nošķelt
nošķelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Šķeļot atdalīt nost.
1.1.joma: matemātika; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas atrodas starp pamatu un šķēlumu (par ģeometriska ķermeņa daļu).
Stabili vārdu savienojumiNošķeltā dižvālene.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri