Paplašinātā meklēšana

Meklējam īti.

Atrasts vārdos (726):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9999):

dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
prikolotsja "Pierakstīties".
(ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
(cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
(cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
(sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt.
(ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
(ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (ne)pārstāt skatīties (uz ko).
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest.
aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni.
metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha.
bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki.
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
akmiņaraksts Acainais četrnīšu trinītis.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
lēcas plakode acs lēcas ektodermālais aizmetnis, kas pieguļ acs pūslītim.
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
strace Acumirklis, brītiņš.
adamīts Adamīti.
dermatozoji Ādas parazīti, apzīmējums visiem dzīvniekiem, kas parazitē uz ādas un ādā.
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi.
atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi.
plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
mauči Adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa.
dalderaiņi Adīti cimdi ar rūtainu rakstu.
pērslaiņi adīti cimdi ar vienmērīgi ieadītām dažādu krāsu zvaigznītēm.
untraļi Adīti roku sildītāji.
cilpaiņi Adīti vilnas cimdi ar dzijas cilpiņām otrā pusē.
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis.
baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās.
bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte.
steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
ezeraine Ainavisko vienību tips, kurā ainavas un to elementi funkcionāli un vizuāli ir saistīti ar ezeru vai vairākiem ezeriem.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp.
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēties Airējot pavirzīties.
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei).
irties Airējot virzīties (kurp); airēties.
airēties Airējot virzīties (kurp); irties.
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās.
aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet.
aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās.
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot.
aizdaldot Aizblandīties, aizklejot.
aizplenderēt Aizblandīties.
nosajaukties Aizblandīties.
aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
aizjādelēties Aizdauzīties.
aizklaņģēt Aizdauzīties.
aizkleņģēt Aizdauzīties.
risonuķ Aizdomīgi skatīties.
aizmalties Aizdoties, aizdauzīties.
aizdzirkstīt Aizdzirkstīties.
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
aprikties Aiziet aplam, apmaldīties.
aizkustēties Aiziet, aizvirzīties.
čaltiks Aizkaukāzā - neattīrīti rīsi.
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
aizklengot Aizklejot, aizblandīties.
aizkļūdīt Aizklejot, aizblandīties.
aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
atsašķirties Aizklīst prom; nodalīties.
aizmauties Aizklīst, aizdauzīties.
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.).
aizaberīties Aizlavīties (par dzīvnieku).
aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt.
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet.
aizalavīties Aizlavīties.
palavīties Aizlavīties.
noluncīties Aizlocīties projām.
aizviņģot Aizlocīties.
damaldīties Aizmaldīties (līdz noteiktai vietai).
aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni.
aizaloties Aizmaldīties, aizklīst.
aizmuldīties Aizmaldīties, apmaldīties.
aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur.
aizamaldīties Aizmaldīties.
aizlāboties Aizmānīties.
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties.
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod prierkšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu.
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu.
piepuvešot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
piepuvežot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
piezirnēt Aizpildīties ar zirnekļu tīkliem.
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
aizrīdināties Aizrīties, aizsērēt.
aizarīties Aizrīties.
kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
aizaugt Aizsērēt, piepildīties.
apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm.
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem.
maiņa Aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2).
atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku).
aizataisīties Aiztaisīties.
aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties.
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt.
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā).
aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni).
aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
aizvirzties Aizvirzīties, nonākt līdz.
aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
aizčūskoties Aizvīties.
aizstigt Aizvīties.
aizlundēt Aizzagties, aizlavīties.
Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
petrofīti Akmeņaugi, litofīti; augi, kas aug uz akmeņiem un klintīm.
žākstīties Ākstīties (1); ālēties.
mērkaķoties Ākstīties (1).
galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties.
žargalāties Ākstīties, blēņoties.
žārgalēties Ākstīties, blēņoties.
žarglāties Ākstīties, blēņoties.
krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties.
ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas.
āžerēties Ākstīties, klīrēties.
ņaibstīties Ākstīties, klīrēties.
āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties.
žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt.
šagalēt Ākstīties, niekoties.
žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties.
žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties.
mēgļoties Ākstīties, zoboties; izniekot.
šākstīties Ākstīties, žākstīties.
šeikstīties ākstīties, žeikstīties.
ākšķoties Ākstīties.
āvīties Ākstīties.
mokškoties Ākstīties.
mošķīties Ākstīties.
pērtiķoties Ākstīties.
uōvētīs Ākstīties.
vākstīties Ākstīties.
žārbīties Ākstīties.
žārgoties Ākstīties.
žeikstīties Ākstīties.
žeikstoties Ākstīties.
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
jaukties Aktīvi iesaistīties (kur).
maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem.
darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2).
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia).
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni.
žeiris Āķītis uz ratiņa spoles.
speine āķītis.
piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem).
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā.
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
žeirēties Ālēties, plosīties.
traišķīties Ālēties, vieglprātīgi dauzīties.
dāvīties Ālēties; plosīties.
polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem.
acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos).
izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti.
muldīt Aloties, maldīties, maldīt.
muldīties Aloties, maldīties, maldīt.
tārēt Aloties, maldīties.
Erigeron alpinus alpīnais jānītis.
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti.
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm).
amiši Amanīti, eimiši.
amīši Amanīti.
eimiši Amanīti.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
hemodiastāze Amilolītisks ferments asinīs.
ammonoidea Amonīti.
silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs.
pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas).
multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam.
analītiskā terapija analītiskā psiholoģija.
analītiskā introspekcija analītiska savu domu un emociju pašnovērošana.
komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām.
rotācija Analītiska vai grafiska faktoru matricas pārvietošana; secīga lomu maiņa.
fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā.
automorfās funkcijas analītiskās funkcijas, kuru nozīmes nemainās, ja ar to argumentiem izdara lineārus daļveida pārveidojumus.
elektrogravimetrija Analītiskās ķīmijas elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir uz elektroda izdalījušos nogulšņu masas mērīšana.
elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce.
jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi.
vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli).
dzimumceļi anatomisska vienība, orgāni, kas saistīti ar reprodukciju.
eliptocītiskā anēmija anēmija, kad eritrocīti kļūst ovāli, elipsveida.
toksanēmija Anēmija, kas rodas no hemolītiskām indēm.
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
eritrīns Antibiotiska viela, iegūta no eritrocītiem.
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
antistreptolizīns Antiviela, kas darbojas pret hemolītisko streptokoku hemotoksīnu.
asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū.
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi.
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu.
depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei.
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš.
kūzuleņš apaļkoka strazdu būrītis.
parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā.
bonda Apaļš miežmaizes kukulītis.
apalītis Apaļš spainītis pienam un putrai.
čiegot Apaugļot (putnu mātīti).
čīgot Apaugļot (putnu mātīti).
nočīgot Apaugļot (putnu mātīti).
zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
vīze Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
krāģis Apavu novilkšanas dēlītis.
apsabārstīties Apbārstīties.
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt (2.2).
pavadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā.
apkratīties Apbērties, apkaisīties (visapkārt).
ņikutis Apburts sainītis.
appižāties Apčurāties, aptaisīties.
apsadauzīties Apdauzīties (par cilvēku).
Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā.
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā.
Jaungulbene Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā.
Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Ķevele apdzīvota vieta (vidējciems) Vītiņu pagastā.
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
gādināt Apgādāt, rūpēties, bažīties.
cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties.
iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt.
piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt; piesavināties (2).
piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt.
davuikt Apgūt, iemācīties.
iesakopties Apgūt, iemācīties.
izvuikt Apgūt, iemācīties.
internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
ieņemties Apgūt; iemācīties.
nosnāties Apkaisīties, apbērties.
apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties.
piemūrītis Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis; piemūriņš.
piemūriņš Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
sabaušļoties Apkārties, ietīties.
apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties.
apsaklausīties Apklausīties.
aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās).
nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko.
nošļenderēties Aplaistīties.
pārlieties Aplaistīties.
apsalaizīties Aplaizīties.
apsalizgāties Aplaizīties.
lakāties Aplaizīties.
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
aplaupīties Aplobīties, apmizoties, atdalīties.
aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
iemīties Apmainīties (veikt maiņas tirdzniecības darījumu).
čatot Apmainīties ar īsziņām internetā (pļāpāt) reālā laikā.
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
mīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
pārmīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
pārsamainīties Apmainīties vietām.
izmitot Apmainīties, dalīties pieredzē.
pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt.
apmīties Apmainīties.
mahnuķ Apmainīties.
samitoties Apmainīties.
maiņa Apmaiņa, dodot (ko savu) un ņemot pretī (cita); darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3).
pārmaiņa Apmaiņa; darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2).
šudīties Apmaldīties, noklīst.
apaloties Apmaldīties, nomaldīties.
pazust apmaldīties.
aizkļūdīties Apmaldīties.
aizmaldīt Apmaldīties.
apalēties Apmaldīties.
apmuldēties Apmaldīties.
apmuldīties Apmaldīties.
misties Apmaldīties.
vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties.
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
apmisināt Apmulsināt, likt maldīties.
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties.
apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt.
sasukstīties Apostīties.
appēķoties Appētīties.
dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem.
Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
izsuņķēt Aprunāt, izsmiet, gānīties.
snāties Apsegties, ietīties.
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
apsasildīties Apsildīties.
apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko).
apblenzt Apskatīties apkārt.
apžaustīt Apskatīties ložņājot.
apvērties Apskatīties, apskatīt.
savērties apskatīties, saskatīties.
pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt.
apsaskatīties Apskatīties.
apsavērties Apskatīties.
iečekot Apskatīties.
skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties.
traipuļot Apskribelēt, neglīti aprakstīt.
nošļandēties Apslacīties, aplieties.
nospridzināties Apslacīties, aptašķīties.
noslapēties Apslacīties.
kripto- Apslēpts, slepen-, slepens (piem., kriptofīti, kriptogrāfija).
čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties.
nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties.
nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties.
rākāties Apsmulēties, aptašķīties.
šekstēties Apsmulēties, aptašķīties.
apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
saķezēties Apsmulēties, notraipīties.
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību.
noteikties Apsolīties.
pasolīties Apsolīties.
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties.
iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties.
stomīties Apstāties, baidīties.
braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu.
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
apstrādes shēma apstrādes procesa shematisks attēls ar apstrādājamo ķermeni, instrumentu un apstrādei nepieciešamo izpildkustību nosacītiem apzīmējumiem.
demineralizācija Apstrādes procesu kopums, kā rezultātā no sistēmas tiek izvadīti minerālsāļi.
apasiņot Apšļakstīties ar asinīm.
nošlampāt Apšļakstīties ar netīrumiem.
nošlamperēties Apšļakstīties ar netīrumiem.
apsašļakstināties Apšļakstīties.
sašļakstīties Apšļakstīties.
nopļekāties Apšļakstot notraipīties.
Eilema complana apšu ķērpjlācītis.
noplančkāties Aptašķīties (ar kādu šķidrumu).
nolēcināties Aptašķīties (nejauši).
nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties).
nokārnīties Aptašķīties ar kūtsmēsliem.
sadirsties Aptašķīties ar saviem izkārnījumiem.
nopļūtīties Aptašķīties, apgānīties.
sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu).
ķempāties Aptašķīties, apsmulēties.
ķērnēties Aptašķīties, apsmulēties.
ķezēt Aptašķīties, apsmulēties.
ķezēties Aptašķīties, apsmulēties.
noķuņķēt Aptašķīties, apsmulēties.
nomurāties Aptašķīties, apsmulēties.
nosmečkāties Aptašķīties, apsmulēties.
nostemēt Aptašķīties, apsmulēties.
notepčoties Aptašķīties, apsmulēties.
sašmukt Aptašķīties, apsmulēties.
uzmuities Aptašķīties, apsmulēties.
zabināties Aptašķīties, apsmulēties.
notasnāties Aptašķīties, aptraipīties.
nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram.
apgraulēties Aptašķīties, nosmērēties ar saviem ekskrementiem.
murzēties Aptašķīties, nosmulēties.
noplešķēt Aptašķīties, nosmulēties.
samurzēties Aptašķīties, nosmulēties.
aptraišķīties Aptašķīties, notašķīties.
nošmurklāties Aptašķīties.
čupināt Aptaustīt, apčamdīt; grābstīties.
izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku.
apsatirities Aptīrīties.
aprotināties Aptīties apkārt.
aprutināties Aptīties apkārt.
apžaugties Aptīties kādam ap kaklu.
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
sasatīties Aptīties, apvīties (visapkārt, no visām pusēm).
aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt.
notoņāties Aptīties, satuntulēties.
nosaitēties Aptīties.
notiņāties Aptīties.
notīņāties Aptīties.
nodzievāties Aptraipīties (apsvīnīties).
aptaisīties Aptraipīties ar izkārnījumiem.
saķezināties Aptraipīties, apbružāties.
nožakāties Aptraipīties, apsmulēties.
ķizināties Aptraipīties, nosmulēties.
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
apsasmulēties Aptraipīties.
apsmērēties Aptraipīties.
gānīties Aptraipīties.
nošmurgulēties Aptraipīties.
šņurgāties Aptraipīties.
appeiķoties Apvaicāties, apprasīties.
apviļāties Apvārtīties.
bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
grupēties Apvienojies grupās, dalīties grupās.
dzīvnieku terapija apvienojošs apzīmējums daudzveidīgiem terapijas virzieniem, kuros terapeitiskiem mērķiem tiek iesaistīti dzīvnieki.
kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2).
aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā; paraudzīties visapkārt.
apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; refl. --> apgriezt 1(1).
pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
apķibināties Apvīties.
apsatīties Apvīties.
apveitēt Apvītināt, apžāvēt.
personības organizācijas līmenis apzīmē personības traucējumu pakāpi, ko diagnostikā izmanto psihoanalītiskajā psihoterapijā un psihodinamiskajā pieejā; tiek nodalīti trīs līmeņi: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais līmenis.
FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem.
endotrofs Apzīmējums, ko dod parazitārām sēnēm un vispār parazītiem, kas dzīvo organismos, kuri tos baro.
aizsardzības- Apzīmētājs ar aizsardzības jēdzienu saistītiem terminiem.
zagt dienas apzināti dzīvot bezdarbībā, dīkdienīgi; slaistīties.
nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
nesankcionētā piekļuve apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kura rezultātā dati tiek lasīti, izmainīti iznīcināti.
nolupīt Ar apetīti apēst.
nogardināties Ar apetīti ēst (kaut ko garšīgu).
ņabot Ar apetīti ēst.
smarti Ar apetīti.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
jam Ar cukuru ietaisīti augļi: augļu marmelāde.
svelberēt ar darbiem un valodu šaudīties apkārt; neiet noteiktā virzienā.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
atlidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp.
ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
pusglūnis ar glūnošām acīm, paslepus (skatīties).
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
iecīnīt Ar grūtībām iemācīties.
izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3).
izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pamuit Ar grūtībām pavirzīties uz priekšu.
kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
mīcīt dubļus (arī mālus) ar grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem).
mīcīt mālus (arī dubļus) ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem).
ķildināt Ar grūtībām virzīties uz priekšu.
nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
nogružoties Ar gružiem samaisīties.
ņjamņjami Ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi.
nesaderība Ar hromosomu strukturālajām atšķirībām nesaistīti gamētu saplūšanas traucējumi apaugļošanās procesā.
ar pavērtu (arī vaļēju) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
ar vaļēju (arī pavērtu) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos.
izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko); izkombinēt (1).
kabalistika Ar jūdaisma reliģiju (kabalu 1) saistītie priekšstati un rituāli.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
apertinences Ar kādu muižu vai mājām nesaistīti, bet pie tām piederoši īpašumi.
piepazīties Ar kaut ko iepazīties.
izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
knairīties Ar knābi knosīties spalvās.
knopēties Ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties.
knobāties Ar knābi vai zobiem kasīties.
kruķēties Ar kruķu palīdzību virzīties uz priekšu.
ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
gozēties Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
plēgžņāt Ar lakatu plātīties; locīt.
atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atlakstīt Ar lēcienu atvirzīties līdz kādai vietai.
palēkties Ar lēcienu pavirzīties (uz augšu).
lidot ar lidaparātu virzīties, pārvietoties gaisā – par pasažieriem, apkalpi
ulksnēt Ar lielām grūtībām iemācīties lasīt un rakstīt.
aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt.
iedrenēt Ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt.
ielocīt Ar lielu apetīti apēst.
lopsīt Ar lielu apetīti ātri, rijīgi ēst.
veķēt Ar lielu apetīti ēst (ko biezu).
ķesēt Ar lielu apetīti ēst (parasti par cūkām).
vickāt Ar lielu apetīti ēst, dzert; arī lielākā daudzumā lietot (ko).
ķepsīt Ar lielu apetīti ēst; ķepsēt.
ķepsēt Ar lielu apetīti ēst.
knecēt Ar lielu apetīti ēst.
ļepēt Ar lielu apetīti ēst.
mizāt Ar lielu apetīti ēst.
siksnāt Ar lielu apetīti ēst.
tūkāt Ar lielu apetīti ēst.
vicāt Ar lielu apetīti ēst.
izveķēt Ar lielu apetīti izēst (ko biezu).
iztest Ar lielu apetīti izēst.
izzēvelēt Ar lielu apetīti izēst.
izveķēties Ar lielu apetīti izēsties (ko biezu).
noveķēt Ar lielu apetīti noēst; patērēt, nolietot, ziežot (ko) biezā kārtā, ņemot ko lielākā daudzumā.
nocirst Ar lielu apetīti noēst.
notēst Ar lielu apetīti noēst.
paveķēt Ar lielu apetīti paēst (ko biezu).
paveķēties Ar lielu apetīti paēst (ko biezu).
pikāt Ar lielu apetīti, steidzīgi ēst.
atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ieliekties Ar līkumu ievirzīties (kur iekšā).
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī.
autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
poliribosoma Ar mRNS saistīti ribosomu agregāti, kas ir ribosomu aktīvā forma translācijas procesā.
grebzdi Ar nazi sakasīti (arī sarīvēti) kāļu, burkānu vai kartupeļu smalkumi.
aizšņakstināt Ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties.
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
vecais Ādams ar pagātni saistīti nevēlami ieradumi, uzskati.
(pa)mielot acis ar patiku skatīties, redzēt.
mielot acis ar patiku skatīties, redzēt.
šļepstināties Ar patiku un apetīti ēst.
duksnīties Ar pieri grūstīties.
izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
iebulderēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
iebuldurēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
ielauzīties Ar pūlēm iemācīties.
ierūdīt Ar pūlēm iemācīties.
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
mudīties Ar pūlēm virzīties (iet, braukt).
mūdīties Ar pūlēm virzīties, kustēties.
ietošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā).
iztošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur).
tošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.).
iesalauzīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
iesalumdīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
ķeksēties Ar pūlēm, grūtībām iet, virzīties (balstoties uz nūjas).
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
izskrapāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur).
izkošņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
izkušņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
lauzīties grāmatā ar pūlēm, grūtībām mācīties lasīt.
pārmocīties Ar pūlēm, grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (kam pāri).
pārskrapāties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties (pār ko, kam pāri).
pārsakulties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties.
piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzšķūrēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
uzstīvēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz kā, kur augšā).
uzmocīties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīties (2).
kulšņāties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties.
māķoties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
māties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
trikotāža ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums.
aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties.
šļakāt Ar roku šļakstīties.
unciāļi Ar romiešu kapitālburta formas un lieluma attiecību pārgrozīšanu radīti versāļu burti, 4.-5. gs. latīņu rakstu forma.
sklero- Ar sacietēšanu, sablīvēšanos saistīts (piem., sklerodermija, sklerofīti).
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
pravieši Ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem.
kaļicunja Ar sieru pildīti mazi pīrādziņi, kas cepti olīveļļā, iecienīti grieķu virtuvē.
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
iesmaidīt Ar smaidu ieskatīties.
sērt Ar smiltīm vai dubļiem pārpildīties, aizsērēt.
grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
starptautiskais mērvienības etalons ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
tošāties Ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām).
iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
TRIPs Ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights").
izklunkāties Ar troksni izšļakstīties.
sašņakāt Ar troksni un ar apetīti apēst.
sašņakstināt Ar troksni un ar apetīti apēst.
plorckāties Ar ūdeni vai citiem šķidrumiem laistīties.
žagarēt Ar žagaru palaidņoties, dauzīties uz visām pusēm.
ārē Ārā, laukā no kurienes (virzīties).
dalībfinansēšana Ārējās finansēšanas veids, ja uzņēmējdarbībā tiek iesaistīti citi dalībnieki un to kapitāls.
subareālie procesi ārējo cēloņu izraisītie ģeoloģiskie procesi, kas norisinās uz sauszemes, - erozija, glaciālie un eolie procesi.
ekto- Ārējs (piem., ektoparazīti).
ovi Arhitektūrā ornamenti putnu olu veidā, nostādīti vienā rindā.
hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs.
et ab hoste doceri arī no ienaidnieka var mācīties.
kardziņš Arkla balsta pludzītis.
vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
Lusins Armēņu mitoloģijā - mēness personifikācija, viņam bija veltīti daudzi tempļi.
vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iearties Arot iemācīties labi art; art, kamēr aršana sāk veikties.
ieart Arot ievirzīties (kur iekšā).
izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
arties Arot virzīties (parasti par lemesi).
citoterapija Ārstēšana ar citolītisko vai citotoksisko serumu.
kuratīvā indikācija ārstēšana, kas motivēta ar slimības diagnozi, arī tad, ja slimības izraisītāji nav izpētīti, piem., asins pārliešana, ja ir mazasinība.
ambulatorā ārstēšana ārstēšana, kas neparedz slimnieka uzņemšanu slimnīcā, bet parakstītie medikamenti tiek lietoti mājās.
pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
dadadzis Ārstniecības ancītis ("Agrimonia eupatoria").
dadazis Ārstniecības ancītis ("Agrimonia eupatoria").
anči Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria").
dadaza Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria").
dadzīši Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria").
dadzītis Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria").
vīntēja Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria").
parastais ancītis ārstniecības ancītis.
paeglis Ārstniecības žibulītis ("Euphrasia officinalis").
Euphrasia officinalis ārstniecības žibulītis.
dehelmintizācija Ārstnieciski profilaktisku pasākumu komplekss parazītisko tārpu (helmintu) iznīcināšanai.
direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.).
gonartroze Artrītiska ceļa locītavas slimība, kas radusies traumas vai deģenerācijas dēļ.
dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti.
ārvalstu ieguldījumi ārvalstu ieguldītāju izdarītie finanšu un mantiskie ieguldījumi Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos.
Peptococcus asaccharolyticus asaharolītiskais peptokoks.
auniņi Asais jānītis ("Erigeron acer"), laimpuķe.
Erigeron acris asais jānītis.
Asaru ezers Asarītis Ģibuļu pagastā.
Asaru ezers Asarītis Ropažu novadā.
Asarīšu ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā.
Asaru ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā.
gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
gastroamorfs Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir parazīts, kura daļa atrodas autozīta vēdera dobumā.
virtuālais kanāls asinhronajā pārsūtīšanas režīmā - ceļš, pa kuru dati tiek nosūtīti no kāda noteikta datu sūtītāja kādam noteiktam datu saņēmējam.
hemocīti asins formelementi (eritrocīti, leikocīti, trombocīti).
haimatoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
hematoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts.
granuloblasts Asinsrades posma šūna, no kuras rodas granulocīti.
autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām.
plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos.
asinsķermenīši Asiņu formelementi - eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas.
zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu.
dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu.
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas.
hipoderma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hypodermataceae"), saprofīti vai parazīti uz kokiem, krūmiem, lakstaugiem.
humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu.
lāčpurns Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Morchellaceae"), saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti.
mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu.
gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas.
valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu.
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti.
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem).
leptosfērija Asku sēņu nodalījuma pleosporu dzimtas ģints ("Leptosphaeria"), gk. saprofītiskas sēnes, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis.
sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu.
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
Asmeņu Asmenītis - ezers Vestienas pagastā.
Asmenīša ezers Asmenītis, ezers Vestienas pagastā.
Asmeņa ezers Asmenītis, ezers Vestienas pagastā.
acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā.
lielais trinis astoņnīšu trinītis.
astiņnītis Astoņnītis.
astūņnītis Astoņnītis.
astrophytum Astrofīti.
astrokodolfizika Astrofizikas virziens, kas, izmantojot teorētiskās un eksperimentālās kodolfizikas atzinumus, pēta procesus, kas saistīti ar ķīmisko elementu sintēzi zvaigznēs.
trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas.
izkabināties Atāķēties, atraisīties.
atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
atriesties Atārdīties.
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atslieties Atbalstīties (pret ko).
atkukt Atbalstīties (uz elkoņiem).
uzmīties Atbalstīties uz kājas pēdas.
pārnest ķermeņa (arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
atsliegties Atbalstīties, atgāzties.
atstutēties Atbalstīties, atslieties.
sasprensties atbalstīties, atspiesties.
kaipt Atbalstīties, pieturēties.
atkļauties Atbalstīties; izstiepjoties atgulties.
atremties Atbalstīties.
atspiesties Atbalstīties.
atspīlēties Atbalstīties.
atstīrināties Atbalstīties.
sastutēties Atbalstīties.
uzkremties Atbalstīties.
uzremties Atbalstīties.
aerotriangulācija Atbalstpunktu fotogrammetriska sabiezināšana, veicot mērījumus ar analītiskiem stereoinstrumentiem vai digitālām fotogrammetriskām darba stacijām, kā arī ainu vai stereomodeļu orientējuma noteikšana.
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
atlēvarot Atblandīties, atklaiņot.
atlampot Atblandīties, atklejot.
atlāpot Atblandīties, atklejot.
atklabažāt Atblandīties, attipināt.
atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
nolikt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
atgalēties Atbrīvoties, atvairīties.
atčalīties Atčalavīties.
atčaloties Atčalavīties.
atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu.
atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām.
nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost).
izadalīties Atdalīties (par ko salipušu).
attulēties Atdalīties (par linu šķiedru).
izagaldīties Atdalīties (par linu šķiedru).
atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu).
atsust Atdalīties (sutināšanas rezultātā).
atsašķirties Atdalīties no kopuma (par kā sastāvdaļām).
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām).
krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
nosavilkties Atdalīties no ķermeņa (parasti par matiem, spalvām).
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
atsagaldīties Atdalīties no spaļiem (par šķiedru).
nosastāties Atdalīties no sūkalām (par krējumu).
plaukāt Atdalīties plūksnām.
plaukāties Atdalīties plūksnām.
atputēt Atdalīties putekļu veidā.
nosacelties Atdalīties ratu virsai no ratu priekšējās ass.
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
atkrist Atdalīties un nokrist nost.
atlodēties Atdalīties vai zaudēt elektrisko kontaktu lodējuma vietā.
drimt Atdalīties, atirt, nodrupt.
atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
aplobīties Atdalīties, nolupt.
nomujāties Atdalīties, nošķirties.
atšķelties Atdalīties, plaisājot sadalīties.
noslāņoties Atdalīties, sadalīties slāņveidīgi.
atsadalīties Atdalīties.
nonākt Atdalīties.
šķetēt Atdalīties.
atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi.
atkroķēties Atdarīties, atskrūvēties u. tml.
uzlupt Atdarīties.
atķaulēties Atdauzīties; atsisties.
atlupties Atdauzīties.
attrāpīties Atgadīties (1).
attrāpīties Atgadīties (2).
ietikties Atgadīties, notikt.
nākt priekšā Atgadīties, notikt.
kliebties Atgadīties, notikties; kliepties.
kliepties Atgadīties, notikties.
atsagadīties Atgadīties.
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt.
habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas.
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atsasieties Atiet, atkāpties no kāda, no kā; atvirzīties nost.
atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis).
atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu).
izspraidīties Atkārti izlocīties, izspiesties.
reinfestācija Atkārtota aplipšana ar tiem pašiem parazītiem.
drostaloties Atkārtoti dalīties (par olšūnām).
atložņāt Atkārtoti izložņāt (vai šurp un turp grozīties).
kampļāt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
kampstīt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
kamstīt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
atkrusīties Atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā.
attirināt Atkārtoti noraustīties un nokrist.
pavilnīt Atkārtoti parādīties un pazust.
malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām; atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
dziesma Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
uzšaudīt Atkārtoti šaudīties, bez konkrēta mērķa.
nogramstīties Atkārtoti taustīties.
atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju).
paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē.
nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu.
izkulstas Atliekas no izkulstītiem liniem.
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
noplusnēt Atlobīties (par ādu), nomest ādu.
atlaupīties Atlobīties.
auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
atmaukties Atlocīties atpakaļ.
atlukt Atlocīties, karāties uz leju.
atvingurot Atlocīties.
atsprēgāt Atlupt, atdalīties.
palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
ataloties Atmaldīties.
saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti.
atļergāties Atmēdīties.
fiziskā diskierīce atmiņas ierīce (piemēram, cietais disks), kura atšķirībā no loģiskās diskierīces reāli eksistē kā atsevišķa ierīce un kurā tiek veiktas informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas; to var arī nosacīti sadalīt vairākās loģiskajās diskierīces.
apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars.
atvēžot Atnākt lēnām kā vēzim, atblandīties.
atrist Atnākt vaļā (par ko sapītu, sasietu); atraisīties.
slēgt ārā (arī laukā) atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru; atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
atplaiksnīt Atplaiksnīties (1).
atplaiksnīt Atplaiksnīties (2).
atplaiksnīt Atplaiksnīties (3).
atplaiknāties Atplaiksnīties.
atplaikšīties Atplaiksnīties.
atplaikšķīties Atplaiksnīties.
pogāties Atpogāties; taisīties vaļā (par aizpogātu apģērbu).
atsaprasīties Atprasīties.
attecēties Atpūsties, sasildīties.
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
nosaraisīties Atraisīties (par ko apsietu).
izasieties Atraisīties (par ko sasietu).
atmosties Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā).
atauties Atraisīties pastalu saitēm.
birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
sprūdīties Atraisīties, atbrīvoties.
atpiņķerēties Atraisīties, atmudžināties.
izaraisīties Atraisīties, izraisīties (par ko sasietu, sapītu).
atkleberēties Atraisīties; kļūt vaļīgam sastiprinājumu vietās, atskrūvēties.
atraistīties Atraisīties.
atsarāisīties Atraisīties.
atsasieties Atraisīties.
izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
gulgāt Atraugāties, rīstīties.
gulgāties Atraugāties, rīstīties.
palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) ātri apskatīties (vis)apkārt.
aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) ātri apskatīties.
aplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis) ātri apskatīties.
attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp; ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml); atvirzīties.
atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
iemesties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
skriet Ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām).
apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
ķarstīt Ātri izraisīties (par slimību).
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2).
izmesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izmesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izsviesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
iztraukties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
žvidzēt Ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties.
šautīties Ātri kustēties, pārvietoties šurpu turpu; šaudīties.
dirbināt Ātri kustināt (kājas); mīdīties.
fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
pārskriet Ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1).
pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
uzmest acis (arī aci) ātri paskatīties (uz ko)
uzmest skatienu (arī skatu, acis) ātri paskatīties (uz ko).
uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) ātri paskatīties (uz ko).
paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
patraukt Ātri pavirzīties.
pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
leperēt Ātri sisties, dauzīties (par sirdi).
mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
mest skatu (arī skatienu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
zibelēt Ātri šurp un turp kustēties, šaudīties.
pārcirst Gordija mezglu ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
dasviesties Ātri un negaidīti piesteigties.
drēbt Ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu).
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
pārskriet (kam) pāri ātri vai pavirši iepazīties (ar ko).
iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
pamest acis ātri vai pavirši paskatīties.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
sprugt Ātri virzīties (kur iekšā).
lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
traukt Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukties Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
notraukties Ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
lipsīt Ātri virzīties uz priekšu.
sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2).
mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
špārēt Ātri virzīties, parasti skriešus.
triekties Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šnakāties Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties.
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
sprukt Ātri, bēgšus virzīties.
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties.
sipenēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
siperēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
sīpēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
sipināt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
panesties Ātri, steigā pavirzīties; padrāzties.
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties.
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
atrist Atritināties, attīties.
atritēt Atritināties; arī atraisīties, atrist.
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
Tubuļa ezers atrodas Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 1,1 ha; Tubulītis; Tubulīts.
mazais lielakauls atrodas apakšstilba ārējā malā, tā apakšējais gals veido ārējo potīti.
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
Sekšu ezers atrodas Garkalnes novadā, platība – 10 ha, garums – 550 m, lielākais platums – 350 m, vidējais dziļums – 2,5 m, lielākais dziļums – 6 m; Seķītis.
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.).
Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem.
aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti.
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu.
Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m.
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
grupas ātrums ātrums, ar kādu pārvietojas viļņu paketes apliecēja; tas var atšķirties no viļņa fāzes ātruma (pārvietojoties vielā, vielas dispersijas dēļ viļņu paketes forma un izmēri var mainīties).
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
dirsu atsist atsacīties no kaut kā uz īsāku vai garāku laiku.
atliegties Atsacīties, atteikties, noliegt.
atsasacīties Atsacīties.
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
sevim atsevišķi, atdalīti no citiem.
atleku Atsevišķi, atdalīti.
iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas.
atpinnēties Atsisties, atdauzīties.
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
atbildēt Atskanēt vai parādīties, it kā reaģējot (uz iepriekšējo).
atlūkoties Atskatīties (1).
atlūkoties Atskatīties (3).
atsavērties Atskatīties atpakaļ.
grasīt uz atskatīties uz kādu.
apagaļus skatīties atskatīties.
atsaskatīties Atskatīties.
atvērties Atskatīties.
okusivatsja Atskatīties.
atslāpstīties Atslapstīties.
atspīrināties Atsperties, atbalstīties ar kājām.
atviesties Atspīdēt, parādīties.
uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
uzkukt Atspiesties, atbalstīties, salīkt.
atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas); izdalīties (uz kāda fona).
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
atdievoties Atsveicināties, atvadīties.
atsveiķināt Atsveiķināt radus - atvadīties no radiniekiem pirms nāves.
atsaudīties Atšaudīties.
atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
valmis Atšķirīgā rakstā adīta cimda vai zeķes daļa, kas aptver rokas vai kājas stilbu; valnītis.
nošķiroties Atšķirties, atdalīties.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
atsakņopkāties Attaisīties (par apģērbu ar spiedpogu aizdari).
atsakņopēties Attaisīties vaļā (par apģērbu ar āķu aizdari).
atnākt Attaisīties, atvērties; arī atirt, atraisīties.
atsataisīties Attaisīties, atvērties.
grāmatvedības ieraksti attaisnojuma dokumentos ietvertās informācijas ieraksts grāmatvedības reģistros; izšķir hronoloģiskos, sistemātiskos, sintētiskos un analītiskos ierakstus.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
nokustēt Attālināties, virzīties projām.
franko Attālums, kura robežās pircējs ir atbrīvots no tiešiem izdevumiem, kas saistīti ar kravas iekraušanu un transportēšanu, jo šie izdevumi iekļauti preces cenā.
pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās.
atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma).
abdicēt Atteikties, atsacīties.
aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti.
bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā.
fakultatīvā partenoģenēze attiecīgajā sugā jaunie organismi var attīstīties gan no apaugļotas olšūnas, gan arī partenoģenētiski.
ģenitaloīds Attiecīgs uz pirmatnējām gametām, spējīgām attīstīties par abu dzimumu seksuāliem elementiem.
iridopupillārs Attiecīgs uz varavīksneni un zīlīti.
iztīrīties Attīrīties (2).
atkrāsoties Attīrīties no krāsām.
nomēsloties Attīrīties.
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
uzdzīvoties Attīstīties (dzīvē), kļūt par kaut ko, gūt panākumus.
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izražoties Attīstīties miesās.
izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
pēkšties Attīstīties, izplatīties.
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
izkuplināties Attīstīties, izvērsties.
audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi).
griezties Attīstīties, norisēt (citādi).
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
kūņoties Attīstīties, pārvērsties.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
pennēties attīstīties.
atsatīstīties Attīstīties.
izpennēties Attīstīties.
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
dasarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības; arī savaldīties.
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
komitēties Atvadīties no savas studentu korporācijas aktīviem biedriem, sarīkojot komitātu.
atviesēties Atvadīties, pateikt ardievas.
sacīt (arī teikt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
teikt (arī sacīt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram.
atklanīties Atvadīties.
atveselāties Atvadīties.
atviesoties Atvadīties.
vadīties Atvadīties.
atsakauties Atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
atbultēties Atvērties, atbīdīties atpakaļ (par aizbīdni).
servisa lietotājs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa entītiju kopums, kas izmanto vienu un to pašu servisa piekļuves punktu slāņa servisa saņemšanai.
tīkla slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalona modeļa trešais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp transporta slāņa aktīvajiem elementiem (entītijām) un veic datu bloku (pakešu) maršrutēšanu datu pārraides tīklā.
servisa piekļuves punkts atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - punkts, kurā slāņa entītija sniedz servisu augšējā blakusslāņa entītijai.
retranslācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, ar kuras palīdzību aplūkojamā slāņa entītija pārsūta datus no vienas šī slāņa korespondējošās entītijas otrai.
pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām.
transporta slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina drošu un no kodēšanas neatkarīgu datu apmaiņu starp sesijas slāņa entītijām, izmantojot tīkla slāņa servisu.
iniciators atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa entītija, kas ir iniciējusi dotajā slānī loģiskā savienojuma nodibināšanu.
entītijas nosaukums atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa entītijas pastāvīgs identifikators.
korespondējošās entītijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tādas slāņu entītijas, kas saistītas ar savienojumu, kuru uztur apakšējais blakusslānis.
datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās.
atdalīties Atvirzīties (no kopuma).
atsakāpties Atvirzīties atmuguriski līdz kādai vietai.
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni; atkāpties.
atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put); atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
atkļūt Atvirzīties šurp; atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
atskrullēties Atvīties, attīties, ieņemot sākumstāvokli.
atķeksēt Atzīmēt (piem., sarakstā, tekstā ar ķeksīti).
uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
koļīties Atzīties izdarītajā noziegumā.
kolotsja Atzīties izdarītajā noziegumā.
nokoļīties Atzīties izdarītajā.
noskaldīt Atzīties izdarītajā.
skaldīties Atzīties izdarītajā.
atsazities Atzīties.
dazināties Atzīties.
piesazīties Atzīties.
piezīties Atzīties.
pokolotsja Atzīties.
zīties Atzīties.
bundzenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Bungas" iedzīvotāji.
jurģenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
putrenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Putras" iedzīvotāji.
teselnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Teseles" iedzīvotāji.
vaicēnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vaicēni" iedzīvotāji.
vītenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitiņi" iedzīvotāji.
limfoidālie audi audi, kuros ir vai rodas limfocīti; sastopami limfmezglos, liesā, mandelēs un aizkrūtes dziedzerī.
kalcināts audos nogulsnējušies kalcija sāļi, depozīti.
helmintoma Audu iekaisuma proliferācija, ko izraisa parazītiskie tārpi.
endoskopiskā biopsija audu parauga iegūšana ar speciāliem instrumentiem, kas ievadīti caur endoskopu.
plācīte Auduma pinums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus; šādā pinumā austs audums; plācītis.
trine Auduma svītra, kas rodas trinīti aužot.
fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
onkocitoma Audzējs pieauss, zemžokļa dziedzerī, hipofīzē, vairogdziedzerī vai citur; sastāv no onkocītiem.
angiopericitoma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija; starp iegarenām, ovālām vārpstveida šūnām atrodas kontraktilas šūnas - pericīti.
gonocitoma Audzējs, kas cēlies no gonocītiem.
leikosarkoma Audzējs, kas sastāv gk. no monocītiem; asinīs palielināts limfocītu skaits.
mastocitoma Audzējs, kas sastāv no heparinocītiem.
histiocitoma Audzējs, kas sastāv no histiocītiem.
retikuloma Audzējs, kas sastāv no retikuloendoteliālām šūnām (monocītiem).
retikuloplazmocitoma Audzējs, kurā ir retikulocīti un plazmocīti.
eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes.
epifīti augi, kas aug uz citiem augiem, parasti kokiem, nebūdami to parazīti, bet izmantojot šos augus tikai par piestiprināšanās vietu.
sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti.
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī.
efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties.
koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt.
patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā.
koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt.
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
aizcerot Augot ar ceriem izplatīties līdz noteiktai vietai.
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām.
iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām.
izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to dalām).
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
vīnzālīte Augs - ancītis ("Agrimonia eupatoria").
edafiskie faktori augsnes radīti ekoloģiskie apstākļi, kas ietekmē ekosistēmas struktūru un darbību.
pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas.
Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas.
Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži.
Anaimudi Augstākā virsotne Rietumgatos Anaimalaja masīvā, Indijas dienvidos, 2698 m vjl., gneisi un kvarcīti.
Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas.
certiorari augstākas instances tiesas pavēle, kurā pieprasīti zemākas instances tiesā skatītas lietas dokumenti.
cormophyta Augstākie augi jeb kormofīti.
divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem.
Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži.
logodaidalija Augstu vārdu lietošana, sagrozīti, sarežģīti izteicieni.
cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem.
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem.
kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
galli Augu orgānu vai audu deformācijas (pārveidojumi) parazītisko sēņu, kaitīgu dzīvnieku vai indīgu vielu iedarbības rezultātā.
dārzbēglis Augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus dārza.
pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
pampēro Auksti un sausi dienvidu vēji, kas izplatīti Argentīnā, Pampā.
piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paaulekšot Aulekšojot pavirzīties.
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā).
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kajaks Aumulītis, trakulis.
trūcelēties Ausīties, vairākkārt trūkties.
austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
ozis Austrālietis, ozītis.
čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni.
Neositta chrysoptera Austrālijas dvīņdzilnītis.
sapņu laiks Austrālijas pirmatnējās reliģijās mītisks periods, kurā pēc aborigēnu tradīcijas senči staigāja pa zemes virsmu, piešķirot tai fizisko formu.
nargile Austrumnieku smēķēšanas ierīce, ūdenspīpe ar šļūtenīti.
betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli.
kontaktions Austrumu baznīcā - himna, kas veidota no strofu rindām un paredzēta liturģiskai lietošanai; īpaši izplatīti 6.-7. gs., no 8. gs. tos pakāpeniski aizstāja kanoni.
dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā.
melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
maronīti Austrumu rituāla katoļi, kuru pirmās kopienas 5.-7. gs. izveidojās Sīrijā; liturģijā izmantoja aramiešu un arābu valodu; visvairāk izplatīti Libānā, kur atrodas arī patriarha rezidence.
tabulē Austrumu tautu ēdiens - ar citronu sulu un olīveļļu pārslacīti pētersīļu, piparmētru un bulgura salāti.
stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1).
ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties.
gaistīties Aušoties, draiskoties, trakot, plosīties.
ķekāties Aušoties, jokoties, ķircināties, plosīties, kaitēties, rotaļāties.
rāze aušoties, trakot (jokojot), plosīties.
rītinieks Autobuss, kas kursē no rītiem.
teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus.
pakaļbomis Aužamo stāvu bomis, uz kura pirms aušanas tiek uztīti meti jeb velki.
augšvilenis Aužamo stāvu daļa, kur uztīti jeb uzvilkti meti; velbomis; velenis.
āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis.
drīzulis Aužamo stāvu sastāvdaļa, iekārta detaļa, pie kuras piesien nītis.
veldine Aužamo steļļu detaļa - koks uz kura uzmauc nītis.
klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis.
veldene Aužamo steļļu sastāvdaļa - apaļš koks uz kura uzver nītis.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
pārausties Aužot kļūdīties.
Callophrys rubi aveņu astainītis.
jasna Avestas otrā grāmata, kurā izklāstīti zoroastrisma kulta pamati.
džaikstīties Āvīties vaibstoties.
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti.
fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas.
interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus.
totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
kazulis Āzīši, kas aužamos stāvos cilā nītis, paminas minot.
Ozolkalna ezers Bābelītis, ezers Rīgas pilsētā.
badāksne Badīga govs (kas mīl badīties).
atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam.
izbadīties Badīties un pabeigt badīties.
badāties Badīties.
bukēties Badīties.
gandēt Baidīt, baidīties.
sadrauvēties Baidīties (ko) iesākt.
rādīt dūri kabatā baidīties atklāti izrādīt naidu, neapmierinātību.
drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
nedrīkstēt ne elpot baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt.
rēgoties baidīties, arī brīnīties (izbailēs).
baigoties Baidīties, baiļoties; fantazēt; sapnī redzēt spokus, rēgus.
baikst Baidīties, baiļoties.
bailēt Baidīties, baiļoties.
bīkstīties Baidīties, bīties; bīstīties.
bīstēties Baidīties, bīties; bīstīties.
bīstīties Baidīties, bīties.
bīdināties Baidīties, izbīties, sabīties, pārbīties.
drūt Baidīties, kļūt drūmam.
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt.
rauties Baidīties; arī valdīties.
bokstīties Baidīties; šaubīties.
bzdeķ Baidīties.
drejfiķ Baidīties.
drūkstīties Baidīties.
gandēties Baidīties.
iedrīkstēties Baidīties.
iedrošināties Baidīties.
minževatsja Baidīties.
tramēties Baidīties.
tramīties Baidīties.
truhņīt Baidīties.
trūkažāties Baidīties.
trukņīties Baidīties.
hilofobija Bailes no meža (aizmaldīties, sastapties ar dzīvniekiem).
motofobija Bailes no mītiem un pasakām.
fobiofobija Bailes nobīties.
šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko.
bailēties Baiļoties, baidīties.
drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties.
beirītis Bairītis, Bavārijas alus šķirne (parasti pudelēs).
baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
čukstīties Bakstīties, durstīties.
urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt; rakņāties, rušināties.
čokāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties.
čukāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties.
čudurēties Bakstīties.
lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos.
virulentie bakteriofāgi bakteriofāgi, kas var izraisīt tikai lītisko ciklu un nevar pāriet profāga stadijā.
mērenie bakteriofāgi bakteriofāgi, kas var realizēt gan lītisko, gan lizogēnisko ciklu.
Māhendradata Bali salas valdniece (11. gs.), kas tika izraidīta trimdā par buršanu un kas varētu būt mītiskās ļaunās valdnieces Rangdas prototips.
balināties Balināt; veikt darbus, kas saistīti ar balināšanu.
glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli.
stutēties Balstīties (1).
stutēties Balstīties (2).
slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
paspiesties Balstīties uz kaut ko vai pret to.
izmantot balstīties uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju.
remties Balstīties, atspiesties.
leikocīts Baltais asinsķermenītis.
atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā.
Baltiņu ezers Baltenītis Aiviekstes pagastā.
Baltenis Baltenītis, ezers Aiviekstes pagastā.
Baltenīša ezers Baltenītis, ezers Aiviekstes pagastā.
Jaera albifrons baltpieres māņēzelītis.
baltsunītis Balts sunītis.
alba Balts tērps, ko ģērba jaunkristītiem pēc kristībām.
makšķis Balts zaķis, trusītis.
plītinavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" iedzīvotāji.
Plītinova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" nosaukums latgaliski.
trabekula Baļķītis, piem., saistaudu šķērssiena limfmezglos un liesā.
savmaļas Bandas 2; kalpiem apstrādāšanai ierādītie zemes gabali feodālisma laikā Latvijā.
iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā).
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
preču akreditīvi bankas, kas apkalpo pircēju, uzdevums piegādātāja bankai veikt piegādātāja rēķinu apmaksu par preču materiālo vērtību nosūtīšanu pēc nosacījumiem, kādus paredzējis pircējs un kādi norādīti akreditīvā.
furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm.
bordero Banku operācijās - saraksts iesūtītiem diskontējamiem vai inkaso vekseļiem un vērtspapīriem.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
Ezītis bārs _Ezītis miglā_.
himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes.
teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs.
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu.
melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties.
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
baiļāties Bažīties, uztraukties.
baiļoties Bažīties, uztraukties.
bažāties Bažīties.
bazīties Bažīties.
dužoties Bažīties.
baby bēbis, mazs bērns, mazulītis; mīļotā; mīļotais.
karaliskā begonija begoniju suga ("Begonia rex"), kuras daudzi hibrīdi ir izplatīti dekoratīvi telpaugi ar krāšņām lapām
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
dabēgt Bēgot pievirzīties pie kā.
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
bēgt kā no uguns bēgt, izvairīties no kā nepatīkama.
šmugāt Bēgt, izvairīties.
bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties.
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
atraut skatienu (no kā, no kāda) beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
iznākt dienas gaismā beigt slapstīšanos, parādīties atklātībā.
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti.
belemnitida Belemnīti.
pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā.
riformings Benzīna, ligroīna un citu naftas produktu pārstrādes process, kurā alifātiskos ogļūdeņražus katalītiski pārvērš aromātiskajos ogļūdeņražos.
kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
bēriņš Bērītis.
aste Bērns un ar to saistītie pienākumi.
žurgulis Bērns, kam patīk plosīties.
bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība.
bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē.
stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu.
augstuma zudums berzes radītie spiediena zudumi, ko izsaka ar atbilstošo šķidruma staba augstumu.
suinīt Berzēt, brauņāt, kasīties.
brāzāties Berzēties, kasīties.
krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu.
rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti.
saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu.
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3).
bēzlītis Bēslītis.
noplančot Bez darba blandīties, slaistīties, vazāties apkārt.
dervelēt Bez darba dauzīties apkārt.
slangāt Bez darba dauzīties apkārt.
noslempties Bez darba novandīties.
vinčelēt Bez darba slaistīties apkārt.
slundurēt Bez darba slaistīties, tūļāties.
luderēt Bez darba slaistīties.
malžāt Bez darba slaistīties.
adendrītisks Bez dendrītiem: noteiktas nervu šūnas spinālajos ganglijos.
noputroties Bez panākumiem, nesekmīgi cīnīties.
joksīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā).
bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt; valstīties; vāļāties (1).
Bezdibenīts Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā.
Bezdibens Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā.
baltie asinsķermenīši bezkrāsainās asiņu šūnas; leikocīti.
toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos.
bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti.
ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti.
durenēt Bezmērķīgi atmaldīties.
durinēt Bezmērķīgi atmaldīties.
šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties.
aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot.
šļeberēt Bezmērķīgi staigāt, blandīties.
statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas.
nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu.
plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi.
atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu.
matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem.
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
panckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
ponckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
sasaunēties biezi saģērbties (satīties).
sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
noponckāties Biezi saģērbties, ietīstīties (vairākos lakatos, drānās u. tml.).
saģuģināties biezi saģērbties, satīties.
sapodzināties Biezi saģērbties, savīstīties vecā apģērbā.
iepaunāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
ieponckāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās).
sirņiks biezpiena plācenītis; biezpiena pankūka.
sirnieks Biezpiena plācenītis.
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3).
dasakolīties Bieži lielīties.
krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos.
maksts krampji bieži psiholoģiski nosacīti maksts, iegurņa dibena un augšstilbu muskulatūras krampji, ko izraisa sievietei nevēlams dzimumakts.
biķerīši Biķerītis.
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par organisma daļām.
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties.
atbirt Birstot atdalīties nost; nobirt.
nobirzt Birstot atdalīties nost; nodrupt.
iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
izbirt Birstot izkaisīties.
izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
bērties Birt, kaisīties.
cēbes Birztalu žibulītis ("Euphrasia nemorosa").
tējpuķītes Birztalu žibulītis ("Euphrasia nemorosa").
Euphrasia nemorosa birztalu žibulītis.
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
bīkstēties Bīstīties.
laipeņa bišu izejas dēlītis no guļstropa.
Trichodes apiarius bišu skudrulītis.
noskreja Bišu stropa skrejas dēlītis.
bijāt bīties (1).
bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
trukāties Bīties (par zirgiem).
šausnoties Bīties, baidīties.
bijāties Bīties, izjust bijību.
bīsties Bīties.
iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā).
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
plakte Blakts - parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku.
flederēt Blandīties apkārt; slaistīties.
slanckāties blandīties apkārt.
galdarēt Blandīties apkārt.
leiderēt Blandīties bez darba.
liederēt Blandīties bez darba.
langāt Blandīties, dauzīties apkārt.
leskāties Blandīties, dauzīties apkārt.
novantaļāties Blandīties, dauzīties apkārt.
zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties.
plīskāties Blandīties, kauties, dzert.
šlenderēt Blandīties, klaiņot bez darba.
klimerēt blandīties, klaiņot.
lintīt Blandīties, klaiņot.
plunderēt Blandīties, klaiņot.
šļenderēt Blandīties, klaiņot.
līkstīt Blandīties, klejot apkārt.
jādelēties Blandīties, klīsta pa pasauli; nedarbus darīt.
blodīties Blandīties, meklēt patvērumu.
dundurot Blandīties, plosīties.
blaudīties Blandīties; cilpot; grīļoties; dīdīties.
lažierēt Blandīties; slapstīties.
ložierēt Blandīties; slapstīties.
pidelēt blandīties.
klabažāt Blandīties.
klaidoties Blandīties.
klandīties Blandīties.
lantierēt Blandīties.
ļuturēties Blandīties.
ōlāties Blandīties.
ōlēties Blandīties.
plansīties Blandīties.
šļamdīties Blandīties.
telverēt Blandīties.
valacīties Blandīties.
valarāties Blandīties.
rūsu mest blāzmveidīgi plaiksnīties (par zibeni).
šmugulēt Blēdīties, krāpties.
blēdīt Blēdīties.
blēžot Blēdīties.
blēžoties Blēdīties.
šahermaherēt Blēdīties.
šmugulēties Blēdīties.
vilstoties Blēdīties.
žilīt Blēdīties.
žilīties Blēdīties.
ulznēt Blenzt, nevērīgi skatīties.
olderēt Blēņoties, muļķoties, plosīties, būt izlaidīgam.
ņervāties Blēņoties, plosīties.
bagoties Blēņoties, smieklīgi vaibstīties, mānīties, māžoties.
pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties.
pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
Corydalis solida blīvais cīrulītis.
pieblīst Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
pieblīzt Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
žoklīties Bļaustīties, ākstīties, lamāties.
bļaukāt Bļaustīties, klaigāt.
bļūdināt Bļaustīties, klaigāt.
rīklēties Bļaustīties, lamāties.
aldāt Bļaustīties; trokšņot.
bļaurīt Bļaustīties.
ķērkāt Bļaustīties.
valbot Bolīt (acis), bolīties, šķobīt (muti).
valbāt Bolīt (acis), bolīties, šķobīties.
pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties.
pabolīties Bolot acis, paskatīties.
kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti.
dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem.
pļekāties Bradāt, mīdīties (pa dubļiem).
dumbrāties Bradāt, mīdīties pa ūdeni vai dubļiem.
žangalēt Bradāt, mīdīties.
braģis Braģītis.
dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
bālis Brālis, brālītis, gk. tautasdziesmās.
bračiņš Brālis, brālītis.
bračus Brālītis.
brālelēņš Brālītis.
pākšņi Brandži - svaigi, ar pākstīm novārīti zirņi vai pupas.
branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties.
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt.
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nosasviesties Braucot novirzīties (no ceļa).
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
noskriet no sliedēm braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem); mētāties (3).
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
izabraukties Braucot uzvirzīties.
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
nosasisties Braucot, ejot novirzīties no ceļa.
ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā); ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties.
iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml).
smaiļot Braukt ar smailīti (2).
rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām.
cukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
čukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā).
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
Brencēnu ezers Brencītis, ezers Bērzaunes pagastā.
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
iebristies Brienot ievirzīties.
izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nosabristies Brienot notraipīties, saslapināties.
noslucēties Brienot notraipīties.
izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties.
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies.
iebrīšķēt Brīkšķot ievirzīties.
fleksis Briļļu rāmītis, kura kājiņas ir ar atsperi.
noplātīt muti vien brīnīties, būt pārsteigtam; nespēt parunāt.
blisināt acis brīnīties, būt pārsteigtam.
štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši.
bolīt acis brīnīties.
brīnāties Brīnīties.
brīnēties Brīnīties.
brīnoties Brīnīties.
čudīt Brīnīties.
čūdīt Brīnīties.
dīvāties Brīnīties.
dīvēties Brīnīties.
dīvīties Brīnīties.
dzivīties Brīnīties.
ērmīties Brīnīties.
ērmot Brīnīties.
stebēties Brīnīties.
vēsmoties Brīnīties.
breitiņš Brītiņš.
brītīns Brītiņš.
atļuru Brīvi nokarāties, atlocīties.
kulcenēties Brīvi valstīties un pārvietoties.
raišus Brīvi, nesaistīti, bez pinekļiem.
sevvaļīgi Brīvi, nesaistīti.
varnakzieži Brīvziedlapaino divdīglapju dzimta, lielāko tiesu zāļaugi, izplatīti pa visu pasauli.
pagaida Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti.
pagaidas Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti.
pagaidi Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti.
bruģis Bruģītis.
uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
Enicmus transversus brūnais krokainītis.
Arctia caja brūnais lācītis.
Lycaena tityrus brūnais zeltainītis.
Bruņķa Bruņķa ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā.
Bruņķīša Bruņķīša ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā.
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas.
dankaroties Brūtēties, lakstīties.
budze Bubulis, biedēklis; Ziemsvētku vecītis.
Vimalakirti Budisma mitoloģijā - bodhisatva, ko attēloja ar tīstokli un rakstāmirbulīti rokā.
stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā).
pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti.
Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē".
bukstīties Bukņīties, grūstīties.
Būla izteiksme Būla algebras formula, ko veido binārie mainīgie un konstantes, kas saistīti, izmantojot loģiskās operācijas.
bulits Bullītis - soda metiens hokejā.
ķutkults Bundulis, spainītis, ķipis.
aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
šotstūra dēlītis buras fallstūra dēlītim līdzīgs pastiprinājums šotstūrī.
ieburbulēt Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izburkšēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburkšēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem.
ņupāt Burzīties, burzīt, grūstīt, mīcīt.
knillēties Burzīties, krunkoties.
svīnīties Burzīties, zaudēt krāsu.
burnīties Burzīties.
burzāties Burzīties.
burznīties Burzīties.
čuņčurāties Burzīties.
čuņčurēties Burzīties.
gnutāties Burzīties.
grepstelēties Burzīties.
ņurcīties Burzīties.
atburzīties Burzoties atraisīties.
jemties Būt ar mieru darīt (ko), solīties darīt (ko).
sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
dīžāt Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžāties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dizināt Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžļāties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžļoties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžot Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties.
būt kājās būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
būt uz pekām būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā); izcelties (3), atdalīties (3).
baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla.
trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
raustīties Būt nedrošam, arī baidīties; būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
trašāties Būt nemierīgam, grozīties.
trošāties Būt nemierīgam, grozīties.
strebulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
sturbulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
dīžāt Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
dīžļāties Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
dīžļoties Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
dīžot Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
lakarēt Būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas.
lenturēties Būt nestabilam, ļodzīties.
viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
vākāt Būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā.
vākot Būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā.
aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties.
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
jaukties Būt pārmaiņus (ar ko); mīties.
skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
bādrēties Būt pretīgam; baidīties (no kā).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
zīmēties Būt saskatāmam, parādīties; arī veidoties, attēloties.
atrasties Būt sastopamam; arī gadīties, parādīties.
atsarasties Būt sastopamam; arī gadīties; parādīties.
staroties Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5).
uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
kļebačāties Būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt.
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml.; raudzīties (2).
nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai.
korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti.
būvniecības tolerance būvniecības pielaide - robežas, kurās drīkst mainīties projektā uzrādītie lielumi.
acetofenons C~6~H~5~COCH~3~, organisks savienojums, ko iegūst katalītiski acilējot benzolu.
ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela.
tioguanīns C5H5N5S, purīnu grupas analogs, radniecīgs merkaptopurīnam, bloķē purinu nukleotīdu sintēzi un izmantošanos; lieto akūtas mielocītiskās leikozes ārstēšanai.
difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu.
cābulis Cālītis.
cibītis Cālītis.
ciepītis Cālītis.
cipītis Cālītis.
knabucis Cālītis.
pīvulēns Cālītis.
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis).
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt.
nulles cikls celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
dasacelties Ceļot krēslu, pievirzīties pie kā.
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
atsacelties Ceļoties atvirzīties nost.
izacelties Ceļoties izvirzīties uz augšu.
izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
ciparkanāls Ceļš, pa kuru sakaru tīklā tiek pārraidīti tikai ciparsignāli.
Echium plantagineum ceļteku daglītis.
transfertcena Cena, kuru precēm un pakalpojumiem nosaka saistītie uzņēmumi un kas atšķiras no tirgus vērtības.
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3).
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
kapīties Censties atvairīties, tikt vaļā.
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3).
turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties.
griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos).
pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties.
kratīties nost (arī vaļā) censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
kratīties vaļā (arī nost) censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
nagoties Censties, cīnīties.
stenkties Censties, dzīties, cīnīties.
merkavāt Censties, gādāt, bažīties.
cīsties Censties; mēģināt, cīnīties.
lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas.
eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo.
mbisimo Centrālāfrikas azandu metafizikā smalkās matērijas ķermenis, kas var atdalīties no materiālā ķermeņa.
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
atrībenēt Cepjot atdalīties (par maizes garozu).
atgrust Cepjot, grauzdējot atdalīties.
ceplīši Ceplītis (1).
Ceplīšu ezers Ceplītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
ceplis Ceplītis.
iecepties Cepoties saistīties, savienoties.
bubļiks Cepure ar bumbulīti.
barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
ķibulis Cibulītis.
ķibulītis Cibulītis.
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti.
iekļauties Cieši apņemt sev apkārt; ietīties.
paņāties Cieši ietīties (apģērbā).
spruņģēties Cieši ietīties (apklāties vai apģērbties).
rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
nosprandzēties Cieši notīties (ar jostu).
nosiksnāties Cieši notīties ar siksnu.
pasakalties Cieši paskatīties acīs.
piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
saboķēties cieši saģērbties (ievīstīties).
lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
sačunčulēties cieši satīties.
vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
ieurbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
(ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
superjonu vadītāji cietie elektrolīti, jonu kristāli ar lielu jonu vadītspēju, kas salīdzināma ar šķidru elektrolītu vadītspēju.
sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos.
polikristāls Ciets ķermenis, kas sastāv no neregulāras formas sīkiem, dažādi orientētiem, savstarpēji saistītiem monokristālu agregātiem.
adsorbenti Ciets, porains materiāls, kas ar savu virsmu labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem, piem., aktivētā ogle, silikagels, ceolīti.
apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā.
raiška ciglis jeb dadzītis ("Carduelis carduelis").
platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
čīkstēties Cīkstēties, cīnīties.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
kalciņš Cilpa; austiņa, riņķītis (kā ievēršanai).
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
tamborēšana Cilpu veidošana no dzijas ar āķīti (tamboradatu).
bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms).
homunkuls Cilvēka miesas auglis; pundurītis.
iniciācija Cilvēka pāriešana jaunā sociālajā statusā; rituāli un ceremonijas, kas saistīti ar šo pāreju.
Enterobius vermicularis cilvēka spalītis.
karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm.
brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti.
helmintozoonoze Cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas parzītisko tārpu ierosinātas slimības.
šķeteklis Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties.
dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
kārsteklis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu.
slampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
slompa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
sluika Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
slumpa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
kuprainis Cilvēks, kam ir kupris (1); kuprītis.
pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
sifilofobiķis Cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem.
smērmiķelis Cilvēks, kas darot kādu darbu mēdz notraipīties.
kondotjers Cilvēks, kas gatavs cīnīties par visu ko, ja par to pienācīgi samaksāts.
pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
ķocka Cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko).
bukņica Cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks.
rīta putns cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
plošņa Cilvēks, kas mēdz plosīties; draiskulis; nerātns, nevaldāms cilvēks.
čomma Cilvēks, kas nekārtīgi, neglīti ēd.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
šņauknāsis Cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba.
glumīzers Cilvēks, kas prot veikli izvairīties (no atbildības, pienākuma izpildes u. tml.).
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
helmintoze Cilvēku un dzīvnieku slimību grupa, ko ierosina dažādi parazītiskie tārpi.
atkaļni cimdu valnītis.
karot Cīnīties (5).
izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
slodzīties cīnīties (ar problēmām, grūtībām u. tml.).
liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību.
pizāties cīnīties (nicinoši).
kauties Cīnīties (par dzīvniekiem).
karot Cīnīties (par kādu mērķi).
