muguriņa
muguriņa
1.Dem. → mugura.
2.Grāmatas azmugurējā daļa, kurā sastiprinātas lapas. [Pts ]
3.apvidvārds Vārds govij ar citas krāsas muguru. [ME ]
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizmugurē attaisīja kā bagāžnieku, tur bija sēdeklītis un polsterēta muguriņa.
- Vectēvs viņu viegli šūpoja un ar lielo plaukstu glaudīja sīko muguriņu.
- Viņš aizrijās zīšanas sākumā, tāpēc viņa mierinot papliķēja pa muguriņu.
- Viesistabā piezīdos grāmatu plauktam – šeit pārsvarā filozofiska rakstura grāmatu muguriņas.
- Atsēdies uz sofas tam pretim, Noa vēroja grāmatu muguriņas.