aizķept
aizķept 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizķepu | aizķepam | aizķepu | aizķepām | aizķepšu | aizķepsim |
| 2. pers. | aizķep | aizķepat | aizķepi | aizķepāt | aizķepsi | aizķepsiet, aizķepsit |
| 3. pers. | aizķep | aizķepa | aizķeps | |||
Pavēles izteiksme: aizķep (vsk. 2. pers.), aizķepiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizķepot (tag.), aizķepšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizķeptu
Vajadzības izteiksme: jāaizķep
aizķēpt apvidvārds
Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu aizsērēt, aizsprostoties, aizpildīties.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagalmā, strauji apsnigdama, jau galīgi aizķepušām acīm stāvēja Džeraldīne.
- jo māla dēļ ir aizķepušas ciet un nenovada lietus ūdeni.
- Tu pats redzi, ka viņam aizķepušas acis un deguns.
- Slimajam kaķēnam actiņas ir aizķepušas, un to " gļotāda nav smuka".
- Joprojām, miegaini sīkdamas, aizķepušajos verandas stiklos sitās mušas.