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
kapāt cīnīties (parasti sportā); spēlēt datorspēles.
paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem.
sisties pa dzīvi (arī pa pasauli) cīnīties ar eksistences grūtībām.
sisties pa dzīvi cīnīties ar eksistences grūtībām.
korrāt Cīnīties ar grūtībām.
korrāties Cīnīties ar grūtībām.
stīmēties Cīnīties ar kaut ko smagu, to stiepjot, veļot, stumjot.
izpeizēties Cīnīties ar sarežģītu darbu.
krustot šķēpus cīnīties ar šķēpiem.
ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
cīnīties plecu pie pleca cīnīties ciešā vienotībā (ar ko).
šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem.
duelēties Cīnīties duelī.
cīnīties līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam asins pilienam) cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
cīnīties uz dzīvību vai (arī un) nāvi cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem.
izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
(iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
spurdzīties Cīnīties, (kaut ko) īstenot.
rauties Cīnīties, arī strīdēties; spēkoties.
krustot zobenus cīnīties, karot.
staknīties Cīnīties, kauties.
ķīnāties Cīnīties, nogurt.
rīklēties Cīnīties, plēsties.
boksēt Cīnīties, sacensties boksā.
boksēties Cīnīties, sacensties boksā.
buksierēties Cīnīties, sacensties boksā.
kapāties Cīnīties, spēkoties.
šļokāties Cīnīties, spēkoties.
grumties Cīnīties, uzmākties.
čīnīties Cīnīties.
cirst Cīnīties.
cirsties Cīnīties.
cīstēt Cīnīties.
stingrēties Cīnīties.
trahāties Cīnīties.
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
morrāties Cīnoties valstīties pa grīdu.
atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
Cirīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā.
Cīrīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā.
ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem.
ķirtupelis Cirslītis; meža cirslis ("Sorex araneus").
cirklis Cirslītis.
šnicere Cirslītis.
šņīpars Cirslītis.
šņīpstere Cirslītis.
urvilka Cirslītis.
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams.
grecelēties Cirtoties, sapīties.
ātraudzīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
ausbate Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
auslecite Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
auslēcīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
cīruļsakne Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
cīruļzāle Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
ceirulītis Cīrulītis.
Cirīšu ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā.
Cirīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā.
Cirvīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā.
ārvalstu ieguldījumi citā valstī nodalītie ārvalstu ieguldītāju ilgtermiņa ieguldījumi uzņēmējdarbības veikšanai Latvijā.
zaurēt Cītīgi mācīties.
zaurēties Cītīgi mācīties.
cytisus Cytisus nigricans - melnējošā ķekarcītiza "Lembotropis nigricans" nosaukuma sinonīms.
sincitiolizīns Citolizīns, kas noārda placentas sincītiju; rodas, injicējot dzīvniekam placentas audu emulsiju.
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
daļu līdzdalība civiltiesībās tāda saistība, kurā vienā pusē ir vairākas personas un katra no tām uzņemas saistību vai ir kreditors noteiktā daļā, nevis nedalīti.
orfenadrīns Cl8H23NO, difenhidramīna analogs; antiholīnerģisks, prethistamīna, spazmolītisks līdzeklis ar eiforisku darbību.
CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T).
nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu.
ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
čaibāties Čaibīties.
kraustīties Čamdīties, ķerstīties.
pārčāpāt Čāpājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
izčāpāt Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
izčāpāt Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pačāpāt Čāpojot pavirzīties.
pačāpot Čāpojot pavirzīties.
piečāpāt Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ķaumalāt Čaumalot, lobīties.
salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti.
četrīši Četrītis.
attirkšķēt Čīkstot virzīties šurp, atčīkstēt.
čihuahua Čivava - suņu šķirne, ļoti mazs sunītis; dzimtene - Meksika.
čivulis Čivulītis.
čomerēties Čomīties.
gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību.
Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu.
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
masīvā koksne dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne.
reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā.
alumīnija rūdas dabiskas minerālvielas ar paaugstinātu (vairāk par 25-30%) alumīnija daudzumu (boksīti, alunīti, nefelīns, kaolīni), kuras var izmantot alumīnija ieguvei.
ciglis Dadzītis - zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi.
ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns.
kumulis Dadzītis jeb ciglis ("Carduelis carduelis").
dadzīši Dadzītis.
tunkani dakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - zemes gari, kas saistīti ar auglības kultu un iemieso vienu no četrām stihijām.
dielēt Dalīt (savā starpā), dalīties.
dielēties Dalīt, dalīties.
divisi Dalīti, orķestra mūzikā stīgu instrumentu partijās to vietu apzīmējums, kur atskaņotājiem jāsadalās 2 vai vairākās grupās, lai katra spēlētu savu balsi.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu).
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku).
lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
plaukot Dalīties nost, lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam lobās (āda).
lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
atdalīties Dalīties nost.
poloskatsja Dalīties pārtikā.
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
slāņoties Dalīties slāņos (3); kļūt tādam, kurā veidojas slāņi.
šķiedroties Dalīties šķiedrās (1); būt, arī kļūt šķiedrainam (1).
šķiedroties Dalīties šķiedrās (2); būt, arī kļūt šķiedrainam (2).
šķiedroties Dalīties šķiedrās (3); būt, arī kļūt šķiedrainam (3).
šķiedrāt Dalīties šķiedrās.
šķiedrēties Dalīties šķiedrās.
šķieznoties Dalīties šķiedrās.
šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem.
šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam).
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
daļoties Dalīties.
dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
aizkvēpt Daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem).
pusnovītis Daļēji novītis.
pussavītis Daļēji savītis.
pusbrīnā daļēji, pa pusei izbrīnīti.
dambīši Dambītis (1).
dencītis Dancītis - vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu.
interneta uzmetumdokuments darba dokumenti, ko izstrādā interneta tehnisko uzdevumu grupa un kas saistīti ar interneta tehnisko problēmu risināšanu un tīklošanas attīstību.
darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.
mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos.
krama rīki darbarīki un ieroči no krama, kas bija izplatīti akmens laikmetā, senākie no tiem bija čoperi, rupji apskaldīti dūrescirvji un dažādi cērtamie rīki.
braukts Darbarīks linu attīrīšanai no spaļiem - šaurs koka dēlītis ar rokturi.
tamboradata Darbarīks tamborēšanai - samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
darbaspēka mobilitāte darbaspēka pārvietošanās un spēja pārvietoties un kvalitatīvi mainīties atbilstoši sociāli ekonomiskajām prasībām.
transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu; transporta darbi.
sanitārtehniskie darbi darbi, kas saistīti ar ēku inženiersistēmu montāžu, ekspluatāciju un remontu, lai nodrošinātu komfortablus, sanitārhigiēniskām prasībām atbilstošus dzīves apstākļus ēkās un apdzīvotās vietās.
apeja Darbība --> apiet (3); arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
atmaiņa Darbība --> atmainīt, atmainīties.
paklaņa Darbība --> paklanīties; paklanīšanās.
stostīšanās Darbība --> stostīties.
garantijas iegūšana darbība, kuras mērķis ir saņemt kredītiestādes garantiju - galvojumu par sava klienta maksātspēju.
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (1), nomainīties (1).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (2), nomainīties (2).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (3), nomainīties (3).
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (2), pārmainīties (1).
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīties (3).
saroze Darbība, process --> sarozīties.
savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties.
novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1); novirzīties (1).
novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2).
novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2).
binārā aritmētika darbības ar skaitļiem, kas pierakstīti binārajā (skaitīšanas) sistēmā.
saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi.
Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži.
Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi.
Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu.
distantie aktivatori darbojas ārpus savas cilmvielas, organismā var izplatīties difundējot, vai arī ar starpšūnu šķidrumiem.
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties.
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties.
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
agrot Darboties, rosīties jau agri no rīta.
vairākuzdevumu apstrāde darbu sadale starp vairākiem savstarpēji saistītiem procesoriem.
izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā).
izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos.
lauzt kaulus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku piepūli, mocīties.
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties.
izbuldurēties Darīt nedarbus, kārtīgi izdauzīties, traki muļķoties.
teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1).
jaunkoki Dārzos iestādītie un vēl neražojošie augļu koki.
izvaddati Dati, kas kādas programmas darbības rezultātā tiek pārsūtīti no datora uz izvadierīci.
ziņojums dati, kas, izmantojot saskarni _MIDI_, tiek nosūtīti kāda mūzikas instrumenta ierīces vadībai.
aktīvā datne datne, kas atvērta lietošanai un tajā ierakstītie dati ir pieejami lasīšanai un apstrādei.
hiperteksts Datorizētas informācijas nelineāra pārlūkošanas un izguves sistēma, kas lietotājam ar īpaši izveidotu asociatīvu saišu (hipersaišu) palīdzību ļauj veikt informācijas izguvi no savstarpēji saistītiem dokumentiem neatkarīgi no to izvietojuma datora (datoru) atmiņā.
cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido.
dalītā datoru sistēma datoru sistēma, kas sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem datoriem, kuri darbojas neatkarīgi un izpilda kopīgu darbu.
interfeisa datu bloks datoru tīklā - datu bloks, kas tiek pārsūtīts starp kāda slāņa un tā augšējā blakusslāņa entītijām caur apskatāmā slāņa servisa piekļuves punktu.
protokola datu bloks datu bloks, ko saskaņā ar datoru tīkla protokolu izmanto sakariem starp vienranga entītijām, tas satur protokola vadības informāciju un, iespējams, arī lietotāja datus.
entitāte Datu ieraksta tips; entītija.
verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
destruktīvā lasīšana datu nolasīšanas operācija, kuru izpildot dati tiek pārsūtīti datora procesoram, bet to kopija datora procesoram, bet to kopija datora atmiņā tiek mainīta vai iznīcināta.
nedestruktīvā lasīšana datu nolasīšanas operācija, kuru izpildot nolasītie dati tiek saglabāti datora atmiņā.
daudzkadru pārraide datu pārraide lokālajos tīklos, kad pēc kārtas tiek pārsūtīti vairāki kadri, neatbrīvojot datu pārraides vidi.
paralēlā ievadizvade datu pārraide starp ārējo ierīci un datoru tādā veidā, ka visi rakstzīmēm vai vārdam atbilstošie biti tiek pārraidīti vienlaicīgi pa atsevišķām līnijām. Atsevišķas paralēlas līnijas lieto arī vadības signālu pārraidei.
pusdupleksie sakari datu pārraide, kuras laikā dati tiek sūtīti pārmaiņus abos virzienos.
pakešu komutācijas datu tīkls datu pārraides tīkls, kurā dati, lai tos pārsūtītu, tiek sadalīti neatkarīgos standartformāta blokos - paketēs. Formātus un procedūras nosaka šī tipa tīklos izmantotie protokoli.
sinhronā pārraide datu pārraides veids, kas atšķiras no asinhronās pārraides ar to, ka dati un vadības signāli tiek pārsūtīti regulāros laika intervālos.
programmsarokošanās Datu plūsmas vadības metode, kas nodrošina, ka viena modema nosūtītie dati nepārplūdina otru modemu, ar kuru notiek datu apmaiņa.
ķellāt Daudz ēst; ar lielu apetīti ēst.
gūļāt Daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties.
samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
attricināties Daudz kratoties kļūt vaļīgam (atraisīties).
noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties.
blaistīt Daudz šaudīties ar bisi.
pietrakot Daudz trakot, plosīties.
blieskāt Daudz un neglīti ēst.
bļorgāt Daudz un neglīti, pretīgi runāt.
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
samplers Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuras palīdzību tiek radīti un apstrādāti (miksēti) sampli; digitālā laikmeta instruments, kas apvieno magnetofona, elektroērģeļu un sintezatora iespējas.
sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
Rapistrum perenne daudzgadīgais rācenītis.
ziemas vējāzītis daudzgadīgais rācenītis.
nokāpelēties Daudzkārt kāpjot augšā un lejā nomocīties.
griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību.
iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
iedrillēt Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes).
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5).
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
dauzīt Dauzīties (3).
dauzties Dauzīties (5).
ļurzāties Dauzīties apkārt, blandīties.
valcīties Dauzīties apkārt, blandīties.
blazierēt Dauzīties apkārt, klaiņot.
lampatāt Dauzīties apkārt, klaiņot.
lampatīt Dauzīties apkārt, klaiņot.
dalzāt Dauzīties apkārt.
lemperēt Dauzīties apkārt.
aisīt Dauzīties, dauzoties smieties.
ņagāties Dauzīties, kauties.
ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
trakuļot Dauzīties, muļķoties, priecāties.
blazdoties Dauzīties, plēsties.
rizgot Dauzīties, plosīties, klaigāt.
delverēties Dauzīties, plosīties; niekoties, blēņoties.
virskot Dauzīties, plūkties.
virskoties Dauzīties, plūkties.
jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
baldīties Dauzīties.
daudzīties Dauzīties.
drasēties Dauzīties.
žaikstīties Dauzīties.
Sila ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Davelnīša ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Davelnīšu Sila ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Delvenīša ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei).
mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
izlīdzinājumvirsma Dažādas izcelsmes Zemes virsmas daļas ar izlīdzinātu reljefu, kas veidojies, pārsvarā darbojoties ārēju cēloņu izraisītiem procesiem.
gramšļi Dažādas savāktas lietas, salasīti priekšmeti.
iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
veselības aprūpes komanda dažādu jomu profesionāļu grupa, kas nodrošina cilvēka ārstēšanu un aprūpi jebkura veida veselības aprūpes institūcijās, kā arī var piedalīties sociālajā aprūpē kopienā.
konsorcija Dažādu sugu indivīdu grupa, kurā locekļi ir savstarpēji cieši saistīti.
bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties.
deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs.
pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem.
šedula Dažās valstīs - kategorijas, kurās iedalīti ienākumu avoti un pēc kurām aprēķina pilsoņu ienākuma nodokli.
astere Dažkārt tā dēvē miķelīti ("Aster"), pēc tās latīniskā nosaukuma.
radži Dažos apvidos (Bauskas apkārtnē) blīvo avotkaļķu nosaukums; citviet arī dolomīti.
čurings Dažu austrāliešu cilšu kulta priekšmets - ornamentēts dēlītis vai plakans akmens, kam piedēvē pārdabiskas spējas.
dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
stērste Dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube.
pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
dievazīme Debesu simbols - jumtiņš - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (vai trīs aplīši).
jumtiņš Debesu zīme - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (klasiskajā variantā - trīs aplīši); dievazīme.
piknocīts Deformēts, sarāvies eritrocīts, reizēm ar adatveida izaugumiem; parasti nelielā skaitā atrodams jaundzimušo asinis; to skaits palielinās hemolītisku traucējumu gadījumā.
pārdegt Degot pārdalīties.
koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
kočus Degvīna mērs, kortelītis.
restocitēmija Deģenerēti eritrocīti perifēriskajās asinīs.
aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
apdejot Dejojot apvirzīties apkārt kaut kam.
apdancot Dejojot apvirzīties kam apkārt.
iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
bugoties Dejojot locīties.
piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
fiale Dekoratīvs arhitektonisks elements: piramidāls tornītis, kura noslēgumā atrodas rotājums - t. s. krabji un krusta roze (stilizēti augu motīvi); izmantots gotikas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
pinakls Dekoratīvs arhitektūras elements: četrstūrains, uz augšu sašaurināts tornītis, kura noslēgumu rotā stilizēti augu motīvi.
ķinguls Dēlītis ar īpašnieka vārdu, ko piestiprina maisam vai piena kannai.
švabra Dēlītis ar kātu grīdas mazgāšanai, ap kuru aptin lupatu.
mezuza Dēlītis ar uzrakstītu lūgšanu, piesists pie durvju stenderes jūdaistu namos.
bocmansols Dēlītis sēdēšanai vajadzības gadījumā, piemēram, remontējot takelāžu, to paceļ mastā, izmantojot grotfalli.
grifbrets Dēlītis stīgu instrumentos, pār kuru pārstieptas stīgas.
Dēliņu ezers Dēlītis, ezers Vestienas pagastā.
kleida Dēlītis, ko lieto celtņu sienu apšūšanai.
klamburis Dēlītis, ko piesien niknam bullim uz pieres (ragiem) aizsedzot redzeslauku, lai tas neredzētu citus dzīvniekus.
bikazītis Dem. --> bika 1(2); āzītis.
ceplēns Dem. --> ceplītis.
ežiņš Dem. --> ezis; mazs ezītis.
lēnītēm Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītiņām.
nītītes Dem. --> nītis.
tīsītis Dem. --> tīsis; kaķītis.
vieglītēm Dem. --> viegli; ļoti viegli; vieglītiņām.
ķilpis Detaļa, kas notur vajadzīgā augstumā vijoles stīgas, steķītis.
Develnīša Develnīša ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Develnīšu Develnīšu ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
apgrieztais jumtiņš diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta (latviešu valodā tā norāda, ka līdzskanis ir divcentru slēdzenis); kāsītis.
nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
dīselēties Dīdīties (1).
šaustīties Dīdīties (1).
triņāties Dīdīties, grozīties.
dīžāt Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
dīžāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
dīžļāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
dīžļoties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
dīžot Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
dīkaļāt Dīdīties; drusku pinkšot uzplīties.
dīkaļāties Dīdīties; drusku pinkšot uzplīties.
dīšļāt Dīdīties.
trimināties Dīdīties.
vars Diegs, tieva aukla, kas pārstiepta pāri nīšu kokam un satur nītis.
radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
Njikans Dienvidsudānas šilluku valdnieku un tautas mītiskais ciltstēvs, kura inkarnācijas ir visi turpmākie šilluku valdnieki.
antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst.
cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā.
karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā.
dievāzītis Dievsunītis.
dievs Dievsunītis.
līst Dīgstot parādīties virs zemes (par augiem, to daļām).
spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
paknist Dīgt, parādīties.
pārdilt Dilstot pārdalīties.
pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
iedimdēt Dimdot ievirzīties (kur iekšā).
pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzdimdēt Dimdot uzvirzīties (kur augšā).
nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kaprifolijaugi Dipsaku rindas dzimta, vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi, liānas ar vienkāršām lapām, stumbri dobi, vai ar serdi, izplatīti gk. Z puslodes mērenajā joslā, \~15 ģinšu, \~300 sugu.
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
mērķdisks Disks, kurā dati tiek ierakstīti vai pārkopēti no cita diska.
forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes.
apcīms divās rindās sastatīti, apcepuroti stati.
savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
aizrīdamies Divd. --> aizrīties.
lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām.
stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu.
platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains.
pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās.
soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā.
parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki.
santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā.
raflēzijaugi Divdīgļlapju klases aristolohiju rindas dzimta, parazītiski tropu augi, kas aug gk. piesūkušies citu augu saknēm.
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs.
hidnorācijaugi Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases dzimta ("Hydnoraceae"), kas ir parazīti.
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
dubultvārds divi datora atmiņā blakus ierakstīti vārdi, kurus apstrādā kā vienotu veselumu.
diplopāgs Divi saauguši, vienādi attīstīti dvīņi, kuriem viens vai vairāki dzīvībai svarīgi orgāni ir kopīgi.
vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā.
diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu.
bifilārs Divkāršs vads, kas sastāv no diviem kopā savītiem vadiem, pa kuriem strāva plūst pretējos virzienos.
Corydalis diphyla divlapu cīrulītis.
divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
dipteri Divspārņi - kukaiņu kārta, kuriem attīstīts tikai pirmais spārnu pāris (odi, mušas, moskīti u. c.).
locīkla divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru; šarnīrs.
sadarbspēja Divu dažādu ražotāju izgatavotu ierīču vai datoru spēja datoru tīklā apmainīties ar informāciju.
Corydalis cava dobais cīrulītis.
Gala muiža Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" bijušais nosaukums.
galātnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" iedzīvotāji.
kokmuižnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokmuiža" iedzīvotāji.
dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos.
zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā.
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
Docīšu ezers Docītis, ezers Mārcienas pagastā.
kredītvēsture Dokumentāri fiksētas ziņas par kredītiem, ko kāda persona ir ņēmusi un atdevusi.
kinofotofonodokumenti Dokumenti, kas saistīti ar kinematogrāfiju (3), fotogrāfiju (1) un skaņu ierakstīšanu.
RFC dokumenti dokumenti, ko izplata internetā, tajos aprakstīti tīkla protokoli (t. sk. visi interneta standarti), kā arī to pārbaudes un izmantošanas rezultāti.
kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
dokumenta izraksts dokuments, kurā atveidota nepieciešamā dokumenta oriģināla teksta daļa un dokumenta rekvizīti.
dokumenta noraksts dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts un rekvizīti atveidoti, pilnībā pārrakstot dokumenta oriģināla pamatinformāciju jebkurā tehniskā veidā.
dokumenta kopija dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts, rekvizīti un dienesta atzīmes atveidotas faksimilā (izmantojot fotokopēšanu, kserokopēŠanu vai kā citādi).
blakusapstākļi Dokuments, kurā izklāstīti sīki dati par apmācāmās apakšvienības un tiešo kaimiņu stāvokli un darbībām, ziņas par "pretinieku" noteiktā laikā, par to, kur un kādā laikā ierodas apmācāmās apakšvienības.
apgrozīt smadzenēs domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
jaunmītisms Domāšanas veids un literārais virziens, kas 19. gs. 2. pusē un 20. gs. sākumā uzsāka mēģinājumus atjaunot mītisko domāšanu un mītisko pasaules uztveri.
mienēt Domāt, šaubīties.
magnētiskais domēns domēnatmiņas elements, kurā ierakstīti dati.
ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties.
reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3).
sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot; dalīties (4).
iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi; doties ceļojumos ārpus savas zemes.
gāzties Doties, virzīties (par daudziem).
brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot.
dricēties Dracīties.
ņurkāties Draiskoties (rotaļājoties); murcīties (par dzīvniekiem).
damelēties Draiskoties, plosīties.
žārkāties Draiskoties, plosīties.
žolburēties Draiskoties, plosīties.
žervelēties Draiskuļot, dauzīties.
šķetāties Draiskuļoties, plosīties.
drauvēt Draudēt, baidīt, likt nobīties.
atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
grebelēties Drebelēties, grābstīties.
aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt.
nodrupt Drūpot atdalīties nost.
atdrupt Drūpot atdalīties.
sadrupt Drūpot sadalīties.
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
druscīt Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscītiņ.
drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz; druscīt; druscītiņ.
uzdrūzmēties Drūzmējoties uzvirzīties.
būdzīties Drūzmēties, grūstīties, spiesties.
malties Drūzmēties; grūstīties.
ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
iedūcināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
pārducināt Ducinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
čoža Dūmvads, mūrītis drēbju kaltēšanai; iere.
čoriņš Dūmvads, mūrītis.
iedunēt Dunot ievirzīties (kur iekšā).
pārdunēt Dunot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
neositta Dvīņdzilnītis.
emprostozigoze Dvīņu kroplība, kad dvīņi saistīti ar priekšpusēm.
dzelkņgalvji Dzelkņtārpu klase; cilvēka un dzīvnieku zarnu parazīti.
akantocefāli Dzeloņgalvainie tārpi - parazītisku tārpu kārta; galīgie saimnieki ir mugurkaulnieki, starpsaimnieki - posmkāji.
Corydalis lutea dzeltenais cīrulītis.
Corydalis orcholeuca dzeltenbaltais cīrulītis.
Regulus satrapa dzeltengalvītis.
sanbenito Dzeltens audekla apģērbs ar krustiem priekšā un mugurā, kuru uzvilka inkvizīcijas nosodītiem, kad tos veda uz sārtu.
Phylloscopus inormatus dzeltensvītru lapuķauķis jeb dzeltensvītru ķauķītis.
Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
čekans Dzelzs āmurītis metāla kalšanai.
drina Dzelzs stienis, nūja, lauznītis.
nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
dasalaisties Dzenot (mājdzīvniekus), lēni aizvirzīties (līdz kādai vietai).
aizadzīties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem.
aizalaisties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem.
iesadzīties Dzenot dzīvniekus, ievirzīties kopā ar tiem.
izadzīties Dzenot dzīvniekus, izvirzīties kopā ar tiem.
pasadzīties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem.
pasalaidalēties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem.
sasadzīties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā).
sasalaisties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā).
atsalaisties Dzenot mājlopus, lēni atvirzīties kopā ar tiem.
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt.
uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties.
tītēt Dziedāt (kā tītiņš dzied).
pārdziedāties dziedot kļūdīties; nepareizi nodziedāt
detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
acinuss Dziedzera gala pūslītis, kas izklāts ar secernētajām šūnām.
cūkdzenītis Dzilnītis.
dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces.
Dziļūkšņa ezers Dziļūksnītis, ezers Lazdonas pagastā.
oleogranulema Dzimumlocekļa ādas un zemādas iekaisums, ko izraisījuši ievadītie eļļainie šķidrumi (vazelīns, glicerīns, kampareļļa u. c.).
gonohorisms Dzimumu diferenciācija, vīriešu un sieviešu dzimuma indivīdu dzimuma pazīmju atšķirība, pretstatā hermafrodītismam.
plepēt Dzirdami vārīties.
plepināt Dzirdami vārīties.
plepinēt Dzirdami vārīties.
otocista Dzirdes pūslītis bezmugurkaulniekiem, otīdijs.
Vītiņu dzirnavezers dzirnavezers Vītiņu pagastā, platība - 2,5 ha.
burats Dzirnavu mašīna, kurā uz sietiem tiek tīrīti graudi un šķirots malums.
piedzīt Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
špāsēties Dzīt jokus; ākstīties.
jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
dzanāties Dzīties kam pakaļ.
pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami.
rūdināt dzīties pakaļ; tiekties pēc kaut kā.
kruilēties Dzīties pēc ēdiena.
aizdzīties Dzīties prom; strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
kudīties Dzīties, steigties.
dzijtiņa Dzītiņa.
sēnes Dzīvās dabas valsts ("Fungi syn. Mycota"), bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
epitēlijšūnas Dzīvas plānsienu šūnas, kuru dobumi pildīti ar rezerves vielām (cieti, eļļām), no kurām veidojas skujkoku sveķi, kas izdalās sveķaiļu kanālā.
helobionti dzīvi organismi, kas mīt purvos (piemēram, helofīti).
vīrs Dzīvnieka tēviņš, kas dzīvo kopā ar mātīti.
badīklis Dzīvnieks, kas mēdz badīties.
badāksne Dzīvnieks, kas mēdz, bieži badīties.
badāksnis Dzīvnieks, kas mēdz, bieži badīties.
ksantīns Dzīvnieku audos un dažos augos sastopama purīnbāze, kas veidojas no guanīna, tam hidrolītiski dezaminējoties, vai no hipoksantīna, tam oksidējoties.
grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
zooparazīti Dzīvnieku parazīti.
koinozīts Dzīvnieku parazīts, kas spēj atdalīties no sava saimnieka; brīvs komensāls organisms.
pārattīstība Dzīvnieku stāvoklis, kurā vāji attīstīti kauli, muskuļi un saišķi, kas rodas vaislas izlasē vienpusīgu ražību izkopjot un neņemot vērā dzīvnieka konstitūciju un veselību.
parazitoīdisms dzīvnieku valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; tās ir tādas nomācošās attiecības, kurās parazītisms pāriet plēsonībā.
vivere est militare dzīvot nozīmē cīnīties (Senekas teiciens).
Nērona lāpa dzīvu cilvēku sadedzināšana stabu galos; viens no veidiem, kā tika sodīti kristieši Nērona valdīšanas laikā.
blaužģēt Džinkstēt, paukšķēt, dauzīt, dauzīties.
nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
jaunumi e-raksti, kas tīklā "Usenet" tiek nosūtīti intereškopām.
Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas.
apecēt Ecējot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu.
santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos.
aunu beka ēdama sēne ar mazu, brūni blāvu cepurīti.
bīte Ēdamā, pārtikas sainītis.
zilā ēdamgliemene ēdamgliemeņu suga ("Mytilus edulis), biežāk saukta par mītilu, agrākos avotos (līdz \~1990. g.) dēvēta par mīdiju.
Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti.
pītenes Ēdiens no vārītiem un grūstiem zirņiem ar sīpoliem un kaņepēm.
salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
murcavka Ēdiens, kas pagatavots no pienā iedrupinātas maizes un vārītiem kartupeļiem.
kopgalds Ēdiens, kura iegādē piedalās visi ēšanā iesaistītie.
rimstīties Ēdot aizrīties.
izlijumieži Efuzīvie ieži - magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens no šķidras lavas izplūdumiem.
sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem.
Sitta europaea Eirāzijas dzilnītis jeb dzilnītis.
dzilnītis Eirāzijas dzilnītis.
Forsythia europaea Eiropas forsītija.
RARE Eiropas pētniecības saistītie tīkli.
bērzpuķīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"), saukta arī par trīskrāsaino vijolīti.
eirodolāri Eiropas valstu bankās noguldīti naudas līdzekļi ASV dolāros.
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
kuknīties Ejot grūstīties ar elkoņiem vai dūrēm.
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās).
iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu).
kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
iekoļļāties Ejot, braucot iekļūt, arī iemaldīties (piemēram, staignā vietā u. tml.).
nosapērties Ejot, braucot pa dubļainu ceļu, nogurt, arī notraipīties.
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
ksenoparazīts Ekozīts, kas kļūst parazītisks tikai tad, ja pavājinās saimniekorganisma pretestība.
eksofītisks Eksofītisks micēlijs - parazītiskas vai simbiotiskas sēnes micēlijs, kas aug uz saimniekauga virsmas.
detonācija Eksplozija, sprādziens; sprādziens, ko izraisa kāda cita sprādziena radītie gaisa viļņi.
lamatmīna Eksplozīva vai neeksplozīva ierīce vai cits materiāls, kas ar nolūku novietots tā, lai, aizskarot pēc izskata nekaitīgu objektu vai veicot parasti drošu darbību, tiktu radīti personāla zaudējumi.
garantijas ņēmējs eksportētājs, kā arī kredītiestāde vai cita finanšu institūcija, kas finansē eksporta līgumu.
ārējie parazīti ektoparazīti.
kondensators elektriska sistēma, kas sastāv no diviem vai vairākiem ar dielektriķi atdalītiem vadītājmateriālu klājumiem (elektrodiem) un izvadiem ieslēgšanai elektriskajā ķēdē.
fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
multivibrators Elektrisko svārstību ģenerators, kura radītie impulsi ir gandrīz taisnstūrveidīgi un parasti tikpat ilgi kā to atstarpes.
kaparošana Elektrolītiska vara kārtiņas uzklāšana uz metāla izstrādājuma virsmas.
galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
Komptona efekts elektromagnētiskā starojuma elastiska izkliede uz brīviem vai vāji saistītiem elektroniem (atomos, molekulās, šķidrumos, cietvielās), ko pavada viļņu garuma palielināšanās.
videoadapters Elektroniska ierīce, ar kuru ģenerē videosignālus, kas pa kabeli tiek nosūtīti displejam; konstruktīvi tas var būt iebūvēts datorā vai arī izveidots kā termināla sastāvdaļa.
metālorganiskie savienojumi elementorganisko savienojumu veids, kuros oglekļa atomi ir tieši saistīti ar metāla atomu.
eliptocitoze Eliptocīti asinīs.
otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem.
iekšējie parazīti endoparazīti.
pentastomas Endoparazītisku posmkāju ģints agrākā klasifikācijas sistēmā.
kaņģerēties Enerģiski cīnīties, strādāt.
enkuriņš Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca.
enkurs Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca.
entīte Entītija.
Moroni Eņģelis, kurš esot palīdzējis Džozefam Smitam pārtulkot no Amerikas agrākajiem iedzīvotājiem saņemto dievišķo atklāsmi zelta plākšņu veidā, uz kurām rakstīti teksti senās valodās, un kas kļuva par pamatu Mormoņu grāmatai.
plakanšūna epidermas ārfējo (virsmas) slāņu šūna, kas nodrošina sekrēciju, aizsardzību un absorbciju, bet ar laiku atdalās; arī visi procesi kas saistīti ar to, piemēram, plakanšūnu vēzis.
asaršūnas Epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu; lakrimocīti.
paratireoīds epitēlijķermenītis.
kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas.
spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas.
matērce ērču kārtas dzimta ("Psoroptidae"), sīkas, 0,1-0,4 mm garas ērces, ķermenis tārpveidīgs, ārēji posmots, kājas ļoti īsas, endoparazīti.
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
dihidroergotamīns Ergotamīna hidrogenizācijas produkts; neietekmē dzemdes tonusu; darbojas simpatikolītiski, pazeminot simpātiskās nervu sistēmas tonusu.
rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu.
ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas).
sarkanie asinsķermenīši eritrocīti.
autoeritrofagocitoze Eritrocītu fagocitoze, ko veic autoloģiski neitrofilie leikocīti un monocīti.
eritrocitoshīze Eritrocītu sadalīšanās diskos, kas līdzīgi trombocītiem.
hemopepsija Eritrocītu sagremošana makrofāgos ar hemolītiskiem un peptolītiskiem fermentiem.
Agrodiaetus damon esparsetu zilenītis.
bakāt Ēst (ar lielu apetīti).
boķēties Ēst (daudz, ar lielu apetīti).
ķēpāt Ēst (parasti ar lielu apetīti).
ēst ar pilnu muti ēst ar lielu apetīti, arī daudz ēst.
locīt Ēst ar lielu apetīti.
lupīt iekšā ēst ar lielu patiku, apetīti.
ēst ar gardu (arī saldu) muti ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
komsāt Ēst ar patiku, ar lielu apetīti.
ieturēt Ēst, paēst (maltīti).
tiesāt Ēst, parasti ar lielu apetīti.
traģiskais Estētikas kategorija, konflikts starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt, tā izraisītie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģisms (1).
samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas.
čuvani Etnogrāfiska grupa Krievijas galējos ziemeļaustrumos, Anadiras baseinā, parasti tiek pieskaitīti pie čukčiem.
halogēnieži Evaporīti - hemogēni nogulumieži, kas veidojas ūdens baseinos sausa un silta klimata apstākļos, iztvaikošanai pārsniedzot ūdens pieplūdi.
veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
Silītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,1 ha; Alaužu ezers; Sīlītis.
Lūkumietis Ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers.
Brutulīts Ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brutulītis.
Veistera ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,2 ha; Karitana ezers; Karitānu ezers; Karitoņu ezers; Rācenītis; Reistera ezers; Rūcenītis.
Trumulītis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts.
Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers.
Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers.
Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers.
Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 3,1 ha; Pēterīšu ezers; Pēterītis; Teterita ezers.
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers.
Klebēķītis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,8 ha; Klabēķītis; Klebeku ezers; Klebeķu ezers.
Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Kombuļu pagastā, platība - 18,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 14 m; Ildzītis; Ilzes ezers.
Dūņezers Ezers Garkalnes novadā, platība - 4,9 ha; Lēpītis.
Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis.
Lacenu ezers ezers Ilzeskalna pagastā; Lācītis.
Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis.
Vienūzis ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,6 ha, Linūžu ezers; Līnūžu ezers; Vienūzītes ezers; Vienūzītis.
Guļbiņš Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 14,4 ha; Gulbena ezers; Gulbinas ezers; Gulbīša ezers; Gulbīšu ezers; Gulbītis; Guļbinas ezers.
Kaķēnezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,5 ha; Kaķēnu ezers; Kaķezers; Kaķīšu ezers; Kaķītezers; Kaķītis; Kaķu ezers.
Trienīte Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Preinīšu ezers; Prienītis.
Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis.
Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti.
Asareits ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 3,2 ha; Asarīšu ezers; Asarītis.
Mazais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1 ha; Mazais Melnīšu ezers; Melnītis; Mazais Melnis.
Sivēniņš Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sivēnītis.
Ruļļu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sniķītis.
Līnīšu ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 2,1 ha; Linīšu ezers; Linītis.
Asarīšu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 3 ha; Asarītis; Rubenis; Rubeņu ezers.
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis.
Baltais ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 7,7 ha; Bisītis; Kapu ezers; Vīsītis.
Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers.
Kapineits Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers.
Guļbeits Ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,5 ha; Gulbītis; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
Bungu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,2 ha; Padēlītis; Padelis.
Žierkleits Ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 20,3 ha; Žerklis; Žerkļu ezers; Žirklītis.
Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis.
Raibīša ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Raibītis.
Buļļezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Bullītis; Bullīts; Buļļu ezers; Buļu ezers.
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri.
ādžņačakra Ezoterismā - sestais apziņas centrs, kas dod iespēju attīstīties gaišredzība, iekšējai redzei un zināšanām par pasaulēm ārpus šīs pasaules.
ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus.
rāgabhakti Ezoterismā garīgās mīlestības spontāns uzplaukums, ko parasti izraisa spēcīgi un negaidīti pārdzīvojumi un piedzīvojumi.
indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle).
čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni.
rijējšūnas Fagocīti - īpaši leikocīti, kas nodrošina organismā iekļuvušo svešo organisko un neorganisko daļiņu, kā arī mirušo šūnu satveršanu un iznīcināšanu.
argināze Ferments, kas hidrolītiski šķeļ arginīnu urīnvielā un ornitīnā; atrodama zivju un rāpuļu aknās un zīdītāju nierēs un limfmezglos.
dezamidāze Ferments, kas katalizē amonija hidrolītisku atšķelšanu no amīdiem.
fibrinolīze Fibrīna, asins recekļu šķīdināšana; fibrīna hidrolītiska šķelšanās.
pastilāža Figūra no samīcītiem un apdedzinātiem māliem.
ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties.
čartists Finanšu analītiķis, kas specializējies biržu kursu evolūcijas prognozēšanā, pamatojoties uz grafiku aprēķiniem (kursu kustības grafikiem).
standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā.
oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties.
datu vide fizikālā vide (materiāls), kurā tiek ierakstīti dati.
enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs).
elektrokapilārparādības Fizikāli procesi, kas saistīti ar virsmas spraiguma maiņu uz robežvirsmas starp elektrodu un elektrolītu atkarībā no elektroda potenciāla un elektrolīta sastāva.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
pamata fizikāls lielums fizikāls lielums sistēmā, kas nosacīti pieņemts kā neatkarīgs no citiem lielumiem šai sistēmā.
termodinamiska sistēma fizikālu ķermeņu kopa, kuri savā starpā var apmainīties ar enerģiju.
dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
civilprasītājs krimināllietā fiziska vai juridiska persona, kurai nozieguma rezultātā nodarīti zaudējumi un kura uz šī pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā atzīta par civilprasītāju.
entophlyctis Fliktīdiju dzimtas ģints, aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas.
bemolēts fonoloģijā - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā; pazemināts.
fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
tīklojums formāla vai neformāla saikne starp cilvēkiem vai organizācijām, kas izpaužas iespējā dalīties resursos, prasmēs, sociālos konntaktos un zināšanās.
fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai.
zeltpulkstenītis Forsītija ("Forsytia") - olīvu dzimtas ģints, varsarzaļš krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā.
zeltpulkstenīte Forsītija ("Forsytia").
forsythia Forsītijas.
Eiropas forsītija forsītiju suga ("Forsythia europaea").
Korejas forsītija forsītiju suga ("Forsythia ovata").
Fortīna forsītija forsītiju suga ("Forsythia suspens").
zaļā forsītija forsītiju suga ("Forsythia viridissima").
vidējā forsītija forsītiju suga ("Forsythia x intermedia").
Forsythia suspens Fortīna forsītija.
kristālfosforu fosforescence fosforescence, kas rodas, rekombinējot elektroniem ar caurumiem, kuri radīti ierosināšanas laikā un kādu laiku atradušies lokalizētā stāvoklī uz citiem kristāliskā režģa defektiem, kurus sauc par elektronu un caurumu ķērājcentriem.
kalamiti Fosili kosveida augi, izskatījās kā 10-12 m augsti koki, auga galvenokārt tropu zonā; bija izplatīti no karbona sākuma līdz perma perioda beigām.
ihtiodonti Fosili zivju zobi, senatnē uzskatīti par čūsku mēlēm, kas nokritušas no debesīm, lietoti arī kā amuleti (pret krītamo kaiti).
gaismjutība fotogrāfiskā materiāla gaismjutīgā slāņa spēja ķīmiski mainīties gaismas staru iedarbībā, radot latento fotoattēlu, kas pēc fotoķīmiskās apstrādes kļūst redzams.
analītiskā fotogrammetrija fotogrammetrijas nozare, kas pētī objektu ģeometrijas rekonstruēšanu ar analītiskām (matemātiskām) metodēm.
spektrālā jutība fotomateriāla gaismjutīgajā slānī esošā sudraba halogenīda spēja ķīmiski mainīties noteikta gaismas spektra ietekmē.
fragilocitoze Fragilocītu klātiene asinīs; novēro dažādu hemolītisku anēmiju un sferocitozes gadījumā.
papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis.
veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
karde Frizieru rīks - dēlītis, kurā vairākās rindās iestiprinātas adatas.
ftalāti Ftalskābes sāļi vai esteri, ko izmanto plastmasas mīkstināšanai u. c.; tiek uzskatīti par kancerogēniem.
virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m).
nogadīties Gadīties (parasti nejauši).
aizķerties Gadīties kļūmei, likstai; notikt negadījumam.
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
gadīties pa kājām (kādam) gadīties nevēlami, bīstami tuvu.
notrāpīties Gadīties, atgadīties.
rasties Gadīties, ierasties; pakāpeniski pulcēties (kur).
nokaitēt Gadīties, notikt (par saslimšanu).
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
nolēkties Gadīties, notikt.
piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu).
attikties Gadīties.
iznākt Gadīties.
iztikties Gadīties.
misīties Gadīties.
piegriezties Gadīties.
trāpīties Gadīties.
aizgaidēm Gaidas, gaidot, nogaidīties.
vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu.
Gailīšu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Ezergaiļu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Gailīša ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
gailīši Gailītis.
kikergītis Gailītis.
ķikarainis Gaiļa epitets tautas dziesmās; ķigurītis.
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgainīties.
ozona utilizācija gaisa radiolīzes rezultāta radīta ozona izmantošana notekūdeņu radiolītiskās attīrīšanas u. c. radiācijas ķīmisko procesu paātrināšanai.
burbulis Gaisa vai gāzes pūslītis, kas rodas šķidrumā.
gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts.
emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa).
Calidris alba gaišais šņibītis.
gaišēties Gaišīties.
bērza piepe gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis.
telencefalons Galasmadzenes, galvas smadzeņu priekšējā daļa, kas aptver puslodes un gala plāksnīti.
cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums; celu dēlītis.
prosencephalon Galvas smadzeņu priekšējais pūslītis, no kura embrionālā laikā veidojas beigu smadzenes un starpsmadzenes, sadaloties šim pūslītim krānio-kaudālā virzienā 2 daļās.
Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti.
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
dolmas Gaļas (parasti jēra) rullīši, kas ietīti vīnogulāju lapās.
kapele Gaļas zupa, kurai pievienoti atdzisuši vārīti kartupeļi.
krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu.
linaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, krūmi, lapas vienkāršas, veselas, izplatīti subtropu un mērenajās joslās, 300-500 sugu.
noganīties Ganīties (visu laikposmu) un pabeigt ganīties.
trašķīties Gānīties.
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
sāņu Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt.
pāradaines Garās zeķes (kurām pie skriemeļa 1/2 kortēļa platumā dzipari pāradām adīti).
strugulis Gareb=ns vilnas veltnītis.
tribulē Garens klucītis, kādu lieto zeltkaļi.
Gargždi Gargždu sērija - apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
bonifācijs Gari mati, kas nav sapīti bizē.
nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei.
Pericallia matronula gāršas lācītis.
megžt Gatavot nītis.
vīkšties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšķīties (3).
prāvīties Gatavoties, (ceļā) taisīties.
brakāties Gatavoties, posties, taisīties (kur doties); ģērbties, kārtot (savu apģērbu).
pudžīties gatavoties, taisīties.
puinīties gatavoties, taisīties.
bāvīties Gatavoties, taisīties.
birāties Gatavoties, taisīties.
grasīt Gatavoties, taisīties.
vīkšņoties Gatavoties, taisīties.
vīkstēties Gatavoties, taisīties.
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
ponckāties Gausi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
stuļčuks gavēņa laika ēdiens, piestā sagrūsti novārīti šķēlēs sagriezti auksti kartupeļi ar linsēklu eļļu.
aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
svalbāties Gāzelēties, valstīties.
postvulkāniskās parādības gāzes, karstie ūdeņi un tvaiki, kas turpina izdalīties no plaisām un bokām uz vulkāna virsas vai tā tuvumā pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
iezīmētājgēns Gēns, kura lokalizācija hromosomā un iedarbības efekti ir izpētīti un tādējādi dod iespēju lokalizēt citus gēnus.
ģiļjaki Giļaki - izmirstoša tautiņa (ap 1935. g.) Austrumsibīrijā - ap Amūras lejgalu, tiek pieskaitīti Āzijas pirmiedzīvotājiem.
glāsīties Glastīties, maigi spēlēties.
žegnīties Glāstīties.
čarka Glāze degvīna; graķītis.
nikolaška Glāzīte degvīna ar cukurotu citrona šķēlīti.
stāvju glezna glezna, kas gleznota uz stāvjiem, nesaistīti ar telpu vai kādu citu priekšmetu.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
krīts Glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainos krītiņus (pasteļkrāsas); pasteļtehnika.
monumentālā glezniecība glezniecības veids, kurā tiek radīti liela formāta darbi, ko paredzēts novietot kādā iepriekš izvēlētā vietā.
dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
nopucēties Glīti apģērbties; arī izrotāties.
pucēt Glīti ģērbt; izdaiļot, post.
uzskūties Glīti noskūties.
sasapucēties Glīti saģērbties, saposties.
sasarošties Glīti saģērbties, saposties.
budoārs Glīti uzkopta dāmu viesistaba.
sarošt Glīti, arī grezni saģērbt.
glaunai Glīti; skaisti.
glīši Glīti.
glītai Glīti.
gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs.
internets Globālais datoru tīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls.
tabula rasa gluds dēlītis, t. i., neaprakstīta lapa; kaut kas tīrs, neskarts.
ādainis Gluds, bez pūkojuma, apspalvojuma, klāts it kā ar stingru plēvīti (piemēram, par augu lapām).
lūšnāties Glūnēt, bailīgi skatīties apkārt.
kārnēt Glūnēt, kāri skatīties, iekārot.
noglūnēt Glūnoši noskatīties.
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
fizāra Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Physaraceae"), saprofīti, 12 ģinšu, 125 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 18 sugu.
stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu.
klausīties kā evaņģēlijā goddevīgi, bijīgi, ar lielu paļāvību, uzticību klausīties.
kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties.
lamstīties Gorīties, staipīties, slinkot.
gurņāties Gorīties, staipīties.
izžorīties Gorīties, staipīties.
šlaukāties Gorīties, staipīties.
svaigstīties Gorīties, staipīties.
žļogāties Gorīties, staipīties.
kraipīties Gorīties, šķobīties.
gūrnāt Gorīties, tālumā kustēties.
drepelēt Gorīties.
murzāties Gorīties.
sluncināties Gorīties.
žorīties Gorīties.
iegorīties Goroties ievirzīties (kur iekšā).
izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
badekle Govs vai kaza, kas mēdz badīties.
badīkla Govs vai kaza, kas mēdz badīties.
badeklis Govs, arī cits dzīvnieks, kas mēdz bieži badīties.
badīkle Govs, kas mīl badīties.
žņerba Govs, kas negribīgi, ar sliktu apetīti ēd.
spārdaļa Govs, kas spārdās, mēdz spārdīties.
izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
uzgrabēt Grabot, klabot uzvirzīties.
grābāties Grābstīties (1).
grābļāties Grābstīties (1).
grābstīt Grābstīties (1).
gramstīties Grābstīties (1).
gramstīties Grābstīties (2).
ņagāties Grābstīties ar rokām.
grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību.
nogrābstīties Grābstīties un pabeigt grābstīties.
kampaļāt Grābstīties, apskaut, apņemt, aptaustīt.
grabelēt Grābstīties, grabināties.
gribstināt Grābstīties, karstīties.
kampstīties Grābstīties, knakstīties.
dervelēt Grābstīties, ķerstīties.
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
amata grāmata grāmata, kurā tika ierakstīti cunftes sapulču lēmumi, reģistrēti vadības vēlēšanu rezultāti, ziņas par jaunu locekļu uzņemšanu cunftē, mācekļu pieņemšanu un atlaišanu pēc apmācības.
reskontrs Grāmatvedībā - palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti.
virsgrāmata Grāmatvedības kopsavilkuma pamatdokuments, kurā parādīti rezultatīvie rādītāji par atsevišķiem grāmatvedības pārskatiem un kontiem.
blūzgāt Gramstīties.
gramdīt Gramstīties.
lāpāt Gramstīties.
iegrasīties Grasīties sist, piedraudēt.
gonna Grasīties, gatavoties (angļu "going to"; īsziņās).
vasīties Grasīties.
velnauza Graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa", senāk arī "Avena fatua"), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
kāmjveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-35 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek gk. no augiem, izplatīti visā pasaulē izņemot Austrāliju, \~570 sugu, Latvijā 5 sugas.
šinšilveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 25-60 cm, masa - 1-9 kg), izplatīti D-Amerikā, audzē nebrīvē, arī Latvijā.
ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem.
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
gravimetrijas punktu katalogs gravimetrisko punktu sistematizēts saraksts, kurā norādīti - punkta nosaukums, atrašanās vieta apvidū un pēc koordinātām, smaguma spēka paātrinājums.
veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
nožmīkstēt Greizi noskatīties.
žveirēt Greizi skatīties.
greiļot Greizi virzīties, kustēties.
sapuškoties greznoties, glīti saģērbties.
tillis Grīdas dēlītis laivā.
Alkione grieķu mitoloģijā - Aiola meita, tesāliešu valdnieka Kēika sieva, kas ielēca jūrā, un dievi viņu pārvērta par zivjdzenīti (gr. val. - alkione).
Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
Kēfejs grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, 12 dēlu tēvs, kuru Hērakls lūdza kopā ar dēliem piedalīties karagājienā uz Lakedaimonu.
Hione grieķu mitoloģijā - Boreja un Orītijas meita, atēniešu valdnieka Erehteja mazmeita, kas dzemdēja Poseidonam dēlu.
Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu.
Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
lotofagi grieķu mitoloģijā - miermīlīga cilts, kas pārtika no lotosu augļiem, pie viņu zemes vētra piedzina Odiseja kuģus un nosūtītie izlūki tika laipni uzņemti un cienāti ar saldajiem lotosiem, kas lika viņiem aizmirst dzimteni un pienākumus, līdz Odisejam nācās tos ar varu nogādāt uz kuģiem un piesiet pie soliem.
laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas.
Erīda grieķu mitoloģijā - naida un ķildu dieviete, radīja strīdu starp Hēru, Atēnu un Afrodīti, kas bija par iemeslu Trojas karam.
Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs.
Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
Tērejs Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, saskaņā ar dažiem mītiem kara dieva Areja dēls.
Zagrejs grieķu mitoloģijā - viena no arhaiskām dieva Dionīsa hipostāzēm, Krētas Zeva un dievietes Persefones dēls, kuru saplosīja Hēras atsūtītie titāni.
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
Hellēns Grieķu nācijas (hellēņu) mītiskais pirmtēvs, kuram bija trīs dēli Aiols, Dors un Ksūts, no kuriem cēlušās lielākās grieķu ciltis.
gemista Grieķu virtuves ēdiens: ar rīsiem un gaļu pildīti tomāti vai pipari.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
dillināties Griezties (dejā), grozīties.
gredzenot Griezties riņķveidā; vīties apkārt, apņemt.
bolēties Griezties, grozīties.
sitināties Griezties, grozīties.
skurbties Griezties, grozīties.
bolīties Griezties; grozīties.
sasagriezties Griežot celu dēlīti ar ievērtu dziju tikt austam (par jostām).
iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni.
iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem.
apgriezties Griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzgrīļoties Grīļojoties uzvirzīties.
grillāties Grīļoties, ļodzīties.
cīkot Grīļoties; klanīties, māt ar galvu.
izgrimt Grimstot izvirzīties cauri.
uzgrimt Grimstot uzvirzīties.
griveņiks Grivna - sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam).
vītiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Vītiņi" iedzīvotāji.
Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku).
slīdskava Grotburas priekšējai malai (līķim) piestiprināts profilēts apkalums, kas pārvietojas (slīd) pa sliedīti pie masta.
sunīši Grotburas priekšējai malai (līķim) vienādos attālumos cita no citas piešūtas skaviņas, kas apņem masta sliedīti un slīd pa to.
grozelīgs Grozāms, viegli grozīties.
griezgalva Grozgalvītis; grieza 3.
greizgalvis Grozgalvītis.
grieza Grozgalvītis.
griezgalvis Grozgalvītis.
grozgalvis Grozgalvītis.
kociņš Groziņš, kurvītis.
kruķīties Grozīties (par cilvēku).
kritēties Grozīties gultā.
urzāties Grozīties, kasīties.
kužināties Grozīties, knosīties (sēžot, guļot).
žvikāties Grozīties, kustēties.
skrodīties Grozīties, plātīties, izrādīties.
šķorīties Grozīties, šķobīties, nestāvēt mierā, gāzelēties.
malties Grozīties, valstīties.
sukstēties Grozīties.
vīksties Grozīties.
vīkstīt Grozīties.
kreņģelēt Grozot vārdus izvairīties no atbildes.
kužināties Grozoties virzīties.
vientega Groži vai pātaga, kas vīti no trim auklām.
diazogrupa Grupējums, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem slāpekļa atomiem; ietilpst azosavienojumos un diazosavienojumos.
speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties.
gumdīties Grūstīties, bukņīties.
grumīties Grūstīties, dauzīties, plēsties.
buksnīties Grūstīties, dot dunkas.
čuderēties Grūstīties, drūzmēties.
dukurēties Grūstīties, dunkāties.
tuncīties Grūstīties, dunkāties.
duckāties Grūstīties, kauties.
drīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties; dīvelēties.
dīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties.
stimstīties Grūstīties, stomīties.
stumstīties Grūstīties, stumdīties.
dukstīties Grūstīties; bakstīties.
strādāt ar elkoņiem grūstīties.
grūstalēties Grūstīties.
stūkāties Grūstīties.
stūknīties Grūstīties.
atgrūt Grūstot atvirzīties.
uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
paramēnija Grūtas vai neregulāras menstruācijas; ar menstruālo ciklu saistītie traucējumi.
pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties.
uzgrust Gruzdot parādīties.
hinkali Gruzīnu ēdiens - ar rokām darināti mīklas sainīši, pildīti ar gaļu un zaļumiem, daļēji līdzīgi lieliem pelmeņiem.
ingiloji Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Abhāzijas Republikā, lielākā daļa - musulmaņi (šiīti; kopš persiešu iebrukuma XVII gs. sākumā).
Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji.
Soļikamskas nometnes Gulaga struktūrvienības "Usoļlag" nometņu grupa, kurās bija ieslodzīti daudzi 1941. g. deportētie Latvijas pilsoņi.
gulbītieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbītis" iedzīvotāji.
gulbīši Gulbītis.
gulžņāties Gulstīties, gulšņāt.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties.
kretelēties Gūstīties, ķerstīties.
tikt Gūt iespēju piedalīties, strādāt, mācīties, ko izmantot vai ar ko darboties.
pakundzēties Gūt virsroku, savaldīties, piesavināties.
tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā.
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi.
Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem.
Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru.
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums.
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības.
Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli.
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti.
forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
pužīties Ģērbties, posties, izdaiļoties; taisīties.
Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti.
auss skrimstalas ornaments haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.).
timusķermenītis Hasala dziedzerītis - atrodas embriju un jaunu dzīvnieku timusdziedzera dziedzerepitēlija daiviņu centrā.
heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā).
ekoīds Hemoglobīnu zaudējuša eritrocīta stroma, fantomķermenītis.
lizolecitīns Hemolītiska viela, iegūta no lecitīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības.
lizokefalīns Hemolītiska viela, kas iegūta no kefalīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības.
streptodornāze Hemolītisko streptokoku enzims, kas katalīzē dezoksiribonukleīnskābes depolimerizāciju.
streptokināze Hemolītisko streptokoku enzīms, kas katalizē plazminogēna pārvēršanu plazmīnā.
streptoleikocidīns Hemolītisko streptokoku toksīns, kas noārda leikocītus.
heterohemolizīns Hemolītisks amboceptors, dabisks vai radies imunizācijas ceļā; darbīgs pret svešas sugas eritrocītiem.
hemotoksīns Hemolītisks eksotoksīns.
divdzimumdziedzeris Hermafrodītiska gonāda, kurā ir olnīcas un sēklinieka audi.
androgīnisms Hermafrodītisms; sievietēm pseidohermafrodītisms.
hermafrodisms Hermafrodītisms.
sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu.
heterofioze Heterofīdu ierosināta slimība; parazīti no tievās zarnas var iekļūt sirds muskulī pa limfvadiem.
esterāze Hidrolāžu klases fermenti, katalīzē esteru hidrolītisku šķelšanos.
katepsīni Hidrolāžu klases proteolītiskie fermenti, katalīzē peptīdsaišu hidrolīzi peptīdos un olbaltumvielās.
adipolīze Hidrolītiska tauku šķelšana sagremošanas procesā ar fermentu līdzdalību.
hidrolizēties Hidrolīzē (1) sadalīties sastāvdaļās.
ceolitizācija Hidrotermāls metasomātisks process, kurā veidojas ceolīti.
gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas.
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
sēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Crepidotaceae"), saprofīti, aug uz nokritušiem zariem, celmiem, retāk augsnē, \~25 sugas.
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu. Latvijā konstatēta 31 suga.
čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu.
zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu.
zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
ķiverene Himēnijsēņu klases tīmekleņu dzimtas ģints ("Galerina"), saprofīti, aug uz meža nobirām, koksnes, sūnām.
tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti.
sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas.
orfiskā literatūra himnas, poēmas par kosmogoniskiem un teogoniskiem tematiem; leģendārajam sengrieķu mītiskajam dziesminiekam Orfejam un viņa sekotājiem piedēvētie darbi.
tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais".
Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā.
Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas.
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
arhetips Hipotētisks kāda valodas elementa agrākais veids, kas izsecināts ar rekonstrukciju; zinātniskā literatūrā to apzīmē ar zvaigznīti.
Euphrasia chitrovoi Hitrovas žibulītis.
chlorophytum Hlorofīti.
homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi.
tumšie gadsimti Homēra laikmets (11.-9. gs. p. m. ē.). Apzīmējums radies tāpēc, ka par šo laikmetu ir niecīga informācija - maz arheoloģisko materiālu, no rakstītiem avotiem ziņas par tālaika dzīvi sniedz vienīgi Homēra eposi.
cirkulējošie hormoni hormoni, kas organismā var izplatīties arī ar starpšūnu šķidrumiem.
difundējošie hormoni hormoni, kas organismā var izplatīties difundējot.
citohroms Hromoproteīds, viens no hemohromogēniem, kas plaši izplatīti dzīvnieku un augu audos un kam piemīt svarīga nozīme oksidācijas procesos.
telomēra Hromosomas pleca gals, kuram nevar piesaistīties fragmenti.
multiplā skleroze hroniska nervu sistēmas slimība ar izkaisītiem slimības perēkļiem galvas un muguras smadzenēs; simptomi atkarīgi no patoloģiskā procesa lokalizācijas.
arsēnisms Hroniska saindēšanās ar arsēnu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, elpošanas orgānu iekaisums, perifēriski neirīti.
mieloleikoze Hroniska, ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība ar mieloīdo audu, gk. granulocītu, hiperplāziju un metaplāziju; noris ar ievērojamu liesas un aknu palielināšanos, anēmiju, hemorāģiskās diatēzes parādībām, leikocītu skaita palielināšanos un mielocītiem perifēriskās asinīs.
dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
furiante Humoristiska čehu tautasdeja ar negaidītiem akcentiem.
onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas.
hussiti Husīti.
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
iesablandīties Ieblandīties.
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
iedaudzīties Iedauzīties.
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iemest (kādu) glāzi (arī glāzīti) iedzert glāzi (glāzīti) alkoholiska dzēriena.
funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā.
iedzirkstīt Iedzirkstīties (1).
aizspīlēt Iedzīt ķīlīti, iestiprināt cirvim kātu.
deportētie iedzīvotāji iedzīvotāji, kuri ir bijuši pakļauti piespiedu izraidīšanai no valsts vai izsūtīti uz citu valsts reģionu.
pārvietotie iedzīvotāji iedzīvotāji, kuri valsts varas darbību rezultātā ir tikuši izsūtīti no savas iepriekšējās dzīves vietas (retāk - valsts).
se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē.
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko, iesaistīties kaut kur.
ietrāpīties Iegadīties, gadīties.
auklis Iegarens koka klucītis.
iepaurēt Iegaumēt, iemācīties.
iezīlēt Iegaumēt, iepazīties.
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
iegurt Iegrimt, ievirzīties dziļāk šķidrumā (piemēram, par sēnēm, ogām, tām vāroties).
ģibt Iegrimt, locīties, grimt.
ieprāvēties Iegrozīties.
ievērtīties Iegrozīties.
sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni.
nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem.
iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā.
tarbāties Iejaukties, dirbīties.
vērsināt Iekalt, mācīties no galvas.
čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem.
sūkstīties iekārot, siekaloties, laizīties.
dasaklausīties Ieklausīties citu runā.
iesaklausīties Ieklausīties.
iemuldēt Ieklīst, iemaldīties.
iemuldēties Ieklīst, iemaldīties.
ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā).
iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
iešlīherēties Iekļūt (neuzkrītoši, nepamanīti).
ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties.
iepeņķēties Iekļūt nepatikšanās; iesaistīties (kādā nevēlamā pasākumā).
kaulainais labirints iekšējās auss ejas un dobumi, kuros atrodas plēvainais labirints un kuri pildīti ar perilimfu.
iebīties Iekšēji sākt baidīties.
entoparazīti Iekšējie parazīti.
entozoji Iekšējie parazīti.
vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondences (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas) sūtījumi, to skaitā ierakstīti vai apdrošināti sūtījumi.
kunkuļoties Ielaisties, pīties (arī kopoties) ar kādu.
ieulznēties Ielauzīties.
iesprukt Ielavīties (kur iekšā).
iesliepties Ielavīties, ielīst, iezagties.
ieblodīties Ielavīties.
iesaberīties Ielavīties.
iesalavīties Ielavīties.
ievilstīties Ielavīties.
ieriezties Ieliekties, ielocīties.
iegomīties Ielocīties, ieliekties.
iekacēties Ielocīties.
ieluncināties Ielocīties.
dasavuicīties Iemācīties (ko) no kāda cita.
sabāzt (arī iebāzt) galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
sabuldurēt Iemācīties iekaļot (galvā).
iesaadīties Iemācīties labi adīt.
iesaarties Iemācīties labi art.
iesaausties Iemācīties labi aust.
iesaskaitīties Iemācīties labi lasīt.
piemācīties Iemācīties papildus.
apgūt Iemācīties ražot, arī iemācīties izmantot (piemēram, materiālus, ierīces).
nablatikatsja Iemācīties runāt argo.
apgūt iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.), mācoties, vingrinoties iegūt (prasmi, iemaņas)
dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
ieprasties Iemācīties, ievingrināties.
sagatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
iejemties Iemācīties.
iemākt Iemācīties.
iepaukāt Iemācīties.
iesamācīties Iemācīties.
iesavuicīties Iemācīties.
izamācīties Iemācīties.
izmācīties Iemācīties.
izmākt Iemācīties.
ieķezināties Iemaisīties.
iealoties Iemaldīties.
iemūdēt Iemaldīties.
iemudīties Iemaldīties.
iemuities Iemaldīties.
dasamanīties Iemanīties piekļūt pie kā, iegūt ko.
damanīt Iemanīties.
damanīties Iemanīties.
iemodāt Iemanīties.
iemuities Iemanīties.
iesamanīties Iemanīties.
iepēkšties Iemesties un sākt izplatīties.
iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu); parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli.
