vairodziņš
vairodziņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vairodziņš | vairodziņi |
| Ģen. | vairodziņa | vairodziņu |
| Dat. | vairodziņam | vairodziņiem |
| Akuz. | vairodziņu | vairodziņus |
| Lok. | vairodziņā | vairodziņos |
1.Dem. → vairogs.
2.Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
3.joma: botānika Vairogveida sūcējorgāns.
4.joma: botānika Pumpurs ar mizu un plānu koksnes strēmelīti, ko izmanto acošanai.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- * Bruņutis: brūni vairodziņi , zem kuriem atrodas utis.
- Šķīdumā iemērc otiņu un ar to apslaka vairodziņus un pūkaino bruņutu veidojumus.
- Pie visiem vidukļa skriemeļiem ir kustīgas ribas, kuras atduras vēdera vairodziņos.
- Kutikulas sekundārie veidojumi var būt zvīņas, vairodziņi, matiņi un skropstiņas.
- Viņš kavējas ar skatienu pie sarkanbaltsarkanā vairodziņa uz Andrieva piedurknes.