kultenis
kultenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kultenis | kulteņi |
| Ģen. | kulteņa | kulteņu |
| Dat. | kultenim | kulteņiem |
| Akuz. | kulteni | kulteņus |
| Lok. | kultenī | kulteņos |
1.Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
2.apvidvārds Skābs raudzēts dzēriens no karstā ūdenī iekultiem rudzu miltiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kulteņa vienā malā liek saceptos spinātus, cepto olu pārloka pāri.
- Var uzreiz sacept vairāk spinātu un gatavot šādu kulteni katram ēdējam.
- Piestūmis muti pilnu ar kulteni, viņš gremoja un dungoja reizē.
- Pasniedz, uz gatavas siltās maizes uzliekot kulteni un pārliekot ar sparģeļiem.
- Kad visi četri jož pa māju, te ir riktīgs sesku kultenis.