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs), piemēram, par mirdzumu, kvēli.
līkņot Ienākot, ieejot pieliekties, klanīties.
krustot (kāda) ceļu ienākt, parādīties kāda dzīvē, sastapties ar kādu.
pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai; nomainīties (1).
sapazīties Iepazīties (1).
sapazīties Iepazīties (2).
kļeiķ kadri iepazīties ar sievietēm.
sasvātot Iepazīties precību nolūkā.
saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
sabrūtēties Iepazīties un nodibināt līgavas un līgavaiņa attiecības; iepazīties un nodibināt intīmas attiecības.
kruķīt Iepazīties, lai iedzertu uz sveša rēķina un aizietu nesmaksājot.
iepadzīkstēties Iepazīties.
iepasazīties Iepazīties.
iepazīstēties Iepazīties.
iezīties Iepazīties.
zamarjaņiķ Iepazīties.
invadēt Ieperināties citā organismā (par parazītiskiem dzīvniekiem, piemēram, nematodēm).
iesieties Iepīties (1).
ievaldzināties Iepīties (nepatīkamā lietā).
ietīties Iepīties, sapīties (parasti tīklā).
iepeinēties Iepīties.
saplīksnēt Ieplaiksnīties.
bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis.
ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml.; izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu; izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
iekāpt Ieplūst, parādīties (piemēram acīs, sejā).
ieprašņāties Ieprasīties.
iesarakstities Ierakstīties.
sasagrūsties Ierasties (vairākiem negaidītiem, neaicinātiem ciemiņiem).
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
iebāzt degunu Ierasties, parādīties (uz ļoti īsu laiku).
īskōšona ieraša skatīties, vai ciemos iebraukušiem tuviem radiem galvā nav utis.
pusautomātiskā sile ierīce ar barības uzkrāšanas tilpni; barība silē iebirst pati vai dzīvniekam nospiežot ierīces mēlīti.
urva Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
urve Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
lāzermikrofons Ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas.
avota adrese ierīces vai atmiņas apgabala adrese, no kuras tiek pārraidīti dati.
saņēmēja adrese ierīces vai atmiņas apgabala adrese, uz kuru tiek pārsūtīti dati.
agrotehniskā kopšana ierīkotu meža kultūru kopšana pirmos 2-3 gadus, lai novērstu zemsedzes nomācošo konkurenci iestādītiem vai iesētiem kociņiem.
speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimbniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē.
dirsinājums Ierobežots dārzs, kur vienu gadu tiek turētas govis, bet nākošajā - stādīti kāposti.
prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām.
ķibuļi Iesācēju neveikli uzrakstīti burti.
iekārtāt Iesaistīt, arī palīdzēt iesaistīties (piemēram, darbā).
iedoties Iesaistīties (kādā darījumā); saistīties (ar kādu) kopējos pasākumos, darījumos.
sasasaistīties Iesaistīties (kādā grupā).
sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā.
iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā).
ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos); piedalīties (domu apmaiņā).
aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku); iejūgties.
pastupīt Iesaistīties darbā, skolā.
piestāties Iesaistīties darbā; piestāt (5).
piestāt Iesaistīties darbā; piestāties (4).
skriet postā (arī nelaimē) iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
iesalaisties Iesaistīties darījumā, pasākumā.
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
iesagrūsties Iesaistīties kādā cilvēku kopumā.
pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
pirkt sivēnu maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
iesapīties Iesaistīties kādā, parasti nevēlamā, darbībā, pasākumā.
iziet uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
sabruzgāties iesaistīties savstarpējā strīdā.
iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās.
salamāties iesaistīties strīdā.
iepiņķerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (kādā nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
ieķeskāties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
ieķezēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
ieķimerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
nopīties Iesaistīties, ielaisties, uzturēt attiecības.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
iegramstīties Iesaistīties, tikt iejauktam (kādā pasākumā).
iedurt skatienu iesākt cieši skatīties (kur).
iedegties Iesākt degt (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm); īsu brīdi dzirkstēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties (1).
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
aizdzirkstīties Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi dzirkstīt; _(biežāk)_ iedzirkstīties.
iegailēties Iesākt gailēt (par acīm); īsu brīdi gailēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par spīdumu.
uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
ierunāties Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
ieknosīties Iesākt knosīties un tūlīt pārtraukt.
iekvēloties Iesākt kvēlot (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
ielaistīties Iesākt laistīties; īsu brīdi laistīties.
ielāsmēt Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
ielāsmot Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
ielocīties Iesākt locīties; īsu brīdi locīties.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par acīm); īsu brīdi mirdzēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
aizsākties Iesākt norisēt, izpausties, parādīties; _(biežāk)_ iesākties.
aizperēt Iesākt perēt; perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
iesaistīties Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
ierietēt Iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni); rasties tesmenī (par pienu).
uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties.
uzplaiksnīties Iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties; uzplaiksnīt.
ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties.
uzplandīt Iesākt plandīt (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt; uzplandīties.
uzplandīties Iesākt plandīties (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīties; uzplandīt.
uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties.
ierist Iesākt rist, ārdīties; iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
iemostīt Iesākt stostīties.
iešķaudīties Iesākt šķaudīt un tūlīt apklust; īsi, viegli nošķaudīties.
ietrakoties Iesākt trakot, arī plosīties; arī satrakoties.
iesavirties Iesākt vārīties.
ievizēties Iesākt vizēt (par acīm); īsu brīdi vizēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezaigoties Iesākt zaigot (par acīm); īsu brīdi zaigot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezibēties Iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezibsnīties.
aizzvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezvanīties.
iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
iesasālīties Iesālīties.
iešķielēt Iesānis, no sāna ieskatīties.
areola Iesarkans aplītis ap krūtsgalu, čūlu u. tml.
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
knobīties Ieskāties, utīties, laizīt, knosīties.
ieredzēt Ieskatīties (3).
iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu.
ielūkot Ieskatīties kādā; mest acis uz kādu.
iemēlsties Ieskatīties, iemīlēties.
ievirst Ieskatīties, iemīlēties.
ievirsties Ieskatīties, iemīlēties.
ieblenzt Ieskatīties.
iečolēt Ieskatīties.
iečollēt Ieskatīties.
ieglūnēt Ieskatīties.
ievērties Ieskatīties.
iežūrēt Ieskatīties.
iešļūdēt Ieslīdēt, ievirzīties.
iesma Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
iesmis Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
bipotencialitāte Iespēja pastāvēt vai attīstīties divos virzienos.
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
misti Iesvētītie, kas piedalījās seno grieķu mistērijās, un nedrīkstēja izpaust citiem mistēriju noslēpumus.
iešķeudīties Iešķaudīties.
ņemt Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā).
pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā (arī gājumā) iet bēru gājienā un apbedīt mirušo; piedalīties apbedīšanā.
pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā iet bēru gājienā un apbedīt mirušo; piedalīties apbedīšanā.
mest sev cilpu kaklā iet nāvē; iesaistīties riskantā pasākumā.
plāvot iet plašumā, izplatīties.
iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
naģot Iet uz nojautu, uz labu laimi; maldīties.
lāčot Iet, piedalīties lāču medībās.
podpisatsja Iet, piekrist piedalīties kādā lietā.
velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
iesitināties Ietērpties, ietīties.
drēksties Ietiepīgi prasīt, lūgt, virsū plīties, tiepties.
čunčurāt Ietīstīties, biezi saģērbties.
ietūstīties Ietīstīties.
sabambināties Ietīstīties.
sačenčerēties Ietīstīties.
apdumēt Ietīties biezā miglā.
aizrūkt Ietīties dūmos (tvaikos).
apkražāties Ietīties lupatās, kankaros.
aizmauties Ietīties mākoņos.
iesasukties Ietīties, iemesties, iegriezties.
iesukties Ietīties, iemesties, iegriezties.
sakunkuroties Ietīties, ietuntuļoties.
tutaļāties Ietīties, ievīstīties (daudzos apģērbos).
iekūņoties Ietīties, ievīstīties (kur iekšā) - par cilvēku.
apģuģināties Ietīties, ievīstīties (visapkārt).
tuntelēties Ietīties, ievīstīties daudzos apģērbos.
satūļāties Ietīties, ievīstīties, satuntulēties.
aizvīstīties Ietīties, ievīstīties.
aptīņāties Ietīties, ievīstīties.
bambināties Ietīties, ievīstīties.
iekužņāties Ietīties, ievīstīties.
ieriesties Ietīties, ievīstīties.
ņūņāties Ietīties, ievīstīties.
sabuģenēties Ietīties, ievīstīties.
sakubināties Ietīties, ievīstīties.
dasatīties Ietīties, satīties.
toņāties Ietīties, silti apģērbties.
apčupināties Ietīties.
apčupinēt Ietīties.
iesatīties Ietīties.
iesegties Ietīties.
ietuntuļāties Ietuntuļoties; ievīstīties.
ietutināt Ietupināt, iesēdināt, ļaujot atbalstīties (pret ko).
paturēt Ieturēt (maltīti).
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
iesavalstīties Ievalstīties.
pieturēties Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; balstīties, pamatoties (uz ko).
iezināt Ievērot, iegaumēt; iemācīties.
iemesties Ieviesties (par parazītiem).
ievērsties Ieviesties, ielavīties.
iegudrēties Ievingrināties, iemanīties.
iepravīties Ievingrināties; iemanīties.
ielocīties Ievirzīties (kā) ielocē.
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
ievest Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļiem, takām u. tml.
ieiet Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļu.
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu, gāzi.
iebraukt Ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem.
ietiekties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, taku.
iedziļināties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ierīci.
iezuzēt Ievirzīties (kur iekšā) ar žūžošu skaņu.
ieļepatāt Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
ieļēpatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
ieklidzināt Ievirzīties (kur iekšā) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplakt.
ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā).
iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
iekustēties Ievirzīties (kur iekšā).
iejukt Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai).
iejaukties Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā), pievienoties (baram, drūzmai).
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam; kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
iesakosties Ievirzīties ķermeņa daļā (par kukaini).
ienirt Ievirzīties pilnīgi zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
piesadurties Ievirzīties spiediena rezultātā (apģērbā, arī ķermenī, tā daļā) un ievainot (par vairākiem asiem, smailiem priekšmetiem).
iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
ierauties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
ievilkties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
ieplakt Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām).
ienirt Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli.
iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
iebraukt Ievirzīties, ieslīdēt.
iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
ievirzināties Ievirzīties.
iejozties Ievīstīties, ieterpties.
sapoināties Ievīstīties, ietērpties.
nūņāties Ievīstīties, ietīties.
iebozties Ievīstīties, satuntulēties.
balzīties Ievīstīties.
bāzīties Ievīstīties.
ievīkstīties Ievīstīties.
iezibsnīt Iezibsnīties.
karbonātiezis iezis, kas satur >50% karbonātu minerālu; Latvijā visvairāk izplatītie ir dolomīts un kaļķakmens; karbonātu iezis.
granosienīts Iezis, pārejas forma starp granītiem un sienītiem, veido laukšpati, kvarcs un krāsainie minerāli.
magmatiskie ieži ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
atskaldnība Iežu īpašība skaldīties gabalos.
ultrametamorfisms Iežu reģionālā metamorfisma procesa augstākā stadija; sākas iežu pārvēršanās par magmu un veidojas migmatīti vai granīti.
Muharrams Ikgadēja atceres diena, ko musulmaņu šiīti atzīmē pieminot Muhameda mazdēla Huseina noslepkavošanu 680. gada muharrama mēneša desmitajā dienā.
mednieka sezonas karte ikgadējs dokuments, kas konkrētajā sezonā dod tiesības piedalīties medībās.
heterogeizija Ikviena parageizija, kuras gadījumā visi garšas stimuli mainīti līdzīgā veidā.
onkovīruss Ikviens audzēju izraisošs, dezoksiribonukleīnaskābi saturošs "Oncovirinae" dzimtas vīruss; morfoloģiski tiek iedalīti četrās grupās (A, B, C un D).
porfirīns Ikviens bioloģisks pigments, porfīna atvasinājums, kurā astoņi ar oglekli saistītie pirola gredzenu ūdeņraža atomi aizstāti ar kādu organisku grupu.
angiotensīns Ikviens hormonālais plazmas polipeptīds - vazopresors, kas radies, renīnam katalītiski šķeļot angiotensinogēnu.
Ildzes ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā.
Ilzas ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā.
Ilzes ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā.
nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties.
izcirsties Ilgāku laiku cīnīties (parasti ar zobenu).
piedzirdēties Ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
izdzīties Ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ).
izganīties Ilgāku laiku ganīties, līdz ir paēduši (par dzīvniekiem).
nosakasīties Ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu).
pieklausīties Ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
samaldīties Ilgāku laiku maldīties apkārt.
saklausties ilgāku laiku nepārtraukti klausīties.
saurbināt Ilgāku laiku nepārtraukti mācīties.
samuities Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
samurīties Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
sazvilnēt Ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba.
sarotāt Ilgāku laiku nepārtraukti, mierīgi ganīties.
nodurnavāt Ilgāku laiku plosīties (parasti par mājdzīvnieku).
izplosīties Ilgāku laiku plosīties (piemēram, par vēju).
kulties Ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda).
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
sašļaustīties Ilgāku laiku staipīties.
nozabelēties Ilgāku laiku tūļāties, staipīties, gorīties.
nosalasities Ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru).
nosirdīties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties.
nobadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz badīties.
nogorīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties.
nogrozīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties.
nodauzīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties.
noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz knosīties.
nokratīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties.
nomācīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam).
norosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rosīties.
noslaistīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties.
noslapstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties.
novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2).
novandīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vandīties.
novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1).
notecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam).
norūpēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko); arī nobažīties.
nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties.
nobažīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties.
nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.).
nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
nosūkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties.
nozūdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti zūdīties.
nomaldīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu maldīties (parasti līdz nogurumam).
samocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties; ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3).
izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties (1).
izaākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties.
izausīties Ilgāku laiku, daudz ausīties; izklausīties.
nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
atsabadīties Ilgāku laiku, daudz badīties.
izabadīties Ilgāku laiku, daudz badīties.
atsablandīties Ilgāku laiku, daudz blandīties.
izblēdīties Ilgāku laiku, daudz blēdīties; blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.); blēdoties tikt vaļā (no kā).
atsabļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties.
atvēplāt Ilgāku laiku, daudz bļaustīties.
izcīnīties Ilgāku laiku, daudz cīnīties.
izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
izķīpāties Ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties.
izdīdīties Ilgāku laiku, daudz dīdīties.
izdīžāties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties; ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt); izglausties (1).
izaglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties.
izglausties Ilgāku laiku, daudz glaust; izglaudīties (1).
izgorīties Ilgāku laiku, daudz gorīties.
izgrābāties Ilgāku laiku, daudz grābāties; izgrābstīties.
nogrābties Ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties.
izgrābstīties Ilgāku laiku, daudz grābstīties.
izagrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
izgrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
izgrūstīties Ilgāku laiku, daudz grūstīties.
izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu).
izkārpīties Ilgāku laiku, daudz kārpīties.
nokašāties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
nokasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
atsakasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties.
izklanīties Ilgāku laiku, daudz klanīties.
izklausīties Ilgāku laiku, daudz klausīties.
izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties.
izknaibīties Ilgāku laiku, daudz knaibīties.
izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
izstirināties Ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties.
izķerstīties Ilgāku laiku, daudz ķerstīties.
izlauzties Ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties.
atsakivāties Ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam.
izalocīties Ilgāku laiku, daudz locīties, ko darot, strādājot.
izlocīties Ilgāku laiku, daudz locīties.
izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldīties.
izžampāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties.
izmēdīties Ilgāku laiku, daudz mēdīties.
izmīdīties Ilgāku laiku, daudz mīdīties.
izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
atsamočīties Ilgāku laiku, daudz mocīties.
izmurdzīties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
izmurdzulēties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
izieties rotaļā ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļā.
sapļauties Ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
izrīstīties Ilgāku laiku, daudz rīstīties.
izsildīties Ilgāku laiku, daudz sildīties.
izasirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
izaskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties, pilnīgi apskatīt.
izavērties Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
atsavērties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
izabučāties Ilgāku laiku, daudz skūpstīties.
izsnaikstīties Ilgāku laiku, daudz snaikstīties.
izspaidīties Ilgāku laiku, daudz spaidīties.
izaspardīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
izspļaudīties Ilgāku laiku, daudz spļaudīties.
izstomīties Ilgāku laiku, daudz stomīties.
izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties (1).
izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
izšaubīties Ilgāku laiku, daudz šaubīties.
izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
iztīņāties Ilgāku laiku, daudz tīt; iztīties.
izvaibstīties Ilgāku laiku, daudz vaibstīties.
izvaikstīties Ilgāku laiku, daudz vaikstīties.
izvalstīties Ilgāku laiku, daudz valstīties.
izvandīties Ilgāku laiku, daudz vandīties.
izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
izzvalstīties Ilgāku laiku, daudz zvalstīties.
sašņaukāt Ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt.
nomīties Ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties.
sacelāties Ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt.
sanesties Ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti.
lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas.
saskatīties ilgi un intensīvi skatīties.
saskoloties Ilgi un ne īpaši sekmīgi mācīties skolā.
piepūdēt Ilgstoši pildīties ar smaku.
čamdīties Ilgstoši vai intensīvi čamdīt; taustīties, grābstīties.
bēguļot Ilgstoši vairīties (no kāda).
celulārā imunitāte imūnatbilde, ko ierosina T limfocīti un īsteno T limfocīti un/vai makrofāgi.
mounds Indiāņu cilšu (siū, irokezu u. c.) senlaikos taisītie zemes uzbērumi vai akmens mūrējumi, kas sastopami ASV Austrumu štatos; 1-30 m augstumā un garumā no dažiem simts metriem līdz vairākām jūdzēm.
Vovoka Indiāņu mistiķis (1856.-1932. g.), kurš pretojās balto valdīšanai un aicināja savus sekotājus cīnīties ar baltajiem, izmantojot spoku dejas spēku.
taraski Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas vidienē, valoda savrupa, saglbājuši īpatnēju kultūru, reliģija - kristiānisms (katolicisms), izplatīti senie ticējumi.
puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī.
čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
rakšasi Indiešu mitoloģijā - dēmoni, kas vēdiskajā literatūrā aprakstīti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un neļauj tiem pienācīgi veikt upurēšanas rituālus.
Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu.
raita Indiešu virtuves ēdiens (dzēriens): jogurtā iemaisīti sasmalcināti gurķi vai citi dārzeņi.
samosa Indiešu virtuves ēdiens: pildīti pīrādziņi, Indijā izplatīta uzkoda; samosā.
helvelskābe Indīga hemolītiska viela lāčpurnos ("Helvella esculenta").
velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
fallins Indīgs hemolītisks zaļās mušmires "Amanita phalloides" glikozīds.
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
izvairīšanās Indivīda tendence izvairīties no viņam nepieņemamām sekām vai darbības.
iesaistītās puses indivīdi, grupas vai organizācijas, kas tieši vai netieši ir ieinteresēti vai iesaistīti kāda procesa norisē, lēmuma pieņemšanā un īstenošanā.
einuhoīds Indivīds ar nepilnīgi attīstītiem dzimumdziedzeriem.
sociālā integrācija indivīdu, organizāciju vai valstu savstarpējo attiecību sakārtojums, kas ļauj izvairīties no konfliktiem.
autorapraksta galva individuālā autora uzvārds ar iniciāļiem vai kolektīvā autora nosaukums, kas ierakstīti bibliogrāfiskā kataloga kartītes pirmajā rindā un nosaka kartītes vietu katalogā.
persieši Indoeiropiešu tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji, runā persiešu valodā, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
haiteks Industriālā stila atdarinājums interjeros u. c., kam raksturīgi ar modernām tehnoloģijām radīti materiāli, kā arī attiecīgi apdares paņēmieni un formas.
verminācija Infestācija ar parazītiskiem tārpiem.
signalogramma Informācijas nesējs ar tajā ierakstītiem signāliem, piem., skaņuplate, kinolente.
masveida (arī masu) komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
masu komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
kritiskā infrastruktūra infrastruktūra, ko uzskata par izšķirošu, lai varētu funkcionēt valsts sabiedriskā dzīve, piemēram, valsts veselības sistēma, sabiedriskais transports, lielās kredītiestādes vai telekomunikāciju tīkli.
Starptautiskais jūras tiesību tribunāls institūcija, kas izskata starptautiskus strīdus, kuri saistīti ar Jūras tiesību konvencijas piemērošanu.
polimetrs Instruments sarežģītiem izmērījumiem.
mezozojiskā krokošanās intensīva kalnveidošanās un granītiska sastāva iežu intrūziju veidošanās cikls, kas sākās triasa beigās un beidzās paleogēna sākumā.
sazaļot Intensīvi attīstīties (parasti par parādībām sabiedrībā).
sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties; intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, uzstādot jautājumus, piedāvājot vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
CD-I Interaktīvs kompaktdisks - īpašs CD-ROM disks ar attēliem un video (angļu "CD Interactive"); attēlu var skatīties datora ekrānā vai televizorā.
desinteressement Intereses zaudēšana politikā: kādas valdības nodoms vairs nepiedalīties kādas noteiktas internās vai eksternās politikas problēmas risināšanā.
interiorizēt Internalizēt - apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
standartizētā intervija intervijas veids, kurā norādīti visi pamatjautājumi un papildjautājumi, to saturs un secība ir stingri fiksēta, norādīti arī iespējamie atbilžu varianti.
gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus.
babezieloze Invāzijas slimība dzīvniekiem, ko ierosina endoglobulārie bezpigmenta parazīti no "Babesiella" apakšģints, ko pārnēsā ērces.
trihineloze Invāzijas slimība, ko ierosina parazīti trihīnas.
trihinoze Invāzijas slimība, ko ierosina parazīti trihīnas.
demodekoze Invāzijas slimība; ierosina endoparazītiskas ērces (katrai dzīvnieku sugai ir specifiska izraisītāja suga, saslimst arī cilvēki).
plazmatiskās šūnas īpašas mugurkaulnieku un cilvēka šūnas, kas izstrādā antivielas; plazmocīti.
virtuve Īpaši iekārtota telpa ar plīti ēdienu gatavošanai.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
jumstiņš īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam), ar rievu vienā malā un nosmailinātu otru malu.
sadalāmība Īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam.
dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
specifiskās īpašības īpašības, kas raksturo objekta individualitāti (piemēram, saistvielu spēja saistīties un cietēt, ja tās iejauc ūdenī).
pukuls Īpašs pušķītis, ko parasti gatavo no krāsainas dzijas un lieto cepuru u. tml. izrotāšanai.
sumi Īpašs tintes irbulītis, kas gatavots no augu pigmenta un saistvielas un kuru lieto, pamērcējot tā galu ūdenī; izmanto kaligrāfijā un glezniecībā.
ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze.
komparijs Īpatņu kopa, kurā īpatņi ir tieši vai netieši saistīti kā auglīgiem tā neauglīgiem bastardiem; ietver 1 vai vairākus kommiskuumus.
irākieši Irākas arābi, nācija; runā arābu valodā; ticīgie - musulmaņi (šiīti, sunnīti).
Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti.
Vištaspa Irāņu mitoloģijā un leģendārajā historiogrāfijā - mītiskās Keijanīdu dinastijas valdnieks, kas pieņēmis pravieša Zaratustras mācību, devis viņam pajumti un kļuvis par viņa aizgādni.
dolomītmilti Irdena masa, kas sastāv no dolomīta graudiem; veidojas, sadēdot masīviem dolomītiežiem; izmanto augšņu ielabošanai.
avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
optiskā iridektomija iridektomija, lai veidotu jaunu zīlīti.
pārirt Irot (piemēram, laivu), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); irt nelielu attālumu, neilgu laiku; paairēt (1).
pairt Irot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko); paairēt (3).
pairt Irot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā; paairēt (2).
noirties Irot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko); noairēties (2).
pieirties Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēties.
ieirties Iroties ievirzīties (kur iekšā); ieairēties (1).
izirties Iroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izairēties (2).
izirties Iroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties.
pairties Iroties pavirzīties; paairēties.
uzirt Iroties uzvirzīties (kam virsū).
pārirt Irstot pārdalīties; irstot kļūt cauram, bojātam.
Euphrasia parviflora īsais žibulītis.
uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties.
priāpijas Īsi, humoristiski, erotiski antīko laiku panti, kas veltīti auglības dievam Priāpam.
nebūt savā sejā īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
izmaelīti islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti.
Džālūts islāma mitoloģijā - mītiska persona, kas atbilst Bībeles Goliātam, bet musulmaņu tradīcijā viņa nozīmīgums ir palielināts, uz viņu attiecinātas arī vairākas epizodes, kas saistītas ar izraēliešu kariem ar filistiešiem un midiāniešiem.
Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām.
ifrīti Islāma mitoloģijā - sevišķi viltīgi un spēcīgi džinni, kas radīti no dūmiem un mīt pazemē vai pamestu māju drupās.
Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms.
islandiešu sāgas islandiešu prozas sacerējumi, no 10. gs. izplatījās mutvārdos; pierakstīti 12. un 13. gs.
civiloquia Īsos teikumos sastādīti pilsētas rīkojumi un noteikumi, ko zināmās dienās rātes kungi nolasīja no rātūža balkona sapulcētiem pilsoņiem.
spilvainais žibulītis īsspilvu žibulītis.
Euphrasia brevipila īsspilvu žibulītis.
notikt Īstenoties; piepildīties.
pabolīties Īsu brīdi bolīties.
nogorīties Īsu brīdi gorīties un pabeigt gorīties.
nogrozīties Īsu brīdi grozīties un pabeigt grozīties.
pārskriet Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
pārslīdēt Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
nokūpēt Īsu brīdi izplatīties (par smaržu).
nošķīst Īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.).
noklanīties Īsu brīdi klanīties un pabeigt klanīties.
paredzēties Īsu brīdi kļūt redzamam, parādīties.
nokratīties Īsu brīdi kratīties un pārstāt kratīties.
saspirināt Īsu brīdi ķepuroties, spārdīties un pārstāt.
noķerstīties Īsu brīdi ķerstīties un pabeigt ķerstīties.
nolaistīties Īsu brīdi laistīties un pārstāt laistīties.
nolaizīties Īsu brīdi laizīties un pabeigt laizīties.
nolocīties Īsu brīdi locīties un pārstāt locīties.
noļodzīties Īsu brīdi ļodzīties un pārstāt, ļodzīties.
nomāžoties Īsu brīdi māžoties, ākstīties.
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām); īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
paplaiksnīties Īsu brīdi plaiksnīties.
noplandēties Īsu brīdi plandēties un pārstāt plandēties; noplandīties.
noplandīties Īsu brīdi plandīties un pārstāt plandīties.
noplātīties Īsu brīdi plātīties un pabeigt plātīties.
nobēdāties Īsu brīdi raizēties, arī bažīties, uztraukties.
noraustīties Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties.
nosodīties Īsu brīdi sodīties un pabeigt sodīties.
sastirināties Īsu brīdi spārdīties.
nospļaudīties Īsu brīdi spļaudīties un pabeigt spļaudīties.
nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstēt (1).
nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstīt (1).
padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstēt (1).
padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstīt (1).
nostaipīties Īsu brīdi staipīties un pabeigt staipīties.
nostostīties Īsu brīdi stostīties.
nosūkstīties Īsu brīdi sūkstīties un pārstāt sūkstīties.
nošķīst Īsu brīdi šķīst, izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, masu).
nošķobīties Īsu brīdi šķobīties un pabeigt šķobīties.
novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
pavalbīties Īsu brīdi valbīties.
novalstīties Īsu brīdi valstīties un pārstāt valstīties; nozvalstīties.
uzplukt Īsu brīdi vārīties.
novārstīties Īsu brīdi vārstīties un pārstāt vārstīties.
nolocīties Īsu brīdi virzīties līkumojot un pārstāt virzīties.
nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
nozūdīties Īsu brīdi zūdīties un pārstāt zūdīties.
nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
paļodzīties Īsu brīdi, mazliet ļodzīties.
pavīdēt Īsu brīdi, parasti neskaidri, parādīties, kļūt redzamam.
nobaltot Īsu brīdi, vienu reizi parādīties (par ko baltu, arī gaišu).
nošķilties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, degt (par uguni, liesmām u. tml.).
noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt; noplaiksnīties.
noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties; noplaiksnīt.
norīstīties Īsu brīdi, vienu reizi rīstīties.
nostomīties Īsu brīdi, vienu reizi stomīties.
satēnēt It kā ar miglu apklāties, ar plēvīti apaugt.
ravioli itāļu pelmeņi, nelieli, ar maltu gaļu pildīti makaronu mīklas spilventiņi, ko vāra ūdenī.
Befana Itāļu zemākā līmeņa mitoloģijā - mītiska būtne, kas no 1.-6. janvārim klīst pa zemi briesmīgas vecenes veidolā, kas dažkārt ir labestīga un nes dāvanas bērniem, bet dažkārt ir ļauna.
izmērkaķoties Izākstīties, izālēties.
izdarīties Izākstīties.
izderbelēties Izākstīties.
izdervelēties Izākstīties.
izmādīties Izākstīties.
izādīties Izārdīties, iztrakoties.
izplūksnāt Izārdīties.
izabaidīties Izbaidīties.
ārdavs Izbārstīti pelni.
izabārstīties Izbārstīties.
nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to); izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to).
druvēties Izbīties, baidīties.
sadrūmēties izbīties, sabīties.
nosirties Izbīties, sabīties.
izabīties Izbīties.
izbaidīties Izbīties.
izsabīt Izbīties.
sasirties Izbīties.
šukt Izbīties.
izablandīties Izblandīties.
izdairīties Izblandīties.
izabļaustīties Izbļaustīties.
izbļaudīties Izbļaustīties.
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
piknikot Izbraukt zaļumos (parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti).
šutēties Izbrīnīties, kļūt pārsteigtam.
sabrīnīties Izbrīnīties, satrūkties, samulst.
paraut šoku izbrīnīties.
apbrīnīties Izbrīnīties.
izabrīnāties Izbrīnīties.
izbrīnēties Izbrīnīties.
izbrīnoties Izbrīnīties.
nosveikties Izbrīnīties.
cildināties Izcelties, lielīties, dižoties.
lekties Izcelties, rasties, gadīties, notikt.
lēkties Izcelties, rasties, gadīties, notikt.
dalocīties Izdabāt, klanīties.
izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
macerēties Izdalīties (no augiem) šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra (par vielām).
izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
atlēkt Izdalīties (par krēpām).
izriesties Izdalīties (parasti par sviedriem).
izriezties Izdalīties (parasti par sviedriem).
ņirbēt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
ņirbt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
izpienot Izdalīties augu šūnsulai.
sapienēt Izdalīties augu šūnsulai.
šņergļāties Izdalīties no deguna (par gļotainu šķidrumu lielākā daudzumā); būt tādam, kam izdalās no deguna daudz gļotaina šķidruma.
izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
nogulsnēties Izdalīties no šķīduma nogulšņu veidā.
izvilkties Izdalīties šķīdinātājā (par vielu).
izsvīst Izdalīties šķidruma veidā (no augiem).
nosastīgāties Izdalīties un nostiepties (par gļotām).
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem); tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem); kvēlot (2).
kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
rūsganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar sava rūsgano krāsu.
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu; kļūt baltam.
dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu; melnēt (2).
melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raibot (1).
raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raiboties (1).
rudot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu.
rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
sarkaņot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot (2).
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties (2).
sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu; sudrabot (2).
sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu; sudraboties.
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu; zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu; zeltoties.
zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; kļūt vai būt zilam; arī zilgot.
zilēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; zilot.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgot.
tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu; tumst (2).
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
balēt Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu); balot (1).
balot Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu).
gaismot Izdalīties, būt redzamam (uz tumšāka fona).
balot Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
balsnīt Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
lāsēt Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm.
lāsot Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm.
iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti.
iebraukt grāvī izdarīt ko nepareizi, piedzīvot neveiksmi, kļūdīties.
smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
rokas (arī nagus) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
izdaudzīties Izdauzīties.
izlupties Izdauzīties.
apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama; negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
izjaukties Izdraiskuļoties, izskraidīties.
izspirināties Izdrebināties, izraustīties (parasti par dzīvniekiem).
izmest (kādu) glāzi (arī glāzīti) izdzert glāzi (glāzīti) alkoholiska dzēriena.
izagadīties Izgadīties.
izkrist Izgadīties.
iztrāpīties Izgadīties.
izagaidīties Izgaidīties.
nomegžt Izgatavot nītis.
izzvelties Izgāzties, izšķobīties.
Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē.
izskoloties Izglītoties; arī izmācīties (1).
izšķorīties Izgorīties, izstaipīties.
nožarbināties Izgorīties, izstaipīties.
izčīkstēt Izgrabēt, izļodzīties.
izgramstīties Izgrābstīties.
izalauzīties Izgrozīties.
izgumzīties Izgrozīties.
izkruķīties Izgrozīties.
izagrūstīties Izgrūstīties.
izponckāties Izģērbties (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); iztīstīties.
izgāņoties Izjokoties, izgānīties.
baiļāties Izjust bailes, baidīties.
baiļoties Izjust bailes, nedrošību, baidīties.
ar kāru muti izjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert).
ērds Izkaisīti pelni.
disjecta membra izkaisīti vai nesaistīti fragmenti (gk. par literāru darbu).
izbirt Izkaisīties no vārpām (piemēram, par nobriedušiem graudiem).
izpļurāties Izkaisīties, izirt 2(2).
izakaisīties Izkaisīties.
izstreijāties Izkaisīties.
ēkāt Izkārnīties (bērnu valodā).
defecēt Izkārnīties; ķēzīties.
kluci nolikt izkārnīties; pieķēzīt.
pujāt izkārnīties.
saķēzīties izkārnīties.
izķēzīties Izkārnīties.
iztaisīties Izkārnīties.
ķēzīt Izkārnīties.
padirst Izkārnīties.
pakakāt Izkārnīties.
pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
izakasīties Izkasīties.
izvicoties Izkauties; arī izplosīties.
izkaišu Izklaidus, nesaistīti.
izkaišus Izklaidus, nesaistīti.
pakaišam Izklaidus, nesaistīti.
izaklanīties Izklanīties.
izklaušināties Izklausīties.
pasadzirdēties Izklausīties.
izklopēties Izklauvēties; izdauzīties.
apslenderēt Izklenderēt (apslaistīties).
avoksnājs Izkliedēta pazemes ūdeņu, visbiežāk gruntsūdeņu, izplūdes vieta, kur palielināta mitruma apstākļos veidojas kūdra, saldūdens kaļķi vai limonīti; avotaina vieta.
izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām (no kurienes, kur u. tml.).
izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām cauri (kam), caur (ko).
izpērties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām.
iet Izkrist (par matiem, spalvu); lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
izskulstīties Izkulstīties.
kūra Izkulti graudi, kas vēl nav atdalīti no pelavām.
izkurmuļoties Izkūņoties, attīstīties, iznākt, celties.
izļengāties Izkustēties; izļodzīties; izļenderēties.
izļenderēties Izkustēties; izļodzīties.
iztirināties Izķepuroties, izspārdīties; ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties.
ķēzgāties Izlaidīgi un neglīti ēst.
milēties Izlaist, kļūdīties, iztrūkt.
nošļenderēties Izlaistīties (nesot).
izalaistīties Izlaistīties.
izšelderēties Izlaistīties.
izšļanderēties Izlaistīties.
izšļankāties Izlaistīties.
pļundzināt Izlaistīties.
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
izalavīties Izlāpīties.
izaberīties Izlavīties.
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
izspriņģoties Izlēkāties, izskraidīties (parasti par dzīvniekiem).
izspriņģēties Izlēkāties, izskraidīties.
izdižīties Izlepoties, izlielīties.
izgnutēt Izliekties, izlocīties, pārvirzīties.
izgumzīties Izliekties, izlocīties.
izkacēties Izliekties, izlocīties.
izdiršāties Izlielīties, izrādīties.
izakolīties Izlielīties.
izalielīties Izlielīties.
izapausties Izlielīties.
izateikties Izlielīties.
izdaudzināties Izlielīties.
izplātīties Izlielīties.
izteikties Izlielīties.
nosapausties Izlielīties.
krokšķoties Izlikties; blēdīties; mānīties.
mokšķoties Izlikties; mānīties.
mošķoties Izlikties; mānīties.
nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to); līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
nolīt Izlīstot atdalīties nost (par daļu).
izolīties Izlobīties (no čemuriem) - par riekstiem.
izlaupīties Izlobīties (no pākstīm, čaumalas).
izagaldīties Izlobīties (par pākšaugu sēklām).
izgaldoties Izlobīties, izgaldīties.
izalaupīties Izlobīties.
izčauloties Izlobīties.
izgaldīties Izlobīties.
izgaudoties Izlobīties.
izlobties Izlobīties.
izlancīties Izlocīties (2).
izgalēties Izlocīties, atgaiņāties.
izļodzīties Izlocīties, izgrozīties.
izgūbāties Izlocīties, noliekties.
pipkoties izlocīties, slapstīties.
izļukt Izļodzīties (1).
izļuncināties Izļodzīties (1).
izakļaustīties Izļodzīties (par mēbelēm).
saklugt Izļodzīties, kļūt ļodzīgam.
izgāzīties Izļodzīties, sašķiebties.
izagāzalēties Izļodzīties.
izakustēties Izļodzīties.
izakužināties Izļodzīties.
izaļodzīties Izļodzīties.
izaļurkāties Izļodzīties.
izļomīties Izļodzīties.
izļumt Izļodzīties.
izļurdzīties Izļodzīties.
izļurgāties Izļodzīties.
izļurgt Izļodzīties.
izzubrīt Izmācīties (visu, parasti daudzreiz atkārtojot).
izamācīties Izmācīties par ko.
izavuicīties Izmācīties par ko.
izmākt Izmācīties par ko.
izvuicīties Izmācīties, iemācīties.
ismailīti izmaelīti.
izmīties Izmainīties (2).
pārmīties Izmainīties (2).
izgriezties Izmainīties (kā) - parasti par apstākļiem.
iegriezties Izmainīties (par sarunu, tās tematu).
pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
pagriezties Izmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
iegriezties Izmainīties, iesākt pūst no citas puses (par vēju).
iegādes izmaksas izmaksas, kuras veidojas, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar iegādāto objektu līdz tā nodošanai ekspluatācijā.
novēršamās izmaksas izmaksas, no kurām var izvairīties attiecīga uzņēmuma vadības lēmuma vai darbības rezultātā.
izaloties Izmaldīties.
sprikstīt izmanīgi, dzīvi, dedzīgi skatīties.
snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
izamēdīties Izmēdīties.
flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas.
izmērēties Izmērīties.
ļumdēties Izmežģīties (par ekstremitāti).
izļimt Izmežģīties; izlimt.
iziet no fūgām izmežģīties.
izagriezties Izmežģīties.
izlimt Izmežģīties.
izļumēties Izmežģīties.
izļumt Izmežģīties.
izmižģēties Izmežģīties.
izdīžāties Izmīdīties.
izmīstīties Izmīdīties.
graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos.
propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem.
egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
nummuliti izmirusi foraminīferu ģints ar kaļķainu lēcveidīgu čaulu, kas sastāv no sīkām, spirālē ap centru novietotām kamerām, līdz 107 cm diametrā, vislielāko izplatību sasniedza eocēnā; numulīti.
pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas.
pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
izmūdīties Izmocīties (2).
izamučīties Izmocīties.
izmopsēties Izmuļķot, izmānīt sevi; izmuļķoties; izmānīties.
šiki Iznesīgi, glīti.
izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
izpaunoties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
atplaiksnīties Izpausties, parādīties (cilvēku dzīvē, rīcībā) - parasti uz brīdi.
nomainīt Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšēja vietā.
iemantot Izpelnīties (cieņu, atzinību, slavu u. tml.).
mantot Izpelnīties.
notauļāt Izpētīt, izmeklēties, izraudzīties.
izplaiksnēt Izplaiksnīties.
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties.
slīgt Izplatīties (3).
migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) - par augiem.
aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus); pārņemt.
uzklīst Izplatīties (kādā vietā) - par ziņām, baumām u. tml.
šauties Izplatīties (kādā virzienā) - par skaņām, smaržām.
gulties Izplatīties (kam pāri) - piemēram, par miglu, tumsu.
ieklīst Izplatīties (kur iekšā, parasti par skaņu, gaismu).
ieslīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, gaismas stariem.
iekļūt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
ielīt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu.
iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu.
ielidot Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
ieplūst Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
krist Izplatīties (kur, kādā virzienā).
nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
ieaugt Izplatīties (kur) - par augiem.
klāties Izplatīties (kur) - par smaržām.
staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.).
stīdzēt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
stīgt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
izplūst Izplatīties (no kāda avota) - par skaņu, gaismu.
nākt Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) - par smaržām.
nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu); tikt izteiktam.
pārlēkt Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) - par liesmām, uguni.
spraukties Izplatīties (pa ko šauru) - par gaismu.
izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
sludēt Izplatīties (par baumām).
līt Izplatīties (par gaismu).
noklāties Izplatīties (pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, mākoņiem.
līt Izplatīties (par liegām skaņām).
versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
klīst Izplatīties (par skaņām, gaismu).
aizlidot Izplatīties (par skaņām).
aizplūst Izplatīties (par skaņām).
aizvelties Izplatīties (par skaņām).
laisties Izplatīties (par skaņām).
traukt Izplatīties (par skaņu, gaismu).
traukties Izplatīties (par skaņu, gaismu).
velties Izplatīties (par skaņu); virzīties līdz ar skaņas avotu.
lidot Izplatīties (par smaržām, skaņām u. tml.).
vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
vēdīties Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
izplūst Izplatīties (par smaržu).
paklīst Izplatīties (par ziņām, baumām u. tml.).
izpausties Izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
sakāpt Izplatīties (parasti augšup) - par parādībām dabā.
izstarot Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu).
pārskanēt Izplatīties (pāri kam, pār ko) - par skaņu.
versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
plūsmot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
krist Izplatīties (pret kādu šķērsli) - par skaņu.
kāpt Izplatīties (virzienā uz augšu) - par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu; kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
izspraukties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu.
pāriet Izplatīties citā teritorijā, cilvēku grupā u. tml.
pāriet Izplatīties citā vietā, vidē u. tml. (piemēram, par vielām, uguni).
nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.).
velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu); būt lēnam (par vēju).
pārvelties Izplatīties kādā virzienā (par skaņām).
noiet Izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
iradiēt Izplatīties organismā (par sāpēm).
izstarot Izplatīties organismā (par sāpēm).
pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu.
pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu.
tikt Izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) - piemēram, par vielām, parādībām dabā.
nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu.
iradiēt Izplatīties uzbudinājuma vai kavēšanas procesam (centrālajā nervu sistēmā).
saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu).
krist Izplatīties vertikāli (par zibeni).
sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
uzlidot Izplatīties virzienā uz augšu (par skaņām, balsi).
celties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
slieties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
salīt Izplatīties viscaur (kur) - piemēram, par gaismu, skaņu.
pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu.
piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu; arī piedvašot.
piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu.
sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.).
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
izasēties Izplatīties, izkaisīties augsnē (par sēklām).
iztiekties Izplatīties, izliekties, parādīties uz āru.
iesparoties Izplatīties, izplesties.
izplensties Izplatīties, izplesties.
izplāvāties Izplatīties, izplēsties.
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (3).
pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni).
gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni; izplatīties (par miglu, tumsu).
iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam (par ziņām, valodām, u. tml.).
slavēt izplatīties, kļūt zināmam (par baumām).
staigāt Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.).
iet Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).
vējot Izplatīties, kļūt zināmam.
plīvot Izplatīties, parasti ar mainīgu intensitāti (par skaņu, gaismu).
spiesties Izplatīties, parasti citā telpā, vidē (par skaņu).
nogulties Izplatīties, parasti lejup (uz kā, kur u. tml.) - par gaismu.
spiesties Izplatīties, parasti pa ko šauru (par gaismu).
ložņāt Izplatīties, parasti slepeni (par baumām, tenkām).
lidināties Izplatīties, plūst (par skaņām, smaržām u. tml.).
vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
līt Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvu, smaržu).
pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai).
kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni.
novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
selīties Izplatīties; apmesties uz dzīvi.
izaplatīties Izplātīties; izlielīties.
rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
pakāpties Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu).
pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
uzkāpt Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
kliesties Izplesties, izkaisīties.
plaust Izplesties, izplatīties.
izgalēties Izplosīties, iztrakoties.
izšķetēties Izplosīties, iztrakoties.
izpludināties Izpluncīties.
izpļundzināties Izpluncīties.
izviļņot Izplūst (par gaisu, smaržu u. tml.); izplatīties (par skaņu).
reliģija Izpratne par svēto, tā pielūgsme un bijība pret to; ar ticību saistītie kulta rituāli un uzvedības normas.
pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
lekties Izrādīt iedomību; lielīties.
apstiprināties Izrādīties par pareizu, pamatotu.
dainoties Izrādīties, greznoties.
daiņoties Izrādīties, greznoties.
ollēties Izrādīties, liekulīgi uzbāzties.
ķerāt Izrādīties, trakot, plosīties.
zvaigžņoties izrādīties; dižoties.
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām; izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
izrosīties Izraisīties (2).
izpiņķēties Izraisīties (no tā, kas saista, apņem).
izpīties Izraisīties (no tā, kas saista, apņem).
iesataisīties Izraisīties (par iekaisumu, slimību).
sirdī iesilt izraisīties (par pozitīvu psihisku stāvokli).
iekustēties Izraisīties (par psihiskiem stāvokļiem).
ieviesties Izraisīties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
iemesties sirdī izraisīties (par psihisku stāvokli).
iemesties (arī krist) sirdī izraisīties (par psihisku stāvokli).
sanākt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
ielīt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.).
sisties Izraisīties (par slimībām).
iesamesties Izraisīties (par slimību, traucējumiem organismā, sāpēm).
dasamesties Izraisīties (par slimību).
dasasieties Izraisīties (par slimību).
dasasisties Izraisīties (par slimību).
aizkvēloties Izraisīties (par spēcīgām jutām).
samesties Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā).
ieplūst Izraisīties (parasti par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm).
izvilināties Izraisīties (piemēram, par smaidu, smiekliem).
uzplaukt Izraisīties (sejā) - par smaidu; iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
izapīties Izraisīties no tā, kas saista, apņem.
lipt Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību).
pielipt Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību).
nostāties (acu) priekšā izraisīties psihē (parasti par priekšstatu).
raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma.
atplaukt Izraisīties un dzīvi izpausties (piemēram, par noskaņojumu).
ievilkties Izraisīties un ieilgt (par sarunu).
sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzkrist Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
sanākt Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli).
iestrāvot Izraisīties, kļūt uztveramam (parasti kādā ķermeņa daļā) - parasti par siltuma sajūtu.
saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
ienākt Izraisīties, rasties (kādos apstākļos, situācijā) - par psihiskiem stāvokļiem.
atdzīvoties Izraisīties, rasties atkal (par jūtām, īpašībām u. tml.).
aizspēt Izraisīties, rasties tik pēkšņi, negaidīti, ka kāds nepaspēj ko paveikt.
iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
izčukstīties Izrakņāties, izbakstīties (piemēram, ko meklējot).
rakstīties Izrakstīties (2).
izreģistrēties Izrakstīties (no dzīvesvietas).
noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
izavēlēties Izraudzīties (atbilstošu cilvēku).
noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
sašķirties izraudzīties un atlasīt.
noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
lūkoties Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu).
nostāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
stāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
nocerēt Izraudzīties.
izmokšķoties Izrauties, izvairīties.
izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties.
izļurbāties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi.
izrežģīties Izrisināties, attīstīties.
izritēt Izritināties (1), iztīties (2).
aizsacīties Izsacīties, ierunāties, izdarīt īsu piezīmi.
izsūrēt Izsālīties.
izakiravāties Izsargāties, izvairīties.
pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
spinn Izsauksmes vārds, ko lieto lai mudinātu mārīti lidot.
izasildīties Izsildīties.
izšķelties Izskaldīties, saskaldīties.
Erigeron politus izskatīgais jānītis.
caurskatīt Izskatīt (piemēram, dokumentus); iepazīties (piemēram, ar faktiem).
izvērties Izskatīties (1).
nerādīt dzīvības zīmes izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
izrēgoties Izskatīties.
izabizinēties Izskraidīties (par cilvēku).
izbizoties Izskraidīties (par cilvēku).
izdancoties Izskraidīties, izlēkāties.
izaskraidīties Izskraidīties.
izskraidāties Izskraidīties.
izskraidelēties Izskraidīties.
izšļacīties Izslacīties, izšļakstīties.
atsprukt Izslīdēt, izkrist no rokām (parko smagu, kas tiek nests, celts u. tml.); atraisīties.
konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
irgāt Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
irgāties Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
irģēt Izsmiet, ņirgāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
izsnaicīties Izsnaikstīties.
izsnaikāties Izsnaikstīties.
saspurēt Izspurt, savandīties.
izrikšoties Izstaigāties, izskraidīties (par cilvēku).
nolāpāt Izstaipīties (par audumu).
izslaicīties Izstaipīties, izstiepties.
iztampīties Izstaipīties, paplašināties (par apģērbu).
atstaipīties Izstaipīties.
izarozīties Izstaipīties.
izarūzāt Izstaipīties.
izrozīties Izstaipīties.
sašļaucīties Izstaipīties.
sašļaukāties Izstaipīties.
sažļaudzīties Izstaipīties.
mūžīties Izstiepties, ilgi ilgt, nespēt tikt uz priekšu, mocīties.
stiepuļoties Izstiepties, izstaipīties.
termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu.
izštudierēt Izstudēt; izmācīties.
griezinis Izsukātas vilnas ritulītis.
iziet Izsūkties cauri (kam), caur (ko) - par šķidrumu; izplatīties caur; (kam), caur (ko) piemēram, par stariem.
izzēvelēties Izšaudīties.
izašķaidīties Izšķaidīties.
izašķaudāties Izšķaudīties.
izšķavāties Izšķaudīties.
plemperēt Izšķērdēt, izšķiest; slaistīties, slamstīties.
iztašķīties Izšķiesties, izšķaidīties.
savārīties izšķīst, sadalīties verdošā ūdenī.
izsvērties Izšķobīties, izļodzīties.
izašķobīties Izšķobīties.
izgumzāties Izšķobīties.
izkļaustīties Izšķobīties.
izkļebačāties Izšķobīties.
nošļanderēties Izšļakstīties (nēsājot).
nošķelvinēties Izšļakstīties (nesot, no šķidruma vaļējā traukā).
izblancīties Izšļakstīties.
izšķelvinēties Izšļakstīties.
iztīrīties Iztaisīties.
izticināties Iztaupīties, izskopoties.
logia Izteicieni, īpaši dievības vai viņas iedvesmas radītie.
prikolīties Izteikt (kritiskas) piezīmes; piekasīties.
zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu; gausties, žēloties, arī bažīties.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties.
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt); arī piesolīties.
marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
selenīti Iztēlē radīti Mēness iedzīvotāji.
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
izķīckāties Iztīrīties.
iztīrināties Iztīrīties.
izkamāties Iztīties, atbrīvoties, izkļūt (no sarežģītas situācijas).
izkamaļot Iztīties, atbrīvoties.
izkamaļoties Iztīties, atbrīvoties.
izpēnēties Iztīties, atbrīvoties.
iztecēt Iztīties, atrist (piemēram, par kamolu).
iztiņāties Iztīties, atsvabināties.
izdandalāties Iztrakoties, izbļaustīties (kā čigāni).
izdricēties Iztrakoties, izplosīties (par bērniem).
izvicināties Iztrakoties, izplosīties.
mankēt Iztrūkt, kļūdīties, nekārtīgi izpildīt savu pienākumu, palaist garām gadījumu.
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties.
bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
amplēties Izturēties neprātīgi, žestikulēt ar rokām un kājām; dīdīties.
trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
izlavierēt Izvairīties (no briesmām, nepatikšanām u. tml.).
izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
enstelēties Izvairīties (no darba u. tml.).
izlocīties Izvairīties (no darba, pienākuma izpildes u. tml.).
atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.); nepiedalīties, norobežoties.
noslapstīties Izvairīties (no darba).
izbēgt Izvairīties (no kā).
pagriezt ceļu Izvairīties (no kā).
izlocīties Izvairīties (no tiešas rīcības, atbildes u. tml.).
glābties Izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās).
otorvatsja Izvairīties no aizturēšanas.
izkulties no valodām izvairīties no aprunāšanas.
ženierēties Izvairīties no atbildes.
slostīties izvairīties no darba.
izšībēties Izvairīties no darba.
lūsināties Izvairīties no darba.
izagrozīties Izvairīties no kā, izkļūt no nevēlamas situācijas.
izalocīties Izvairīties no kā, izkļūt no nevēlamas situācijas.
iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
soskočiķ Izvairīties no nepatikšanām.
līperēties Izvairīties no otra, kad no tā kaut ko ir aizņēmies un negrib atdot.
kruķīt Izvairīties no parādu nomaksas vai kādas darbības.
izsprukt no pēriena izvairīties no pēriena.
šūties vaļā izvairīties no pienākuma, situācijas vai personīgām attiecībām.
izšlīherēties Izvairīties no pienākuma.
liekt (biežāk mest) līkumu apkārt izvairīties no sastapšanās.
mest (retāk liekt) līkumu apkārt izvairīties no sastapšanās.
mest (arī liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
lavēties Izvairīties, aizklīst.
izsprukt no slazda izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks
valbīties Izvairīties, izlocīties (no darīšanas).
šlīmerēties Izvairīties, izlocīties no darba.
izvasīties Izvairīties, izrauties, izmukt, tikt cauri ar veselu ādu.
izagriezties Izvairīties, izsargāties.
naivīties Izvairīties, negribēt.
aizvairīties Izvairīties, novērst, piesargāties; paturēt rezervē.
atsarečīties Izvairīties, piemēram, no kāda ēdiena, dzēriena, negribēt to vairs.
tergiversēt Izvairīties, vilcināties.
izlīferēties Izvairīties; tikt cauri.
nolekt izvairīties.
izlaicīties Izvairīties.
izšmugulēties Izvairīties.
izvaidīties Izvairīties.
izvairāties Izvairīties.
lancīties Izvairīties.
lavīties Izvairīties.
šmaugāt Izvairīties.
izavāļāties Izvāļāties, izvārtīties.
grunči Izvārīti apgriezumi no žāvējamas cūkgaļas.
kartupeļu šķīdnis izvārīti un sastampāti kartupeļi.
izavārtīties Izvārtīties.
izaviļāties Izvārtīties.
izvaļāties Izvārtīties.
izvāļoties Izvārtīties.
uzcepurot Izveidot un uzlikt virsējo pārklājumu (par labības statiņu augšējo, nosedzošo kūlīti).
izkrist Izveidoties (kādā veselumā) un izdalīties (no tā).
patapt Izveidoties (negaidīti).
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs.
nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
izpumpurēties Izveidoties, attīstīties.
izpumpuroties Izveidoties, attīstīties.
aināties Izveidoties, izvērsties, atritināties, attīties.
izkolāties Izveidoties, parādīties (par mirāžu jūrā).
izkolēties Izveidoties, parādīties (par mirāžu jūrā).
lasīties Izvēlēties, izraudzīties.
pārskatīties Izvēloties kļūdīties.
izvīkšties Izvīkstīties.
izvīrināties Izvīkstīties.
izkulties Izvirzīties (līdz kādam stāvoklim).
izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par priekšmetiem.
izkļūt Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
izklidzināt Izvirzīties (no kurienes, kur) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
iznirt Izvirzīties (no ūdens, parasti no dziļuma) un parādīties (virspusē).
izvest Izvirzīties (par ceļiem, takām u. tml.).
izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām; būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
izriesties Izvirzīties (uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
izriezties Izvirzīties (uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
izspraukties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par priekšmetiem.
izklidzināt Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
izjemt Izvirzīties kam cauri (piemēram, par kapājamo dzelzi).
iznirt Izvirzīties no ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli; izvirzīties no ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
aizsteigties Izvirzīties priekšgalā; pārspēt.
izasvērties Izvirzīties uz augšu (parasti par akas vindu).
izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
izacilāties Izvirzīties uz augšu; tikt izcilātam.
izrauties Izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
izkļūt Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
atzaroties Izvirzīties, izaugt no zara (par sānu zariem).
iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru.
izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
atzaroties Izvirzīties, izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā).
iziet Izvirzīties, izvest cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par ceļu.
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
krejoties Izvirzīties; gūt panākumus.
izbāzīties Izvirzīties.
izvirzties Izvirzīties.
izvīkstīties Izvīstīties.
izčauksterēt Izžūstot sakrunkāties un salocīties.
saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu.
sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilgu laiku varētu piedalīties tāljūras sacīkstēs.
apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
izjāt Jājot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izjāt Jājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nojāt Jājot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); jāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pajāt Jājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pajāt Jājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzjādelēt Jājot uzvirzīties augšā (vairākas reizes bez problēmām).
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību.
Amaterasu japāņu mitoloģijā - saules dieviete, sintoisma dievību panteona galva; mītiska japāņu imperatoru dzimtas ciltsmāte.
Ame Vakahiko japāņu mitoloģijā — saules dievietes Amaterasu sūtnis uz Zemes, kuram vajadzēja cīnīties ar Zemes dievu, taču viņš apprecēja Zemes dieva meitu un aizmirsa Debesu dievu uzdevumu.
aikido Japāņu pašaizsardzības sistēma, kur daudzi paņēmieni balstīti uz pretinieka kustību izmantošanu.
vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi.
izpeķoties Jārēties, knakstīties.
jāstīties Jāt, trokšņot, plosīties, trakot.
maišu Jaukti, samaisīti.
maišus Jaukti, samaisīti.
juku Jaukties, maisīties.
varžīties Jaukties, pīties.
Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu).
mācībasbērni Jaunieši, kas gatavojas iesvētīties.
jaunaismeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta; jaunāmeita.
jaunāmeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta.
mācībasmeita Jauniete, kas iet mācībā, gatavojas iesvētīties; jauniete, kas iesvētās.
mācībaspuisis Jaunietis, kas gatavojas iesvētīties.
jaunaispuisis Jaunietis, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīts.
neomītisms Jaunmītisms.
ķīļēks Jauns kuilis; kuilītis.
zālainie spraudeņi jaunu mātesaugu 5-6 cm garu nepārkoksnējušos dzinumu daļas ar 1-3 pumpuriem; vislabāk apsakņojas koku un krūmu ziedēšanas laikā atdalīti spraudeņi.
kanalizācija Jaunu sakaru izveidošanās psihiskos procesos, tie nosacīti saistīti ar atkārtotiem nervu impulsiem.
pārprasīties Jautājot kļūdīties.
karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
šprika Jautra meitene, kas vienmēr mēdz dauzīties.
dukuriņš Jautrs puisītis.
naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.
granitoīds jebkuras izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst skābajiem vai vidēji skābajiem magmatiskajiem iežiem - granītiem, plagiogranītiem, granodiorītiem un to pārejas formām kvarcdiorītos.
halodermija Jebkuri halogēnu izraisīti ādas izsitumi.
silikons Jebkurš plašas grupas organiskais savienojums, kas satur mainīgu silīcija un skābekļa atomu daudzumu, kuri saistīti ar organiskām grupām; izmanto par mitrinošu, hermetizējošu, dzesējošu līdzekli, kā arī par ķirurģisku membrānu, implantātu un zobu nospiedumu materiālu.
funkcionālais analfabētisms jēdziens, ko attiecina uz nepietiekamu rakstpratības un rēķinpratības apguvi, kas būtiski ierobežo cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas un mazina iespējas piedalīties sociālajās aktivitātēs.
intencijas neiroze jēgnoteiksmes trūkuma izraisīti psihes traucējumi.
Amerikas jenots jenotu suga ("Procyon lotor"); mazlācītis.
pārinieks Jērs, kad aitai rodas pārītis.
būves prefekts jezuītiem - ordeņa loceklis, būvdarbu vadītājs, kurš ordeņa uzdevumā pārrauga darbus.
mēgļot Jokot, ākstīties, zoboties; izniekot.
jukurēties Jokoties, ķerstīties.
rievelēties Jokoties, plosīties, draiskuļoties.
žokļoties Jokoties, pļāpāt, plosīties.
fidroties Jokoties; ākstīties.
amfolīti Jonīti, kas atkarībā no apstākļiem var darboties gan kā anjonīti, gan kā katjonīti.
katjonīti Jonīti, kas spēj apmainīt savus katjonus.
apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā).
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
čiekoties Joņot, ālēties, plosīties, izplūkties.
jordānieši Jordānijas arābi - tauta, Jordānijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
oriša Jorubu cilts mitoloģijā - dievība, mītisks senču gars, arī cilts vecākais.
maizes laušana jūdu mājastēva lūgšanu un svētību darbības, sākot maltīti.
rust jukt, dalīties.
ņugt Jukt, samežģīties.
kņadēt Juku jukām runāt, kliegt, trokšņot, šaudīties.
kņedēt Juku jukām runāt, kliegt, trokšņot, šaudīties.
jumeklis Jumiķa dēlītis salmu kūlīšu novietošanai.
šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš.
pinakuls Jumta tornītis jeb fiale, arī sīks, izrotāts zelminis.
sēras Jūrā negaidīti uznācis pārejošs sniega un lietus mākonis, kas uz laiku aizsedz redzes loku.
jaunmatroži Jūras kara flotes dienestā ieskaitītie pirmapmācības laikā.
bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri.
Calidris maritima jūras šņibītis.
šrimps Jūras vēzītis, garnele.
bamblis Jūras vēzītis.
Pomatoschistus microps jūrasgrundulītis.
manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti.
jurīši Jurītis.
Odontites litoralis jūrmalas sārtžibulītis.
tundjuks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; šaniraks.
šaniraks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; tundjuks.
justies savā elementā justies brīvi, labi, atraisīti, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
nezināt, kur acis likt justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
kabatas lampiņa kabatas laterna, kabatas lukturītis.
batareika Kabatas lukturītis.
baterija Kabatas lukturītis.
koaksiālais kabelis kabelis, ko veido divi ar izolāciju atdalīti vadītāji, no kuriem viens ir centrālais vads, kuru apņem ar izolācijas slāni atdalīts otrs lielāka diametra cauruļvads vai vadu pinums.
signālkabelis Kabelis, pa kuru tiek pārraidīti signāli.
spīdzināšana Kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta.
torīt Kādā no pagājušo dienu rītiem.
torītu Kādā no pagājušo dienu rītiem.
disproporcionēties Kādam molekulu veidam sadalīties divu citu veidu molekulās.
kolektīvā reprezentācija kādas grupas priekšstati (jēdzieni, mīti) par sevi un savām attiecībām ar pasauli, kuri nav reducējami uz individuālās apziņas stāvokļiem.
padoties Kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām).
plenārsapulce Kādas koleģiālas likumdevējas, pārvaldes vai tiesu iestādes sapulce, kurā var piedalīties visi šīs kolēģijas locekļi.
katamorfoze Kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem; kataģenēze.
uzkūdīšana kādas personas fiziska vai psihiska ietekmēšana, kas vērsta uz to, lai citā personā radītu apņemšanos izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai piedalīties tajā.
aptumšotie kadri kadri, kurus uzņem dienasgaismā, bet attēlam liek izskatīties tumšākam ar aptumšojošu kameras filtru vai īpašiem attīstīšanas paņēmieniem.
dalītais kadrs kadrs, kurā vienā laikā redzami vairāki savstarpēji atdalīti dažādi attēli.
pienelītis Kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums).
paeglīte Kāds putns žagatas lielumā, sarkanu sekstīti, zaļganām spalvām (laikam zaļā dzilna).
plāča Kāds, kam patīk plātīties.
šoturks Kāds, kurš ir biezi saģērbies kažokā ar apsaiti un tādējādi ne sevišķi glīti izskatās.
šmarla Kāds, kurš neglīti strādā.
pastaknīties Kādu brīdi (apmulsumā) mīdīties uz priekšu un atpakaļ.
pabaidīties Kādu brīdi baidīties.
paergot Kādu brīdi dauzīties.
parozīties Kādu brīdi gorīties, staipīties.
pagānīties Kādu brīdi lamāties, gānīties.
palāpīties Kādu brīdi lāpīties.
pakļaustīties Kādu brīdi ļodzīties.
padairīties Kādu brīdi mazliet baidīties.
pastakņāt Kādu brīdi mīdīties, arī piedauzīt ar kāju.
pakamarīt Kādu brīdi pakamarīties.
nošķorēt Kādu brīdi paturēt uz uguns (katlu ar novārītiem kartupeļiem, lai iztvaikotu atlikusī ūdens daļa).
padracīties Kādu brīdi plosīties (trakot).
pavaikstīties Kādu brīdi plosīties, trakot, trokšņot.
noguldzīties Kādu brīdi rīstīties, atraugāties.
parīstīties Kādu brīdi rīstīties.
slēpties aiz kāda muguras kādu izmantojot, vairīties no atbildības, grūtībām.
pamugāties Kādu laiku ar grūtībām locīties.
nomalžāt Kādu laiku bez darba vai bez sekmēm maldīties.
novantaroties Kādu laiku blandīties, klaiņot, dauzīties apkārt.
palīkāt Kādu laiku daudz locīties.
noslempēt Kādu laiku laiskoties un blandīties apkārt.
izskriedināt Kādu laiku ļaut krietni izskraidīties.
izčamdīties Kādu laiku meklējot taustīties.
nomalzīties Kādu laiku nemierīgi maldīties.
nokūņāties Kādu laiku nepārtraukti locīties.
sadracīties kādu laiku nepārtraukti pārlieku trakot, plosīties.
paveikties Kādu laiku pacīnīties.
pablensties Kādu laiku paskatīties.
izskrapstīties Kādu laiku skrāpēties, kasīties, rakņāties.
novīstīties Kādu laiku slaistīties vai citādi nepatīkami tūļāties.
padīšļāties Kādu laiku šurp un turp mīdīties, nemierīgi stāvēt.
nodraiskāties Kādu laiku trakot, plosīties.
nosvaipīties Kādu laiku vaibstīties un beigt vaibstīties.
izvaibīties Kādu laiku vaibstīties, šķobīties.
nokārnēt Kādu laiku ziņkārīgi skatīties.
izsmalstīties Kādu laiku, pietiekoši smalstīties.
pamērīties Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīties.
mazagrans Kafijas dzēriens ar ledu, kam garšas pēc klāt pielej arī kādu lāsīti maraskīno.
Turritis glabra kailai tornītis.
paleogēns kainozoja pirmais periods (pirms 67-25 mlj gadu) un tajā izveidojušos nogulumu sistēma, plaši bija izplatīti segsēkļi un primitīvie zīdītāji; paleogēna periods.
pretparazīti Kaitēkļu parazīti.
arodfaktors Kaitīgie arodfaktori - dažādi ar profesionālo darbību saistīti faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību un darbaspējas.
kājainis Kājainītis.
apkakāties Kakājot aptraipīties.
Campylorhynchus brunneicapillus kaktusu paceplītis.
pārkaķēties Kaķējot kļūdīties.
incītis Kaķītis.
kaķenītis Kaķītis.
kaķītiņš Kaķītis.
Papuks Kalni Horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži.
Kravans Kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns).
Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru.
Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes.
Ušba Kalns Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Gruzijā, augstums - 4695 m, 2 virsotnes, granīti, rietumu nogāzē šļūdonis.
Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis.
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.).
Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes.
Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi.
Kimgansans Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā, Ziemeļkorejā (KTDR), garums - 80 km, augstums - līdz 1683 m, gk. granīti, kanjoni, ūdenskritumi.
Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru.
Susamirtavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~125 km, augstums - līdz 4048 m, granīti, metamorfie slānekļi, ziemeļu nogāze - krauja, nelieli šļūdoņi, dienvidu - lēzenāka.
Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti.
Dauru grēda kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - \~300 km, augstums - līdz 2523 m, granīti un kristāliski slānekļi, nogāzēs priežu un lapegļu meži.
Majas grēda kalnu grēda Krievijas Habarovskas novada ziemeļu daļā, garums — 200 km, augstums — līdz 1983 m, metamorfie ieži un granīti, dienvidaustrumos — izvirdumieži, dziļas ielejas.
Čevjotu kalni kalnu grēda Lielbritānijā ("Cheviot Hills"), Skotijas dienvidaustrumos, garums - \~600 km, augstums - līdz 816 m, slānekļi, smilšakmeņi, granīti.
Taunuss Kalnu grēda Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, garums - 75 km, augstākā virsotne - Groserfeldbergs (880 m), gk. kvarcīti, virsa plato veida.
Zemplēns Kalnu grēda Ungārijas ziemeļaustrumos, garums - \~70 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 896 m, andezīti, lava un tufs.
Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa.
Iremels Kalnu masīvs Dienvidurālos, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1582 m, kvarcīti un kristāliski slānekļi.
Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas.
Anapurna Kalnu masīvs Himalajos (angļu valodā "Annapurna"), 3 virsotnes (augstums - 8091 m), sastāv no granītiem un gneisiem, nogāzēs ledāji.
Harcs Kalnu masīvs Vācijā (vācu val. "Harz"), garums - 130 km, augstākā virsotne - 1142 m, horsts, ko veido kvarcīti, granīti, slānekļi; Harca kalni.
moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
nubi Kalnu nubi - etniska grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato, ietver vairākas ciltis; parasti tiek pieskaitīti pie nūbiešiem; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Alpu kombinācija kalnu slēpošanas sacensību veids, kurā pēc īpašas sistēmas tiek saskaitīti kopā nobrauciena, slaloma un (dažreiz) milzu slaloma rezultāti.
taji Kalnu taji - tautību un cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, arī kaimiņrajonos Taizemē un Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
juani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
kaolani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
Euphrasia montana kalnu žibulītis.
veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers.
pārretņi Kāļi, kas tiek iestādīti starp citiem kāļiem vietās, kur iepriekš iestādītie kāļi ir beigušies.
kaļķis Kaļķītis - māla pīpe.
iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
kalties Kaļot virzīties (uz priekšu, dziļāk).
kamēlīte Kamēlītis.
kamēļmuša Kamēlītis.
Erigeron canadensis Kanādas jānītis.
kriticisms Kantisms - I. Kanta un viņa piekritēju t. s. kritiskā filozofija, arī sekotāju attīstītie filozofijas virzieni.
kaņupu putniņš kaņepītis ("Acanthis cannabina").
Acanthis cannabina kaņepītis, ķeģu suga.
kaņepju putns kaņepītis.
kaņepjputniņš Kaņepītis.
kaņepputniņš Kaņepītis.
Kāpa Kāpas kalni - kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikā, starp Olifantsas grīvu rietumos un Portelizabetu austrumos, garums - \~800 km, vidējais augstums - 1500 m, lielākais - 2326 m, smilšakmeņi un kvarcīti.
kapers kapera - garšviela, kaperas ("Capparis") ziedpumpuri vai sālīti nenobrieduši augļi.
kāpers Kapera - garšviela, kaperas ziedpumpuri vai sālīti nenobrieduši augļi.
dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi; kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
citostāze Kapilāru aizsprostojums ar leikocītiem iekaisuma agrīnā stadijā.
dalībnieks Kapitālsabiedrības akciju vai kapitāla daļu un kooperatīvās sabiedrības paju īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē.
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iekāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā).
izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkāpt Kāpjot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pakāpt Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
pakāpties Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
nokāpt Kāpjot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārslīdēt Kāpjot, rāpjoties viegli, slīdoši pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti.
plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie.
trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
dienests Karadienests; pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu.
kvartīrjeri Karaspēka komandiera izsūtīti vienību priekšstāvji, kam jāizrauga norādītā rajonā vai apdzīvotā vietā pagaidu vai pastāvīgas mītnes savām vienībām; vietraudži.
lanckarāties Karāties, tīties (pa kājām).
brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
tefilins Kārbiņa, kurā ielikts rullītis ar tekstu no Toras.
seilāties Kāri raudzīties (uz ēdienu, dzērienu), tā ka tek siekalas.
kurnēt Kārīgi skatīties, kā kāds ēd.
ķusēt Kārīgi, ar apetīti ēst.
izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni.
bokāties Kārpīties pretim.
pīrināties Kārpīties pretim.
kārnīties Kārpīties, kašņāties.
iekārpīties Kārpoties ievirzīties (kur iekšā).
izkarpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkārpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
nokārsties Kāršot nomocīties.
paleoģeogrāfiskā karte karte, kurā parādīti senāko epohu fizioģeogrāfiskie apstākļi – sauszeme, jūras, reljefs, klimatiskās zonas u. c.
sinoptiskā karte karte, kurā uzrādīti meteoroloģiskie apstākļi (vējš, nokrišņi, barometriskais spiediens u. c.), kas noteiktā laikā novēroti kādā teritorijā.
favorītisms Kārtība, kur visu nosaka mīluļi, favorīti.
burbuļkārtošana Kārtošanas veids, kura gaitā pakāpeniski tiek samainīti vietām kārtojamā masīva blakuselementi, ja tie neapmierina uzdoto sakārtotības kritēriju.
notabļu sapulce kārtu pārstāvniecības institūcija ar karaļa izraudzītiem pārstāvjiem.
senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā.
izkasīties Kasīties un pabeigt kasīties.
kniesāties Kasīties, berzēties lai atbrīvotos no niezes.
erbijāties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties.
erbīties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties.
šķērpēties kasīties, skrāpēties.
eņģēties Kasīties, skrāpēties.
ķesties Kasīties, skrāpēties.
knaisīties Kasīties, skrāpēties.
knoskāties Kasīties, skrāpēties.
krecēties Kasīties, skrāpēties.
skrāpstīties Kasīties, skrāpēties.
sluinīties Kasīties, skrāpēties.
snaistīties Kasīties, skrāpēties.
braunāties Kasīties, skrubināties.
brauņīties Kasīties, skrubināties.
knosīties Kasīties; arī knibināties.
skutīties kasīties.
kņēverēties Kasīties.
knosēties Kasīties.
skūtīties Kasīties.
zabavnieks Kāsītis, ar ko izkapti nostiprina pie kāta.
kāsīši Kāsītis.
nokāšas Kāšot atdalītie biezumi.
kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem.
tabernākuls Katoļu baznīcā dekoratīvs skapītis galvenajā altārī reliģiskā rituāla piederumu novietošanai.
kūriālisms Katoļu baznīctiesiskā sistēma, kas pāvesta ideju un varu uztver un baznīcpolītiski izmanto vienpusīgas centralizācijas virzienā, koncentrējot visu noteikšanu Romas kūrijas rokās.
redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi.
amata galdi katrai cunftei ierādīti galdi pilsētas tirgus laukumā, kur amata meistari tirgoja savu produkciju un pieņēma pasūtījumus.
atkaukt Kaucot atvirzīties šurp.
nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
hostia Kaujams upuris; arī sagūstītie un upurējamie ienadnieku karavīri.
inženiernodrošinājums Kaujasdarbības inženiertehniskais nodrošinājums un visi ar to saistītie tehniskie priekšdarbi, ko lielākas karaspēka vienības veic ar to sastāvā esošo inženierkaraspēka vienību (apakšvienību) spēkiem un līdzekļiem, bet mazākas apakšvienības saviem spēkiem.
lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem, runā lezgīnu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
mieloīdā metaplāzija kaulu smadzeņu audu attīstīšanās tādās ķermeņa vietās, kurās tie parasti nav sastopami, ekstramedulāri hemopoēzes perēkļi aknās un liesā, nenobrieduši eritrocīti un leikocīti perifēriskās asinīs, anēmija, liesas un aknu palielināšanās.
jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
Kaušu Kaušu ezers - Kūsītis, ezers Vestienas pagastā.
īnis Kaut kas ļoti maziņš, mazulītis.
Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus).
vītene Kaut kas savītis.
kā debesu dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists, tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm.
dieva dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists; tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm.
jēglot Kaut ko darīt nevērīgi, neuzmanīgi un bez panākumiem; slaistīties.
iepaurēties Kaut ko iemācīties, apgūt.
vārpačot Kaut ko neglīti savīt, sašūt.
noņorgāt Kaut ko netīri, neglīti darīt.
slapstīties aiz pakšiem kaut ko pa kluso darīt; izvairīties.
raskoloķ Kaut ko paņemt, piespiest atzīties.
raskruķiķ Kaut ko paņemt, piespiest atzīties.
nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
blozīties Kavēties, slaistīties.
rignēt Kavēties, slaistīties.
Kermadeka Kermadeka dziļvaga - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, nosacīti Tongas dziļvagas turpinājums uz dienvidiem, garums - 1200 km, lielākais dziļums - 10047 m zjl., piektā dziļākā dziļvaga pasaulē.
vadības sistēma kibernētiska sistēma, kas sastāv no vadāmā objekta un regulatora, kuri saistīti ar informācijas pārvades kanāliem.
kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
poliekrāna kino kinofilmu uzņemšanas un projicēšanas sistēma, kurā uz viena ekrāna vai vairākiem blakus novietotiem ekrāniem (poliekrāna) vienlaikus tiek demonstrēti vairāki tematiski saistīti attēli.
propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos.
kerzoviki Kirzas zābaki; neglīti zābaki.
signāldēlis Klabata - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste.
Klabēķu Klabēķu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
brēkaļāt Klaigāt, bļaustīties.
brēkāt Klaigāt, bļaustīties.
ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
vanckāties Klaiņot, bezmērķīgi blandīties apkārt.
lērēt Klaiņot, blandīties apkārt.
dauzīties Klaiņot, blandīties.
klīdot Klaiņot, blandīties.
slampstīties Klaiņot, blandīties.
šlūžāt Klaiņot, blandīties.
studzināt Klaiņot, blandīties.
vaļķāties Klaiņot, blandīties.
blindēties Klaiņot, dauzīties apkārt.
plenderēt Klaiņot; slaistīties, uzdzīvot.
kivāties Klanīties (parasti aiz noguruma, līdzsvara trūkuma).
denkoties Klanīties un lūgt.
bugoties Klanīties, māt ar galvu.
čungarāties Klanīties.
klaņoties Klanīties.
klanuļoties Klanīties.
uzklanīties Klanoties uzkļūt, uzvirzīties.
kalkarenīti Klastiski (drupu) kaļķakmeņi, sastāv no 0,006-2 mm lieliem karbonātiežu vai kvarca graudiem, ko sacementē kaļķa cements, Latvijā izplatīti gk. ordovika nogulumos.
klastīties Klāstīties, plātīties.
Almagests Klaudija Ptolemaja sacerējums, kurā izklāstīti pasaules ģeocentriskās sistēmas priekšstati.
aizklaudzēt Klaudzot aizvērties, aizdarīties.
klausīt Klausīties (1).
noausīties Klausīties (pietiekami ilgi), spicēt ausis.
klausīties ar vaļēju (arī pavērtu) muti klausīties ar izbrīnu, pārsteigumu.
atklausīties Klausīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
klausīties (ar) vienu ausi (arī pusausi) klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
klausīties (ar) vienu ausi klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju, dziedātāju, atskaņotāju).
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
aizklausīt Klausīties, dzirdēt; saost.
kalbasīt klausīties.
pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piemēram, citus vārdus).
Klebekļu Klebekļu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Klabēķītis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā.
Klebēķis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā.
Klebeku Klebēķītis, ezers Vaives pagastā.
Klabēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Klebeķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Klebēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vaives pagastā.
Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vecpiebalgas pagastā.
Kleivu Kleivu ezers - atrodas Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,5 ha; Kleivas ezers; Peinītis.
ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā).
izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
lanckarēt Klejot, vazāties, blandīties.
pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
gumzoties Klibot, ļodzīties, grīļoties.
pārklidzināt Klidzinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paklidzināt Klidzinot pavirzīties (parasti par zirgu, pajūgu).
pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
noklidzināt Klidzinot virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
dugāt Kliegt, brēkt, bļaustīties.
aikstīties Kliegt, trokšņot; vaikstīties.
kliceņi Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni.
kločkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni.
klučkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni.
kiļķeni Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu.
Sitta neumayer klinšu dzilnītis.
klinšu tirānceplītis klinšu māņceplītis ("Xenicus gilviventris").
Xenicus gilviventris klinšu māņceplītis.
ganīties Klīst, klaiņot; apgrozīties; vazāties.
ieklīst Klīstot ievirzīties (kur iekšā); arī iemaldīties (kur iekšā).
pieklīst Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem); novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
bauga Klucītis pie zvejnieku vada.
kluģis Klucītis, kociņš.
apklupt Klūpot pavirzīties zem kā.
ieklupt Klupšus ievirzīties (kur iekšā).
izklupt Klupšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izklupt Klupšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārklupt Klupšus, arī strauji, ar sparu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
Klusais Klusais okeāns - pasaules lielākais un dziļākais okeāns, atrodas starp Eirāziju un Austrāliju rietumos, Ziemeļameriku un Dienvidameriku austrumos, dienvidos saplūst ar Dienvidu okeāna ūdeņiem (robeža tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli), platība - 155,5 mlj kvadrātkilometru, \~10000 salu ar kopējo platību 3,6 mlj kvadrātkilometru.
pārteikt kļūdīties runājot, sakot.
spert nepareizu soli kļūdīties savā darbībā, rīcībā.
mislīt Kļūdīties, apjukt.
aizkampt Kļūdīties, kaut ko tverot, ķerot.
novainoties Kļūdīties, maldīties, arī noziegties.
aloties Kļūdīties, maldīties.
sakļūdīties Kļūdīties, maldīties.
sakļūmēties Kļūdīties, maldīties.
šutēties Kļūdīties, misēties.
nošaut greizi (arī šķībi) kļūdīties, nepareizi rīkoties.
šaut greizi (arī šķībi) kļūdīties, nepareizi rīkoties.
(no)šaut šķībi (arī greizi) kļūdīties, nepareizi rīkoties.
nošaut buku kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
šaut buku (arī bukus) kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
(no)šaut buku (arī bukus) kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
pārmisīt Kļūdīties, pieļaut kļūdu.
musēties Kļūdīties, sajaukt.
aplauzties Kļūdīties; ciest neveiksmi.
mistrīties Kļūdīties.
nomisīt Kļūdīties.
notūkot Kļūdīties.
pārieties Kļūdīties.
pāršaut Kļūdīties.
šubēties Kļūdīties.
šubīties Kļūdīties.
šudīties Kļūdīties.
šutīties Kļūdīties.
raustīšanās Kļūme vai mērķtiecīgi izraisīts efekts, televīzijas signāla līdzstrāvas līmenim spēji mainoties, kas liek strauji mainīties attēla spilgtumam ekrānā.
mest Kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
samezgloties Kļūt grūti nokārtojamam, atrisināmam (piemēram, par parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām).
pamiltināties Kļūt mazliet miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem, tos kratot, valstot katlā).
saļupt Kļūt mīkstam un sākt locīties (mitrumā).
krumpāties Kļūt negludam, burzīties.
nosvīlēties Kļūt netīram, aptraipīties.
sasmekstēt Kļūt netīram, notašķīties.
norušķēties Kļūt netīram, notraipīties.
sasasmērēties Kļūt netīram, notraipīties.
sasmurgāties Kļūt netīram, notraipīties.
sasmurkāties Kļūt netīram, notraipīties.
sazešķēt Kļūt netīram, savārtīties.
sazešķēties Kļūt netīram, savārtīties.
loskāties Kļūt netīram, traipīties (piemēram, velkoties pa zemi).
smērēties Kļūt netīram, traipīties.
sušķēties Kļūt netīram, traipīties.
nokļūt uz skatuves kļūt par aktieri; sākt piedalīties izrādēs.
noplūžņāties Kļūt pavisam slapjam, notašķīties.
iepazīt Kļūt pazīstamam (ar kādu); iesākt pazīt (kādu); iepazīties (1).
plankumot Kļūt plankumainam; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
aizskanēt Kļūt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
ieviesties Kļūt plaši zināmam, izplatīties; kļūt plaši lietojamam.
iziet pasaulē Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
kārtot Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
kārtāt Kļūt raupjam (parasti vējā) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobas (parasti par seju).
rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
atspiesties Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās); atspaidīties.
iekvēloties Kļūt sārtam spēcīgā pārdzīvojumā (par seju, tās daļām); parādīties (sejā, tās daļās) - par sārtumu.
iezīmēties Kļūt saskatāmam (piemēram, apgaismojumā), izdalīties (uz apkārtējā fona).
iezīmēties Kļūt saskatāmam, parādīties.
kārtoties Kļūt slāņainam, sadalīties pa slāņiem.
nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties; kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku).
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
pietvaikot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu); piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
aizturēt elpu kļūt uzmanīgam, saspringt gaidās; klausīties ar lielu interesi
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties (1).
iesaplatīties Kļūt vaļīgam, platam (piemēram, par apaviem, adītiem apģērbiem).
dzīt kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā, piepildīties ar audiem (par brūci)
saplekšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
sapļakšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties).
nokārtāt Kļūt viscaur vai vairākās vietās raupjam (parasti vējā) un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobās viscaur vai vairākās vietās (parasti par seju).
cirkulēt Kļūt zināmam daudziem; izplatīties (par runām, baumām u. tml.).
knābis knābītis - izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka.
spranga knaģis, sprungulītis, kas aizstāj paģērba pogu.
knaidīties Knaibīties.
zagstīties Knakstīties, ķerstīties ar meitām.
knakstināties Knakstīties, ķerstīties.
pekoties Knakstīties, pa jokam cīnīties.
snakstīties Knakstīties; ķerstīties.
knakšināties Knakstīties.
knakšķoties Knakstīties.
kņakstīties Knakstīties.
knapstīties Knakstīties.
knikstināties Knakstīties.
kņausīties Knausīties.
knēgalītis Knēvelītis.
skotīties knibināties, knosīties, laizīties.
meķerēt Knosīt, knosīties.
korēties Knosīties, gorīties.
knausīties Knosīties, skrubināt.
ķiņķelēt Knosīties, vilcināties, kavēties, tūļāties.
knaušoties Knosīties; knaušus dzenāt.
knosēties Knosīties; knosāties.
gnozīties Knosīties.
knasīties Knosīties.
knosāties Knosīties.
knošāties Knosīties.
kņosīties Knosīties.
lāpīties Knosīties.
knupķins Knupītis (1).
knupis Knupītis (2).
soska Knupītis; zīdāmais pups.
zīdesis Knupītis.
pieknupt Knūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
knapoties Kņobīties.
piekņupt Kņūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
vīvuļiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; tītelītis.
ļekšīte Kociņš, ar kuru pietur un stabilizē spolīti dziju spolējot.
pļērpe Kociņš, ar kuru pietur un stabilizē spolīti dziju spolējot.
pirenēmija Kodolaini eritrocīti asinīs.
nukleoīds Kodolam līdzīgs veidojums; kodolveida ķermenītis, dažreiz atrodams eritrocītu centrā.
karioblasts Kodolu saturoša šūna, sevišķi to šūnu jaunā forma, kuru nobriedušās formas kodolu nesatur, piem., eritrocīti.
slotiņu kohija kohiju suga ("Kochia scoparia"), saukta arī par vasaras eglīti, Latvijā audzēta kā krāšņumaugs, vietām pārgājusi savvaļā.
prauliks Koka dēlis ar diviem caurumiem, caur kuriem iever govs saiti, lai govs nevarētu aizrīties ar saiti.
miels Koka dēlītis pie bišu stropa skrejas.
priekšbālziens Koka dēlītis, kas savieno ragavu slieču izliektos galus.
balsts Koka klucītis, kas piestiprināts zem spīļarkla lemesnīcas.
grīzeklis Koka klucītis, ko pierīkoja pie mieta, lai zirgs ganoties nesamudžinātu ķēdi vai virvi.
klubiķis Koka klucītis.
deņa Koka lievenītis durvju priekšā.
kronis Koka luktura pamatdaļa, kas piestiprināta kātam un var brīvi grozīties.
punculs kokā nostiprināts strazdu būrītis.
spruģis Koka puļķītis, ko izmantoja pogas vietā.
oboja Koka pūšamais instruments ar divkāršu niedres mēlīti, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
požaks koka rīks, ar ko audējs izvelk dzijas caur šķietu; smails kociņš ar noasinātu galu, ar ko savalkā nītis cauri šķietam.
sprūds Koka sprungulītis apģērba aizpogāšanai (pogas vietā).
sprūdze Koka sprungulītis apģērba aizpogāšanai (pogas vietā).
puņģis kokā uzkārts bluķa bišu strops vai strazdu būrītis.
ķeburmežs Kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem; līkmežs.
iekškoki Koki, kas atrodas, ir iebūvēti, uzstādīti kaut kā iekšpusē.
pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
koksnes iekrāsojumi koksnes krāsas maiņa sēņu vai fizikālķīmisku faktoru ietekmē; veidojas gan augošā kokā, gan kokmateriālos, tos transportējot, uzglabājot, apstrādājot, un nav saistīti ar koksnes stiprības samazināšanos.
puve koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
puvums koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
trupe koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
pūšana koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā; trupēšana
polo krekls kokvilnas trikotāžas krekls ar īsam piedurknēm un apkaklīti, priekšā neliela aizdare (parasti 3 pogas).
polokrekls Kokvilnas trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm un apkaklīti; krekla priekšpusē ir neliela aizdare (parasti trīs pogas).
medības ar dzinējiem kolektīvo medību veids, kurā dzīvnieki tiek traucēti un mērķtiecīgi virzīti uz medniekiem.
lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas).
komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā.
nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
izlīgšanas komisija komisija, kurā izšķir tiesību un interešu strīdus, kas izriet no darba koplīguma attiecībām, vai ir ar tām saistīti; to izveido darba koplīguma puses, abas pilnvarojot vienādā skaitā savus pārstāvjus.
karātavu humors komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā); bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
pjero Komisks, dažkārt skumjš personāžs franču delartiskajā komēdijā; pantomīmas varonis ar baltu seju, baltā kreklā ar žabo un lielām pogām un smailu cepurīti.
autoceļš Kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām transportlīdzekļu satiksmei ar noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem (sauc arī par ceļu).
meromorfa funkcija kompleksa mainīgā analītiskā funkcija, kuras vienīgie singulārie punkti ir poli.
singulārs punkts Kompleksās plaknes punkts, kurā dotā funkcija nav analītiska.
komplementoīds Komplements, kas spēj saistīties ar amboceptoru, bet nespēj (pēc karsēšanas) ierosināt līzi.
perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
pārvaldāmā objekta robeža konceptuāls ierobežots pārvaldāmo objektu definīcijas apgabals, kurā ietvertie resursi ir uzrādīti pārvaldībai.
Mveela Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos mītošo kubu mītiskā ciltstēva Voota māsa un sieva.
spermolīts Konkrements sēklvadā vai sēklas pūslīti.
triholīts Konkrements, kas attīstījies ap matu (norīti mati, mati dermatomā).
tenderis Konkursizsole - izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
conophytum Konofīti.
mizerikordija Konsoles veida izcilnis kora krēslu paceļamā sēdekļa apakšpusē, uz kā garīdznieks rituālā noteiktā stāvēšanas laikā varēja atbalstīties.
blīva konstitūcija konstitūcija, kāda ir dzīvniekiem ar vāji attīstītiem saistaudiem un taukaudiem, spēcīgu, bet blīvu un sausu muskulatūru, plānu, blīvu ādu; dzīvnieki ir kustīgi un temperamentīgi, ar enerģisku vielmaiņu.
rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga.
smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai).
irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
krači Kopā sakratīti salmi un siens lopbarībai.
nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem.
stagmalīti Kopējs apzīmējums visiem alās un dobumos sastopamiem lāsakmeņiem, stalaktītiem un stalagmitiem.
brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
ergīns Kopējs nosaukums katalītiskiem hormoniem un fermentiem.
Eneāda Kopīgs apzīmējums ēģiptiešu mitoloģijā nozīmīgākajiem dieviem, kas saistīti ar Heliopoles panteonu.
pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
sakņspiedes Kopziedlapju divdīglapjua augu dzimta, vairumā augu parazīti, dažādas sugas parazitē uz dažādu augu saknēm un nomāc tās.
cordaitidae Kordaīti.
kordaitācejas Kordaīti.
kordīts Kordīti.
olveida forsītija Korejas forsītija.
Forsythia ovata Korejas forsītija.
kimpabs Korejiešu ēdiens - kaltētā jūras zālē ietīti rīsi, kuriem pievienota sezameļļa; pasniedz ar gaļu, olām, gurķiem, redīsiem.
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
Sitta whiteheadi Korsikas dzilnītis.
kortelis Kortelītis - ceturtdaļlitra degvīna.
kočiņš Kortelītis, kočiņa.
kociņš Kortelītis.
etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu.
bronidoks Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampunos, skropstu tušā, acu dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt ādas un acukairinājumu, var izdalīties formaldehīds, var veidot nitrozamīnus.
derīgā krava kosmiskā lidaparāta iekārtas, konstrukcijas elementi u. c., kas nav tieši saistīti ar paša lidaparāta funkcionēšanu, bet ir paredzēti tikai lidojuma uzdevuma izpildei, piemēram, nesējraķetes derīgā krava nepārsniedz dažus procentus no nesējraķetes starta masas.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
donalds Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis.
doņiks Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis.
daņčiks Košļājamās gumijas papīrītis.
krājdepozīts Krājnoguldījums - viens no kredītiestāžu depozīta veidiem.
ņikšķēt Krakšķēt, čīkstēt, kurkstēt, ķērkt, varkšķēt, bļaustīties.
kramīties Kramīties virū - uzmākties.
kramšļāties Kramstīties.
kremstīties Kramstīties.
mezognatisks Kraniometrijā tāds, kam apakšžoklis mēreni izvirzīti uz priekšu (žokļa indekss 98-103).
kraņāties Kranīties.
krāsainais krīts krāsainais krītiņš.
zīmējamais krīts Krāsainais krītiņš.
opalizēt Krāsaini laistīties, kā opālam.
krāsiņi Krāsainie krītiņi.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo).
apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi; strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
mest kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
krāsnsmūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties.
mūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties.
pečbeņķis krāsns mūrītis.
solis krāsns mūrītis.
iere Krāsns mūrītis.
ieris Krāsns mūrītis.
krāsmūrītis Krāsns mūrītis.
krāsnmūrītis Krāsns mūrītis.
nosamaļavāties Krāsojot notraipīties ar krāsvielu.
simtkājis Krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedrusuka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali.
zeltēt Krāsoties dzeltenam, zeltīties.
karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
Erigeron speciosus krāšņais jānītis.
gārbīt Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt.
gārbīties Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt.
gārbāt Krāt, taupīt, taupīties.
ķozuls Krātiņš, būrītis.
dricināties Kratīties, braukt pa nelīdzenu ceļu.
ļencēt Kratīties, kratīt; lencēt.
lencēt Kratīties, kratīt.
kuldurēties Kratīties, kustēties.
ļeperēt Kratīties, kustēties.
krecelēties Kratīties, purināties.
mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem); tikt mētātam.
svaidīties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem).
dricelēties Kratīties; šūpoties.
kačāties Kratīties.
pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus.
miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem).
atklaburēties Kratoties atdarīties (par skrūvēm, uzgriežņiem u. tml.).
atdricināties Kratoties atraisīties.
apkratīties Kratoties pavirzīties, paslīdēt zem kā.
žļanckāties Kratoties šļakstīties (par šķidrumu traukā).
higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
opēties Kravāties, meklēt, rosīties.
krājkase Kredītiestāde, kas koncentrē iedzīvotāju uz laiku brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas.
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
pašvaldības krājkase kredītiestāde, ko dibinājusi pilsētas vai pagasta pašvaldība savas teritorijas iedzīvotāju - naudas noguldītāju vajadzībām.
kredītbiedrība kredītiestāde, kuras mērķis bija sagādāt kredītlīdzekļus saviem biedriem, kas nodarbojās ar tirdzniecību, rūpniecību un piepilsētas lauksaimniecību.
ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības.
kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
riska darījumi kredītiestādes bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, no kurām kredītiestāde var ciest zaudējumus.
kredītpolitika Kredītiestādes darbības plānošana kreditēšanas jomā, kā arī kredītu izmantošanas kontroles organizēšana.
kredītanalītiķis Kredītiestādes darbinieks, kas analizē klienta aizdevuma pieprasījumu un novērtē klienta spēju pildīt saistības kredīta izsniegšanas gadījumā līdz saistību dzēšanai.
privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
refinansēšana Kredītiestādes naudas līdzekļu iegūšanas pasākumi citās kredītiestādēs un valsts centrālajā bankā, pārdodot vai ieķīlājot vērtspapīrus; valsts centrālās bankas īstermiņa kredītu piešķiršana komercbankām.
kredītiestādes bankrots kredītiestādes nespēja pilnā mērā izpildīt savas saistības pret kreditoriem.
depozītoperācija Kredītiestāžu (banku u. c.) operācija, kuras mērķis ir panākt naudas noguldīšanu.
delkrēdere Kredītiestāžu uzkrājumi, no kuriem sedz neatmaksātos kredītus.
nodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku.
kreditoru komiteja kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kas kredītiestādes sanācijas gadījumā pārstāv kreditoru sapulci atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam.
pircēja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz aizdevuma līgumu, kuru noslēdzis aizdevējs (kredītiestāde vai cita finanšu institūcija) un pircējs, lai finansētu eksporta līgumu.
vekseļu kredīts kredīts, ko kredītiestāde izsniedz klientam pret viņam piederošo vekseļa diskontu kredītiestādē; kredītiestādē nodotie vekseļi ir izsniegtā kredīta nodrošinājums.
izdīvīties Krietni izbrīnīties.
atlaizīties Krietni laizīties.
piezoņķēties Krietni saēsties, pierīties.
dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā).
globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes.
lapta Krievu tautas komandu spēle ar bumbiņu un vālīti.
krislītis Kriksītis.
procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
kriminālā reģistrācija kriminālprocesā par noziegumiem, noziedzniekiem ar tiem saistītiem priekšmetiem, pēdām iegūtās informācijas savākšanas fiksēšanas, glabāšanas sistēma nolūkā izmantot to noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā.
slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā.
iesaistīšana Krimināltiesiskā nozīmē - darbība nolūkā radīt citā personā vēlēšanos, tieksmi piedalīties noziedzīgā darbībā vai izdarīt patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu.
cietie elektrolīti kristāli, kuriem cietā stāvoklī ir raksturīga jonu tipa vadāmība līdzīgi elektrolītiem ūdens šķīdumos.
brūderhofieši Kristiešu protestantu atzars, kas pēc reliģiskiem uzskatiem ir tuvs menonītiem.
Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā); kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
krustīties Kristīties.
pasteļkrītiņš Krītiņa formā sapresēta pasteļkrāsa.
dienaskrietiņš Krītiņš (ar ko vēžo dienā).
kriets Krītiņš (vēžu, zivju ķeramais rīks); krietiņš.
kreitiņš Krītiņš vēžošanai.
iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkrist Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem.
nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā).
pabs Krodziņš ar bāru, kur pārdod un lieto alkoholiskus dzērienus, tajā iespējams arī ieturēt maltīti.
krokainīši Krokainītis.
diplosomija Kroplības veids, kad kādā ķermeņa vietā saauguši pilnīgi attīstīti dvīņi.
fāžu kropļojumi kropļojumi, kas saistīti ar fāžu nobīdi starp ieejas un izejas signāliem; fāžu kropļojumi nerodas, ja nav fāžu nobīdes vai arī tā ir proporcionāla frekvencei.
krīklēns Krūklītis.
krīklītis Krūklītis.
garkājainais tirānceplītis krūmāju māņceplītis ("Xenicus longipes").
Xenicus longipes krūmāju māņceplītis.
Rapistrum rugosum krunkainais rācenītis.
krunkainais vējāzītis krunkainais rācenītis.
krunčoties Krunkoties, burzīties.
krūzulēt Krunkoties, burzīties.
kruņķēties Krunkoties, krokāties; burzīties.
kaupenis Krupis; kaupītis.
frinolizīns Krupja Bombinator igneus hemolītiska inde.
arahnolizīns Krusta zirnekļa inde; ļoti aktīva hemolītiska inde, kas hemolizē truša un cilvēka, bet ne zirga vai jūras cūciņas asinis.
platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli.
rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis.
slienautiņš Krūšautiņš (bērnam), lacītis.
komedokarcinoma Krūts dziedzera vēzis, kas sastāv no ķekarveidā sakārtotiem vadiem, pildītiem ar sacietējušu sekrētu.
bucināt Kūdīt, likt badīties.
ogļu rindas kaustobiolīti kūdra, fosilas ogles, sapropelīti, degslānekli.
gājiena uguņi kuģa uguņu un zīmju tehniskais izvietojums citu kuģu informēšanai par kuģa stāvokli, gabarītiem, virzienu manevrēšanas spējām un nodarbošanos.
malcenieks Kuģītis, kas pārvadāja malku.
pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
košenije Kukainītis, no kura pagatavo sarkanu krāsu; pati šī krāsa; košenile.
parazitoīdi Kukaiņu kāpuri, kas attīstības sākumstadijās ir parazīti, bet vēlāk kļūst par plēsējiem.
zemesutis Kukaiņu kārta, 2-3 mm gari spārnaini un bezspārnaini kukasiņi, kas līdzīgi termītiem var nomest spārnus; tropos, 1 dzimta, 1 ģints, 20 sugu.
mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
degunspindeles Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas.
dižods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti.
miģele Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu.
kožodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti.
ziemasods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti.
dūrējutis Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
dzīvniekutis Kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis.
tievvēderlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi.
pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
puslapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas.
vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
kāpuru ejas kukaiņu radīti bojājumi augošā, nocirstā, apstrādātā, kā arī konstrukcijās iebūvētā kokā, koka izstrādājumos (mēbeles, skulptūras, sadzīves priekšmeti, īpaši muzeja fondos).
entomofāgas baktērijas kukaiņu slimību ierosinātāji, specializēti parazīti, nekaitīgi cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
gūksnīties Kūksnīties.
priekškukulis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; abrkasis.
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
Veckuldīga Kuldīgas pilsētas mikrorajons starp Krāčupīti un Ventu, uz ziemeļiem no Ventspils ielas.
kraķiski Kūleņiem, velteniski u. tml. (gāzties, virzīties, krist).
iekūleņot Kūleņojot ievirzīties (kur iekšā).
izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārkūleņoties Kūleņojot pār galvu pārvirzīties.
pārkūleņot Kūleņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
apkūleņot Kūleņojot pavirzīties, nokļūt zem kā.
piekūleņot Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nokūleņot Kūleņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
kulinēt Kūleņot, lēnām virzīties uz priekšu.
gabane Kūlis, kūlītis.
Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā.
mistēriju reliģijas kulti, kuru pamatā bija senie mīti un kuri bija ļoti populāri Senajā Grieķijā un Romā; iniciētie kulta locekļi piedalījās slepenās dramatizētās ceremonijās, kurās tie identificējās ar mīta centrālo dievību un pārdzīvoja glābšanos un nemirstības izjūtu.
šlenderēties Kuļāties, zvalstīties.
apkūņoties Kūņojotie pavirzīties zem kā.
kūpinājumi Kūpināti, no sālītiem gaļas izstrādājumiem (šķiņķa, muguras gabaliem, krūtiņas, ruletes, filejas u. c.) izgatavoti pārtikas produkti.
atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
iekūpēt Kūpot ievirzīties (kur iekšā) - par dūmiem, miglu, putekļiem u. tml.
kūkucis Kuprītis, tāds, kas salīcis staigā.
čumpis Kuprītis.
kubrītis Kuprītis.
ubi bene, ibi patria kur labi, tur dzimtene (kosmopolītisma princips).
apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt (telpu).
kursorsvira kursora pozicionēšanas ierīce, kas dod iespēju lietotājam pārvietot kursoru displeja ekrānā, kustinot vertikālu stienīti.
dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu.
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
uzkūsot Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
Kutišu ezers Kūsītis, ezers Vestienas pagastā.
Garmuižas ezers Kūsītis, ezers Vestienas pagastā.
Lielais Kušļa ezers Kuslītis Liezēres pagastā.
ļunkurēt Kustēt, ļodzīties.
ļevēt Kustēt, no taukiem ļodzīties, grīļoties.
judēt Kustēt, virzīties.
žvanckāties Kustēties (no vienas puses uz otru); svārstīties, šūpoties.
švikāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
švinkāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
aizkustēties Kustēties prom; aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
rotāt Kustēties šurp turp, virzīties (parasti rotaļīgi); arī griezties.
brošāties Kustēties šurp un turp, berzēties, burzīties.
brošļāties Kustēties šurp un turp, berzēties, burzīties.
kāpt Kustēties, arī šķietami virzīties uz augšu (par parādībām dabā).
dižoties Kustēties, liekties, locīties.
žoickāties Kustēties, līgoties, šūpoties, svārstīties (tā, ka skaras kam klāt).
lentarēties Kustēties, ļodzīties (par stingri neiestiprinātu, nenostiprinātu priekšmetu).
kleberēties Kustēties, ļodzīties (parasti radot troksni).
klaburēties Kustēties, ļodzīties, radot klabošu troksni (par nenostiprinātiem priekšmetiem, to daļām).
ļenderēties Kustēties, ļodzīties.
lompatāt Kustēties, ļodzīties.
dīgāties Kustēties, mīdīties; dīžāties.
cārot Kustēties, spārdīties (par zīdaini).
žilbīties Kustēties, šurp un turp grozīties.
viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) - par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
krustoties Kustēties, virzīties vienam pār otru, citam pār citu.
vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4).
locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
ļungāties Kustēties; ļodzīties.
ļenkāties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
ļenkurēties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
kinetocīts Kustīga, ceļojoša šūna (leikocīti, saistaudu šūnas).
mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas satver un iznīcina mikrobus.
pidelis kustīgs cilvēks, kas mīl apkārt staigājot vairīties no smagāka darba.
samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus.
salaisties Kūstot (kam) augstā temperatūrā, sasaistīties, savienoties.
sasalieties Kūstot kam, savienoties, sasaistīties.
pārkust Kūstot pārdalīties.
piekust Kūstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
krāstīties Kustoties parādīties, piem., spoki krāstās.
aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties.
kušņa Kušņa zāles - parastais daglītis ("Echium vulgare").
Bezdibenis Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Bezdibens Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Kvēknīša ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Kvēknīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Kvēksnīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
quirites Kvirīti.
lapuķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"); kauķītis.
krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
kreķis Ķeblītis, krāģis.
ķēbainis Ķeblītis.
līkmežs Ķeburmežs - kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem.
melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms.
lembotropis Ķekercītizi.
ķeksis Ķeksītis (2).
galočka Ķeksītis, kāsītis.
Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi.
ļeļināt Ķēmoties pakaļ, sakot "ļeļeļe", mēdīties.
mādžoties Ķēmoties, ākstīties.
māžļoties Ķēmoties, ākstīties.
ķetaurītis Ķepainītis.
aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties; ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp; ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ieķeparāties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā).
ieķepuroties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā).
izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieķepuroties Ķepurojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
noķepuroties Ķepurojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost.
ķeprot Ķepuroties, spārdītie.
izcērot Ķepuroties, spārdīties, brīvi pārvietoties (par mazu bērnu).
kārpīties Ķepuroties, spārdīties, parasti cenšoties atbrīvoties.
ķēroties Ķepuroties, spārdīties, spēlēties, rotaļāties.
lenterēties Ķepuroties, spārdīties, šūpoties, karāties.
spirenēties ķepuroties, spārdīties.
kapačāties Ķepuroties, spārdīties.
ķēbaroties Ķepuroties, spārdīties.
ķeburēties Ķepuroties, spārdīties.
ķeparāties Ķepuroties, spārdīties.
ķeparoties Ķepuroties, spārdīties.
ķeperēt Ķepuroties, spārdīties.
ķeperēties Ķepuroties, spārdīties.
ķeproties Ķepuroties, spārdīties.
ķepurēties Ķepuroties, spārdīties.
ķiparāties Ķepuroties, spārdīties.
saspīrenēties Ķepuroties, spārdīties.
saspirināties Ķepuroties, spārdīties.
spirāties Ķepuroties, spārdīties.
spurduļot Ķepuroties, spārdīties.
stikāt Ķepuroties, spārdīties.
stikāties Ķepuroties, spārdīties.
šuinīties Ķepuroties, spārdīties.
atskaites sistēma ķermenis, ar kuru cieši sasaistīti koordinātu sistēma un pulkstenis.
fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi.
amiloplasts Ķermenītis auga šūnas citoplazmā, kas veido cieti fotosintēzes ceļā.
sārņi ķermeņa izdalītie sviedri un netīrumi.
sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāņu Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
ķirnāties Ķērnēties, aptašķīties, apsmulēties.
bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ramstīties ķerstīties pēc ēdiena.
šķarstīties Ķerstīties, grābstīties.
kamstīties Ķerstīties, savstarpēji kost (viens otram).
atsažņaudzīties Ķerstīties, spaidīties.
karstīties Ķerstīties.
ķarstīties Ķerstīties.
žākstīties Ķerstīties.
kāpināt Ķert (vēžus) ar krītiņiem.
nogūstīties Ķert, kampt, nomocīties.
purāties ķerties, satīties.
Karaļa avoti Ķeveles avoti Vītiņu pagastā.
Septiņi avoti Ķeveles avoti Vītiņu pagastā.
ķiļķenēt Ķildināt - ar grūtībām virzīties uz priekšu.
kārnīties Ķildoties; ārdīties.
elektroķīmiskais ģenerators ķīmiskais elektriskās enerģijas avots, kurā degviela un oksidētājs tiek nepārtraukti pievadīti elektrodiem.
lipotropija Ķīmisku savienojumu (piem., narkotisku vielu) spēja saistīties ar taukiem.
degulis Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
deguls Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
Sitta villosa Ķīnas dzilnītis.
Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem.
čipeits Ķipītis - neliels koka trauks teļu dzirdīšanai.
gurķis Ķirbju rindas ģints ("Cucumis"), viengadīgi lakstaugi, izplatīti gk. Āfrikā, \~30 sugu.
Kirlīts Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
Ķirlīts Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
Ķirlīša ezers Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
Ķirlīšu ezers Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā.
Ķīša ezers Ķīsītis, ezers Trapenes pagastā.
Ķīšu ezers Ķīsītis, ezers Trapenes pagastā.
angiomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kapilāriem līdzīgiem asinsvadiem un gļotainiem audiem; var attīstīties nabassaitē un atgādināt normālas nabassaites audus.
fibroadenoma Labdabīgs dziedzera audzējs ar stipri attīstītiem fibroziem audiem, kam reizē ir fibromas un adenomas raksturs.
falanga labējie maronīti - austrumu rituāla katoļu novirziens Libānā.
izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā.
izamērcēties Labi iesālīties (par gurķiem, sēnēm).
nomaukt Labi paveikt (ko), piem., veiksmīgi piedalīties sacensībās.
izkvestēties Labi sasildīties, izsutināties.
miogēns Labi šķīstošs muskuļu proteīns, kas veido apmēram 10% kopējā muskuļu proteīnu daudzuma; sastāv gk. no glikolītiskiem enzīmiem; sarecot pārvēršas par miogēnfibrīnu, tad par miozīnfibrīnu.
pielopsīties Labi, sātīgi pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti).
ģezītis Labības pļaujamais grābeklītis.
laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis.
botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca.
nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
plēvainais labirints labirints iekšējā ausī: plēvainu maisiņu un vadu sakopojums kaulainajā labirintā, kuri pildīti ar endolimfu un ietverti perilimfa.
Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas.
Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā.
ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
saistītie lādiņi lādiņi, kas parādās polarizācijas procesā; tie ir saistīti ar molekulām un var tikai ļoti ierobežoti pārvietoties pašu molekulu iekšienē.
hafs Lagūna, līcis; līdz 1946. g. tā sauca lielus līčus Baltijas jūras dienvidu daļā, kas atdalīti no jūras ar garām smilšu jomām.
kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
aplaidelēties Laidelējoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
starpkadru atstarpe laika intervāls starp kadriem, kas nepieciešams, lai vides piekļuves vadības apakšslānī un fizikālajā slānī beigtos kadra pārraides izraisītie pārejas procesi.
indukcijas periods laika periods starp momentu, kad ir radīti ķīmiskās reakcijas norisei nepieciešamie apstākļi, un momentu, kad redzami tās pirmie rezultāti.
bironāde laika posms un diplomātiskais režīms Krievijā carienes Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730.-1740. g.), kad viens no viņas favorītiem bija E. J. fon Bīrons.
pavediens laiksakritīgs process, kas ir kāda lielāka procesa vai programmas daļa. Šo terminu parasti izmanto vairākuzdevumu operētājsistēmu aprakstos, kad vairākas programmas daļas (pavedieni) var tikt izpildīti vienlaicīgi.
Laipīts Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
Laipīšu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
Laipu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
aizlaipot Laipojot aiziet, aizvirzīties.
aplaipot Laipojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlaipot Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
palaipot Laipojot pavirzīties.
pielaipot Laipojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kaļčāties Laistīties (ar ūdeni).
šļaukstīties Laistīties (ar ūdeni).
žanckāties Laistīties (ar ūdeni).
šļirckāties Laistīties ar šļircēm.
pļegāties Laistīties ar ūdeni, aptraipīties.
laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā.
šļargāties Laistīties, plunčāties.
plančāties Laistīties, šļakstīties ar ūdeni.
brūzēt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu); brūzgāt.
brūzāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
brūzgāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
brūzgāties Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
šļirkāties Laistīties, šļākties.
pilčāties Laistīties.
plunkatāties Laistīties.
pluzēties Laistīties.
šelderēties Laistīties.
žeirēties Laistīties.
zlaņķēties Laistīties.
laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti.
lizgāt Laizīt, laizīties.
kāksloties Laizīties, skatīties pēc kāda kāruma.
liķēties Laizīties.
lizgāties Laizīties.
ielaisties Laižoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
izlaisties Laižoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
izlaisties Laižoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); laisties nelielu attālumu, neilgu laiku.
palaisties Laižoties pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
palaisties Laižoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot (1).
salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem.
aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
čulbilghana Lamas reinkarnācijas meklēšanas sistēma: pēc valdošā lamas nāves Tibetā pa visu zemi tiek sūtīti vēstneši, lai atrastu to bērnu, kurš ir mirušā lamas reinkarnācija.
švernīties Lamāties, gānīties.
bembelis Lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem.
utricis Lamuvārds, tāds, kam nav attīstīti dzimumorgāni; tāds, kam tikai viens sēklinieks.
Bidens frondosa lapainais sunītis.
sūrene Lapiņu sēne, pieder bērzlapju ģintij, sarkanu cepurīti, kas vēlāk kļūst gandrīz balta, un iesārtu kāju, nav ēdama.
pončkāties Lāpīties, ar vecām lupatām krāmēties.
kuderēties Lāpīties.
laidiņš Lāpstas veida dēlītis ar caurumiņiem, ko lieto, metot auduma metus dziju caurlaišanai (šķērsgaldiņš).
vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus.
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
brūnais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus fuscatus") jeb tumšais ķauķītis, kas Latvijā ieceļo ļoti reti.
dzeltensvītru lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus inornatus") jeb dzeltensvītru ķsuķītis, Latvijā rets ieceļotājs.
zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs.
zaļais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus trochiloides") jeb zaļais ķauķītis, kas Latvijā ligzdo reti.
ielasīties Lasot iemācīties labi lasīt.
pārlasīties Lasot kļūdīties.
Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
ziemeļmeita Latviešu mitoloģijā - ilgu, sapņu tēls, mītizēta sieviešu kārtas būtne, kas dzīvo tālu ziemeļos un kuru kāro apprecēt cilvēkdēli.
dūda Latviešu stīgu instruments, kas sastāv no 1,5 m gara un ap 9 cm plata plāna dēlīša, ko 2-3 zarnu stīgas savelk puslokā; kā rezonatoru lieto starp stīgām un dēlīti iestiprināto cūkas pūsli.
pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi.
Satversmes sapulce Latvijas Republikas augstākā likumdevēja institūcija no 1920. g. 1. maija līdz 1922. g. 3. oktobrim; tika ievēlēta vispārējās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās varēja piedalīties Latvijas pilsoņi no 21 g. vecuma un aktīvā karadienesta karavīri no 18 gadu vecuma; vēlēšanas notika 1920. g. 1.-18. aprīlī.
Odontites verna lauka sārtžibulītis.
ceļa klaušas lauku zemes īpašnieku pienākums piedalīties valsts ceļu tīkla uzturēšanā Latvijā 1918.-1940. g. nodrošinot par saviem līdzekļiem to ceļu uzturēšanu un remontu, kas šķērsoja viņu īpašumu.
meteoroloģiskais laukums laukums, kurā uzstādīti mēraparāti un ierīces meteoroloģiskiem novērojumiem.
malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju.
berbelēt Lauzīties svešā valodā.
aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
atlavīties Lavīties šurp.
berīties Lavīties.
lumstīties Lavīties.
uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
slavītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavītes" (arī "Slavīti") iedzīvotāji.
Slaveiti Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavīti" nosaukuma variants.
aplēkšot Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ielēkt Lecot ievirzīties (kur iekšā).
izlēkt Lecot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
palēkt Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
aplekt Lecot pavirzīties zem kā.
aplēkt Lecot pavirzīties zem kā.
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
uzlēkties Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nolēkt Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nolēkt Lecot, lēcieniem virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
krāvumi Ledus gabali, kas sadzīti cits uz cita.
leikocitūrija Leikocīti urīnā.
bazofili leikocīti, kas iekrāsojas ar bāziskām krāsvielām.
monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi.
bazofilā leikoze leikoze, kuras gadījumā asinīs pārsvarā ir bazofilie granulocīti.
neitrofilā leikoze leikoze, kuras gadījumā gandrīz visi leikocīti pieder pie neitrofilu grupas.
leitīši Leitītis (1).
aplēkāt Lēkājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ielēkāt Lēkājot ievirzīties (kur iekšā).
pārlēkāt Lēkājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārlakstīt Lēkājot pārvirzīties.
pielēkāt Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
reksēt Leksēt, neglīti ēst.
ielēkšot Lēkšiem ievirzīties (kur iekšā).
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pielēkšot Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
palēkšot Lēkšojot pavirzīties.
Lēliņš Lēlītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā.
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
kumuļot Lēnā gaitā virzīties, kustēties; kumuļāt.
kumuļāt Lēnā gaitā virzīties, kustēties.
kumuļāties Lēnā gaitā virzīties, kustēties.
kumuļoties Lēnā gaitā virzīties, kustēties.
iekūņoties Lēnā, neveiklā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pakūņāties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
pakūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
pavilkties Lēnām (ar pūlēm) lienot, rāpjoties, rāpojot pavirzīties.
atvilkties Lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atvilkties Lēnām atvirzīties šurp (par transportlīdzekļiem).
ievilkties Lēnām ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml.
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml.
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (pāri kam, pār ko).
mugažāties Lēnām sapiņķēties, sapīties.
tuņoties Lēnām taisīties, neveikli kustēties.
pudžināties Lēnām taisīties, tūļāties.
ķūtāt Lēnām virzīties uz priekšu (par bērnu).
kūdīties Lēnām virzīties uz priekšu.
pārrāpties Lēnām, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem.
pataupiņ Lēnām, klusītiņām, taupīgi.
piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atslīgt Lēni atbalstīties.
skirs Lēni augoša karcinoma, kurā ir bagātīgi attīstīti, cieti saistaudi.
klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
pompaļāties Lēni ģērbties, tīstīties; tūļāties, lēni ģērbjoties, tīstoties.
iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
iesakužināties Lēni ievirzīties.
izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem.
izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
plīcināties Lēni lidot, ar grūtībām virzīties uz priekšu lidojot.
apvilkties Lēni paiet, pavirzīties zem kā.
līst Lēni parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
pašļaucīties Lēni pastaipīties.
pačunčināt Lēni pavirzīties (parasti pajūgā).
nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem); šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
šļaucīties Lēni staipīties, gorīties.
uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem.
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
čunčināt Lēni virzīties (parasti pajūgā).
rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
rāpties Lēni virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem; lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas.
kunkuļot Lēni, ar grūtībām, nedrošā, nevienmērīgā gaitā virzīties.
rāpties Lēni, arī ar grūtībām virzīties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem.
ielīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā); slepeni iekļūt (kur iekšā).
pielīst Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
līst Lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties.
noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu; lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
aizgubāties Lēni, neveikli ar pūlēm aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
iekūņāt Lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā).
piegūbāties Lēni, neveikli, ar pūlēm pieiet; pievirzīties (pie kā).
pārsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
slīgt Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
izpeldēt Lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem); parādīties.
uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
svompāties Lēni, tūļīgi kustēties, grozīties.
sliept Lēnītēm, paslepus iet, lavīties.
cestodes Lenteņi - zarnu parazīti.
pundurlentenis Lenteņu klases dzimta ("Hymenolepididae"), putnu, zīdītāju, arī cilvēka gremošanas sistēmas parazīti, ķermeņa garums - no dažiem mm līdz 60 cm, galvai 4 piesūcekņi.
moniēzija Lenteņu klases ģints ("Moniezia"), parzītiski tārpi, kas atgremotājiem ierosina attiecīgu saslimšanu, lokalizējas gk. tievajā zarnā, Latvijā konstatētas 2 sugas.
daveneīdas lenteņu klases helminti; mājas un savvaļas vistveidīgo putnu zarnu parazīti.
pilnēt Lepoties, lielīties, greznoties.
paradēt Lepoties, lielīties, staltoties, citiem izrādīties.
brašīties Lepoties, lielīties.
brašoties Lepoties, lielīties.
Atomaria lewisi Levisa pundurītis.
apakštase Lēzens šķīvītis, uz kura liek dzeramo trauku (glāzi, krūzīti).
doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama.
lībieši Lībijas arābi - nācija, Lībijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
ieroze Līcītis mežā.
līciņā Līcītis.
avioapbruņojums Lidaparātos uzstādītie iznīcināšanas līdzekļi un to lietošanas sistēmas.
apkāļš Līdējs, tāds kas mēdz izgrozīties, atrunāties, izlocīties.
vīterot Lidināties (par taurenīti u. tml.).
aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
izlidināties Lidinoties izvirzīties.
salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem.
salidināties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojuma, arī kur).
uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem; lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par lidaparātiem.
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par lidaparātiem.
izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pārslīdēt Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem.
palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lidot nelielu attālumu, neilgu laiku.
palidot Lidojot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
palidot Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem.
salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
sklandīties Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties.
sklenst Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem; lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem; nolaisties.
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) - par putniem, kukaiņiem.
trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.).
nolaisties Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - par lidaparātiem.
līdz pēdējai asins lāsei līdz pēdējai iespējai, nežēlojot dzīvību (cīnīties par ko, aizstāvēt ko).
epizoicīds Līdzeklis pret ektoparazītiem.
vermicīds Līdzeklis, kas nonāvē parazītiskos tārpus.
antihelminti Līdzekļi pret cērmēm, dzīvnieku parazītiem.
ilgtermiņa ieguldījumi līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un atrodas uzņēmuma saimnieciskajā apritē ilgāk par vienu gadu; sastāv no nemateriālajiem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un ilgtermiņa finansu ieguldījumiem.
kamīties Līdzi dzīties.
blakusražotne Līdztekus pamatdarbībai uzņēmumā radīti papildu dienesti vai ražotnes.
ieliekties Liecoties ievirzīties (kur iekšā).
pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
noliegties Liedzoties neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
ļuburēties Lieki kustēties, ļodzīties.
pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
kāpt Liekot soli, virzīties (uz kā); likt kāju vai kājas (uz kā, kur).
atturēt Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
iekužoties Liekoties gulēt gultā vai apģērbjoties cieši ietīstīties, ietīties.
slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa dalām).
gubāties Liekties, locīties; salīkušam iet.
gnutēt Liekties, locīties.
gugt Liekties, locīties.
klāņoties Liekties, locīties.
kņubt Liekties, locīties.
verkšēties Liekties, locīties.
verkšķēties Liekties, locīties.
klupšus krišus lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupdams krizdams.
klupdams krizdams lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus.
Lithosia quadra lielais ķērpjlācītis.
Maculinea arion lielais mārsilu zilenītis.
Lielais Melnis Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā.
Lielais Melnīšu ezers Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā.
Ochleodes venatus lielais meža resngalvītis.
Porzana porzana lielais ormanītis.
Lycaena dispar lielais skābeņu zeltainītis.
rudens šņibītis lielais šņibītis.
Calidris canutus lielais šņibītis.
jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas.
lamžas Lieli adīti kamzoļi garām rokām.
pizolīti Lieli oolīti (diametrā >2 mm); parasti sastāv no kalcīta, retāk no mangāna un dzelzs oksīdiem, vulkāniskiem pelniem.
pirstenes lieli, neglīti pirksti.
nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties; lieloties apsolīties (ko darīt).
afektierēt Lielīties, ākstīties.
ar muti kalnus gāzt lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
drasēt Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam.
drasēties Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam.
bremzēties Lielīties, dižoties, būt uzpūtīgam.
grikāties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
griķēties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
griķināt Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
grikoties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
griķoties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
griķāties Lielīties, dižoties, plātīties.
kriķēties Lielīties, dižoties, plātīties.
kriķoties Lielīties, dižoties, plātīties.
sumināties Lielīties, dižoties, vienam otru slavināt.
tripot lielīties, dižoties.
izgodīties Lielīties, dižoties.
olāties Lielīties, dižoties.
sadzirties Lielīties, dižoties.
dižoties Lielīties, lepoties.
pasadižot Lielīties, lepoties.
izdzirties Lielīties, plātīties.
gaiļoties Lielīties, uzpūsties; iekarst.
zīmēties Lielīties; izrādīties.
izlēkt Lielīties; negaidīti, uzkrītoši rīkoties.
izlekties Lielīties; negaidīti, uzkrītoši rīkoties.
lēkt Lielīties; vērst uz sevi uzmanību.
brammēties Lielīties.
godīties Lielīties.
hļestatsja Lielīties.
kolīties Lielīties.
mētāt Lielīties.
pausties Lielīties.
plātīties Lielīties.
zalupatsja Lielīties.
šikot lielītis, izrādīties.
antigēni Lielmolekulāri savienojumi, kas, ievadīti organismā, izsauc antivielu rašanos, kuras ar antigēniem reaģē.
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
daczibao Lielo hieroglifu avīze - 20. gs. 50.-70. gados Ķīnā izplatītie plakāti un ar roku rakstītās lapiņas.
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
kazuārs liels skrējējputns ("Casuarius") ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas, sastopams Austrālijā un Jaungvinejā, līdzīgs emu, 3 sugas.
ielīst Lienot (pa ko šauru), ievirzīties (kur iekšā).
izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
izlīst Lienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); līst nelielu attālumu, neilgu laiku.
palīst Lienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
nolīst Lienot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
izlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties.
pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizdegšana Liesmas pāriešana no aizdedzes kapseles uz pamatlādiņa pulvera daļu, šaujot ar mīnmetējiem un dalīti lādejamām artilērijas sistēmām.
atlieties Liet līdz apnikumam; savstarpēji aplaistīties.
paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību; klau.
Paklausies!, arī Paklausieties! lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
klau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
Še tev, žīdiņ, Vasarsvētki! lieto, lai norādītu, ka negaidīti situācija nav izvērtusies tāda, kā cerēta, kaut kas negaidīti nav izdevies
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk; klau.
vaidzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk.
čur Lieto, lai rotaļā izteiktu aizliegumu (piemēram, kustēties, skatīties).
pašapkalpošanās lietotne lietojumprogramma, kas datora lietotājam ļauj iegūt informāciju vai pabeigt darījuma transakciju situācijās, kuru apkalpošanā parasti tika iesaistīti cilvēki.
ieguldījumu fonds lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas.
strezna Lietus mākonītis.
Lietuvas statūti Lietuvas dižkunigaitijas tiesību kodeksi, pieņemti 3 redakcijās (1529., 1566. un 1588. g.), sarakstīti slāvu lietvedības valodā, vēlāk tulkoti poļu un latīņu valodā, ietvēra valststiesību, zemes tiesību, civiltiesību, krimināltiesību, procesuālo un ģimenes tiesību normas.
aitvari Lietuviešu mitoloģijā - gari, kas spēj parādīties pūķa, ugunīgas čūskas, melnas vārnas, kaķa vai spoka izskatā.
iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku.
peldēt Līganā, slīdošā gaitā virzīties (parasti par cilvēkiem).
atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp; līgojoties atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā).
iekančīt Līgojoties ievirzīties, ieiet.
iekaņķīt Līgojoties ievirzīties, ieiet.
izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlīgot Līgojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izlīgāt Līgojoties izvirzīties no kurienes.
pārlīgot Līgojoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
palīgot Līgojoties pavirzīties; palīgoties (1).
palīgoties Līgojoties pavirzīties.
pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
nolīgot Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
kančīt Līgojoties virzīties, iet.
kančot Līgojoties virzīties, iet.
kaņķīt Līgojoties virzīties, iet.
ļudzināties Līgoties, ļodzīties, šurp un turp kustēties.
lumēt Līgoties, svārstīties, ļodzīties, želejveidīgi kustēties.
Enicmus nidicola ligzdu krokainītis.
līkšņibītis Līkknābja šņibītis ("Calidris ferrugunea").
