles Gabriēlam.
Nakīrs Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Munkars), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
Munkars Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Nakīrs), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
Asmags Islāma mitoloģijā - viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem dēmoniem, strīdu un un nesaskaņu dievs, viens no ļaunākajiem dēmoniem.
džāhilīja Islāma mitoloģijā un reliģijā - laiks, pirms Muhameds piedzīvoja savu atklāsmi un Allāhs viņam atklāja Korānu.
Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā.
mimbars Islāma mošejās paaugstināta vieta sprediķotājam.
Azraīls Islāmā nāves eņģelis, viens no četriem Allāham tuvākajiem enģeļiem līdzās Džabraīlam, Mīkālam un Isrāfīlam.
zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības.
halālpārtika Islāma noteikumiem atbilstoša pārtika.
musulmanis Islāma piekritējs, islāmticīgais; muhamedānis.
muhamedānis Islāma piekritējs; musulmanis.
islāmticīgais Islāma reliģijas piekritējs; musulmanis.
džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā.
vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms.
namazs Islāma rituāls, obligātas pieckārtējas ikdienas lūgšanas.
jezīdi Islāma sekta, kas veidojusies no šeiha Adi ibn Musafira - sūfiju svētā (12. gs.) - mācekļiem.
kalāma Islāma sholastiskā teoloģija, par pamatlicēju tiek uzskatīts 10. gs. sāk. teologs Ašarī; islāma tradicionālās teoloģijas teorētiķi šo mācību uzskata par novirzīšanos no islāma teoloģijas.
Korāns Islāma svētie raksti, reliģiski dogmatisku, mitoloģisku un juridisku tekstu krājums.
sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
nabī Islāma termins, nosaukums cilvēkam, kas sludina Allāha vārdā.
Ādams Islāma ticībā - Dieva vietnieks uz zemes.
mameluks Islāma ticībā audzināts vergs; padevīgs kalps.
īmān Islāma ticības mācība.
džuma Islāma ticīgo pulcēšanās sprediķim un kopīgai lūgšanai piektdienas pusdienlaikā; piektdienas lūgšana.
mekheme Islāma tiesa.
mehkeme Islāma tiesas.
fakihs Islāma tiesību zinātājs, skolotājs.
šariats Islāma tiesisko, sadzīves un reliģisko normu kopums, kam pamatā ir korānā iekļautie likumi.
imāns Islāma valodās apzīmējums ticībai, sevišķi īstai ticībai, islāmam.
Mogoli Islāma valsts valdnieki Indijā (1526.-1858. g.).
ahmadisti Islāma virziena ahmadīija piekritēji.
ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem.
šerīfs Islāma zemēs - Muhameda pēcteča tituls; persona, kam ir šāds tituls.
mohatra Islāma zemēs pazīstams pirkuma līgums, atvietojot aizdevuma līgumu ar nolūku apiet augļošanas un % aizliegumu.
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
Islāmābāda Islāmābādas galvaspilsētas teritorija - federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība - 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.).
vahābīts Islāmiska reliģiski politiskā virziena piekritējs; šis virziens radās 18. gs., iestājās par islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija Sauda Arābijā.
sīpolveida kupols islāmiskas izcelsmes tipisks krievu un Dienvideiropas baznīcu arhitektūras elements, sastopams arī Rietumeiropas barokā.
islamisms Islāms.
muhamedānisms Islāms.
musulmanisms Islāms.
modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas cīnās par Islāma vērtībām.
modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas Muhameda laikā cīnījās Islāma Svētajā karā (džihadā).
giaur Islāmticīgo palama, ar ko tie apzīmē jebkuru citticībnieku.
beirams Islāmticīgo svētki.
mufti Islāmticīgo tiesnesis.
selamliks islāmticīgo viesistaba, recepciju telpa.
berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus.
valoda ESTELLE ISO standartizēta formāla protokolu specifikāciju valoda, kas paplašina tradicionālās galīgo automātu valodas iespējas, padarot pētāmā objekta aprakstu kompaktāku.
civiloquia Īsos teikumos sastādīti pilsētas rīkojumi un noteikumi, ko zināmās dienās rātes kungi nolasīja no rātūža balkona sapulcētiem pilsoņiem.
ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām.
Jehus Israēlas ķēniņš ap 845.-818. g. p. m. ē, kura "darbu" dēļ radies teiciens "trako kā Jehus" (Bībele, 2. Ķēniņu grāmata, 9.-10. nodaļa).
anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
starpspēle Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma dalām, cēlieniem; intermēdija (1).
brahimenoreja Īss asiņošanas perioda ilgums (no dažām stundām līdz trim dienām) menstruāciju laikā; to uzskata par nekaitīgu individuālu organisma īpatnību.
asegajs Īss duramais šķēps zulu un citām karotāju tautām Dienvidāfrikā.
skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
patenta formula īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas.
klips Īss kinofilmas fragments (sākotnēji); īsa muzikāla vai reklāmas filma, gk. demonstrēšanai televīzijā.
īstermiņš īss laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
džingls Īss mūzikas skaņu un teksta apvienojums, ko bieži kā pazīšanas zīmi atkārto reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml.; teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
intermēdija Īss, (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem.
parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna).
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
atila Īss, divrindu pogu savienotājām auklām apšūts kamzolis; ungāru tautas apģērba un huzāru formas uzvalka daļa.
bagatelle Īss, rotaļīgs, viegli izpildāms instrumentāls skaņdarbs (parasti klavierēm).
lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks.
asinsdēle Īstā dēle, žokļudēļu dzimtas suga, agrāk daudz lietota medicīnā asiņu nolaišanai, Latvijā agrāk audzēta ārstniecības vajadzībām un izgājusi arī vietām savvaļā.
vidusistaba Istaba, kas atrodas celtnes, tās daļas vidū, arī starp citām istabām.
priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām; priekšējā istaba.
mājas svētība istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām.; aspidistra.
kambars istabas neapkurināmais "otrais gals".
patiesība Īstenībā; tiešām.
dabūt cauri īstenot (parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus).
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
bucuins Īstens un nesatricināms princips, ko dzenbudisma skolā nemainīgi nodod "no sirds sirdij", no skolotāja skolniekam.
īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums īstermiņa dzīvesvietas pakalpojums, kas atkarībā no konkrētā pakalpojuma organizēšanas veida var būt pieejams uz vienu vai vairākām dienām, mēnešiem, bet visbiežāk nepārsniedzot gada termiņu.
refinansēšanas likme īstermiņa kreditēšanas likme, pēc kuras Latvijas banka izsniedz kredītus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
nomāšana Īstermiņa mašīnu un iekārtu noma bez tiesībām nomniekam tās turpmāk iegādāties.
virpuļdurvju sindroms īstermiņa pacientu atkārtota (ar izteikti ciklisku raksturu) uzņemšana institūcijā; visbiežāk izpaužas situācijās, kad pacienti ar hroniskām psihiska rakstura slimībām pēc recidīva tiek vairākas reizes atkārtoti uzņemti psihiatrijas nodaļā pēc viņu izrakstīšanas no slimnīcas.
nošķīst Īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.).
nokladzināt Īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
nozibsnīt Īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam.
noglāstīt Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
noglaudīt Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
noglaust Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām); īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
pazibēt Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām.
uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzblāzmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzdzirkstīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzstarot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzmirdzēt Īsu brīdi spēli, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
nošķīst Īsu brīdi šķīst, izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, masu).
pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
nozibēt Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nožibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nožvibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nošķilties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, degt (par uguni, liesmām u. tml.).
nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2).
nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2).
norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
pajaco Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs (valkāja platu maisveidīgu apģērbu ar lielām pogām, baltu cepuri un masku).
aldīnas Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija (15.-16. gs.) izdevumi - grāmatmākslas paraugi.
aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums.
commedia Itāliešu literatūra, sākumā katrs itāliešu valodā sacerēts dzejas darbs ar bēdīgu sākumu un priecīgām beigām.
areāllingvistika Itāliešu neolingvistu izveidots salīdzināmās valodniecības virziens, kas atzīst, ka valodas attīstībā liela nozīme ir ģeogrāfiskiem un kultūrvēsturiskiem faktoriem.
masku komēdija itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un četri pastāvīgi tēli.
masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
saltarella Itāliešu un spāniešu deja ar ātrām, lēkājošām dejotāju kustībām 3/8 vai 6/8 taktī, ātrā tempā.
kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā.
astoņrinde Itāļu izcelsmes astoņrindu strofa ar atskaņām ABABABCC, radusies ap 13. gs.
contrasto Itāļu literatūrā dzejolis dialoga formā, kur katrai personai piekrīt pa strofai vai sonetām; satur strīdu par kādu jautājumu.
delartiskā komēdija itāļu teātra veids (16.–18. gs.), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets un kurās darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu; masku komēdija
minestrone Itāļu virtuvē iecienīta bieza zupa ar dārzeņiem, rīsiem vai makaroniem un citām sastāvdaļām (gaļa, garšaugi, pupiņas u. c.), kā arī Parmas sieru un pesto mērci.
karpačo Itāļu virtuves ēdiens - ļoti plānas liellopu u. c. gaļas šķēles, ko garnē ar salātu lapām, sieru u. tml.; "carpaccio".
rizoto Itāļu virtuves ēdiens: tā pamatā ir rīsi, kas kombinēti ar dārzeņiem, sēnēm, gaļu, sieru, zivīm, kā arī dažādām garšvielām; risoto.
vilanele Itāļu, vēlāk franču dzejā lirisks dzejolis - dziesma, parasti sastāv no 19 rindām (sešiem trisrindu pantiem un vienas noslēdzošas rindas).
toreja Īvju dzimtas ģints ("Torrea"), dekoratīvs koks ar lielām, skaistām, olveida sēklām, ko vietām audzē lielos dārzos.
cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
apaudi Izaudumi, ko šuva sagšām, villainēm gar galiem, lejas malām.
apaudumi Izaudumi, ko šuva sagšām, villainēm gar galiem, lejas malām.
izstīgt Izaugt garam, tievam un vārām (par augiem).
pastīdzēt Izaugt samērā garam, tievam un vārām (par augiem).
pastīgt Izaugt samērā garam, tievam un vārām (par augiem).
pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
pastīgt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
izstīgt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā (par augiem, to daļām).
pārklāt Izaugt, izveidoties uz (kā) virsmas (par augiem, to daļām).
padoties Izaugt, tikt izaudzētam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām (par augiem, dzīvniekiem).
kārpa Izaugums (uz auga mizas, lapām, augļiem, saknēm).
kumbris Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām).
kumbrs Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām).
bada kāsis izbadējies, nepieēdināms cilvēks; negausis.
nomirt Izbeigt bioloģiski eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
salūzt Izbeigt eksistēt, izzust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
aiziet Izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
apklust Izbeigties (par skaņām).
izirt Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par sabiedriskām parādībām).
izskanēt Izbeigties, apklust (par skaņām).
izjukt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
izkvēlēt Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
izkvēlot Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
izplēnēt Izbeigties, izzust (parasti par psihiskām norisēm, to izpausmi).
izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli); nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.).
aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
pajukt Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem).
izgaist Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.).
iziet Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām).
pārvērsties (arī sadegt) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
sadegt (arī pārvērsties) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
apčakarēt Izbikstīt, izvandīt, izrakņāt, izrušināt no visām pusēm.
piebirzt Izbirt lielākā daudzumā (par gatavām sēklām).
izcūkot Izbojāt, sabojāt (parasti tīšām).
izšķērsot Izbraukāt, izceļoties (krustām, šķērsām).
filtraka Izbūve avotu ūdens uztveršanai vai virszemes ūdens attīrīšanai no rupjām duļķvielām pirms ūdens ievadīšanas segtos vados.
matrilineārā izcelsme izcelsme pēc dzimtas turpinātājām sievietēm.
(pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības. Tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
atšķirties Izcelties ar kādām sevišķām īpašībām, pazīmēm (starp citiem, līdzīgiem).
izlēkt Izcelties ar ko negaidītu, neparastu (parasti peļamu, nosodāmu).
bet izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām
gan izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām
Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela.
reljefspiedums Izcilspiedums - attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu.
populisms Izdabāšana plašām aprindām, cenšanās par katru cenu, pat ar nepiepildāmiem solījumiem un meliem iekarot tautas simpātijas.
izmunsturēt Izdabūt (ko no kurienes, ar grūtībām).
uzmeijot Izdaiļot ar meijām.
blakusceļš Izdales ceļš gar abām maģistrāles pusēm.
šņurgas Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas (slimojot ar iesnām); šņorgas.
lohijas Izdalījumi no dzemdes dobuma pirmo divu nedēļu laikā pēc dzemdībām.
alohēzija Izdalījumi no zarnām, kuros nav fekāliju.
izvadīt Izdalīt (no organisma, tā daļām) - par orgāniem.
izšķirt Izdalīt (pēc kādām pazīmēm no kopuma).
detektēt Izdalīt (zemfrekvences svārstības) no modulētām augstfrekvences svārstībām.
izsvīst Izdalīt daudz sviedru; intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
puņķēt Izdalīt gļotas (puņķus) no deguna un ar tām nosmulēties.
macerēties Izdalīties (no augiem) šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra (par vielām).
atlēkt Izdalīties (par krēpām).
izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
nosastīgāties Izdalīties un nostiepties (par gļotām).
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem); tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu); čaukstēt.
čaukstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu).
airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
pāriet Rubikonu izdarīt ko izšķirošu, negrozāmu.
sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu.
krist kaunā izdarīt ko morāles normām neatbilstošu; tikt apkaunotam.
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām; veidoties (par soļiem).
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
iztikas izmaksas izdevumi dzīves pamatvajadzībām.
ediderunt Izdevuši (grāmatu virsrakstos).
iznākt Izdīgt (1), izplaukt (par augiem, to daļām).
izknist Izdīgt (par sēklām).
izdildirsis Izdilis, izkāmējis cilvēks.
mīts Izdomājums, nepatiess vēstījums, stāstījums (parasti par parādībām sabiedrībā).
apgādāt Izdot (grāmatas, laikrakstus, žurnālus).
iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
morendo izdziestot; pamazām klusinot skaņu un palēninot tempu.
izdegt Izdzist, sadegot kurināmajam (piemēram, par lampu).
gagarēt Izdzīt (vēžus vai zivis no upes vai ezera krasta alām).
izzarot Izdzīt, izplest uz visām pusēm (zarus).
mēraparāta jutība izejas signāla izmaiņas attiecība pret mērāmā lieluma izmaiņu, kas to izraisa.
izklesēt Izēst (parasti par cūkām).
novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
vadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, zaudēt savas vēlamās īpašibas (par dzērienu, parasti alu).
uzvicot Izgatavot (ko) no vicām.
uzknipelēt Izgatavot (parasti ar grūtībām, sarežģījumiem).
iziet sveikā izglābties no soda, no nepatikšanām.
reālizglītība Izglītība, kurā galv. vērību pievērš praktiskajiem priekšmetiem -mat., dabas zin. un modernajām valodām.
speciālā skola izglītības iestāde, kurā izglītojamie ar speciālām vajadzībām var apgūt speciālās izglītības programmas.
pagarinātās dienas grupa izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām.
sociālā korekcija izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm.
pedagoģiskā korekcija izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā, kurām nepieciešams papildināt zināšanas pamatizglītības programmas ietvaros.
sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu).
izkribināt Izgrauzt (parasti par pelēm, žurkām).
uzspirināties Izgreznoties (lētām rotām, bezgaumīgi).
izštātēties Izgreznoties, izlepoties (ar apģērbu, rotām).
vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām, nepatvaļīgām kustībām.
piegudrot Izgudrojot, izdomājot (ko no jauna), papildināt (ar to jau zināmo, esošo); piedomāt (2).
salpingolitiāze Izgulsnējumi uz olvadu sienām.
izponckāties Izģērbties (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); iztīstīties.
izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku.
izšiverēties Izieties, izstaigāties (pa vairākām vietām), parasti ko kārtojot, gādājot u. tml.
dvars Izjaucami vārti, kas sastāv no stabos vai starp mietiem iebīdāmām kārtīm.
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
demontēt Izjaukt pa detaļām (ierīci, mašīnu u. tml.); noņemt (mašīnu, ierīci u. tml.) no pamata, uzstādīšanas vietas.
izirt Izjukt uz visām pusēm (par matiem); pilnīgi atrist (par bizēm).
kompensācija Izjukuša psihisko un psihofizioloģisko procesu līdzsvara daļēja atjaunošanās, izveidojoties pretējas virzības impulsiem vai reakcijām.
skumdināties Izjust skumjas, ļauties skumjām.
izbirt Izkaisīties no vārpām (piemēram, par nobriedušiem graudiem).
ļobans Izkāmējis, noplīsis.
izkāmēties Izkāmēt (1).
izkārmēt Izkāmēt; ļoti novājēt.
izkārmēties Izkāmēties.
kājniekošanās Izkāpšana (nokāpšana) no mašīnām - motorizēto strēlnieku pāriešana no darbības kājnieku kaujasmašīnās (bruņutrasnsportieros) uz kājnieku darbību.
kaņepju sviests izkarsētas sagrūstas kaņepju sēklas ar taukvielām.
izkārtne Izkārta reklāma.
vodeviļa Izklaidējoša komēdijiska luga ar kuplejām un dejām.
diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa. Šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai.
izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas.
izzust Izkliedējoties kļūt nesaskatāmam, neuztveramam (piemēram, par dūmiem).
izklīst Izkliedēties (dažādos virzienos, pa dažādām vietām).
izšķīst Izkliedēties (uz visām pusēm) - piemēram, par sīkiem priekšmetiem.
pašķīst Izkliedēties uz visām pusēm (parasti par šķidrumu, masu).
izplavāt Izklīst uz vairākām, visām pusēm (par dzīvniekiem).
pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
izkūņoties Izkļūt (parasti ar grūtībām).
tikt uz kājām izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību.
būt uz kājām Izkļūt no grūtībām, sarežģītas situācijas.
izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām (no kurienes, kur u. tml.).
izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām cauri (kam), caur (ko).
izpērties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām.
attīstīts Izkopts (par prātu, spējām, jūtām u. tml.).
izdakšot Izkraut ar dakšām.
izkāpt Izkraut, izņemt (ar dakšām).
izbirt Izkrist (eksāmenā).
gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu.
kūra Izkulti graudi, kas vēl nav atdalīti no pelavām.
kulāji Izkulti linu stiebri bez linsēklām.
mīna Izkulto graudu kārta uz klona, kas rodas zirgiem ar kājām mīdot izklāto labību.
kulmāji Izkultu linsēklu paliekas bez smalkajām pelavām.
izkurtis Izkurtējis (par augiem, to daļām).
izārīt Izkustinot aizgādāt projām.
plēnīties Izkvēlot, pamazām izdzist.
pirza Izlaidīgs cilvēks; puisis, kas iet naktīs pie meitām.
apbezdēties Izlaist paklusām vēdera gāzes.
virzošā izlase izlase, kas populācijā sekmē tādu formu savairošanos, kurām maksimāli izteikta kādas kvantitatīvas pazīmes attīstība.
