pakakāt
pakakāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakakāju | pakakājam | pakakāju | pakakājām | pakakāšu | pakakāsim |
| 2. pers. | pakakā | pakakājat | pakakāji | pakakājāt | pakakāsi | pakakāsiet, pakakāsit |
| 3. pers. | pakakā | pakakāja | pakakās | |||
Pavēles izteiksme: pakakā (vsk. 2. pers.), pakakājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakakājot (tag.), pakakāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakakātu
Vajadzības izteiksme: jāpakakā
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa nepateica ‘Vai es varu pakakāt uz tavas pieres?’
- Nevar pakakāt mierīgi, palasot ar baudu uz nagliņas uzspraustās vecās avīzes.
- Tur pačurājām, pakakājām, paēdām, papildinājām krājumus.
- Kāda fane pieklājīgi apvaicājusies, vai varētu viņam “ pakakāt uz pieres”.
- viņš ārā pačurāt un pakakāt bija jānes uz rokām.