nopuņķoties
Lietojuma biežums :
nopuņķoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopuņķojos | nopuņķojamies | nopuņķojos | nopuņķojāmies | nopuņķošos | nopuņķosimies |
| 2. pers. | nopuņķojies | nopuņķojaties | nopuņķojies | nopuņķojāties | nopuņķosies | nopuņķosieties, nopuņķosities |
| 3. pers. | nopuņķojas | nopuņķojās | nopuņķosies | |||
Pavēles izteiksme: nopuņķojies (vsk. 2. pers.), nopuņķojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopuņķojoties (tag.), nopuņķošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopuņķotos
Vajadzības izteiksme: jānopuņķojas
1.sarunvaloda Notraipīties ar puņķiem.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Ja pie manis atnāk sieviete, nopuņķojusies un noraudājusies, sakot, ka vīram ir mīļākā un tai mīļākajai vēl piedevām būs bērns, un viņa prasa: ko darīt – šķirties vai nešķirties?
- Tā grāmata, nu par tiem BEBRIEM, nemaz nebija slikta, tā — par JĀŅTĀRPIŅU un BRIEŽVABOLI lasījās diezgan INTERESANTI, bet, — te viņš novaibstījās, — viss pārējais kaut kādi NOPUŅĶOJUŠIES bērneļi, NOMALDĪJUŠIES kaķi, NOSALUŠI putniņi...
- Esmu pamanījis, ka tu ne tikai svīsti, bet arī nopuņķojies un teci...
- Jutija ir nogurusi, nopuņķojusies un krietni sareibusi.
- Nosvīdis, nopuņķojies.