nošmulēties
Lietojuma biežums :
nošmulēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nošmulējos | nošmulējamies | nošmulējos | nošmulējāmies | nošmulēšos | nošmulēsimies |
2. pers. | nošmulējies | nošmulējaties | nošmulējies | nošmulējāties | nošmulēsies | nošmulēsieties, nošmulēsities |
3. pers. | nošmulējas | nošmulējās | nošmulēsies |
Pavēles izteiksme: nošmulējies (vsk. 2. pers.), nošmulējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošmulējoties (tag.), nošmulēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošmulētos
Vajadzības izteiksme: jānošmulējas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noskrandis, nošmulējies puisēns pie tirgus diedelē sīknaudu maizītei.
- Nebaidies, ka bērns “ nošmulēsies” ar miltiem – tas pieder pie lietas pīrāgu cepšanā!
- Būs gan pašam ērtāk padarīt darbiņu, nenošmulējoties ik pēc katra pieskāriena, gan arī paši putekļi tā nelidos pa gaisu.
- Kad, ar putekļiem nošmulējušies, beidzot nokļuvām ceturtajā līmenī, Gija uzrausās pa mazu lūku uz satrunējušā koka lubiņu jumta un uzvilka tur arī mūs.
- Jau no pašas mazotnes, vēl būdama nošmulējusies knīpa mātes adītā sarafānā un ar šokolādi notrieptām lūpām, klaigājošu un puņķainu bērndārznieku grupā lūkojos pēc potenciālā līgavaiņa.