aizlasīt Izlasīt (grāmatu, rakstu u. tml. līdz kādai vietai).
piebeigt Izlasīt (grāmatu).
izlasīt no vāka līdz vākam izlasīt no sākuma līdz beigām.
knīdzgāt Izlasīt vai izplūkāt ar pirkstiem (kaut ko smalku, piemēram, graudus no pelavām, putekļus no drēbēm).
iziet cauri grāmatai, arī iziet grāmatu cauri izlasīt visu grāmatu, parasti ātri, arī steigā.
elektīvs Izlasveida, piem., elektīvas mikroorganismu barotnes, kurās attīstās un aug tikai noteikti mikroorganismi; tāds, kas iedarbojas tikai uz noteiktiem audiem vai sistēmām.
izlīdži Izlīdzināmie gabali sistemātiska biezuma apmaļu gabalos mazāka biezuma apmaļu daļas telpu aizpildīšanai.
izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.).
razvalis izliekta koka rāmis, ko piestiprina ragavām, lai varētu vairāk iekraut.
nograuzdēt Izlietot (daudz vai visu kurināmo).
eksmisija Izlikšana no mājām.
mošķība Izlikšanās, niekošanās, nosodāma rīcība.
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām.
piemiegt (arī aizvērt, aizmiegt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām.
aizmiegt (arī piemiegt, aizvērt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām.
aizvērt (arī piemiegt, aizmiegt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām.
skatīties caur pirkstiem izlikties ko neredzam, apzināti nereaģēt uz ko nevēlamu, neatļautu, nosodāmu.
taisīt nevainīgas acis izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to); līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
izagaldīties Izlobīties (par pākšaugu sēklām).
iztilināt Izlocīt (par skaņām, melodiju).
kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
izlūktrieciens Izlūku, izlūkdiversiju grupu (vienību), sauszemes karaspēka apakšvienību vai partizānu pēkšņs uzbrukums pretinieka aizmugurē izvietotiem lidlaukiem, štābiem, nelieliem garnizoniem, noliktavām u. c. objektiem.
pagriezties Izmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā); izzust (2).
izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
sociālās apdrošināšanas pabalsti izmaksas sociāli apdrošinātām personām vai viņu tuviniekiem sociālā riska gadījumos, balstoties uz veiktajām sociālajām iemaksām.
fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām.
novēršamās izmaksas izmaksas, no kurām var izvairīties attiecīga uzņēmuma vadības lēmuma vai darbības rezultātā.
izmaksu sadale izmaksu izvietošanas process starp divām vai vairākām izmaksu rašanās vietām.
izmaksu izvietošana izmaksu sadales process starp divām vai vairākām izmaksu rašanās vietām.
pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācija izmaksu uzskaites un kalkulācijas sistēma ar pilnu izmaksu sadali, kas ietver arī pieskaitāmās vispārējās izmaksas.
sistēmas ģenerācija izmantojamajiem resursiem un lietotāju prasībām atbilstoša operētājsistēmas darba varianta izveidošana no sistēmas programmētāja rīcībā esošās operētājsistēmas pilnās versijas.
runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
dasabraukties Izmantojot braukšanai, tikt nolietotam (par transportlīdzekli, tā detaļām).
patērēt izmantot (parasti vielu, enerģiju) dzīvības procesu uzturēšanai (par organismu, tā daļām)
patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces, resursus) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
kurināt Izmantot par kurināmo (piemēram, malku), lai radītu siltumu, gaismu.
iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.).
skrutinijs Izmeklēšana, pārbaudīšana, vēlēšanu rezultātu paziņošana, vēlēšanu pareizības pārbaudīšana, arī vēlēšanas (balsošana) ar zīmītēm vai bumbiņām.
amniocentēze Izmeklēšanas metode, ar ko agrīnā grūtniecības periodā iegūst informāciju pa gaidāmā bērna veselību; augļa ģenētisko anomāliju diagnostikas metode.