Calidris ferruginea līkknābja šņibītis.
starpdiski Līkloču veidojumi sirds muskuļšķiedrās, kas atrodas spraugās starp divām šūnām jeb kardiomiocītiem.
līknaģītis Līknadzītis.
aizlīkt Līkstot aizvirzīties (kam priekšā, aiz kā).
līkšnibītis Līkšņibītis - šņibīšu suga ar līku pagarinātu knābja galu.
nozvērināt Likt (kādam) stingri apsolīties, zvērēt.
sūtīt Likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos).
pievilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
apstādināt Likt apstāties: neļaut virzīties tālāk: panākt, ka apstājas: apturēt.
brīnināt Likt brīnīties, izsaukt izbrīnu.
iesildīt Likt iesildīties (2); panākt, ka iesildās (2).
iespiest Likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā).
bailināt Likt ilgstoši, pastāvīgi baidīties.
izdancināt Likt izlēkāties, izskraidīties; panākt, ka izlēkājas, izskraidās.
izvārtināt Likt izvārīties; panākt, ka izvārās.
izvietēt Likt izvītināt.
kārpināt Likt kārpīties.
piesēdināt pie grāmatas likt mācīties lasīt; likt mācīties no grāmatas.
paņemt parakstu likt parakstīties (par ko).
atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ); būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
šaubināt likt šaubīties, apšaubīt.
uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
vārtināt Likt, ļaut (dzīvniekiem) vārtīties.
spārdināt likt, ļaut spārdīties.
ievīties Līku loču ievirzīties (kur iekšā) - par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
pielocīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
tiesas piesēdētājs likumā noteiktā kārtībā ievēlēti tautas pārstāvji, kurus aicina piedalīties lietu koleģiālā izskatīšanā pirmās instances tiesā.
ielīkumot Līkumojot (piem., starp šķēršļiem) ievirzīties (kur iekšā).
ielīkumot Līkumojot ievirzīties (kur iekšā) - piem., par ceļu, upi.
izlocīties Līkumojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlocīties Līkumojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
līkus Līkus lokus - locīties, aizlocīties.
asfodels Liliju dzimtas augu ģints ar lieliem ziediem; asfodeli izplatīti Vidusjūras baseina zemēs. Krimā un Kaukāzā aug asfodelam tuvi krāšņumaugi - asfodelīnes (5 sugas).
hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu.
ūdenssvari Līmeņrādis, kura darbības pamatā ir ar ūdeni tiktāl piepildīta caurulīte, ka paliek tikai mazs gaisa burbulītis, kas horizontālā stāvoklī nostājas pret atzīmi caurulītes vidū.
limfocitoma Limfaudu audzējs, kurā pārsvarā ir šūnu tips, kas līdzīgs nobriedušiem limfocītiem; atšķirībā no limfoblastomas šeit ir mazāk mitozes figūru un nav daudzkodolainu šūnu.
pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
pārmīstas Linu atkritumi, kas mīstot 1(1) nokrituši un tiek salasīti un pārmīstīti.
vijāklis Linu vijamais kāsītis.
pebrīna Lipīga zīdtārpiņu slimība; tie pārklājas ar melniem plankumiņiem, it kā būtu nokaisīti ar pipariem (tā radies slimības nosaukums).
pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
pielipties Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
salipt Līpot sasaistīties (ar ko).
salipt Līpot sasaistīties, savienoties.
salipties Līpot sasaistīties, savienoties.
ķepēties Lipt, saistīties klāt (par vielu).
landžāt Līst, locīties, laipot.
ielīt Līstot ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu.
izlīt Līstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
nekonvencionālā literatūra literatūra, kas satur vispārpieejamu informāciju un netiek izplatīta tirdzniecības tīklā (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli u. tml.); "pelēkā literatūra".
konseptisms Literatūras stils 17. gs. Spānijā, kurā izpaudās renesanses mākslas "aristrokratizācija", galvenā uzmanība tika pievērsta literāro darbu formai (sarežģītas metaforas, negaidīti salīdzinājumi, vārdu spēle u. c.).
piretolīze Lītisks process, ko paātrina drudzis.
akmeņaugi Litofīti - augi, kas aug uz klintīm un akmeņiem, gk. aļģes, ķērpji, sūnas u. c.
Vartberges Hermaņa hronika Livonijas 13.-14. gadsimta vēstures avots, sarakstīta 14. gs. 70. gados latīņu valodā, aprakstīti notikumi Livonijā un tās kaimiņzemēs (gk. Lietuvā) no 12. gs. 2. puses līdz 1378. g., izmantoti gan Livonijas ordeņa arhīva dokumenti, gan vairākas 13.-14. gs. hronikas.
šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem.
galdīties Lobīties (piemēram, par zirņiem, pupām).
lobties Lobīties, atdalīties.
blaugznāt Lobīties, lupt (par ādu).
blaugznāties Lobīties, lupt (par ādu).
blaugznot Lobīties, lupt (par ādu).
blaugznoties Lobīties, lupt (par ādu).
čaulāt Lobīties.
čaumalāt Lobīties.
čaumalot Lobīties.
ģaldīties Lobīties.
galdoties Lobīties.
laupīties Lobīties.
lupināties Lobīties.
noplēvēt Lobīties.
olīties Lobīties.
zvīņot Lobīties.
uzlobīties Lobot vai mizojot parādīties.
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
tībija Loceklītis kukaiņu kājās.
locināt Locīt, likt locīties.
švaītīties Locīties (piemēram, sienu pļaujot).
kukšņāties Locīties uz priekšu un atpakaļ, neveikli kustēties.
klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot.
viņģot Locīties, grozīties, vīties.
bogōtīs locīties, klanīties (zirgs, saimniekam).
diekoties Locīties, klanīties, izdabāt, ārstēties, pieglaimoties.
guņāties Locīties, klanīties.
kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties.
randzīties locīties, liekties, līkt.
staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
stervelēties Locīties, raustīties (agonijā) guļus (par dzīvniekiem).
sprandzīties locīties, raustīties; dandzīties.
dandzīties Locīties, raustīties.
klanīties Locīties, šūpoties (parasti vēja) - par augiem, to daļām.
lokņāties Locīties, vairākkārt noliekties.
valdzēties Locīties.
vingurot Locīties.
vinguroties Locīties.
vinkuroties Locīties.
aizlodāt Lodājot aizvirzīties.
aplodāt Lodājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
posms loģiska ķēde starp diviem datoru tīkla lietotājiem, kas ļauj tiem apmainīties ar datiem neatkarīgi no šīs ķēdes fizikālās realizācijas.
pamatjoslas lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā dati tiek kodēti un pārraidīti, neizmantojot nesēja modulēšanu.
aplocīties Lokoties apņemt; apvīties.
noviņģot Lokoties ātri aizvirzīties (par čūsku vai zivi).
aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, upi.
iesalocīties Lokoties ievirzīties.
izlocīties Lokoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlocīties Lokoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izalocīties Lokoties izvirzīties, izkļūt.
palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
uzviņģot Lokoties šurp un turp uzvirzīties.
apkārt Lokveidā (apvirzīties pilnīgi vai daļēji).
visapkārt Lokveidā (pilnīgi apvirzīties).
riņķī Lokveidā, riņķveidā (ap ko, kam apkārt virzīties).
jēms Lopbarības veids: ar pelavām savārīti milti.
jēmas Lopu barība: ar pelavām savārīti milti; pretīgs sauss vai slapjš mistrs.
čikāties Lozēt uz pirkstiem; pēc kārtas skaitīties.
aizložņāt Ložņājot aizvirzīties.
apložņāt Ložņājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
Mačulkas I ezers Lubānītis, ezers Šķaunes pagastā.
lugiņš Lucis, lucītis.
luca Lucītis ("Zoarces viviparus").
luncis Lucītis ("Zoarces viviparus").
lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
Zoarces viviparus lucītis.
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur); lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni); izprasīties.
pēgma Lūka skatuves grīdā, kur aktieri var parādīties it kā no zemes apakšas.
šaudīties lūkoties, ātri skatīties apkārt.
cūrēties Lūkoties, ieskatīties.
novērties Lūkoties, paskatīties turp, apskatīt.
Lukstiņu ezers Lukstenītis, ezers Vērēmu pagastā.
lākturītis Lukturītis (2).
zempārsega lukturītis lukturītis, kas apgaismo motora telpu.
gabarītu lukturītis lukturītis, kas novietots transportlīdzekļa priekšā, aizmugurē vai sānu daļā un rāda transportlīdzekļa gabarītus.
nolupt Lūpot atdalīties nost.
žurgot Lūrēt, slepeni skatīties.
atlūzt Lūstot atdalīties (no veselā) pavisam vai daļēji.
nolūzt Lūstot atdalīties nost.
uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē).
ielūzt Lūstot ievirzīties, parasti uz iekšu.
izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
pārlūzt Lūstot pārdalīties.
salūzt Lūstot sadalīties.
izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
zīža Luteklītis.
mošķis Ļauna mītiska būtne.
mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas.
paglūnēt Ļauni, naidīgi paskatīties; cieši paskatīties.
glūnēt Ļauni, naidīgi skatīties; cieši skatīties.
laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
dajemt Ļaut (kādam) piedalīties darbā, rotaļās u. tml.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piesajemties Ļaut (tēviņam) sevi aplecināt (par dzīvnieku mātīti).
aizmaldīt Ļaut apmaldīties.
aizmuldināt Ļaut apmaldīties.
dot vaļu ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem)
atraisīt spārnus ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.).
knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt.
knūbēt Ļaut galvai klanīties.
izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko); izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
pierietināt Ļaut piepildīties, ļaut pierietēt.
uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
atdoties Ļauties iesaistīties intīmās attiecībās (ar pretējā dzimuma cilvēku).
nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam.
izņukt Ļengani izjukt, atvērties, sadalīties.
ļankarāties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
ļankarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
ļenkarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
gorīties Ļodzīgi kustēties; arī staipīties.
ļengāties Ļodzīties (1).
ļurkāties Ļodzīties (1).
ļengāties Ļodzīties (2).
ķeipurot Ļodzīties (kā piedzēries); ķeiparāt.
ķeparāt Ļodzīties (kā piedzēries); ķeiparāt.
ķeiparāt Ļodzīties (kā piedzēries).
grīļoties Ļodzīties no vienas puses uz otru; līgoties.
ģilt Ļodzīties, gāzelēties.
guģēties Ļodzīties, gāzelēties.
žvakāties Ļodzīties, grīļoties, cilāties.
lancīties Ļodzīties, grīļoties, gāzelējoties staigāt.
ļobīties Ļodzīties, grīļoties, līgoties.
ļavēt Ļodzīties, grīļoties, ļumēt.
lankarēties Ļodzīties, grīļoties, šūpoties; karāties.
gāzīties Ļodzīties, grīļoties.
klederēt Ļodzīties, grīļoties.
lenkurēties Ļodzīties, grīļoties.
limbāties Ļodzīties, grīļoties.
ļogāties Ļodzīties, grīļoties.
ļorgāties Ļodzīties, grīļoties.
ļuncerēt Ļodzīties, grīļoties.
ļuncerēties Ļodzīties, grīļoties.
šķobīties Ļodzīties, grīļoties.
klidzēt Ļodzīties, klabēt.
kluiņāt Ļodzīties, klibot.
ļargāties Ļodzīties, kustēties.
ķepurēt Ļodzīties, ķeiparāt.
ļunkāties Ļodzīties, līgoties, grīļoties.
ļunkurēties Ļodzīties, līgoties.
ķeimurot Ļodzīties, streipuļot.
šķederēt Ļodzīties, streipuļot.
žārbāties Ļodzīties, šķobīties.
ļangāties Ļodzīties, šūpoties.
žļudzēt Ļodzīties, valstītie, želejveidīgi kustēties.
ļekatot Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekāties.
ļekāties Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekatot (2).
ļempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet; lempurēties.
lempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet.
kludzerēties Ļodzīties.
lodzīties Ļodzīties.
ļomīties Ļodzīties.
lonkāties Ļodzīties.
ļumināties Ļodzīties.
lumpurēties Ļodzīties.
ļumpurēties Ļodzīties.
ļumstīties Ļodzīties.
ļundzīties Ļodzīties.
šļodzīties Ļodzīties.
šutēties Ļodzīties.
vantarēties Ļodzīties.
ka nokūp vien ļoti ātri (virzīt, virzīties).
kā vēja spārniem Ļoti ātri (virzīties).
iešauties Ļoti ātri ievirzīties (kur iekšā).
izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izšauties Ļoti ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizjoņot Ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
pārstiepties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārtriekties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārzibēt Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piešauties Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
joņot Ļoti ātri virzīties (piemēram, par vēju, mākoņiem).
nozibēt Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nošauties Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst cauri (kam), caur (ko).
pašauties Ļoti ātri, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
bīties kā no uguns ļoti bīties, baidīties.
ieplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam.
paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam.
vien paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam.
atsadzivīties Ļoti brīnīties.
skatīties, ka vai acis izkrīt ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties.
ar platu muti ļoti izbrīnīti, ieinteresēti.
ieplest acis ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
ieplest acis un muti ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
acis vien ieplest (izplest, paplest, atplest) ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
pārbrīnīties Ļoti izbrīnīties.
bēgt pa gabalu (no kāda, no kaut kā) ļoti izvairīties.
lielās kā ceplītis ļoti lielīties.
atsacilāties Ļoti lielīties.
atsakolīties Ļoti lielīties.
atsapausties Ļoti lielīties.
atsateikties Ļoti lielīties.
batolīts Ļoti liels iežu masīvs, kas veidojies Zemes garozā, sacietējot granītiskā sastāva magmai.
atbalsta punkts ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties.
pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
briesmoties Ļoti nobīties.
nobīsties Ļoti nobīties.
nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
nosadrelēties Ļoti nostrādāties; nomocīties strādājot.
izataisīties Ļoti pārveidoties, pārmainīties.
limsts Ļoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, ko izbāž caur audekla dzijām starp lielo bomi un nītīm, lai uzturētu šķirtni starp dzijām.
turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
noņurcīties Ļoti saburzīties.
(visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties.
(visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties.
Maltas sunītis ļoti sena suņu šķirne, klēpja sunītis.
gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
liposoma Ļoti sīks dzīvās šūnas pūslītis, ko veido ūdeņains kodols un fosfolipīdu apvalks.
pampaļāties Ļoti silti ģērbties vai satīties.
pamparāties Ļoti silti ģērbties vai satīties.
aptuntuļoties Ļoti silti saģērbties; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt sev apkārt; aptīstīties.
pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti (kliegt, runāt, smieties).
pilnā rīklē ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
nitroželatīns Ļoti spēcīga dinamītiem pieskaitāma spridzināmā viela, ko lieto īpaši cietu iežu spridzināšanai, sastāvā 92-94% nitroglicerīna un 6-8% kollodija vilnas.
pārtrūcināties Ļoti stipri izbīties.
aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aizsisties Ļoti strauji aizvirzīties (aiz kā), parasti slēpjoties.
aizcirsties Ļoti strauji aizvirzīties (priekšā).
atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iesprāgt Ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
šauties Ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu; plaiksnīties (par zibeni).
izsprāgt Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iztriekties Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iztriekties Ļoti strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
pacirsties Ļoti strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); pasisties (1).
zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
uzņirbēt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
uzņirbt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
šauties Ļoti strauji virzīties (par šķidrumu, gaisu, gāzi, sīkām vielas daļiņām u. tml.).
šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ņirbēt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
ņirbt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
bioinertā biokeramika ļoti tīri alumīnija un cirkonija oksīdi, silīcija nitrīds, silīcija karbīds, pirolītiskais ogleklis sirds vārstuļiem u. c.; ar dzīviem audiem nereaģē.
sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
gar (pašu) degunu (arī degungalu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).
klausīties (ar) abām ausīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties.
raudzīties (arī skatīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti raudzīties.
skatīties (arī raudzīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
skatīties (ar) abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
ņemt acis pirkstos (retāk rokā), arī turēt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
ņemt acis rokā (biežāk pirkstos) ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
turēt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
nocelt no deguna (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu.
nocelt no degungala (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu.
kā pupu kūlis ļoti viegli, pēkšņi, negaidīti; ļoti viegls.
tipoloģija Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipika.
tipika Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipoloģija (3).
panspermisms Mācība, ka dzīvu radību dīgļi visur izplatīti.
kollēgija Mācības iestādes, īpaši jezuītiskas.
štukoti Mācīti, gudri.
ulemi Mācītie musulmaņu teologi un tiesībnieki Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs.
riedīties mācīties (darbu).
ņemt stundas mācīties (ko) pie privātskolotāja.
zubrīt Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot.
apmeklēt Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
ņemt stundas Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles.
nomācīties Mācīties (visu laikposmu) un pabeigt mācīties.
mācīties amatā mācīties amatu.
studēt Mācīties augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
blatikatsja Mācīties kaut ko darīt.
boksterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu, lasīt pa zilbēm.
bokšķerēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
bokšterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
boksturēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
boksturot Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
mācīties ābeci mācīties lasīt.
mācīties ābecē mācīties lasīt.
memorēt Mācīties no galvas, piesavinātie kādu mācības vielu, to vairākreiz atkārtojot un radot labvēlīgus atcerēšanās nosacījumus.
dulzāt Mācīties staigāt (par mazu bērnu).
dulzēt Mācīties staigāt (par mazu bērnu).
nosamācīties Mācīties un pabeigt mācīties.
apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
gatavot stundu Mācīties uzdoto (par skolēnu).
dasavuicīties Mācīties vēl uzcītīgāk.
paurēt Mācīties, censties iegaumēt.
sēdēt pie grāmatām mācīties, cītīgi lasīt.
kalties Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
zubrīties Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot.
glītoties Mācīties, pilnveidoties.
borēt Mācīties.
jimt Mācīties.
učīties Mācīties.
vuicīties Mācīties.
efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai.
auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle.
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
Popolvuha Maiju svētā grāmata, kurā iekļauti tautas mīti, tradīciju apraksti un maiju valdnieku dzīves dati aptuveni līdz 1550. gadam.
mitīt Mainīt, mainīties.
mīties Mainīties (3).
celties un grimt Mainīties (parasti periodiski) augstumā vai skaļumā (par skaņām).
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties.
atmesties Mainīties, iestāties (par laiku).
grozīties Mainīties, kļūt citādam (parasti par laiku, vēju).
mietoties Mainīties, mīties.
pārtaisīties mainīties, pārveidoties.
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas; sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām); pilnveidoties.
pārprofilēties mainīties.
alternēt Mainīties.
mitoties Mainīties.
šukstīties Mainīties.
šustīties Mainīties.
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi).
uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pierītes Maiņas naudas paveids, vāveru ādas pieres daļa ar austiņām (arī ar tajā ietītu sudraba stienīti), lietoja kā maksāšanas līdzekli Krievijā vēl līdz 1400. g.
koļļāties Maisīties, jaukties (pa pašķidru masu).
kulināties Maisīties, jaukties, kulties (parasti par ko šķidru).
apmistrēties Maisīties, jaukties.
bangalēties Maisīties, jaukties.
maistīties Maisīties.
moimorēties Maisīties.
izkasnis Maizes kukulītis no abras izkašām.
izkasenis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis; izkasis.
izkasis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis.
bandeņš Maizes kukulītis, ko cepa nolikšanai baznīcā pie altāra kā upuri.
rundstiķis Maizīte, apalītis.
spardalis Mājdzīvnieks (parasti govs, zirgs), kas spārdās, mēdz spārdīties.
hemosporidiozes Mājdzīvnieku (sezonas) slimību grupa, ko ierosina asins parazīti hemosporidijas.
Troglodytes aedon māju paceplītis.
komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku.
makarūni Makaronbiskvīti; mandeļu bezē.
stiepulis Mākonītis.
makrocitēmija Makrocīti asinīs.
maksājuma uzdevums maksātāja rakstisks rīkojums kredītiestādei par naudas summas noņemšanu no norēķinu konta un ieskaitīšanu saņēmēja kontā.
reorganizācijas pasākumi maksātnespējas process, tai skaitā sanācija, kā arī citas tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju.
kritiskais ātrums maksimālais pieļaujamais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kurā vadītājam ir iespējams saglabāt stabilu transportlīdzekļa kustību vai izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma.
datorvides māksla māksla, kuras darbi tiek radīti datora atmiņā un demonstrēti ar datora palīdzību; virtuālā māksla.
antimāksla Mākslas darbi, kas izstādīti tradicionālā kontekstā, taču būtībā izsmej nopietno mākslu vai izaicina mākslas darbu.
mākslīgais klimats mākslīgi radīti laika apstākļi.
provokācijas foni mākslīgi radīti nelabvēlīgi augu augšanas un attīstības apstākļi selekcijas materiāla vai šķirņu bioloģisko un saimniecisko īpašību pārbaudei.
izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē).
permutīti Mākslīgie alumosilikāti, jonīti; tos lieto ūdens attīrīšanai un mīkstināšanai.
trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem.
performanss Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā netiek iesaistīti skatītāji; virziens 20. gs. 70.-80. gadu mākslā; performance.
klīrēties Māksloti kautrēties, arī vairīties.
maķītiņ Maķenītiņ.
Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus.
gametocitēmija Malārijas gametocīti eritrocītos.
errare humanum est maldīties ir cilvēcīgi.
rikties maldīties, iet nepareizā virzienā.
alot Maldīties, kļūdīties, klīst, klaiņot.
blodīt Maldīties, nezinot ceļu.
pārmisīties Maldīties, pievilties, pārskatīties.
bokstīt Maldīties.
errare Maldīties.
iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
malcenīca Malkas laukums, šķūnītis.
malciene Malkas laukums, šķūnītis.
malcene Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka.
malciens Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka.
maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne).
malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta.
izmanevrēt Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekli.
muhļīt Mānīt; blēdīties.
aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties.
mānēties Mānīties, blēdīties.
žulīties Mānīties, blēdīties.
vilstīties Mānīties, krāpties, slepeni mānīt.
pašmaukties Mānīties, mēģināt apkrāpt.
kārt makaronus uz ausīm mānīties, melot.
cūkāties Mānīties, muļķoties; arī ļauni izjokot (kādu).
bokšķoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
bokšoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
suņķīties Mānīties.
tirānceplītis Māņceplītis, atsevišķas sugas.
māņpaceplītis Māņceplītis.
kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem.
baltdzīslu maranta marantu suga ("Maranta leuconeura"), kuras dažādas šķirnes ir izplatīti telpaugi.
tīkls Token Ring marķiergredzena tīkls, ko izstrādājusi firma _IBM_, plaš izplatīti ir divi varianti, kas atšķiras ar datu pārraides ātrumu (4 un 16 megabiti sekundē); šim tīklam pievienojamo dažāda tipa datoru skaits var sasniegt 256.
maronieši Maronīti.
ilggadīgā mārpuķīte mārpuķīšu suga ("Bellis perennis"), saukta arī par mārpuķīti.
posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu.
demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi.
trīsfāžu ģenerators mašīna, kuras statora tinumos inducējas trīs vienāda lieluma laikā par 1/3 perioda savstarpēji nobīdīti elektrodzinējspēki.
rādīties Māt, plātīties (parasti ar rokām).
augstākā matemātika matemātikas disciplīna, kas (pretstatā elementārajai matemātikai) nosacīti aptver analītiskās ģeometrijas, lineārās algebras un matemātiskās analīzes pamatus.
skaitļu teorija matemātikas nozare, kurā pēta veselo skaitļu īpašības (dalāmību, pirmskaitļus, kongruenci), izmantojot analītiskas un algebriskas metodes.
datormodelēšana Matemātiskās modelēšanas nozare, kurā procesi un parādības tiek pētīti, tos aizstājot ar modeļiem, kas izstrādāti ar datora palīdzību.
nekustīgā atskaites sistēma materiāla sistēma, kas nosacīti nekustas vai ir inerciāla.
plastiskās izejvielas materiāli (māli, kaolīni, bentonīti), kas ārējas mehāniskas iedarbības rezultātā pieņem noteiktu formu un saglabā to pēc iedarbības izbeigšanās.
ķīmiskie melioranti materiāli, kas, ievadīti augsnē, spēj pārveidot tās ūdens sorbcijas un fizikālās īpašības, netieši veicināt augsnes ķīmisko un bioloģisko īpašību uzlabošanos, novērst augsnes piesārņošanos ar smagajiem metāliem, naftas produktiem, radionuklīdiem, pesticīdiem un herbicīdiem.
darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā.
kodolmateriāli Materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties, mijiedarbojoties ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu.
jaukta pārvaldītājsabiedrība mātes sabiedrība, kura nav kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet no kuras meitas sabiedrībām vismaz viena ir banka.
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
eikeratīns Matu un nagu keratīns, nešķīst ūdenī, atšķaidītās alkālijās un skābēs; to nešķeļ parastie proteolītiskie fermenti.
Maulejas ezers Maulītis, ezers Vestienas pagastā.
māgužiņa Maza auguma labsirdīgs vecītis.
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis.
spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei.
lampijons Maza lampiņa vai papīra lukturītis, ko lieto iluminācijai.
Enicmus minutus mazais krokainītis.
Helosporus granularis mazais krunkainītis.
mazais māņpaceplītis mazais māņceplītis ("Acanthisitta chloris").
mazais tirānceplītis mazais māņceplītis ("Acanthisitta chloris").
Melnītis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā.
Mazais Melnis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā.
Mazais Melnīšu ezers Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā.
Porzana parva mazais ormanītis.
īnis Mazais pirkstiņš; īnītis.
Lycaena hippothoe mazais skābeņu zeltainītis.
cacarskīs gaileits mazas šķirnes gailītis.
Sitta krueperi Mazāzijas dzilnītis.
šaravāties Mazgāties, tīrīties, piemēram, ar suku, dvieli.
ķibuleļi Mazi, glīti Ziemassvētku rotājumi, ar ko izrotāja viesību galdu.
maģītiņš Mazītiņš.
mažītiņš Mazītiņš.
apgozēties Mazliet apsildīties saulē.
panākt vaļā mazliet atdarīties, atvērties; arī atirt, atraisīties.
iebaikst Mazliet baidīties.
pabrammaņot Mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot.
pabrammaņoties Mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot.
pabrammēties Mazliet balamutēties, lielīties.
pabumbulēt Mazliet izklaidēties; paslaistīties.
pasamilēties Mazliet kļūdīties.
pacērot Mazliet ķepuroties, spārdīties.
pakalēties Mazliet liekties, locīties.
iesānis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāņis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāniski Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāņu Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
apbīties Mazliet nobīties.
pasabīties Mazliet nobīties.
pačamdīties Mazliet pēc kaut kā taustīties, ķerstīties, grābtīties, meklēt.
padrebeļoties Mazliet plosīties vai aušoties.
pasakužināties Mazliet sarosīties ko darīt, uzsākt.
apsildīties Mazliet sasildīties, atgūt siltumu; pasildīties.
apspaidīties Mazliet saspaidīties (visapkārt vai vietumis).
appīst Mazliet sašķiedroties, šķirties, dalīties.
pievaldīties Mazliet savaldīties.
pačužināties Mazliet slaistīties.
aizstostīties Mazliet stostīties, raustīt valodu.
pakust Mazliet, daļēji izšķīst, sadalīties (par vielu).
palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
paburzīties Mazliet, daļēji saburzīties.
pairt Mazliet, daļēji sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
pagumzīties Mazliet, daļēji sagumzīties; paburzīties.
pavāļoties Mazliet, kādu laiku (šurp un turp) valstīties.
pažākstīties Mazliet, nedaudz ākstīties.
pičāties Mazliet, nedaudz šļakstīties (bērnu valodā).
pastirināt Mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties).
patusēties Mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās.
patusoties Mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās.
paskribelēt Mazliet, neilgu laiku rakstīt (parasti neglīti, nekārtīgi).
ar acs kaktiņu mazliet, slepus, nevērīgi (skatīties).
troduļi mazs apaļš vilnas dzijas pušķītis apģērba dekorācijai.
mikromegass Mazs cilvēciņš, kas grib izrādīties liels; viens no Voltēra romāna varoņiem.
ķikuris Mazs cinītis.
padacka Mazs dzelzs stienītis zem ratu koka ass, kas piestiprināts, lai braucot ass nedilst.
glomīza Mazs gliemezītis, kas sastopams uz zāles lapām un sēnēm.
greblis Mazs grābeklītis, ar īsu kātu, ko lietoja labības pļaušanai.
trigantine Mazs grieķu kuģītis ar vienu buru.
žūksnis Mazs klēpītis siena vai salmu.
ķesels Mazs knisītis.
spriks Mazs koka sprungulītis.
lukičs Mazs lauznītis.
miekacītis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
miekasis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
piegāznis Mazs maizes klaipiņš, sakasnītis.
aizgoznītis Mazs maizes kukulītis, kuru krāsnī, kamēr tā vēl silta, cep bērni.
builis Mazs nazītis; neass nazis.
stepka Mazs puisītis, palaidnis.
gurba Mazs putnu stallītis, sapīts no kārklu vicām, līdzīgs apgāztam kurvim.
kremajēri Mazs robains stienītis, kas dažādos instrumentos savienots ar grozāmu zobratu kādas ietaises daļas, piem., rādītāja virzīšanai.
ambīlītis Mazs rokas cirvītis, ķirvelis.
spudiņš Mazs salmu saišķītis, ar ko iesāk jumtu jumt no apakšas.
čunčis Mazs silts mūrītis kur žāvēt zeķes un cimdus.
bukiņš Mazs stirnu āzītis.
sunuška Mazs sunītis.
sunušķis Mazs sunītis.
lansete Mazs, abpusēji ass ķirurģisks nazītis.
kangarītis Mazs, īpašs ķeblītis, apmēram uz pusi zemāks nekā parastā taburete.
mališka Mazulīte, maziņā; mazulītis, maziņais.
sīkolītis Mazulītis.
antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements - verams skapītis.
briežpurns Medene - sēne ar zvīņainu, melni brūnu cepurīti.
helmintoloģija Medicīnas nozare par parazītiskajiem tārpiem.
parazitotropija Medikamenta afinitāte pret parazītiem.
trigāns Medikaments, spazmolītisks līdzeklis.
mādīties Mēdīties.
mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā.
iekars Medus rāmītis bišu stropā.
megakariocitoze Megakariocīti asinīs.
Gantija Megalītisku tempļu komplekss Maltas arhipelāgā Gozo salā.
analītiskā mehānika mehānikas izklāsts, kura pamatā ir franču matemātiķa un fiziķa Ž. Lagranža izstrādātie analītiskie klasiskās mehānikas apraksti un izvedumi, nelietojot nevienu zīmējumu.
lietišķā mehānika mehānikas metožu izmantojums svarīgu un sarežģītu praktisku uzdevumu risināšanā ar aptuvenām analītiskām vai skaitliskām metodēm; praktiskā mehānika.
kinetostatika Mehānikas nozare, kurā ar analītiskām vai grafiskām statikas metodēm risina dinamikas uzdevumus.
sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā.
pazubrīt Mehāniski pamācīties (ko).
pazubrīties Mehāniski pamācīties.
vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
kaujas rati mehānisma virzīti kaujas transportlīdzekļi (piemēram, tanki)
pneimatiskais satvērējs mehānisms ar elastīgiem elementiem, kas, būdami pildīti ar gaisu deformējas un satver manipulācijas objektu.
sprūds Mehānisms šaujamierocī, kuru iedarbinot ar mēlīti, notiek šāviens.
atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
sarkangalvīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās.
sarkanmicīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās.
uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
izmeklēt meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
izlusīties Meklēt paslēptuvi, izvairīties.
čukarēt Meklēt, zaglīgi skatīties.
šukarēt Meklēt, zaglīgi skatīties.
māsenēties Meklēties, grābstīties.
enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens - krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi.
olīvzaļā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia olivacea"), kas sastopama bieži uz kokiem, laponis ar labi attīstītiem apotēcijiem.
Mellīša ezers Mellītis, ezers Veclaicenes pagastā.
Mellīšu ezers Mellītis, ezers Veclaicenes pagastā.
tumsība Melnā tumsība - saskaņā ar tibetiešu un mongoļu pirmsbudisma pasaules radīšanas mītiem - melnā gaisma, ka kopā ar mirdzumu (balto gaismu) pastāvēja pasaules pirmsākumos.
Lembotropis nigricans melnējošais ķekarcītizs.
Bovista nigrescens melnējošais pūpēdītis.
pameļņot Melnīgsnēji atspīdēt, parādīties.
kurmjpelīte Melnpelēkais mājas cirslītis.
melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas.
ustilāga Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Ustilaginaceae"), parazītiskas sēnes, kuru teliosporas attīstās no sporogēnajām hifām, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 44 sugas.
entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
Melnupīte Melnupe, Avīknes pieteka Vītiņu pagastā.
Adopaea lineola melnūsainais pļavas resngalvītis.
nodziedāt Melodiski skanot, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodēm.
papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru.
gaunerēties Melot, izlocīties.
neīstā membrāna membrāna, kas sastāv no koagulēta fibrīna, baktērijām un leikocītiem.
mērīšanas sistēma mērīšanas līdzekļi un aparāti, kas saistīti ar informācijas pārraides kanāliem un dod mērāmās informācijas signālus, kas izmantojami automātiskai apstrādei vai automātiskām vadības sistēmām.
mērēties Mērīties.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem; veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
heterotelija Mērķu rašanās no blakus, nereti negaidītiem apstākļiem, pie kam šie mērķi sākumā ir negaidīti un negribēti.
meromorfa Meromorfa funkcija - kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vienīgie singulārie punkti ir poli; piem., visas racionālās funkcijas, tg, gamma funkcija.
pārmērīties Mērot kļūdīties.
atkrēsloties Mest ēnu, atspoguļoties, rādīties.
kaulēt Mest kauliņus, piedalīties kauliņu spēlē, izšķirt ar lozi.
dziļrūdāmība Metāla īpašība norūdīties līdz noteiktam dziļumam; atkarīga no materiāla ķīmiskā sastāva, kritiskā rūdīšanas ātruma.
hromēšana Metāla izstrādājumu virsmas elektrolītiska pārklāšana (galvanostēģija) ar hromu, lai novērstu koroziju, palielinātu dilumizturību.
sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā.
galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
elektroķīmiskā apstrāde metāla lokālu apjomu šķīdināšana ar elektrisko strāvu elektrolītiskā vidē.
galvanotehnika Metāla slāņa elektrolītiska uzklāšana kāda priekšmeta virsmai.
elektrods Metāla stienītis elektrometināšanā, kas pievada strāvu un kūstot sametina.
lada Metāla šķērslītis uz (dažu) stīginstrumentu grifa 2(1).
gaiļa kāja metāla trose, kuras izvērstie gali saistīti ar gafeli, tās uzdevums ir vienmērīgi sadalīt slodzi uz gafeli un pa to pārvietojas kustīgs metāla kalums - slīdkāja, kurai piestiprināta pīķfalle.
biokorozija Metālu korozija, kas noris, tajā piedaloties mikroorganismu atdalītiem produktiem.
metabazīti Metamorfizēti bāziskie magmatiskie ieži (metamorfizētie gabro, diabazi, bazalti, amfibolīti).
greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas.
ģirnīt Mētāt, mētāties, svaidīties.
ģirnīties Mētāt, mētāties, svaidīties.
svaidelēties Mētāties, svaidīties (ar ko).
meitulītis Mētelītis, mētelis.
toksiskā methemoglobinēmija methemoglobinēmija, ko izraisa toksiskas vielas vai medikamenti, piem., nitrāti, nitrīti, sulfonamide anilīnkrāsvielas u. c.
Mesbauera spektroskopija metode kodolu mijiedarbības pētīšanai ar kodola apkārtnes radītiem elektriskajiem un magnētiskajiem laukiem, izmantojot Mesbauera efektu.
mezglu izgriešanas metode metode kopnes stieņu piepūļu analītiskajā aprēķināšanā, kurā tiek aplūkots atsevišķo mezglu vietās saejošu spēku sistēmas līdzsvars.
Delfu metode metode, ar kuras palīdzību ekspertu grupas locekļi nesatiekoties apmainās ar idejām - katrs dalībnieks uzraksta savas domas par attiecīgo problēmu un iesniedz koordinatoram, kurš apkopo saņemtos komentārus un nosūta tos katram grupas loceklim; informācijas apmaiņa noslēdzas brīdī, kad visi iesaistītie eksperti ir apmierināti ar sasniegto rezultātu.
ielingoties Metot iepraktizēties un iemācīties.
izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); ilgāku laiku, daudz līkumot.
aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
piņķelēties Mezgloties, režģīties.
fliktēna Mezglveida infiltrāts vai pūslītis uz radzenes vai konjunktīvas.
Mezīša ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā.
Mežītes ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā.
Mezīšu ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā.
zīlītes membrāna mezodermas slānis, kas klāj augļa zīlīti līdz astotajam mēnesim; dažreiz persistē.
mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm.
kursts Meža pudurītis.
ļumēties Mežģīties.
mežģēties Mežģīties.
mižģēties Mežģīties.
paēnsugas Mežkopībā koku sugas, kas spējīgas attīstīties samērā vājā gaismā.
feroce mežonīgi, aukaini, neapvaldīti.
taksācijas apraksts mežu kvartālu un nogabalu secībā sakārtoti meža inventarizācijas galvenie rādītāji, kas ierakstīti veidlapā.
velēnu karbonātu augsne mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes.
trambeles Mīcīti kartupeļi ar sīpoliem un dradžiem.
dūcīties Mīcīties, mīņāties, tūļāties.
murkāties Mīcīties, vārtīties.
ņukāties Mīcīties.
ņūkāties Mīcīties.
baļļāt Mīdīt, mīdīties.
mīdeknes Mīdīti salmi zirgu barošanai.
pļepināties Mīdīties (pa dubļiem, netīrumiem).
močkāties Mīdīties (pa dubļiem); darboties (ap ko slapju, dubļainu).
mīcīties Mīdīties (parasti pa slapju, dubļainu vietu).
ļammāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot).
ļemmāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot).
muļļāties Mīdīties (piemēram, pa ko slapju, dubļainu).
moļļāties Mīdīties (piemēram, pa ko slapju, pa dubļiem).
nomuities Mīdīties uz vietas.
tīpināties Mīdīties uz vietas.
tripināt Mīdīties uz vietas.
tripinēt Mīdīties uz vietas.
pļeckāties Mīdīties, bradāt (pa dubļiem), traipīties (ar dubļiem).
dīžļāt Mīdīties, būt nemierīgam, cilāt kājas.
dīdelēties Mīdīties, ļodzīties, būt nemierīgam.
tūcīt Mīdīties, spaidīties, plosīties, trakot.
mīstīties Mīdīties; dejot, mīdoties uz vietas.
pēdāties mīdīties.
dimžāties Mīdīties.
meņģēties Mīdīties.
mīties Mīdīties.
tūcīties Mīdīties.
nosamīdīties Mīdoties netikt, nepavirzīties uz priekšu.
furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
diseminētais mielīts mielīts ar daudziem izkaisītiem perēkļiem.
mielēmija Mielocīti perifēriskās asinis.
mielanemija Mielocīti perifēriskās asinīs.
nogalis Miežu akoti, vāji attīstīti, akotaini miežu graudi (ašķugali); sīki graudi; izkultas linu pogaļas.
nībelungi Miglas bērni, vāciešiem mītiska punduru cilts, kas glabājusi dārgas mantas.
izkasas Mīklas atliekas abrā, ko izkasa un izveido nelielu kukulīti.
izkasnas Mīklas atliekas abrā, ko izkasa un izveido nelielu kukulīti.
sakasnis Mīklas palieku kukulītis.
abrukasas Mīklas pārpalikums, ko sakasa abrā; maizes kukulītis, kas cepts no šī mīklas pārpalikuma.
mikrocitoze Mikrocīti asinīs; raksturīga dažām anēmijas formām.
mikropzarazīti Mikroorganismi, kas dzīvo ā parazīti, radīdami slimības.
aerofobs Mikroorganisms, kas spēj attīstīties tikai bez skābekļa.
mikrosferocitoze Mikrosferocīti asinīs.
konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas.
gludās ādas mikrosporija mikrosporija, kurai raksturīgi apaļi perēkļi, kuru centrā vērojama lobīšanās un perifērijā ir vezikulu valnītis.
ļekainis Mīksta masa no sasmalcinātiem (vārītiem) kartupeļiem, ogām, sēnēm u. tml.
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis.
Zelta miliārijs miliārijs Romas centrā uz kura ar apzeltītiem bronzas burtiem bija uzrakstīti atstatumi līdz svarīgākiem robežu punktiem.
megakariocīts Milzu šūna kaulu smadzenēs ar lielu lēverainu kodolu, no kuras rodas trombocīti.
biolīti Minerāli un ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu norises rezultātā, piem., kaļķakmens, akmeņogles, fosforīti.
zoogēnie kalnu ieži minerāli un kalnu ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu rezultātā, piemēram, ogles, kaļķakmens, fosforīti u. c.
dabiskie borāti minerāli, ortoborskābes polimēru sāļi, zināmi \~100, visvairāk izplatīti ir ašarīts, boracīts, boraks, hidroboracīts; šie sāļi veidojas sāļezeros, vulkāniskajos nogulumiežos.
žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts.
jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem.
kamasīts minerāls, kristāliskās dzelzs un niķeļa sajaukums; satur dzelzs meteorīti.
stalaktoni Minerālu kolonnas karsta alās, kas rodas, savienojoties stalagmītiem un stalaktītiem; stalagnāti.
stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.
dankāties Mīņāties, mīdīties.
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
zvilnēt Mirdzēt, laistīties, līgoties.
spaitīties mirdzēt, laistīties.
spogāt Mirdzēt, laistīties.
spogot Mirdzēt, laistīties.
iemirdzēties Mirdzot parādīties (acīs) - par asarām.
virzienlukturītis Mirgojošs dzeltenas gaismas lukturītis, kas iedegas, ieslēdzot pagrieziena rādītāja sviru.
atmirkt Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
lavsonija miršu rindas vējmietiņu dzimtas augu ģints ("Lawsonia"), ziedaugi, izplatīti gk. tropu joslā.
čakra Mistisks iesvētīto tantristu loks, kas veido "dievišķu" savienību, rituāli tādā lokā tiek uzskatīti par sevišķi iedarbīgiem.
ēdoksnis Mīstīti lini, kas joprojām ir pilni ar spaļiem.
sprosts Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
krātiņš Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
kosmogonija Mīti par pasaules radīšanu.
astrālie mīti mīti par zvaigznājiem, zvaigznēm un planētām (plašākā nozīmē - arī lunārie un solārie mīti).
krustoties Mīties, īsu brīdi sastapties (par skatieniem).
krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
mīdija Mītila ("Mytilus edulis") - ēdama divvāku gliemene (mērenās joslas un subtropu jūrās), ūdenī parasti atvērta un nekustīgi piestiprinās pie substrāta.
mītings Mītiņš.
kentaurs Mītiska būtne (gk. senajiem grieķiem) - daļēji cilvēks, daļēji zirgs, dažkārt arī ar spārniem.
kentauroīds Mītiska būtne ar cilvēka torsu un dzīvnieka rumpi un kājām, dažkārt arī ar spārniem.
onokentaurs Mītiska būtne ar cilvēka torsu un ēzeļa rumpi un kājām.
leonkentaurs Mītiska būtne ar cilvēka torsu un lauvas rumpi un kājām.
bukentaurs Mītiska būtne ar cilvēka torsu un vērša rumpi un kājām.
lotofāgi Mītiska tauta Homēra "Odisejā", kas galvenokārt pārtiek no lotosiem; ceļinieki, nobaudījuši lotosus, aizmirst dzimteni un vairs nevēlas tajā atgriezties.
Šambala Mītiska zeme Himalajos, kuras atrašanās vieta un pastāvēšanas laiks nav zināmi.
pārdabiski spēki mītiskas, reliģiskas būtnes, to iedarbība.
aizsaule Mītiskos priekšstatos - veļu valsts, viņpasaule.
Ogigs Mītisks Atikas valdnieks, kura laikā plūdi izpostījuši visu zemi.
Dzimmu Mītisks Japānas imperatoru sencis, saules dievietes Amaterasu pēctecis; Dzimmu Tenno.
Āle Mītisks karalis no Inglingu dzimtas tagadējā Zviedrijā, iespējams, dzīvojis 6. gs., pieminēts "Beovulfā".
Džuaņsjui mītisks Ķīnas valdnieks, ziemeļu pavēlnieks, Huandi pēctecis un augstākās varas mantinieks, konfūcieši viņu uzskatīja par ideālu valdnieku, kas valdījis 2514.-2436. g. p. m. ē.
mūžīgais žīds mītisks mūžīgais klaidonis, kuram Dievs lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli; Ahasvērs.
grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam.
Lugalbanda Mītisks šumeru varonis, pirmās Urukas dinastijas valdnieks, valdījis apmēram 27. gs. p. m. ē.
Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs.
bričuks Mītizēta būtne ar ko bērnus baidīja.
jehu Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
jehū Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
pazemis Mitoloģiska pazemes radībiņa, burvītis.
sūlot mitrumam izdalīties.
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos.
Thanassimus formicarius mizgraužu skudrulītis.
parastais skudrulītis mizgraužu skudrulītis.
goravāt Mocīties ar ko.
morgāties Mocīties nekārtīgi strādājot.
pakutavāt Mocīties, ciest.
kļēroties Mocīties, klaiņot.
murīties Mocīties, nomocīties.
uimenēt Mocīties, nopūlēties.
vārdzināties Mocīties, novājēt.
galavoties Mocīties, raizēties.
spīrināties Mocīties, spārdīties, turēties pretim.
mokāties Mocīties.
morcīties Mocīties.
stukņāties Mocīties.
statiskie modeļi modeļi, kuros pētītie iedzīvotāju parametri nemainās laika gaitā.
novečentisms Modernisma literatūras virziens, kas radies 20. gs. 20. gados Itālijā, un kura pārstāvji deklarēja realitātes dziļāko - maģisko un mītisko dabu, kas jāatrod un rakstniekam savos darbos jāatveido.
ligandi Molekulas vai joni, kas kompleksajos savienojumos ar koordinatīvo saiti saistīti ar centrālo atomu.
plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem.
hasari Mongoloīdu tauta Afganistānas vidienē, runā persu valodā, ticīgie - šiīti.
zemindars Mongoļu Rītindijā apgabala pārvaldnieks.
cephalosporium Monīliju dzimtas ģints, saprofīti augsnē, uz augu atliekām, Latvijā konstatētas 6 sugas.
melhīti Monofizītu radīts apzīmējums austrumu ortodoksālajiem kristiešiem, vēlāk tā sauca katoļu uniātus, kas atskaldījušies no ortodoksajiem patriarhātiem un turas kopā ar Romas katoļiem; melkīti.
daktilogīri Monogeneju klases ģints ("Dactylogyrus"), sīki, parazītiski, hermafrodītiski plakantārpi, kas dzīvo uz zivju žaunām, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas.
sinhronizācijas numuri montāžas procesā 30 cm intervālos uz filmas un skaņas celiņa malām uzrakstītie numuri, kas montāžas režisoram ir orientieris attēla un skaņas sinhronizācijai.
monumentālā tēlniecība monumentālās mākslas veids, kurā ietilpst memoriālās tēlniecības darbi, kas veltīti nozīmīgiem notikumiem, ievērojamām personām vai idejām, un tādi tēlniecības darbi, kas radīti konkrētai arhitektoniskai videi (ciļņi, skulptūras u. c.) un veido ar to vienotu ansambli.
phlebotomidae Moskīti.
flebotomi Moskītu ģints, kuri izplatīti zemēs ar siltu klimatu.
frentelīgs Možs, izskatīgs; glīti, moderni ģērbies.
mezomucināze Mucinolītisks sēklinieka enzīms, kas sekmē apaugļošanu.
ausināt Mudināt klausīties.
varzāties Mudžināties (par dziju); pīties.
gaisamaisi Mugurkaulnieku dzīvnieku dobumi, kas savienoti ar elpošanas ceļiem vai barības vadu un spēj piepildīties ar gaisu.
Ali Muhameda brālēns (Ali ibn Abī Talib, ap 599.-661. g.); šiīti Ali un viņa pēcnācējus uzskata par Muhameda patiesajiem mantiniekiem.
Mukulīts Mukulītis, ezers Liezēres pagastā.
rāzēt Muldēt, jokoties; plosīties, trakot.
bļorga Muldoņa, cilvēks, kurš daudz un neglīti runā.
grūdējtehnoloģija Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
grūdējvide Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio.
vāpsāt Muļķīgi apkārt skatīties (kā laucinieks iebraucot pirmo reizi pilsētā).
gaisoties Muļķīgi trakot, plosīties.
žāklis Muļķīgs cilvēks, āksts; tāds, kam patīk visādi izrādīties.
zemraudzītis Muļķītis (kas vienmēr zemē skatās).
muļķiņš Muļķītis, aušiņa.
muļķais Muļķītis, trešais tēva dēls.
kļebujānītis Muļķītis.
viegliņš Muļķītis.
alkatēties Muļķoties, aušoties, trakot, ālēties, plosīties.
jakoties Muļķoties, plosīties, trakot, spēlēties.
ģeķoties Muļķoties, tīšām runāt aplamības; ākstīties, blēņoties.
dulloties Muļķoties; ākstīties; trakot.
mūzēties Muļķoties; arī mānīties.
Euphrasia x murbeckii Murbeka žibulītis.
murksnīties Murcīties, spiesties, burzīties (drūzmā).
nomūrēties Mūrējot negaidīti izveidoties.
rāzēt Murgos runāt; murgot; spokoties, rādīties.
mudīt Murgot, murgos svaidīties, neskaidri runāt.
krāšbeņķis Mūrītis (2).
mūrelis Mūrītis (2).
pārds Mūrītis (2).
pusceplis mūrītis gar (māla) krāsns sāniem.
pārts Mūrītis pie krāsns.
done Mūrītis rijas krāsns sānos.
čunča Mūrītis, gar krāsni mūrēts sols, kas krāsni kurinot sasilst.
vesaklis Mūrītis, mūrēts krāsns sols.
jairis Mūrītis.
vaseklītis Mūrītis.
hermeneitika Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātes.
psihodinamiskā terapija mūsdienu psihoanalītiskā terapija, kas atšķirībā no klasiskās psihoanalīzes var būt gan individuāla, gan arī grupveida.
sarkosporīdijas Muskuļsporaiņi - parazītiski vienkāršākie sporaiņu klases dzīvnieki, kas dzīvo mugurkaulnieku (ari mājdzīvnieku - cūku, aitu, zirgu u. c.) muskuļos.
sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti.
rahītiskā miopātija muskuļu atonija un atrofija rahītiskiem bērniem.
izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties (parasti par tvaiku, gaisu, sniegu).
novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izmutuļot Mutuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
novārīties Mutuļot, vārīties, neauglīgi pļāpāt.
ļurdzēt Mutuļot, vārīties.
ļurdzīt Mutuļot, vārīties.
ļurgt Mutuļot, vārīties.
izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izsacīties (1).
panmelodions Mūzikas instruments ar metāliskām plāksnītēm, kuras ar taustiem sit pret kādu veltnīti.
ametrisks nošraksts mūzikas pieraksts, kurā nav norādīti metriskie uzsvari (vai arī to vienkārši nav).
Ahasvērs Mūžīgais žīds, mītisks mūžīgais klaidonis; Dievs tam lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli.
santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ("Santalum album") ar ļoti smaržīgu koksni; baltais santals.
Lībijas arābi nācija, Lībijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
spuldzes Nagleņziežu (neļķu) ģints ar kopā saaugušām kauslapiņām, 2 daļās šķeltām, baltām vai sarkanām ziedlapiņām, spilvotu kausiņu, pieczobainu auglīti.
platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis).
boķēt Naidīgi, dusmīgi skatīties; lūrēt.
apnākt Nākot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ienākt Nākot ievirzīties (kur iekšā).
iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iznākt Nākot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); nākt nelielu attālumu, neilgu laiku.
panākt Nākot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
panākt Nākot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vielas.
nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā.
naris Narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
sarža Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums; sarzis (2).
sarzis Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums.
šarzis Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums.
kaņepjaugi Nātru rindas dzimta, divmāju lakstaugi ar staraini šķeltām lapām, ziedi sīki zaļgani, izplatīti ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 ģintis - kaņepes un apiņi.
kapitāls nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu.
pētniecības un attīstības izmaksas naudas līdzekļi, kas izdoti par zinātniskajiem pētījumiem, kas saistīti ar jaunu produktu izstrādāšanu vai esošo produktu uzlabošanu.
subordinētais kapitāls naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
ozeriņš Naudas un aprēķina vienība; liets sudraba stienītis (masa - \~100 g), Latvijas teritorijā bija apgrozībā no 10. gs. 2. puses.
nav izskata nav glīti, daiļi.
nav skata (arī izskata) nav glīti, skaisti.
miasma Nāvīgi izgarojumi ar nelāgu smaku, ceļas no pūstošām organiskām vielām; agrāk - gaisa izplatīti slimības dīgļi.
veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
duncēns Nazis, duncītis.
neīstā (arī nepareizā) gaismā ne tā, kā ir patiesībā; sagrozīti, nepareizi.
iešķībs Ne tieši (piemēram, skatīties).
ierakstīts sūtījums neapdrošināta korespondence, ko pastā reģistrē un sūtītājam izsniedz kvīti, bet adresātam izsniedz pret parakstu.
greizai Neapmierināti, nicinoši (skatīties).
izplūst Neapvaldīti izpausties (par psihisku stāvokli).
morskāt Neapzināti, instinktīvi atvirzīties.
ar kājām gaisā neatbilstoši īstenībai, patiesībai; sagrozīti.
iet (arī nākt) uz ādas, arī iet virsū neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
iet (arī nākt) uz ādas neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
nākt (arī iet) uz ādas (arī virsū) neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
urbt Neatlaidīgi mācīties.
grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu.
apēst vai ar acīm neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku skatīties uz kādu, uz kaut ko.
iet (arī nākt) uz kakla neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt; uzplīties.
nākt (arī iet) uz kakla neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt; uzplīties.
nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu).
pa pēdām, arī uz pēdām neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties)
pēdu pēdā neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
soli solī Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
uz pēdām neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
stāvēt uz vietas neattīstīties, nemainīties.
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
ģeržaķ stoiku neatzīt savu vainu, neatzīties.
kratīt galvu (par kaut ko) neatzīt, noraidīt ko, šaubīties par kādas rīcības lietderīgumu, brīnīties.
liegties Neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
griezt ceļu (kādam) nebaidīties, nevairīties ne no kā, uzbrukt vājākam, postīt visu, kam tiek klāt (nolieguma teikumos).
gūsts Nebrīve, kādā nokļūst sagūstīti dzīvnieki.
klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā); aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
kā no gaisa necerēti, negaitīti, pēkšņi; ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
non divisi nedalīti.
uzirt Nedaudz atārdīties.
darauties Nedaudz baidīties, respektēt.
knicēties Nedaudz dauzīties.
padaiļoties Nedaudz izrādīties (ļaužu priekšā).
pamilēties Nedaudz kļūdīties, gūt neparedzētu rezultātu.
pamislīties Nedaudz nomaldīties, apjukt.
pakarcināt Nedaudz purināt, spārdīties.
paknaisīties Nedaudz, mazliet kasīties, skrāpēties.
pakūsāt Nedaudz, mazliet mutuļot, burbuļot, vārīties.
pasālīties Nedaudz, mazliet sālīties.
pažīgot Nedaudz, mazliet svārstīties.
pietīrīties Nedaudz, mazliet tīrīties.
nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
grīļoties Nedrošā, ļodzīgā gaitā iet, virzīties.
pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
klientu tops neformāls mutvārdu vai rakstisks saraksts, kurā ietverti klienti, kas kādā institūcijā vai organizācijā tiek uzskatīti par īpaši apgrūtinošiem viņu attieksmes vai uzvedības dēļ (pret šādiem klientiem jāizturas ar īpašu uzmanību, īpaši piesardzīgi).
arteriosklerotiskais nefrīts nefrīts, kas var attīstīties novecošanas gaitā, kad rodas hialīna pārmaiņas lielajās un mazajās arteriolās, vai arī hipertensijas gadījumā, kad rodas mazo arteriolu muskulatūras un hialīna pārmaiņas kamoliņos.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ; beigties bez nepatīkamām sekām.
uzrasties Negaidīti atrasties, būt novietotam (kur).
iegult Negaidīti ieķerties (piemēram, matos).
nokrist kā no debesīm negaidīti ierasties.
iesadrāzties Negaidīti ierasties.
nokrist kā no debesīm (arī no gaisa, mākoņiem) Negaidīti ierasties.
uzkaukt Negaidīti ierasties.
uzpērties Negaidīti ierasties.
piemeklēt Negaidīti iestāties, notikt (par ko nevēlamu).
aprauties Negaidīti izbeigties (par mākslas darba uzbūves elementiem).
oblova negaidīti liela ciemiņu bara ierašanās mājās.
iegadīties Negaidīti notikt, būt (parasti kādā laika posmā).
iegadīties Negaidīti notikt, rast izpausmi; atgadīties; gadīties.
uzpeldēt Negaidīti parādīties, uzrasties.
izspēlēt trumpi (retāk kārti) negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
izspēlēt kārti (biežāk trumpi) negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
uzrasties Negaidīti rasties, parādīties, parasti (kam) negatīvam (par parādībām sabiedrībā).
pļuriski Negaidīti slikti.
sagorīties negaidīti spēcīgi grozīties, gorīties šurpu turpu, stipri sagrīļoties.
uzrasties Negaidīti, arī nevēlami ierasties, parādīties (kādā vietā).
uzrasties Negaidīti, arī nevēlami parādīties, uzklīst (kādā vietā) - par dzīvniekiem.
piesabrāzties Negaidīti, neaicināti ierasties (par vairākiem, daudziem).
piesagrūsties Negaidīti, neaicināti ierasties (par vairākiem, daudziem).
atsagrūsties Negaidīti, neaicināti ierasties.
necerot Negaidīti, nejauši.
(kā) par brīnumu negaidīti, neparasti, pretstatā gaidītajam, parastajam.
uzreiz Negaidīti, neparedzēti; pēkšņi.
iegrausties Negaidīti, pārāk skaļi un neskaidri sākt runāt.
iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
iesisties starpā (arī vidū) negaidīti, pēkšņi pārtraukt kādu sarunu vai darbību ar savu runu vai darbību
graust Negaidīti, strauji krist.
ņeždankoj Negaidīti.
izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
iegadīties Negaidot rasties, būt sastopamam; gadīties.
aizpeņģerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
aizpeņķerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
aizpeņķēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
noskribelēt Neglīti aprakstīt (ar krītu).
ķerkāt Neglīti ēst (piemēram, izjaucot biezputru un izlasot garšīgāko).
šmūkļāties Neglīti ēst, nosmērējoties ar ēdienu.
šmurkulēties Neglīti ēst, nosmērējoties ar ēdienu.
šņurgulēties Neglīti ēst, rakņājoties pa ēdienu.
šņurgulēt Neglīti ēst.
ņurcava Neglīti ģērbies cilvēks.
ieskrebelēt Neglīti ierakstīt.
ieķeverot Neglīti iesākt veidot pinumnu (grozu vai vīzes).
paķaulēt Neglīti izgatavot.
čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam.
ķausēt Neglīti maisīt.
nonurrīt Neglīti nogriezt, nopļaut, nocirpt.
noķaulēt vīzes neglīti nopīt vīzes.
peižāt neglīti rakstīt, vilkt nekārtīgas līnijas.
pļeršķēt Neglīti runāt.
saņergt Neglīti saraukt, savilkt.
pieklest Neglīti un rijīgi daudz ēst.
varpaca Neglīti uzpīta pātaga.
knubucis Neglīti vai nekārtīgi iesaiņots sainis.
neskaiškai Neglīti, arī nepiedienīgi.
zambāt Neglīti, neestētiski ēst.
neizgrabns Neglīti, nekārtīgi apģērbies.
vādžot Neglīti, nepareizi dziedāt.
kraipīties Neglīti, nepieklājīgi smieties.
žaunāt Neglīti, neveikli siet lakatu ap galvu.
uzčukāt Neglīti, pavirši uzrakstīt.
guznīt Neglīti, rijīgi ēst.
klest Neglīti, rijīgi ēst.
saņurcāties neglīti, saburzīti ģērbties.
murkšļāt Neglīti, sprauslājot ēst vai dzert.
nebrangai Neglīti.
nesmuki Neglīti.
klumbaks Neglīts nenoteikta veida priekšmets; kā nederīgs atlicis koka klucītis.
šķerbāt negludi, neglīti saplīst.
kupčot Negodīgi tirgoties, blēdīties, augļot.
kupčoties Negodīgi tirgoties, blēdīties, augļot.
šakarēt Negodīgi tirgoties, blēdīties.
bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt.
bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt.
anhemolītisks Nehemolītisks, kas nerada hemolīzi.
nerādīt ne savu acu kaut kur neierasties, izvairīties no sastapšanās, vairs nenākt.
nerādīt (ne) acu (arī acis) neierasties, nenākt, izvairīties tikties.
nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt (3).
kavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml).
bēgt Neiestāties, neizraisīties (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
pamaldināt Neilgu laiku ļaut maldīties.
pakavēties (ar) acīm neilgu laiku skatīties (uz ko).
paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
pablenzt Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
paausīties Neilgu laiku, mazliet ausīties.
pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
pablēdīties Neilgu laiku, mazliet blēdīties.
pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt.
pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2).
pacīkstēties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties.
pacīkstīties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (1).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (2).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (3).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (4).
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām.
padīdīties Neilgu laiku, mazliet dīdīties; arī padraiskuļoties.
patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
pagainīties Neilgu laiku, mazliet gainīties; pagaiņāties.
paganīties Neilgu laiku, mazliet ganīties.
pagorīties Neilgu laiku, mazliet gorīties.
pagrābstīties Neilgu laiku, mazliet grābstīties.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
pagrūstīties Neilgu laiku, mazliet grūstīties.
paguldzīties Neilgu laiku, mazliet guldzīties.
paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties.
pakārpīties Neilgu laiku, mazliet kārpīties.
pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties; arī pasnaikstīties.
pakašņāties Neilgu laiku, mazliet kašņāties; arī pakārpīties.
paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
paknaibīties Neilgu laiku, mazliet knaibīties.
paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
pagrandīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
paķerstīties Neilgu laiku, mazliet ķerstīties.
palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
palauzīties Neilgu laiku, mazliet lauzīties.
palielīties Neilgu laiku, mazliet lielīties.
palocīties Neilgu laiku, mazliet locīties.
pamācīties Neilgu laiku, mazliet mācīties.
pamaldīties Neilgu laiku, mazliet maldīties (kādā vietā).
pamānīties Neilgu laiku, mazliet mānīties.
pamēdīties Neilgu laiku, mazliet mēdīties.
pamētāties Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko); pasvaidīties (1).
pamīdīties Neilgu laiku, mazliet mīdīties.
pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
papelnīties Neilgu laiku, mazliet pelnīties.
padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur); neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
paplandīties Neilgu laiku, mazliet plandīties.
paplātīties Neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām).
paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju).
pažērgoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties; pažargoties (1).
pažargoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties.
palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
pasirdīties Neilgu laiku, mazliet sirdīties.
pabučoties Neilgu laiku, mazliet skūpstīties.
paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties.
paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pasnaikstīties Neilgu laiku, mazliet snaikstīties.
paspaidīties Neilgu laiku, mazliet spaidīties.
paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
pastomīties Neilgu laiku, mazliet stomīties.
pastostīties Neilgu laiku, mazliet stostīties.
pastumdīties Neilgu laiku, mazliet stumdīties.
pasūkstīties Neilgu laiku, mazliet sūkstīties.
pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties (1).
pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
pašaubīties Neilgu laiku, mazliet šaubīties.
pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
pakulstīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni).
pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
pašķaidīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties.
pašķaudīties Neilgu laiku, mazliet šķaudīties.
pašļakstīties Neilgu laiku, mazliet šļakstīties.
patašķīties Neilgu laiku, mazliet tašķīties.
pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
patīstīties Neilgu laiku, mazliet tīstīties.
patīties Neilgu laiku, mazliet tīties.
paurdīties Neilgu laiku, mazliet urdīties.
pavaibstīties Neilgu laiku, mazliet vaibstīties.
pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
pavaldīties Neilgu laiku, mazliet valdīties.
pavalstīties Neilgu laiku, mazliet valstīties.
pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties.
pavārtīties Neilgu laiku, mazliet vārtīties.
pavītināt Neilgu laiku, mazliet vītināt.
pazūdīties Neilgu laiku, mazliet zūdīties.
pazvalstīties Neilgu laiku, mazliet zvalstīties.
oligodendroglija Neiroglijas audu pamatmasa, ko veido sīkas balstšūnas (oligodendrogliocīti).
astrocitoma Neiroglijas audzējs, kas sastāv no astrocītiem.
vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
ketosteroīds Neitrālo steroīdu grupas apzīmējums, kurā ir ketogrupa pie 17. oglekļa atoma; tā dod raksturīgu sarkanu krāsu ar m-dinitrobenzolu alkāliskā šķīdumā; virsnieru garozas un dzimumdziedzeru steroīdu metabolīti.
autoimūnā neitropēnija neitropēnija, ko izraisa antivielas pret neitrofilajiem leikocītiem; var notikt gan izolēti, gan saistībā ar citām autoimūnslimībām, kā arī sekundāri ļaundabīga procesa, infekcijas vai medikamentu nepanesības dēļ.
medikamentozā neitropēnija neitropēnija, kuras pamatā visbiežāk ir imunoloģiski mehānismi - neitrofilos leikocītus destruktīvi ietekmējošu antivielu veidošanās vai imūnkompleksu veidošanās, kuri saistās pie neitrofilajiem leikocītiem; seko granulopoēzes nomākums un tiešs kaulu smadzeņu bojājums.
izputēt (retāk aizputēt) vējā neizdoties, nepiepildīties.
aizputēt (biežāk izputēt) vējā neizdoties, nepiepildīties.
noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
rādīties acīs (kādam) neizvairīties no sastapšanās, ierasties pie kāda; būt kāda tuvumā (_biežāk_ nolieguma teikumos)
pagadīties Nejauši būt, notikt, gadīties.
uzgadīties Nejauši gadīties (piemēram, ko pamanīt, kur ierasties).
iekulties Nejauši iekļūt, iemaldīties (kur iekšā).
iemīņāties Nejauši iemīdīties.
iegadīties Nejauši nonākt, parādīties (kur).
