pusbrieds
pusbrieds apstākļa vārda nozīmē; vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: lokatīvs, vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pusbrieds | pusbriedi |
| Ģen. | pusbrieda | pusbriedu |
| Dat. | pusbriedam | pusbriediem |
| Akuz. | pusbriedu | pusbriedus |
| Lok. | pusbriedā | pusbriedos |
Daļējs, nepilnīgs briedums, daļēja, nepilnīga gatavība (augiem, to daļām).
Avoti: LLVV