nošķebināt

nošķebināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	nošķebinu	nošķebinām	nošķebināju	nošķebinājām	nošķebināšu	nošķebināsim
2. pers.	nošķebini	nošķebināt	nošķebināji	nošķebinājāt	nošķebināsi	nošķebināsiet, nošķebināsit
3. pers.	nošķebina	nošķebināja	nošķebinās

Izraisīt stipru pretīguma sajūtu (piemēram, par ko saldu); apšķebināt.

Avoti: LLVV

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	nošķebinu	nošķebinām	nošķebināju	nošķebinājām	nošķebināšu	nošķebināsim
2. pers.	nošķebini	nošķebināt	nošķebināji	nošķebinājāt	nošķebināsi	nošķebināsiet, nošķebināsit
3. pers.	nošķebina		nošķebināja		nošķebinās