nošķaudīt
nošķaudīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošķaudu | nošķaudām | nošķaudīju | nošķaudījām | nošķaudīšu | nošķaudīsim |
| 2. pers. | nošķaudi | nošķaudāt | nošķaudīji | nošķaudījāt | nošķaudīsi | nošķaudīsiet, nošķaudīsit |
| 3. pers. | nošķauda | nošķaudīja | nošķaudīs | |||
Pavēles izteiksme: nošķaudi (vsk. 2. pers.), nošķaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošķaudot (tag.), nošķaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošķaudītu
Vajadzības izteiksme: jānošķauda
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- beigās vispār vairs pielaist nevaru, ik pa laikam tikai nošķauda ritīgi.
- Tikko es izteicu šos vārdus, kāda sieviete līnijā nošķaudīja.
- Mēs atkal dzirdējām sievieti nošķaudām.
- Sieviete atkal nošķaudīja.
- Bet tādi īpaši gadījumi ir piektdienās, 13.datumā, pilnmēnesī, kad Zilā dāma vēl arvien staigā pa kamīnzāli un pastaigājas arī pa visu muižu, un nošķauda " apčī", kas ir dzirdams."