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā.
jēlmīts Izmērcēts un ar taukvielām piesūcināts (par dzīvnieka ādu).
nanoizmērs Izmērs, kas mērāms nanometros, parasti līdz 100 nm.
kombinētās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir kopīgi locekļi un bāzes.
secīgi saistītās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir viena kopīga bāze.
paralēli saistītās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir vismaz viens kopīgs loceklis.
dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās.
graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos.
cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis.
stringocephalus Izmirusi brahiopodu ģints ieapaļām lielām gludām čaulām.
pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā.
theropoda Izmirusi dinozauru apakšrinda ar asiem dunča veida zobiem, rudimentarām priekšējām kājām un stiprām pakaļkājām, kas vienīgās kalpoja iešanai, ķenguru veida zauri, parādījās triasā un izmira krītā.
nummuliti izmirusi foraminīferu ģints ar kaļķainu lēcveidīgu čaulu, kas sastāv no sīkām, spirālē ap centru novietotām kamerām, līdz 107 cm diametrā, vislielāko izplatību sasniedza eocēnā; numulīti.
amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē.
ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām.
orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos.
trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase ("Trilobita"), zināmi no kembrija līdz permam, izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumos, Latvijā atrodami ordovika un silūra nogulumos.
syringoporidae Izmirusi koraļļu dzimta, kas veidoja lielas kolonijas no tievām cilindriskām caurulēm.
tetracoralla Izmirusi koraļļu grupa ar četru sistēmu radiāli vai bilaterāli novietotām septām un labi izveidotām šķērssienām, gk. paleozojā, 6 dzimtas.
tabulata Izmirusi koraļļu grupa, kuras kolonijas sastāv no prizmatiskām vai apaļām kaļķa caurulītēm, kas pieskaras tieši viena otrai.
syringophyllum Izmirusi koraļļu ģints, izveido samērā lielas, apaļas kolonijas, kas sastāv no cilindriskām caurulēm.
plesiosaurus Izmirusi rāpuļu ģints no "Sauropterygia" rindas, ar garu ieapaļu ķermeni, četrām airu veida ekstremitātēm, īsu asti un garu kaklu; pleziozaurs.
pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
kordaīti Izmirusi skuju koku klases apakšklase ("Cordaitidae"), līdz 30 m augsti koki, mūsdienu skuju koku priekšteči, kas eksistēja no devona beigām līdz triasam; arī no šādu mežu atliekām veidojušies akmeņogļu slāņi.
hipparion Izmirusi zirgu ģints ar trijpirkstu kājām.
osteolepis Izmirusi zivju ģints "Crossopterygii" rindā ar rombiskām gludām vai punktētām zvīņām un heterocerku astes spuru.
psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
numulīti Izmiruši jūras organismi ar lielām kaļķa čaulām; veido t. s. numulītu kaļķakmens slāņus.
mozazauri Izmiruši jūras rāpuļi ar garu ķermeni, īsām kājām un garu asti; tie dzīvoja un izmira krīta periodā.
zvērrāpuļi Izmiruši rāpuļu klases dzīvnieki, kas dzīvoja uz sauszemes no karbona beigām līdz triasam.
gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts.
temnospondyli Izmirušu abinieku apakšrinda ar skriemeļiem, kuru pārkaļķošana norisinājusies tikai atsevišķās vietās, tāpēc tie sastāv no vairākām daļām, sastopami karbonā līdz triasam.
antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā.
senputni Izmirušu sugu "Archaeopteryx" un "Archaeornis" putni (pēc citiem datiem tie pieder pie vienas sugas), kas līdzinājās divkājainiem dinozauriem, taču ķermenis tiem klāts spalvām; dzīvoja juras periodā.
paradoxides Izmirušu trilobītu (vēžu) ģints, galvas vairogs un sānu zvīņas ar garām adatveidīgām piedevām, aste sīka, atrasti vidējā kembrija nogulumos.
