runkulis
runkulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | runkulis | runkuļi |
| Ģen. | runkuļa | runkuļu |
| Dat. | runkulim | runkuļiem |
| Akuz. | runkuli | runkuļus |
| Lok. | runkulī | runkuļos |
2.Šīs bietes sakne.
3.joma: mitoloģija Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
Avoti: LDG, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Asnāte krauj runkuļus ķerrā un ved uz klēti.
- Un viņiem ir runkuļu rungas un kaujas zirgs.
- Tur mani gaidīja bullēns, kas bija saēdies sasalušus runkuļus; vizīte bija paredzēta šodien.
- Skolas laikā dejošana, sports un darbs runkuļu vagās guva virsroku pār dziedāšanu ansamblī un korī.
- Kad bija pienākusi tāda aukstuma vēsts, Milda ar bērniem ģērbās silti un gāja vākt runkuļus.