žvīgot
žvīgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žvīgoju | žvīgojam | žvīgoju | žvīgojām | žvīgošu | žvīgosim |
| 2. pers. | žvīgo | žvīgojat | žvīgoji | žvīgojāt | žvīgosi | žvīgosiet, žvīgosit |
| 3. pers. | žvīgo | žvīgoja | žvīgos | |||
Pavēles izteiksme: žvīgo (vsk. 2. pers.), žvīgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žvīgojot (tag.), žvīgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žvīgotu
Vajadzības izteiksme: jāžvīgo
Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai kā vēsmiņai žvīgot!
- Pils augšup žvīgo.
- Lai cirvji žvīgo!
- Klints un koki vaigstās , viebjas , Maldu gunis sprikst un žvīgo ,
- 11. jūnijā “ Daugavas Vēstnesis” iespiež Andreja Garanča dzejoli “ Rudens Odzienā”: “ Grimst saule apvārsnī un sasarkušām liesmām/ Skauj kokgalus, kas mierīgi un klusi/ Stāv pakalnos pie Odzienas, starp druvām, cēl/ Uz Vietalvas un sausnējiešu pusi/ Dzird pļaujmašīnas žvīgo vienādi un vēli,/ Mans ceļš ar straujo Vesetu iet šodien blakus.”