disputēt
disputēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | disputēju | disputējam | disputēju | disputējām | disputēšu | disputēsim |
| 2. pers. | disputē | disputējat | disputēji | disputējāt | disputēsi | disputēsiet, disputēsit |
| 3. pers. | disputē | disputēja | disputēs | |||
Pavēles izteiksme: disputē (vsk. 2. pers.), disputējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: disputējot (tag.), disputēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: disputētu
Vajadzības izteiksme: jādisputē
Piedalīties disputā, zinātniskā strīdā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par ugunskuru kurināšanu, telšu celšanu un nakšņošanu mežā sajūsmā nebija, taču patika disputēt un organizēt sabiedriskus pasākumus.
- Pat pēc žurnāla Brīvais cilvēks publikācijām var saprast, cik ļoti abi dzimumi vēlējās beidzot būt kopā un vienkārši parunāties: “ Uz neliela zālēm apauguša laukumiņa vairāki vīrieši un dažas sievietes pilnīgi kaili rotaļājas ar bumbu, bet vairums salasījušies pa pulciņiem apsauļojas un savā starpā par kaut ko disputē.”
- Bet ko tur disputēt ar tādām gaišām galvām , kas atzīst marksisma pausto valodu un kultūru saplūšanu
- Disputēt - vācu val.
- Bet ja es sāku disputēt par to, ko neesmu un ko esmu izdarījis, tad esmu pagalam.