šumēties Nejauši paslīdot, pakrītot u. tml., gadīties, notikt (kam nevēlamam); gadīties kļūmei.
pašumētis Nejauši paslīdot, pavirzīties tā, ka notiek kas nevēlams.
sasagadīties Nejauši satikties; nejauši (kam) gadīties.
ietūcīties Nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties.
ietuncīties Nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties.
uzšļakāties Nejauši uzšļakstīties.
uzieties Nejauši, negaidīti ierasties (parasti uz kādu notikumu).
uziet (retāk uznākt) (kam) virsū nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt.
atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
aumešiņ Nejauši, negaidīti.
žvigot Nekā nedarot slaistīties no vienas istabas otrā.
aprežģīties Nekārtīgi aptīties.
sadraicīties nekārtīgi savīties, sakrist, samudžināties.
podzināties nekārtīgi un biezi ietīties vecās drēbēs.
nomuļāt Nekārtīgi un neglīti pagatavot.
sačukstīt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt; sačukāt.
sačukāt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt.
iešņīpāt Nekārtīgi, neglīti ierakstīt.
čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
vāpsnāt Neko nedarīt; skatīties ar ieplēstām acīm.
žārīties Nelādzīgi uzvesties, grozīties, šķobīties.
ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā).
ietrenkt Nelaipni, rupji likt ievirzīties (kur iekšā).
trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
tupesītis Neliela kaudze siena vai vasarāju; ķuģītis.
klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
kapeleti Nelieli itāļu pelmenīši, kas gatavoti no pastas mīklas un pildīti ar maltas gaļas un kartupeļu vai siera masu.
virgi Nelieli, vēja izraisīti viļņi uz ūdens virsmas.
bungdobums Neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā.
bulks Neliels baltmaizes kukulītis, arī smalkmaizīte.
ķirelis Neliels cirvītis, ķirvelis.
ķirvelis Neliels cirvītis.
copla Neliels dzejolītis.
grozgalvītis Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu; tītiņš.
mate Neliels dzeramtrauks, no kura šo tēju sūc ar caurulīti; to gatavo no legārijas (pudeļķirbja).
nīšu galdiņš neliels galdiņš, uz kura sien nītis.
saika neliels garens baltmaizes kukulītis; veģis.
kneblis Neliels kāsis, kāsītis.
knibis Neliels kāsītim, āķim līdzīgs vaidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā; neliels izcilnis (priekšmetā).
polis Neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis.
zivju dzenītis neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivjdzenītis (1).
metamais kauliņš neliels kubveida klucītis ar virsmas plaknēs atzīmētiem vērtības punktiem.
pekausis Neliels lācītis ar lielām ausīm.
cebelis Neliels maizes kukulītis.
pažobele Neliels sainītis padusē.
vīkšķis Neliels sainītis, vīstoklis.
tumbočka Neliels skapītis.
buciņkraķis Neliels soliņš, keblītis.
aizlīcis Neliels upes līcis pie lēzeniem krastiem ar lēnu, bieži vien pat pretēju straumi, kuru veido asi gultnes pagriezieni un izvirzīti zemesragi.
lubiene Neliels, ar lubām klāts šķūnītis pelavu glabāšanai.
mudzināties Nelielu, sīku darbu ilgi un sarežģīti darīt.
Neļauba ezers Neļaubītis, ezers Aiviekstes pagastā.
Neļaubis Neļaubītis, ezers Aiviekstes pagastā.
turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
aprakt Neļaut attīstīties (spējām); arī pazudināt.
apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt.
nospiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
saturēt Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
atturēt Neļaut izpausties, parādīties.
pārvilkt krustu (kaut kam) neļaut piepildīties; iznīcināt, sagraut.
atstumt Neļaut vairs piedalīties (kādā pasākumā), ieņemt (kādu amatu).
illiterāti nemācīti, neizglītoti cilvēki.
palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.); nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
negrozīties Nemainīties (par laika apstākļiem).
palikt Nemainīties, saglabāties (esošajā stāvoklī); netikt mainītam, tikt saglabātam (par esošo stāvokli, apstākļiem u. tml.).
palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā); netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību).
palikt spēkā nemainīties; netikt mainītam, grozītam.
pazaudēt Nemākot orientēties, novirzīties (no ceļa, pēdām u. tml.) un nespēt vairs atrast (tās).
mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties).
ieskribelēt Nemākulīgi, neglīti ierakstīt.
uzķeburēt Nemākulīgi, neglīti uzrakstīt.
iezagties Nemanāmi rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.).
piezagties Nemanāmi, negaidot iestāties, gadīties (par slimībām, nelaimi).
piemanīties Nemanot pievirzīties (kam klāt); piezagties, pielavīties.
cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi.
knosīties Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot); arī būt nemierīgam.
jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties.
dīmelēties Nemierīgi izturēties, grūstīties, kustēties.
buldurēt Nemierīgi izturēties, spārdīties.
brakāties Nemierīgi mīņāties, mīdīties; nemierīgi izturēties.
buldurēt Nemierīgi plosīties, atkārtoti pārvietoties.
pasašļāucīties Nemierīgi sēdēt, sēžot mazliet grozīties.
rimstīties Nemierīgi stāvēt, dīdīties, snaikstīties (par zirgu).
retorsija Nemilitāri pasākumi, ko viena valsts vērš pret otru valsti vai tās pilsoņiem, nepārkāpdama starptautisko tiesību normas, un kas saistīti ar otras valsts nedraudzīgu rīcību (piem., muitas karš).
izskatīt acis no pieres nemitīgi, ilgi kur skatīties, kādu ļoti gaidot, ko meklējot.
rūšrāceņi Nemizoti novārīti kartupeļi.
retikulēmija Nenobrieduši eritrocīti asinīs.
neocitoze Nenobrieduši leikocīti perifērajās asinīs.
leikoeritroblastoze Nenobrieduši leikocīti un eritrocīti perifēriskajās asinīs.
alberēties Nenopietni, trokšņaini uzvesties; ākstīties; aušoties.
slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
turēties pie lietas nenovirzīties no jautājuma temata
klapēt (arī neklapēt) ar ausīm neņemt vērā, neklausīties, ignorēt.
bedru kultūra neolīta laikm. arheol. kult. (3. gt. 2. p. - 2. gt. sāk. p. m. ē.), izplatīta A-Eiropas stepēs, mirušie apbedīti saliekti zemē izraktās bedrēs, virs apbedījuma izveidoti uzkalniņi, saimn. - lopk., kapļa zemk., medības.
rodānūdeņražskābe Neorganiska skābe, tiociānskābe H-S-C=N, nozīmīga analītiskajā ķīmijā.
kristālfosfori Neorganiski kristāliski luminofori - pusvadītāji un dielektriķi, kuros ievadīti luminiscences centri.
eozoons Neorganiski minerālveidojumi, kas atklāti 19. gs. beigās Ziemeļamerikā un kļūdaini uzskatīti par vissenāko dzīvnieku atliekām.
peroksisavienojumi Neorganiski un organiski savienojumi, kuru molekulā ir 2 savstarpēji saistīti skābekļa atomi; peroksosavienojumi.
saistīts grafs neorientēts grafs, starp kura katrām divām virsotnēm ir ceļš. Šādos grafos nav izolētu virsotņu un tie atšķirībā no nesaistītiem grafiem nesadalās atsevišķos komponentos.
nestilties Nepacietīgi dīdīties, būt nepacietīgam.
dīdžoties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
dīžāties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
niķāties Nepaklausīt, spārdīties, kost (parasti par zirgu).
turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
neredzēt gaismas neparādīties atklātībā.
izspīlētas acis neparasti uz priekšu izvirzīti acu āboli.
ex improviso neparedzēti, negaidīti.
nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
bindžot nepārtraukti skatīties kādu seriālu vai filmu.
plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
ne acu neuzmest nepaskatīties (uz kādu, ko).
izdomāts Nepatiess, mītisks, nereāls.
žvēkot Nepatīkami, nesaskanīgi, neglīti dziedāt.
nemodīgi Nepatīkami; arī neglīti.
neziņošana Nepaziņošana kompetentām iestādēm vai to pārstāvjiem par noziegumiem, kas tiek gatavoti vai ir izdarīti.
grūst nagos (arī rīklē, rokā) nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
uzpūst Nepelnīti, pārspīlēti izcelt, cildināt (kādu); pārspīlēt (ko).
iegrūst rīklē Nepelnīti, pret savu gribu iedot (kādam ko vērtīgu).
šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā); apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības.
izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
nostāties malā nepiedalīties, arī neiejaukties (kur).
stāvēt malā nepiedalīties, neiejaukties; nogaidīt.
stāvēt malā (arī nomaļus) nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
bridkai Nepieklājīgi, neglīti.
briknai Nepieklājīgi, neglīti.
liekpasts Nepieprasīti un saņēmējam nevajadzīgi sūtījumi, parasti reklāmas, ko ievieto pastkastēs vai izsūta elektroniski uz daudzām adresēm.
interseksualitāte Nepilnīgi attīstītas abu dzimumu pazīmes vienā indivīdā, hermafrodītisms.
paļumēties Nepilnīgi izmežģīties; pamežģīties.
pamižģēties Nepilnīgi izmežģīties; pamežģīties.
hifomicētes nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas klase ("Hyphomycetes"), sēnes, kurām attīstās tikai bezdzimuma vairošanās sporas (sk. konidijas), ir saprofīti un parazīti, \~930 ģinšu, \~7500 sugu, Latvijā konstatētas \~85 ģintis, \~365 sugas.
trihofīti Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina trihofītiju.
ekscipula Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Excipulaceae"), saprofīti uz zariem, stublājiem, retāk uz lapām, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu.
leptostroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Leptostromataceae"), parazīti un saprofīti uz lakstaugu, koku un krūmu stumbriem, lapām un augļiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, \~20 sugu.
melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu.
sferopsīds Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Sphaeropsidaceae"), saprofīti un parazīti - augu slimību izraisītāji, \~500 ģinšu, 5200 sugu, Latvijā konstatēts 60 ģinšu, 700 sugu.
septorija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints ("Septoria"), augu parazīti, attīstās uz lakstaugu, koku un krūmu lapām un jaunajiem dzinumiem, kur veido baltus vai brūnganus plankumus ar tumšu apmali, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~170 sugu.
alternaria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints, saprofīti uz organiskām atliekām.
monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu.
tuberkulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Tuberculariaceae"), saprofīti, retāk pusparazīti un augu parazīti, Latvijā konstatēts 14 ģinšu, 34 sugas.
celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu.
marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu.
penicīliji Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Penicillium"), gk. saprofīti, kas izplatīti augsnē, uz dažādiem, gk. augu izcelsmes produktiem, visā pasaulē \~250 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
citosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Cytospora"), saprofīti vai parazīti, kas aug uz koku un krūmu zariem, retāk uz lakstaugiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
fillostikta Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phyllosticta"), parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stublājus, >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
fomas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phoma"), gk. saprofīti uz nokaltušām augu daļām, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu.
fomopse Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phomopsis"), parazīti, retāk saprofīti uz lakstaugu lapām un stublājiem, koku un krūmu stumbriem; \~100 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
rabdosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Rhabdospora"), saprofīti uz augu stulbājiem un zariem, retāk uz lapām, \~150 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
filostiktas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stulbājus; >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
veģetatīvā neiroze neprecīzs apzīmējums visiem simptomu kompleksiem (sindromiem), kas saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas funkciju traucējumiem.
putrāt Neprotot, nepietiekami pārzinot (piemēram, darbu, uzdevumu), kļūdīties, jaukt (ko) vietām; putrot.
smirst Nerādīties ļaudīs, būt nesabiedriskam.
kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti.
turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
iešņava Nesālīti kausēti tauki; plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
vieglums Nesarežģīti, arī bezrūpīgi dzīves apstākļi.
kopiņa Nesasiets kūlītis.
bokšterēt Neskaidi, saraustīti runāt; šļupstēt.
atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona); mest ēnu (uz gaiša fona).
ieēnoties Neskaidri iezīmēties, izdalīties uz gaišāka fona (par ko patumšu).
rēguļoties Neskaidri rādīties.
telderēt Neskaidri runāt, stostīties.
bokstīt Neskaidri runāt; stostīties.
paēnoties Neskaidri, ēnai līdzīgi parādīties, parasti uz īsu brīdi.
kā pa miegam neskaidri, neko īsti neapjēdzot; gausi, bez spraiguma; necerēti, negaidīti.
bokšķerēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
boksturēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
boksturot Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
rāmis nesošā sistēma, kuras elementi ir savstarpēji cieši saistīti un pie kuras ir piestiprināti transportlīdzekļa agregāti un mezgli.
sastibīties Nesot (ko smagu), sastaipīties.
pasanesties Nesot ko, pavirzīties.
briņģēties Nesot, vedot ko, virzīties, pārvietoties (bieži ar grūtībām).
nostīvēties Nesot, velkot (ko smagu), nopūlēties, nomocīties.
amerisms Nespēja sadalīties daļās, segmentos vai merozoītos.
gramzdīt Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
gramzdīties Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
meļļi Netīrīgi, neglīti.
kvīriņgājiens Netradicionālas seksuālās orientācijas cilvēku mītiņš un kopējs gājiens.
krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties.
ņemt savu krustu uz pleciem nevairīties grūtību, ciešanu.
šmulkāties Nevajadzīgi pa ūdeni ar rokām vandīties.
ķeņķerēties Nevajadzīgi saistīties ar sliktu cilvēku.
dracāties Nevaldāmi izturēt, trakot plosīties.
trušināties Nevarēt aizmigt, nemierīgi gulēt; svaidītie miegā; trušāties.
trušņāties Nevarēt aizmigt, nemierīgi gulēt; svaidītie miegā; trušāties.
trušāties Nevarēt aizmigt, nemierīgi gulēt; svaidīties miegā.
nenoklausīties Nevarēt beigt klausīties.
nenoskatīties Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
trušīties Nevarot aizmigt, grozīties šurp un turp.
ieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
ieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
ieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
ieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
ieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
izļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
izļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
izļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
izļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
izļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
čalbāt Neveikli (ar lielām, pavirši apautām kājām) mīdīties, bradāt.
činčināt Neveikli (piemēram, ar vāju zirgu), virzīties uz priekšu.
patrausties Neveikli pavirzīties zem kaut kā.
mūties Neveikli rīkoties; muities; ar grūtībām virzīties uz priekšu.
ietuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
loibatu loibatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
loipatu loipatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
lompatu lompatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
izzvelties Neveikli, smagi izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
lāmis Neveikls, liela auguma, neglīti ģērbies cilvēks.
kuļas kā pliks pa nātrēm neveiksmīgi cīnīties ar materiālām grūtībām.
mākties Nevēlami izplatīties (par parādībām dabā).
uzmākties Nevēlami izplatīties, iznīcinot (ko citu), traucējot (kam citam) - par parādībām dabā.
ēšanas traucējumi neveselīgi ēšanas paradumi, kas var attīstīties kā nopietni fiziskās un psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes; izplatītākie veidi ir anoreksija un bulīmija, kas nereti kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām.
pakūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, pavirzīties.
kūleņoties Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties; kūleņot (2).
kūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties.
aizkulcenēt Nevienādiem soļiem aiziet, aizvirzīties (prom).
ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
ņirbt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
piezagties Nevijas, negribēti izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
iezagties Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
iezagties Neviļus, negribēti parādīties (piemēram, sejā, acīs) - par psihiska stāvokļa izpausmi.
zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam.; izsacīties (2).
buksēt nevirzīties uz priekšu; nekustēt no vietas.
atslampāt Nevīžīgi, neglīti (sperot lielus soļus) atnākt.
počāties Nevīžīgi, neglīti runāt un strādāt.
skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt, kricelēt.
kricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt.
krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; kricelēt.
uzķeburot Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
uzkricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
uzkrecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkricelēt.
uzskrīpāt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzskricelēt.
uzskricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt: uzkrecelēt, uzkricelēt.
buģīt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti, slikti rakstīt.
naftionskābe NH~2~C~10~H~6~SO~2~OH, tās nātrija sāli lieto par hemostatisku līdzekli; agrāk lietota pret saindēšanos ar nitrītiem, arī - jodisma ārstēšanai.
brušvītnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Brušvīti" iedzīvotāji.
savīpsnāties Nicinoši sasmaidīties, sasmīnēties.
savīpsnoties Nicinoši sasmaidīties, sasmīnēties.
svilspalvīte Niedru stērstes nosaukums; svilsprāklītis.
svilsprākle Niedru stērstes nosaukums; svilsprāklītis.
ņergāties Niekoties, arī muļķīgi jokoties, ākstīties.
suskāties niekoties, kasīties, darīt kaut ko nenozīmīgu.
čakarēt bobi niekoties; slaistīties; kavēties.
nefrīdijs Nieru kanāliņš, pa kuru tiek izvadīti ūdenī izšķīdušie vielmaiņas gala produkti.
nostīt Niezot kasīties.
nostīties Niezot kasīties.
bole Nikna govs, kurai uz ragiem uzsiets dēlītis, lai nesabadītu citas govis.
atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
turnēt Nīkt, cīnīties ar miegu.
nīkties Nīkties virsū - uzbāzties, uzplīties.
pliksnēt Nīkuļot, vāji attīstīties.
ciklopa acs nirēja gumijas sejas maska ar nedalītu stiklu, nosedz arī degunu, parasti lieto kopā ar elpošanas caurulīti.
Niriņa ezers Nirītis, ezers Vērēmu pagastā.
panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens); nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
ienirt Nirstot pilnīgi ievirzīties zem ūdens.
nonirt Nirstot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, pie kā u. tml.).
nītes Nītis.
šneiderits Nitrēta spridzināma viela (amonīti^2^), ko Francijā lietoja granātu pildīšanai.
giļaki Nivhi - tauta Krievijā, ap Amuras lejgalu un Z-Sahalīnā, tiek pieskaitīti paleoaziātiem jeb Āzijas pirmiedzīvotājiem.
notabļi No 14. līdz 18. gs. Francijā - karaļa izraudzīti augstākās garīdzniecības, muižniecības un turīgo pilsētnieku pārstāvji.
paļķis No abrā pielipušajām pēdējām mīklas atliekām cepts kukulītis.
sakasītis No abras izkasītas mīklas kukulītis ieraugam.
čobas no auklām pīti apavi.
petērnis no auklām pīti ziemas apavi.
kajeputeļļa No Austrumindijas koka "Melaleuca leucadendron" lapām iegūta eļļa, ko senāk lietoja pret dispepsiju, kardialģiju, kolikām, pret zarnu parazītiem.
melnais varš no bagātinātiem sulfīdu minerāliem iegūts netīrais varš, ko vēl elektrolītiski rafinē.
nekrozīns No iekaisušiem audiem izolēta viela, kurai ir proteolītiskas īpašības.
tarteletes No irdenas mīklas izcepti plācenīši, apkaisīti ar cukuru un aplikti ievārītiem augļiem.
žagari No koka vai krūma atdalīti tievi, parasti sausi, zari.
patraķi No kuļmašīnas izvadītie labības salmi.
leikīns No leikocītiem iegūta termostabila viela, kas darbojas lītiski pret dažiem mikrobiem, piem., vēdertīfa un liesas sērgas nūjiņām un mikrokokiem.
saksofons No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti.
sakasis No mīklas atliekām, kas sakasītas abrā, cepts maizes kukulītis.
kamas No neraudzētas kviešu miltu mīklas vārīti pīrādziņi, parasti ar gaļas pildījumu.
trihobezoārs No norītiem matiem izveidojies konkrements kuņģī vai zarnas.
dižais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem; baltais sviests
baltais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem.
baķenis No sajauktiem, samaisītiem miltiem cepta maize.
sprostragata No sasaistītiem baļķiem veidots norobežojums, kas neļāva aiziet pa straumi atsevišķiem baļķiem, pirms tie sastiprināti plenē.
grūdeņi No sēnalām attīrīti ieapaļi miežu graudi.
silikātieži No silikātiem (silīcijskābju sāļiem) sastāvoši ieži, kas veido 80% Zemes garozas masas; izplatīti arī uz citiem Saules sistēmas ķermeņiem.
antemijs No stāvus nostādītiem ziediem, lapām vai stilizētiem palmu zariņiem darināts izgreznojums antīkā arhitektūrā.
žagariņi No stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu.
biopiokultūra No strutām iegūta kultūra, kurās ir dzīvi leikocīti.
eņģeļu mati no sudrabotas vai zeltītas krāsas materiāla (piemēram, papīra) veidoti pavedieni, ar ko rotā Ziemassvētku eglīti.
no (pašas) mazas gaismiņas no tā brīža, kad sāk parādīties rīta gaisma.
kolotbnijs No terpentīna attīrīti priežu sveķi; lieto par plāksteru un ziežu sastāvdaļu.
no (paša) degungala (arī deguna gala, deguna, (pašas) deguna priekšas) no tuvienes; ļoti veikli, negaidīti.
no (paša) deguna (arī degungala, deguna gala, (pašas) deguna priekšas) no tuvienes; ļoti veikli, negaidīti.
no (paša) deguna gala (arī degungala, deguna, (pašas) deguna priekšas) no tuvienes; ļoti veikli, negaidīti.
cukurkliņģeri No ūdens un miltiem (arī no salda krējuma, olām, miltiem, garšvielām) gatavoti un ar cukuru pārkaisīti kliņģeri.
sklidonis no vārītiem rāceņiem izspiests un izvārīts kukulītis.
zirņpika No vārītiem, samīcītiem zirņiem un piedevām izveidota neliela apaļa pika.
pāri No vienas malas uz otru, no vienas puses uz otru (virzīties, ko virzīt).
pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
apdēdēt No virspuses dēdēt, drupt, dalīties, irt.
mastals No zariem un žagariem pīti vārtiņi vai durtiņas sētā.
zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti izstrādājumi.
terrigeni No zemes dzimušas būtnes (mītisks sajēgums).
astroglija No zvaigžņveida šūnām (astrocītiem) veidoti neiroglijas audi centrālajā nervu sistēmā.
nobokstīties Nobakstīties, nostumdīties, netikt ne no vietas, neveikties, nesekmēties, būt neveiklam.
sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu).
dasabīties Nobīties vēl vairāk.
nogandīties Nobīties, sabīties.
samīzties Nobīties, zaudēt drosmi.
pārmīzt jēgu nobīties.
piečurāt bikses (kurpi) nobīties.
apsabīties Nobīties.
iemesties Nobīties.
nobijāties Nobīties.
nobīstīties Nobīties.
nogansties Nobīties.
noraustīties Nobīties.
norauties Nobīties.
nosabīties Nobīties.
nosatrūkties Nobīties.
nosēņot Nobīties.
notruhņīties Nobīties.
notrukņīties Nobīties.
notrūkties Nobīties.
notrusīties Nobīties.
pabīties Nobīties.
noplandīties Noblandīties, no citiem nošķirties.
nosablandīties Noblandīties.
nosavalkāties Noblandīties.
nošmugulēt Noblēdīties.
nobrīnēties Nobrīnīties (1).
nobrīnoties Nobrīnīties (1).
nobrīnēties Nobrīnīties (2).
nobrīnoties Nobrīnīties (2).
nosabrīnāties Nobrīnīties.
nosadzīvīties Nobrīnīties.
noslempēties Nobristies, notašķīties.
nokauties Nocīnīties (par dzīvniekiem).
nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nošķelties Nodalīties savrup (piemēram, no kādas grupas).
nosašķirties Nodalīties savrup.
nošķirties Nodalīties savrup.
nogrupēties Nodalīties savrupās grupās.
norietēt Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. dēļ (parasti par asti).
noriesties Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. rezultātā (par asti).
atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
atsašķirties Nodalīties, nošķirties savrup no citiem.
piekopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu), piedalīties (kādā pasākumā).
smērēties Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā.
panckarāties Nodarboties ar lupatām, ietīties lupatās.
skautot nodarboties ar skautu vingrinājumiem, piedalīties skautu vienībā.
nodaudzīties Nodauzīties (2).
nosadīdīties Nodīdīties.
ķoķis Nodīrāta varde, ko liek uz krītiņa (vēžu ķeršanai).
tematiskā pārbaude nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā.
apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību; apsolīties sev.
nodracīties Nodzīties, notrakoties.
nodrakāties Nodzīties, notrakoties.
notiesāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti.
notieškāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti.
nolocīt Noēst ar lielu apetīti.
atsagaidīties Nogaidīties.
nosagaidīties Nogaidīties.
nobrūnēt Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam.
notīkot Noglūnēt, noskatīties.
nosakļaustīties Nogorīties.
nograbstīties Nogramstīties.
izlumstīties Nogriezties, izvairīties.
nograsīties Nogrozīties, novirzīties (gar ko, kam garām u. tml.).
nosašļaucīties Nogrozīties, piemēram, guļot sēžot.
noguldītājs Noguldījuma īpašnieks - jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kurai ir noguldījums kredītiestādē.
mērķnoguldījums Noguldījums bankā vai citā kredītiestādē konkrētam mērķim.
cehšteins Noguluma ieži, kas sastāv, piemēram, no konglomerātiem, kaļķakmeņiem, dolomītiem, vārāmās sāls.
šelfa nogulumi nogulumi, kas uzkrājušies šelfa joslās, gk. oļi, grants, smilts, aleirīti, māli.
slokšņu māls nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos.
pakuļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kuļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
kūļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
kuļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
ļogaiņi Nokarenais sunītis ("Bidens cernuus").
Bidens cernua nokarenais sunītis.
nokākarāties Nokārstīties ar lupatām.
nosakivāties Noklanīties.
ieklaušināties Noklausīties.
klaušināt Noklausīties.
noklausīt Noklausīties.
noklaust Noklausīties.
nosaklausīties Noklausīties.
uzklaušināt Noklausīties.
noklupties Noklīst, nomaldīties, kļūdīties.
paklīst Noklīst, nomaldīties.
apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu.
ablomīties Nokļūt neveiklā situācijā, kļūdīties, krist kaunā.
ieķibelēties Nokļūt vai iesaistīties nepatikšanās.
nokrausēties Nokrausīties.
nokrustīties Nokristīties.
svētīties Nokrustīties, mest krustu.
nomīstīties Nokulties, nomaisīties.
nosaķezīties Noķēzīties.
Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
izlaideniski Nolaidīgi, nevīžīgi, izkaisīti.
nolekšēt Nolēkšķēt; notraipīties.
nolešķēt Nolēkšķēt; notraipīties.
nenoklausīties Nolieguma darb. v. --> noklausīties.
nenoskatīties Nolieguma darb. v. --> noskatīties (1).
neraugoties Nolieguma divdabis --> raudzīties.
neskatoties Nolieguma divdabis --> skatīties.
bučoties Noliekties, klanīties (kāda priekšā).
kukties Noliekties, locīties.
nokukt Noliekties, locīties.
noplātīties Nolielīties.
nosateikties Nolielīties.
nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot); arī izjukt (1).
Ptinus raptor noliktavu zaglītis.
cekulainais zaglītis noliktavu zaglītis.
nosavilkties Nolobīties (par ādas virskārtu).
nolaupīties Nolobīties, atdalīties.
noiet Nolobīties, nolupt, atdalīties.
lupučāties Nolobīties.
nočumalāties Nolobīties.
nočumalēties Nolobīties.
nokārtāties Nolobīties.
nosalaupīties Nolobīties.
noiet Nomācīties (visu laikposmu), ierodoties (kur), parasti regulāri.
pārņemt Nomācot citas izjūtas, sajūtas u. tml., izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
ķenieši Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas; kenīti.
nomīties Nomainīties.
nosamainīties Nomainīties.
putlēties nomaldīties, apmaldīties.
nogandīties Nomaldīties, apmaldīties.
sablodīties Nomaldīties, apmaldīties.
noklizmēties Nomaldīties, neizdoties.
misterēties Nomaldīties, uzdurties šķērslim.
noaloties Nomaldīties.
noblandīties Nomaldīties.
noblodīt Nomaldīties.
nokleroties Nomaldīties.
nokļūdīties Nomaldīties.
nomuldēt Nomaldīties.
nomulsināties Nomaldīties.
nomulšināties Nomaldīties.
noputlēties Nomaldīties.
nosamaldīties Nomaldīties.
pamuldēt Nomaldīties.
pavadāt Nomaldīties.
samaldīties Nomaldīties.
nošķīstīties Nomazgāties, notīrīties.
izkauties Nomocīties (ar smagu darbu).
izliet sviedrus nomocīties (parasti darbā).
nomužināties Nomocīties (rotaļīgā nozīmā).
izknīdzgāties Nomocīties ar nenozīmīgu, bet nepieciešamu, laikietilpīgu darbu.
noslemēt Nomocīties ar smagu un netīru darbu.
saplaukāt nomocīties attīrot plaukas no linu šķiedrām.
izklimsties Nomocīties skraidot apkārt, klaiņojot.
izmurīties Nomocīties, ar grūtībām izkļūt.
izkratīt dvēseli pa muti nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
izkļēroties Nomocīties, izklaiņoties.
izmušīties Nomocīties, izmocīties.
nosakamāties Nomocīties, ļoti nopūlēties.
noīgt Nomocīties, nogurt, pavadīt laiku bez miega.
nobeigties Nomocīties, nogurt.
nomočkāties Nomocīties, nopūlēties (darbojoties ar ko slapju, dubļainu).
izeņģēties Nomocīties, nopūlēties.
iznāvīties Nomocīties, nopūlēties.
nožurdzīties Nomocīties, nopūlēties.
nožurgāties Nomocīties, nopūlēties.
murāties Nomocīties, strādāt karstā laikā.
mūčāties Nomocīties, strādāt.
kancināties Nomocīties, taupīgi apieties.
nosamočities Nomocīties; nopūlēties.
aizbeigties Nomocīties.
izmuities Nomocīties.
mūčīties Nomocīties.
nokamoties Nomocīties.
nokarpīties Nomocīties.
nokārpīties Nomocīties.
noķipāties Nomocīties.
nolietāties Nomocīties.
nomudzīties Nomocīties.
nomurināties Nomocīties.
nomurīties Nomocīties.
nomurkšīties Nomocīties.
piemocīties Nomocīties.
uzrauties Nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti.
uzrasties Nonākt saskarē (ar kādu), parasti negaidīti, arī nevēlami.
iekļūt Nonākt, parasti nejauši, arī gadīties (kādā vietā, apstākļos).
putināt noņemt putas no gaļas zupas, kad tā sāk vārīties.
mūdīties Noņemties; mocīties; pūlēties.
noošņāties Noostīties.
nolātīties Noplaiksnīties.
noplaikšīties Noplaiksnīties.
noplātīties Noplaiksnīties.
nošauties Noplaiksnīties.
nolauzties Nopūlēties, nomocīties (daudz, smagi strādājot).
nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu.
korpēties Nopūlēties, nomocīties.
nomuit Nopūlēties, nomocīties.
nomuities Nopūlēties, nomocīties.
nopurgāties Nopūlēties, nomocīties.
urpēties Nopūlēties, nomocīties.
noploņčkāties Nopūlēties, strādājot darbu, kas saistīts ar ūdeni; arī notraipīties, izmirkt, strādājot šādu darbu.
pupill- Norāda uz acs zīlīti.
pupillo- Norāda uz acs zīlīti.
miring- Norāda uz bungplēvīti.
miringo- Norāda uz bungplēvīti.
tars- Norāda uz pēdas pamatu; uz plakstiņu saistaudu plātnīti.
tarso- Norāda uz pēdas pamatu; uz plakstiņu saistaudu plātnīti.
eritr- Norāda uz sarkanu krāsu, eritrocītiem.
eritro- Norāda uz sarkanu krāsu, eritrocītiem.
vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
kor- Norāda uz zīlīti.
kore- Norāda uz zīlīti.
koreo- Norāda uz zīlīti.
koro- Norāda uz zīlīti.
starp Norāda uz, parasti diviem, objektiem, kuri ir saistīti telpā.
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru.
cik Norāda, ka darbība vai process ir ierobežoti, apstākļu nosacīti.
sa- Norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti.
noklausīties Norāda, ka ir daudz interesanta ko klausīties.
zīķēt Norādīt, cieši skatīties.
nosaraustīties Noraustīties.
pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību.
pavadīt Norisināties, izraisīties (kādam reaģējot uz ko tādu, kas virzās).
bērnu tiesības normu kopums, kas nodrošina bērniem iespēju sociāli attīstīties, īstenojot dotības un intereses.
kopnorāde Nortādes paveids, ko bibliotēkās lieto, lai ar vienu kartīti aizstātu vairākas vienveida norādes un samazinātu to skaitu.
polējamais tērauds norūdīti un pulēti tērauda darba rīki, ko lieto metāla priekšmetu pulēšanai.
noārdēties Norūdīties.
noradināties Norūdīties.
satvirtināties Norūdīties.
simetrijas elementi nosacīti ģeometriski palīgtēli (plaknes, asis, centrs), ar kuru palīdzību raksturo kristālu.
endogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas no slimībām, kuras galvenokārt rodas organisma iekšējo procesu gaitā.
eksogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas, kuras saistītas ar apkārtējās vides un ārēju apstākļu iedarbību (nelaimes gadījumi, saindēšanās, infekcijas un parazītiskās slimības).
birkot nosacīti klasificēt.
absolūtā atskaites sistēma nosacīti nekustīga inerciālā atskaites sistēma, pret kuru aplūko materiālo objektu absolūto kustību.
smagie minerāli nosacīti nodalīta minerālu grupa, kuru blīvums lielāks nekā visvairāk izplatītajiem iežveidotājiem minerāliem - kvarcam un laukšpatiem (~2700 kg uz kubikmetru).
probācija Nosacīti notiesāto un no cietumiem pēc soda izciešanas iznākušo cilvēku uzraudzība un sociālā rehabilitācija.
kontūrstrāva nosacīti pieņemta elektriskā strāva, kas noslēdzas elektriskās ķēdes kontūrā; lieto elektrisko ķēžu aprēķinos.
dzelzceļa diennakts nosacīti pieņemts 24 stundu ilgs laika posms, kas Latvijā sākas plkst. 8.00.
pilsoņu tiesības nosaka pilsoņa ekskluzīvās tiesības piedalīties savas valsts politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, pilsoņa juridiskais statuss savdabīgi papildina viņa kā indivīda, personas cilvēktiesību loku un ietver ne tikai viņa subjektīvās tiesības un brīvības, bet arī vispārīgās saistības un tiesiskos pienākumus.
pentrinīts Nosaukums dinamītiem, kas satur vismaz 10% pentrīta.
nosasirdīties Nosirdīties.
nosirsties Nosirdīties.
nosirstīties Nosirdīties.
nodrebēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
notrīcēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
notrīsēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
nolencēt Noskatīt, noskatīties.
notīkāties Noskatīties (1).
noķīķēt Noskatīties, mērķēt.
nosavērties Noskatīties, nolūkoties.
noolīties Noskatīties.
noraudzīties Noskatīties.
nosaskatīties Noskatīties.
notīkāt Noskatīties.
nosabizinēties Noskraidīties, noskrieties (parasti par bērniem).
noaulēties Noskraidīties.
nokatelēties Noskraidīties.
nosarūkalēties Noskraidīties.
nosaskraidīties Noskraidīties.
noskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu, saskūpstīties.
noblišķāties Noslacīties.
nosadairīties Noslaistīties; kārtīgi nestrādāt.
nolocīties Noslaistīties.
nosaslaistīties Noslaistīties.
noslamstīties Noslaistīties.
nosukstēties Noslaistīties.
nosipināt Noslāpt un nomocīties.
nosaslaucīties Noslaucīties.
nokavāties Noslēpties, slapstīties (meklēt glābiņu).
slēpstīties Noslēpties, slapstīties.
nomukt Noslīdēt nost (par ko uzmauktu); atdalīties.
notelderēt Noslīdēt, kratoties aizvirzīties.
onkotropisms Nosliece saistīties ar audzēja šūnām.
opsonofilija Nosliece saistīties ar opsonīnu.
nošmaulēties Noslienāties, notraipīties.
nosluņķēties Noslinkot, noslaistīties; nosloņķēties.
nosloņķēties Noslinkot, noslaistīties.
čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos.
aizdvesties Nosmakt, noslāpt; cīnīties ar elpas trūkumu.
aizdvēsties Nosmakt, noslāpt; cīnīties ar elpas trūkumu.
šļerpēt Nosmērēties, aptraipīties.
šļerpēties Nosmērēties, aptraipīties.
apkūsāt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā.
apkūsēt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā.
nošmurgāties Nosmērēties; notraipīties.
ķemburoties Nosmulēties, aptašķīties.
noslemēt Nosmulēties, aptašķīties.
derglīties Nosmulēties, aptraipīties.
apcūkāties Nosmulēties, notašķīties.
apcūkoties Nosmulēties, notašķīties.
noķolēties Nosmulēties, notraipīties.
nosasolīties Nosolīties.
noīļāties Nospārdīties.
pingāt pļavu nospraužot robežas ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt ganīties pļavā.
aizzeņķēties Nosprostoties, piepildīties ar dūņām.
aizpeķēt Nosprostoties, piepildīties ar netīrumiem, atkritumiem; aizķepēt.
nožļaudzīties Nostaipīties (parasti par cilvēku).
nošļaucīties Nostaipīties, nožāvāties.
nosarozīties Nostaipīties.
nošļaicīties Nostaipīties.
nošļaupstīties Nostaipīties.
pārsastaipīties Nostaipīties.
nosastāstīties Nostāstīties.
nokapāt Nostrādāt; nocīnīties (parasti sportā).
noplosīties Nostrādāties, nopūlēties, nomocīties.
notušīties Nostrādāties, nostaipīties.
nopisties Nostrādāties; nomocīties.
nošaudīties Nostumdīties, noskraidīties šurpu turpu.
nosūrstīties Nosūkstīties, nosūroties.
nosaškaudāties Nošķaudīties.
noškaudāt Nošķaudīties.
nošķaudēt Nošķaudīties.
nošķaudēties Nošķaudīties.
nošķaudīt Nošķaudīties.
nošķavāties Nošķaudīties.
nošķeudīties Nošķaudīties.
nošķevāties Nošķaudīties.
atšķilties Nošķelties, atdalīties.
atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost.
noriest Nošķirties, atraisīties, atkrist.
atdalīties Nošķirties, izdalīties (par dažādu maisījumu un ķīmisku savienojumu sastāvdaļām).
nošķobēties Nošķobīties.
novalbīties Nošķobīties.
nosašļakstities Nošļakstīties.
līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (_legato_).
struvēt Notaisīties netīram, šķidrumam pāri tekot, krāsai nobrūkot.
uzraksts notariāls apliecinājums, ko izdara uz notariālā kārtībā taisītiem aktiem un citiem notariāli apliecināmiem dokumentiem, tā saturs ir atkarīgs no notariālā akta vai apliecinājuma rakstura un veida.
pēckāties notašķīties brienot pa smiltīm un ūdeni.
appuņķoties Notašķīties, notraipīties ar puņķiem.
nodrēbties Notašķīties.
notašķāties Notašķīties.
lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
signālrādītāji Noteiktas formas un krāsas gaismas, apgaismojamās vai neapgaismojamās tāfeles vai lukturi ar nosacītiem apzīmējumiem vai uzrakstiem, kas dod lokomotīvju brigādei papildu informāciju par kustības maršrutu, attiecīgu iekārtu atrašanas vietu un stāvokli.
atļauja noteikumi, kas saistīti ar kāda datoru tīkla vai vairāklietotāju sistēmas konta izmantošanu un kas nosaka, kādi datoru tīkla vai sistēmas resursi ir pieejami konta lietotājiem.
lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju.
atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti).
saiet grīstē notikt pretēji vēlamajam, sarežģīties.
lēkties Notikt, atgadīties (kam).
uzlēkties Notikt, atgadīties.
sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt); gadīties.
klāties Notikt, gadīties kādam notikumam (kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ).
nākties notikt, gadīties.
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
noposties Notīrīties, uzposties.
notrausties Notīrīties.
taubens Notirpis, nokaltis, novītis, gļēvs.
nositināties Notīties (1).
nositināties Notīties (2).
norušķēt Notraipīt, notraipīties.
noporķēties Notraipīties (ar kādu vielu), kļūt netīram; noziesties.
nopočkāties Notraipīties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram.
nosalieties Notraipīties (ko uzlejot, uzšļakstot).
noķērnāties Notraipīties (parasti ar ko šķidru, pašķidru).
nosapeckelēties Notraipīties (parasti par bērnu).
nopurdelēties Notraipīties ar izdalījumiem no deguna; nopurduļoties.
nopurduļoties Notraipīties ar izdalījumiem no deguna.
nošļeberēties Notraipīties ar kaut ko šķidru.
nogānīties Notraipīties ar netīrumiem.
nopuņķēties Notraipīties ar puņķiem.
nopuņķoties Notraipīties ar puņķiem.
nosašņergļāties Notraipīties ar puņķiem.
sasviķot notraipīties ar sveķiem.
smekšķēt Notraipīties netīrs; smekstēt.
smekstēt Notraipīties netīrs.
nosvīnīties Notraipīties, apbružāties.
šmurgulēties Notraipīties, apsiekaloties.
šmurguļoties Notraipīties, apsiekaloties.
nopeķēt Notraipīties, kļūt netīram (ar ko mitru, lipīgu); noķepēt.
noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem.
nošekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
nopļekstināties Notraipīties, kļūt netīram (kam uzšļakstoties).
noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
nozieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
nozvieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
nolešķēties Notraipīties, kļūt netīram (pārklājoties ar lēkšķēm).
noplonckāties Notraipīties, kļūt netīram (velkoties pa zemi, kam uzšļakstoties u. tml.).
nošņurgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma; nošņorgāties.
nošņorgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma.
nopļockāties Notraipīties, kļūt netīram; nopļeckāties.
nošmullēties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties; nosmuļļāties.
nosmuļļāties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties.
nočammāties Notraipīties, kļūt netīram.
nočollāties Notraipīties, kļūt netīram.
nocūkāties Notraipīties, kļūt netīram.
nojoksīties Notraipīties, kļūt netīram.
noķellāties Notraipīties, kļūt netīram.
noķeskāties Notraipīties, kļūt netīram.
noķollāties Notraipīties, kļūt netīram.
noļammāties Notraipīties, kļūt netīram.
noļemmāties Notraipīties, kļūt netīram.
noleskāties Notraipīties, kļūt netīram.
nomālēties Notraipīties, kļūt netīram.
nomoļļāties Notraipīties, kļūt netīram.
nopļeckāties Notraipīties, kļūt netīram.
nošmucēties Notraipīties, kļūt netīram.
nosmurgāties Notraipīties, kļūt netīram.
nosmurgulēties Notraipīties, kļūt netīram.
nozešķēties Notraipīties, kļūt netīram.
šļurgāties Notraipīties, nekārtīgi ēst.
ķellāties Notraipīties, nosmērēties ar māliem vai dubļiem.
murīties Notraipīties, nosmērēties.
nomuities Notraipīties, nosmērēties.
nosmulēties Notraipīties, nosmērēties.
nošļamāties Notraipīties, notašķīties.
nošļamparēties Notraipīties, notašķīties.
nošļampāties Notraipīties, notašķīties.
nokleķerēties Notraipīties, noziesties (ar ko lipīgu).
noķockāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāties.
noķeckāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu).
sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur.
nospeķoties Notraipīties, parasti ar ko taukainu.
noderglīties Notraipīties.
noķēpāties Notraipīties.
nomaurāties Notraipīties.
nomūrēties Notraipīties.
nosasmērēties Notraipīties.
nosasmulēties Notraipīties.
nosataisīties Notraipīties.
nosaziesties Notraipīties.
nošmulēties Notraipīties.
notaisīties Notraipīties.
sacūkāties Notraipīties.
sacūkoties Notraipīties.
slemēt Notraipīties.
šmekšēt Notraipīties.
šmekstēt Notraipīties.
nodukurēties Notramdīties; nemierīgi stāvēt (par zirgu).
novaikstīties Notramdīties.
tūkot Notūkot - kļūdīties.
nodairīties Notūļāties, netikt ne no vietas (skatīties atpakaļ).
aptupēt Notupjoties izkārnīties.
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
noņaibīties Novaibstīties.
novaikstīties Novaibstīties.
iekrist Novājējot ievirzīties uz iekšu (piemēram, par seju, tās daļām).
nošļaukāties Novalstīties, nostaipīties.
nosavalstīties Novalstīties, parasti aiz slinkuma, laiskuma.
novirināties Novārīties.
appērties Novārtīties, aplipt.
nojaukties Novārtīties.
nolūkot Novērot, noskatīties.
novirzties Novērsties, novirzīties.
pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu; vērtējot (ko) pārāk augstu, kļūdīties; uzskatot (ko) par pārāk nozīmīgu, pašu galveno, kļūdīties.
staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, formām, augsts profesionālisms.
kreisie arodnieki novirziens strādnieku kustībā Latvijā 20. gs. 20. gados - 30. gadu sākumā, bija saistīti ar komunistisko ideoloģiju un īpaši uzsvēra politiskās cīņas nozīmi; lielāko daļu arodbiedrību, kas pārstāvēja šo kustību, Latvijas valdība 1931. g. slēdza.
nogriezties Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu).
noklīst Novirzīties (no galvenā, būtiskā darbībā, runā).
aizklīst Novirzīties (no sarunas, domu gaitas u. tml.).
nostaigalēt Novirzīties (par lietus mākoņiem).
noiet no grauda Novirzīties no ceļa (par lodi, šāviņu).
nomaldīties Novirzīties no galvenā, būtiskā (domās, runā u. tml.).
nosasvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
nosvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
dreifēt Novirzīties no kursa (vēja vai straumes ietekmē).
tuldurēt Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas.
tuldurēties Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas.
iet zemāk par savu pareizo kursu novirzīties no pareizā kursa vēja virzienā.
juziķ Novirzīties no sarunu temata.
perturbēt Novirzīties no trajektorijas pievilkšanas spēka iedarbībā (par debess ķermeni).
fluktuēt Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu).
nobirt Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu).
noiet no sliedēm Novirzīties sānis (sarunā, darbā).
nosagriezties Novirzīties uz citu pusi (par ceļu taku).
novērsties Novirzīties, atsacīties (no uzskata, viedokļa, mērķa u. tml.).
nomauties Novirzīties, novērsties.
novīkstīties Novīstīties.
vītuksnis Novītis koks.
nogriezties Nozaroties (no kā), nozarojoties (no kā), virzīties (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu.
latentā noziedzība noziedzības daļa, kas sastāv no izdarītiem, bet tiesībaizsardzības iestādēs nereģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, t. s. slēptā noziedzība.
noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
Kvots Nueru (Sudānas dienvidi, Etiopija) mitoloģijā - pirmsencis, demiurgs, kultūrvaronis, kas radījis sauli un cilvēkus, kā arī visu citu, spēj cilvēkam parādīties sapnī, pareģojot grūtniecību vai nāvi.
klumburs Nūjiņa, spieķītis.
prioni Nukleīnskābes nesaturošas infekciozas olbaltumvielas daļiņas, kas izraisa deģeneratīvas cilvēka un dzīvnieku nervu sistēmas slimības; mazāki par vīrusiem, un nav pilnībā izpētīti.
pārņirbēt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārņirbt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
ņorcīties Ņurcīties; arī burzīties.
saite objekta kustības ierobežojums; analītiski to izsaka saišu vienādojums.
pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves).
oligosaharīdi Ogļhidrāti, kuru molekulā ir 2-10 monosaharīdu atlikumi, kas saistīti ar glikozīdisko saiti.
gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā.
forpolimēri Oligomēri, kuru molekulās ir funkcionālas grupas, kas spēj piedalīties virkņu augšanas reakcijās un veidot lielmolekulārus savienojumus.
Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
jonika Olinājums - ornamentāls motīvs (joniskā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās), kas sastāv no izliektiem, olai līdzīgiem veidojumiem un ko ietver valnītis.
forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis.
anovarisms Olnīcu trūkums; traucējumi, kas ar to saistīti.
oolīts Oolītu formācija, vecāks apzīmējums juras formācijai Anglijā, sevišķi formācijas vidējai un augšējai daļai, kur dominē oolītiski kaļķakmeņi.
dalītā operētājsistēma operētājsistēma, kas izvietota visos datoru tīkla mezglos un kas nodrošina un saskaņo tīkla komponentu piekļuvi dalītiem resursiem.
dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību.
elektronspektri Optiskie absorbcijas un emisijas spektri, kas saistīti ar elektronu stāvokļa maiņām atomos, jonos, molekulās, kristālos.
bronhoskops Optisks instruments trahejas un bronhu izmeklēšanai, cauruļveidīgs, ar spuldzīti galā.
Erigeron aurantiacus oranžais jānītis.
metiloranžs organiska azokrāsviela, kuras šķīdumu ūdenī plaši lieto analītiskajā ķīmijā par indikatoru.
karbocikliskie savienojumi organiski savienojumi, kuru molekulu uzbūves pamatā ir ciklā saistīti oglekļa atomi.
jonu apmaiņas sveķi organiskie polimēri, kas vienlaikus ir jonīti.
ēteris Organisks savienojums, kurā divi ogļūdeņražu radikāļi saistīti ar skābekļa atomu.
oksipātija Organisma konstitucionāla nespēja izvadīt neoksidētas skābes, un tās saistās ar audos esošām bāziskām vielām; izpaužas kā artrītisms, litēmija.
papildsaimnieks Organisms, kurā noris kāpuru attīstība parzītiskajiem tārpiem ar vairāku saimnieku maiņu.
elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim.
virtuāluzņēmums Organizācija, kas izmanto datorus un telekomunikāciju tehnoloģijas, lai paplašinātu savu funkcionalitāti, strādājot ar darbiniekiem vai līgumslēdzējiem, kas izkaisīti pa visu valsti vai pat pa visu pasauli.
salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
apvienoties organizatoriski saistīties
kreditoru sapulce organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes sanācijas procesā.
bulbofila Orhideju dzimtas ģints ("Bulbofillum"), kas sastopama tikai Austrālijā, aug uz koku mizas un ir 2-3 mm resns bumbulītis ar 1 zvīņveida lapu.
ligzdene Orhideju dzimtas ģints ("Neottia"), daudzgadīgs saprofītisks bezhlorofila lakstaugs ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem, Eirāzijas mērenajā joslā 9 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
ambiofonija Oriģinālpriekšnesuma optimālu klausīšanās apstākļu veidošanas sistēma koncertzālēs u. c. telpās, mikrofonu signālus pastiprinot, formējot (mainot frekvenču līknes u. c. parametrus) un pievadot noteiktās vietās uzstādītiem skaļruņiem.
olinājums Ornamentāls motīvs, sastāv no izliektyiem veidojumiem, kam ir olai līdzīga forma un ko ietver valnītis; daudz lietots joniskā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās.
oski Osku valodas dialektos runājošas senitāļu ciltis (samnīti, sabīņi, lukāni, peligni, marucīni u. c.), kas 2. gt. beigās p. m. ē. - m. ē. sāk. dzīvoja Itālijas centrālajā un D daļā.
Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
šņukāties Ostīties; ošņāties.
ošņāties Ostīties.
Kurzemes apledojums otrais viduspleistocēna apledojums Latvijā, kura morēnas nogulumi sākotnēji nodalīti un nereti sastopami atsegumos Rietumkurzemē.
II Mendeļa likums, hibrīdu skaldīšanās likums otrajā paaudzē pēc F~1~ hibrīdu pašapaugļošanās parādās parādās īpatņi tiklab ar dominanto, kā arī recesīvo pazīmi skaitliskā attiecībā vidēji 3:1; īpatņi ar recesīvo pazīmi, tāpat arī 1/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpmākajās paaudzēs pēc pašapaugļošanās paliek konstanti, turpretī 2/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpina skaldīties tāpat kā otrajā paaudzē.
Leccinum quercinum ozolu lācītis.
Leccinum scabrum ozolu lācītis.
močāties Pa dubļiem mīcīties (kustēties).
ar līkumu Pa garāko ceļu (virzīties, pārvietoties).
švībināt Pa jokam grasīties pērt.
šņakstīties Pa jokam ķerstīties, grābstīties.
ņukāties Pa miegam grozīties (kustēties, spārdīties).
pa taisno pa visīsāko ceļu (virzīt, virzīties).
pasaākstīties Paākstīties.
pasabadīties Pabadīties.
pabokstīties Pabaidīties.
apbīdīties Pabīdīties zem kā.
pašībēties Pabīdīties.
pasablandīties Pablandīties.
paveplāt Pabļaustīties, paklaigāt.
pasabļaustīties Pabļaustīties.
pabrīnēties Pabrīnīties.
pasabrīnāties Pabrīnīties.
pabukstīties Pabuknīties, pagrūstīties.
paņurcīties Paburzīties.
škļaubt pacelt ausis, vērīgi klausīties.
putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.).
izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām.
aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
īkšķītis Paceplītis.
pačeplītis Paceplītis.
troglodytes Paceplītis.
norīt rūgtu kumosu paciest ko nepatīkamu, aizvainojošu, savaldīties.
koržiks Paciets plācenītis.
pakarot Pacīnīties (ar ko nevēlamu).
pakarot Pacīnīties (par kādu mērķi).
pamačoties Pacīnīties (sportā).
baciņš Paciņa, sainītis.
šuldurēt Padarīt nepareizi, šaubīties.
smulēties Padarīt sevi netīru; traipīties.
smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
sašaubīt padarīt šaubīgu, likt šaubīties.
padamalēties Padauzīties, paspēlēties.
pasadīdīties Padīdīties.
divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki.
Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji.
konsultēšana Padomu sniegšana ražotājiem un tirgotājiem par dažādiem ekonomiskiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar saimniecību un tiesībām, t. sk. par ārējo ekonomisko darbību.
pasadzīties Padzīties pakaļ.
kabe Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
kabis Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
paeļja Paelja - spāņu ēdiens, gatavots no vārītiem rīsiem ar safrānu kopā ar dārzeņiem, vistas gaļu, zivīm u. c. jūras produktiem.
ierotāt Paēst (par lopiem); pierīties.
patrāpīt Pagadīties (satikt).
patrāpīties Pagadīties.
uztrāpīties Pagadīties.
promesse Pagaidu zīme - dokuments, ko akciju sabiedrības valde izdod apmaiņā pret kvīti pirms pilnās akcijas summas iemaksas.
Vecauces pagasts pagasts Dobeles novadā, no trīs pusēm aptver Auces pilsētu, robežojas ar Lielauces, Īles, Bēnes un Vītiņu pagastu, līdz 2009. g. Auces pilsētas lauku teritorija; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Autz, krieviski — Aļt-Aucskaja.
Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja.
Ukru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Vītiņu, Bēnes un Bukaišu pagastu, kā arī ar Lietuvu.
Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja.
Zvārdes pagasta teritorija pagastu atjaunoja 1993. g., bet neliela tā bijušās teritorijas daļa iekļauta tagadējā Vītiņu pagastā (Kokmuižas apkaime) un Blīdenes pagastā (Zauru apkaime).
pažorīties Pagorīties.
Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts.
pagrābāties Pagrābstīties.
pagrābstīt Pagrābstīties.
pagramstīties Pagrābstīties.
zarāties Pagriezties 1(1), novirzīties.
aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties, attālināties.
saļumēties Pagriežoties kļūt sāpīgam; sastiepties; arī izmežģīties.
sagriezties Pagriežoties satuvināties, savirzīties kopā; pavērsties vienam pret otru, citam pret citu.
patrīties Pagrozīties (parasti sēžot).
pasagrozīties Pagrozīties.
samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
pavākties Paiet, pavirzīties; paspiesties, dot vietu.
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko saka citi.
veidoties Pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.).
veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
plesties Pakāpeniski izplatīties (kur) - par parādībām dabā.
rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest.
plaukt Pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām.
uznirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā); pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā); atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
pāriet Pakāpeniski pārmainīties intensitātē (par gaismu).
slīgt Pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā).
grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup).
paknauzēties Pakasīties, paberzēties.
pasakasīties Pakasīties.
IP pakete pakete, ko izmantojot standarta protokolu _IP_, pārsūta pa internetu. Tā sākas ar galveni, kurā iekļauta adresēšanas un sistēmas vadības informācija, tās garums var mainīties atkarībā no pārsūtāmajiem datiem.
padauzīties Paklaiņot, pablandīties.
padiekoties Paklanīties, arī pakniksēt.
atklanīties Paklanīties, atņemot sveicienu.
nosalocīties Paklanīties.
pasakivāties Paklanīties.
pasaklanīties Paklanīties.
pasaklausīties Paklausīties.
aptikt Pakļūt, pavirzīties zem kā.
pasakņaibīties Paknaibīties.
pasakņosīties Paknosīties.
mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
Pakurlīšu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā.
Pakurļu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā.
Sikšņu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā.
Pakurlīts Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā.
padimāt Pakustēties, pavirzīties uz priekšu.
pagrasīties Pakustēties, pavirzīties.
pasaķarstīties Paķerstīties.
žablīties Palaidņoties, aušoties, plosīties, tukši pļāpāt.
alvēties Palaidņoties, dauzīties, muļķoties.
pasalizgāties Palaizīties.
palaiolitisks Paleolītisks.
kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
uzvest uz ceļa Palīdzēt izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties (1).
kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu); plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu; būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
padižoties Palielīties, palepoties.
paplātīties Palielīties.
pasakolīties Palielīties.
pasalielīties Palielīties.
pasapausties Palielīties.
pasatēikties Palielīties.
palīgverbs Palīgdarbības vārds - darbības vārds, kuru kopā ar patstāvīga darbības vārda divdabja formu izmanto analītiskas darbības vārda laika, veida, izteiksmes vai kārtas formas veidošanai.
palikt ēnā palikt neievērotam, nepamanītam; tikt pārspētam, neizvirzīties.
attapināties Palikt pāri, ietaupīties.
pasalocities Palocīties.
Lycopodiella inundata palu staipeknītis.
uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) - par dzīvniekiem.
paskoloties Pamācīties (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
pasamācīties Pamācīties.
pasamaldities Pamaldīties.
pamaļš Pamaļš skatīties - uzmest skatu kaut kur uz sāniem.
pasamanīties Pamanīties.
pamānēties Pamānīties.
(ie)dzīt (arī sadzīt) galvā pamatīgi (ie)mācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, (ie)mācīt.
iedzīt (arī sadzīt) galvā pamatīgi iemācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
sadzīt (arī iedzīt) galvā pamatīgi iemācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
izsveilēties Pamatīgi izsildīties.
izsuinīties Pamatīgi lobīties, berzēties, kasīties.
iznižģēties Pamatīgi notraipīties.
nokurēties Pamatīgi sakarst (par krāsni, plīti u. tml.).
bāzēties Pamatoties, balstīties.
iebuldurēt Pamazām iemācīties (parasti lasīt).
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.).
pasamēdīties Pamēdīties.
pamēroties Pamērīties.
pamižģīties Pamežģīties.
pasamilēties Pamežģīties.
pasamīdīties Pamīdīties.
pamirieši Pamiriešu tautas - tautību grupa, dzīvo augstkalnu ielejās Pamira rietumu daļā un austrumu nogāzēs, runā pamiriešu valodās, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
pampuļāties Pampaļāties - ļoti silti saģērbties, satīties.
novirzīt Panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
palaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) virzās, arī sāk virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
iesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
uzvēdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
saplandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, plandīties.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
sakratīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās.
iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties (piemēram, smarža, vēsma); panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, smarža, vēsma).
ietracināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk trakot, arī plosīties.
iegūt Panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi); izpelnīties.
noplavīt Panākt, ka (kāds ko) iegūst nepelnīti vai nelikumīgi.
palaist Panākt, ka (kas) plūst, izplatās, arī sāk plūst, izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
palaist Panākt, ka (piemēram, transportlīdzeklis) virzās, arī sāk virzīties (kur, kāda virziena u. tml.).
atsēdināt Panākt, ka pārstāj attīstīties, veidoties (parasti augonis, roze).
sabadināt Panākt, ka sāk badīties.
samaldīt Panākt, ka sāk maldīties, uz laiku apmaldās.
piesaistīt finansējumu panākt, ka tiek ieguldīti naudas līdzekļi (piemēram, kādā projektā)
nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties.
paampelēties Paniekoties; paākstīties.
Atskaņu hronikas pantos sarakstīti Baltijas vēstures avoti - "Jaunākā atskaņu hronika" un "Vecākā atskaņu hronika".
kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā.
kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti.
paņorcīties Paņurcīties; paburzīties.
papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu.
