Paplašinātā meklēšana
Meklējam zin..
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
- omne simila claudet _burtiski_ "jebkurš salīdzinājums klibo"; ar salīdzinājumu neko nevar pierādīt.
- urbi et orbi _burtiski_ "pilsētai un pasaulei"; pa visu pasauli; visu zināšanai.
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
- džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
- atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
- karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
- grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
- ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- ielīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem)
- atgremošana (Kā zināma) atkārtošana, nedodot no sevis nekā jauna
- redzesloks (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzes loks
- (pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
- (uz)laist (arī (uz)spert) gaisā (Uz)spridzināt
- audzēt [Audzināt]{s:2065}
- elektrobuss [autobuss]{s:2535}, kura dzinējs tiek darbināts ar elektrisko strāvu no akumulatoru baterijām
- detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
- endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
- zinības [zināšanas]{s:110}, arī [zinātne]{s:109}
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
- romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
- universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
- Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
- aģitprops 1920. g. septembrī dibināts padomju valdības birojs, kam vajadzēja pārzināt komunistisko aģitāciju un propagandu.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
- postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
- neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- Blastodacna atra ābeļu dzinumu kode
- transēma Abstrakta semantiska vienība, kuru izmanto oriģinālteksta un tulkojuma salīdzināšanai
- cirkulis Abstrakts instruments, ar kuru var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss
- acidocīts Acidofila šūna; eozinofilais leikocīts
- piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti
- ADP Adenozinodifosfāts
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
- kvalitatīvais adjektīvs adjektīvs, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas
- Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
- nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus
- apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus)
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā)
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji
- ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu
- kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā
- pūšana aerosola izsmidzināšana
- atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
- gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku
- kundziniškieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundziniški" iedzīvotāji
- Kundziniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
- Kundziniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
- Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski
- sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens"
- libra agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera
- kamerlengo agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā
- denāro agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara
- minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa
- motorģenerators Agregāts līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā vai viena sprieguma līdzstrāvas pārvēršanai cita sprieguma līdzstrāvā, sastāv no elektrodzinēja un ģeneratora
- krāsns agregāts agregāts materiāla vai izstrādājuma apdedzināšanai
- termoagregāts Agregāts, kas sastāv no primārā termodzinēja un viena vai vairākiem tam mehāniski pievienotiem elektroģeneratoriem
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
- ieaijāt Aijājot iemidzināt (1)
- zūzināt Aijāt, midzināt
- aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem
- kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā
- ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē
- aitšēpers Aitu pārzinis (muižā)
- šeipars Aitu pārzinis un kopējs muižā
- šēpers Aitu pārzinis un kopējs muižā
- āžome aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus
- apikans aizbildnis, zinātājs tēva vietā
- aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa
- kongreva raķetes aizdedzināmas raķetes militāriem nolūkiem
- grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā
- aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā)
- pielaist uguni aizdedzināt
- aizkurt Aizdedzināt
- aizlākties Aizdedzināt
- lipīt Aizdedzināt
- padedzināt Aizdedzināt
- piešķilt Aizdedzināt
- aizdegt Aizdedzināt (2)
- aizdūmināt Aizdedzināt (kaut ko stipri dūmojošu)
- pielaist sērkociņu aizdedzināt ar sērkociņu
- šveibēt Aizdedzināt pulveri senā pašdarinātā pistolē
- aizlipīt Aizdedzināt, aizkurt
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai
- uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
- uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
- pielīpi aizdedzināt, iekurt, izraisīt ugunsgrēku
- laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni
- piedegt Aizdedzināt, pieliekot liesmu iedegt
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
- salipīt Aizdegt, aizdedzināt
- salipt Aizdegt, aizdedzināt
- aizlāktīt aizdegt, aizdedzināt; iededzināt
- lipināt Aizdegt, iededzināt
- uzlipīt Aizdegt, iededzināt
- uzlipt Aizdegt, iededzināt
- aizdalsāt aiziet (bez zināma iemesla)
- panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti
- aizklikstināt Aizklidzināt (1)
- aizmidzēt Aizmidzināt (bērnu)
- aiz muguras aizmuguriski, kādam klāt neesot, nezinot; slepeni
- contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt
- ģerdzinēt Aizrīšanās, radot zināmas skaņas
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
- viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai
- uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta)
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību
- aizglužināt Aizsmērēt, nolīdzināt gludu; aizlīdzināt
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu)
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem
- nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
- nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
- aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
- aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
- Homo academicus akadēmiskais cilvēks, zinātnieks
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
- plēsājs Akmeņu skaldītājs, spridzinātājs
- lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi
- protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to
- antirasisms Aktīva pretestība rasismam un arī pretdarbība neapzināta rasisma izpausmēm
- antiseksisms Aktīva pretestība seksismam jeb dzimumu diskriminācijai, arī pretdarbība neapzināta seksisma izpausmēm
- aktīvā enerģija aktīvās jaudas un tās izmantošanas laika reizinājums
- neapzinātais Aktīvi psihiskie procesi, ko subjekts neapzinās
- hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība
- kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē
- aktuars Aktu rakstītājs; kancelejas pārzinis
- tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem
- Ola Ala, Bjarezinas pieteka Baltkrievijā
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
- kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
- izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus
- zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu
- bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē
- aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe
- acidēmija Alkāliju rezervju samazināšanās asinīs, kas izpaužas kā pH pazemināšanās
- ājurvēdiskā medicīna alternatīvās medicīnas metode, senās Indijas medicīnas zināšanu apkopojums
- iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota
- cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C
- brūzis Alus darītava; spirta dedzinātava
- šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece
- aizblunkšķēties Alus rūgšanas laikā izdot zināmas skaņas
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai
- akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu
- namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus
- stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus)
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli
- mantzinis Amatpersona (dažās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi
- mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3)
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina
- locmeistars Amatpersona, kas pārzina bīstamo jūras vietu norobežošanu (norobežojuma zīmju izlikšanu)
- kasieris amatpersona, kas pārzina kasi
- gobnieks Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas
- gobzinis Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes
- asparagīnskābe Aminodzintarskābe, aizstājama aminoskābe, ir olbaltumvielu sastāvā
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
- perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā
- ampērvijumi ampērs (2) - magnetodzinējspēka mērvienība
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci
- Amundsena-Skota Amundsenskota-Sautpola - ASV zinātniskā stacija Dienvidpolā
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs
- pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā
- pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai
- analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes
- izmaksu un ieguvumu analīze analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot projekta, pirkuma vai kāda cita līdzekļu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu
- skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- stjuarts Anglijā - lielas saimniecības pārzinis, ekonoms
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
- mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu
- dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas
- beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien
- mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela
- makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā
- atribūcija Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana
- anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi
- asideroze Anormāla dzelzs rezervju samazināšanās organismā
- hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs
- antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu
- scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas
- Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
- senumnieks Antikvārs, senlietu pārzinātājs
- antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus
- kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi
- antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
- antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
- antiantiviela Antivielas antiviela, viela, kas iznīcina vai samazina antivielas darbību
- bokseršorti apakšbikses, kas līdzinās šortiem
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm
- Apaļais ezers Apaļais Sniedziņu ezers - Opolais Snidzins, ezers Ņukšu pagastā
- spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ
- normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m
- limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae"
- halators aparāts ārstniecisku šķidrumu izsmidzināšanai
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs
- komparators aparāts krāsotu šķīdumu krāsas salīdzināšanai
- retorte aparāts metalurģijā metālu iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām
- atomizators aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
- spridzīkla aparāts spridzināšanai
- inspisators aparāts šķidruma, piem., asins seruma, ekstraktu sabiezināšanai
- termoskops aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi
- apspridzināt Apbārstīt spridzinot
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī
- kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī
- ugunsapbedīšana Apbedīšanas veids līķi sadedzinot; kremācija
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
- ķīķināties apburt, valdzināt ar savu skatienu
- apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.)
- apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa
- atčurināt Apdedzināt
- atdedzināt Apdedzināt
- žorēt Apdedzināt (piemēram, ķieģeļus)
- apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi)
- apzilināt Apdedzināt visapkārt
- māldegas Apdedzināta māla piedevas (keramikā)
- galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai
- dedzinātie kaļķi apdedzinātie kaļķi
- nedzēstie kaļķi apdedzinātie kaļķi
- neveldzētie (arī nedzēstie, dedzinātie) kaļķi apdedzinātie kaļķi
- apsadedzināties Apdedzināties
- atčurināties Apdedzināties
- sasadedzināties Apdedzināties
- glazēšana ar iemērkšanu apdedzinātu keramikas izstrādājumu iemērc glazūras suspensijā
- magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
- pārapdrošināt Apdrošināt apdrošinātāju jeb pārdalīt un izlīdzināt apdrošināmos riskus
- Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
- Asada Dzjedzina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asada Dziedzina_), Vitebskas apgabalā
- Alla apdzīvota vieta Krievijā (_Alla_), Burjatijas Republikā, Barguzinas grēdas austrumu malā
- anoreksigēnie līdzekļi apetītes samazinātājas vielas
- motorizēt Apgādāt (ko) ar sauszemes transportlīdzekļiem, kuru dzinējs ir motors
- dominējošais pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, līdz minimumam samazinot tonālos kontrastus
- skalturis Apgaismošanas ierīce, kurā ievieto dedzināmo skalu
- rūķis apgaismošanas skals vai cits dedzināms gaismas avots
- robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē
- sasmelties Apgūt (parasti daudzas, zināšanas)
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- nodarboties Apgūt, pētīt, izzināt (ko)
- hipotrofija Apjoma pārmērīga samazināšanās (muskuļiem, orgāniem)
- miniaturizācija Apjoma, apmēru samazināšana, piem., aparātiem, ierīcēm
- rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.)
- radioaktīvie atkritumi apkārtējai videi bīstamas radioaktīvās vielas, kas kodolreaktoros un zinātniskos pētījumos tālāk nav izmantojamas
- dzinēja emisija apkārtējai videi kaitīgu vielu (oglekļa daļiņu, slāpekļa oksīdu, sodrēju u. c.) izmešana no dzinēja atmosfērā kopā ar gāzes strūklu
- Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava
- kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo
- ārdstienis Apkures krāsns vai katla garnitūras elements, režģis, uz kura tiek novietots dedzināmais materiāls
- uzsvēpēt Apkvēpināt, dezinficēt
- uzsvēpināt Apkvēpināt, dezinficēt kūpinot degošu paegli kādu laiku
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā
- diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu
- jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā
- ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā
- segt Apmaksāt, atlīdzināt (piemēram, izdevumus, zaudējumus)
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu
- augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības
- apmurīt Apmurdzināt
- vilkt savu veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu
- aplāsināt Appilināt, apšļakstīt, apsmidzināt
- nomināllielums Aprēķināts, dokumentāri fiksēts, apzīmēts lielums, ar ko tiek veikta no tā atšķirīgo reālo lielumu salīdzināšana
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu
- apspriesties Aprunāties, lai uzzinātu, citu domas
- uzveldzināt Apslapināt, atsvaidzināt ar mitrumu
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts
- pazuka Apslēpts, citiem nezināms kakts, vieta
- apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām)
- šļeksterēties Apsmidzināt vai apmest ar kādu šķidru masu
- piekraistīt Apsmidzināt, apkaisīt
- piekrēstelēt Apsmidzināt, apkaisīt
- simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu
- ierobežojums apstākļi vai nosacījumi, kas aptur (kā) izplatību, pavājina, samazina (kā norisi, darbību)
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai
- prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām
- exequātur Apstiprinājums vai atzinums sprieduma izpildīšanai; zemes valdnieka apstiprinājums pāvesta bullai
- uzkodināt Apstrādājot ar zināmām vielām panākt krāsas spilgtuma palielinājumu
- mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi
- atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas
- malināt Apstrādāt (līdzināt, apaļot, kantēt) malas
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām
- ciklēt Apstrādāt, līdzināt koka virsmu ar īpašu instrumentu (ciklu)
- ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu
- gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem
- aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks
- ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību)
- ekstrapolēt Aptuveni noteikt funkcijas vērtības ārpus zināmo vērtību kopas
- (ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt)
- satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties
- UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization")
- flagelācija Apzīmējums pašmocībai, kuru seksuāla apmierinājuma kāpināšanai vai atvietošanai, vai arī kādu citu iemeslu dēļ piekopj personas vai zināmu sektu piekritēji, sitot sevi ar žagariem, pletni utt.
- austrazieši Apzīmējums Priekšindijas un Aizindijas pirmiedzīvotājiem; austroaziati
- dieviņš Apzīmējums tikai aptuveni zināmajam
- gastroloģija Apzīmējums visām pavāra un galda klāšanas māklas zināšanām
- izohromasija Apzīmējums zināmu gaismjūtīgu kārtu īpašībai, būt vienādi jūtīgām pret visām spektra daļām
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte
- āma Apzīmogota, ar pareizu mēru salīdzināta vīna muca, āms 3
- AIVD Apzināšanās (attieksme), interese, vēlme un darbība (angļu "attention, interest, desire, action")
- apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta
- dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence
- sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- asins nolaišana apzināta asinsvadu atvēršana, lai nolaistu asinis
- darbs apzināta darbība vai darbību kopums; rīcība
- obstrukcija Apzināta darbība, lai novilcinātu lēmuma pieņemšanu; arī protestu, streika veids, kad tiek strādāts apzināti lēni
- dzīvošana apzināta eksistence (par cilvēkiem)
- mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai
- apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu
- mutisms Apzināta nerunāšana depresīva stupora gadījumā
- dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs
- līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība
- koda maiņa apzināta pāreja no vienas valodas uz otru vienā saziņas aktā viena un tā paša runātāja (retāk - rakstītāja) tekstā
- politiskā izturēšanās apzināta pasīva vai aktīva indivīdu, grupu vai institūtu attieksme pret pastāvošo sabiedrības pārvaldīšanas sistēmu vai atsevišķiem tās elementiem
- askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas
- bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām
- varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi
- atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
- vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu
- dzimumapziņa Apzināta sevis uzskatīšana par noteikta dzimuma pārstāvi
- atribūcija Apzināta vai neapzināta cēlonības piedēvēšana
- mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks, veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli
- komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
- pilsoniskā nepakļaušanās apzināta valsts varas un tās pārstāvju rīkojumu nepildīšana
- emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam
- eksplicītā atmiņa apzinātas atmiņas par pagātnē piedzīvoto notikumu vai faktu
- prokrastinēt Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties
- zagt dienas apzināti dzīvot bezdarbībā, dīkdienīgi; slaistīties
- dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem)
- atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
- atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
- sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- literārā valoda apzināti izkopta un normēta valodas forma
- celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
- ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas)
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana
- evocēts Apzināti izraisīts
- mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība)
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
- notārpināt apzināti kavēties
- koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību
- apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- jaukt prātu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību
- apmuļķot apzināti maldināt; piemānīt
- apmānīt Apzināti maldināt; piemānīt
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt
- nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties
- ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko)
- stāvēt pāri Apzināti neievērot, ignorēt
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību)
- apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu)
- meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai)
- dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1)
- aizklupt Apzināti nogāzties (aiz)
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu
- karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā)
- samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu)
- piņņu piņņiem apzināti runāt lauzītā vai sagrozītā valodā
- melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu)
- fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu
- viltot apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu
- dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija
- safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus
- troļļot Apzināti un mērķtiecīgi izplatīt melīgu informāciju
- krist Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur)
- tīšu prātu apzināti, ar nodomu, tīšām
- dēka Apzināti, ar nolūku, pēc savas gribas
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
- ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt)
- iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu
- energoresursi Apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai
- apsazināties Apzināties
- atzīt apzināties (ko); apliecināt
- justies Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli)
- sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi
- zināt mēru apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām
- atrast sevi apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā
- justies Apzināties sevi (par ko)
- sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi
- dazīties apzināties, atpazīt
- atjaust Apzināties, atskārst, aptvert
- izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot
- nesankcionēta pieeja apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kas izpaužas datu lasīšanā, modificēšanā vai iznīcināšanā
- nesankcionētā piekļuve apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kura rezultātā dati tiek lasīti, izmainīti iznīcināti
- personības politiskais konflikts apzināts kādu indivīda interešu pretstats sabiedrības politisko struktūru interesēm sabiedrības pārvaldīšanas jomā
- nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties
- nozieguma motīvs apzināts pamudinājums, cilvēka apņēmība, gatavība pastrādāt noziegumu
- identificēšanās Apzināts vai neapzināts psiholoģisks process, kurā indivīds emocionāli sevi vienādo ar citu personu vai sociālo grupu
- nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats; arī jēdziens
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga (2)
- rapačāt Apzinīgi veikt darbu
- zemdegām Apzinīgi, uzcītīgi
- apzinība Apzinīgums
- glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo
- mikroģenēze Apziņā novērojams uztveres process, kad veidola uztveršanai nepieciešams laiks, ietver uztveramā objekta pakāpenisku vai posmsecīgu apzināšanu
- pārvarēt ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību)
- nodibināt ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties)
- kaitējums ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam
- tēst ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko)
- agronomija ar augu audzēšanu saistītu lauksaimniecības zinātņu kopums
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
- nobiķēt ar biķi (1) nolīdzināt, gludināt
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
- senilitāte ar cilvēka organisma novecošanu saistīts psiholoģisks, emocionāls un fizioloģisks process, kura gaitā samazinās kognitīvās funkcijas, spējas pieņemt lēmumus un izteikt spriedumus
- četrcilindru ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju)
- ošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2)
- ostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2)
- izokšķerēt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- izošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt (2)
- izostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1)
- izost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2)
- saostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saost (2); izostīt (2)
- saost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt (2); izost (1)
- izdedzināt ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- izdedzināt ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt
- branders ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai
- empīreumatisks ar deguma smaku, piem., dedzināts cukurs
- divcilindru ar diviem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju)
- kapināt ar dobu kaltu izlīdzināt koka dobuma iekšpusi
- izdūmot ar dūmiem izdezinficēt
- spēkrats ar dzinēju darbināms bezsliežu braukšanas līdzeklis
- zītarains ar dzintaru izrotāts, izdaiļots
- nepārzināms ar esošajām zināšanām neaptverams, nesaprotams
- sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus kopa (arī rokā) ar grūtībām izdibināt, izzināt
- sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus rokā (arī kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt
- sadabūt (biežāk sadzīt) galus (rokā, arī kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt
- sadzīt (retāk sadabūt) galus (rokā, arī kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt
- dasasvetīties ar grūtībām uzzināt (parasti par ko pazudušu)
- automašīna ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem); automobilis
- motorzāģis ar iekšdedzes dzinēju vai elektrodzinēju darbināma pārvietojama zāģēšanas iekārta, kurā par griezējinstrumentu izmanto ķēdes zāģi
- elektrouzliesmotājs ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto detonatorkapseļu, degauklu un pulvera lādiņu uzliesmošanas ierosmei
- elektrodetonators ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto, lai ierosinātu sprāgstvielas lādiņa detonāciju
- detonatorkapsele ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai
- kapseļdetonators ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai
- sukāt ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.)
- summa cum laude ar izcilību (par mācību iestādes diplomu, zinātnisko grādu u. tml.)
- kognitīvs ar izziņu (izzinātājdarbību) saistīts; tāds, kā pamatā ir izziņa (izzinātājdarbība)
- atstiprināt ar jaunu spēku apgādāt, atsvaidzināt
- labot ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās)
- pieklaudzināt ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību)
- sakliegties ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem)
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā
- komercnoslēpums ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus
- saķērkties ar ķērcieniem sazināties (par putniem)
- lakrica ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris
- bez elpas ar lielu aizrautību, uzmanību, ļoti sasprindzināti
- kārs ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību
- remedijs ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē
- lakta ar mālu pārklāta rijas stūrī ierīkota ietaise, uz kuras dedzina skalus rijas apgaismošanai
- iezāļot ar medikamentu palīdzību savaldzināt, apburt
- susināt ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu
- uzkrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas)
- sakrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.)
- pārliecināties ar mērķtiecīgu darbību pārbaudīt, uzzināt, noskaidrot (ko)
- piekaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu
- iedīdīt ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas)
- zelteris ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem
- oļāt ar oļiem nolīdzināt upes dibenu
- pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā
- kvēlaukla ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos
- pneimobilis ar pneimodzinēju darbināms transporta līdzeklis
- noētisks ar prātu aptverams, izsecināms, izzināms
- atvairīt ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.)
- brandspoits ar roku darbināma ierīce augļu koku apsmidzināšanai
- rokraksts ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē)
- sasaukties ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem)
- nopelnīt ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu)
- sveikt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā
- kaltēt ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu
- žāvēt ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; arī [kaltēt]{s:1252}
- samesties (ar) acīm ar skatieniem sazināties
- saskatīties ar skatieniem sazināties
- izbražāt ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem
- izbružāt ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem
- garote ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē
- spiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē)
- izspiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko)
- saspiest ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu
- ratavīt ar stingriem vārdiem steidzināt darbu
- piegrūst ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu
- surdinēt ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru
- spaistot ar tērauda spiedoga asajām malām izspiest uzlipnes u. c. darbus zināmās formās
- kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ
- ūdensmotors ar ūdens spēku darbināts motors (dzinējs, spēkmašīna), ūdensrats vai ūdensturbīna
- ūdenspārbaudījums ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs
- piedošana ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums
- rullēt ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt
- izkrāpt ar viltu izzināt
- viltināt ar viltu, blēdīgi mēģināt uzzināt
- sarādīties ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties
- sasarādīties ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties
- atārdīt Ārdot atdalīt; ārdot samazināt
- rekšas Ārds, kurtuves siets virs kura sadedzina kurināmo materiālu
- kontaktlādiņš Ārējais lādiņš, kas novietots tieši uz spridzināmā objekta
- pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to
- Belgrano III Argentīnas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē, Berknera salas ziemeļos
- Belgrano II Argentīnas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē, Kotsa Zemes Luitpolda krastā
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus
- arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus
- archivārs Arhivārs - arhīva dokumentu pārzinis
- arhivistika Arhīvu zinātne; mācība par arhīvu funkciju, iekārtošanu, organizāciju un pārvaldīšanu
- arhīvists arhīvzinātnē apmācīta persona
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav)
- organons Aristoteļa sekotājiem - loģikas kā zinātniskas izziņas līdzekļa nosaukums
- dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju
- peldošā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot peldošā komata notāciju. Šo operāciju izpildes gaitā operandu kāpinātāji tiek automātiski izlīdzināti
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību
- Tirs Armēņu mitoloģijā - rakstības, zinātņu un mākslas dievs, dieva Aramazda rakstvedis un likteņa pareģotājs
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs
- mechitarieši Armēņu ordeņa kongregācija; ievērojami ar saviem zinātniskiem darbiem par armēņu valodu un rakstniecību
- teritoriālarmija Armija, kuras sastāvdaļas papildina tikai no zināmu valsts daļu iedzīvotājiem, arī franču zemessargu armija
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā
- heptaldehīds Aromātisks bezkrāsains šķidrums; samazina eksperimenta dzīvnieku audzējus
- daimonomānija Ārprāta veids, kad slimais sevi jūt nezināma laba vai ļauna gara apsēstu
- miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs
- heparinizācija Ārstēšana ar heparīnu asinsreces laika samazināšanās gadījumā
- vapoterapija Ārstēšana ar zāļu līdzekļu vai citu šķidrumu tvaikiem vai lietojot šos līdzekļus izsmidzinātā veidā
- teleterapija Ārstēšana, kad terapeitiskās iedarbības avots atrodas zināmā attālumā no slimnieka, piem., staru terapijas gadījumā
- izopātija Ārstēšanas paņēmiens, zināmu slimību ārstēšanai lietot pašās šais slimībās izveidojušos vielu maiņas produktus
- autoterapija Ārstēšanās, izmantojot paša zināšanas, bez ārsta padoma
- klīnika ārstniecības iestāde, kas specializējas vienā ārstniecības nozarē un kurā stacionāro slimnieku ārstēšana var būt saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis - etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi
- narkotika Ārstniecības līdzeklis, kas pamazina nervu darbību, kā ēteris, hloroforms, morfijs, bromkalijs u. c.
