žvīgurs2
žvīgurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žvīgurs | žvīguri |
| Ģen. | žvīgura | žvīguru |
| Dat. | žvīguram | žvīguriem |
| Akuz. | žvīguru | žvīgurus |
| Lok. | žvīgurā | žvīguros |
Ripa, skriemelis aužamajās stellēs, kas laiž nītis uz augšu un leju.
Avoti: ME