Corydalis cheilantifolia paparžlapu cīrulītis.
papelnīt Papelnīties.
pasapelnīties Papelnīties.
raiders Papildnosacījumi, kas saistīti ar viesmākslinieka uzņemšanas servisu; prasību saraksts.
dapelnīties Papildus pelnīties.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
eguters Papīrmašīnā – līdzinātājs – veltnītis ar sietiņu papīra masas virsmas izlīdzināšanai, ūdens izspiešanai no tās, bet dažreiz arī ūdenszīmju iespiešanai.
daudzslāņu papīrs papīrs, kas sastāv no vairākiem slāņiem ar vienādu vai dažādu šķiedrvielu kompozīciju papīriem, kuri ražošanas procesā saistīti slapjā stāvoklī bez līmvielām.
paplaiksnīt Paplaiksnīties.
paplaiksnoties Paplaiksnīties.
papliksnēt Paplaiksnīties.
paplīksnēt Paplaiksnīties.
poltraki Paplati svārki, žakete (parasti nemākulīgi, neglīti šūti).
pasaplatīties Paplātīties.
parizgoties Paplosīties, padauzīties.
pažompāties Paplunčāties, palaistīties; pažampāties.
pažampāties Paplunčāties, palaistīties.
pavamplāt Papļāpāt (neglītiem vārdiem).
pārķirināties Par daudz trakot, plosīties.
izvensties Par kaut ko attīstīties, kļūt.
noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
nelūkojot uz par spīti.
spīt Par spīti.
moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā; ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis.
laika moments parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā.
imitācija Parādību un procesu pētīšanas metode, kurā pētāmo objektu aizstāj ar kādu citu sistēmu (modeli), piem., ar tā matemātisko aprakstu, un pētīšanu veic analītiski.
pasavaķināties Parādīt (ko) un palielīties (ar to).
iznirt Parādīties (apziņā, atmiņā).
uzrēgāties Parādīties (draudīgi un neskaidri).
izkāpt Parādīties (no kurienes) - piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi.
uzlēkt Parādīties (par asarām).
izlīst Parādīties (par ceļu, upi u. tml.).
aust Parādīties (par gaismu).
pasarādīties Parādīties (par parādībām dabā).
izbrist Parādīties (piemēram, no miglas, mākoņu aizsega) - par debess spīdekļiem.
iemesties Parādīties (piemēram, sejā, acīs) - parasti par jūtu izpausmi.
rotaļāties Parādīties (sejā) - par smaidu.
aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni).
dadžot Parādīties asumiem; arī pārnestā nozīmē, piemēram, sarunā.
uzburbulēt Parādīties burbuļiem (uz kā, virs kā).
noēnoties Parādīties kā ēnainiem tēliem.
gūzmoties Parādīties neskaidri, tikai apveidā.
parādīties pie apvāršņa parādīties noteiktā sabiedrībā, ierasties, sākt kur darboties.
uzaust Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem).
uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem).
atklāties Parādīties pie horizonta.
izarādīties Parādīties sapnī.
uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
uzliesmot Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam) - par blāzmu, gaismu; parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam), tiekot apgaismotam.
gūrāt Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties.
gūrāties Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties.
atainoties Parādīties tēlu veidā (domās, iztēlē).
pažvikstēt Parādīties uz īsu brīdi un pazust.
plankoties Parādīties vai atspīdēt plankumiem.
nākt (arī kāpt) augšā parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
dīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
izdīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem); kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
uzvizēt Parādīties vizmai, atspīdumam.
zibeņot Parādīties zibenim, arī zibeņiem.
uzrūsināt Parādīties zibens uzplaiksnījumiem pie horizonta.
pozicionēties Parādīties, atklāties.
sazvārdzēt parādīties, atskanēt.
atspoguļoties Parādīties, atveidoties (mākslas tēlos).
krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā; atainoties; attēloties.
vīties Parādīties, būt redzamam sejā (parasti par smaidu).
rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) - par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, par smaidu, sārtumu u. tml.
atveidoties Parādīties, izpausties (kādā veidā); atainoties, attēloties.
atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku.
ierasties Parādīties, izveidoties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
iekvēloties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml).
piedzimt Parādīties, kļūt redzamam (par jaunu Mēnesi).
pieradīties Parādīties, kļūt redzamam (par jaunu Mēnesi).
iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai no kāda priekšmeta aizsega).
iezīmēties Parādīties, kļūt uztveramam.
pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
izdīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
sadīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, vairākiem zobiem).
apjukt Parādīties, sarasties lielā daudzumā.
vilkties Parādīties, veidoties (sejā) - par grumbām, grimasēm u. tml.
izaugt Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam.
izaugties Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam.
paplaukt Parādīties.
pasajavīties Parādīties.
uzviznēt Parādīties.
vilku vaine paradums skatīties atpakaļ.
vilkvaina Paradums skatīties atpakaļ.
pārskoloties pārāk daudz mācīties (skolā).
pārplosīties pārāk daudz plosīties.
pārsirdīties Pārāk daudz sirdīties.
atcepināties Pārāk ilgi cepjoties, atdalīties garozai (par maizi).
izblinst Pārāk mīksti izvārīties, bet vēl neizšķīst.
pačukāties Parakņāties, pabakstīties.
likt parakstu parakstīties.
pasarakstīties Parakstīties.
rakstīties Parakstīties.
līdztekus Paralēli, līdzās, ieblakām (virzīties).
čūskegle Parastā egle ar īpatnēji izlocītiem un nedaudz zarotiem dzinumiem, kas atgādina čūskas.
Agrimonia eupatoria parastais ancītis.
celoblastula Parastais blastulas tips; no blastomēriem sastāvošs pūslītis.
dagliši Parastais daglītis ("Echium vulgare").
dzelzszāle Parastais daglītis ("Echium vulgare").
vilkzobins Parastais daglītis ("Echium vulgare").
žurkuzāle Parastais daglītis ("Echium vulgare").
zilais daglītis parastais daglītis.
Echium vulgare parastais daglītis.
Helophorus aquqticus parastais krunkainītis.
ceplītis Parastais paceplītis ("Troglodytes troglodytes").
Troglodytes troglodytes parastais paceplītis.
paceplītis Parastais paceplītis.
Odontites vulgaris parastais sārtžibulītis.
Calidris alpina parastais šņibītis.
Asellus aquqticus parastais ūdensēzelītis.
vilnis Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus"), sēņu suga.
vilnene Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus").
vilniņi Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus").
Lactarius torminosus parastais vilnītis.
Ptinus fur parastais zaglītis.
Lycaena phlaes parastais zeltainītis.
Polyommatus icarus parastais zilenītis.
pusacs Parasti savienojumā "ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.": pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu.
pusauss Parasti savienojumā "ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml": pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu.
šķīvītis Parasti savienojumā "lidojošais šķīvītis": nepazīstams lidojošs diskveida objekts.
rāmis Parasti savienojumā "medus (arī šūnu) rāmis": apkāre; rāmītis (3).
rāmītis Parasti savienojumā "medus (arī šūnu) rāmītis": apkāre, arī medus kāre.
piņķēties Parasti savienojumā "piņķēties vaļā": raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
rāmītis Parasti savienojumā "rokdarbu rāmītis": ierīce, uz kuras nostiprina nostieptu audumu izšūšanai.
beigties Parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
pavirzīt Parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
atiet Parasti savienojumā ar "vaļā": atvērties; arī atrist, atraisīties.
pagrozīties Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīties.
palocīties Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) locīties.
varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar vārīti", "par varītēm", "pa varītēm", "par vārīti": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību; vārē.
apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu).
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
pakulstīties Paraustīties, paplivināties (vējā).
parazitēmija Parazīti (piem., malārijas) asinīs.
kaunuma utis parazīti, kas dzīvo kaunuma, padušu, bārdas, retumis galvas matos.
ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem.
intrafetācija Parazītiska augļa attīstība autozīta ķermenī.
Xerocomus parasiticus parazītiskā samtbeka.
simska Parazītiska sēne "Polyporus ignarius".
somiņsēne parazītiska sēne, kas izraisa augu slimības; askusēne.
muskardīna Parazītiska sēne, kas izraisa kukaiņu saslimšanas.
plākškatas Parazītiska sēne, kas rada ievu un plūmju augļu slimības.
plākškata Parazītiska somiņsēne ("Taphrina pruni") uz ievām un plūmēm, rada tipisko augļu (kauleņu) vietā pākšveida augļus.
sānkonuss Parazītiskais konuss - jauns vulkāns uz centrālā vulkāna nogāzes.
hlamīdijas Parazītiskas baktērijas, dažādu slimību ierosinātājas.
ķimpis Parazītiskas sēnes "Polyporus ignarius" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem.
ķimpene Parazītiskas sēnes, ģints "Polyporus" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem.
hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem.
penesis Parazītiskās vilka zobu sēnes sklerocijs (pats vilka zobs rudzu vārpā).
kustoņi Parazītiski kukaiņi.
organozoji Parazītiskie dzīvnieki, kas uzturas orgānos, piem., muskuļu trihīnas, finnas u. c.
helminti Parazītiskie tārpi, kas cilvēku, dzīvnieku un augu organismā ierosina helmintozes.
epidermofiti Parazītisko nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina ādas un nagu slimību, bet neskar matu folikulus.
pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem.
verminoze Parazītisko tārpu ierosināta slimība.
verminācija Parazītisko tārpu vairošanās.
henēgija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Henneguya").
miksīdija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxidium").
miksobola Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxobolus").
gļotsporainis Parazītisko vienšūņu sporaiņu tipa klase ("Myxosporidia"), zivju, retāk abinieku un rāpuļu audu un orgānu parazīti.
blakts Parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku.
kustonis Parazītisks kukainis.
riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia".
mikroparazīts Parazītisks mikroorganisms.
paratrofija Parazītisks mīkroorgansmu barošanās veids.
eksotrofs Parazītisks organisms, kas apmetas uz tā organisma virsmas, kurš viņu baro.
plasmodijs Parazītisks organisms, kas ir par cēloni malārijai.
citozojs Parazītisks protozojs, kas dzīvo šūnā.
paratrofisks Parazītisks; tāds, kas barojas no dzīviem organismiem vai saliktiem proteīniem.
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu.
invāzija Parazītisku dzīvnieku ieperināšanās organismā.
posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem; šīs kārtas kukaiņi.
epidermofitoni Parazītisku mikroskopisku sēņu ģints, kas ierosina ādas un nagu saslimšanu, bet neskar matu folikulus.
gregarinaria Parazītisku pirmdzīvnieku kārta.
dientamēba Parazītisku protozoju ģints, kuru nepatogēna amēbu suga "Dientamoeba fragilis" atrasta cilvēka lokzarnā.
pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
melnais pelējums parazītisku sēņu izraisīta augu slimība.
strongylidae Parazītisku tārpu dzimta nematodu klasē, vairākas sugas pazīstami un bīstami dzīvnieku un cilvēka parazīti.
ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
akantocefaļi Parazītisku tārpu klase, kas dzīvo zivju, putnu un zīdītāju zarnās, līdzīgi cērmēm, bet atšķiras ar ievelkamu snuķi.
starsporainis parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase ("Actinomyxidia").
dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos.
heterēcisms Parazītisma forma, kurā dažādas attīstības stadijas notiek dažādos saimniekos, piem., ehinkoks parazitē sunī lenteņa stadijā, bet cilvēkā - cistas stadijā.
patoloģiskais parazītisms parazītisms, kas izraisa sava saimnieka bojāeju un līdz ar to iznīcina parazīta eksistencei nepieciešamo substrātu.
ksenoloģija Parazitoloģijas nozare, kas pētī attiecības starp parazītiem un to saimniekiem (starpsaimniekiem, definitīvajiem saimniekiem).
pārsagāidities Pārbaidīties.
pārbaidīties Pārbīties.
pārbijāties Pārbīties.
pārsabīties Pārbīties.
pārbrīnēties Pārbrīnīties.
pārbrīnoties Pārbrīnīties.
atgarozēties Pārcepjot atdalīties.
vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme.
bīties Pārdzīvot bailes; baidīties.
pārrēķināties Paredzot, apsverot kļūdīties.
racionalizēšanās Pāreja no spontānas, subjektīvas, tradicionālas darbības uz organizētu darbību saskaņā ar racionāli izvirzītiem noteikumiem.
žaustīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt); skraidot dauzīties; nemierīgi žestikulēt.
pārsagruozīties Pārgrozīties.
pārvennēties Pārgrozīties.
zastups Pārkāpiens (atspēriena dēlītim vai metiena līnijai vieglatlētikā).
aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu aizsērēt, aizsprostoties, aizpildīties.
plazmas pārklājums pārklājums, ko izveido ar plazmotronu no ļoti cietiem karbīdiem, nitrītiem u. c. vielām, kuras pārvērš plazmas stāvoklī un uzsmidzina virsmai.
kumuļains Pārklāties ar izkaisītiem mākoņiem.
aizvirzties Pārklāties ar plānu, zaļu plēvīti (par stāvošu ūdeni).
piesūbēt Pārklāties no iekšpuses, arī piepildīties ar netīrumiem.
pielīt Pārklāties, piepildīties (ar asarām) - par acīm.
aizaugt Pārklāties, piepildīties (ar augiem) - par dīķi, ezeru u. tml.
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos); pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
aizaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos).
piesūnot Pārklāties, piepildīties ar sūnām.
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu).
pārdzirdēt Pārklausīties.
pārsaklausīties Pārklausīties.
pārkrustīties Pārkristīties (1).
pārsakristīties Pārkrustīties.
pāršļankāties pārlaistīties.
pārsalavīties Pārlavīties.
sakremties pārliecoties atbalstīties (par vairākiem subjektiem).
pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli).
pluities Pārlieku bažīties.
kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
pārmīties Pārmainīties (2).
pārmīties Pārmainīties (3).
mutēt Pārmainīties (par dzīvniekiem, augiem, to pazīmēm).
izgrozīties Pārmainīties (parasti par apstākļiem).
pavērsties Pārmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
pārsasvērties Pārmainīties uzskatos, pievienoties citam viedoklim.
iesagriezties Pārmainīties virziena ziņā (par vēju).
iesagrozīties Pārmainīties virziena ziņā (par vēju).
pārskaņoties Pārmainīties, pielāgoties citu funkciju veikšanai (par organismu, tā norisēm).
izamainīties Pārmainīties; kļūt citādam; pārveidoties.
pārgrozīties Pārmainīties.
alobioze Pārmaiņas fizioloģiskās norisēs, piemērojoties neparastiem, pārmainītiem vides apstākļiem.
cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai.
drepanocitoze Pārmantota hroniska hemolītiska anēmija ar eritrocītu formas anomālijām: hroniska hemolītiska anēmija ar dzelti; hepatosplenomegālija, limfmezglu palielināšanās; infantilisms.
diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi.
sapampaļāties pārmērīgi biezi saģērbties, satīties.
pārdzirties Pārmērīgi lielīties.
nāvīties Pārmērīgi pūlēties, mocīties.
pārmuities Pārmocīties.
pārsamočīties Pārmocīties.
lama Pārnadžu kārtas ģints ("Lama"), vidēji lieli pārnadži, izplatīti Dienvidamerikā Andu kalnos, 2 sugas.
stingers Pārnēsājams zenītierocis pašnovades šāviņu palaišanai uz lidojošiem mērķiem; tā darbības rādiuss ir līdz 5 km.
laidināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu; lecināt.
lecināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu.
lēcināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu.
pārināt Pārot (dzīvnieku tēviņu un mātīti).
sērties Pārpildīties.
dasaplēsties Pārpūlēties, nomocīties (ar ko); pūloties kļūt nespēcīgam, slimīgam.
pārvilkties Pārpūlēties, pārmocīties, velkot ko ļoti smagu.
pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīties.
paraušļāt Pārrakņāt, sajaukt, pagrūstīties.
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
pārsaskaitīties Pārskaitīties.
apmisēt Pārskatīties, kļūdīties.
samislīt Pārskatīties, kļūdīties.
šumīties Pārskatīties, kļūdīties.
nokļūmēties Pārskatīties, maldīties, spert aplamu soli.
misīt Pārskatīties, nepareizi tēmēt; kļūdīties.
apsamānīties Pārskatīties.
apsazīties Pārskatīties.
nomērķēties Pārskatīties.
pārvērties Pārskatīties.
šķiebties Pārskatīties.
pārsaskraidīties Pārskraidīties.
atstāt ēnā (kādu, kaut ko) pārspēt, neļaut izvirzīties.
iekšējie pārspriegumi pārspriegumi, kas saistīti ar pārejas procesiem elektriskajās ierīcēs un sistēmās (ierīces atslēgšana, pēkšņa slodzes maiņa, īsslēgumi).
implantāts Pārstādāmie (pārstādītie) audi vai orgāni.
pārsastaipīties Pārstaipīties.
pārstīvēties Pārstaipīties.
sažņaudzīties Pārstaipīties.
padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
nozust no skatuves pārstāt darboties, piedalīties kur.
apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.).
nostāt Pārstāt kustēties, virzīties; apstāties (1).
apstāties Pārstāt kustēties, virzīties.
sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piemēram, rīcībā, arī attīstībā).
stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pāršaut buku pārsteigties, kļūdīties.
pāršmaukties Pārstiepties, pārstaipīties, pārpūlēties.
kontinentālā Zemes garoza pārsvarā granītiska 55–60 km bieza iežu masa, kas veido Zemes garozu zem kontinentiem.
pārslacīties Pāršļakstīties.
pāršļacīties Pāršļakstīties.
milīties Pārteikties, kļūdīties (runājot).
E122 Pārtikas piedeva - azorubīns, karmoizīns, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
saulrieta dzeltenais FCF pārtikas piedeva E110 (azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (oranža vai dzeltena), var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, vēdergraizes, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
litolrubīns Pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
košenils Pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
azorubīns Pārtikas piedeva E122, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
nātrija benzoāts pārtikas piedeva E211 (benzoskābes nātrija sāls), konservants, var veicināt astmu, nātreni, mutes un ādas kairinājumus, hiperaktivitāti, anafilaksi, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
kālija benzoāts pārtikas piedeva E212 (sintētiska viela, benzoskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, nātreni, ekzēmu, alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu.
nātrija propil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E217, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu.
nātrija sulfīts pārtikas piedeva E221 (sintētisks; sērpaskābes nātrija sāļi), konservants, var veicināt astmu, kuņģa kairinājumu, caureju, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
kālija acetāts pārtikas piedeva E261 (etiķskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, konservants, vajadzētu izvairīties lietot cilvēkiem ar pavājinātu nieru darbību vai sirds slimībām.
oktilgallāts Pārtikas piedeva E311 (sintētiska viela, galluskābes sāls), antioksidants, apēdot vidēji toksisks, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
nātrija laktāts pārtikas piedeva E325 (pienskābes nātrija sāls), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas nepanes laktozi.
kālija laktāts pārtikas piedeva E326 (penskābes kālija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēts), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet cilvēkiem, kas nepanes laktozi, vajadzētu izvairīties.
kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties.
kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi.
kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
nātrija glukonāts pārtikas piedeva E576 (glukonātskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, cilvēkiem, kuri slimo ar sirdi vai ir augsts asinsspiediens, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
kalcija diglutamāts pārtikas piedeva E623, garšas un aromāta pastiprinātājs, var veicināt astmu, cilvēkiem, kas jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties lietot.
E154 Pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem.
E336 Pārtikas uzlabotājs - kālija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - cilvēkiem, kuriem pavājināta nieru vai aknu darbība vajadzētu izvairīties, augsts asinsspiediens.
E514 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties.
atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt.
izstāties Pārtraukt piedalīties (kādā pasākumā).
izstāties Pārtraukt piedalīties (tiesas, procesa).
notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties nost.
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
kustības saraksts pārvadājumu veikšanas režīms, ar kuru noteikta transportlīdzekļa pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšana maršruta reisā, kā arī pārvadājumu izpildes laiki; reisa autobusu kustības saraksti tiek izplatīti rakstiskā un/vai elektroniskā veidā.
sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
pacelt galvu pārvarēt vājumu, ar cerībām raudzīties nākotnē.
saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.; arī savaldīties.
izļurbt Pārvārīties; izļurbēt.
pārvirt pārvārīties.
atvirt Pārvārīties.
izļurbēt Pārvārīties.
izļurēt Pārvārīties.
aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties.
lauzties Pārvarot pretestību, iet, virzīties (piemēram, cauri kam).
izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
palauzties Pārvarot pretestību, pavirzīties.
izlauzties Pārvarot vides pretestību, augot stiepties garumā (par augiem); pārvarot vides pretestību, augot virzīties cauri (kam), caur (ko) - par augiem, to daļām.
izlauzties Pārvarot vides pretestību, izplatīties (par skaņu).
artohromija Pārveduma paņēmiens, dažāda veida iespiedumus pārvelk ar kārtu, kas nebojā krāsu, pēc tam papīru saslapina un noņem, plēvīti ar attēlu uzlipina uz audekla.
izgarot Pārvērsties tvaikos (par vielu); izdalīties (par tvaikiem).
iztvaikot Pārvērsties tvaikos; izdalīties (par tvaikiem).
apvennēt Pārvērsties, izmainīties.
maiņa Pārvēršana, pārvēršanās, lai kļūtu citāds; darbība, process --> mainīt (3), mainīties (1).
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) - par karaspēku.
ieurbties Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā ar galu, smaili) - parasti par transportlīdzekļiem.
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
iziet Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) - par karaspēku.
iziet Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par karaspēku.
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
maisīties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū); atkārtoti iet, parādīties (kur).
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas.
nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
nonākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā); nokļūt (1).
saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstransportlīdzekļiem, pasažieriem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
urbties Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) - parasti par transportlīdzekļiem.
uzskriet Pārvietojoties, parasti neļausi, negaidīti, ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
uznirt Pārvietojoties, uzvirzīties ūdens virspusē (par zemūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos).
kustību orgāni pārvietošanās, barības uzņemšanas, elpošanas u. c. orgāni, ko veido skelets, tam piesaistītie muskuļi un saites.
virzīties Pārvietoties, izplatīties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā, arī gaismu, skaņu.
sijāties Pārvietoties, izplatīties kādā vietā, vidē (par kā sīkām daļiņām).
pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
kustēties Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) - piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām.
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - par dzīvām būtnēm.
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem.
pietumēt Pārvilkties ar gļotainu, saglumējušu plēvīti.
plēnot Pārvilkties ar plēvīti, mainot krāsu un izskatu (par pārtikas produktiem).
pārcelties Pārvirzīties (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); pārvirzīties (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par mākoņiem, vēju u. tml.
pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par skatienu.
pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību.
iekšējais dienests pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
garnizona dienests pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
drošs sekss pasākumu kopums, kas palīdz izvairīties no inficēšanās ar HIV.
Dienvidu okeāns Pasaules okeāna dienvidu daļas, kas piekļaujas Antarktīdai, neoficiāls nosaukums, ziemeļu robeža nosacīti tiek vilkta pa dienvidu platuma 60 grādu paralēli, platība — 20,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7235 m, Antarktīdas piekrastē izdala 13 jūras.
bagāžas saņēmējs pasažieris, kas nodevis bagāžu pārvadāšanai, vai cita persona, kura, uzrādot bagāžas kvīti, ir tiesīga saņemt bagāžu.
pasasildīties Pasildīties.
pasasirdīties Pasirdīties.
depozītu operācijas pasīvo operāciju veids, ko kredītiestādes veic piesaistot sev līdzekļus noguldījumu veidā.
pavērties Paskatīties (2).
pavērst (pagriezt) skatu (arī skatienu) paskatīties (kāda virzienā).
pagriezt skatienu (arī skatu) paskatīties (kādā virzienā).
pamest acis (arī skatienu, skatu) Paskatīties (uz ko, kur).
pamest skatienu (arī skatu, acis) Paskatīties (uz ko, kur).
uzskatīties Paskatīties (uz ko); uzlūkot.
atskatīties Paskatīties atpakaļ.
pablenzt Paskatīties nekustīgi, stingi.
nospieģelēties Paskatīties spogulī.
pamest skatu (arī skatienu) gaisā paskatīties uz augšu, augšup.
pamest skatu gaisā paskatīties uz augšu, augšup.
palūkāt Paskatīties, apskatīt.
paraudzīties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi; palūkoties (1).
palūkoties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi.
parēgāties Paskatīties, pavērties.
palūrēties Paskatīties; paslepus paskatīties.
pavērst skatienu (arī skatu) paskatīties.
uzmest ērgļa aci paskatīties.
pačolēt Paskatīties.
paķeksēt Paskatīties.
parēgoties Paskatīties.
pasavērties Paskatīties.
patēmēt Paskatīties.
pavērsties Paskatīties.
pazavērties Paskatīties.
uzvērties Paskatīties.
pasadairīties Paslaistīties, paslinkot.
uzmanīties Paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties.
izslēpties Paslēpties, izbēgt, izvairīties.
vasīties Paslēpties, izvairīties.
losts Paslēptuve, iedobums, ligzda; mājputnu lakta, putnu būrītis.
pārmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nomanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
manīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties; lavīties.
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.); atlavīties.
izmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
ielavīties Paslepus ievirzīties (kur iekšā).
izlavīties Paslepus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlavīties Paslepus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nolūrēties Paslepus noskatīties.
noziktēt Paslepus novērot, noskatīties (par cilvēku).
pārlavīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
palavīties Paslepus pavirzīties.
pielavīties Paslepus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piezagties (1).
dalavīties Paslepus pievirzīties, piezagties.
lūrēties Paslepus skatīties.
ziktēties Paslepus vērot, skatīties.
nolavīties Paslepus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
lavīties Paslepus virzīties; zagties.
pāršmaukt Paslepus, arī bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paobties Pasmīnēt, pašķobīties.
pasnaikāties pasnaicīties, pasnaikstīties.
pasasnaicīties Pasnaikstīties.
paduckāt Paspārdīties.
pasaspardīties Paspārdīties.
pakoznāties Pastaigāties un pastaipīties.
lievarēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot, izvairīties.
lieverēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot, izvairīties.
lievēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot.
siroties pastaigāties; maldīties, klejot.
pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties.
pastakņāties Pastaknīties.
abrkasis Pastarītis.
Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu.
perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem); pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
izgriezumgrāmata Pastāvīga glabātuve informācijai, ar kuru grib dalīties ar citiem lietotājiem.
līdzstrāvas pastiprinātājs pastiprinātājs ļoti lēni mainīgu signālu pastiprināšanai; izejā bez derīgā signāla var parādīties arī t. s. dreifa signāls, kas lēni mainās atkarībā no temperatūras un barošanas sprieguma izmaiņām.
pasūnīties Pasuinīties.
pacīnīties ar sevi pasvārstīties; neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
ziedot Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) ka laba, kāda mērķa dēļ.
upurēt Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
pasvārstīties Pašaubīties.
pašķeudīties Pašķaudīties.
piemānīties Pašlepns (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielavīties.
pasašķelvinēties Pašļakstīties (par trauku).
apšļūkt Pašļūkt zem kā; šļūcošā gaitā pavirzīties zem kā.
pataukstīties Pataustīties.
patentzilais Patentzillais V - pārtikas piedeva E131 (akmeņogļu darvas vai azokrāsviela; dažās valstīs aizliegts), krāsviela (zilgani violeta), var veicināt astmu, anafilaksi, nātreni, hiperaktivitāti, alerģiskas reakcijas, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
trihofitoni Patogēnas sēnes, kas izraisa cilvēku un dzīvnieku ādas slimību trihofītiju.
pasatrāpīties Patrāpīties.
dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas); izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
paurdīties Paurbināties; arī pabikstīties, parušināties.
pauriņi Paurītis (1).
paurīši Paurītis (1).
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2).
sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); teikties (2).
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem.
čortāties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties.
čortēties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties.
iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aizstāvēt (ko), cīnīties (par ko).
nošļaicīties Pavadīt laiku nelietderīgi, noslaistīties.
nobērāt Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā.
nobērot Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā.
Roša robeža pavadoņa riņķveida orbītas minimālais rādiuss, kurā pavadoni vēl nesagrauj centrālā ķermeņa gravitācijas radītie paisuma spēki; milzu planētu gredzeni atrodas šīs robežas iekšienē.
piemegžt Pavairot cilpas, acis (piemēram, adot, gatavojot nītis, tīklu) pietiekami, daudz.
pakalināties Pavalstīties, pastaipīties pa gultu.
pamurdīties Pavandīties.
Euphrasia vernalis pavasara žibulītis.
vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties (1).
sagriezties Pavērsties, izmainīties (parasti negaidīti, pēkšņi) - par norisi, apstākļiem.
āļiņš Paviegls cilvēciņš, muļķītis.
pleskāties Pavirši darīt darbus; slaistīties.
tuļināties Pavirši parādīties.
apgrābstīt Pavirši paveikt (kādu darbu); pavirši iemācīties.
diršļāties Pavirši strādāt, slaistīties.
ķiskāties Pavirši strādāt; iesaistīties netīrā darbā.
pakustēties Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) samērā lēni.
pakļūt Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
palaist Pavirzīties (parasti braukšus, jāšus, kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīties noteiktā veidā (parasti braukšus, jāšus); paskriet, ātri paiet.
iekļauties Pavirzīties (uz iekšpusi).
pasadoties Pavirzīties (uz priekšu).
pamest aiz muguras Pavirzīties garām (kam) tā, ka (tas) paliek aizmugurē.
paiet Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
pakļūt Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
pasēsties Pavirzīties un apsēsties.
apdzīties Pavirzīties zem kā.
apvirzīties Pavirzīties zem kā.
pagreīļot Pavirzīties, greizi pašūpoties.
parūmēties Pavirzīties, lai atbrīvotu (vietu, telpu).
pastiepties Pavirzīties, mazliet vērsties plašumā (par parādībām dabā).
pakrēšļoties Pavirzīties, novietoties (kam priekšā), radot ēnu.
pavietoties Pavirzīties, novietoties (mazliet tālāk, sānis u. tml.).
pasaslaistīties Pavirzīties, pacelties (uz augšu).
pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu).
padoties Pavirzīties, pārvietoties (kādā virzienā) - parasti par ķermeni, tā daļām.
parempties Pavirzīties.
pasarauties Pavirzīties.
pasūnīties Pavirzīties.
pasvempties Pavirzīties.
patikt Pavirzīties.
pavietēt Pavītināt.
aizzabināt Pazaudēt apetīti.
gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā); kalna gariņš; arī rūķītis.
padzīkstēt Pazīt; pazīties.
pasazīties Pazīties.
pazinēties Pazīties.
pazīstēties Pazīties.
zīstīties Pazīties.
pazūd kā adata siena kaudzē pazust pēkšņi, negaidīti, tā, ka neviens nevar atrast.
cisheterozigota Pēc diviem cieši saistītiem gēniem heterozigotisks organisms, kam vienā no homoloģiskajām hromosomām ir abu gēnu dominantās alēles, bet otrā - šo pašu gēnu recesīvās alēles.
transheterozigota Pēc diviem cieši saistītiem gēniem heterozigotisks organisms, kam vienā no homoloģiskajām hromosomām ir viena gēna dominantā un otra gēna recesīvā alēle, bet otrā homoloģiskajā hromosomā dominantās un recesīvās alēles izvietojums ir pretējs.
uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
gūties Pēc kaut kā dzīties.
piesisties Pēc mītiskiem priekšstatiem: piekļūt un pārņemt savā varā (par mītiskām būtnēm).
izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
pārdot (savu) dvēseli velnam pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
blasts Pēc monofilisma teorijas vismazāk diferencējusies asins šūna, kura attīstībā vēl nav sasniegusi cilmšūnas pakāpi un no kuras var attīstīties visu veidu asins šūnas.
uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, datorā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
providence Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus; arī iepriekšēja (kā) nolemtība.
izskūpstīties Pēc sirds patikas skūpstīt, skūpstīties.
pastaris Pēdējais bērns ģimenē; pastarītis.
pedelītis Pēdējais bērns ģimenē; pastarītis.
sadurstīties Pēkšņi apjukt, samulst; arī sastomīties.
iesist(ies) galvā pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); izraisīties (par reibumu).
atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
sasacelties Pēkšņi iesākties, izraisīties (par parādībām dabā).
aizšķaudīties Pēkšņi īsi nošķaudīties.
sabīties Pēkšņi izjust bailes; izbīties.
sabaidīties Pēkšņi izjust bailes; sabīties.
sabažīties Pēkšņi izjust bažas, ļoti bažīties.
pārdurt Pēkšņi izplatīties (tumsā) - par gaismas staru, staru kūli.
pārplēst Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu).
pāršķelt Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaņām).
pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu; pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
pāršķelt Pēkšņi izplatīties tumšā vidē (parasti par gaismas staru).
iedurties Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurt.
iedurt Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam; iedurties.
piesisties Pēkšņi izraisīties (par slimību, nevēlamu fizioloģisku stāvokli).
piemesties Pēkšņi izraisīties (par slimību).
iesvelt Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām); iesvelties.
iesvelties Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām).
saskriet Pēkšņi izraisīties (parasti sejā, galvā) - par karstuma sajūtu, pietvīkumu.
sisties Pēkšņi izraisīties (piemēram, par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) - par asinīm.
iesisties Pēkšņi izraisīties (piemēram, par, parasti negatīvu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
(ie)durties kā nazim sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam, sarūgtinājumam.
piesisties Pēkšņi izraisīties un spēcīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
apbīties Pēkšņi nobīties.
iesisties Pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā) - par pietvīkumu, karstumu u. tml.
izlīst (arī izaugt) (gluži) kā no zemes pēkšņi parādīties.
apsviesties Pēkšņi pārmainīties, pārvērsties (par laika apstākļiem).
sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
saķepuroties Pēkšņi sākt ķepuroties, spārdīties.
sist (arī sisties) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
sisties (arī sist) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
sprukt Pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) - piemēram, par vielu.
iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi parādīties (šefā) - par smaidu.
nobaidīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes; nobīties (1).
aizraut Pēkšņi, negaidīti aizvest līdzi (pierunājot, piespiežot).
uzkrist Pēkšņi, negaidīti ierasties, arī uzrasties (1).
nokrist Pēkšņi, negaidīti ierasties, parādīties (kur).
pasacelties Pēkšņi, negaidīti iesākties.
ielauzties Pēkšņi, negaidīti izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
uzlaimēties Pēkšņi, negaidīti laimēties.
ieskrien kā circenis (karstos) pelnos pēkšņi, negaidīti nokļūt grūtā, sarežģītā, nepatīkamā situācijā.
uzgadīties Pēkšņi, negaidīti parādīties, ierasties.
kā no zemes izaugt pēkšņi, negaidīti parādīties.
pārgriezt kā ar dzirklēm pēkšņi, negaidīti pārtraukt kādu runājam.
nogriezt kā ar nazi pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
kā ar nazi nogriezt Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
gadīties pēkšņi, negaidīti, arī reizumis notikt, būt
piesisties Pēkšņi, negaidīti, arī uzmācīgi piebiedroties.
kā uz burvja mājienu pēkšņi, negaidīti, brīnumainā, pārsteidzošā kārtā.
kā meteors pēkšņi, negaidīti, žilbinoši.
druk Pēkšņi, negaidīti.
neviļus Pēkšņi, negaidīti.
repente Pēkšņi, negaidīti.
subito Pēkšņi, piepeši; negaidīti.
ieklupt Pēkšņi, strauji parādīties (kur) - piemēram, par vēju, uguni.
sprāgt Pēkšņi, strauji sākt virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
lēkt Pēkšņi, strauji virzīties ārā (no kurienes) - par priekšmetiem.
lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām).
kā dzelts pēkšņi, strauji, neapvaldīti; uztraukti, satracināti (aizvainojumā, dusmās, bailēs, pārsteigumā, iekārē).
duga Pelavas, netīrumi no nevētītiem un nesijātiem graudiem.
snorkelēt Peldēt zem ūdens, lietojot elpošanas caurulīti.
munsturrullis Peldlīdzekļa komandas saraksts, kurā ierakstīti komandas locekļu amati, pases dati, uzrādīts kuģa vārds, tā īpašnieks, pieraksta osta, reisa sākums un beigu osta.
bons Peldošs aizsprosts no kopā sasaistītiem peldķermeņiem baļķiem, tīkliem, kas aizsargā ostu no zemūdenēm, kuģiem un torpēdām un ierobežo ūdenī nokļuvušu naftas produktu izplatīšanos.
bona Peldošs aizsprosts no kopā sasaistītiem peldķermeņiem, kas ierobežo ūdenī nokļuvušu naftas produktu izplatīšanos.
appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm); peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
iepeldēt Peldot ievirzīties (kur iekšā).
izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izpeldēt Peldot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā).
pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
papeldēt Peldot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
papeldēt Peldot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties lejup pa straumi (no kurienes, kur u. tml.).
tīrītājgarnele peldvēžu apakškārtas garneļu grupas suga ("Lysmata grabhami"), kas atbrīvo lielās zivis no parazītiem, arī mutē.
makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla.
Pyrrhula cineracea pelēkkrūtītis jeb pelēkkrūšu svilpis.
pelēkkrūšu svilpis pelēkkrūtītis, žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea").
braukt reizās Pelnīties (ko pārvadājot, vedot).
īt iz laivom pelnīties ar liellaivu vilkšanu Daugavā.
bandāties Pelnīties papildus.
pelīties Pelnīties.
gliciretīnskābe Pentaciklisks terpēns, glicirizīnskābes hidrolīzes produkts; struktūras ziņā atgādina steroīdus; tai ir hemolītiskas īpašības.
pulsēt Periodiski mainīties, piemēram, apjomā, tilpumā, intensitātē.
Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs, to temperatūra ir ievērojami zemāka nekā fotosfērai.
Aviņonas gūsts periods (1309. g. - 1377. g.) Romas katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem; šo laiku dēvē arī par Bābeles gūstu un salīdzina ar laiku, kad ebreji bija sagūstīti un aizvesti uz Bābeli (6. gs. p. m. ē.).
iesapirkties Pērkot kļūdīties, nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz.
pārpirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz); iepirkties (2).
appirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
iepirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
rozete Pērļains nelīdzens paresninājums (valnītis) pie ragu pamatnes staltbriežu un aļņu buļļu, kā arī stirnu āžu ragiem; kronītis.
pārvaldnieks Persona, aparatūra vai programmatūra, kas ir atbildīga par visu procesu izpildi, kuri saistīti ar kādas sistēmas pārvaldības funkcijām.
glūņa persona, kas lasa kādam adresātu sarakstam vai intereškopai adresētus ziņojumus, aktīvi nepiedaloties ziņojumu apmaiņā, bet iepazīstas ar tiem, lai noskaidrotu, vai būtu mērķtiecīgi iesaistīties attiecīgās intereškopas darbībā, vai arī, lai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri.
valsts amatpersona persona, kas pastāvīgi vai uz laiku pilda varas pārstāvja funkcijas; ieņem amatus, kas ir saistīti ar pārvaldes, administratīvi saimniecisko pienākumu pildīšanu utt.
probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi.
ārpakalpojumu sniedzējs persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus.
pollūcionisms Perversija, kas izpaužas uzmācīgā vēlmē ostīt, nogaršot, notraipīties uzglabāt sava vai pretējā dzimuma personas ķermeņa izdalījumus.
eksaudiorisms Perversitāte, kad svarīgākā loma ir dzirdes uztveres īpatnībām - indivīds jūt uzmācīgu vēlēšanos ieklausīties dzimumakta un citu seksuālo darbību skaņās.
proksēmika Pētījumi par to, kā parastās cilvēku attiecībās izpaužas sociāli nosacīti telpiski faktori.
kerogazs Petrolejas plītiņa.
kerogāzs Petrolejas plītiņa.
bulani Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
futengi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
kmu Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
lameti Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
puoki Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
apsūdzētā liecības pie kriminālatbildības sauktās personas procesuāli pareizi nostiprināts liecinājums par viņam izvirzītās apsūdzības būtību un citiem zināmiem apstākļiem, kas saistīti ar krimināllietu.
klabate Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
klaburis Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
piecīši Piecītis.
kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.), lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
iziet Piedalīties (kādā pasākumā, kas parasti saistīts ar pārvietošanos) un pabeigt piedalīties.
kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
cīnīties Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.
vingrināties Piedalīties (parasti sporta) treniņos.
turēt Piedalīties (pasākumā, darbībā u. tml.); rīkot, arī veikt (pasākumu, darbību u. tml.).
gonkot Piedalīties ātrumsacīkstes (autosportā, velosportā u. tml.).
izballēt Piedalīties ballē (no sākuma līdz beigām).
balloties Piedalīties ballē; dejot, līksmoties ballē, viesībās; rīkot balles.
tusēt Piedalīties ballītē; svinēt.
tusēties Piedalīties ballītē; svinēt.
tusīties Piedalīties ballītē; svinēt.
tusoties Piedalīties ballītē; svinēt.
bērāt Piedalīties bērēs, svinēt bēres.
iziet cīņu ceļu piedalīties cīņā, aktīvā darbībā (pret ko, par ko).
demonstrēt Piedalīties demonstrācijā (1).
disputēt Piedalīties disputā, zinātniskā strīdā.
dumpoties Piedalīties dumpī 1, sacelties.
dzīrot Piedalīties dzīrēs, uzdzīvot.
karot Piedalīties karā, cīnīties karā (par cilvēkiem, karaspēku).
ost (arī ostīt) pulveri (arī pulvera dūmus) piedalīties karā.
ostīt (arī ost) pulveri (arī pulvera dūmus) piedalīties karā.
izstaigāt kara laukus (arī kaujas laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus piedalīties kaujās daudzās vietās.
izstaigāt kauju (arī kara) laukus piedalīties kaujās daudzās vietās.
lopužos iet piedalīties līgavas pūra lopu aizdzīšanā uz vīra mājām.
bričkāties Piedalīties mājas ballē; dejot, rotaļāties u. tml. mājas ballē.
manifestēt Piedalīties manifestācijā.
polemizēt Piedalīties polemikā.
raļļot Piedalīties rallijā.
rautot Piedalīties rautā; rīkot rautu.
iet rotaļās (retāk rotaļu) piedalīties rotaļā.
submitēt Piedalīties sacensībā vai izsolē; piegādāt.
sacensties Piedalīties sacensībās (3).
aizstāvēt (kā) krāsas Piedalīties sacensībās (kādas komandas sastāvā).
spījot Piedalīties sacīkstēs, sacensties.
talkot Piedalīties talkā.
spēlēt komēdiju piedalīties teātra izrādēs, tēlojot lomas
spēlēt teātri piedalīties teātra izrādēs, tēlojot lomas.
dot ieguldījumu piedalīties un radīt pozitīvus rezultātus (kādā darbībā).
vēlēt piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas
figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur); tikt nosauktam, pieminētam.
iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi; uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.).
startēt Piedalīties, parasti sporta, sacensībās.
ņemt dalību piedalīties.
participēt Piedalīties.
piesadalīties Piedalīties.
pieslaukas Piedarbā ap metienu saslaucītie graudi kopā ar pelavām.
benzoheksonijs Pieder pie gangliolītiskiem līdzekļiem, un vienlīdz spēcīgi bloķē simpātiskos un parasimpātiskos ganglijus, balts pulveris, viegli šķīst ūdenī.
piediznāt Piedzīties, pieskriet.
pieloksīties Pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti); pielakties.
pierīstīties Pieēsties steigā, lielākā daudzumā; pierīties (2).
pietrainīties Pieēsties, pārlieku pierīties.
saklesēties Pieēsties, pierīties.
saklesties Pieēsties, pierīties.
pulis Piejaucēta dūja; pulītis.
ķezāties Piekasīties, ķildoties, censties visur izraisīt ķildas.
pisanutsja Piekrist piedalīties kādā lietā.
iekārties (kādam) elkonī pieķerties (kādam) pie elkoņa un spēcīgi atbalstīties uz tā.
lizgāt Pielaizīties, pieglaimoties.
dasaberīties Pielavīties.
dasalavīties Pielavīties.
dazagties Pielavīties.
pielāvīties Pielavīties.
piesalavīties Pielavīties.
pieķepēties Pielipt, piesaistīties (pie kā, kam klāt).
salaist kļūdas pieļaut daudz kļūdu, daudz kļūdīties, parasti ko rakstot.
kļūdīt Pieļaut kļūdas, kļūdīties.
ielaist kļūdu pieļaut kļūdu, kļūdīties, parasti, ko rakstot.
darīt (arī izdarīt, nodarīt) kļūdu pieļaut kļūdu, kļūdīties.
nomisēties Pieļaut, ka rodas kļūda; kļūdīties.
dajukt Piemaisīties pie kā.
damaisīties Piemaisīties, piejaukties.
damanīties Piemanīties.
pietulzt Piemilzt; piepildīties ar strutām.
burzakls Piena putra, ar ieburzītiem (ar karstu ūdeni aplietiem) rudzu vai miežu miltiem.
staļģis Piena spainītis.
piesapelnīties Piepelnīties.
pieiet Piepildīties (ar ko).
pieslīkt Piepildīties (ar noslīkušajiem kukaiņiem).
piesasmelties Piepildīties (ar šķidrumu).
aizokstēt Piepildīties (nosprostoties) ar sodrējiem (un līdzīgām vielām).
izdoties Piepildīties (par sapni).
pieasarot Piepildīties ar asarām (par acīm).
saasarot Piepildīties ar asarām (par acīm).
pieduzt Piepildīties ar atlūzām, šķembām.
sakniezēt Piepildīties ar blaugznām.
piedunēt Piepildīties ar dobju rīboņu.
aizdrūzmēties Piepildīties ar drūzmu.
aizdunēt Piepildīties ar dūmainu miglu.
piedūmot Piepildīties ar dūmiem (parasti par telpu).
piesadumāties Piepildīties ar dūmiem.
piedūnēt Piepildīties ar dūņām (par ūdenstilpni, parasti par dīķi).
piedūņot Piepildīties ar dūņām (parasti par ūdenstilpi); piedūņoties.
piedūņoties Piepildīties ar dūņām (parasti par ūdenstilpi).
piedviņģēt Piepildīties ar dvingu, tvanu.
piegarot Piepildīties ar garaiņiem, tvaiku.
aizglīst Piepildīties ar gļotām.
piegnīdīt Piepildīties ar gnīdām.
pieost Piepildīties ar kādu smaržu.
sabirt Piepildīties ar ko birstošu; piebirt.
aizgult Piepildīties ar netīrību, aizsērēt.
aizķēpēt Piepildīties ar netīrumiem, aizķept.
aizķēpēties Piepildīties ar netīrumiem, aizķept.
aizplekšēt Piepildīties ar netīrumiem, aizlipt.
pieglezēt Piepildīties ar netīrumiem, aplipt ar netīrumiem.
aizretināt Piepildīties ar netīrumiem.
piepakalāties Piepildīties ar pakulām.
piepakuloties Piepildīties ar pakulām.
pierietēt Piepildīties ar pienu (parasti par tesmeni); piepildīt tesmeni (par pienu).
piekūst Piepildīties ar putām; piekūsēt.
piekūsēt Piepildīties ar putām.
piežļugt Piepildīties ar pūžņiem.
sasārnot Piepildīties ar sārņiem.
aizsmirst Piepildīties ar smaku.
piesmaršot Piepildīties ar smaržu.
aizumpt Piepildīties ar smiltīm u. c., nosprostoties, aizbāzties.
aizzemdēties Piepildīties ar smiltīm.
aizrūkt Piepildīties ar sodrējiem.
piestrutot Piepildīties ar strutām, pūžņiem; piestrutāt.
piestrutāt Piepildīties ar strutām, pūžņiem.
aizstrutot Piepildīties ar strutām.
uzstrutot Piepildīties ar strutām.
piecirmeņot Piepildīties ar tārpiem, kukaiņu kāpuriem.
piežļurgt Piepildīties ar ūdeni, piemirkt.
pieglotāt Piepildīties vai pārklāties ar gļotām.
pieglotot Piepildīties vai pārklāties ar gļotām.
aizkraupēt Piepildīties, aizaugt ar kraupi.
sasērēt Piepildīties, aizsprostoties (ar smiltīm vai citām nogulsnēm).
pieglumēt Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām).
pieriesties Piepildīties, pārklāties (ar asarām) - par acīm.
pierietēt Piepildīties, pārklāties (ar asarām) - par acīm.
apdūmoties Piepildīties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
piesērēt Piepildīties, pieķepi (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
pieķept Piepildīties, piesūkties (ar ko mīkstu, lipīgu).
uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam, parasti papildinoties (piemēram, par trauku).
attikties Piepildīties.
izpildīties Piepildīties.
piesapildīties Piepildīties.
čemurene Piepju sēņu grupas poriju dzimtas ģints ("Grifola"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas, saprofīti un parazīti pie lapu koku stumbru pamatnes vai to tuvumā.
salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
iereģistrēties Pierakstīties (dzīvesvietā).
noreģistrēties Pierakstīties; nodot personiskus datus iestādē.
piesarakstīties Pierakstīties.
apciesties Pierast pie kaut kā, norūdīties.
atrīties Pierīties.
pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par putekļiem, gružiem u. tml.
pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt), parasti mitruma iedarbībā.
pieķerties Piesaistīties, pielipt (pie kā, kam klāt).
piesūkties Piesaistīties, piestiprināties, parasti ar piesūcekni (par dzīvniekiem, augiem).
piežēloties Piesargāties, taupīties.
piekavāties Piesargāties, uzmanīties.
piestutēties Pieslieties (1), arī atbalstīties.
piesasolīties Piesolīties.
piebliesties Piespiesties, atbalstīties.
kūčys piestā no sēnalām "apgrūzti" izžāvēti un izvārīti miežu graudi.
steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
pāļu piestātne piestātne, kas izveidota uz gruntī iedzītiem pāļiem.
piestaipīties Piestiepties, stiepjoties izplatīties.
piesieties Piestiprināties (piemēram, ar saiti); piesaistīties.
pielekterēties Piestrēbties; pieleksīties.
piesvīnīties Piesvīst, notraipīties.
piešļunkāties piešļakstīties, pielāčot.
piešļakāties Piešļakstīties.
pietaukstīties Pietaustīties.
uzsolīties Pieteikties, apsolīties (ko darīt).
atbrīnēties Pietiekami brīnīties.
izdraskāties Pietiekami draiskoties, plosīties.
saākstīties Pietiekami ilgu laiku ākstīties, muļķoties.
izdracīties Pietiekami izdraiskuļoties, izdauzīties.
nojakoties Pietiekami muļķoties, plosīties, trakot, spēlēties.
piegaloties Pietiekami nomocīties.
izdrašķīties Pietiekami plosīties vai cīkstēties.
atsuinīties Pietiekami, līdz apnikumam berzties, kasīties.
izdukāties Pietiekoši apmainīties ar dūru sitieniem.
izvaikstīties Pietiekoši šķobīt seju, vaibstīties.
izdraiskāties Pietiekoši trakot, plosīties, izālēties.
izbaznīcāties Pietiekošu laiku pavadīt baznīcā un piedalīties dievkalpojumā.
pietvankt Pietvanēt, pildīties ar dūmiem.
pierauties Pievaldīties.
izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
damesties Pievienoties; iejukt (negaidīti un ātri).
pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
piekustēt Pievirzīties klāt.
dasabāzties Pievirzīties pie kā.
dasarauties Pievirzīties pie kā.
pietuvoties Pievirzīties tuvāk; tikt pievirzītam tuvāk.
piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piespurkt Pievirzīties, pielidot.
davirzīties Pievirzīties.
pigmajs Pigmejs; pundurītis.
pīkt pīkstot, dīcot mocīties
izpīkt Pīkstot, dīcot nomocīties.
krāties Pildīties (par šķidrumu).
piežvūkstēt Pildīties ar dobju skaņu.
aizdumēt Pildīties ar dūmainu dvingu, tās dēļ apmākties.
piezemdēt Pildīties ar dūņām, gļotām.
sazemdēt Pildīties ar dūņām, gļotām.
sazemēt Pildīties ar dūņām, gļotām.
dūnēt Pildīties ar dūņām.
rūsāt pildīties ar gružiem, atkritumiem.
spaļot Pildīties ar linu vai pakulu atliekām atdaloties.
ķēpēt Pildīties ar netīrumiem, ķept.
ķurpt Pildīties ar netīrumiem, sākt dambēties.
piecirmeņot Pildīties ar periem (par šūnām, kārēm).
rietēt Pildīties ar pienu (par tesmeni); rasties tesmenī (par pienu).
iestruvēt Pildīties ar pūžņiem.
pieposāt Pildīties ar pūžņiem.
sārnot pildīties ar sārņiem.
piesmilkt Pildīties ar smiltīm.
piestruvēt Pildīties ar strutām, pūžņiem.
pietārpot Pildīties ar tārpiem.
pietrūdēt Pildīties ar trūdiem.
dviņģēt Pildīties ar tvana gāzi.
ķezēt Pildīties ar vižņiem.
ķezēties Pildīties ar vižņiem.
zirnēt Pildīties ar zirnekļu tīkliem.
riest Pildīties, uzkrāties.
pilnoties Pildīties.
pilt Pildīties.
rekultivācija Pilnīga vai daļēja ainavas atjaunošana pēc saimn. darbības rezultātā izdarītiem postījumiem (zemes nolīdzināšana, meža stādīšana, dīķu ierīkošana).
satašķīties Pilnīgi aptašķīties.
atplaukt Pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, dotībām); atraisīties.
piegalēties Pilnīgi nomocīties.
piegalināties Pilnīgi nomocīties.
apgriezties Pilnīgi pārmainīties.
sasakņoties Pilnīgi piepildīties ar augošu augu saknēm.
hidranencefālija Pilnīgs vai daļējs smadzeņu pusložu trūkums, kuru vietā ir smadzeņu ventrikuli, pildīti ar likvoru "hydrocephalus internus" gadījumos.
nopilēt Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to).
pilēties Pilot atdalīties (par šķidrumu); atbrīvoties no šķidruma, tam pilot (par priekšmetu, vielu).
nopilēt Pilot atdalīties nost (par daļu).
iepilēt Pilot ievirzīties (kur iekšā).
izpilēt Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
sapilt Pilot piepildīties.
sapilēt Pilot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzpilēt Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā.
Seda Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi.
Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā.
Incēnu pilskalns pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā pie bijušajām Incēnu mājām, Avīknes kreisajā krastā, paugurs ar stāvām 20-30 m augstām nogāzēm, plakums — četrstūrains 30 x30 m, datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence.
Rudovas kalns pilskalns Lauderu pagastā, ir plaša reljefa pacēluma augstākā vieta, plakums — 60 x 45 m un tā nocietinājumi postīti abos pasaules karos, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Rudavas kalns; Raudas kalns; Lītavas kalns.
Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām.
Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus.
Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
piramidotomija Piramidālā trakta pārgriešana postencefalītiskā parkinsonisma atvieglošanai.
satelītnavigācijas sistēma Gallileo pirmā civilās lietošanas satelītu navigācijas sistēma ar projektētiem 30 satelītiem, orbītas slīpums 56 grādi, satelitu augstums - 23222 km, 1 satelīta svars 680 kg, apriņķošanas periods 12 stundas un plānotais darbības laiks 16 gadi; pirmo satelītu orbītā ievadīja 2005. g. beigās.
Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai.
leksiskā analīze pirmais programmas translēšanas posms, kura rezultātā tiek atpazīti un aizstāti ar mašīnkodu pirmvalodas palīgvārdi, identifikatori un operācijas.
konsumācija Pirmās dzimumattiecības starp laulātajiem un ar tām saistītie rituāli līgavas šķīstuma pierādīšanai.
sporozoji Pirmdzīvnieku (protozoju) klase, kas vairojas ar sporām (apvalkā), - parazīti citu dzīvnieku miesās.
debitēt Pirmo reizi parādīties atklātībā ar darbiem (literatūrā, mākslā).
debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās).
iet mācībā pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas dogmām.
prasījumu un saistību neto ieskaits pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība.
arhimicētes Pirmsēnes, mikroskopiski sīkas sēnes, aļģu un ziedaugu iekšējie šūnu parazīti; pie arhimicētēm pieder kartupeļu vēža, kāpostu dēstu melnkaites u. c. slimību ierosinātāji.
pirofītaļģes Pirofīti ("Pyrrophyta") - zemāko augu nodalījums, mikroskopiskas, kustīgas vai nekustīgas vienšūnas aļģes; saldūdeņos un jūrās, >130 ģinšu, \~1070 sugu, Latvijā \~60 sugu.
ezoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri iesvētīti un iepazīstināti ar visiem noslēpumiem un ir pilntiesīgi adepti.
eksoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri vēl nav iesvētīti visos noslēpumos, bet šīs pakāpes iegūšanai parasti vajadzēja izturēt klusēšanas pārbaudi, kas varēja ilgt no diviem līdz pieciem gadiem.
akusmatiķi Pitagoriešu kopienu biedri, kas vēl nav pilnīgi iepazinušies un iesvētīti pitagorisma noslēpumos, tādi paši kā klosteru noviči.
pītiņš Pītenes - ēdiens no vārītiem un grūstiem zirņiem ar sīpoliem un kaņepēm.
zibki Pīti grozi ar rokturiem zivju glabāšanai un pārvadāšanai.
pina pīti zirga potīšu apliekamie.
pinkāties pīties (3).
pleskāties Pīties pa kājām; plivināties.
tiņāt Pīties, pīt.
tiņāties Pīties, pīt.
karmalāties Pīties.
pastilla Plācenītis, zāļu tablete ar cukuru, šokolādi.
blāvāt Plaiksnīties.
latīt Plaiksnīties.
plaikšīties Plaiksnīties.
plaikšķēties Plaiksnīties.
plaiksnāties Plaiksnīties.
plaikšņoties Plaiksnīties.
plaišķēties Plaiksnīties.
plaisnāties Plaiksnīties.
plaisnīties Plaiksnīties.
plāksnīties Plaiksnīties.
plāvāties Plaiksnīties.
atplaisāt Plaisājot atdalīties.
plēvāt Plaisājot atlobīties virskārtai.
sasprāgt Plaisājot sadalīties, parasti pēkšņi.
šķēlāt plaisāt, dalīties šķēlēs.
divpiesūcekņu sucējtarpi plakantārpu klase – cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
lentenis Plakantārpu tipa klase ("Cestoda"), parazītisks plakanais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā), \~3000 sugu, Latvijā konstatētas \~100 sugas, no kurām vairākums (~80 sugu) parazitē putnos.
monogeneji Plakantārpu tipa klase ("Monogenoidea"), sīki parazītiski tārpi (~0,1-3 mm garumā), hermafrodīti, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts >50 sugu; monoģenētiskie sūcējtārpi.
sūcējtārpi Plakantārpu tipa klase ("Trematoda"), parazītisks tārps ar plakanu, lapveidīgu ķermeni un diviem piesūcekņiem, >4000 sugu, Latvijā konstatēts >130 sugu; trematode.
neraudzēta maize plāna neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd svētkos, kas veltīti viņu izceļošanai no Ēģiptes; maca.
šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai.
galvanostēģija Plānas metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana kāda cita metāla virsmai, lai to aizsargātu, piemēram, pret koroziju.
vīties Plandīties (mastā); plandoties tikt vilktam (mastā) - piemēram, par karogu.
līpinēt Plandīties (par liesmu).
kulinēties Plandīties, kustētie vējā.
lakstīt Plandīties.
liverēties Plandīties.
ļiverēties Plandīties.
livurēties Plandīties.
plancāties Plandīties.
applanēt Planējot apvirzīties (kam) apkārt.
pieplanēt Planējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzplanēt Planējot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); planējot uzvirzīties virs kādas vietas.
noplanēt Planējot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, gar (ko).
skaliņis Plāns, šaurs, apmēram metru garš koksnes stienītis, ko lietoja telpu apgaismošanai; skals.
spondilodēze Plastiska operācija blakusskriemeļu nostiprināšanai, implantējot kaula plātnīti; lieto skriemeļa sabrukuma, lūzuma vai izmežģījuma gadījumā.
Kumbha Melā plašākie reliģiskie svētki pasaulē, kas notiek Indijā, saistīti ar senu hindu mītu par dievu cīņu ar dēmoniem (asurām), lai iegūtu zelta kausu ar nemirstības dzērienu amitra.
silikāti Plaši izplatīti iežu veidotāji minerāli (piemēram, laukšpats, vizla), kas veidojas no dažādu silīcijskābju sāļiem.
palot Plaši izplatīties (par gaismu), plaši izplatīt gaismu (par gaismas avotu); plaši izplatīties (par gaisa plūsmu, miglu u. tml.).
izlīt Plaši izplatīties (piemēram, par gaismu, siltumu).
iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties (piemēram, par atziņām, sasniegumiem, arī par kādām parādībām).
izķēpt Plaši izplūst (par maizes kukulīti no nemākulīgi sagatavotas mīklas).
valbīties Plati izplesties un grozīties (par acīm); bolīties (1).
bolīties Plati izplesties un grozīties (par acīm).
ģirnīt Plātīties ar kaut ko, lielīties.
ģirnīties Plātīties ar kaut ko, lielīties.
vaikāt Plātīties ar rokām.
šmiežāties Plātīties priekšā.
Vērtešs Plato Dunāntūlas līdzenuma ziemeļrietumos, Ungārijā (uz rietumiem no Budapeštas), augstums - 400-450 m vjl., augstākā virsotne - Kertvēješs (479 m), dolomīti un kaļķakmeņi, ozolu un dižskābaržu meži.
Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri.
atplukt Plaucējot atdalīties.
III transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti, no I transkobalamīna atšķiras tikai ar ogļhidrātu sastāvu; tā koncentrācija serumā palielinās mieloproliferatīvu traucējumu gadījumā.
I transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti; veido kompleksu ar lielāko endogena kobalamīna daļu; tā trūkums pazemina kobalamīna līmeni serumā, bet nerada vielmaiņas traucējumus; koncentrācija ir palielināta mieloproliferatīvo traucējumu gadījumā.
trihomatoze Plentes, lēkšķes, no netīrības un parazītiem savēlušies mati, kas klāj galvu salipušā masā, atgādinot tūbu.
jenotveidīgie Plēsēju kārtas dzimta ("Procyonidae"), vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 30-67 cm, astes garums - līdz 70 cm, mas 0,8-2,2 kg), izplatīti Amerikā un Āzijas dienvidaustrumos, mīt uz zemes, kokos, parasti ūdeņu tuvumā, 19 sugu.
viverveidīgie Plēsēju kārtas dzimta nelieli plēsēji (ķermeņa garums - 17-100 cm, masa - 0,5- 13 kg), izplatīti tropos un subtropos, \~75 sugas.
allēt Plēst, raut, plosīt, sagraut; muļķoies aušoties, trakot, plosīties, trokšņot, būt nerātnam.
klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
segties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
dirknīties Plēsties, kosties, dauzīties.
atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji).
atduzt Plīstot atdalīties.
noduzēt Plīstot atdalīties.
noduzt Plīstot atdalīties.
pārplīst Plīstot pārdalīties.
saplīst Plīstot sadalīties, saplakt (par viļņiem).
saplīst Plīstot sadalīties; plīstot sabojāties, parasti pilnīgi.
pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā); plīstot, sprāgstot pārdalīties.
Tedijs Plīša lācītis, kas nosaukts 26. ASV prezidenta Teodora Rūzvelta vārdā; viena no populārākajām bērnu rotaļlietām.
mikiņš Plīša lācītis.
marnīties Plīties virsū, uzmākties ar kaut ko.
pluities Plīties virsū.
plijāties Plīties.
splīties Plīties.
vēzināties Plivināties; plandīties.
pārplivināt Plivinoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
atplīvot Plīvojot atvirzīties šurp; plīvojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml).
aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
līpēties Plīvot, raustīties, šaudīties (par liesmu).
ārdīties Plosīties, arī trakot (par dzīvniekiem).
brāzēt Plosīties, aurot, trokšņot.
brāzēties Plosīties, aurot, trokšņot.
rievāties Plosīties, aušāties.
cilsīties Plosīties, aušoties.
aukot Plosīties, brāzties, brāzt, krākt, šalkt.
žurgāties Plosīties, cīnīties.
vērtot Plosīties, murgot, būt nemierīgam (par maziem bērniem, jauniem suņiem).
drišķēties Plosīties, nemierīgi sēdēt.
mūčāties Plosīties, plūkties (pa jokam).
dauzelēties Plosīties, plūkties, blēņoties.
galoties Plosīties, rotaļāties.
nergāties Plosīties, spēlēties.
čamdēt Plosīties, šurp un turp mētāties.
drašķīties Plosīties, trakot, dauzīties.
drāstīties Plosīties, trakot, dauzīties.
riminēt plosīties, trakot, draiskulīgi trokšņot.
ņagoties Plosīties, trakot, trokšņot.
sīvot Plosīties, trakot.
vicāt Plosīties, trakot.
vicēties Plosīties, trakot.
telderēt Plosīties, trokšņot; jautri uzdzīvot.
drašķīt Plosīties.
gražoties Plosīties.
malties Plosīties.
ņurīties Plosīties.
plostīties Plosīties.
rizgoties Plosīties.
nodrēksties Plosoties vai nedarbus darot nomocīties.
noplaņčkāties Plunčājoties, bradājot kļūt slapjam; plunčājoties nošļakstīties.
blūžģēt Plunkšķēt, šļakstēt, šļakstīties.
plankšķēt Plunkšķēt, šļakstīties.
pulkšnēties plunkšķināt, plunkšķināties, arī šļakstīties.
plūsmas caurule plūsmas līniju kopa, kas iet caur kādas noslēgtas līnijas visiem punktiem, veidojot cauruļveida virsmu; ja noslēgtās līnijas ietvertais laukums ir ļoti mazs (tiecas uz 0), tādu plūsmas cauruli sauc par elementāru plūsmas caurulīti.
dvesmot Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); dvest (3).
dvest Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu).
dvašot Plūst, izplatīties (piemēram, par siltumu, smaržu, gaisa strāvu); dvest (3), dvesmot (1).
pūst Plūst, izplatīties līdz ar gaisa plūsmu.
pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu); krist lejup (par nokrišņiem); virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
kustēties Plūst, virzīties (kādā virzienā), arī viļņoties (par šķidrumu, arī ūdenstilpi).
noplūst Plūstot atdalīties nost.
atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
atplūst Plūstot atvirzīties šurp (par ūdeni, gaisu u. tml.); plūstot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
ieplūst Plūstot ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, straumi).
izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
izplūst Plūstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
paplūst Plūstot mazliet, daļēji izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
pieplūst Plūstot nokļūt, ievirzīties (kādā sistēmā), parasti, nodrošinot tās darbību, funkcijas.
noplūst Plūstot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārslīdēt Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par ūdeni.
pārvelties Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parviļņiem, miglu u. tml.
pārplūst Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieplūst Plūstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par šķidrumu, gāzi.
izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni).
saplūst Plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par šķidrumu, gāzi, sīkām cietvielas daļiņām u. tml.
uzplūst Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstilpi; plūstot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzplūst Plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par šķidrumu, šķidru masu.
noplūst Plūstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
plainīties Pļāpāt, lielīties.
vendzēt Pļāpāt, nepārdomāti, saraustīti runāt.