- salols Ārstniecības līdzeklis, salicilskābes derivāts; kristālisks, balts pulveris; līdzeklis zarnu trakta un urīnkanāla dezinficēšanai
- noberzēšanās Ārstnieciska un profilakses procedūra, ko izdara, zināmā secībā ātri noberzējot atsevišķas ķermeņa daļas vai visu ķermeni ar sausu vai ūdenī saslapinātu rupju audumu; viens no norūdīšanās paņēmieniem
- zālnice Ārstniecisko zāļu pārzinātāja, dziedniece
- izoverīns ārstniecisks preparāts, kuru lieto, lai pasteidzinātu dzemdības un veicinātu dzemdes muskulatūras saraušanos pēcdzemdību periodā
- ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās
- hakims Ārsts, gudrais, Austrumu filozofiju zinātājs
- algologs Ārsts, kas ārstē sāpes, pārzina sāpju veidošanos, pastāvēšanas mehānismus un sāpju ārstēšanas metodes
- klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus
- klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus
- medicīnas izglītība ārstu, farmaceitu, vidējā medicīniskā personāla sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma; medicīnas darbiniekiem nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu kopums
- valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam
- disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu
- asinhronmašīna Asinhrondzinējs
- asinhronmotors Asinhrondzinējs
- vairākātrumu asinhrondzinējs asinhrondzinējs, ar kuru, mainot statora tinumu slēgumu (savienojumu), iespējams iegūt dažādas magnētiskā griežlauka rotācijas frekvences un līdz ar to dažādus rotora griešanās ātrumus
- dinamiskā bremzēšana asinhrondzinēju un paralēlās ierosmes dzinēju bremzēšana
- apofilakse Asins aizsargspēju samazināšanās, piemēram, vakcīnterapijas negatīvajā fāzē
- aplastiskā anēmija asinsrades orgānu saslimšana, ko raksturo samazināts leikocītu un trombocītu skaits un eritrocītu reģenerācijas traucējumi
- parahemofilija Asinsreces I fāzes aizkavēšanās Ovrena (V) faktora trūkuma dēļ; hroniski asinsizplūdumi ādā un gļotādā, paildzināts aktivētā parciālā tromboplastina (APTT) laiks, trombocītu skaits un asins recekļa refrakcijas laiks normāls
- vazorelaksācija Asinsvada tonusa mazināšanās
- asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas
- oligēmija Asiņu kopējā daudzuma samazināšanās organismā
- saknene asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas sēņu ģints ("Rhizina"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
- gara ieroči ass prāts, zināšanas
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā
- astrokodolfizika Astrofizikas virziens, kas, izmantojot teorētiskās un eksperimentālās kodolfizikas atzinumus, pēta procesus, kas saistīti ar ķīmisko elementu sintēzi zvaigznēs
- fotometriskā sistēma astrofotometrijas metode enerģijas sadalījuma salīdzinājumam dažādu zvaigžņu spektros
- interneta informācijas centrs ASV Nacionālā zinātnes fonda atbalstīta organizācija, kas nodrošina lietotājus ar informāciju par internetu un reģistrē domēnu vārdus
- Aresibo observatorija ASV Nacionālā zinātnes fonda observatorija Aresibo, Puertoriko, kurā 1963.-2020. g. darbojās viens no lielākajiem radioteleskopiem pasaulē
- tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam
- reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu
- Nacionālais zinātnes fonds ASV valdības fonds, kas atbalsta zinātniskos pētījumus, kā arī veicina universitāšu datoru tīklu attīstību un iekļaušanos internetā
- skaitļošanas tehnikas asociācija ASV zinātnieku asociācija, kas apvieno speciālistus datorzinātnēs, datortehnikā un programmēšanā
- Amundsenskota-Sautpola ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Dienvidpolā (_Amundsen-Scott South Pole_), polārajā plato 2800 m vjl., ledus biezums - 2810 m, dibināta 1957. g.
- Makmerdo ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas, dibināta - 1956. g.
- alga atalgojums par paveikto; atzinība, pateicība
- smalkne Atauga; arī jaunu kokaugu dzinumu kopums
- aerotriangulācija Atbalstpunktu fotogrammetriska sabiezināšana, veicot mērījumus ar analītiskiem stereoinstrumentiem vai digitālām fotogrammetriskām darba stacijām, kā arī ainu vai stereomodeļu orientējuma noteikšana
- fototriangulācija Atbalstpunktu sabiezināšanas fotogrammetriska metode
- galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc amata, stāvokļa), tāds, kas ko vada, pārzina
- attēlojums Atbilstības likums f starp kopām A un B, ar kuru kopas A elementiem a piekārto zināmus kopas B elementus b=f(a), b ir a attēls
- izpirkt Atbrīvot (kādu) samaksājot, atlīdzinot
- atlaist atbrīvot (no soda, maksājumiem u. tml.); samazināt (maksājumu, summu)
- palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma; papriecāties
- palaist sirdi zaļumos (arī ganībās) atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma; papriecāties
- kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā
- viltot atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu
- nolīdzināties Atdot parādu, atlīdzināt zaudējumu (kādam)
- mandeļpiens Atdzesēts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no smalki samltām mandelēm ar ūdeni un cukuru
- revivifikācija Atdzīvināšana, atsvaidzināšana (piem., grūti dzīstošas čūlas malu revivifikācija)
- žirdzināt atdzīvināt, atsvaidzināt
- negatīva atgriezeniskā saite (pretsaite) atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi
- negatīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi; pretsaite
- sazemēties atgriezties pie sevis, savām domām, mazināt trauksmi
- atguldzīt Atguldzinēt
- atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas
- atjauda Atģidai līdzīgs stāvoklis, kad pie agrāk pārdzīvotās apziņas nonāk apzinīgi
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem
- atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.); atspirdzināt (ķermeni, organismu)
- Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula)
- decesija Atkāpšanās, samazināšanās
- atgult Atkāpties, mazināties
- skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās)
- nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas
- repetito est mater studiorum atkārtošana ir zināšanu māte
- atgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna
- pārgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna
- kāpināšana Atkārtota reizināšanas darbība vienādiem skaitļiem
- ķizināties atkārtoti ķizināt
- dziesma atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu)
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu
- izķedināt Atklāt pārkāpumu, izzināt, sadzīt pēdas
- (iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) atklāt, (pa)darīt zināmu
- rakt augšā Atklāt, darīt zināmu
- celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts)
- izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts)
- konstatēt Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt
- nelegāls Atklātībā nezināms, slepens
- atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas
- remisija Atlaide (cenas samazināšana), ko izdara, maksājamo summu noapaļojot
- kapitāla atlaides atlaides, kas balstītas uz pamatlīdzekļu vērtību un kuras var atņemt no uzņēmuma peļņas, tādāejādi samazinot nodokļus
- honorārs atlīdzība par intelektuālo pakalpojumu; autorsamaksa par literāru, mākslas, zinātnisku darbu
- kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina
- revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- atalga Atlīdzinājums, atalgojums
- atlāgadīšana Atlīdzināšana, atlīdzinājums, atmaksa
- maksāšana atlīdzināšana, norēķināšanās (kādā veidā)
- atlīdzēt Atlīdzināt
- atvērtēt Atlīdzināt
- revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- reabilitēt atlīdzināt materiālos zaudējumus
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu
- nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu
- nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties
- lāgadīt Atlīdzināt, atmaksāt
- atdot Atlīdzināt, atmaksāt (ieguldīto darbu, līdzekļus, enerģiju u. tml.)
- atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu
- atlīdzīt Atlīdzināt, atmaksāt, atdarīt
- atdarīt Atlīdzināt, darot labu
- rēdīt Atlīdzināt, maksāt; atgriezt, atdabūt
- apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt
- atdevas Atmaksa, atlīdzinājums
- lāgadība Atmaksa, atlīdzinājums
- atdevības Atmaksa, atlīdzinājums; atdevas
- līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu; atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu)
- buferis Atmiņa īslaicīgai datu glabāšanai, ko pārsūta starp divām ierīcēm, lai izlīdzinātu to darbības ātrumus, signālu līmeņus vai nodrošinātu asinhrono pārraidi
- ātrās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai izguves laiks salīdzināms ar elementāro operāciju izpildes laiku datora aritmētiski loģiskajā blokā
- meteorognozija atmosfērā norisošo parādību zinātniska izskaidrošana
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata
- nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā)
- atgūt elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma
- atraut elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma
- izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
- satī Atraitne, kas ļauj sevi sadedzināt līdz ar mirušo vīru (galvenokārt Indijā)
- atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nezināmu) pētījumu, meklējumu rezultātā
- pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi
- augstas veiktspējas skaitļošana ātrdarbīga skaitļošana, kas raksturīga zinātniskajos pētījumos izmantojamiem superdatoriem
- klipers Ātrgaitas okeāna burinieks tirdzniecības un kara flotē (kara flotē arī ar tvaika palīgdzinēju)
- aluminātcements ātri cietējošs, izturīgs cements, ko iegūst, apdedzinot līdz saķepšanai ar korundu Al~2~O~3~ bagātu izejvielu maisījumu un to smalki samaļot
- izsveilēt ātri izdedzināt, izsvilināt
- skriet ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam
- aplidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem)
- lidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.)
- pārlidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā)
- nožvidzināt ātri novicināt, nošvīkstināt; nožmidzināt
- no acīm nolasīt ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos)
- izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai
- Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms
- Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
- Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms
- Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota
- Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms
- Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam
- Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka
- Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
- Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms
- Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms
- Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.)
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
- Pušas pilskalns I atrodas Pušas ciema austrumu daļā, ir \~10 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~40 x 20 m, ko \~2 m zemāk apliec terase, austrumu nogāzē \~5 m zem tās ir otra terase, apdzīvošanas laiks nav zināms
- Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms
- Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms
- Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
- Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms
- Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta
- Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms
- Zlēku pilskalns atrodas Ventspils novada Zlēku pagastā, ir 5-6 m augsts paugurs ar lēzenām nogāzēm, plakums - \~60 x 30 m, ziemeļrietumu nogāzē 4 m zem plakuma līmeņa ir 9-12 m plata terase, datējums nav zināms
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
- zaudēšana ātruma, augstuma u. tml. īpašības samazināšana, mainīšanās
- dreifa ātrums ātrums, ar kādu peldlīdzeklis pārvietojas bez dzinējiem
- atklaudzināt Atsaukties, klaudzinot pretī
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam)
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku
- kārtu pašvaldība atsevišķas kārtas tiesības pārzināt savu locekļu vietējās pārvaldes, labierīcības un saimniecības lietas
- relaksācija Atslābināšanās, nomierināšanās; stresa samazināšana
- drugt Atslābt, mazināties
- piešļābt Atslābt, pamazināties
- atsperes nosēde atsperes deformācija zināmas slodzes ietekmē
- spirdziens Atspirdzinājums
- tversme Atspirdzinājums, dzisinājums
- rasme Atspirdzinājums, sekmīgums, auglīgums
- apspirdzināt Atspirdzināt
- iespirdzināt Atspirdzināt
- uzspirdzināt Atspirdzināt
- atžirbināt Atspirdzināt, atdzīvināt, dabūt pie samaņas
- atžeibināt Atspirdzināt, atveldzēt
- širdzināt Atspirdzināt, atžirdzināt
- cildāt Atspirdzināt, stiprināt
- iespirgties Atspirdzināties
- paspirdzināties Atspirdzināties
- spirgties Atspirdzināties
- atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties
- saspirdzināties Atspirdzināties, stiprināties (kaut ko baudot)
- tzaziki mērce atspirdzinoša mērce, kas gatavota uz jogurta bāzes ar ķiplokiem, svaigiem gurķiem un piparmētrām
- vilgums Atspirdzinoša veldze
- karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā
- atspirdzinoši Atspirdzinošs
- spirdzenīgs Atspirdzinošs
- sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos
- atdzēriens Atspirdzinošs dzēriens
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi
- oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura
- augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm
- citronāde Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo pieliekot ūdenim citronu sulu un ledu
- džuleps Atspirdzinošs dzēriens, kurā viens no komponentiem ir piparmētras
- kolinss Atspirdzinošs garā malka kokteilis (alkohols, citrona vai laima sula, pūdercukurs, sodas ūdens, ledus)
- mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena"
- morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula
- ataust Atspirgt, atspirdzināties
- rakstsavirze Atstarpes samazināšana atsevišķu burtu pāru (AV, AT, il, u. c.) attēlojumā teksta izdrukā
- palaist Atstāt neievērotu; nepamanīt apzināti neievērot (dzirdēto)
- atvērpt Atstrādāt (atlīdzināt) vērpjot
- atsvaidzēt Atsvaidzināt
- atsvaigot Atsvaidzināt
- frišināt Atsvaidzināt
- uzfrišināt Atsvaidzināt; atjaunināt
- uzprišināt Atsvaidzināt; atjaunināt
- atfrišināt Atsvaidzināt; atjaunot
- uzprišināties Atsvaidzināties, atvēsināties; atjaunināties
- uzfrišināties Atsvaidzināties; atjaunināties
- dvēsīgs Atsvaidzinoši vēss
- atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu
- heteromorfisms Atšķirība formā salīdzinājumā ar normālo
- dažādi atšķirīgi; tā, ka nelīdzinās kam citam
- strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
- aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu
- aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu
- lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa
- burtu atstarpes attālums starp burtiem vārdos datorsalikumā, kas tiek optiski izlīdzināts, veidojot fonta dizainu
- fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.)
- izšķirtspēja Attēla kvalitātes novērtējums, ko izmanto, lai salīdzinātu dažādus videostandartus un printerus
- kompozīcija Attēlojumu secīga izpilde (reizināšana), kam funkciju gadījumā atbilst to superpozīcija
- kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā
- filtrs (datorgrafikā) attēlu rediģēšanas programmas iespēja, kas ļauj attēlā veikt zināmas izmaiņas, piemēram, mainīt krāsu, spilgtumu vai perspektīvu
- bezzudumu saspiešana attēlu saspiešanas metode, ar kuru samazina bitu skaitu, ko izmanto attēla katra pikseļa veidošanai. Saspiešanas rezultātā netiek zaudēta ne informācija, ne attēla asums
- zudumradošā saspiešana attēlu saspiešanas metode, kura ļauj attēlā samazināt katra pikseļa veidošanai izmantojamo bitu skaitu, bet kuras izmantošana ir saistīta ar informācijas zudumiem
- gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15
- sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
- dārzeņkopība Attiecīgā zinātnes nozare
- dārzkopība Attiecīgā zinātnes nozare
- lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare
- zemkopība Attiecīgā zinātnes nozare
- lauksaimniecība Attiecīgo zinātnes nozaru kopums
- pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums
- cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme
- cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1)
- pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība
- psihiskās un fiziskās aiztures attīstības aizkavēšanās, kas saistīta ar indivīda organisma nepilnībām vai trūkumiem audzināšanā
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve
- biofāze Attīstības laika posms, kurā veidojas zināms orgāns, vai arī noteikts moments, kādas parādības attīstībā, formas vai stāvokļa maiņā
- audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem)
- akadēmiskais atvaļinājums atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai
- atzale Atvase, jauns (koku, krūmu) dzinums
- atzals Atvase, jauns (koku, krūmu) dzinums
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi
- augmentatīvs Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko lielu vai lielāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju
- atausēt Atveldzēt, atspirdzināt
- atkapināt Atveldzēt, atspirdzināt
- sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības
- refriģerators Atvēsinātājs (atvēsināšanas ierīce spirta dedzinātavās)
- atgleijāties Atvēsināties, atsvaidzināties
- atgleijēties Atvēsināties, atsvaidzināties
- ievieglot Atvieglināt, atsvaidzināt
- dekonts Atvilkums, lēses summas samazinājums
- neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu
- gandarījums Atzinība (par paveikto)
- piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā
- atalgojums atzinība, pateicība par paveikto; [alga]{s:2463}
- balva Atzinība, pozitīvs novērtējums
- godalga Atzinības balva par panākumiem kādā darbības nozarē; arī prēmija
- Zelta disks atzinības zīme izpildītāju kolektīvam vai solistiem, kuras piešķiršanā vērā tiek ņemts pārdoto disku daudzums (dažādās valstīs tas ir atšķirīgs)
- goda dēļ Atzinības, ievērības dēļ
- uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko)
- bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu)
- uzslava Atzinīgs, īsi pateikts vērtējums (kādam)
- laba slava atzinīgs, labvēlīgs vērtējums
- diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem
- determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību
- pārliecība atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba
- priekšpieņēmums Atzinums, kas ir pamatā kādai hipotēzei vai argumentācijai
- aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes; likums, likumība
- notio Atzinums, saprašana, zināšana, jēdziens
- gudrība Atziņa, zināšanas, arī to kopums
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības, zinātniskās vai profesionālās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam
- gāzt cauri (eksāmenā) atzīt eksaminējamā zināšanas par neapmierinošām
- nosodīt Atzīt par noraidāmu, nopeļamu; izpaust šādu atzinumu
- novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības
- audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju
- abiritācija Audu kairināmības, uzbudināmības samazināšanās
- kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots
- galvanokaustika Audu piededzināšana ar metāla uzgaļiem, kas nokaitēti ar galvanisko strāvu
- atmokaustika Audu piededzināšana ar sutu un karstu gaisu; lietoja iekšējo orgānu asiņošanas gadījumos
- elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu
- detumescence Audu piepampuma samazināšanās; dzimumorgānu atbriešana pēc orgasma
- mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums
- aerogrāfija Audumu krāsošanas paņēmiens: krāsu uzsmidzina ar saspiestu gaisu un pulverizatoru (aerogrāfu)
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
- skola Audzēkņu, darbinieku kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē
- šķērslaukums Audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa (kvadrātmetros uz hektāru), ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai
- audzes šķērslaukums audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa m^2^/ha, ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai
- edukacija Audzināšana
- neopaidagoģija Audzināšana pēc jaunas metodes
- attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu
- brīvās audzināšanas metodes audzināšana, kurā prasības tiek pieskaņotas katra bērna īpašībām, nelietojot piespiedu metodes vai sodus
- frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā)
- spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus
- audzene Audzināšanas stunda
- mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā
- zelināt Audzināt
- noaudzināt Audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu
- lamāties Audzināt; lasīt morāli
- audzīte audzinātāja
- aumeistars Audzinātājs, mājskolotājs
- mentors audzinātājs, padomdevējs
- pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists
- eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā
- epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem
- izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās
- izaudzēt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; [izaudzināt]{s:2064}
- uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt (1)
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības)
- specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem
- potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai
- sarucis stumbrs auga stumbrs, kas sugas, ģints u. tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies
- noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga
- augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji
- nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto
- gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu
- pieaugties Augot sasniegt pilngadību; augot sasniegt zināmu lieluma vai brieduma pakāpi
- izadoties Augot, attīstoties sākt līdzināties kam
- patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma
- frēzēšana Augsnes pamatapstrāde un pirmssējas apstrāde ar augsnes frēzi, veidojot vienmērīgi sastrādātu sīkdrupatainu un izlīdzinātu augsnes virskārtas struktūru
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas
- pedoloģija Augsnes zinātne
- augsnes morfoloģija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes ārējās, tieši laukā konstatējamās pazīmes - augsnes slāņu biezumu
- augšņu ģeogrāfija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes segas ģeogrāfiskā sadalījuma likumsakarības
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju
- karnozinūrija Augsta karnozīna koncentrācija urīnā, var rasties pēc gaļas ēšanas vai seruma karnozināzes deficīta gadījumā
- valoda FORTRAN augsta līmeņa programmēšanas valoda, ko izmanto, lai veiktu matemātiskus, zinātniskus un inženiertehniskus aprēķinus
- arhakets Augstākā amatpersona Senajā Spartā, amats bija mantojams, tomēr to salīdzinoši viegli varēja atstādināt; vienlaicīgi valdīja divi arhaketi
- ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs)
- prādžņa Augstākā gudrības pakāpe budismā, kas ļauj apzināties, ka viss eksistējošais ir iluzors, un kas paver ceļu uz nirvānu
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi
- vīriešu mirstības pārsvars augstāka mirstība vīriešiem, salīdzinot ar mirstību sievietēm vienā un tanī pašā vecumā
- atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
- ješiva Augstākā Talmūda skola zinātniekiem un rabīniem
- noēze Augstākā tipa zināšanas (Platona mācībā); Huserla fenomenoloģijā - psihes (apziņas) akts, kas aplūkots pretstatā tā objektam (noēmai)
- ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu
- ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve
- Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
- divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
- zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē
- metrdotels Augstmaņu pilīs ēdienu un virtuves pārzinis
- akadēmiskie nosaukumi augstskolas zinātniskās padomes piešķirts (uz mūžu) docenta vai profesora nosaukums
- katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki
- lektors Augstskolu mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats
- puskonteiners augstumā samazināts konteiners dažādu smagu kravu pārvadāšanai
- Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
- efedrīns augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām
- prosenhima augu audi, kas sastāv no gareni izstieptām šūnām ar smailiem galiem un pabiezinātu apvalku
- aeroponika augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā
- fitoģeogrāfija augu ģeogrāfija - zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām
- skosta augu jaunie dzinumi, arī galotnes
- aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas
- apraušana augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot
- ieauklēt Auklējot iemidzināt
- izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu)
- uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu)
- saauroties Aurojot sazināties
- Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus
- Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili
- palaioāziāti Austrumāzijas pirmiedzīvotāji, kas tālā senatnē sastādījuši zināmu rases vienību, bet vēlāk, sajaucoties ar citām rasēm, pārveidojušies un izzuduši
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā
