atputēt
atputēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atputu | atputam | atputēju | atputējām | atputēšu | atputēsim |
| 2. pers. | atputi | atputat | atputēji | atputējāt | atputēsi | atputēsiet, atputēsit |
| 3. pers. | atput | atputēja | atputēs | |||
Pavēles izteiksme: atputi (vsk. 2. pers.), atputiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atputot (tag.), atputēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atputētu
Vajadzības izteiksme: jāatput
1.Atdalīties putekļu veidā.
2.Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put); atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Wink nu ja ka jaunu nemsu , neba pametishu sho jauko atputu sportu
- Sūtīt ziņu Maris panema atputu tapec ka saks audiznat savu mazo delinju kristeru
- Valdi , nejauc labu atputu plava pie juras ar
- Tu izjuti to kaa sabatu pilnigu atputu no visa
- Es domaaju ka varam sasviesties kopaa un to visu uztaisiit par labu un 2 xleetaaku atputu