nošmulēt
nošmulēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošmulēju | nošmulējam | nošmulēju | nošmulējām | nošmulēšu | nošmulēsim |
| 2. pers. | nošmulē | nošmulējat | nošmulēji | nošmulējāt | nošmulēsi | nošmulēsiet, nošmulēsit |
| 3. pers. | nošmulē | nošmulēja | nošmulēs | |||
Pavēles izteiksme: nošmulē (vsk. 2. pers.), nošmulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošmulējot (tag.), nošmulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošmulētu
Vajadzības izteiksme: jānošmulē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Modernās ūziņas speciāli veidotas itin kā nošmulētas ar pļautas zāles traipiem.
- Patiesībā kājas nevis spīd, bet tās ir nošmulētas ar balto krāsu.
- — Man mugurā nošmulēts vamzis ar atirušām piedurknēm, bet kājās vecās bikses, kurām ceļgali spīd cauri.
- Galva vien nobūkšķēja, gar acīm noņirbēja – nevis zvaigznītes, kā parasti, bet mazi sivēntiņi nošmulētos uzvalciņos.
- Nošmulēti un slapji.