- autolaistītājs Automašīna ar cisternu un smidzinātāju
- hibridomobilis Automašīna, kas aprīkota gan ar iekšdedzes dzinēju, gan elektromotoru
- hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību
- svārstību slāpētājs automātiska ierīce brīvo svārstību slāpēšanai – gaisakuģa svārstību samazināšanai ar nekustīgām aerodinamiskām virsmām vai ar automātiskām vadības ierīcēm
- sprinklers Automātiska ūdens smidzināšanas uzmava ugunsdzēsības sistēmā
- ehopraksija Automātiska, neapzinīga atdarināšana
- starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus
- gāzģeneratora automobilis automobilis, kura motoru baro ar automobilī uzstādīta gāzģeneratora ražotu gāzi; gāzģeneratorā sadedzina iepriekš sagatavotu cieto kurināmo (malku, ogles, kūdru)
- buferis automobiļa priekšpusē un aizmugurē izvirzīta detaļa, kas uzņem un samazina šķēršļa iedarbību
- lāgošana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma
- virsmas izlīdzināšana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma; virsbūves lāgošana
- izvirsmošana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma; virsbūves lāgošana; virsmas izlīdzināšana
- gāzturbīnu lokomotīve autonoma lokomotīve ar gāzturbīnu primāro dzinēju
- strāvas invertors autonomais invertors, kura izejas strāva periodiski ar lēcienu maina virzienu; samazinot slodzes strāvu, ievērojami pieaug izejas spriegums
- autordarbs Autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības
- divkontūru turboreaktīvais dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kurā nonākošais gaiss sadalās divās plūsmās - caur iekšējo un ārējo dzinēja kontūru
- turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla
- turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās
- degtvertne Aviācijas munīcija, kas paredzēta pretinieka dzīvā spēka un kara tehnikas iznīcināšanai ar aizdedzinošām vielām
- Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās)
- mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs
- gnozifobija Bailes no zināšanām
- dairs Baiss, nezināms
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas
- balsošana pa pastu balss nodošana ar pasta starpniecību, ko var izdarīt zināmu laiku pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā
- šķērsstabilizators balstiekārtas ierīce, kas ar savu iekšējo pretestību mazina transportlīdzekļa virsbūves sānsveri
- spodijs Baltas kaulu ogles; dedzināts ziloņkauls
- BSZI Baltijas Sociālo zinātņu institūts
- muizinieki Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas
- hlorkaļķi Balts pulveris ar asa hlora smaku (parasti dezinfekcijas līdzeklis)
- agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju
- hloramīns B balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; lieto roku dezinfekcijai, arī iprīta neitralizēšanai, ja tas nokļuvis uz ādas
- antipirīns Balts, kristālisks pulveris; šķīst ūdenī, hloroformā un spirtā; karstuma mazināšanas un sāpju remdēšanas līdzeklis
- latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi
- lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi
- Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem
- celulozes dzeltēšana baltuma pakāpes samazināšanās gaismas un gaisa iedarbībā
- metake Bambusu dzimtas ģints ("Pseudosasa"), dekoratīvi, tumšzaļi augi ar stāviem jaunajiem dzinumiem, kas pēc gada noliecas
- bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu
- ārzonas banka banka vai bankas filiāle, kas reģistrēta un/vai atrodas ārzonā, kuras likumi, kā arī banku uzraudzības un nodokļu sistēma ir salīdzinoši liberālāka par vietējo
- duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem
- balbieris bārddzinis
- barbieris Bārddzinis
- bārdskutis Bārddzinis
- patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē
- bērnu nams bāreņu un bez vecāku aizgādības palikušobērnu mācīšanas un audzināšanas iestāde; bērnunams
- barības vienība barības kopējās enerģētiskās vērtības rādītājs, ko izmanto dažādu barības līdzekļu barotājvērtības salīdzināšanai
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis
- lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli
- sakristans Baznīcas lietu (baznīcas rīku) pārzinis, ķesteris
- vestiārijs Baznīcas trauku pārzinis katoļiem
- karacēt Bēdīgi kladzināt
- petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai
- upurbedre bedre, kurā sadedzināja upurējamos priekšmetus vai dzīvnieku daļas
- bodzināt Bēdzināt, slēpt
- budzināt Bēdzināt, slēpt
- klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām)
- oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu
- maurieši Benediktiešu mūku kongregācija Francijā, iznīcināta franču revolūcijas laikā 1790. g.; veica zinātniskus pētījumus un izdeva rakstus, 1685. g. šajā kongregācijā ietilpa 180 klosteri ar kādiem 1700 mūkiem
- omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā
- bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā
- autobenzīns Benzīns, kas ir piemērots izmantošanai automašīnu dzinējos
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam
- mājaudzināšana Bērna audzināšana mājas apstākļos
- impuberes Bērni, sevišķi mazgadīgie, kas nav sasnieguši zināmu pilngadību
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē)
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā
- bandu bērns bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu; ārlaulības bērns
- sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību
- bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības
- apgādājamais bērns bērns, kurš kādai personai(-ām) vai valstij jānodrošina ar iztiku un jāaudzina
- bērnu patversme bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu
- paidiatrija Bērnu ārstniecība; zinātne par bērnu slimībām
- ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu
- tārpināt Bērnus tārpināt - barot, audzināt bērnus
- bertolē Bertolē sāls – kālija hlorāts; lieto medicīnā dezinficēšanai un tehnikā (sprāgstvielu maisījumu un sērkociņu izgatavošanai)
- spiediena zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā
- spiediena (hidrauliskais) zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā
- BYKT Bet tu to zināji (angļu "but you knew that"; īsziņās)
- propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei
- bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss
- kā automāts bez domāšanas, neapzināti
- uz labu laimi bez noteikta pamatojuma, labi nezinot; kā pagadās
- varkāties bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud
- bērnunams bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde; bērnu nams
- neatmanīgs Bezapzinīgs, nemanīgs
- neatmaņīgs Bezapzinīgs, nemanīgs
- īstā apnoja bezelpas stāvoklis, kura cēlonis ir oglekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanās asinīs un līdz ar to elpošanas centra kairinājuma trūkums
- etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam
- fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai
- vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
- Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst
- Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
- spārnotā raķete bezpilotu lidaparāts vienreizējam vadāmam lidojumam atmosfērā ar automātisko mērķēšanas sistēmu raķešdzinēju un kaujas lādiņu
- beztriepienu Beztriepienu maniere - gleznošanas veids, kad otas pēdas uz audekla tiek izlīdzinātas un atsevišķi triepieni nav izšķirami
- vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu
- Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu
- Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis
- Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu
- bērnu bibliotēka bibliotēka, kas apkalpo jaunākos skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai
- šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri
- sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu
- Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika
- tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu
- vecā dziesma bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas
- leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams
- sadaudzināt Bieži pieminot vai daudzinot sasniegt, iegūt, panākt
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus
- bīglis Bīgls - mazs dzinējsuns
- trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu
- Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā
- Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji
- maturācija Bioloģijā dzimumšūnas dalīšanās process, kurā hromosomu skaits samazinās uz pusi
- bioakustika Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku balsis un akustisko sazināšanos, arī dzīvnieku (sikspārņu, delfīnu) orientēšanos ar skaņas signāliem
- kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos; kosmiskā bioloģija
- kosmiskā bioloģija bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos; kosmobioloģija
- medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai
- biofizika Bioloģiskā fizika, zinātne par fizikālajām un fizikālķīmiskajām parādībām dzīvajos organismos
- biomedicīnisks Bioloģisks un medicīnisks; tāds, kas attiecas uz dabaszinātņu (bioloģijas, bioķīmijas, biofizikas u. c.) atklājumu izmantošanu medicīnā
- audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus
- birzenis Birzums - sens garuma mērs, attālums, cik garu dzina vagu līdz zirga pagriezienam
- stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
- pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors
- logotēts Bizantijā 5.-12. gs. tā sauca dažus augstākos valsts ierēdņus, kas pārzināja finanses, pastu u. tml.; patriarha zīmogglabātājs
- sabizināt Bizinot panākt, ka sāk bizot (vairāki, daudzi dzīvnieki); bizinot panākt, ka sāk bizot (lielāks daudzums dzīvnieku)
- biziķis Bizins - cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs
- Berezina Bjarezina – Dņepras labā krasta pieteka
- Bobra Bjarezinas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā
- Berezina Bjerazino – pilsēta Baltkrievijā
- piezaris Blakus zars; dzinums
- izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt
- pietrambavāt Blietējot pielīdzināt
- bietēt Blietēt - nolīdzināt, noplanēt māla joslu
- bluzināt Blisināt, blauzināt
- blīzināt Blīzināt acis - pārgriezt acis (aiz dusmām)
- viļaka Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļaklis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļāklis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļāknis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļakns Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļākns Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļaks Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļuknis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- sisto Boloņā 16. gs. kalts pāvesta (Siksta V) sudraba grasis, kas līdzinājās 44 kvantriniem
- Surongs Gutings Borneo (Kalimantānas) salas ibanu kultūrvaronis, kas ļaudīm iemācīja lauksaimniecības darbus un citas zināšanas
- maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas)
- turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas)
- Astronomokrulsa Brazīlijas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Astronomo Cruls_), Nelsona salas ziemeļaustrumu piekrastē
- rekuperatīvā bremzēšana bremzēšana, kuras laikā dzinējs darbojas ģeneratora režīmā un daļu uzkrātās enerģijas atgriež tīklā
- pretslēguma bremzēšana bremzēšana, mainot dzinēja attīstītā griezes momenta virzienu
- izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās
- atmosfēras perspektīva brīvā dabā uzņemtu objektu attēlu krāsas un kontūru izšķiramības samazināšanās atmosfēras ūdens tvaikuietekmē atkarā no kameras attāluma
- brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem
- zaķa cilpa brīvas formas noslēgts zaķa skrējiens, bēgot no dzinējsuņa vai cita vajātāja
- saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas
- nokārt Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu)
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
- nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma
- bronhedēma Bronhu gļotādas tūska, kas samazina to lūmenu, traucējot gaisa cirkulāciju un apgrūtinot elpošanu
- augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā
- termokaustika Brūču, vāšu, vainu izdedzināšana
- bistrs Brūngana krāsviela, ko iegūst no dedzināta koka sodrējiem
- briežraga eļļa brūns, smirdošs, kā lopu eļļa lietojams šķidrums, ko sākotnēji gatavoja no dedzinātiem staltbrieža ragiem, vēlāk no dedzinātiem kauliem
- ceļu karaspēks bruņoto spēku aizmugures karaspēks, kas būvē, remontē un pārzina kara autoceļus un tiltus
- novājināšana Bruņoto spēku darbības efektivitātes samazināšanās personālsastāva un materiālās daļas zaudējumu dēļ
- sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem)
- uzbubināt Bubinot sazināties (par zirgiem)
- Mandžušrī Budisma mitoloģijā - "skaistais starojums", bodhitsatva, kas simbolizē gudrību un zināšanas
- blundurēt Buldurēt, nesaprotami runāt - svešādā žargonā, kā valodu labi nezinošam, vai arī kā dzērušam
- barabanščiks Bundzinieks
- bundzenieks Bundzinieks
- bundznieks Bundzinieks
- buņģieris Bundzinieks
- bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja
- motorburinieks Burinieks, kura palīgdzinējs ir motors
- bāšļot Burt, zintēt
- bāšļoties Burt, zintēt
- pāšļot Burt, zintēt, blēņoties
- apcirknītis Burtenes nodalījums viena zināma burta vai slēdzeņa novietošanai
- pāšļoties Burties, zintēt, blēņoties
- treknais slīpraksts burtstils, kurā rakstzīmes biezinātas un ieslīpinātas pa labi
- treknraksts Burtstils, kurā rakstzīmes veidotas tumšākas, izmantojot biezinātus elementus
- rēvēšana Buru laukuma (platības) samazināšana; rēvēšanās
- sugestīvs Burvīgs, kas valdzina
- zavetnieks Burvis, dziednieks, kura darbība balstās uz maģisku formulu zināšanu un piesaukšanu
- kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
- putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis
- pāšļinieks Burvis, zintnieks
- nešļavas Burvja nesamais, ko viņš aiznes un noliek zināmā vietā, lai noburtu lopu vai lauku svētību
- bāšļi Burvju līdzekļi, zintes
- ņūcīt Burzīt, mocīt, vārdzināt
- piemaidzīt Burzot, spaidot novārdzināt
- retināt būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi)
- prast būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā)
- prast būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.)
- uzskatīt būt atzinumam, uzskatam (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko); arī uzlūkot (2)
- caurstrāvot būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā)
- pazīt būt iepazinušam (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.)
- pazinēt būt iepazinušam, izjutušam (kādu stāvokli, situāciju u. tml.)
- būt asinīs (kādam) būt ierastam, ieaudzinātam, ar visu būtību izjustam
- aizsteigties būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā)
- noderēt būt izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos; būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par zināšanām, informāciju)
- plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt
- aizņemt būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam; būt kā varā
- būt nagos būt kļūmīgā situācijā, nelaimē, nezināt, ko iesākt
- pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu
- nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu
- kā no plaukta nokritis būt ļoti pārsteigtam, izbrīnītam; tāds, kas neko nezina
- snaust būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem)
- slēpties būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā
- nezināt, kur likties būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
- jukt būt nepareizi, neprecīzi zināmam
- zust būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ
- būt ar bārdu būt novecojušam, visiem zināmam, nodeldētam
- tuvoties būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu
- atsvērt būt par atlīdzinājumu, atalgojumu u. tml.
- izpirkt būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu; atsvērt
- miglot būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām)
- iemācīt būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
- parādīt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts
- laupīt būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd
- atklāt būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt
- saēst būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības)
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu)
- skanēt būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.)
- (būt) gudrā prātā būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties
- būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties
- turēt būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu)
- saprast būt tādam, kam ir kādas zināšanas (kādā jomā)
- zināt būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, [zināšanas]{s:78}, informācija
- miglot būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm)
- migloties būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm)
- stāvēt tālu (no kā) būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā)
- pelnīt būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums)
- pelnīties būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums
- reducēties būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe
- samigloties būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums (par acīm)
- reprezentēt būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to)
- slēpt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2)
- glabāt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā
- pārspēt būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību
- pārspēt būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu
- zust būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju)
- pārsniegt būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.)
- pārsniegt būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto)
- pievilkt būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi
- pārsniegt būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu)
- nodarboties būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari)
- formā būt zināmā garīgā vai fiziskā stāvoklī
- dot būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu)
- inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem
- keramzīta oļi būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus
- retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos
- pentoksifilīns C~13~Hl~8~N~4~O~3~, ksantīna atvasinājums, kas samazina asins viskozitāti un palielina eritrocītu elastību, mikrocirkulāciju un audu skābekļapgādi; lieto simptomātiskai klibošanas ārstēšanā
- omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā
- oksandrolons C~19~H~30~O~3~, androgens steroīdiem radniecīgs laktons, kas veicina slāpekļa, kālija un fosfora retenci; lieto anabolisma veicināšanai un/vai pārmērīga katabolisma mazināšanai
- etilspirts C~2~H~5~OH, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu; vīna spirts; etanols
- prohlorperazīns C~20~H~24~ClN~3~, fenotiazina atvasinājums, pretvemšanas līdzeklis
- riluzols C~8~H~5~F~3~N~2~OS, savienojums amiotropiskās laterālās sklerozes ārstēšanai; paildzina mūžu, bet neuzlabo muskuļu vai neirālās funkcijas
- razoksāns C11H16N4O4, antineoplastiska viela, kas var samazināt doksorubicīna kardiālo toksiskumu, lietojot to kombinācijā ar šo preparātu
- metabromsalāns C13H9NO2, dezinficējoša bromsalāna grupas viela ar antibakteriālu un antimikotisku darbību; medicīnisko ziepju sastāvdaļa
- metdilazīns C18H20N2S, prethistamīna preparāts; lieto niezes mazināšanai dermatožu gadījumos
- prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai
- merbromīns C20H8Br2HgNa2O6, dzīvsudrabu saturošs antiseptisks līdzeklis; lieto ādas un ievainojumu dezinfekcijai
- fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā
- tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem
- plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
- metiltiouracils C5H6N2OS, sintētisks tireostatisks preparāts, kas samazina tiroksīna sintēzi vairogdziedzerī; nomāc hemopoēzi, izraisot agranulocitozi
- ortokrezols C6H4(-CH3)OH, viens no trim krezola izomēriem; lieto par dezinfekcijas līdzekli
- reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
- ātruma koeficients caurplūdes koeficienta sastāvdaļa - skaitlis, kas izsaka berzes radītu faktiskās izplūdes ātruma samazinājumu salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto izplūdes ātrumu
- mikrofiša Caurspīdīga fotomateriāla kartīte ar vairākiem samazinātiem teksta, rasējumu u. tml. attēliem
- sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem
- dobķieģelis Caurumotais ķieģelis - apdedzināta māla būvmateriāls ar vertikāliem apaļas formas dobumiem
- trihloretiķskābe CCl~3~COOH, bezkrāsaini kristāli; lieto par piededzināšanas līdzekli mikroskopijas preparātu apstrādē, par herbicīdu
- piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka
- krematorija Celtne, kurā izdara mirušo sadedzināšanu, kremāciju speciālā krāsnī
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta
- ceļa segas papildkārta ceļa sega, kas atrodas zem ceļa seguma pamata un var sastāvēt no drenējošā, salizturīgā, izlīdzinošā u. c. slāņiem; uzlabo ceļa konstrukcijas ūdens un siltuma režīmu, galvenokārt akumulē un izvada segā iekļuvušo ūdeni
- ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas)
- spīne Cemme, dzintele
- cembe Cemme, dzintele, kāsis 1(1)
- svetēties Censties (ko) uzzināt
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus
- bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas
- likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē)
- ostīt gaisu censties izzināt apstākļus, situāciju
- zīmināt Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmēt
- zīmot Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmet; rēķināt, lēst
- ķert uz muļķa censties kādu veikli apmuļķot, izmantot kāda nezināšanu, neattapību
- maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties
- vēdināt galvu (arī smadzenes) censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums
- spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās)
- kantēties klāt censties savaldzināt
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot
- jemties Censties, gribēt, rast (zināšanas, iemaņas u. tml.)
- skaidrošana centieni stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- pleroma Centrālā daļa augstāko augu sakņu augšanas zonā, kā arī dzinuma galotnes augšanas zonā
- Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā
- CZPL Centrālā zinātniskās pētniecības laboratorija
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis
- deflācija cenu vispārējā līmeņa pazemināšanās, ko panāk, samazinot valstī apgrozībā esošos naudas līdzekļus
- apsvilināt Cepot apdedzināt
- stopnīca Cepure (kas formas ziņā līdzinās ziemas cepurei)
- bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē
- bērzinieki Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzinieki" iedzīvotāji
- džentrija Cienījamā ģimenē dzimušie un labi audzinātie
- iekost cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā
- kost cieši spiest zobus (kur iekšā), parasti sasprindzinājumā
- ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
- (ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
- urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
- audiovizuālais diskdzinis cietā diska diskdzinis, kas optimizēts audio- un videolietojumiem, pārsūta analogos audio- un videosignālus cipardiskam un, atskaņojot to, nodrošina lasīšanas un rakstīšanas nepārtrauktību
- līdzulis Cieta koka, malās rievots kluģis, formu nolīdzināšanai; augšmala, pa kuru dauza ar veseri, apsista ar ādu
- cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres
- superjonu vadītāji cietie elektrolīti, jonu kristāli ar lielu jonu vadītspēju, kas salīdzināma ar šķidru elektrolītu vadītspēju
- sūkalu siers ciets vai pusciets produkts, kas iegūts, iebiezinot sūkalas, pievienojot (vai nepievienojot) pienu, krējumu vai citus piena produktus
- smalcināšana Cietu materiālu mehāniska apstrāde, samazinot materiāla gabalu izmērus
- supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai
- endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- tropiskais ciklons ciklons pasātu joslā starp 10 un 20 grādiem paralēli abās puslodēs virs okeāniem; mazāka apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku salīdzinājumā ar mēreno platumu cikloniem
- AFAIK Ciktāl es zinu (angļu "as far as I know"; īsziņās)
- zadināt Cildināt, daudzināt
- onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma
- informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos
- vokācija cilvēka apzināts Dieva aicinājums īpašam darbam vai uzdevumam
- rudens cilvēka dzīves posms, kam raksturīga aktivitātes samazināšanās, novecošana
- pozitūra cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai); arī poza (1)
- augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā
- antropolatrija cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele
- garabērns cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums)
- refleksija cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere
- viedums cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedīgums
- viedīgums Cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedums
- iedzīvotāju zaudējumi cilvēkresursu samazinājumsdabas un sociālo kataklizmu dēļ (zemestrīces, kari, represijas, avārijas u. c.)