čabēt Pļāpāt; atskanēt, izplatīties (piemēram, par valodām).
atpļaut Pļaujot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iepļaut Pļaujot ievirzīties (kur iekšā).
baru vest pļaujot virzīties citiem pļāvējiem pa priekšu.
uzpļaut Pļaujot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
gatavot sienu pļaut, apvītināt, kaltēt zāli un novietot uzglabāšanai.
vēršacītis Pļavas vēršacītis - tauriņu kārtas samteņu dzimtas suga ("Maniola jurtina"), kas jūnijā - augustā samērā bieži sastopams pļavās, mežmalās, laukos.
Maniola jurtina pļavas vēršacītis.
Sēlijas slāņi Pļaviņu svītas otrā pasvīta, ko Latvijā veido dolomīti un dolomītmerģeļi, biezums — 2-18 m, atsegumi Daugavas abos krastos Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā.
ģikts Podagra - vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās, zemādā un citur.
poikilītisks poikilītiska struktūra - iežu struktūra, kam raksturīgi sīku, senāku kristālu ieslēgumi vēlāk izveidojušos lielākos kristālos
poikilocitoze poikilocīti asinīs, piem., smagu anēmiju gadījumā
polihromāzija Polihromatofilie eritrocīti perifērajās asinīs.
neofīts Polijā un Lietavā kristīti ebreji, kas dabūja muižnieku tiesības.
aizsardzībniecība Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas.
aizsardzībnieki Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas.
baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas.
bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī.
tufs Porains vulkāniskas izcelsmes iezis vai nogulumu iezis; saistīti saldūdens kaļķi.
parsuna Portrets 16.-18. gs. krievu (arī ukraiņu, baltkrievu) glezniecībā, kurā saglabājušies ikonu glezniecības paņēmieni un portretiska līdzība oriģinālam izpaužas tikai nosacīti.
Peplis portula portulaku pelcītis.
daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas.
mizostomīdi Posmtārpu klase, adatādaiņu parazīti vai komensāļi.
dēles Posmtārpu klase; saplacināts ķermenis, abos galos piesūcekņi; hermafrodīti, parasti dzīvo saldūdeņos; ap 500 sugu, Latvijā 4 dzimtas, 15 sugu.
rīstīt Posties ceļā, taisīties.
pujāties Posties, tīrīties.
poķis Potīte, kauliņš kājai; poķītis; poķīte.
starppozīcija Pozīcija, ko var izveidot starp aizstāvēšanās pirmo un otro joslu, lai to varētu ieņemt atejošais karaspēks vai karaspēks no dziļuma, vai pretinieka uzbrukuma atvairīšanā neiesaistītie spēki, lai neļautu pretiniekam turpināt uzbrukumu.
manifestācija Pozitīva masu sabiedriskā noskaņojuma izpausmei rīkots masveida gājiens, mītiņš.
prakses modeļi sociālajā darbā praksē atzīti profesionālās darbības vispārināti, shematiski apraksti par to, kā noteiktas sociālā darba teorijas un metodes tiek īstenotas; sastopami pieci vispāratzīti prakses modeļi: 1) problēmu risināšanas modelis; 2) uzdevumcentrētais modelis (īstermiņa pieeja); 3) naratīvā pieeja; 4) kognitīvi biheiviorālā terapija; 5) krīzes intervences modelis.
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem.
aizprātoties Prātojot aizmirsties; aizmaldīties domās.
pārprātoties Prātojot kļūdīties vai pārpūlēties.
Praulīša ezers Praulītis, ezers Praulienas pagastā.
Praulīšu ezers Praulītis, ezers Praulienas pagastā.
Fātima Pravieša Muhameda meita (602.-632. g.), kuru sevišķi godāja šiīti.
leikoprecipitīns Precipitins, kas specifisks leikocītiem.
ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem); apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni).
Preisīša ezers Preisītis, ezers Jumurdas pagastā.
Preisītes ezers Preisītis, ezers Jumurdas pagastā.
Preisīts Preisītis, ezers Jumurdas pagastā.
elektrolītiskā polarizācija pretēji spriegumi, kas veidojas elektrolītiskos procesos.
sekunda Pretforma, iespiedumloksnes trešā lappuse, apzīmēta ar loksnes tekošo skaitli un zvaigznīti grāmatsējējam zināšanai.
lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti.
pa priekšu Priekšgalā, sākumā (virzīties, ko virzīt).
Sitta tephronota priekškaļņu dzilnītis.
aplikators priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
kauliņš Priekšmets galda spēles komplektā (piemēram, plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
balsts Priekšmets, pamats, pret ko vai uz kā var atbalstīties; atbalsts.
kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros; kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija.
talasēmija Primāra konstitucionāli hereditāra hemolītiskā anēmija ar eritroblastozi, mikrocitozi, splenomegāliju un osteoporozi.
driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā.
tinējastpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cebidae"), vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - līdz 75 cm, astes garums - līdz 70 cm), ar asti spēj aptvert zaru un pat karāties tajā, izplatīti Dienvidamerikas tropu mežos, 29 sugas.
kapucīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Cebus"), vidēji lieli primāti (masa - 1-4 kg), izplatīti Amerikas kontinenta tropos, mīt kokos, aktīvi dienā, 4 sugas.
tupajveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupaiidae"), sīki (masa - līdz 400 g), primitīvi pērtiķi, pārtiek no kukaiņiem un augiem, izplatīti Dienvidāzijā, 5 ģintis, 15 sugu; ciršļpērtiķi.
indrveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta, vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 32-70 cm, masa - līdz 7 kg, aste īsa), izplatīti Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
dahabija Primitīvas, vecmodīgas vietējo iedzīvotāju buru laivas Nilā, ar augstām smailām trijstūru burām; senāk - garš, šaurs Nīlas kuģis ar burām, pārsegu un kajīti.
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus.
migelisti Prinča Migela vadītie absolūtisma atbalstītāji Portugālē 1823.-1834. g.
bankas kantoris privāta kredītiestāde, kas dibināta banku uzdevumos ietilpstošu kredīta operāciju veikšanai.
saimniecība privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas.
demultipleksēšana Procedūra, ko veic saņēmēja pusē, lai atdalītu ar multipleksēšanu apvienotos atsevišķos signālus, kuri pārraidīti pa kopīgu datu pārraides vidi.
attīstīšanās Process --> attīstīties.
dzīšanās Process --> dzīties.
pazīšanās Process --> pazīties(1); attiecības, saskare starp cilvēkiem, kas pazīst viens otru, cits citu.
dalīšanās Process, arī darbība --> dalīties (1, 3-6).
atvadas Process, darbība --> atvadīties (1); atvadīšanās, atsveicināšanās.
šķīstīšanās Process, darbība --> šķīstīties.
internalizācija process, kurā ārējie iespaidi un uztvērumi, kas saistīti ar kādu cilvēku (piemēram, māti, tēvu), kļūst par iekšēju subjektīvu tēlu.
apmaiņa Process, kurā atdodot (ko savu) saņem pretī (cita); apmainīšana; darbība, process --> apmainīt (1), apmainīties (1).
intramolekulāra elpošana process, kurā augi un daži parazītiski tārpi izdala ogļskābi bez brīva skābekļa klātbūtnes organisko vielu saskaldīšanas rezultātā.
etiolēšana Process, kurā augi zaudē savu zaļo krāsu, ja tos audzē tumsā vai nepietiekamā gaismā; etiolētiem augiem nav hlorofila, tiem ir balta vai dzeltena krāsa, vāji attīstīti šūnapvalki, vadi un mehāniskie audi.
magnifikācija Process, kurā gēni, kas nosaka atsevušķu rRNS sintēzi, ģenētiski nosacīti daudzkārtēji replicējas.
maska Process, kurā izvēlas atsevišķus apgabalus, kam jāpaliek nemainītiem, ja pats attēls tiek pārveidots.
nītīšana Process, kurā pirms aušanas katru šķēru izvelk cauri lamelei, nītij un šķieta zobam.
ego Procesu, kuri saistīti ar patību un jebkādu indivīda paštēlu, ieskaitot viņa personīgos vērtību kritērijus un nostādnes, apzīmējums psiholoģijā.
brikleijers Profesija, kurā nekad nemēdz steigties un kur var izvairīties no darba tādās reizēs, kad līst lietus.
radze profilēts stienītis riepas protektorā, kura gals ir izvirzīts virs protektora virsmas un uzlabo riepas saķeri ar ceļa virsmu.
datņu pārvaldības programma programma darbam ar datnēm, direktorijiem un diskiem. Pārskatot esošās datnes, šī programma nodrošina iespēju iepazīties ar disku direktoriju saturu. Izmantojot programmas izvēļņu komandas, var pārvietot un kopēt datnes, kā arī veikt citus uzdevumus, kas saistīti ar disku izmantošanas uzlabošanu un lietotāju datu aizsardzību.
atkļūdotājs Programma, kas izstrādāta, lai atkļūdotu citu programmu, ļaujot programmētājam soli pa solim virzīties cauri pārbaudāmajai programmai, izpētot datus un tādus pārraudzības objektus kā, piem., mainīgo vērtības.
datorvīruss Programma, kas spēj pati pārkopēties un izplatīties no datora uz datoru, tā lietotājam par to neko nezinot.
restarts Programmas darbības atsākšana, izmantojot kontrolpunkta datus, kas ierakstīti atmiņā.
programmaparatūra Programmatūra vai dati, kas pastāvīgai lietošanai parasti ierakstīti dažāda tipa lasāmatmiņas un veido nedalāmu programmatūras un aparatūras apvienojumu.
droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi programmatūra, aparatūra un elektroniskā paraksta radīšanas dati, kas atbilst visām šādām prasībām: elektroniskā paraksta radīšanas dati ir radīti tikai vienreiz, un ir nodrošināta to slepenība; elektroniskā paraksta radīšanas datus nevar atvasināt, un, izmantojot tehnoloģijas, elektroniskais paraksts ir nodrošināts pret viltošanu; elektroniskā paraksta radīšanas dati ir droši aizsargāti pret to, ka trešās personas varētu tos nelikumīgi izmantot; droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi nemaina parakstāmo elektronisko dokumentu un neliedz iepazīties ar šo dokumentu pirms tā parakstīšanas.
ziņojumapmaiņas starpprogrammatūra programmatūra, kas nodrošina saskarni starp lietotājprogrammām, ļaujot tām asinhronā režīmā vienai ar otru apmainīties ar datiem. Vienas programmas nosūtītos datus var uzglabāt un pārsūtīt saņēmējprogrammai tad, kad tā tos var apstrādāt.
mašīnneatkarīga valoda programmēšanas valoda, kuras struktūra un izmantojamie līdzekļi nav saistīti ne ar vienu konkrētu datoru.
valoda Estelle programmēšanas valodas "Pascal" paplašinājums datora tīklu protokolu formātu specifikāciju izstrādāšanai. Šajā valodā protokoli tiek aprakstīti kā savstarpēji saistītu neterminētu galīgo automātu kompozīcija.
pārklāšana Programmu izpildes paņēmiens, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā.
slāņošana Programmu organizēšana pa atsevišķiem soļiem, kas tiek izpildīti viens pēc otra.
tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu.
nukleīds Prokariota šūnas ģenētisko informāciju saturošas struktūras, DNS vai RNS gredzenveida makromolekulas, ko nosacīti sauc arī par baktēriju šūnu kodoliem un hromosomām.
proklītiski Proklītisks.
plasteīns Proteīnam līdzīga viela, kas radusies proteolītisku enzīmu reakcijās no proteīnu hidrolīzes produktiem.
limfoproteāze Proteolītisks enzīms limfocītos.
leikoproteāze Proteolītisks enzīms polinukleārajos leikocītos, kas piedalās fagocitēto mikrobu noārdīšanā un strutu veidošanā.
miopsīns Proteolītisks enzīms, atrodams kopā ar tripsīnu aizkuņģa dziedzera sulā.
anaerobiāze Proteolītisks ferments anaerobos mikroorganismos, darbojas anaerobos apstākļos.
galaktāze Proteolītisks ferments pienā, kas katalizē kazeinogēna hidrolīzi.
himotripsīns Proteolītisks hidrolāžu klases ferments.
aminopolipeptidāze Proteolītisku fermentu grupa zarnu gļotādā, raugā, nierēs, liesā un aknās.
endopeptidāze Proteolītisku fermentu grupa, ieskaitot pepsīnu un tripsīnu, kas šķeļ kā centrālās, tā terminālās peptīdu saites.
eksopeptidāze Proteolītisku fermentu grupa, kas šķeļ peptīdu terminālās saites.
vienranga entītija protokola hierarhiskās struktūras slāņa entītija, kurai ir tāda pati nozīme, stāvoklis vai rangs kā citām tā paša slāņa entītijām.
vienranga protokols protokols, kas nosaka vienranga entītiju sadarbību, izpildot slāņa funkcijas.
maģiskie skaitļi protonu vai neitronu skaits atomu kodolos, vienāds ar 2, 8, 20, 28, 50, 82, 126 (neitroniem); kodolos ar maģisko nuklonu skaitu (maģiskajos kodolos) nukloni saistīti sevišķi cieši, to īpatnējā saites enerģija ir par 0,5–1 megaelektronvoltu (MeV) lielāka nekā blakus esošajiem kodoliem.
prajaks Proviants, pārtikas sainītis.
Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta.
bārzduki Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - rūķi, dieva Puškaiša palīgi, kas dzīvo zem zemes un saistīti ar bagātību, zem koka vīņi tur maizi, alu un citu ēdamo.
smiltsieži Psammīti - drupieži ko veido atlūzas, kuru diametrs atbilst gk. smilšu frakcijai 0,1-1 mm.
smilšaugi Psammofīti - augi, kas aug smiltājos.
interseksualitāte Pseidohermafrodītisms.
kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; nesaprotams, juceklīgs.
progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
pretpārnese Psihoanalītiķa neapzināto reakciju kopums, kas vērsts uz klienta personību un īpaši uz klienta pārnesi.
pārvietošana psihoanalīzē - aizsardzības mehānisms, kas dod iespēju transformēt sajūtas, domas un pārdzīvojumus, kas saistīti ar nemieru radošo objektu, citās sajūtās un domās, kuras ir pieņemamas cilvēkam
libido Psihoanalīzē - hipotētiska psihiska enerģija (Freida traktējumā seksuāla, Junga u. c. vēlāko psihoanalītiķu traktējumā - jebkura).
rīnijas Psilofīti - pirmie sauszemes augi, nelieli lakstaugi vai krūmveidīgi augi bez lapām.
psilophyta Psilofīti.
puijāt Pujāt - tīrīties, posties.
nopukšināt Pukšinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
piepukšināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piepukšķināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nopukšķināt Pukšķinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
puķuzirnis Puķuzirnītis.
Lathyrus odoratus puķzirnītis jeb smaržīgais puķzirnītis.
vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties 2 (1).
uimēties Pūlēties, mocīties.
stirkāties Pūlēties, staipīties.
Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā.
vairodziņš Pumpurs ar mizu un plānu koksnes strēmelīti, ko izmanto acošanai.
Suncus etruscus pundurcirslītis.
krūpis Pundurītis, rūķītis.
kāršu pupas pupu sugas, kurām ir nepieciešams balsts, ap ko vīties; šo sugu pupas.
purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem.
koldarēties Purināties, kratīties.
sašķurināties Purināties, nopurināties, raustīties.
aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi.
lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā.
mesembriantēmas Pusdienas ziedu dzimtas lakstaugi un puskrūmi, kas izplatīti galvenokārt Āfrikas dienvidos.
aprūdīties Puslīdz norūdīties.
phalaropus Pūslītis - sloku dzimtas ģints.
serds Pūslītis ar strutām iekaisuma centrā.
pūslīši Pūslītis.
zemes ziemeļu un dienvidu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās dalās pa ekvatora līniju.
Zemes austrumu un rietumu puslodes puslodes, kuras veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās dalās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
puspirkstains Puspirkstains cimds - cimds, kam pirksti tikai līdz pusei noadīti, tā ka pirkstu gali nav apklāti.
atpūt Pūstot atdalīties (no kā).
pārpūt Pūstot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
puškainis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi.
puškaitis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi.
krislītis Puteklītis, pūciņa.
kūķītis Putns, paceplītis.
ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās; šīs grupas putni.
ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni.
būķis Putnu būris; strazdu būrītis.
auriņš Putnu būrītis, strazdu būrītis.
avielis Putnu būrītis; avele.
puļciņs putnu būrītis.
avele Putnu būrītis.
avelis Putnu būrītis.
būķins Putnu būrītis.
zvirbuļveidīgie putnu kārta (_Passeriformes_), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ; šīs kārtas putni.
dzeņveidīgie putnu kārta ("Piciformes"), kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš); šīs kārtas putni.
zaļvārnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēja lieluma putni, parasti ar košu apspalvojumu (piemēram, zaļvārna, zivju dzenītis); šīs kārtas putni.
dzeguze Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta ("Cuculidae"), vairāk nekā trešā daļa sugu ir ligzdošanas parazīti, 38 ģintis, 128 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
dzegužputni Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 20-1000 g), \~40 ģinšu, \~130 sugu, no tām \~80 sugu ir ligzdu parazīti, kas olas iedēj citu sugu putnu ligzdās, Latvijā tikai dzeguze.
medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta.
tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas.
nandu Putnu klases nandveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Rhea"), strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem.
ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu.
alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas.
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga.
spirilose Putnu slimība, ko ierosina ērču izplatīti parazīti spirochetas, slimo gk. vistas un zosis, retāk pīles un baloži.
eimerioze Putnu un dzīvnieku, gk. sezonas slimību grupa, ko ierosina vienšūņu parazīti zarnu, retāk aknu (trušiem) un nieru (zosīm) epitēlija šūnās.
izputēt Putot izkaisīties (uz visām pusēm).
paputēt Putot mazliet, daļēji izkaisīties (uz visām pusēm).
pārputēt Putot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzputēt Putot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
mizo Putra no vārītām japāņu pupām, sāls un vārītiem rīsiem.
luņģis Putras kubuliņš, putras spainītis.
vējāzītis Rācenītis.
turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); virzīties (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekli; vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā.
rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
skanēt Radīt (kādu) iespaidu, izklausīties (kā) - par vārdiem, valodu.
vaimanāt Radīt gari stieptai skaņas (par veļu, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
mēdāt Rādīt mēli, izsmiet, apsmiet; stostīties.
mēdāties Rādīt mēli, izsmiet, apsmiet; stostīties.
pīpināt Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
tītināt Radīt skaņu "tī-tī-tī"; dziedāt kā tītiņš.
spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide).
vaidēt Radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.).
tošāt Radīt svelpjošu, šņācošu troksni (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām); arī virzīties, radot šādu troksni.
mālēties Rādīties (iztēlē); rēgoties; šķist.
atviezties Rādīties (par zobiem).
mērķēties Rādīties zināmā vietā, virzīties pa zināmu vietu.
spokoties Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
kolaties Rādīties, kļūt redzamai (par mirāžu jūrā).
kolāties Rādīties, kļūt redzamai (par mirāžu jūrā).
kolēties Rādīties, kļūt redzamai (par mirāžu jūrā).
mesloties Rādīties, spokoties, jokoties.
māņoties Rādīties, spokoties.
māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana; darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību.
aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties.
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela); būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
Raganiņas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Raganu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Rāmuļu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Raganas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
režģināties Raisīties vaļā (piemēram, par dzijas samudžinājumu).
bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
bēdēties Raizēties, pastāvīgi domāt (par ko nepatīkamu); bažīties, uztraukties.
bēdēt Raizēties, uztraukties (par ko); baidīties.
uzrakņāt Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, Ieraudzīt, atrast (ko).
makņāties Rakņāties, vandīties, meklēt.
kūšņāties Rakņāties, vandīties.
Svētie raksti rakstīti teksti, kurus uzskata par dievišķām inspirācijām un kuriem konkrētas reliģiskas kopienas ietvaros ir īpaša autoritāte (piemēram, Bībele, Korāns)
vēstures avoti rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
pārrakstīties rakstot kļūdīties; parakstīties citā vietā.
pārsarakstīties Rakstot kļūdīties.
eolītisks Raksturīgs eolītiem (2).
pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības darbiniekam strādāt vai iepazīties ar dokumentiem (materiāliem), kas satur slepenu informāciju.
zenītraķete Raķešu zenītierocis.
aprāpties Rāpjoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pārrāpties Rāpjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
ierāpties Rāpjoties, arī rāpus ievirzīties (kur iekšā).
izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pierāpties Rāpjoties, arī rāpus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
norāpties Rāpjoties, arī rāpus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
uzlīst Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas.
pārvelties Rāpjoties, veļoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
aprāpot Rāpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atrāpot Rāpojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
ierāpot Rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
izrāpot Rāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izrāpot Rāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
parāpāties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā).
parāpoties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā).
parāpot Rāpojot pavirzīties.
pierāpot Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
darāpāt Rāpojot pievirzīties pie kā.
sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
norāpot Rāpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
rāpītis rāpulītis, līdējs.
skinki Rāpuļu dzimta ar kādām 30 ģintīm un 575 sugām, plaši izplatīti siltākos tuksnešainos apgabalos.
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
parāpties Rāpus, arī rāpjoties pavirzīties.
skanēt Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt); gadīties; iznākt.
sarietēt rasties tesmenī lielākā daudzumā (par pienu); piepildīties ar pienu lielākā daudzumā (par tesmeni).
kūpēt Rasties un izplatīties (par smaržu).
starot Rasties un izplatīties telpā (par elektromagnētiskajiem viļņiem, elementārdaļiņām, arī enerģiju).
sacelties Rasties un izplatīties, parasti pēkšņi (par ziņām, baumām u. tml.).
izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
parādīties Rasties, atainoties iztēlē; īsu brīdi rādīties (par sapni, sapņu, halucināciju tēlu).
augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem).
veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā).
veidoties Rasties, attīstīties, risināties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
ieviesties Rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.).
pamisēties Rasties, gadīties kļūdai (parasti vienu reizi).
misīties Rasties, gadīties kļūdai, neveiksmei.
misēties Rasties, gadīties kļūdai, neveikties.
samisēties Rasties, gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei (parasti rīcībā, darbībā).
pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu).
nostāties Rasties, izraisīties (par attiecībām starp cilvēkiem, par šādu attiecību izpausmi).
uznākt Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
uzplūst Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
uzrasties Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
mesties Rasties, izraisīties, parasti pakāpeniski (par slimībām, traucējumiem organismā).
uzpeldēt Rasties, izvirzīties (piemēram, sarunā, diskusijā).
aust Rasties, parādīties (atmiņā, arī apziņā).
plaukt Rasties, veidoties (par gaismu); parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
izvērses lauks rastra nosegums telekamerā, monitorā vai televizora ekrānā; divi pārmīti izvērses lauki veido pilno attēlu; izvērses puskadrs.
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
krancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts metāla riņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
puskrancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts pusriņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
varkšīties Raudot šķobīties.
varkšķīties Raudot šķobīties.
Raudu ezers Raudulītis, ezers Ropažu pagastā.
raudzīties (arī skatīties) ar lielām acīm raudzīties izbrīnā, pārsteigumā.
raudzīties (arī skatīties) ar kārām acīm raudzīties kāri.
raudzīties (arī skatīties) ar baltām acīm raudzīties ļoti dusmīgi.
zīmoties Raudzīties pēc pazīšanas zīmēm.
noraudzīties Raudzīties un pabeigt raudzīties.
(uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
vidēt Raudzīties, lūkoties.
noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
bokstēties Raustīt valodu; stostīties.
bokstīties Raustīt valodu; stostīties.
ramstīt Raustīt, pūlēties, plosīties.
drebelēties Raustītie, aizķerties (par valodu).
līpt Raustīties (par liesmu).
strebuļot Raustīties (par valodu).
ramstīties Raustīties, plēsties, pūlēties.
kulstīties Raustīties, plivināties (vējā).
sturbuļot Raustīties.
atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atrausties Raušoties atvirzīties šurp; raušoties atvirzīties (pie kā).
ierausties Raušoties ievirzīties (kur iekšā).
izrausties Raušoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
parausties Raušoties pavirzīties.
patrausties Raušoties pavirzīties.
pierausties Raušoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
izrausties Raušoties virzīties cauri (kam), caur (ko).
norausties Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
inaktivācija Reaģenta vai materiāla reakcijas spējas vai katalītiskās aktivitātes novēršana.
hemonukleolīze Recekļainā kodola šķīdināšana, ievadot starpskriemeļu diskā proteolītisku līdzekli; lieto starpskriemeļu diska trūces ārstēšanā.
apliekties Refl. --> apliekt (2); virzīties ar līkumu.
appīties Refl. --> appīt; apvīties.
aptriepties Refl. --> aptriept (2); aptraipīties.
atāķēties Refl. --> ataķēt (1); attaisīties.
atāķēties Refl. --> atāķēt (2); atraisīties, atbrīvoties.
atdarīties Refl. --> atdalīt (1); attaisīties, atvērties.
atsieties Refl. --> atsiet (1); atraisīties.
atskaldīties Refl. --> atskaldīt (1); tikt atskaldītam; atšķelties, atdalīties.
celties Refl. --> celt (1); virzīties uz augšu.
gumzīties Refl. --> gumzīt; burzīties.
iepīties Refl. --> iepīt (1); sapīties, ieķerties (kur).
izbārstīties Refl. --> izbārstīt; tikt izbārstītam; izkaisīties.
izolēties Refl. --> izolēt (2); nošķirties, norobežoties, atdalīties.
nolupināties Refl. --> nolupināt (1); tikt nolupinātam; nolobīties.
notriepties Refl. --> notriept (1); tikt notrieptam; notraipīties.
pārvelties Refl. --> pārvelt (1); gāžoties, krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piejaukties Refl. --> piejaukt(1); tikt piejauktam; arī piemaisīties.
plandēties Refl. --> plandēt; plandīties.
tīņāties Refl. --> tīņāt (1); tikt tīņātam; tīties (1).
tīņāties Refl. --> tīņāt (2); tīstīties (1).
tirināties Refl. --> tirināt; arī raustīties, kratīties.
uzvērpties Refl. --> uzvērpt (3); tikt uzvērptam; uzvirpuļot (1), arī uzvīties (1).
vērsties Refl. --> vērst 2; tikt vērstam; pārveidoties, pārmainīties.
pieturēties Regulāri ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; regulāri balstīties (uz ko).
ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
iet baznīcā regulāri piedalīties dievkalpojumos.
reģistrēties Reģistrēt sevi (piemēram, kādā iestādē, sanāksmē); pierakstīties.
Euphrasia x reuteri Reitera žibulītis.
impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens.
laikveida relatīvistiskais intervāls relatīvistiskais intervāls, kas atbilst cēloņsaistītiem notikumiem.
sauskotīti Reliģiska kustība, kas radās 19. gs pirmajā pusē Anglijā un tās sekotāji ASV izveidoja tādas sektas kā "Kristiešu izraelīti" un "Dāvida nams".
krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām.
čaoli Relikta aborigēna cilts no maukeni grupas Malakas pussalā, Taizemes dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi.
maukeni Reliktas aborigēno cilšu grupas Malakas pussalā, runā valodās un dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi.
cokols reljefa formas (piemēram, augstienes, upes terases) pamatnes izcilnis, kas veidots no vecākiem iežiem un pārklāts ar jaunākiem nogulumiem, kuri ir ģenētiski saistīti un radušies vienlaikus ar reljefa formu.
orogrāfiskie faktori reljefa radīti ekoloģiskie apstākļi, kas ietekmē ekosistēmas struktūru un darbību, tie ir augstums virs jūras līmeņa, nogāzes ekspozīcija (vērsums pret debespusēm) un nogāzes slīpums.
riepu remontdarbnīca remontdarbnīca spēkratu apriepojuma remontdarbiem, kurā ir iekārtotas darba vietas ar iekārtām, darbarīkiem un piederumiem riepu un kameru montēšanai un demontēšanai, pārbaudei un remontam, riteņu balansēšanai un citiem ar spēkratu apriepojumu saistītiem darbiem.
virsbūvju remontdarbnīca remontdarbnīca spēkratu virsbūvju remontdarbiem, kurā ir iekārtotas darba vietas ar nepieciešamajām iekārtām, darbarīkiem un piederumiem virsbūvju defektu labošanai: metāla stiepšanai, metināšanai un citiem ar spēkratu virsbūvēm saistītiem remontdarbiem.
repo Repo darījums - darījums, kurā kredītiestāde pārdod vērtspapīrus, paredzot tos noteiktā nākotnes datumā atpirkt par līgumā norunātu cenu.
rempudzis Resnis, resnulis, apalītis.
kredītresursi Resursi, ko kredītiestāde piesaista, atverot depozītu kontus vai arī izmantojot citus avotus.
eozinofilā leikoze reta leikozes forma, kuras gadījumā asinīs pārsvarā ir eozinofilie granulocīti.
plazmocitārā leikoze reta leikozes forma, kuras gadījumā asinsainā dominē plazmocīti; uzskata, ka tā ir multiplās mielomas variants.
pseidodifterija Reti sastopama jaundzimušo mutes dobuma slimība ar pseidodifterītiskiem aplikumiem uz mīkstajām aukslējām.
bertrānisms Reti sastopama perversija, seksuālas tieksmes uz sadalīties sākušu vai pat pussatrūdējušu līķi.
somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā.
kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
mielolipoma Rets labdabīgs virsnieru audzējs, kas sastāv no taukaudiem, limfocītiem un primitīvām mieloīdām šūnām.
pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (4), pierakstīties (2).
murkšķīties Režģīties, mezgloties, samudžināties.
murkšīties Režģīties, mezgloties.
varžīties Režģīties, sajukt juceklī.
ražģīties režģīties, samezgloties.
rezgāties režģīties.
atrībināt Rībinot atvirzīties šurp (par pērkonu).
ierībināt Rībinot ievirzīties (kur iekšā).
izrībināt Rībinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izrībināt Rībinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārrībināt Rībinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pierībināt Rībinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
norībināt Rībinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
atrībēt Rībot atvirzīties šurp (parasti par transportlīdzekļiem).
ierībēt Rībot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par ratiem, pajūgu.
izrībēt Rībot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izrībēt Rībot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārrībēt Rībot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
norībēt Rībot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Riču ezers Riču ezers - atrodas Skrudalienas pauguraines nomalē, Augšzemē, uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, daļēji Daugavpils novada Demenes pagastā, platība - 1286 ha (Latvijā - 588 ha), garums - 6 km, lielākais platums - 4 km, vidējais dziļums - 9,7 m, lielākais dziļums - 39,7 m, nosacīti mezotrofs ar dzidru ūdeni; Riča ezers.
riesties Riestot, arī plosīties, dīdīties.
ņerīties Riet, plosīties.
noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
slīgt Rietot virzīties lejup (par debess spīdekļiem).
noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss.
rovelēties Rievelēties, plosīties.
amatnieku kase Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība - Rīgas vācu amatnieku kredītiestāde, ko 1893. g. nodibināja Rīgas Vācu amatnieku palīdzības biedrība, likvidēta 1939. g.
amatnieku kase Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kase - vecākā latviešu kredītiestāde Rīgā, dibināta 1883. g., kuras uzdevums bija panākt, lai Rīgas latviešu amatnieki nebūtu finansiāli atkarīgi no vāciešiem.
pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1).
ballēties Rīkot balles 1; piedalīties ballēs 1.
bēroties Rīkot bēres, piedalīties bērēs.
puņķēties Rīkoties lēnām, tūļāties; neglīti kaut ko darīt.
strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
ķert karstu rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
nošaut greizi rīkoties nepareizi; kļūdīties; notikt tā, kā nav paredzēts, norisēt kļūmīgi.
žampāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties.
žompāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties.
bagarēties Rīkoties, darboties, grozīties; kravāties.
palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt; piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
izrikšot Rikšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ierikšot Rikšojot, rikšiem ievirzīties (kur iekšā).
izrikšot Rikšojot, rikšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārrikšot Rikšojot, rikšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
apriņķot Riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ieriņķot Riņķojot ievirzīties (kur iekšā).
izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
izriņķot Riņķojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
aplis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
visriņķī Riņķveida (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
žvīgurs Ripa, skriemelis aužamajās stellēs, kas laiž nītis uz augšu un leju.
noripināt Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
aizripināties Ripinoties aizvirzīties projām.
ieripināties Ripinoties ievirzīties (kur iekšā); tikt ieripinātam (kur iekšā).
paripināties Ripinoties pavirzīties.
noripināties Ripinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
apripot Ripojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atripot Ripojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atripot Ripojot atvirzīties šurp; ripojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieripot Ripojot ievirzīties (kur iekšā).
izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izripot Ripojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
noripot Ripojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml).
pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paripot Ripojot pavirzīties.
pieripot Ripojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzripot Ripojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripojot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzripot Ripojot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
aizripot Ripot prom; ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
atguldzinēt Rīstīties (ēdot) cenšoties atrīt.
guržņāties Rīstīties, būt tuvu vemšanai.
klugatāt Rīstīties, klukstēt.
ākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
žākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
aizguldzenēties Rīstīties, palikt bez elpas.
rīdēties rīstīties.
ģimstīties Rīstīties.
glundzīties Rīstīties.
guldzenēt Rīstīties.
guldzīties Rīstīties.
gurdzelēt Rīstīties.
klugāt Rīstīties.
krakstīties Rīstīties.
rimstīties Rīstīties.
rīties Rīstīties.
žaukstāt Rīstīties.
žaukstāties Rīstīties.
rīstīt Rīt (daudzkārt un ilgi); rīstīties.
balanss Ritenītis - pulksteņa gaitas regulētājs, kas aizstāj svārstu.
ringoties Ritināties, locīties.
apritināties Ritinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
paritināties Ritinoties pavirzīties.
Ritiņu ezers Rītiņu ezers Ozolaines pagastā.
šūpāties Ritmiski kustēties, svārstīties uz augšu uz leju, no vienas puses uz otru.
apritēt Ritot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atritēt Ritot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atritēt Ritot atvirzīties šurp; ritot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
ieritēt Ritot ievirzīties (kur iekšā).
izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izritēt Ritot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārritēt Ritot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paritēt Ritot pavirzīties.
pieritēt Ritot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
uzritēt Ritot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzritēt Ritot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
noritēt Ritot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par (kā) lāsēm.
baronga Rituāla baliešu deja, kas veltīta mītiskajai būtnei Barongam - puslauvam, puspūķim.
krenocitoze Roboti eritrocīti asinīs.
adaptīvais robots robots, kura programma var mainīties atkarībā no ārējiem apstākļiem.
rodanīdi Rodānūdeņražskābes sāļi, nozīmīgi analītiskajā ķīmijā.
rogulis rogulītis (1).
ierakties Rokot ievirzīties (parasti zemē) - par dzīvniekiem.
izrakties Rokot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izrakties Rokot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
uzrakt Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko).
rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu).
parakties Rokoties pavirzīties.
pierakties Rokoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzrakties Rokoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
atrakties Rokoties, rokot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai).
kliņķis Rokturis (durvju) vēršanai, kuru veido uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē.
klinķis Rokturis durvju vēršanai (uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē).
institūcijas Romiešu civiltiesību rokasgrāmatas, kurās sistemātiski izklāstīti tiesību normu pamatprincipi.
Bona Dea romiešu mitoloģijā - auglības dieviete, dieviete - māte, kuras vārdam bija uzlikts tabu, viņas dievkalpojumos vīriešiem bija aizliegts piedalīties.
Anna Perenna romiešu mitoloģijā - nākamā jaunā gada dieviete, kurai veltītie svētki iekrita 15. martā, kad dievietei par godu tika nesti upuri un rīkotas dzīres.
matrālijas Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādnei, dievei Matūtai veltīti svētki.
lemūri Romiešu mitoloģijā - to cilvēku rēgi, kuri miruši vardarbīgā nāvē, un to ar nāvi sodīto noziedznieku rēgi, kuri nebija pienācīgi apbedīti.
fetiales Romiešu priesteru kolēģija, kuras pienākums bij piedalīties starptautisku līgumu slēgšanā.
saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos.
atraisīt Rosināt, attīstīt (piemēram, spējas, talantu), ļaut attīstīties (spējām, talantam).
čubināties Rosīties (ap ko).
aizrosīties Rosīties prom.
šiverēties Rosīties, veikli darboties.
rosties Rosīties.
spirinēt Rosīties.
Euphrasia rostkoviana Rostkova žibulītis.
pajaktēties Rotaļājoties paskraidīt; parotaļāties; padauzīties, patrakot.
mūrēties Rotaļāties (piemēram, veidojot ko no māliem); arī traipīties.
ringāt Rotaļāties, plosīties.
ringot Rotaļāties, plosīties.
kvēlvasks Rotas lietu rūpniecībā lietots sakausējums no 1,2 kg dzeltenā vaska, 0,75 kg alūna, 1,15 kg sarkanā bolus un 0,716 kg baziskā etiķskābā vara (zaļskaidiņām), lai zelta vai zeltītiem priekšmetiem dotu sārtu nokrāsu.
virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laikā.
Kigva Ruandas valdnieku mītiskais dievišķais ciltstēvs.
pierūcināt Rūcinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
norūcināt Rūcinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
pierūkt Rūcot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
norūkt Rūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
ierūcināt Rūcot, ar rūkoņu ievirzīties (kur iekšā).
rudzīši Rudzītis.
izrūgt Rūgstot sadalīties (par organiskām vielām).
leprekons Rūķītis veca vīra izskatā īru folklorā; dažkārt - kurpnieks, kuram ir noslēpti zelta krājumi.
kauks Rūķītis, mazs vīrelis.
krūpiņš Rūķītis.
rullis Rullītis (2).
roulette Rullītis; rulete.
pārsarunāties Runājot apmainīties domām, uzskatiem.
apmālām Runājot izgrozīties, atrunāties, runāt aplinkiem, izvairīties no kaut kā.
runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām, noskaidrot (ko).
raustīt valodu runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes; stostīties.
stostīt Runāt ar pārtraukumiem, samocīti.
balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi; pļāpāt, lielīties.
bakšķīties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
bakšķoties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
bakšoties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
stostīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; stomīties.
ruņģis Ruņģītis - mantnesis pūķis, mājas gars.
rundulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
runkulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
rutulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
skatīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kartību); raudzīties (4).
ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu); mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
bairišs Rūpnieciski ražots alus; bairītis.
rūsa Rūsas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 126 ģintis, \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģints, >240 sugu.
hrizomiksa Rūsas sēņu rindas dzimta ("Chrysomyxaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, Eiropā un Latvijā 1 ģints.
kronarcija Rūsas sēņu rindas dzimta ("Cronartiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, to ierosinātās augu slimības sauc par stabiņrūsām; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
uromice Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Uromyces"), parazītiskas sēnes, parazitē uz dažādiem lakstaugiem un ierosina to rūsu, \~550 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu.
pārrūsēt Rūsējot pārdalīties; rūsējot kļūt cauram, bojātam.
pierūsēt Rūsējot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
uzurķēt Rušinot, bikstot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
uzrušināt Rušinot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
rūši Rūšrāceņi - nemizoti novārīti kartupeļi; ar visu mizu pelnos cepti kartupeļi.
vīrakkrūms Rūtu rindas balzamkoku dzimtas ģints ("Boswellia"), izplatīti tropos un subtropos, izmanto vīraka ieguvei.
sasaausīties Saausīties (par dzīvnieku).
sabakstīties Sabadīties (parasti viegli).
sasabadīties Sabadīties.
tālsabiedrība Sabiedrība, kurā katrs tās loceklis var brīvi apmainīties ar informāciju ar pārējiem sabiedrības locekļiem, jo viņu izmantojamā aparatūra ir tehniski un programmiski saderīga.
telesabiedrība Sabiedrība, kurā katrs tās loceklis var brīvi apmainīties ar informāciju ar pārējiem sabiedrības locekļiem, jo viņu izmantojamā aparatūra ir tehniski un programmiski saderīga.
eisocialitāte Sabiedriskās dzīves forma, kas konstatēta tādiem kukaiņiem kā bites un termīti, kam kolonija sastāv no īpašām, bioloģiski nosacītām kastām (piem., strādnieki, trani, vaislinieki).
sabīdināties Sabīties, izbīties.
sadrūt Sabīties, izbīties.
sadrūties Sabīties, izbīties.
nogandināt Sabīties, iztrūkties.
satrūcināties Sabīties, satrūkties.
satrūkties Sabīties; tikt, parasti pēkšņi, iztraucētam.
nomīzt sabīties.
sabaiļināties Sabīties.
sabaiļoties Sabīties.
sabijāties Sabīties.
sabīkstīties Sabīties.
sabīst Sabīties.
sabīsties Sabīties.
sabīstīties Sabīties.
sasabīties Sabīties.
satrūkāties Sabīties.
vulkāniskais tufs sablīvējušies un sacietējuši vulkāna izvirduma radīti produkti (pelni, bumbas u. c.); plaši izmanto par būvakmeņiem un izejvielām būvmateriālu rūpniecībā.
sabrīnāt sabrīnīties.
sabrīnāties sabrīnīties.
sabrīnēties Sabrīnīties.
sagrumbāties saburzīties, sacirtoties.
sačumpāties Saburzīties, sakrokoties.
sačunčurāties Saburzīties, sakrokoties.
sačunčurēties Saburzīties, sakrokoties.
saknillēties Saburzīties, sakrunkoties.
apburnīties Saburzīties; apģērbam viscaur būt mazliet saburzītam.
saķurzāties Saburzīties; arī sakrokoties.
sasagrumbāties Saburzīties; sakrokoties (par apģērbu).
sagrepstelēties Saburzīties; sakrunkoties; samudžināties.
saburnīties saburzīties.
saņukāties saburzīties.
noburzīties Saburzīties.
nosaburzīties Saburzīties.
saburznīties Saburzīties.
sadrellēties Saburzīties.
sagomīties Saburzīties.
saņakāties Saburzīties.
saņorcīties Saburzīties.
saņurcīties Saburzīties.
saņurdzīties Saburzīties.
sasaburzīties Saburzīties.
saspicēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem); sasmailēt.
sasmailēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem).
psammitolīti Sacementējušies psammīti.
psammolīti Sacementējušies psammīti.
pusfināls Sacensības, konkurss u.tml., kurā izcīna tiesības piedalīties finālā.
sacīkstēties Sacensties; sacīkstīties.
sklerocijs Sacietējusi sēņotne dažām parazītiskām sēnēm, piem., vilka zobiem, dažām sklerotīniju sugām u. c.
akadēmiskā laiva sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un duļļiem, kas izvirzīti ārpus borta.
aizmeties Sācis dīgt, attīstīties (parasti pumpurs, aizmetnis).
izplāksnēt Sadaliīties plēksnēs.
kopra sadalīti un izžāvēti kokosriekstu kodoli; izmanto eļļas iegūšanai un lopbarībai.
saskaldīties Sadalīties (4).
sašķelties Sadalīties (4).
saskaldīties Sadalīties (gabalos, dalās u. tml.).
sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
izšķirties Sadalīties (par priekšmetu).
sabrukt Sadalīties (par vielu, tās elementārdaļiņām, to saistījumu).
diferencēties Sadalīties (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās).
pasašķirties Sadalīties (piemēram, par velkiem audeklā).
izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
pajukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, parasti daļēji (par priekšmetiem).
pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā); izjukt (1).
sašķīst Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc 1trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu).
izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piemēram, atsitoties pret ko).
šķilināties Sadalīties gabalos.
skrandot Sadalīties gabalos.
pieduzt Sadalīties lielā daudzumā sastāvdaļu.
paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst (1).
izklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm).
disociēt Sadalīties sastāvdaļās (par molekulām).
izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
macerēties Sadalīties sastāvdaļās ķīmisku vielu iedarbībā (par organisma, tā daļas audiem).
pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
izirt Sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
sasadalīties Sadalīties sastāvdaļās.
plauksnot Sadalīties sīkās šķiedrās; atdalīties sīkām plēksnītēm.
skarāt sadalīties skarās, arī sākt skrandot.
šķembelēt Sadalīties šķembās; atdalīt šķembas.
noplūksnāt Sadalīties šķiedrās, nobirt, sasmalcināties.
plukšņāt Sadalīties šķiedrās, spurot.
plukšņēt Sadalīties šķiedrās, spurot.
plukšņot Sadalīties šķiedrās, spurot.
nopeisēt Sadalīties šķiedrās.
noškiedroties Sadalīties šķiedrās.
pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas divi gabali, divas daļas.
pušoties Sadalīties uz pusēm.
izdalīties Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst (1).
saslāņoties Sadalīties, arī izveidoties slāņveidīgi.
pašķirties Sadalīties, kļūt mazāk blīvam, parasti radot spraugas (par mākoņiem, miglu).
sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
dairīties Sadalīties, plaisāt, skaldīties.
pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
sagabaloties Sadalīties.
sasadalīties Sadalīties.
sašķirties Sadalīties.
nodalīties Sadaloties zaudēt saistību (ar ko); atdalīties (1).
nolauzt degunu sadauzīties, sasisties; piedzīvot neveiksmi (iedomīgam cilvēkam).
saķīlēties Sadauzīties.
atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost.
sadēdēt Sadrupt, sadalīties, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
nosatirīties Sadzīt un nolobīties (par ādas virskārtu).
pompadūrs sadzīves stila elementi, kas saistīti ar marķīzes Pompadūras vārdu.
savantēties Saēsties (ar lielu apetīti, ko lielākā daudzumā).
sasiksnāties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā).
sazēvelēties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā).
izmācīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību.
izvuicīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību.
dakrist Sagadīties (darīt ko) ar kādu kopā.
iekrist Sagadīties, gadīties.
satrāpīties Sagadīties.
savīkšties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšķīties.
iztuzināties Sagatavoties, sataisīties, izpūlēties.
salāgoties sagatavoties, sataisīties.
sariežīties sagatavoties, sataisīties.
sasprigāties sagatavoties, sataisīties.
apladēties Sagatavoties, sataisīties.
atriedīties Sagatavoties, sataisīties.
izknierēties Sagatavoties, sataisīties.
izvaikstīties Sagatavoties, sataisīties.
pavīkšties Sagatavoties, sataisīties.
saknosīties Sagatavoties, sataisīties.
saspirināties Sagatavoties, sataisīties.
satūjāties Sagatavoties, sataisīties.
uzkūlināties Sagatavoties, sataisīties.
sasagraizīties Sagraizīties.
saļumdīties Sagrīļoties, saļodzīties.
patrušāties Sagrozīties, pagrozīties.
patrīņāties Sagrozīties.
ievomzēties Saģērbties, ietīties (biezā apģērbā, drēbēs).
sasatīties Saģērbties, ietīties (lakatos, segās).
nosatīties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
nosatuntulāties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
sapopināties Saģērbties, ievīstīties.
tutuļoties Saģērbties, satīstīties (daudzos apģērbos).
sačunčināties Saģērbties, satīties.
satauņāties Saģērbties, satīties.
pussaimniecība Saimniecība ar pusasmīti zemes (~10-14 ha).
likvīdā koksne saimnieciski izmantojamā audzes krājas daļa, kurā tiek ieskaitīta stumbra koksne un priedes, bērza, apses resnākie zari, bet netiek ieskaitīti egles un alkšņu zari.
kalīte Sainītis, paciņa.
māksna Sainītis, pauniņa.
māksniņa Sainītis, pauniņa.
pasieniņš Sainītis, pauniņa.
pasienītis Sainītis, pauniņa.
knupsis Sainītis.
noza Sainītis.
taukšūnas Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; lipocīti.
attiecīgi saistīti ar ko noteiktu, iepriekš minētu; piemēroti kam; tā, kā nepieciešams.
kribas Saistīti stieņi, kas veido zemnieka ragavu pamatni.
legato Saistīti, plūstoši, bez pārtraukuma (starp toņiem).
accopiato Saistīti.
savienoties Saistīties (4).
piņķerēties Saistīties (ar kādu).
lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
stāties Saistīties (noteiktās attiecībās).
jūgties Saistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
asociēties Saistīties asociācijā (3).
biedroties Saistīties biedriskās attiecībās.
mīlēties Saistīties dzimumattiecībās.
lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
apvienoties saistīties, izveidojot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām)
vienoties saistīties, izveidojot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām)
laisties Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā).
vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
saņemt Saistīties, uzņemties (ko) ar līgumu.
adsorbēties Saistīties, uzsūkties cietā vielā (par šķidrumiem un gāzēm).
antisemītisks Saistīts ar antisemītismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas antisemītisms.
jezuītisks Saistīts ar jezuītismu (1), jezuītiem (1), tiem raksturīgs.
torītējs Saistīts ar kādu no pagājušo dienu rītiem, tam raksturīgs.
kosmopolītisks Saistīts ar kosmopolītismu, tam raksturīgs.
leikocitārs Saistīts ar leikocītiem, tiem raksturīgs.
oolītisks Saistīts ar oolītiem, tiem raksturīgs.
saprofītisks Saistīts ar saprofītiem, tiem raksturīgs.
būšķis Saišķītis drēbju, vilnas vai cita materiāla caurumu aizbāšanai.
buntiņš Saišķītis.
buntīte Saišķītis.
samisēt Sajaukt, kļūdīties.
nižģēties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
nižģināties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
nižģīt Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
jucināt Sajaukt, samudžināt, vandīties.
samudāties Sajaukties, saburzīties.
sakulināties Sajaukties, samaisīties.
dust Sajust elpas trūkumu, cīnīties ar aizdusu.
kā (poda) laiža saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas mēdz laizīties, našķēties, izlaizīt (ēdiena) traukus.
kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
glums kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
karstas putras strēbējs saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
kā no zemes izlīdis saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti parādās.
kā ar cirvi pa pieri saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz.
nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut saka par ko tādu, kas saista uzmanību, uz ko nevar beigt skatīties.
galds (vai) lūst saka par ļoti bagātīgu maltīti.
mute kā laidara vārti saka par tādu cilvēku, kas pārāk daudz un neglīti runā.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies.
kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas negaidīti ieradies.
debesu dāvana saka par to, ko saņem, iegūst negaidīti, arī bez pūlēm.
kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
dieva laime saka, izsaucas, ja labvēlīgi apstākļi ir radījuši iespēju vairīties no kā nepatīkama, briesmīga, bīstama.
nervi uzdod saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
nervi netur saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
nervi netur (arī uzdod) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
nervi uzdod (arī netur) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
vilka kauls ir mugurā saka, ja cilvēks darbā ir slinks, gauss, negrib pieliekties, locīties.
gluma āda (kādam) saka, ja cilvēks ir viltīgs, izmanīgs, prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
noķert (arī notvert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
notvert (arī noķert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
krama galva saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt, izprast.
ciets pauris saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt.
veļa (biežāk vilka) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
vilka (retāk veļa) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
ausis svilst (kādam) saka, ja kādam ir kauns klausīties cita teiktajās rupjībās, melos.
kā no gaisa nokritis saka, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
baidās kā kaķis no ūdens saka, ja kāds ļoti baidās, cenšas izvairīties no kaut kā.
mute atdarās (arī atveras) saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
mute atdarās saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
kā ar mietu pa pieri saka, ja kāds pēkšņi saskaras ar ko negaidīti skarbu, satriecošu, ja uzzina ko pārsteidzošu.
kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
kur gadījies, kur ne, arī kur bijis, nebijis, arī kur bijis, kur nebijis, arī kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur gadījies, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur bijis, kur nebijis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
pazūd kā kaltiņš kulītē saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd.
līst galvā Saka, ja ko var viegli, ātri iemācīties.
auksta duša saka, ja negaidīti piedzīvo ko nepatīkamu, ja atjēdzas no kaut kā.
uzkrīt kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
Ej bekot! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
Lai viņš iet kārties, arī viņš var iet kārties, arī ej kārties! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties.
iet bekot saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja noraida kāda izteikumu, ja grib no kāda atbrīvoties.
liktenis uzsmaida saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
staipenis nāk saka, ja rodas vēlēšanās staipīties.
gora visu ko māca saka, ja rūpes, nepieciešamība liek daudz ko iemācīties.
kā ar cirvja pietu pa pieri saka, ja teiktais ir negaidīti ass, pārlieku tiešs, ja kas pēkšņi pārsteidz.
sapļaut Jumīti saka, kad pļauj pēdējo vālu tīrumā, kurā esot paslēpies ražas dievs - Jumītis.
Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
raugies (arī skaties) ar acīm! saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
skaties (arī raugies) ar acīm! saka, pamudinot skatīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
paņemt acis pirkstos saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
paņem acis pirkstos, deguns parādīs saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
nedod dievs saka, vēloties izvairīties no kaut kā nepatīkama, bīstama, arī paredzot ko nepatīkamu, ļaunu, baiļojoties, ka var notikt kas slikts.
gunīt Sakarstot sadalīties.
analogkanāls Sakaru kanāls, piem., telefona līnija, pa kuru tiek pārraidīti signāli, kas nepārtraukti mainās un var pieņemt noteiktā diapazonā jebkuru vērtību.
grābšķis Sakasīti rudzi.
sakašāties Sakasīties (1).
sikasnītis sakasnītis.
sagramstīties Saklausīties.
pārteikties Sakot ko, kļūdīties, nepasacīt vajadzīgo; pārsacīties.
pārsacīties Sakot ko, kļūdīties, nepasacīt vajadzīgo; pārteikties.
foršmaks sākotnēji Austrumeiropas ēdiens, kas gatavots no sāļas maltas zivs vai gaļas; dažādi šī ēdiena varianti ir īpaši izplatīti Aškenazi ebreju un somu virtuvē; dažas šķirnes ir zināmas arī ukraiņu, poļu un krievu virtuvē.
sapļuncināties Sakratīties (par šķidrumu), izšļakstināties.
sašaltīties Sakratīties, sašļakstīties.
sadricināties Sakratīties.
sasakratīties Sakratīties.
krunkuļoties Sakrunkāties, sagrumbāties, salocīties.
sakrunkāties sakrunkoties, saburzīties.
sakrumpāties Sakrunkoties; arī saburzīties.
sakruņķēties Sakrunkoties; arī saburzīties.
uzņemt Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
ieplosīties Sākt ālēties, plosīties, trakot.
popliķ Sākt atzīties pratināšanā.
nākt Sākt augt, veidoties (par augiem, to daļām); sākot augt, kļūt redzamam, parādīties.
saausīties Sākt ausīties; īsu brīdi ausīties.
aizčudīties Sākt bažīties.
celties kājās sākt cīnīties, aktīvi darboties.
samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); izraisīties, rasties (fizioloģiskam vai psihiskam stāvoklim).
mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
rasties Sākt izpausties, izraisīties (par slimību).
iepazīt Sākt izprast (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.); iepazīties (2).
atdarīt ausis sākt klausīties un saprast.
līcin sākt sākt liekties, sākt ļodzīties.
saļobīties Sākt ļodzīties, kļūt nestabilam, nedrošam.
piesēsties pie grāmatas sākt mācīties no grāmatas; sākt lasīt.
piebiedroties Sākt piedalīties (kur), pievienoties (piemēram, pasākumam, kādai norisei).
sazīļot Sākt pildīties vai pārklāties ar burbulīšiem.
ieaušoties Sākt plosīties (par bērniem).
ieplosīt Sākt plosīties, trakot.
pabirt Sākt rasties, gadīties.
aizraudzīt Sākt skatīties, vai vēl augoši kartupeļi jau der ēšanai.
sasajemties Sākt spēcīgi augt, attīstīties (parasti pēc augšanas, attīstības aizkavēšanās).
ierozīties Sākt staipīties (stāvus).
aizkļūdīties Sākt stostīties, samesties mēlei.
satostīties Sākt stostīties, stomīties.
nožagot Sākt stostīties.
aizposāt Sākt strutot, pildīties ar strutām.
satrakoties Sākt trakot, plosīties (par dzīvnieku).
sasmailēt Sākt uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
saspicēt Sākt uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
aizgarot Sākt vārīties.
aizmesties Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
ieretēt Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
uzbimbināt Sākt zvanīt, iezvanīties.
sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām.
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, izraisīties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
saklanīties Sākt, parasti pēkšņi, klanīties; īsu brīdi klanīties.
saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par ķermeni, tā daļu); īsu brīdi ļodzīties.
saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par priekšmetiem); īsu brīdi ļodzīties.
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
saraustīties Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā dalām); īsu brīdi raustīties.
sarīstīties Sākt, parasti pēkšņi, rīstīties; īsu brīdi rīstīties.
sasirdīties Sākt, parasti pēkšņi, sirdīties.
sastomīties Sākt, parasti pēkšņi, stomīties, mulst.
sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties.
sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
sašaubīties Sākt, parasti pēkšņi, šaubīties; īsu brīdi šaubīties.
sagriezties Sākt, parasti pēkšņi, virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
sazvalstīties Sākt, parasti pēkšņi, zvalstīties; īsu brīdi zvalstīties.
sajemt Sākties, izraisīties (par pēkšņām, stiprām sāpēm).
aust Sākties, parādīties.
kaulēties Saķerties ar ragiem; viegli badīties.
sapurāties Saķerties, satīties.
Muhu Sala Monzunda arhipelāgā, Baltijas jūrā Igaunijā, platība - 204 kvadrātkilometri, augstums - līdz 24 m, veido kaļķakmeņi, dolomīti, dambis (4 km) savieno ar Sāmsalu.
aizsalt Salā piepildīties, aizsprostoties ar ledu (piemēram, par caurulēm).
sakuldurēties Salaistīties, sajaukties, sajukt.
sidarbiksis saldināts ūdens ar salauzītiem maizes gabaliem.
sekts Salds vīns, ko gatavo no vītinātām vīnogām; arī putojošais vīns.
Allažu avotkaļķu atradnes saldūdens kaļķiežu atradņu grupa Siguldas novadā, \~6 km uz austrumiem no Inčukalna dzelzceļa stacijas, to veido gan irdenie, gan saistītie kaļķi (šūnakmens), izmantoti gk. baltkaļķu ražošanai, šūnakmens arī Rīgas Brāļu kapu u. c. objektu izbūvē.
kumpe Salīcis, greizs kuprītis.
gumzdīt Salieks, saspiest, spaidīt, burzīt; lauzt, lauzīties, pūlēties, mocīt, mocīties.
sagugt saliekties kopā, liekties, locīties.
salīkumoties saliekties, satīties kamolā; salocīties vairākos līkumos.
dzintele Saliekts metāla stienītis (piemēram, atslēgas piekāršanai), kura asos galus iedzen durvīs, vārtos u. tml.
defiskopa salikta leksiska vienība (vārdu savienojums), kurā komponenti parasti saistīti sakārtojumā un savienoti ar defisi.
forija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz redzes ass sliecību novirzīties no normas.
sasaspiesties Salipt, sasaistīties masā, gabalā.
sasalocīties Salocīties.
halo- Sāļa, sāļu (piem., halofīti).
saļumpurēties Saļodzīties; sašūpoties.
saļumināties saļumstīties.
piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
piedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
samākt Samācīties.
sasamācīties Samācīties.
samīstīt Samainīt, apmainīties.
samīties Samainīties (vienam ar otru, citam ar citu).
sasamainīties Samainīties.
sapļunkāties Samaisīties (par ūdeni).
saļammāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām).
saļemmāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām).
sasamaisīties Samaisīties.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
sarucināties Samazināties, sarauties, satīties.
sablefot Samelot, samānīties.
tālu Samērā lielā attālumā no (kā) malas, robežas (virzīties, virzīt).
pašvītīgi Samērā moderni, ārišķīgi; arī palepni, iedomīgi; pašvīti.
irbulis Samērā tievs stienītis, kociņš, parasti apaļš, ar smailiem galiem.
sasamērīties Samērīties.
samagžģīties samežģīties.
samižģēties Samežģīties.
bakrāceņi Samīcīti kartupeļi ar krējumu.
sasabuntavāties Samisēties, nokļūdīties.
samnieši Samnīti.
samnija Samnīti.
samokāties samocīties (1).
sasakamāties Samocīties.
sasamočīties Samocīties.
samosā Samosa - indiešu virtuves ēdiens: pildīti pīrādziņi, Indijā izplatīta uzkoda.
samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
sačunčuroties Samudžināties, arī saburzīties; arī satīstīties; arī sačervelēties.
čunčurēties Samudžināties, ietīstīties.
čunčuroties Samudžināties, ietīstīties.
sapiņķerēties Samudžināties, samezgloties, savīties.
samuršķīties samudžināties, samurkšīties.
samudžēt Samudžināties, sapīties.
varzelēties Samudžināties, sapīties.
sapeņķēties Samudžināties, sarežģīties, samezgloties.
sačuņčurēties Samudžināties, savīties, samezgloties.
nīdīties Sanīdīties.
nosanēt Sanot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
saošņāties Saostīties (1).
saošņāties Saostīties (2).
sasaostīties Saostīties (par dzīvniekiem).
saņuhāties Saostīties.
aplecināt Sapārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu (lai mātīti apaugļotu).
sasapelnīties Sapelnīties.
malzīt Sāpēs mētāties, raustīties.
saķiņķelēties Sapīties pārpratumos un domstarpībās, nokļūt nepatīkamā situācijā.
iebraukt purvā Sapīties savā runā, stāstījumā.
rekties Sapīties viens otrā.
satīties Sapīties, arī savīties.
saņudzēt Sapīties, sajaukties.
mežģerēties Sapīties, samezgloties (par dziju).
sarekties Sapīties, samudžināties.
mudzināties Sapīties, sapiņķēties.
mužģināties Sapīties, sapiņķēties.
sapickāties Sapīties, savandīties.
sapentēties Sapīties, savelties.
pestīties sapīties.
sapestīties sapīties.
saražģēties sapīties.
samargāties Sapīties.
sapuņķēties Sapīties.
sašķēlēties Saplaisāt; sadalīties šķēlēs.
sapnīties Sapņot, rādīties sapņos.
trūdēži Saprofīti.
timotiņa mikobaktērija saprofītiska nūjiņa, kas atrodama zālē, augsnē un putekļos.
trūdēde Saprofītiska sēne vai baktērija.
reducents Saprofītisks organisms (destruktors), kas ekosistēmā noārda organiskās vielas un veido neorganiskas vielas, kuras var izmantot citi organismi - producenti.
leikonostoks Saprofītisku baktēriju ģints; to sugas atrodamas pienā, rūgstošos dārzeņos un sagļotējušā cukura šķīdumā.
kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi.
pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi.
nolasīties Sapulcēties, sagadīties vienkopus (parasti par ko līdzīgu pēc kādas pazīmes).
nopūt Sapūstot atdalīties nost.
korespondēt Sarakstīties (ar personām vai iestādēm).
uzbrīdināt Sarāt, piedraudēt (par vēl neizdarītiem nedarbiem).
sanaistīties Saraustīties, sastaipīties.
bārdienītis Sārdienītis, bārenis.
garde Sardze, īpaši reģenta miesas sardze; atsevišķa karaspēka nodaļa, kas sastāv no izlasītiem dažāda apbruņojuma vīriem.
pierecēt Sarecot piepildīties.
piņķīgs Sarežģīti apmierināt, grūti izpatikt.
samežģīties Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām); arī kļūt, parasti ļoti, neskaidram, juceklīgam (piemēram, par domām).
mezgloties Sarežģīties, neveikties (par darbību, norisi).
(sa)iet grīstē sarežģīties, notikt pretēji vēlamajam.
marnīties Sarežģīties, samudžināties (par dziju vai tīklu).
sanaistīties Sarežģīties, samudžināties.
desēties Sarežģīties, sapīties.
iepenterēties Sarežģīties, sapīties.
naistīties Sarežģīties.
laicīt Sargāt, pasargāt, sargāties, vairīties.
laicīties Sargāties, vairīties.
sasarozīties Sariezties, sašķobīties.
sarkanais Sarkanais 2 G - pārtikas piedeva E128 (sintētiska viela, azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, hronisku nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī.
Sitta canadensis sarkankrūšu dzilnītis.
sarkanguzīte Sarkankrūtītis ("Lusciola rubecula").
svāpulis sarkankrūtītis jeb parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula").
Pyrrhula pyrrhula sarkankrūtītis jeb parastais svilpis, arī svilpis jeb sarkankrūšu svilpis.
parastais svilpis sarkankrūtītis, žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula pyrrhula").
emperlītis Sarkankrūtītis.
rudguzelis Sarkankrūtītis.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa īti.