atpūt
atpūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atpūstu | atpūstam | atpuvu | atpuvām | atpūšu | atpūsim |
| 2. pers. | atpūsti | atpūstat | atpuvi | atpuvāt | atpūsi | atpūsiet, atpūsit |
| 3. pers. | atpūst | atpuva | atpūs | |||
Pavēles izteiksme: atpūsti (vsk. 2. pers.), atpūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atpūstot (tag.), atpūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atpūtu
Vajadzības izteiksme: jāatpūst
Pūstot atdalīties (no kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienatne dāvā lielisku iespēju atpūs ties un atsvaidzināt dvēseli un garu.
- Šis sav’ dārz’ iemēbelē kā atpūt’ s salon’.
- Kādi maisiņi ir pa gaisu atpūsti no kādām mājām.
- Vakaros atpūtos zem ciedra.
- Atpūtos un brīvdienu garajā skrējienā biju gatavs atkal ar prieku un vesels skriet.