- nezinītis cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot
- nāvinieks cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā
- antipods cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu)
- ignorants cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks
- pandits cilvēks Indijā, kas savu zināšanu un gudrības dēļ ir iemantojis lielu autoritāti iedzīvotāju vidū
- mikrokosms cilvēks kā samazināts Visuma (makrokosma) modelis
- subjekts cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to
- parādnieks cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību
- meistars cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē)
- profesionālis cilvēks, kam ir labas zināšanas, iemaņas (kādā nozarē)
- zinātājs cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā); lietpratējs
- speciālists cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē)
- erudīts cilvēks, kam ir lielas zināšanas, laba izglītība
- enciklopēdists cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas
- obskurants cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; tumsonis
- pazinējs cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne
- ziņkārīgs cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2)
- pratējs cilvēks, kam ir zināšanas (kādā nozarē)
- speciālists cilvēks, kam ir zināšanas, iemaņas, prasme (kādā specialitātē); profesijas pārstāvis
- profāns cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē
- nepraša cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā)
- nejēga cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā)
- ekstrasenss cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- piromāns cilvēks, kam raksturīga slimīga, maniakāla tieksme dedzināt
- analfabēts cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē)
- burvis cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē; cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo
- nepieskaitāms cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
- apmācāmais cilvēks, kas apgūst teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas
- miglotājs cilvēks, kas apsmidzina augus ar ķimikālijām
- pašnāvnieks cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve
- veģetārietis cilvēks, kas apzināti uzturā lieto galvenokārt augu valsts produktus un pilnībā atsakās no gaļas (bet atkarībā no uzskatiem, var lietot zivis, olas vai piena produktus)
- ložņa cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus)
- ošņa cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- atgremotāji cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna
- atklīdenis cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas
- ziņotājs cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī [ziņnesis]{s:2377}
- pirmrindnieks cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem)
- pēdu dzinējs cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās); pēddzinis (2)
- autodidakts cilvēks, kas ieguvis zināšanas pašmācības ceļā
- sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps
- amatieris cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības
- pamatlicējs cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu)
- ačka cilvēks, kas ir gudrs un izliekas zinām noslēpumus
- slavenība cilvēks, kas ir ieguvis slavu, ir zināms plašam cilvēku lokam
- izredzētais cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem)
- moceklis cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai; cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos
- bende cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina
- nelaimīgs cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu
- nezinis cilvēks, kas ko nezina, neizprot
- lietpratējs cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus)
- praktiķis cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām
- māceklis cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē)
- skolnieks cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas
- šķeīsls cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs
- mēmis cilvēks, kas neatbild uz jautājumiem, apzināti nerunā
- nezinātnieks cilvēks, kas neprot, nepārzina kādu darbu; nepratējs
- perhs cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem
- pes cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem
- pess cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem
- diletants cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta
- deģis cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu
- vīndedzis cilvēks, kas nodarbojas ar degvīna vai spirta tecināšanu (dedzināšanu, pārtvaicēšanu)
- mags cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; zintnieks
- naktsaukle cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē
- baļnieks cilvēks, kas pārzin vada velkamās vinčas
- darbvedis cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1)
- rijnieks cilvēks, kas pārzina darbus rijā; arī rijkuris
- dārznieks cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists
- polihistors cilvēks, kas pārzina daudz zinātņu
- paraugs cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme
- plēsējs cilvēks, kas spridzina akmeņus
- amatnieks cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta
- revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm
- asinssūcējs cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt; nežēlīgs ekspluatators
- dezinfektors cilvēks, kas veic dezinfekciju
- konspirators cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes
- audzinātājs cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana; pedagogs
- spridzinātājs cilvēks, kura nodarbošanās ir spridzināšana
- seniors cilvēks, kura vecums ir salīdzinoši liels, parasti domāts cilvēks pensijas vecumā
- audzēknis cilvēks, kuru kāds audzina vai māca vai ir audzinājis vai mācījis
- zibeņnovedējs cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze
- zibensnovedējs cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze
- saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju
- interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā
- ekstraspekcija cilvēku psihiskās dzīves izzināšana, tos novērtējot
- iedzīvotāju skaita pieaugums/samazinājums cilvēku skaita palielināšanās un samazināsanās pasaulē, valstī vai kādā citā teritorijā noteiktā laikā
- biķeraiņi Cimdi ar kādu zināmu adījuma rakstu
- mūsaiņi Cimdi ar kādu zināmu adījuma rakstu
- mūsainīši Cimdi ar kādu zināmu adījuma rakstu
- ratainītis cimds ar zināmu rakstu
- kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā
- aizcirpt Cirpt līdz zināmam punktam
- bloku metode cirsmu projektēšana, kas paredz gada laikā izstrādājamās cirsmas izvietot kompakti, kas nodrošina darbu koncentrāciju un līdz ar to samazina ražošanas izmaksas
- platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai
- plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu (literāra, zinātniska darba, izgudrojuma u. tml.), publicēšana ar savu vārdu vai pseidonīmu
- pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais)
- kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus
- klusiņām Citiem nezinot; paslepus
- klusiņi Citiem nezinot; paslepus
- klusītēm Citiem nezinot; paslepus
- klusītiņām Citiem nezinot; paslepus
- klusu Citiem nezinot; paslepus
- klusībā citiem nezinot; tā, ka nepievērš citu uzmanību; slepeni
- burties cītīgi pētīt, meklēt, izzināt informāciju
- pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo
- otrais cits, atšķirīgs (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo)
- kompilācija Citu cilvēku radošā vai zinātniskā darba rezultātu izmantošana, visu datu aizgūšana no citu pētījumiem (bez patstāvīga vērtējuma)
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība
- līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja
- zaudējumi Civiltiesībās - materiālo labumu samazinājums, kas radies saistības pārkāpuma rezultātā
- civilistika Civiltiesību zinātne
- dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- glikatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi
- glukatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi
- sulfitācija Cukura ražošanā - difūzijas sulas apstrāde ar sēra dioksīdu, lai samazinātu tās krāsainību un viskozitāti
- filtrkaļķis Cukurrūpniecības atkritums, kas rodas cukurbiešu sulas tīrīšanā ar dedzinātu kaļķi
- cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta)
- tetrāde Četras haploīdas augu šūnas - sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā
- kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki
- Bajaparaiso Čīles zinātniskā stacija Antarktīdā, Antarktīdas pussalas Danko krastā pie Žerlaša šauruma
- sačivināties Čivinot sazināties
- sačukstēties Čukstus sazināties
- kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju
- atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai
- Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu
- Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- anafrodīziji Dabas līdzekļi vai medikamenti, ko lieto dzimumuzbudinājuma mazināšanai
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
- Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
- buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi
- ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas
- ancestrāls Dabaszinātnēs - saistīts ar priekštečiem, senčiem
- dabzinātnieks Dabaszinātnieks
- naturālists Dabaszinātnieks
- dabaspētnieks dabaszinātnieks; naturālists
- dabzinātnisks Dabaszinātnisks
- fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija
- antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību
- augsnes zinātne dabaszinātņu nozare, kurā pēta augsni, tās izcelsmi un attīstību, uzbūvi, sastāvu un īpašības, ģeogrāfisko izplatību, racionālas izmantošanas un auglības celšanas pasākumus
- sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram
- faktoriāls dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim (piemēram, 4!=1x2x3x4=24)
- kurināmais Dabisks vai mākslīgs organiskas dabas materiāls, kuru sadedzinot, iegūst siltuma enerģiju
- brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma; arī nemākslots
- aizmudināt Dabūt prom mudinot, skubinot, pasteidzinot
- aizvaldzināt Dabūt prom valdzinot (psihiski piesaistot)
- veiziniški Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" iedzīvotāji
- hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām)
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); dalot, virzot līdzināt plānākā slānī
- zināšanu pārvaldība dalīta hipervides sistēma, kas pārvalda zināšanas iestādē un kas no zināšanu bāzes īstajā brīdī sniedz darbiniekiem nepieciešamo informāciju
- sēžambluķis Daļa (priekšmetam), kas paredzēta, (tam) samazinoties apjomā, tilpumā
- sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums
- nolaižamtiesa Daļa cenas, maksas, ko kaulējoties var samazināt
- struktūrfondi daļa no Kopienas strukturālās politikas, kuras mērķis ir attīstības atšķirību mazināšana starp Eiropas Savienības reģioniem un dalībvalstīm, tādējādi sekmējot sociālo kohēziju
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares
- ieskatīties dvēselē daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
- atslogot daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu
- atslogoties daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu
- pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts; tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas
- daļskaitļa paplašināšana daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli
- viļņgriezis Dambis vai cita hidrotehniska būve, kas mazina viļņu postošo spēku
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa
- vienošanās par apmācību darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanās par darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanu
- reprogrāfiskā reproducēšana darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu; par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā
- rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme; pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā)
- teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji
- DZO Darba zinātniskā organizācija
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra
- mehanizētie darbarīki darbarīki ar iebūvētu dzinēju, kurus operators vada, turot rokās; rokas darbmašīnas
- kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai
- dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes
- pliska Darbarīks māla augsnes izlīdzināšanai
- sazināšanās darbība --> sazināties
- pusgaita darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.)
- zemes bojāšana darbība, kas samazina zemes auglību un tās izmantošanas iespējas
- amoka skrējiens darbība, kas veikta ar lielu sasprindzinājumu, satraukumā, izmisumā
- diversifikācija darbība, kas vērsta uz kāda iespējami negatīva faktora samazināšanu uzņēmējdarbībā
- nodrosējums darbība, kas vērsta uz zaudējumu riska samazināšanu līdz minimumam uzglabāšanas vai cenu (valūtu kursu) izmaiņu rezultātā, atverot tirgū par vienādu summu, taču pretēji vērstu pozīciju
- jēdzienu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai samazinātu vai novērstu nelielas atšķirības vai pretrunīgumu divu vai vairāku savstarpēji cieši saistītu jēdzienu izpratnē
- apdedzināšana darbība, process --> apdedzināt
- apsmidzināšana darbība, process --> apsmidzināt
- atsvaidzināšana darbība, process --> atsvaidzināt
- jaunatklāsme darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu
- būtiska izmaiņa darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi
- uzlabošanās Darbības produkta vai procesa progresīvas pārmaiņas, kas izdarītas vairāk vai mazāk mērķtiecīgi un/vai apzināti
- amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona
- dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā)
- programmas kvalitātes novērtēsana darbību komplekss, kas ietver sevī programmas kvalitātes kritēriju izvēli, šo kritēriju skaitlisko vērtību noteikšanas metožu izstrādāšanu, kritēriju reālo vērtību aprēķināšanu, kā arī reālo un eksperimentāli noteikto vērtību salīdzināšanu
- pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās)
- dusmu vadība darbību kopums, lai novirzītu dusmas konstruktīvā gultnē, tādējādi mazinot to negatīvās sekas emocionālajā, sociālajā un fiziskajā sfērā
- materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu
- izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija
- skaņu operators darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā
- kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku
- butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas; darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas
- korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas
- līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā
- pasportists Darbinieks, kas pārzin personu dokumentu reģistrāciju
- apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu; darbinieks, kas apgaismo šīs vietas
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci
- rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1)
- laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē
- elektroniskā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana ar elektrisko dzirksteli, ko iegūst no līdzsprieguma avota ar elektromagnētiskām, elektromehāniskām un elektroniskām sprieguma pārveidošanas ierīcēm
- aizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā ar dzirksteļizlādi starp aizdedzes sveces elektrodiem
- dzirksteļaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā dzirksteļizlādē starp aizdedzes sveces elektrodiem
- kvēlaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā no nokvēlināta aizdedzes sveces elektroda vai izolatora
- vēlā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana pēc optimāla aizdedzināšanas momenta
- agrā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana pirms optimālā aizdedzināšanas momenta
- slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei
- bīdīt zinātni darboties zinātnē; studēt
- jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz
- cikliskais bezdarbs darbvietu skaita samazināšanās un masveida bezdarbs, kas rodas ekonomiskās aktivitātes līmeņa periodisku svārstību dēļ un ir saistīts ar starptautisko tirdzniecības ciklu
- vēstīt darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt
- ziņot darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas
- junnēt darīt atklātībā zināmu; izbārt, nosunīt, aiz muguras runāt par kādu sliktu
- kārt pie lielā zvana darīt daudziem zināmu (_parasti_ ko peļamu, nosodāmu, nevēlamu)
- ildzināt darīt ilgāku; paildzināt
- rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, sagādāt nepatikšanas, apzināti kaitēt
- rakt kapu (kādam, kaut kam) darīt ļaunu, apzināti kaitēt
- jundēt darīt plaši zināmu
- popularizēt darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus
- rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības
- rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības
- jodzināt darīt zināmu
- izziņot darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās)
- ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā
- paust darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās
- pieteikt karu darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu)
- teikties darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1)
- sacīties darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; teikties (1)
- stāstīt darīt zināmu (ko) mutvārdiem
- stāstīt darīt zināmu (ko) rakstveidā; attēlot, parasti episkā, daiļdarbā
- paust darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē
- klajā darīt zināmu (ko); kļūt zināmam
- nākt klajā darīt zināmu (ko); kļūt zināmam
- sludināt darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski
- izplatīt darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem)
- kārt (arī likt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
- likt (arī kārt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
- likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
- mest (arī sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
- atklāt sevi darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot)
- atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu
- izspožināt darīt zināmu un novērst
- nest darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu)
- atsegt darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus)
- paudēt darīt zināmu, izsludināt
- atsaukt darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs; arī atteikties (no kā)
- vēstīt darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā
- laist darīt zināmu, ziņot; arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas)
- uzrādīt darīt zināmus (datus, ziņas u. tml.)
- dalīties darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas)
- izlīdzinātājs darītājs --> izlīdzināt
- mazinātājs darītājs --> mazināt
- reizinātājs darītājs --> reizināt
- smidzinātājs darītājs --> smidzināt
- spīdzinātājs darītājs --> spīdzināt; mocītājs
- spridzinātājs darītājs --> spridzināt
- degutnieks Darvas dedzinātājs, deguta pārdevējs
- darvnīca Darvas dedzinātava
- degutnīca Darvas dedzinātava
- dagutneica darvas ratu smēres dedzinātava
- degts tacynuotova darvas, ratu smēra dedzinātava
- jaundarvinisms Darvinisma virziens, kas dabīgo izlasi atzina par vienīgo attīstības faktoru un noliedza iegūto īpašību iedzimtību
- pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties
- iepriekšējie rezultāti dati, kuri ir sagatavoti par tautas skaitīšanu, aptauju utt. pirms vēl nav zināmi galīgie rezultāti
- datnes saspiešana datnes uzglabāšanai nepieciešamās atmiņas telpas samazināšana
- galviņievilkšana Datora cietā diska galviņu fiksēšana pozīcijā, kas izslēdz plates virsmas bojāšanos, diskdzini pārvietojot
- interaktīvā sistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; dialogsistēma
- dialogsistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; interaktīvā sistēma
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties
- datorinženierija Datorzinātnes nozare, kas ietver datoru aparatūras pamatprincipu izstrādi un projektēšanu
- mākslīgais intelekts datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu
- datortehnika Datorzinātnes nozare, kurā ietilpst datoru aparatūras pamatprincipu izstrāde un projektēšana
- datorzinātnieks datorzinātnes speciālists
- dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties
- datu kompresija datu apstrādes algoritms, ko izmanto vietas ekonomijai uz cietā diska, arī datu glabāšanas veids, kas samazina datu apjoma glabāšanai nepieciešamo vietu vai datu pārraides ātrumu, kas ir līdzvērtīgs datu daudzuma samazināšanai
- verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem
- cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību
- atbalstpārbaude Datu pārraides pareizības pārbaude, kuras izpildes gaitā dati, kas atgriežas datu avotā no datu saņēmēja, tiek salīdzināti ar nosūtītajiem datiem
- saspiešana reāllaikā datu saspiešana un atspiešana bez ievērojamiem apstrādes laika zudumiem, salīdzinot ar nesaspiesto datu apstrādi
- piekladzināt daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.)
- pietaurēt daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē)
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis ("Asparagus officinalis"), arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā
- badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni)
- kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī
- bundzināt Daudzināt
- rīdzināt Daudzināt
- famozs Daudzināts, pazīstams, slavens
- simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas
- enciklopēdisms Daudzpusīgas zināšanas, plaša, vispusīga izglītība, zināšanas daudzās nozarēs
- sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā
- autiskā spektra traucējumi daudzveidīgi un dažādas pakāpes, taču individuāli neiroloģiskie attīstības traucējumi, kas izpaužas kā samazinātas komunikācijas spējas, iztēle, domāšanas elastība
- Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina
- dzintarieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
- noklapēt Dauzīt, klaudzināt un beigt dauzīt, klaudzināt
- ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
- sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā)
- pretatspiešanās līdzekļi dažāda sastāva pulveri un šķīdumi, kurus izsmidzinot uzklāj svaigi nodrukātiem novilkumiem, lai nepieļautu krāsas saskari ar nākamo loksni un krāsas atspiešanos uz tās
- psiholoģiskais karš dažāda veida propagandas pasākumi, lai mazinātu naidīgas valsts iedzīvotāju pretošanās gribu
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze
- izlīdzinājumvirsma Dažādas izcelsmes Zemes virsmas daļas ar izlīdzinātu reljefu, kas veidojies, pārsvarā darbojoties ārēju cēloņu izraisītiem procesiem
- gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā
- ķizikas Dažādas lietas, sazin kas
- dermotonija Dažādas procedūras ādas uzlabošanai, kā piem., ādas elastīguma pastiprināšana, rētu un grumbu izlīdzināšana
- teraliti dažādi māla izstrādājumi, kas veidoti no balta vai krāsaina māla, vai atlieti ģipša formās un apdedzināti
- gonadotoksīni dažādi toksiski faktori, kas vīrietim var izraisīt spermatozoīdu daudzuma samazināšanos vai to struktūras bojājumus
- alankāra Dažādu formas rotājumu (metaforas, salīdzinājumi, epiteti, vārdu un skaņu spēles, vārdformas u. tml.) teorija indiešu poētikā, kas izveidojās 7.-9. gs.
- kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti
- demogrāfiskā efektivitāte dažādu pasākumu un programmu īstenošanas efekts, bieži ģimenes plānošanas programmas efekts vai specifisku kontraceptīvo līdzekļu ietekme uz iedzīvotāju skaita pieaugumu vai samazinājumu
- terminologs dažādu speciālo nozaru speciālists, kurš izstrādā savas nozaresterminoloģiju atbilstoši teorētiskajā terminzinātnē izvirzītajiem principiem; terminoloģijas speciālists
- atomflote Dažādu tipu kuģi ar atomu (kodolu) dzinējiem - zemūdenes un virsūdens kuģi
- ģenerālinspektors Dažās Eiropas armijās persona, kas pārzina atsevišķu ieroču šķiru vai karaskolu apmācību
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu
- cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo); ne pats (minētais)
- lasīšanas apliecinājums dažu elektroniskā pasta programmu spēja informēt e-pasta sūtītāju, ka adresāts ir saņēmis un iepazinies ar to
- gludināšana dažu lāzerprinteru izmantotā tehnika līkņu nogludināšanai, ko īsteno, samazinot līniju veidojošo punktu lielumu
- eigenols dažu neļķu vai baziliku ēteriskās eļļas sastāvdaļa, ko lieto zobārstniecībā sāpju mazināšanai
- kvestors dažu valstu parlamentos - administratīvi saimnieciskās daļas pārzinis
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
- aksiomātiskā metode deduktīvā metode, zinātniskas teorijas uzbūves paņēmiens, kas balstās uz aksiomātiku
- dedzeklis Dedzināmais dzelzis, dedzīkla; dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā
- dedzeļi Dedzināmi minerāli
- skalene dedzināmo skalu ieliekamais
- sārts Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār
- sāta Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts
- sārds Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār
- sāts Dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts
- ķutuži dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
- ķutes Dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
- čutas Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
- čutes Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
- glosopiroze Dedzināšanas sajūta mēlē
- urtikācija Dedzināšanas, niezes sajūta nātrenes gadījumā
- dezināt Dedzināt
- gruduļāt Dedzināt
- svilināt Dedzināt (1)
- dedzīt Dedzināt (mirdzēt) ļauties
- švailēt Dedzināt ar lielu liesmu un dūmiem
- kurināt Dedzināt kurināmo, lai radītu siltumu, gaismu
- tempelēt Dedzināt ķieģeļus
- smeltēt Dedzināt ķieģeļus; izgatavot māla traukus
- ķutēt Dedzināt ķutes
- ugunīt Dedzināt lāpu naktī zvejojot vai vēžojot
- čūrināt Dedzināt slapju koku
- dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē
- dedzināt darvas mucu dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā
- zvīlēt Dedzināt, spīdēt
- dedzinātāja Dedzinātājs
- svītrēties dedzināties, sauļoties
- pārkaļķis Dedzināts ģipsis
- grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi
- ģēlis ēd dedzinoša sāpju sajūta pakrūtē - grēmas
- sūka dedzinošas sāpes
- angioneiralģija Dedzinošas sāpes ekstremitātē ar tūsku un apsarkumu
- kauzalģija Dedzinošas sāpes, kas nervu veģetatīvo šķiedru bojājumu dēļ rodas locekļos
- sūrstoņa Dedzinošas, samērā vājas, parasti ilgstošas, sāpes
- smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes
- sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt
- smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.)
- kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu)
- sūrstošs Dedzinošs, samērā vājš, parasti ilgstošs (par sāpēm)
- kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu
- sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu
- kvēpināt Dedzinot (ko), radīt smaržīgus dūmus
- iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes)
- izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru
- sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu)
- nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu)
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā)
- nodedzināt Dedzinot iznīcināt
- sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
- kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns)
- kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns)
- sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
- sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu
- kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu
- kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1)
- pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās
- pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu
- atdedzināt Dedzinot, karsējot atadabūt (ko vaļā)
- punktveida kristālu defekti defekti, kuru izmēri ir tuvi atomu izmēriem; punktveida defektus veido kristāliskajā režģī iespiedušies sveši atomi; rodas kristāliskā režģa deformācija, kas atvieglo difūziju un mazina stiprību
- lineārie kristālu defekti defekti, kuru izmēri vienā virzienā pārsniedz atoma izmērus, rodas dislokācijas, kas deformēšanas procesā pārvietojas, savstarpēji izlīdzinās, vairojas un iziet līdz graudu robežām; lineārie kristālu defekti ir galvenais cēlonis tam, ka materiālu praktiskā stiprība ir mazāka par teorētisko stiprību
- oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas
- surdopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu
- tiflosurdopedagoģija defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgo un nedzirdīgo bērnu audzināšanas un mācīšanas procesus un problēmas
- tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu
- kņats Deglis pulvera lādiņa aizdedzināšanai spridzināmajā akmenī
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā
- trekns degmaisījums degmaisījums, kurā degvielas pilnīgai sadedzināšanai ir gaisa iztrūkums
- degviela Degoša viela, ko lieto par enerģijas avotu dzinējos (piemēram, benzīns, petroleja, benzols, solāreļļa)
- fitilis Degpavediens, ar ko senāk aizdedzināja šaujamā pulvera pildiņus, raķetes, uguņošanas ierīces, uz kuģiem lietoja arī aizpīpošanai
- elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu
- autodegviela Degviela, kas paredzēta automāšīnas dzinēja darbināšanai
- absolūtais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē stundā, uz vienu kilometru vai pasažierkilometru
- relatīvais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē uz vienu vilkmes vienību stundā
- degmaisījums degvielas maisījums ar gaisu noteiktās proporcijās, kuru iesmidzina iekšdedzes motora cilindrā
- gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos)
- karburēt Degvielu izsmidzināt ar saspiesta gaisa strūklu, lai panāktu pilnīgu un vienmērīgu sadegšanu
- brādzinieks Degvīna dedzinātājs (gatavotājs)
- izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa
- ampelaugs Dekoratīvs augs ar gariem, nokareniem dzinumiem, kuru parasti kultivē pakarinātā vāzē (ampelē)
- Msinkoalikans Delaveru (ASV austrumi) mitoloģijā - meža gars, kas pārzina medījumu, medību aizgādnis
- bērzinītis dem. --> bērzinis
- cietiņš dem. --> ciets; lieto lai mazinātu izteikumu (ne pilnīgi ciets) un savienojumā "ciets, cietiņš" lai to pastiprinātu
- aprakstošā demogrāfija demogrāfijas zinātnes daļa, kura vispārīgi (aprakstoši) raksturo iedzīvotāju skaitu, to ģeogrāfisko izvietojumu, struktūru un izmaiņas
- sociāli ekonomiskā demogrāfija demogrāfijas zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju demogrāfisko (matrimoniālo, reproduktīvo, vitālo jeb pašsaglabāšanās un migratīvo) uzvedību un paaudžu nomaiņas procesu, kā arī ekonomisko un demogrāfisko procesu mijiedarbību
- demogrāfiskie indeksi demogrāfisko procesu intensitātes rādītāji noteiktā iedzīvotāju grupā salīdzinājumā ar citu kopumu, kas pieņemts par standartu
- demokrāts Demokrātijas (1) atzinējs, piekritējs
- jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām
- damperis Dempfers - ierīce vibrācijas novēršanai vai to amplitūdas mazināšanai
- sīksopkaine Denudatīvs reljefs, ko veido dažādas formas pauguri un to grupas, kas veidojušies pamatiežos, ilgstoši izlīdzinoties senai kalnu sistēmai
- cilindrs detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma
- detente Detante - sasprindzinājuma samazināšana (starp valstīm)
- kristalldetektors Detektors ar kādu zināmu kristālisku vielu kā strāvas taisnotāju
- minors Determinants, ko iegūst, izsvītrojot no dotā determinanta zināmas rindas un ailes
- pseidogadījumskaitlis determinētā veidā iegūts skaitlis (skaitļu secība), ar kuru zinātniskos pētījumos un tehnisku problēmu risinājumos aizstāj gadījumskaitli
- nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā)
- morbicīds Dezinfekcijai lietojams ziepju preparāts, kas satur formaldehidu
- selmīds Dezinfekcijas līdzeklis
- montanīns Dezinfekcijas līdzeklis alus darītavās, silicija fluorūdeņraža skābe
- dezoksans Dezinfekcijas līdzeklis, ko (0,2-0,5% šķīdumu) lieto olu slapjai dezinfekcijai
- fenhilalkohols Dezinfekcijas līdzeklis, ko ieguva no dažu augu ēteriskajām eļļām, izmantots arī medicīnā pret reimatismu
- bacilols Dezinfekcijas šķidrums lizols, ko iegūst no krezola un zaļajām ziepēm
- lizols Dezinfekcijas un antiseptisks līdzeklis, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs
- furoplasts Dezinficējošs šķīdums, kas satur furacilīnu un plēvi veidojošas vielas; to no ādas var viegli nomazgāt ar ūdeni
- spirtot Dezinficēt (ko) ar spirtu
- plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku
- hlorēt Dezinficēt (parasti ūdeni) ar hlorkaļķiem, hlora gāzi
- gāzēt Dezinficēt ar gāzi
- iesērot Dezinficēt ar sēru
- sērot Dezinficēt ar sēru, tā savienojumiem
- izdezinficēt Dezinficēt un pabeigt dezinficēt
- deza Dezinformācija
- membrānas kamera Diafragmas pneimodzinējs
- doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ
- Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets
- dzeidināt Dīdzināt
- dielektriskā histerēze dielektriķa polarizācijas atšķirība, elektriskā lauka intensitātei palielinoties un pēc tam samazinoties
- štalmeisters Dienesta pakāpe dažos pilsgalmos; zirgu pārzinis
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1)
- patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
- dzintarnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintare" (senāk - "Dzintarmuiža") iedzīvotāji
- badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu
- atslodzes diena diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu
- ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu
- Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma
- Gaci un Gaimi dievības, kuras pielūdza Ibērijas (Austrumgruzija) iedzīvotāji pirms kristietības izplatīšanās, pēc hronikām tie ir "burvji — visslepenākā zinātāji"
- diez Diezin (1)
- diez Diezin (2)
- diez Diezin (3)
- diezi Diezin, diez
- starpsānu diferenciālis diferenciālis, kas transportlīdzekļos ar sānpiedziņu transmisiju sadala griezes momentu starp kreisās un labās puses dzinekļiem
- parciāls diferenciālvienādojums diferenciālvienādojums, kas satur vairākargumentu nezināmo funkciju, tās parciālos atvasinājumus
- konsumpcija Dilonis; izdilšana; novārdzinoša slimība
- nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu
- dekrešendo Dinamikas apzīmējums - samazinot skaļuma līmeni, pieklusinot; diminuendo
- majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu
- slepenā diplomātija diplomātisku darbību kopums, ko nedara zināmu atklātībai
- aktuālais direktorijs direktorijs, ar kuru operētājsistēma vai lietojumprogramma strādā; komandu uzvedne parasti norāda aktuālo direktoriju un diskdzini
- demoralizācija Disciplīnas mazināšanās, darbības, rīcības spēju pasliktināšanās, zaudēšana
- hipofonija Disfonija ar samazinātu skaņas veidošanos; izraisa čukstēšanu
- aparatūras kešatmiņa diskdzinī vai diskdziņa kontrollerā izveidota kešatmiņa, kurā tiek saglabātas bieži lietojamas programmas un dati
- ierakstāmā kompaktdiska diskdzinis diskdzinis, kas, izmantojot speciālu programmatūru, nodrošina informācijas ierakstīšanu lasāmatmiņas kompaktdiskos un audio kompaktdiskos; CD-R diskdzinis
- aktuālais diskdzinis diskdzinis, ko operētājsistēma izmanto savai darbībai
- noklusējuma diskdzinis diskdzinis, ko operētājsistēma izmanto, lai no tā nolasītu vai tajā ierakstītu informāciju, ja lietotājs nav norādījis citu diskdzini
- pusaugstais diskdzinis diskdzinis, kura augstums ir puse no sākotnējā firmas _IBM_ personālo datoru diskdziņu augstuma, kas bija 3 collas
- vienblīvuma diskete diskete, kurā informācijas ierakstīšanu izdara, izmantojot _FM_ tehnoloģiju, un kurā ierakstīts informācijas blīvums ir salīdzinoši mazs
- kontroldiskete Diskete, kurā pēc pozitīva ekspertīzes atzinuma saņemšanas ieraksta attiecīgās sistēmas programmu
- netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.)