akantodes Izmirušu zivju klase ("Acanthodii"), kas dzīvoja no silūra beigām līdz perma sākumam, Latvijas teritorijā zināmas 4 kārtas, 6 dzimtas, 14 ģintis, \~40 sugu; žokļžauņi.
bruņuzivis Izmirušu zivju klase ("Placodermi"), dzīvoja devona periodā, ķermenis klāts ar kaula bruņām.
bruņu zivis izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem; šīs klases zivis.
agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
žeberīgs Iznesīgs, dūšīgs, nevaldāms; mundrs, veikls.
noārdīt Iznīcināt (piemēram, vielu, audus), pārmainot (to) struktūru (piemēram, par vielām, starojumu, bioloģisku procesu).
izcīpslot Izņemt cīpslas, atdalīt cīpslas no gaļas, aknām u. c.
izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
izpaunoties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
eksemcija Izņēmums, atsvabināšana no vispārīgi uzlikta pienākuma, piem., zināma nodokļa maksāšanas.
izolētājuzliktnis Izolācijas materiāla uzliktnis, kas paredzēts spriegumam pieslēgtu vai zemētu elektroietaises daļu nosegšanai, lai izvairītos no nejaušas personāla pieskaršanās šīm daļām.
bloķēt Izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai no pārējās valsts.
gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu.
surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām un (parasti) slāpējošām sienām.
iezīmētais atoms izotops, kas ar savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tā paša ķīmiskā elementa izotopiem.
raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā).
liecība Izpausme, arī pierādījums (parasti parādībām sabiedrībā).
amplitūda Izpausmes apjoms (piemēram, spējām); vēriens.
izsacīt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
izteikt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm).
vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām.
spīgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
spīguļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
mirgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
spulgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
vizmot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
vizuļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegult (2).
iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegulties (3).
atvizmot Izpausties (parasti sejā) - par jūtām.
atvizēt Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
atzaigot Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām.
vizmot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
vizuļot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
atēnoties Izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām.
atspīdēt Izpausties (sejā) - par jūtām, pārdzīvojumiem.
dzirkstēt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
dzirkstīt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
attēloties Izpausties, parasti sejā, vaibstos (par jūtām, domām).
koksnes akustiskās īpašības izpaužas koksnes mijiedarbībā ar mehāniskajām svārstībām, kas koksnē izplatās elastīgo viļņu veidā.
darbs izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus.
portato Izpildījuma veids, kas ir vidējs starp "legato" un "staccato": visas skaņas tiek izpildītas viegli akcentēti un ir atdalītas cita no citas ar nelielām "elpas" pauzēm.
atvērt iekavas izpildīt matemātisko darbību, kas norādīta pirms iekavām.
aizrādprogrammatūra Izplatāmprogrammatūra, kas bieži atgādina lietotājam, ka nepieciešams reģistrēt izmantojamo programmatūru un maksāt par tās lietošanu.
izplātus Izplātim (1); ar izplestām kājām.
raidīt Izplatīt (informāciju, signālus u. tml.) - par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
raidīt Izplatīt (skaņu, gaismas signālus) - par iekārtām, ierīcēm.
pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm.
datorizdevniecības programma "PageMaker" izplatīta datorizdevniecības programma, kas ļauj integrēt tekstu un grafiku un ko izmanto rakstu, pārskatu, reklāmu, apkārtrakstu un citu dokumentu sagatavošanai.
glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta.
uzklīst Izplatīties (kādā vietā) - par ziņām, baumām u. tml.
šauties Izplatīties (kādā virzienā) - par skaņām, smaržām.
klāties Izplatīties (kur) - par smaržām.
nākt Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) - par smaržām.
pārlēkt Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) - par liesmām, uguni.
sludēt Izplatīties (par baumām).
līt Izplatīties (par liegām skaņām).
klīst Izplatīties (par skaņām, gaismu).

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ām.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: