minors1
minors vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | minors | minori |
| Ģen. | minora | minoru |
| Dat. | minoram | minoriem |
| Akuz. | minoru | minorus |
| Lok. | minorā | minoros |
min. saīsinājums
1.joma: mūzika Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
Stabili vārdu savienojumiDabiskais minors. Harmoniskais minors.
- Dabiskais minors vārdkoptermins — minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis -tonis -tonis - pustonis - tonis - tonis
- Harmoniskais minors vārdkoptermins — minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi
- Melodiskais minors vārdkoptermins — minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi
2.joma: matemātika Determinants, ko iegūst, izsvītrojot no dotā determinanta zināmas rindas un ailes.
Avoti: LLVV, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sievietes bēgles ar skumjiem lakatiņiem – uzmilzušas faktūras minorās zemes krāsās.
- Programma: Antonīns Dvoržāks Koncerts čellam ar orķestri si minorā op.
- ( sirsnīgi smejas) Esmu drīzāk mažora, nevis minora cilvēks.
- A.Ļahovskis koncertā atskaņos Sergeja Rahmaņinova 3. klavierkoncertu re minorā op.
- Blakuspartija un noslēguma partija: do minors ( 8 taktis).