Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
aplamnieks
aplamnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.aplamnieksaplamnieki
Ģen.aplamniekaaplamnieku
Dat.aplamniekamaplamniekiem
Akuz.aplamniekuaplamniekus
Lok.aplamniekāaplamniekos
aplamniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
 Vsk.Dsk.
Nom.aplamnieceaplamnieces
Ģen.aplamniecesaplamnieču
Dat.aplamnieceiaplamniecēm
Akuz.aplamnieciaplamnieces
Lok.aplamniecēaplamniecēs
Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
Saistītās nozīmestāpiņš, āpsis, ģeķis, stulburis, aunapiere.
Saistīts ar
aita1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
ambālis1 — Muļķis.
ambals1 — Muļķis.
ambīlis2 žargonisms — Muļķis.
āmurgalva1 — Muļķis.
āmurs2 sarunvaloda — Muļķis.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
āpsis3 žargonisms — Muļķis.
aunapiere2 sarunvaloda — Muļķis.
auns2 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
biete3 sarunvaloda — Muļķis.
cirvis2 žargonisms — Muļķis.
dubris2 žargonisms — Muļķis.
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
dulliķis1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
dunduks1 — Muļķis.
duraks1 — Muļķis.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
ēzelis2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Muļķis.
ģeķis1 sarunvaloda — Muļķis; nelga.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
idiots2 sarunvaloda — Muļķis; nejēga.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
kāpostgalva2 žargonisms — Muļķis.
kokapauris1 — Muļķis.
lohs2 sarunvaloda — Muļķis, nepraša.
losis1 — Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
lunis1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
mūjābelis1 — Muļķis.
muļķadesa1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
negudris1 — Muļķis.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
pampaks2 — Muļķis.
petuhs3 — Muļķis.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
stulbiķis1 — Stulbenis.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
tāpiņš1 — Vientiesis, nejēga.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
trulprātiņš1 — Muļķis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
tukšpakausis1 — Muļķis.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tupaks1 — Muļķis.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Ja nu galīgi gribas kādu nosaukt par padumju vai pavisam galīgi dumju, pamēģini lietot kaut ko no šī: negudris, aplamis, aplamnieks, dulburis, nelga, tukšgalvis, tukšpauris, tukšpakausis, biezgalvis, kokapauris, sēnalu pakausis, varapiere, kāpostgalva, āmurgalva, teļapakausis, mazprātiņš, trulprātiņš, tukšprātiņš, plānprātiņš, dumiķis, dulliķis, stulbiķis, stulburis, zābaks, muļķadesa, mūjābelis, ēzeļgalva, aitaspiere; glupiķis; ģeķis.
  • Es saku, aplamnieks tu esi
  • Tādus aplamniekus , kas vīna par daudz lieto , var piemeklēt
  • Apzinādamies , ka Teda uztverē esmu nožēlojams aplamnieks , atkārtoju pie sevis Ķenča vārdus
  • Nabags , kas savā rimtumā staigā , ir labāks nekā aplamnieks ar negodīgām lūpām un pie tam bagāts
Vairāk piemēru ...