apglūnēt
apglūnēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apglūnu | apglūnam | apglūnēju | apglūnējām | apglūnēšu | apglūnēsim |
| 2. pers. | apglūni | apglūnat | apglūnēji | apglūnējāt | apglūnēsi | apglūnēsiet, apglūnēsit |
| 3. pers. | apglūn | apglūnēja | apglūnēs | |||
Pavēles izteiksme: apglūni (vsk. 2. pers.), apglūniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apglūnot (tag.), apglūnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apglūnētu
Vajadzības izteiksme: jāapglūn
Glūnoši aplūkot (no visām pusēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man tak nav krūmos pludmalē jālien, tas tak jauki, ka veco ādu kāds apglūn," smejas Dāvids.