- uzvedne Displeja ekrāna izspīdināts teksts, kas norāda, ka lietotājam jāievada zināma informācija
- salurētiķi Diurētiskie līdzekļi - vielas, kas samazina cirkulējošā šķidruma daudzumu organismā
- uz pusi divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu)
- apzināts divd. --> apzināt
- atspirdzinošs divd. --> atspirdzināt
- izlīdzinošs divd. --> izlīdzināt
- mazināms divd. --> mazināt
- pamazināts divd. --> pamazināt
- reizināms divd. --> reizināt
- salīdzināms divd. --> salīdzināt
- sasprindzināts divd. --> sasprindzināt
- smidzināms divd. --> smidzināt
- stindzinošs divd. --> stindzināt
- zināms divd. --> zināt
- zinošs divd. --> zināt
- dipteronija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas kļavu dzimtas ģints ("Dipteronia"), zināmas 3 sugas, no tām 1 izzudusi un 1 ļoti reta
- dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā
- ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā
- barbatels divgadīgs dzinums, kas iegūts no viengadīga spraudeņa, stādmateriāls, ko audzē, lai veidotos kuplāka sakņu sistēma
- mufele Divi galos caura māla kaste, kurā liek zeltu un sudrabu, lai izzinātu viņu raudzi
- vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā
- reciproki skaitļi divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4); savstarpēji apgriezti skaitļi
- tereza Divi vadi, ko pievieno elektrotīklam, lai kādu spīdzinātu
- pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli
- līmprese Divi veltņi viens virs otra vai viens otram blakus, pirms kuriem papīra lenti ar mitrumu 8-12% no abām pusēm apsmidzina ar attiecīgu līmvielu
- komparaskops Diviem mikroskopiem pievienota ierīce vienlaicīgai divu dažādu priekšmetstiklu salīdzināšanai
- simbalofons Divkāršs stetoskops, kas dod iespēju salīdzināt skaņas un noteikt to lokalizāciju
- antiduelants Divkauju neatzinējs
- mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij
- divdegu Divreiz aizdedzināms, divreiz dedzināts
- biskvītporcelāns Divreiz apdedzināts neglazēts porcelāns ar matētu virsmu; lieto figūrām un reljefiem, kuru formām jābūt asi zīmētām
- gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas
- distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu
- distributīvā īpašība divu bināru operāciju ° un * īpašība (a°b)\*c=(a\*c)°(b\*c) visiem a, b, c (° ir distributīva pret \*); piemēram, skaitļu reizināšana ir distributīva pret saskaitīšanu
- analoģizēšana Divu dažādu lietu salīdzināšana, ko parasti veic, lai paskaidrotu vai izskaidrotu sarežģītu vai neparastu ideju
- mijindukcija Divu elektrisku ķēžu magnētiska mijiedarbība - strāvas stipruma izmaiņa vienā ķēdē izsauc elektrodzinējspēka inducēšanos otrā ķēdē
- moments Divu fizikālu lielumu reizinājums, vienam no kuriem parasti ir garuma dimensija
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo
- noziedzīga nodarījuma izdarīšana grupā divu vai vairāku personu apzināta darbība (līdzizdarīšana) tīša noziedzīga nodarījuma kopīgā apzinātā izdarīšanā
- līdzdalība Divu vai vairāku personu apzināta, aktīva piedalīšanās noziedzīgā darbībā
- konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa
- koda jaukšana divu vai vairāku valodu izmantošana vienā mutvārdu saziņas aktā viena un tā paša runātāja tekstā, runātājam neapzinoties pāreju no vienas valodas uz otru
- kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe
- elektriskais dipols divu vienlielu pretēju zīmju elektriskā sistēma, ko raksturo elektriskais dipola moments, kas vienāds ar pozitīvā lādiņa un abu lādiņu savstarpējā attāluma reizinājumu
- kovariance Divvērtīgu sadalījumu noviržu reizinājuma vidējā statistiskā vērtība
- dūmainība dīzeļdegvielas raksturlielums, kas raksturo dūmu daudzumu tās sadedzināšanas rezultātā
- maksimetrs Dīzeļdzinēju degvielas aparatūras pārbaudes ierīce
- iesmidzināšanas apsteidzes leņķis dīzeļmotora kloķvārpstas pagrieziena leņķis no degvielas iesmidzināšanas sākuma cilindrā līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu
- dīzeļdzinējs Dīzeļmotors - iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi; dīzelis (1)
- ahorēze Doba orgāna (kuņģa, pūšļa) tilpuma samazināšanās
- andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas
- patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju
- garantijas vēstule dokuments, kas garantē atlīdzināt zaudējumus dažādās līgumattiecībās
- rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi
- eksperta atzinums dokuments, kuru tas sastāda uz izpētījuma pamata saskaņā ar savām speciālajām zināšanām, atspoguļojot tajā izpētes gaitu, paņēmienus un līdzekļus, noteiktā kārtībā dodot motivētas atbildes viņam uzdotajos jautājumos
- bons Dokuments, pret ko zināmā termiņā no kādas personas vai iestādes saņemama uzrādītā vērtība
- programmu dokumentācija dokumentu kopums, kas satur datora programmu projektēšanai, izgatavošanai un ekspluatācijai nepieciešamās zinas
- mikrofotokopēšana dokumentu, preses materiālu, rasējumu, rokrakstu un citu materiālu samazinātu precīzu kopiju iegūšana; mikrofilmēšana
- dolby Dolbija sistēma - zīmols: kvalitatīvas apskaņošanas sistēma ar fona trokšņu mazināšanu
- kontrolētie procesi domāšanas procesi, kas ir apzināti, pretstatā automātiskiem domāšanas procesiem
- sugu maiņa dominējošās sugas nomaiņas process, kura bioloģiskā nozīme ir tāda, ka tas samazina negatīvo efektu, ko izraisa ilgstoša vienas sugas dominēšana kādā teritorijā
- razvesķi dot apzināti nepatiesu informāciju, panākt, lai tai notic
- pavērt logu uz pasauli dot iespēju uzzināt ko par ārpasauli; paplašināt redzesloku
- izglītot dot izglītību, zināšanas; būt par zināšanu avotu (kādam)
- pierādījums Dotā apgalvojuma (tēzes, teorēmas) patiesuma pamatojums, secinot to no citu zināmu apgalvojumu (premisu, argumentu) patiesuma
- uzņēmumu salīdzinošā vērtēšana dotā uzņēmuma datu sistemātiska un pēctecīga salīdzināšana ar visstiprākā konkurenta datiem, lai atklātu un novērstu šaurās vietas un trūkumus sagādē, ražošanā, noietā, pakalpojumu sniegšanā un tādējādi stiprinātu savu konkurences spēju
- grants Dotācija izglītības vai zinātniskajām iestādēm, radošajiem kolektīviem u. tml.
- maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu
- pazust doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot); aizbēgt
- ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_)
- varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem
- Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus
- nodružināt Drāžot atdalīt (koksnes kārtu); drāžot nolīdzināt
- kairīns Droga pret drudzi, lielās devās paralizē nervu sistēmas darbību, samazina juteklību, rada galvas sāpes u. c.
- firms Drošs, piedzīvojis, ar labām zināšanām
- piretolīze Drudža pakāpeniska mazināšanās
- dubultošanās drukas defekts – viena un tā paša elementa attēlošanās ar nelielu nobīdi, kas maina krāsu raksturlielumus, samazina attēla asumu, tādējādi ietekmējot attēla kvalitāti
- viedkarte Drukātās shēmas plate ar iebūvētu loģiku vai mikroprocesoru, kas tai nodrošina zināmas informācijas apstrādes un lēmumu pieņemšanas iespējas
- nodrupt Drūpot samazināties apmēros
- Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa
- dulis Dūmi, kas rodas sadedzinot bojātus kokus
- dūmlaide Dūmsveču sadedzināšana vai dūmus radošu vielu izsmidzināšana no ierīcēm
- ģilināt Durstīt, dedzināt, svilināt
- ļenka Durvīs iestiprināta metāla detaļa, ko uzmauc uz stenderē iestiprinātas dzinteles (durvju slēgšanai ar piekaramo atslēgu)
- džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē
- noķutēt Dzedzinot ķutes uzlabot augsni
- letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam
- lipogramma Dzejolis, kurā apzināti nav lietota tā vai cita skaņa
- zaldīt Dzeldināt, dedzināt, durstīt
- hipolutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) samazināts daudzums asinīs
- dzintardzeltens Dzeltenās krāsas tonis un atspīdums, kas piemīt dzintaram
- lipofuscīns Dzeltenbrūns pigments, atrodas gandrīz visos orgānos un saukts arī par nolietošanās pigmentu, jo parādās galvenokārt vecumā un novārdzinošu slimību gadījumos
- tetrametiltiuramdisulfīds Dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai; TMTD
- jodoforms dzeltens pulveris ar asu smaku CHI~3~, brūču dezinfekcijas līdzeklis
- autostops Dzelzceļa iekārta, kas automātiski aptur vilcienu luksofora priekšā, ja tā signāli liek vilcienam apstāties vai samazināt ātrumu
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu
- torpedo Dzelzceļa vāģis ar propellerdzinēju
- diferenciāltarifs Dzelzceļa vai ūdensceļa vedummaksa, kas, palielinoties attālumam, attiecīgi samazinās
- jaudas pārvads dzelzceļa vilces ritošā sastāva iekārta enerģijas novadīšanai no primārā dzinēja vārpstas uz riteņpāru vārpstām, kas nodrošina laideņu vilces spēka un kustības ātruma pārveidošanu, mainoties dzinēja darba režīmiem
- paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
- dedzītava Dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā
- deviācijas kompensēšana dzelzs priekšmetu izraisītās kuģa kompasa novirzes samazināšana (vai pat iznīcināšana) ar papildu magnētiem vai cietiem speciāliem paņēmieniem
- zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru
- hlorēšana Dzeramā ūdens vai notekūdeņu dezinficēšana ar hloru
- atspirdzinājums Dzērieni (arī ēdieni), kas atspirdzina
- šļūteris Dzērienu pienesējs; dzērienu pārzinis kāzās
- slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi
- nodzerties Dzerot mazināt slāpes; arī padzerties
- nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme
- dzītaralus Dzidrs alus dzintara krāsā
- lellot dziedot midzināt bērnu
- šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu
- šūpļadziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu; šūpuļdziesma
- melisma Dziesmas izgreznojums, pamazinot un sadalot toņus
- dziesmu kamols dziesmu kopums, ko kāds zina
- ziņģmeisters Dziesmu zinātājs un sacerētājs
- erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē)
- izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari); vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu)
- dabiskā dzimstība dzimstība bez apzinātas tās kontroles
- dzimstības samazināšanās dzimstības līmeņa samazināšanās noteiktā laika periodā
- frigiditāte Dzimumtieksmes samazināšanās vai zudums sievietei; arī nespēja sasniegt orgasmu
- dzimstības ierobežošana dzimušo skaita samazināšana, lietojot kontraceptīvos līdzekļus, atliekot laulības uz vēlāku laiku utt.
- necilindriskums dzinēja cilindra ģeometriskās formas kropļojums, kas izpaužas cilindra sienu neparalelitātē un cilindrs iegūst mazliet konisku formu; defekts, kas rodas izgatavošanas vai (biežāk) izdiluma dēļ
- nominālais moments dzinēja elektromagnētiskā momenta vērtība, kas atbilst nominālai slodzes vērtībai
- reversēšana Dzinēja griešanās virziena mainīšana; virzienmaiņa
- pašizslēgšanās Dzinēja noslāpšana - dzinēja neparedzēta apstāšanās bez pilota komandas
- forsēšana Dzinēja tipam noteiktās maksimālās vilces pārsniegšana
- uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā
- vančītājs Dzinējs, gans
- servodzinējs Dzinējs, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu
- reaktīvais dzinējs dzinējs, kas rada reaktīvo vilces spēku, izsviežot reaktīvo strūklu kustībai pretējā virzienā
- kodoldzinējs Dzinējs, ko darbina kodolenerģija
- turbodetanders Dzinējs, ko darbina saspiesta gāze; izmanto saldēšanas tehnikā
- siltumdzinējs Dzinējs, kurā degmaisījuma siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā
- dzenamspēks Dzinējspēks
- stumdeklis Dzinējspēks
- vizulis Dzinējsuns
- tārkšis Dzinēju klabeklis medībās; naktssarga klabeklis
- tāršķis Dzinēju klabeklis medībās; naktssarga klabeklis
- tārkšins Dzinēju tarkšis medībās
- lidmašīnas propelleris dzineklis, kas rotējot atsviež gaisu un līdz ar to dzinēja radīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā; sastāv no rumbām un vairākām (parasti 2–4) radiāli izvietotām aerodinamiska profila lāpstiņām
- kāpurķēžu dzineklis dzineklis, kas virza transportlīdzekli, pārvietojoties kāpurķēdei
- riteņu dzineklis dzineklis, kas virza transportlīdzekli, rotējot dzenošam ritenim
- nodzilkstēt Dzinkstoši noskanēt
- spregats Dzintara gabals
- sukcinits Dzintara pasuga
- zītarrota Dzintara rota
- dzintarnieks Dzintara rotaslietu izgatavotājs
- dzintarots Dzintarains
- kopāls Dzintaram līdzīgi tropiskās joslas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanai, kā arī par dzintara aizstājēju rotaslietās
- sucineidae Dzintargliemeži
- succineidae Dzintargliemežu dzimta
- succinea Dzintargliemežu dzimtas ģints
- mazais dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea oblonga")
- krastmalu dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea pfeifferi")
- lielais dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea putris")
- Edinburg Dzintari, Jūrmalas pilsētas daļa
- dzintarnieks Dzintarnieki
- Dzintares dīķis Dzintarnieku dīķis Lažas pagastā
- Dzintares ezers Dzintarnieku dīķis Lažas pagastā
- dzeltenā ambra dzintars
- dzinters Dzintars
- dzītars Dzintars
- elektrums Dzintars
- glēsa Dzintars
- glīsis Dzintars
- saules akmens Dzintars
- zītars Dzintars
- dzīters Dzintars; zītars
- zintars Dzintars; zītars
- zintārs Dzintars; zītars
- zīters Dzintars; zītars
- sukcinimids Dzintarskābes imīds, pagatvojams, pārtvaicējot amonija sukcinātu, kā arī darbojoties uz dzintarskābes anhidrīdu ar amonjaku
- sukcināts Dzintarskābes sāls vai esteris
- dzītarzeme Dzintarzeme
- cemme Dzintele
- dzelztiņa Dzintele
- dzintale Dzintele
- prabojš Dzintele
- špīne Dzintele
- zentele Dzintele
- dzentele Dzintele (2)
- klambaris Dzintele, āķis, rokturis
- klambars Dzintele, āķis, rokturis
- klamberis Dzintele, āķis, rokturis
- plinte Dzintele; metāla tapa
- tēlksenis Dzinulis, grūdiens
- draivs dzinulis, motivācija
- roseklis Dzinulis, stimulators
- celmatvases Dzinumi, kas attīstās no koku celmiem
- ūdenszari Dzinumi, kas attīstās no snaudpumpuriem uz kailiem skeletzariem
- atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties
- augnis Dzinums, atvase
- pazarīte Dzinums, kas attīstās galvenā stublāja vai sāndzinumu lapu žāklēs
- sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, skeletzara vai stublāja
- galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos
- pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums
- dreiliņš Dzirnavu dzinējrats
- aizākstīties Dzīt jokus līdz zināmai robežai, izturēties kā ākstam
- kontrkultūra Dzīvesveids, arī kultūras, mākslas u. tml. virzība, kas atšķiras no tradicionālajām un vairākuma pieņemtajām normām un vērtībām un var būt apzināti pret tām vērsta
- gratifikācija dzīvības apdrošināšanā apdrošinājuma summas palielināšana un apdrošināšanas prēmijas samazināšana atkarībā no apdrošināšanas sabiedrības finansu darbības rezultātiem; bonuss
- botiki Dzīviem organismiem piemītošas funkcijas un īpašības vai uz tām attiecīgo zināšanu kopums
- degzīme Dzīvnieka ādā iededzināta atšķirības zīme
- vaislas dzīvnieki dzīvnieki ar zināmu izcelšanos, kurus izmanto pēcnācēju ieguvei
- lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks
- defaunācija Dzīvnieku populācijas samazināšana vai iznīcināšana; parazītu izdzīšana no zarnām
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām
- apdraudētās sugas dzīvo būtņu sugas, kuru īpatņu skaits un areāls krasi samazinās un kurām pastāv iznīkšanas draudi
- dzīvot kā maisā dzīvot, nezinot, kas apkārt notiek
- Nērona lāpa dzīvu cilvēku sadedzināšana stabu galos; viens no veidiem, kā tika sodīti kristieši Nērona valdīšanas laikā
- Bruno Džordāno Bruno - itāliešu filozofs (Giordano Bruno; 1548.-1600. g.), ko sadedzināja uz sārta par brīvdomību un ķecerību
- Dalila Ebreju mitoloģijā - filistiešu skaistule, kas ar viltu uzzināja Samsona spēka noslēpumu (tas bija viņa matos) un nodeva viņu, slepus apgriežot tam matus
- pieecēt Ecējot pielīdzināt
- ganību ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir plakantērauda stienīšu tīkls; lieto kurmju rakumu nolīdzināšanai, mēslojuma izkliedēšanai
- ķura Ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām
- slapšķināt ēdot ar lūpām radīt zināmas skaņas
- apremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazinās, zūd (izsalkums, slāpes)
- pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes)
- Laspeyresia pactolana egļu dzinumu tinējs
- Sešata Ēģiptiešu mitoloģijā - gudrības dieva Tota māsa, sieva vai meita, rakstības dieviete, celtniecības un zināšanu aizbildne, rakstīšanas un skaitļošanas mākas sekmētāja, rakstu sargātāja
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva
- Upesa Ēģiptiešu mitoloģijā - liesmu dieviete, kas sadedzināja dievu ienaidniekus, dievietes Tefnutas emanācija
- hierogrammati Ēģiptiešu priesteri, kas pazina svētos rakstus, raudzījās uz priesteru svēto parašu izpildīšanu un sarakstīja svētos senrakstus
- Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita
- osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos
- programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu
- SNK Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja
- COST Eiropas sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā ("European cooperation in science and technology")
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
- kaptenarms Eiropas valstu armijās kara mantu pārzinis - mantzinis
- aura seminalis eiropiešu alķīmijas termins, ko var salīdzināt ar indiešu bindu un odžasu
- klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu
- Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem
- ekotehnoloģija Ekoloģiskā inženierija - inženiertehniskie pasākumi, kas nodrošina enerģētisko ieguldījumu samazināšanu
- ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām
- prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu
- krīze Ekonomikas stāvoklis, kurā strauji pazeminās galvenie ekonomikas attīstības rādītāji (samazinās ražošana, pieaug bezdarbs, deformējas finanšu sistēma u. tml.)
- reizulis Ekonomikas zinātnē - pieņēmums, ka ieguldījumi, piem., jaunā ražotnē, stimulēs arī nacionālā ienākuma pieaugumu, kas vairākkārt pārsniegs sākotnējo ieguldījumu
- maržinālisms Ekonomikas zinātnes novirziens, kas radies 19. gs. 70. gados un kura sekotāji ir neoklasiskās skolas pārstāvji
- mikroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus, produkcijas un preču veidus u. tml.
- sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu
- makroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī valsts vai teritorijas kopējās ekonomiskās parādības un dažādu faktoru ietekmi uz tām; ekonomikas kā veseluma pētniecība
- iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā
- reģionālā ekonomika ekonomikas zinātņu nozare, kas pētī ražošanas teritoriālās organizācijas likumsakarības un darbības mehānismu
- ekonomģeogrāfija ekonomiskā ģeogrāfija - zinātnes nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas teritoriālo izvietojumu, attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un reģionos, kā arī iedzīvotāju un apdzīvoto vietu izvietojumu
- akseleratora teorijas ekonomiskās augšanas teorijas, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka katrs ienākuma vai produkcijas pieprasījuma pieaugums vai samazinājums izraisa relatīvi lielāku investīciju pieaugumu vai samazinājumu
- grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli; attiecīgais mācību priekšmets
- ekoloģiskā efektivitāte ekosistēmas enerģijas plūsmas kvantitatīvais mērs; ekosistēmas vai atsevišķas barošanās ķēdes produkcija un tajā ietvertā enerģija ar katru nākamo posmu samazinās, jo noteikta tās daļa ir nepieciešama esošā posma dzīvības procesu uzturēšanai; uz nākamo ķēdes posmu pāriet ne vairāk kā 20% iepriekšējā posma produkcijas, bet vairākumā gadījumu — \~10%
- mērogojams fonts ekrāna vai printera fonts, kura izmērus var palielināt vai samazināt
- pieņemt eksāmenu eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā)
- instrumentālā metode eksperimentāla valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir tehniskas ierīces, aparāta vai instrumenta izmantošana zinātniskā izmēģinājumā
- žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā
- turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm
- kompleksā ekspertīze ekspertīze, kurā vienlaikus tiek pieaicināti vairāki dažādu profesiju speciālisti un kuras rezultātā eksperti katrs savā specialitātē sastāda atsevišķu atzinumu
- izvedums ekspertsistēmās - jauns fakts, ko var iegūt no datiem un izvedumkārtulām, kas glabājas zināšanu bāzē
- apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_
- krioprezervācija Ekstirpētu audu vai orgānu dzīvotspējas paildzināšana, glabājot tos ļoti zemā temperatūrā
- kriptobioze Ekstremāls anabiozes stāvoklis, kad dzīvība atrodas gaidstāves režīmā un vielmaiņas procesi samazinās līdz 0,01% no parastā apjoma
- atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos
- aurikuloterapija Elektriska ārējās auss stimulācija, lai mazinātu sāpes
- pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde
- pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās
- mikromašīna Elektriskā mašīna ar jaudu no vata daļām līdz dažiem simtiem vatu; izmanto automātikas, telemehānikas, skaitļošanas tehnikas iekārtās (servodzinējus, soļu elektrodzinējus, selsinus, griežtransformatorus u. c.), sadzīves mazjaudas mehānismu elektriskajai piedziņai u. tml.
