aplamītis
aplamītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aplamītis | aplamīši |
| Ģen. | aplamīša | aplamīšu |
| Dat. | aplamītim | aplamīšiem |
| Akuz. | aplamīti | aplamīšus |
| Lok. | aplamītī | aplamīšos |
Dem. → aplamis.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tas, ko Ēriks Kūlis liek rūķiem darīt, ir uzvedināt nebēdņus uz pareizām taciņām un izglītot aplamīšus.
- Bet tas, ko Ēriks Kūlis liek rūķiem darīt, ir uzvedināt nebēdņus uz pareizām taciņām un izglītot aplamīšus," teica Dailes teātra režisors Kārlis Auškāps.