- elektromotors Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā; elektrodzinējs
- volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība; apzīmējums - V
- ārējā raksturlīkne elektriskās enerģijas avota sprieguma atkarība no slodzes strāvas; parasti, strāvai pieaugot, spriegums uz avota spailēm samazinās
- īsslēgums elektriskās ķēdes posma pretestības samazināšanās līdz nullei tuvai vērtībai
- enkurs elektriskās mašīnas daļa, kurā darba laikā inducējas elektrodzinējspēks; līdzstrāvas elektromašīnās tā ir rotējošā daļa, sinhronajās mašīnās - stators ar tinumu
- akustoelektriskais efekts elektriskās strāvas vai elektrodzinējspēka rašanās vadošā vidē (metālā, pusvadītājā) ultraskaņas skrejviļņa iedarbībā
- līdzstrāvas dzinējs elektrisks dzinējs, kas līdzstrāvas enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā
- maiņstrāvas dzinējs elektrisks dzinējs, kas maiņstrāvas enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā
- stūrējošais tīkliņš elektrods, kam pieslēdzot negatīvu spriegumu attiecībā pret katodu, samazinās lampas anodstrāva
- elektriskās enerģijas rekuperācija elektrodzinēja darba režīms, kad dzinēja enkurā inducējas tāds elektrodzinējspēks, lai dzinējs var nodot elektrisko enerģiju atpakaļ avotam
- dzinējs elektrodzinējs
- trīsfāžu dzinējs elektrodzinējs (asinhronais un sinhronais), kas trīsfāžu elektrisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā
- vilces elektrodzinējs elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.)
- vienfāzes dzinējs elektrodzinējs, kas vienfāzes elektrisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā
- trīsfāžu asinhrondzinējs elektrodzinējs, kuru darbina, pieslēdzot trīsfāžu maiņstrāvas avotam
- vienfāzes asinhrondzinējs elektrodzinējs, kuru darbina, pieslēdzot vienfāzes maiņstrāvas avotam
- ideāls EDS avots elektrodzinējspēka avots ar nemainīgu spriegumu uz spailēm un iekšējo pretestību, kas vienāda ar nulli
- pretelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēka paveids, kas darbojas pretī elektriskās enerģijas pievadītajam spriegumam
- Zēbeka efekts elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, kas sastāv no virknē slēgtiem dažādiem vadītājiem, kuru kontaktvielu temperatūra ir dažāda; izmanto termoelementos un temperatūras mērīšanai
- pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē
- unipolārā indukcija elektrodzinējspēka rašanās kustībā esošā magnetizētā ķermenī, ja tā kustības virziens nav paralēls magnetizācijas asij
- elektromagnētiskā indukcija elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā
- EDS Elektrodzinējspēks
- transformācijas elektrodzinējspēks elektrodzinējspēks, kas inducējas induktīvi saistītos kontūros; strāvas izmaiņa vienā kontūrā rada transformācijas elektrodzinējspēka inducēšanos otrā kontūrā
- inducētais elektrodzinējspēks elektrodzinējspēks, kas rodas kontūrā, ja mainās tā magnētiskās plūsmas saķēdējums vai pats kontūrs pārvietojas magnētiskajā laukā
- termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras
- fotoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas pusvadītājā, ja tas absorbē optisko starojumu (fotonus)
- hipoelektrolitēmija Elektrolītu daudzuma samazināšanās asinīs
- palaišanas moments elektromagnētiskais moments, ko attīsta dzinējs uzreiz pēc pieslēgšanas elektriskās enerģijas avotam
- magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu degmaisījumu
- mašīntelpas telegrāfs elektromehāniska ierīce kuģa iekšējo sakaru vajadzībām starp komandtiltu un mašīntelpu, lai panāktu vēlamo kuģa dzinēja režīmu
- relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās
- elektrodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu spoļu (kustīgas un nekustīgas) strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbība; rādītāja novirze proporcionāla spoļu strāvu reizinājumam; izmanto jaudas mērīšanai kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas ķēdēs
- mērtilts Elektromēraparāts, kura elementi slēgti tilta shēmā un kura darbības pamatā ir elektrisko lielumu salīdzināšanas metode
- namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā
- atmiņas elektronstaru lampa elektronstaru lampa, kas zināmu laiku saglabā tajā ierakstītus elektriskos signālus
- Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās
- pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju
- termoelektrostacija elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TES
- siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; termoelektrostacija
- zudumi Elektrotehnikā - vērtība, par kuru elektropārvades procesā samazinās daži lielumi (jauda, enerģija, spriegums)
- magnētvads Elektrotehniskas ierīces daļa no feromagnētiska materiāla, ko lieto magnētiskās plūsmas koncentrēšanai un magnētiskās pretestības samazināšanai
- analfabētisms elementāru zināšanu trūkums
- platipnoja Elpas trūkums, ko veicina stāvēšana, bet mazina guļus stāvoklis
- autols Eļļa, ko lieto automobiļu un traktoru dzinēju eļļošanai
- emaljēšana Emaljas (šlikera veidā) uzklāšana uz izstrādājuma virsmas un nostiprināšana apdedzinot
- ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā
- oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, kas izsaka lietišķu attieksmi un ko izmanto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās un sarunās, publicistikas oficiālajos žanros
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko
- empiriomonisms Empiriokriticisma paveids, pārspīlēja zināšanu relatīvo raksturu, izvirzīja sab. esamības un sab. apziņas identitātes principu
- tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē
- gadījuma izpēte empīrisks pētījums sociālajās zinātnēs, kas detalizēti un vispusīgi analizē kādu parādību tās dabiskajā vidē
- fenomenālisms empīristiska teorija, kas neatzīst, ka par ārpasauli iespējams uzzināt kaut ko vairāk, nekā tieši parādās visu sajūtās un uztvērumos
- siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika
- antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta
- turbijons Enkura mehānisma paveids, kas apvieno pulksteņa mehānisma vairākas kustīgās daļas vienā blokā, kurš regulāri apgriežoties ap savu asi izlīdzina smaguma spēka iedarbību un tādējādi uzlabo precizitāti
- fosfokreatināze Enzīms, kas adenozintrifosfāta klātienē sašķeļ fosfokreatīnu kreatinā un fosfātā
- sukcīndehidrogenāze Enzīms, kas katalizē dzintarskābes oksidēšanu fumārskābē
- fosfoheksokināze Enzīms, kas katalizē fruktoz-1,6-difosfāta veidošanos, pārnesot fosfātu no adenozintrifosfāta uz fruktoz-6-fosfātu
- eozinofils Eozinofilais leikocīts
- acidocitoze Eozinofilo leikocītu daudzuma palielināšanās asinīs
- eozinofilūrija Eozinofilo leikocītu klātiene urīnā
- acidocitopenija Eozinofilo leikocītu nepietiekams daudzums vai trūkums asinīs
- eozinopēnija Eozinofilo leikocītu normālā skaita mazināšanās perifērijas asinīs
- ēre ēra - naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības
- eritroblastopēnija Eritroblastu skaita mazināšanās kaulu smadzenēs
- aglobūlija Eritrocītu skaita samazināšanās
- hipoeritrocitēmija Eritrocītu skaita samazināšanās asinīs
- anēmija Eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība
- mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija
- stiklene ērkšķoga; mellene; arī kāda zināma meža oga
- iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu
- inuītu valoda eskimosu valoda, radniecība ar citām valodām nav zināma
- etalonprogramma "Whetstone" etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot aritmētiskas operācijas ar peldošo komatu (punktu); veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē
- Dhrystone etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot vispārēja rakstura instrukcijas. Veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē
- asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam
- bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla
- strīķēvele Ēvele dēļu nolīdzināšanai; garēvele
- garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī
- pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot; ēvelējot pielīdzināt
- plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā
- Skrudinieku ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,8 ha; Skrudiņa ezers; Skrudzinieku ezers
- Jazinks ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers
- Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
- Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers
- Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
- ādžņačakra Ezoterismā - sestais apziņas centrs, kas dod iespēju attīstīties gaišredzība, iekšējai redzei un zināšanām par pasaulēm ārpus šīs pasaules
- kovu Ezoterismā - studēt un pētīt okultās zinības, kā arī labot tās kļūdas, kas ieviesušās ieprikšējās mācībās
- čit Ezoterismā apziņa, drīzāk gan tukša apziņa, jebkuru specifisku zināšanu trūykums
- ahamkāra Ezoterismā apziņas daļa, kas saņem jutekļu iespaidus un sakārto tos saskaņā ar iepriekš zināmiem faktiem, kurus pēc vēlēšanās var atsaukt atmiņā
- indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle)
- ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa
- džņānins Ezoterismā persona, kas zina, persona, kas iet zināšanu ceļu, mēģinot sasniegt augstākās realitātes
- anāhatašabda Ezoterismā skaņa, kas nav uztverama ar parasto dzirdi, bet dzirdama meditācijā, kad cilvēks sasniedzis zināmu attīstības stadiju
- transs Ezoterismā stāvoklis, kad astrālais ķermenis apzināti atstājis fizisko ķermeni
- budhi Ezoterismā tā apzīmē gudrību, atgādinot, ka gudrība un zināšanas ir divas dažādas lietas
- džņāna Ezoterismā zināšanas par dzīvi viņpasaulē, aiz fiziskās dzīves robežām
- bodha Ezoterismā zināšanas, kuras skolotājs nodod savam māceklim
- sphota Ezoterismā, iespējams doma vai kāda speciāla skaņa, kas stimulē prātu negaidītām zināšanām
- arhivēšana faila datu saspiešana, lai samazinātu tā apjomu
- skaidrojums fakti, atzinumi, kas konstatē (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
- disfēmisms Familiārs, vulgārs vārds vai vārdu savienojums, ar ko apzināti aizstāj stilistiski un emocionāli neitrālu tās pašas reālijas apzīmējumu
- digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot
- rekurenta fauna fauna, kas pēc zināma pārtraukuma bez būtiskām tās sastāva izmaiņām atkārtoti parādās attiecīgajā rajonā
- Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE
- bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps
- holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem
- kamerkolēģija Feodālisma laikmetā - institūts, kas pārzināja karaļa ienākumus
- paliekošā indukcija feromagnētiķa magnētiskā lauka indukcija pēc magnetodzinējspēka izslēgšanas
- koercitīvais spēks feromagnētiķos – magnētiskās histerēzes raksturlielums – magnētiskā lauka intensitāte, kurā iepriekš līdz piesātinājumam magnetizēts feromagnētiķis atmagnetizējas līdz nullei; segnetoelektriķos – histerēzes raksturlielums – elektriskā lauka intensitāte, kas jāpieliek spēka polārajā fāzē, lai tā samazinātu polarizāciju līdz nullei
- atmagnetizēšana Feromagnētisku ķermeņu paliekošās magnetizācijas samazināšana
- pastilāža Figūra no samīcītiem un apdedzinātiem māliem
- figūrlādiņš Figūrveida lādiņš, kas veido sarežģītākas figūras salīdzinājumā ar citiem kontakta lādiņiem
- trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam piemīt aizvien pieaugošs sasprindzinājums
- slēptā kamera filmēšana, filmējamajam nezinot
- ūnitāriji Filoloģijā virziens 19. gadsimteņa sākumā, kas atzina, ka Homēra dzejas cēlušās no viena autora
- antitrinitāriji Filoloģijā virziens 19. gadsimteņa sākumā, kas atzina, ka Homēra dzejas cēlušās no viena autora; ūnitāriji
- letistika filoloģijas nozare, kas aptver latviešu valodu, literatūru, folkloru, literatūrzinātni un folkloristiku saistībā ar tautas dzīvi, kultūru un vēsturi; latvistika
- antroposofija Filozofija no cilvēka viedokļa; augstākā zināšana par cilvēka būtību un spēkiem
- sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties
- metafizika Filozofijas nozare, kas pievēršas "esamībai", "zināšanai" un vispār pirmpamatiem un interesējas par realitātes dziļāko būtību
- spekulatīvā filozofija filozofijas sistēmas, kuru pamatā ir atziņa, ka zināšanas iegūstamas nevis empīriskas pieredzes ceļā, bet gan ar intelektuālu intuīciju, pārjutekliski vai abstraktu prātojumu ceļā u. tml.
- kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas, kas visu pasaulē notiekošo, izņemot domāšanu, centās izskaidrot ar mehāniskām kustībām un vienkāršākajiem mehānikas likumiem
- kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas
- likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja
- privātzinātnieks Finansiāli neatkarīgs zinātnieks, kurš nodarbojas ar pētījumiem tikai sava prieka pēc
- riska samazināšanas princips finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus
- aizņemšanās Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā
- aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi
- dotācija no izlīdzināšanas fonda finansu piešķīrums pašvaldībai no izlīdzināšanas fonda
- ķemereja Finanšu pārvalde Eiropas pilsētās feodālajā laikā; pārzināja pilsētas kasi, mērus, svarus, preču šķirotavas; Rīgā pastāvēja no 13. gs. beigām līdz 1890. g.
- komercija Finanšu, tirdzniecības zinātne
- tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus
- kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa
- aktīvo masu likums fizikālas ķīmijas likums; saskaņā ar šo likumu ķīmiskās reakcijas līdzsvara stāvoklī reakcijas produktu un izejvielu koncentrāciju reizinājumu attiecība ir konstants skaitlis, kas atkarīgs tikai no temperatūras
- krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru
- defosforācija Fizikālķīmisku procesu kopums fosfora daudzuma samazināšanai izkausētos metālos to ieguves gaitā
- desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu
- magnetodzinējspēks Fizikāls lielums, kas ir analoģisks elektrodzinējspēkam elektriskajā ķēdē; MDS
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai
- absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās
- jauda fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors, dzinējs) veic vienā laika vienībā
- induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē
- atmagnetizēšanas faktors fizikāls lielums, kas raksturo magnetizācijas samazināšanās atkarību no magnētiķa formas un izmēriem
- impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu
- akcija fizikāls lielums, kas raksturo sistēmas stāvokļa maiņu un ir skaitliski vienāds ar sistēmas enerģijas un novērošanas laika reizinājumu
- hidrodinamisks spiediens fizikāls lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā
- ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar objekta virsmas apstarojuma integrāli apstarošanas laikā (enerģētiskā jeb starojuma ekspozīcija); mērvienība SI mērvienību sistēmā – džouls uz kvadrātmetru (J/m^2^); ja apstarojums ir konstants, ekspozīcija ir virsmas apstarojuma reizinājums ar apstarošanas laiku
- bremzēšana Fizikālu, mehānisku, tehnoloģisku u. c. procesu un reakciju, dažāda veida kustību u. tml. traucēšana, palēnināšana (ātruma samazināšana) vai apstādināšana
- asinsrece Fizioloģiska asins recekļa veidošanās, kurš aizsprosto asinsvadu pēc tā bojājuma, lai mazinātu asins zudumus
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_
- miostimulācija Fizioterapija muskuļu nostiprināšanai un svara samazināšanai
- diadinamoterapija Fizioterapijas veids - līdzstrāvas impulsveida iedarbība, kuras rezultātā uzlabojas perifērā asinsrite, vielmaiņa un mazinās sāpes
- vingrošana Fiziskā audzināšana
- apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību
- miesassods Fiziska sodīšana audzinošos nolūkos, kas mūsdienās ir aizliegta
- labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime)
- pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā
- nogurums Fiziskās un psihiskās darbības spēju, fiziskā spēka samazinājums, izsīkums (kādu darbību, apstākļu iedarbībā)
- intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori
- fluorizācija Fluora sāļu pievienošana dzeramajam ūdenim, lai mazinātu saslimstību ar zobu kariesu
- fluorofotometrija Fluorescējošas vielas kvantitatīva noteikšana šķīdumā, salīdzinot tās fluorescenci ar standartšķīduma fluorescenci
- šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli
- biržas vērtība fondu birža reģistrētas atsevišķas akcijas biržas kurss, pareizināts ar sabiedrības kopējo akciju skaitu
- paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts
- diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts
- tīklojums formāla vai neformāla saikne starp cilvēkiem vai organizācijām, kas izpaužas iespējā dalīties resursos, prasmēs, sociālos konntaktos un zināšanās
- formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku, ko lieto dezinfekcijai, organisko vielu sintēzē u. c.
- Eskulāpija lampa formalīna tvaiku ģenerators telpu dezinfekcijai
- eksonerācija Formāls lēmums par kādas iestādes vai organizācijas vadītāja vai pārvaldes locekļa atbrīvošanu no atbildības par darbību un rīcību zināmā laikā
- oligocitēmija Formelementu kopīgā skaita samazināšanās asinīs
- Ņūtona binoms formula jebkuras binoma naturālās pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā
- pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
- infrasarkanā fotogrāfija fotogrāfija, kurā izmanto infrasarkano starojumu – objektu fotografē caur tumšsarkano vai speciālo infrasarkano gaismas filtru uz infrahromatiskiem fotomateriāliem; izmanto astronomijā, spektroskopijā, mikroskopijā, medicīnā, kriminālistikā u. c. zinātnēs
- amatieru kamera fotokamera, kurai nav zināmi tās iekšējā orientējuma elementi
- desensibilizācija Fotomateriāla mākslīga gaismjutības samazināšana speciālu organisku vielu (desensibilizatoru) šķīdumā; pēc tam fotomateriāla tālāko fotoķīmisko apstrādi var veikt gaismā
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija
- Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.)
- Dimondirvila Francijas zinātniskā stacija Antarktīdā ("Dumont d'Urville"), Petrela salā, pie Adelijas Zemes krasta, dibināta 1956. g.
- teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību
- robežfrekvence Frekvence, pie kuras elektrisko signālu pārvades ķēdes izejas sprieguma (strāvas) attiecība pret ieejas spriegumu (strāvu) samazinās noteiktu skaitu reižu
- Frozinone Frozinones province - Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība - 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā
- ekstrapolācija Funkcijas vērtību aptuvena noteikšana ārpus kopas, kurā funkcijas vērtības ir zināmas
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
- miopragija Funkcionālās aktivitātes samazināšanās
- datu skrembleris funkcionāls bloks datoru tīklā, kas pirms pārraides apstrādā sastādīto kadru, lai samazinātu garu, vienveidīgu simbolu virkņu parādīšanās varbūtību
- rigiditāte funkcionāls skeleta muskuļu stāvoklis, kam raksturīgs muskuļu sasprindzinājums, cietums un stīvums, ko izraisa CNS bojājumi un patoloģisks perifēro nervu kairinājums
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini)
- vaira Gadījumu vairumā; pa lielākai daļai; biežāk (salīdzinājumā ar ko citu)
- gadzīt Gadzināt
- dedināt Gāgāt, kladzināt
- dēdināt Gāgāt, kladzināt
- dedēt Gāgināt, kladzināt
- dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis
- aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus
- reaktīvā sprausla gaisa izejas kanāls no reaktīvā dzinēja, kurā potenciālā gāzes enerģija pārveidojas kinētiskajā enerģijā
- samans gaisā kaltēts, neapdedzināts māla ķieģelis ar grieztu salmu un dažkārt arī ar smilšu piemaisījumu; lieto kā būvmateriālu apvidos, kur nav mežu
- augstuma emfizēma gaisa pūslīšu uzkrāšanās asinīs un limfā, cilvēkam paceļoties lielā augstumā, kur samazinās gaisa spiediens
- taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs bez kompresora, kurā gaisa saspiešana notiek ar ieejošās plūsmas kinētisko enerģiju; lieto lidojumiem ar lielu virsskaņas ātrumu (virs Maha skaitļa 1,5–2)
- turboreaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs, kurā spiediena paaugstināšanai lieto turbokompresoru
- kaupers Gaisa sildītājs domnas iekārtā, kurā, sadedzinot gāzi, uzsilda domnā ievadāmo gaisu
- interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai
- ekonomiskais ātrums gaisakuģa ātrums horizontālajā lidojumā, kam nepieciešama minimāla dzinēja vilkme un degvielas patēriņš stundā
- orpēšana Gaisakuģa kustība horizontālā plaknē virzienā, kas nesakrīt ar garenasi, piem., lidmašīnas pārvietošanās ar dažādu dzinēju vilci, planiera pārvietošanās, ja to velk utt.
- pilotāžas figūra gaisakuģa kustība, kad tā trajektorijai ir noteikts veids vai gaisakuģis griežas ap savu asi vai veic kombinētas darbības; ir zināmi vairāki tūkstoši šādu figūru
- applūsmas vairogs gaisakuģa palīgkonstrukcija plūdlīnijas formā, ko uzstāda virs konstruktīvām daļām, detaļām vai agregātu salaiduma vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību
- pretapledošanas ierīce (sistēma) gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu
- pretapledošanas ierīce gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu
- anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas
- optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā
- neidentificēts lidojošais objekts gaismas parādība atmosfērā vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu pēc nav zināma; NLO
- gaismas depolarizēšana gaismas polarizācijas pakāpes daļēja samazināšanās vai pilnīga izzušana
- atgaiss Gaiss, kas izplūst no pneimodzinēja
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība
- reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu)
- Barova rags galējais Aļaskas ziemeļu punkts, 6,4 km gara smilšu strēle, ciemats \~2000 iedzīvotāju, Arktikas zinātniski pētnieciskā stacija
- spārns Galējais grupējums (politiķu, zinātnieka u. tml. kopumā)
- Eiklīda telpa galīgdimensiju lineāra telpa, kurā definēts vektoru skalārais reizinājums
- nezināt ne krusta mest (par kaut ko) galīgi nekā nezināt
- apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu
- apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu
- varbūtisks automāts galīgs automāts, kura ieejas signāliem ir gadījuma raksturs un kura stāvokļu maiņa ir noteikta ar zināmu varbūtību
- klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu
- hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus
- senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks
- hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību
- aumeisters Galma meistars; audzinātājs, skolotājs
- normālelements Galvaniskā elementa paveids, kas ir elektrodzinējspēka etalons līdzstrāvu ķēdēs
- migrēne Galvas sāpes vienā pusē, ļoti mocīgas, uznāk pēc zināmiem laika sprīžiem
- pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare; galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets
- princips galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u.tml.)
- Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs
- virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu
- pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas; zināšanu minimums (kādā nozarē)
- pamats Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zināšanu, arī praktisko iemaņu kopums (kādā nozarē)
- pamatzinātne Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zinātnes sasniegumu, arī praktisko iemaņu kopums
- politminimums Galveno, nepieciešamāko politisko zināšanu kopums
- hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta
- atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.)
- kvēpi Gandrīz tīrs ogleklis, ko iespiežamo krāsu pagatavošanai iegūst, aprobežotā gaisa pievadījumā sadedzinot organiskas vielas un eļļas
- plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu
- psihognostika Gara psiholoģija 19. gs. izpratnē, atšķirībā no ģenētiskās un dabas zinātniskās psiholoģijas
- Lejassnīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
- Lejassniedziņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
- Snidzēnu-Dolgoje ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
- Snīdzeņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
- Snīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
- universālais pakalpojums garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu
- gastroplikācija Gareniskas krokas izveidošana paplašināta kuņģa sienā, lai to samazinātu
- valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums
- gurdviļņi gari, lēzeni viļņi, kas veidojas no vējviļņiem, vējam samazinoties vai pilnīgi izzūdot
- prēbendārijs Garīdznieks ar draudzi un zināmiem gada ienākumiem
- meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu); censties iegūt (informāciju)
- hermeneitika Garīgās kultūras pieminekļu, gk. senu tekstu, satura un jēgas zinātniska skaidrošana
- konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem)
- inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks; cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1)
- izdegšanas sindroms garīgo un fizisko spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam un nelabsajūtai darbā
- hipogeizestēzija Garšas maņas samazināšanās
- hemiageizija Garšas maņas zudums vai samazināšanās mēles vienā pusē
- knoķis Garuma mērvienība - \~4-5 cm, ko izmantoja adījuma mērīšanai (iespējams, salīdzinot ar attālumu starp rādītājpirksta locītavām)
- karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt
- sagaudoties Gaudojot sazināties
- mezglainā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina nodosa"), 5-15 cm augsta, lapas šauri lineāras, ar īsu dzeloņsmailu galu, ziedi pa 1-3 dzinumu galā
- guļošā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina procumbens"), 2-10 cm gara, veido velēniņu, lapas lineāri īlenveidīgas, galā īss akots, ziedi pa 1 dzinumu galā
- centralizētā gāzesapgāde gāzesapgādes sistēma, kurā gāzi no ieguves rajoniem vai gāzes fabrikām pa maģistrālajiem gāzes vadiem piegādā gāzes sadales stacijām, no kurām tā pēc spiediena samazināšanas nonāk patērētāju gāzes tīklos
- turbokompresors Gāzturbīnu dzinēja daļa, kas sastāv no kompresora un tā pievadturbīnas uz vienas vārpstas
- gāzturbīnu dzinēja degkamera gāzturbīnu dzinēja ierīce, kurā, sadegot degvielai (petrolejai), paaugstinās gāzes temperatūra
- iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas
- baktericīdā lampa gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai)
- galīgā nopūšana gāzveida produktu aizvadīšana no celulozes vārkatla pēc vārīšanas, lai samazinātu spiedienu vārkatlā pirms celulozes šķiedrvielu masas izpūšanas vai izmazgāšanas no tā
- gāzkondensāts Gāzveida un viegli gaistošo naftas ogļūdeņražu maisījums, kas Zemes dzīlēs atrodas gāzes fāzē, bet Zemes virspusē, samazinoties temperatūrai, sašķidrinās; izmanto enerģētikā
- subletālie gēni gēni, kas samazina organisma dzīvotspēju, obligāti neizraisot tā bojāeju
- džilberts Gilberts - magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība
- glaciālisms Glaciālā teorija - zinātnisko atziņu kopums, kas pierāda plašu kontinentālo apledojumu pastāvēšanu kvartārā
- lusingando Glaimīgi, lišķīgi; valdzinoši, pavedinoši
- glemūrs Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums, ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy"
- glamour Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamy"; glemūrs
- glamy Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; glemūrs
- pārglaust Glāstot izlīdzināt, nogludināt
- izglāstīt Glāstot viscaur izlīdzināt
- pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus)
- izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt
- pieglaustīt Glaužot pielīdzināt
- pieglaust Glaužot pielīdzināt (parasti matus)
- sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu
- emaljas glezniecība glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot
- litofānija Glezniecisks attēls uz apdedzināta, neglazēta porcelāna plātnēm; ja plātnes tur pret gaismu, reljefi izceļas attēla gaismēna
- dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas
- internets Globālais datoru tīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls
- gližināt Gludināt, līdzināt
- aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.)
- velenpapīrs Gluds balts papīrs, biezāks par parasto, līdzinās pergamentam
- bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā
- bursa Gļotsomiņa, ar šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa, kas mazina berzi
- Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika
- apmelošana Goda aizkaršana, ļaunprātīgi izplatot par otru cilvēku apzinātu nepatiesību
- Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību
- goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks
- godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē
- goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
- modernīca Govju kūts pārzine un piena pārstrādes vadītāja
- meiris Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās)
- modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās)
- mīkšķa Govju mīkšķa - kāda zināma sēne (neēdama)
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
- uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi); uzgrābstīt (2)
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt
- grābāt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi)
- grābstīt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi)
- uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību)
- nogrābstīt Grābstot nolīdzināt
- uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi); uzgrābāt (2)
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas
- mērogošana Grafiskā attēla palielināšanas vai samazināšanas process datorgrafikā, piem., fonta vai kāda izveidota zīmējuma lieluma maiņa
- minimizēšana Grafiskajā lietotāja saskarnē - loga samazināšana līdz tā pārveidošanai ikonā
- tālummaiņa Grafisku attēlu vai dokumentu palielināšana vai pamazināšana, lai tos varētu apskatīt displeja logā vai ekrānā
- grāmatas bloka apgriešana grāmatas bloka vai brošūras izlīdzināšana pēc konkrēta formāta no trim pusēm, izmantojot viennaža vai trīsnažu griešanas iekārtu
- ģeneratīvā gramatika gramatikas apakšnozare, kurā cenšas izzināt un formulēt likumus, pēc kuriem runātāji veido sintaktiskas struktūras
- blankets Grāmatrūpniecībā formulārs, t. i. iespieduma darbs ar zināmu iespiestu tekstu (piem., pavadzīme, vekselis, kontrakts, kvīts u. c.), ko vēlāk papildina ar ierakstu vai parakstu
- grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne)
- pierīkojums Grāmatu spiestuvēs iespiežamās formas sagatavošana spiedumam, sevišķi augstāko un zemāko daļu izlīdzināšana vienmērīgam iespiedumam
- bibliologs Grāmatu zinātnes speciālists
- mikrofilmēšana grāmatu, dokumentu u. c. materiālu fotografēšana, pamazinot to izmērus; mikrofotokopēšana
- tekošās pirktspējas grāmatvedība grāmatvedības metode, kura ņem vērā inflācijas ietekmi uz grāmatvedības pārskatiem, lietojot nemainīgas monetārās vienības (faktiskās summas tiek pareizinātas ar vispārējo cenu indeksu)
- zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā
- rekapitulācija grāmatvedības uzskaites ierakstu salīdzināšana ar šo datu pirmavotiem, lai atklātu neprecizitātes, kļūdas
- agranulocitoze Granulocītu daudzuma krasa samazināšanās asinīs vai pilnīga izzušana
- hipogranulocitoze Granulocītu skaita samazināšanās asinīs
- granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus
- artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
- cerošana Graudzāļu un dažu lakstaugu zarošanās stublāja apakšzemes vai (retāk) virszemes mezglu vietās, sekundāro sakņu un papildu virszemes dzinumu veidošanās
- muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095)
- gravimetriskais punkts gravimetriskā tīkla punkts ar zināmām koordinātām, kurā mēra Zemes gravitācijas lauka parametrus
- dzintara gredzens gredzens ar dzintaru
- briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.)
- grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša
- piroze Grēmas, dedzinoša sajūta epigastrija apvidū un barības vadā, ja kuņģa saturs nokļūst barības vada lejas daļā
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai
- radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); griba radīt, radīšanas griba
- bābiņa Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
- bābīna Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
- bābiņš Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
- Hērostrats Grieķu kurpnieks, kurš 356. g. p. m. ē. nodedzināja Artemīdas templi Efesā, lai kļūtu slavens un nemirstīgs
- Lins grieķu mitoloģijā - Apollona un Argosas valdnieka meitas Psamates dēls, ko māte atdeva audzināšanā ganiem, un vēlāk to saplosīja suņi
- Aristajs grieķu mitoloģijā - Apollona un nimfas Kirēnes dēls, kurš deva cilvēkiem medību, ārstniecības, pareģošanas, gana un biškopja zināšanas
- Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
- Fēnikss Grieķu mitoloģijā - brīnumputns, kas dzīvo 500 gadus, sadedzina sevi ligzdā un turpat no pelniem atdzimst
- Asklēpijs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Koronīdas dēls, ko izaudzināja kentaurs Heirons, ārstniecības dievs; tas pats, kas Eskulāpijs romiešu mitoloģijā
- Orfejs grieķu mitoloģijā - dziedonis, kura dziedāšana valdzinājusi ne vien cilvēkus, bet arī plēsīgus zvērus, kokus, klintis, upes
- Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru
- Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Keleja un viņa sievas Metaneiras dēls, kuru audzināja Dēmetra, kas šajā ģimenē bija radusi patvērumu savos klejojumos, meklējot meitu
- Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu
- Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs)
- Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis
- Atalante Grieķu mitoloģijā - izcila medniece, Kalidonas medību un argonautu brauciena dalībniece, kuru bērnībā barojusi lāču māte, bet izaudzinājuši mednieki
- Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu
- Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas
- lotofagi grieķu mitoloģijā - miermīlīga cilts, kas pārtika no lotosu augļiem, pie viņu zemes vētra piedzina Odiseja kuģus un nosūtītie izlūki tika laipni uzņemti un cienāti ar saldajiem lotosiem, kas lika viņiem aizmirst dzimteni un pienākumus, līdz Odisejam nācās tos ar varu nogādāt uz kuģiem un piesiet pie soliem
- Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru
- Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu
- Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus
- Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
- heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem
- Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi
- Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību
- Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips
- Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni
- Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu
- Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
- Kalliope grieķu mitoloģijā - vecākā no deviņām mūzām, episkās dzejas un zinātnes aizbildne
- Tallo Grieķu mitoloģijā - ziedošo augu dieviete, to sargātāja, viena no horām - dievietēm, kuras pārzināja gadalaiku maiņu
- stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos
- apgrieziens Griešanās ātrums (dzinējam)
- uzkaldinājums Griešanas virsmai un apstrādātajai virsmai pieguļošo materiāla slāņu cietības palielināšanās griešanas procesā, vienlaikus samazinoties plastiskumam
- cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu
- nogriezt Griežot saīsināt, arī nolīdzināt (parasti matus, nagus)
- apgriezt Griežot saīsināt, nolīdzināt
- apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt (zarus) vai aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt
- griļļāties Griļļās vizināties
- griļļot Griļļās vizināties
- griļļoties Griļļās vizināties
- pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama
- groduma koeficients groduma intensitātes salīdzinošs mērs dzijām vai pavedieniem ar dažādu lineāro blīvumu; to aprēķina: α=0,01K√T (K – grodums, T – dzijas vai pavediena lineārais blīvums)
- kritiskais grodums grodums, kuru palielinot, sāk samazināties dzijas vai pavediena stiprība
- grudzenēt Grudzināt (2)
- pārslapēšana Gruntsūdeņu uzstādināšanās; gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanās to tecēšanas ātruma un krituma samazināšanās dēļ
- kontrolgrupa Grupa (parasti cilvēku vai citu būtņu), ko salīdzināšanas nolūkā novēro (pārbauda) paralēli grupai, ar kuru izdara kādu eksperimentu (piem., izmēģina jaunu ārstniecības līdzekli)
- bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ
- Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā
- klunkšināt Guldzināt (1)
- klunkšķināt Guldzināt (1)
- klankšināt Guldzināt (1); klunkšķināt (2)
- klankšķināt Guldzināt (1); klunkšķināt (2)
- gurgot Guldzināt, izdvest skaņas līdzīgi kā rīkli skalojot
- knukšēt Guļot (miegā) radīt zināmas skaņas, nemierīgi gulēt (par maziem bērniem)
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
- plūkt laurus gūt lielus panākumus, atzinību, ievērību
- tikt Gūt zināšanas, iemaņas, noteiktu stāvokli
- mācīties gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
- ģenētiskā daudzveidība ģenētiskās atšķirības starp indivīdiem populācijas vai sugas ietvaros, kas nodrošina sugas spēju pielāgoties jauniem vides apstākļiem evolūcijas procesā; tās padara iespējamu arī mērķtiecīgu, apzinātu izlasi
- iedzimstošās mainības homoloģisko rindu likums ģenētiski tuvām sugām un ģintīm raksturīgas līdzīgu iedzimstošo pārmaiņu rindas, kuru dēļ, zinot vienas sugas vai ģints formas, var paredzēt paralēlu formu pastāvēšanu citās sugās un ģintīs
- metaģeogrāfija Ģeogrāfijas zinātņu sistēmas vispārīga teorija, kas pētī dažādu ģeogrāfijas teoriju jēdzienu un atzinumu sistēmas, to metodoloģiju un loģiku
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas
- glaciotektonika Ģeoloģijas zinātne par ledāju (šļūdoņu) radītajām iežu deformācijām
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli
- Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729
- ģeoportāls Ģeotelpiskās informācijas portāls - tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpiskajām datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam
- mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos
- Mežonīgās medības ģermāņu ticējums, ka ziemas vētru laikā, it īpaši pirms gadu mijas, pa debesjumu brāžas ļauno garu un spoku pulki, kurus pavada gaudojoši un kaucoši dzinējsuņi
- audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē
- daudzbērnu ģimene ģimene, kuras sastāvā ir salīdzinoši liels bērnu skaits (Latvijā nereti tiek pieņemts 3 un vairāk bērnu)
- ģimenes funkcijas ģimenes darbības veidi noteiktu vajadzību apmierināšanai; mūsdienās par galvenajām funkcijām parasti uzskata reproduktīvo, audzināšanas, saimnieciski ekonomisko, morāli psiholoģisko un rekreatīvo
- ģimenes dzīves cikls ģimenes dzīves nozīmīgākie posmi; parasti: laulāto kopdzīve līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu audzināšana līdz pēdējā bērna patstāvīgas dzīves sākumam, vēlīnā laulāto kopdzīve divatā
- vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu
- ģimenes plānošanas tradicionālās metodes ģimenes plānošanas metodes bez modernās zinātnes sasniegumu pielietojuma - kalendārā metode, atturēšanās no dzimumdzīves, barošana ar krūti, ārstniecisko augu pielietošana u. c.
- reālā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā
- habilitācija Habilitētā zinātņu doktora grāda iegūšana un piešķiršana dažās valstīs (Latvijā 1992.-1999. g.)
- kvemadero Hairetiķu sadedzināšanas vieta
- Gaina Hajna - upe Baltkrievijā, Bjarezinas labā krasta pieteka
- anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru
- leņķiskā frekvence harmonisku svārstību frekvences reizinājums ar 2π
- ludus Hēdoniska mīlestība Senajā Grieķijā, kas neprasīja dziļas jūtas un uzticību, pielīdzināma flirtam
- pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām
- aleikija Hemopoētiskās sistēmas saslimšana, ko raksturo leikocītu un trombocītu skaita stipra samazināšanās
- landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas
- landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas
- virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
- pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence
- sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu
- trollis Hibrīdkara dalībnieks, kas apzināti un mērķtiecīgi izplata melīgu vai apmelojošu informāciju, lai radītu paniku vai baiļu sajūtu sabiedrībā
- romāncements Hidrauliska javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus
- hidrodzinējs Hidrauliskā mašīna (hidrauliskais dzinējs), kas šķidruma plūsmas hidraulisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā (piem., hidrocilindrs, hidromotors)
- hidroturbīna hidrauliskā turbīna, ūdens turbīna – dzinējs, kurš ūdens plūsmas enerģiju pārvērš rotācijas mehāniskajā enerģijā un kura darbratu griež ūdens plūsma; lieto elektroenerģijas ražošanai, dzirnavu mašīnu darbināšanai u. c.; jauda atkarīga no ūdens straumes jaudas
- ūdensrats Hidrauliskais dzinējs - rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma
- profilrādiuss hidrauliskais rādiuss - hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli
- hidrauliskais rādiuss hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli; attiecība starp plūsmas šķērsgriezuma laukumu un applūdināto perimetru; profilrādiuss
- droseļregulēšana Hidrodzinēja vai pneimodzinēja ātruma regulēšana, izmantojot droseli (izplatītākais regulēšanas veids)
- hidrauliskais dzinējs hidrodzinējs
- hidromotors Hidrodzinējs, kas šķidruma plūsmas enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā, radot griezes kustību; hidrauliskais motors
- grozes hidrodzinējs hidrodzinējs, kura vārpsta pagriežas par noteiktu leņķi gan uz vienu, gan uz otru pusi; lieto samērā reti
- obliterācija Hidroiekārtu droselēs novērojama parādība, ka, noregulējot mazas plūsmas, caurplūdums arvien samazinās, jo caurplūstošā eļļa kopā ar piemaisījumiem samazina caurplūdes šķērsgriezumu
- alkalēmija Hidroksila jonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu samazināšanās asinīs; pH palielināšanās; alkāliju rezervju pavairošanās asinīs
- alkaliēmija Hidroksiljonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu daudzuma samazināšanās asinīs
- ontoloģija Hierarhiski strukturētas zināšanas, kas apraksta lietas, to eksistences apstākļus un kvalitātes, kā arī savstarpējo attiecību kategorijas
- Šukra hindu mitoloģijā - asuru audzinātājs un priesteris, kurš pārzināja mākslu atdzīvināt nogalinātos
- avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu
- vidja Hinduistu un budistu termins, kas apzīmē patiesās zināšanas par Absolūto Realitāti
- saharopinūrija Hiperlizinēmijas forma, līdzīga hiperlizinēmijai, bet ar augstāku L-saharopīna un zemāku lizīna līmeni urīnā
- fotonu raķete hipotētiska raķete, kurā reaktīvo vilci rada dzinējspēku virzīta fotonu plūsma ar gaismas ātrumu
- ģeojurisprudence Hipotētiska tiesību zinātņu palīgnozare, kas mēģināja ar ģeogrāfijas un kartogrāfijas palīdzību izskaidrot tiesību problēmas
- ekstrasensoriskā uztvere hipotētiska uztvere, kas notiek ārpus zināmajiem maņu proocesiem un atšķiras no tiem
- hipernova Hipotētisks jaudīga kosmiskā gamma starojuma uzliesmojuma avots, no kura dažu sekunžu laikā atbrīvojas enerģija, kas salīdzināma ar to enerģijas daudzumu, ko Saule izstaro visa sava mūža laikā
- arhetips Hipotētisks kāda valodas elementa agrākais veids, kas izsecināts ar rekonstrukciju; zinātniskā literatūrā to apzīmē ar zvaigznīti
- citoblastēma Hipotētisks pamatšķidrums, no kura varētu būt veidojušās šūnas, atbilstoši atsevišķu 19. gs. zinātnieku uzskatiem
- fotonu raķešdzinējs hipotētisks raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada virzīta fotonu plūsma, kas pārvietojas ar gaismas ātrumu; varētu izmantot starpzvaigžņu lidojumos
- psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā
- dehlorurācija Hlora daudzuma samazināšanās urīnā
- hloramīns T hlora savienojums, lieto brūču antiseptiskai apstrādei, dzeramā ūdens dezinfekcijai
- dehloridācija Hlorīdu daudzuma samazināšanās (ķermeņa audos un šķidrumos)
- bālumkaite Hloroze - viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās
- bāzlīnija Horizontāla izlīdzināšanas līnija mazajiem burtiem, kuriem nav tādu lejupejošu daļu, kas atrodas zem šīs līnijas
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai
- hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes
- arterioskleroze Hroniska artēriju saslimšana - artēriju sieniņu sabiezināšanās un pārkaļķošanās ar elastības un savilkšanās spējas samazināšanos
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums
- B. A. humanitāro zinātņu bakalaurs (angļu "Bachelor of Arts")
- Master of Arts humanitāro zinātņu maģistrs
- M. A. humanitāro zinātņu maģistrs (angļu "Master of Arts")
- pediplēns Humīda klimata apstākļos izveidojusies izlīdzināta, lēzena priekškaļņu virsma
- monadoloģija Ideālistisks virziens 17. gs. filozofijā (Leibnics un viņa piekritēji), kas atzina monādes par primārajiem visa esošā elementiem; plurālisma veids
- A identifikators, ko "MS-DOS" un citas operētājsistēmas piešķir diskdzinim, kurā ir starta instrukcijas
- neokonservatīvisms Ideoloģijas un politikas virziens, kas aizstāv privāto iniciatīvu un tradicionālās vērtības, kā arī valsts lomas samazināšanu ekonomikā
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu
- iedēstīt Ieaudzināt (1)
- sguščonka Iebiezinātais piens
- meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību
- piestartēt Iedarbināt (dzinēju, motoru) ar starteri; iedarbināt (iekārtu, ierīci, kam ir dzinējs, motors) ar starteri
- pielaist Iedarbināt (dzinēju, motoru); iedarbināt dzinēju, motoru (iekārtai, ierīcei)
- piešķilt Iedarbināt (iekšdedzes dzinēju)
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.)
- spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums
- pirogrāfija Iededzināšanas tehnika kokā ar karstu metāla irbuli, arī iespiežot dziļi kodinātas karsētas metāla klišejas vai izmatojot veltņus
- aizlipināt Iededzināt
- iecepināt Iededzināt
- iedrēzt Iededzināt sērkociņu, uguni
- lipt Iededzināt, aizdegt
- iespingt Iededzināt, iekurt
- uzspiest kauna zīmi iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam
- ietaisīt uguni iededzināt, uzdedzināt uguni
- zvērināt Iededzināt, uzpūst
- stigma Iededzināta zīme (senāk - noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme
- aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski)
- ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski)
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā
- hipospādija Iedzimta dzimuma locekļa kroplība, kad urīna kanāls līdzinās uz leju atvērtai spraugai un atrodas dzimuma locekļa pakaļējā pusē
- oligofalangija Iedzimts samazināts pirkstu falangu skaits
- pārdzintarojums Iedzintarojums
- iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) attiecība pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu (parasti izteikts promilēs)
- kvazistabilie iedzīvotāji iedzīvotāju kopums (modelis) ar nemainīgu dzimstību un pakāpenisku, lēnu mirstības samazināšanos; iedzīvotāju vecumstruktūra praktiski paliek nemainīga
- iedzīvotāju pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju skaita pieauguma (samazinājuma) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika posmā
- depopulācija Iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko rada mirstības pārsvars pār dzimstību; dažreiz tā apzīmē arī situāciju, kad iedzīvotāju skaits samazinās citu iemeslu (piemēram, migrācijas) dēļ
- emaljēšanas paņēmieni iegremdēšana, uzliešana, uzputināšana ar nostiprināšanu, apdedzinot krāsnī, plazmā vai ar indukcijas paņēmienu
- kifotisks iegurnis iegurnis, kuram palielināts ieejas taisnais izmērs, bet samazināts izejas šķērsizmērs
- pašizglītoties iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi
- izglītoties iegūt izglītību, zināšanas
- iepazīt iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot); uzzināt (ko)
- iekarot kāda sirdi iegūt simpātijas, savaldzināt (biežāk daudzus)
- specializēties iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē
- atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību
- ishēmiskais miozīts iekaisumreakcija muskulī kā samazinātas asinsapgādes sekas, piem., pēc ilgstošas pārāk cieša ģipša pārsēja lietošanas
- greiferis iekārta lokšņu iespiedmašīnās precīzai, izlīdzinātai lokšņu padevei no padeves galda uz padeves vai drukas cilindra satvērējiem, vienlaikus piešķirot tām vienmērīgu paātrinājumu
- nolīdzinātājs Iekārta lokšņu malu līdzināšanai
- elektropiedziņa Iekārta mehānismu vai mašīnu piedziņai ar elektrodzinējiem
- līdzināšanas iekārta iekārta papīra lokšņu līdzināšanai rīsē, izmantojot vibrācijas metodi
- reversa iekārta iekārta pilnīgai vai daļējai dzinēja vilces vektora virziena maiņai gaisakuģa kustībai pretējā virzienā; izmanto, lai samazinātu noskrējienu pēc nosēšanās
- neitralizators Iekārta toksisko vielu daudzuma samazināšanai iekšdedzes motora atgāzēs
- laistīšanas iekārta iekārta ūdens sadalīšanai pa lauku un izsmidzināšanai uz augiem; sastāv no sūkņa vai sūkņu stacijas maģistrālā cauruļvada, sadales un laistīšanas cauruļvadiem, armatūras un laistīšanas aparātiem
- vēja elektrostacija iekārta vēja kinētiskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā; galvenās sastāvdaļas ir vēja dzinējs, elektriskais ģenerators, vadības aparatūra un mehānismi, arī būvkonstrukcija un iekārtas saražotās elektriskās enerģijas akumulēšanai; būvē vietās, kur gada vidējais vēja ātrums ir lielāks par 5 m/s
- pneimoiekārta iekārta, ar ko veic vajadzīgās mehāniskās darbības ar saspiestu gaisu vai citu gāzi; uzbūvē vienkārša, ugunsdroša un sprādziendroša iekārta; galvenās sastāvdaļas ir kompresors, saspiestas gāzes tilpne, pneimodzinēji un attiecīgie vadības un kondicionēšanas aparāti; pneimatiskā iekārta
- melnā kaste iekārta, kas nodrošina noteiktu funkciju izpildi, bet tās uzbūve lietotājam nav zināma
- gradētava iekārta, kurā ietvaicē, sabiezina sāļu šķīdumus brīvā gaisā
- hidroiekārta Iekārta, kurā izmanto šķidruma radītu mehānisko enerģiju; galvenās sastāvdaļas - hidrosūknis, hidrodzinējs un attiecīgās vadības ierīces; izmanto lidaparātos, metāla un koka apstrādes mašīnās, ēku un ceļu būves mašīnās, lauksaimniecības mašīnās u. c.
- pulveraparāts iekārta, kura izsmidzina pretatspiešanās līdzekļus uz mitra novilkuma; parasti tiek uzstādīta iespiedmašīnas izvaddaļā; pulverizators
- automobiļa gāzģenerators iekārta, kurā no cietā kurināmā iegūst gāzi iekšdedzes dzinēja darbināšanai un kura uzmontēta uz automobiļa šasijas
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms
- iekledzināties Iekladzināties
- ieklikstināt Ieklidzināt
- vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai
- dekompresors Iekšdedzes dzinēja cilindra galvā iebūvēta ierīce, kas dod iespēju motora iedarbināšanas vai apstādināšanas brīdī samazināt kompresijas pakāpi cilindrā
- izplūdes gāzes iekšdedzes dzinēja gāzes; satur indīgas vielas, kā arī sodrējus un svinu
- cilindru tilpums iekšdedzes dzinēja kopīgais cilindru darba apjoms (tilpums), kuru izsaka kubikcentimetros
- dīzelis Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi; dīzeļmotors
- benzīnmotors Iekšdedzes dzinējs, kam par degvielu izmanto benzīnu
- iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros
- benzīna motors iekšdedzes dzinējs, ko darbina ar benzīnu
- divtaktu motors iekšdedzes dzinējs, kurā pilns virzuļa darbības cikls cilindrā noris divos virzuļa gājienos: iesūkšana un kompresija virzulim kustoties augšup, darba takts un izplūde - lejup, piemēram, mopēdos, motorzāģos
- svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli
- aizdedzes svece iekšdedzes motoros ieskrūvēta aizdedzes ierīce ar 2 elektrodiem, starp kuriem radusies dzirkstele vajadzīgajā brīdī aizdedzina cilindrā saspiesto degmaisījumu
- virzuļdzinējs Iekšdedzes vai ārdedzes siltumdzinējs, kurā siltuma enerģiju mehāniskā darbā pārvērš, izmantojot virzuļmašīnu
- paškalibrēšana Iekšējā orientējuma elementu un papildus parametru noteikšana kūļu bloka izlīdzināšanā
- iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti
- pakurs Iekurs, skali vai skaidas malkas iededzināšanai
- pamazināmais stikls ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu
- iekrampēt Ielikt (krampi) dzintelē
- izšņorēt Ielikt atzīmi, novērtēt zināšanas
- iedot pūrā līdzi iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu
- dot pūrā līdz(i) iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu
- apgūt iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.), mācoties, vingrinoties iegūt (prasmi, iemaņas)
- noslēpums iemaņas, zināšanas, metode (kādā profesijā, nozarē), kas ir zināmas tikai vienam vai dažiem
- dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties; dzinulis
- iemeklis Iemeteklis - zvejas tīkls, ko parasti iemet ūdenī, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku
- hloroformēšana Iemidzināšana ar hloroformu
- narkotizācija Iemidzināšana ar narkotiskām vielām
- aizauklēt Iemidzināt
- aizmidzīt Iemidzināt
- apmidzināt Iemidzināt
- ieaijināt Iemidzināt
- iečučināt Iemidzināt
- ielolot Iemidzināt
- iemidzīt Iemidzināt
- apmirdīt Iemidzināt (ar hloroformu pirms operācijas)
- aizčučināt Iemidzināt (bērnu), ieaijāt
- nomidzināt Iemidzināt (dodot medikamentus)
- ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību)
- iešūpot Iemidzināt (piemēram, par maigām, ritmiskām skaņām)
- lulināt Iemidzināt, ieaijāt
- lelloties Iemidzināties
- eksistences minimums ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu
- ekstrapolēšana Ienākumu pašreizējās vērtības pielīdzināšana ar faktiskās procentu likmes palīdzību nākotnes ienākumu vērtībai
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā)
- Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m
- Barguzinas ieplaka ieplaka starp Barguzinas un Itakas grēdu, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums — >200 km, platums — līdz 35 km, augstums — 470-600 m
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt
- negatīva pārnese iepriekšējo zināšanu negatīvā ietekme uz jauno zināšanu apguvi
- CD-R diskdzinis ierakstāmā kompaktdiska diskdzinis
- izpildblīvējuma tehnoloģija ierakstes tehnoloģija, kas, salīdzinot ar _FM_ un _MFM_ tehnoloģiju, nodrošina aptuveni par 50% blīvāku informācijas ierakstīšanu magnētiskajā diskā
- storno Ieraksts grāmatvedības reģistros kļūdaina grāmatojuma anulēšanai, iegrāmatotas summas samazināšanai
- bezpartejiska valdība ierēdņu valdība, kuru veido uz zināmu termiņu (terminēta valdība), ar nolūku ievērot konstitucionālu normu - organizēt valdību laikā
- izlīdzinātājs ierīce (piemēram, augsnes, javas) izlīdzināšanai
- korelators ierīce (visbiežāk specializēts elektroniskais skaitļotājs) automātiskai stacionāru vai tiem pielīdzinātu (kvazistacionāru) gadījumprocesu savstarpējās korelācijas vai autokorelācijas funkcijas aprēķināšanai
- kaltavas ierīce cilvēku spīdzināšanai
- dūmsvece ierīce dūmu aizsega radīšanai, signalizācijai un dezinsekcijai
- kollektors ierīce elektriskā potenciāla konstatēšanai un mērīšanai zemes elektriskā lauka kādā punktā (salīdzinot ar zemes virsu)
- ekonomaizers ierīce iekšdedzes dzinēja karburatorā degmaisījuma bagātināšanai, lai palielinātu dzinēja ekonomiskumu
- vājinātājs ierīce kalibrētai signāla sprieguma vai jaudas samazināšanai
- aerogrāfs ierīce krāsas izsmidzināšanai ar saspiestu gaisu; lieto tekstilrūpniecībā, poligrāfijā, scenogrāfijā, grafikā, keramikas izstrādājumu dekorēšanai u. c.
- stabilizators ierīce kuģa zvalstīšanās samazināšanai
- starteris ierīce luminiscences spuldžu iededzināšanai
- pašlikvidators ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks
- surdīne ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai
- dempfers ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai; surdīne
- forsāžas degkamera ierīce papildu degvielas dedzināšanai gāzes plūsmā aiz turbīnas ar nolūku paaugstināt tās temperatūru pirms reaktīvās sprauslas
- pašlikvidators ierīce pretkājnieku mīnās, kas pēc noteikta laika mīnu neitralizē vai uzspridzina
- uzliesmotājs ierīce pulvera lādiņu, raķešu cietās degvielas, aizdedzinošo un apgaismošanas sastāvu u. c. uzliesmošanai
- manodetanders ierīce saspiestas gāzes spiediena samazināšanai, liekot gāzei plūst no viena trauka (balona) otrā; lieto gk. metināšanā
- siltumakumulators ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās; lieto dažādās ierīcēs enerģētisko slodžu izlīdzināšanai nevienmērīgas siltuma piegādes gadījumā; tvaika un ūdens akumulators siltumu uzkrāj ar karstu ūdeni; termoakumulators
- klusinātājs ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.)
- klusinātājs ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm)
- dekompresors ierīce spiediena pakāpeniskai samazināšanai hermētiskā kamerā
- uzspridzinātājs ierīce sprāgstvielas lādiņa uzspridzināšanai
- bumba ierīce spridzināšanai
- degvielas sprausla ierīce šķidrās degvielas izsmidzināšanai dzinēja degkamerā
- deglis ierīce šķidru vai gāzveida vielu sadedzināšanai, lai iegūtu siltumu vai gaismu
- miglotājs ierīce šķidruma smidzināšanai ar gaisa, gāzes strūklu; arī pulverizators
- atturis ierīce trieciena atturēšanai vai mazināšanai; buferis
- trokšņa slāpētājs ierīce trokšņa samazināšanai motora atgāzu izplūdes sistēmā; klusinātājs
- demferis ierīce vibrācijas novēršanai vai amplitūdas samazināšanai
- dempfers ierīce vibrāciju novēršanai vai to amplitūdas samazināšanai
- grafometrs ierīce zināmu rokraksta elementu (raksta slīpuma, rindas virziena utt.) mērīšanai
- hronoskops ierīce, ar ko mērī ļoti mazus laika intervālus, kā arī vizuāli salīdzina divus laika signālus (pulksteņu un radio vai TV signālus)
- dzenulis ierīce, ar kuras palīdzību virzuļu, turboreaktīvie u. c. dzinēji rada vilkmi transportlīdzekļa kustībai
- deglis ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai
- smidzinātājs ierīce, iekārta (kā) smidzināšanai
- šķūre ierīce, iekārta, arī rīks (kā) pārvietošanai bīdot, arī (kā) līdzināšanai, tīrīšanai
- spēkratu un tehnoloģisko iekārtu sinhronizators ierīce, kas atvieglo pārnesumu pārslēgšanu un samazina detaļu triecienslodzi pārnesumkārbā, sinhronizējot saslēdzamo vārpstu un zobratu griešanās ātrumus
- servokompensators ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi
- griešanās frekvences ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kloķvārpstas maksimālo griešanās frekvenci; karburatormotorā tā iedarbojas uz droseļvārstu, samazinot cilindros ieplūstošā degmaisījuma daudzumu, bet dīzeļmotorā – maina cilindrā padotās degvielas daudzumu, praktiski nemainot padoto gaisa daudzumu
- ceļa slēdzis ierīce, kas komutē elektrisko ķēdi, kad iekārtas kustīgā sistēma sasniedz ceļa galu (gala slēdzis) vai zināmu pozīciju tās ceļā
- reduktors ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas
- difuzors ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai
- komparators ierīce, kas spēj salīdzināt divus lielumus A un B, un salīdzināšanas rezultātā izstrādā izejas signālus, kuru vērtības atbilst vienai no trim situācijām: A<B, A=B, A>B
- dzineklis ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos
- etalonmašīna ierīce, ko izmanto kā etalonu, salīdzinot tās uzvedību ar diagnosticējamo ierīci
- žiroskopiskā ierīce ierīce, kurā ietilpst žiroskops, kā arī elektriskais vai pneimatiskais dzinējs, devēji, pastiprinātāji u. tml.
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim)
- speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē
- ugunsmetējs Ierocis, kas izsviež aizdedzinātu degmaisījumu un kas aprīkots ar ierīci degmaisījuma aizdedzināšanai
- armārijs Ieroču meistars; bibliotekārs, baznīcas vai klostera grāmatu pārzinis
- realizēšana ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārdošana, maiņa, dāvināšana vai citāda veida nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā
- glabāšana Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības
- aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās
- uzmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu)
- pamodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai
- atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.)
- ābecnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā
- ābečnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā
- pārtikas produktu apstarošana iesaiņotu vai neiesaiņotu pārtikas produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu (līdz 10 kGy), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu, kas izraisa produktu bojāšanos; alternatīva metode termiskai sterilizācijai
- pretstatīt Iesaistīt darbībā ko kvalitatīvi atšķirīgu (salīdzinājumā ar ko citu)
- pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus
- pirkt sivēnu maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus
- iedūkties iesākt dūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.); īsu brīdi dūkt
- iekladzināties iesākt kladzināt un tūlīt apklust
- aizkladzināties iesākt kladzināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekladzināties
- uzmirdzināt iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt
- ierūkties iesākt rūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.); īsu brīdi rūkt
- iesmidzināties iesākt smidzināt; īsu brīdi smidzināt
- aizsvilināt iesākt svilināt; aizdedzināt
- aizvīt iesākt vīt; novīt (līdz zināmai vietai)
- uzžadzināt iesākt žadzināt un pārtraukt žadzināt
- iežadzināties iesākt žadzināt un tūlīt apklust
- iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka)
- moku kambaris ieslodzījuma un spīdzināšanas vieta
- iešprice Iesmidzināšana
- iesmildzināt Iesmidzināt
- iesmidzēties Iesmidzināties
- apercepēt Iespaidus apzinīgi uztvert, īpatnēji uzņemt ierosmi mākslas darba procesā
- rekurss Iespēja izlabot pieļauto kļūdu, panākt sprieduma pārskatīšanu vai ciesto zaudējumu atlīdzināšanu
- sasniedzamība iespēja sazināties (ar kādu), nodot informāciju
- paternitātes noteikšana iespējama tiesā pēc bērna mātes, aizbildņa, pilngadīga bērna vai faktiskā bērna tēva prasības neatkarīgi no bērna dzimšanas laika, nepieciešama bērna bioloģiskās izcelšanās nodibināšana no atbildētāja, likums pieļauj visa veida pierādījumu, arī zinātnisku, izprasīšanu un pārbaudīšanu
- paternitātes apstrīdēšana iespējama tiesā, ieinteresētām personām divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad uzzināts par paternitāti izslēdzošiem apstākļiem, iesniedzot šādu prasību
- eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos); varbūtējs
- mikrokartīte Iespieddarba atsevišķu lappušu samazināta fotokopija, kuru lasa ar speciālu palielinātāju
- iespiedkrāsas abrazivitāte iespiedkrāsas spēja mehāniski ietekmēt drukāšanas procesā ar to saskarē nonākošas virsmas (iespiedformu, ofseta gumiju u. c.); augstspiedē, sietspiedē un dobspiedē tā samazina formas tirāžizturību
- iespirdzēt Iespirdzināt
- iespirdzīties Iespirdzināties
- laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu; speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem
- kapituls iestāde, kas pārzin ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu
- avioklubs Iestāde, kurā var apgūt aviācijas pamatzināšanas un amatieru apmācību kursu
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei)
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās)
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas
- turēt gūstā ietekmēt, valdzināt
- paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu
- isagogika Ievadījums kādā zinātnē, sevišķi Bībelē
- prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība
- mikrominiaturizācija Ievērojama (piemēram, aparātu, ierīču) izmēru, masas samazināšana
- atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus
- puscena Ievērojami samazināta cena
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
- ielēžāt Ievest, iebraukt (ar ragavām, kamanām); ievizināt
- aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē)
- matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.)
- denudācija Iežu dēdēšanas, noārdīšanās un drupu materiāla pārneses procesu kopums, kas izraisa reljefa izlīdzināšanos un Zemes virsmas pazemināšanos
- ekskavācija Iežu iegūšana no iegulas ar spridzināšanu vai rakšanas mašīnām
- kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs
- budzis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks (parasti salīdzinājumā "kā budzis")
- ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela
- refinansēšana Ikmēneša parādmaksājumu samazināšana
- izmidzināties ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi)
- piedzirdēties ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
- pieklausīties ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
- satillēt ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu)
- savizināt ilgāku laiku nepārtraukti vizināt
- savizināties ilgāku laiku nepārtraukti vizināties 1
- nozust ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā)
- vērot ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- savārdzināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt; ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim)
- attuktāt ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm)
- atkladzināt ilgāku laiku, daudz kladzināt
- izkladzināties ilgāku laiku, daudz kladzināt
- atklaudzināt ilgāku laiku, daudz klaudzināt
- izklaudzināties ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi)
- noņurcīt ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku)
- nospēlēt ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti
- izvizināties ilgāku laiku, daudz vizināties
- izžadzināties ilgāku laiku, daudz žadzināt
- nomocīt ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt; ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt
- izvārdzināt ilgāku laiku, ļoti vārdzināt
- izverdzināt ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt
- sasmidzināt ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt
- sasmildzināt ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt
- nezin (arī nez) kuro gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.)
- nezin (arī nez) kuro mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.)
- kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes
- ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni
- vērošana Ilgstoša skatīšanās (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību)
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (1)
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (2)
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (3)
- mirdzināties Ilgstoši, intensīvi mirdzināt (1)
- tonuss Ilgstošs nervu centru ierosas stāvoklis vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu
- mērceklis Ilgstošs, smalki smidzinošs lietus
- Bajburta ils Turcijas austrumu daļā, robežojas ar Rizes, Erzurumas, Erzindžanas, Gimišhanes un Trabzonas ilu
- Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra
- Ilzes ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā
- Ilziņas ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā
- Ilzumuižas ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā
- Rūķu ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā
- Ilzmuižas ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā
- Ilzenes ezers Ilzins, ezers Sausnējas pagastā
- Ilzēnu ezers Ilzins, ezers Sausnējas pagastā
- inbredminimums Inbreddepresijas galīgā izpausme, pēc kura sasniegšanas turpinot inbrīdingu, tālāka īpatņu dzīvotspējas un produktivitātes samazināšanās nenotiek
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam
- kritajuga Indiešu mitoloģijā - ideālais laiks, kas ildzis 1728000 gadu, kad cilvēki dzīvojuši bez rūpēm un nepazinuši slimības, un visi zemojušies tikai vienam dievam
- cikutoksīns Indīga sastāvdaļa velnarutkos, kas iedarbības ziņā līdzinās pikrotoksīnam
- indīgās kaujas vielas indīgas vielas, ko lieto pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai vai kaujas spēju samazināšanai
- guru Indijā - garīgais audzinātājs vai sektas vadītājs
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- pašrefleksija indivīda apzināts sevis izzināšanas un pārraudzīšanas process, vienlaikus pašam esot gan novērotājam, gan tam, kuru novēro
- personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu
- patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas
- paraprofesionālis Indivīds ar speciālām zināšanām un tehniska treniņa pieredzi, kas darbojas cieši kopā ar profesionāli viņa pārraudzībā
- latentais homoseksuālists indivīds, kurš tic, ka viņam ir heteroseksuāla orientācija, bet kam tomēr piemīt neapzinātas vēlmes pēc erotiskas tuvības ar sava dzimuma pārstāvjiem
- pilsoniskā pretošanās individuāli vai grupveida valsts varas funkcionēšanu apzināti traucējoši rīcības akti
- apolloniskums Individualizētība, racionalizētība un apzinīgums cilvēku sabiedrībā (vācu filozofa Fridriha Nīčes izpratnē), kā pretstatījums dionīsiskajam - kolektīvajam, iracionālajam un liriskajam
- modificētā vide inertās gāzes vai gāzu maisījuma slānis ap pārtikas produktu iesaiņojumā, lai zināmu laiku saglabātu dabisko produkta kvalitāti
- kompresija Informācijas fiziskā apjoma samazināšana, kuras gaitā var notikt mazsvarīgāku datu zaudēšana
- ģimeņu aptaujas informācijas iegūšana par ģimeņu dzīves apstākļiem, to izmaiņām, attieksmi un zināšanām par dažādiem jautājumiem
- izohronais režīms informācijas pārsūtīšanas metode, kas nodrošina tās piegādi saņēmējam ar zināmiem ierobežojumiem laikā, piemēram, multivides sistēmas šis režīms nodrošina tik ātru datu piegādi, cik ātri tie tiek attēloti displeja ekrānā, kā audioinformācijas sinhronizēšanu ar videoinformāciju
- datu bāzes integritāte informācijas sistēmas spēja saglabāt datu bāzi tās dzīves cikla laikā, nodrošinot to pret apzinātu bojāšanu vai netīšu iznīcināšanu
- datorika Informātika - zinātnes nozare, kas pētī datorsistēmu uzbūves un izmantošanas matemātiskos un tehnoloģiskos pamatus
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums
- infrasarkanā starojuma tehnika infrasarkanā starojuma izmantošana ierīcēs vai mehānismos militārajā izlūkošanā, apsardzē, ieroču tēmēšanas ierīcēs, zinātniskiem un tehniskiem pētījumiem
- autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
- ordeņu kapituls institūcija, kas pārzina valsts apbalvojumu lietas, izskata ierosinājumus un pieņem lēmumus par personu apbalvošanu
- klīringcentrs Institūcija, kuru tirgus dalībnieki vai uzraudzības institūcija atzinusi par drošu un kura veic klientu vērtspapīru, valūtu vai citu mantisko vērtību klīringu
- cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību
- brauklējiņš instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu
- zestokauters instruments (metāla caurule) dzemdes gļotādas piededzināšanai
- dalīšanas cirkulis instruments, ar kuru doto nogriezni var sadalīt vienādās daļās vai attiecīgas reizes samazināt
- ekoloģiskā kompetence integrēts zināšanu, prasmju un attieksmju kopums par indivīda, sabiedrības un vides (kā sociālās, tā dabas vides) mijiedarbību, ekoloģisko sistēmu struktūru un to kopsakarībām
- IQ Intelekta koeficients (angļu "Intelligence Quotient") - statistiskā veidā iegūts skaitlis, kas relatīvi un salīdzinoši parāda cilvēka garīgo spēju līmeni, kā arī prasmi pielietot akadēmiskās zināšanas
- intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors)
- inteliģence intelektuālo spēju kopums - attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība
- atplūdi Intensitātes mazināšanās (jūtām)
- ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu
- piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri)
- mandoties Interesēties, mēģināt uzzināt
- konflikta atrisināšana interešu pretrunu samazināšana vai likvidēšana starp indivīdiem vai sociālajām grupām, kad zūd interešu sadursmes cēlonis; visbiežāk izpaužas kompromisu atrašanā un pieņemšanā, saskaņas panākšanā, bet reizēm vienas puses pilnīgā kapitulācijā
- redzes loks interešu, zināšanu, uzskatu kopums
- koincidence Interferences mērs, kuru zināmam hromosomas rajonam aprēķina, attiecinot faktisko divkāršo krustmiju biežumu pret sagaidāmmo, ja katra krustmija neatkarīgi sita no citas
- sistēma Archie interneta datņu meklēšanas sistēma, kas lietotājam ļauj ērti uzzināt, kur atrodas viņu interesējošās datnes
- tērzēšanas retranslēšana internetā interneta pakalpojumu kopums, kas ļauj vienam lietotājam sazināties ar citiem lietotājiem reālajā laikā; _IRC_ pakalpojumi
- temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu
- intonare Intonēt, saskaņot, ieskaņot, skaņot instrumentu, arī mīkstināt un izlīdzināt klavieru āmuriņu piesitienu stīgām
- mantzinis Inventāra pārzinis
- bioinženierija inženierzinātnes izmantošana bioloģijā un medicīnā, piemēram, mākslīgu locekļu, locītavu un orgānu izstrāde
- inženierija Inženierzinātnes; inženiertehniskie darbi
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu)
- radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai
- mira Īpašas formas zīme, kas novietota zināmā attālumā astronomisko instrumentu virzienu noteikšanai
- nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums
- noteiktā galotne īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, uz kuru attiecas īpašības vārds, ir zināms, pazīstams vai tekstā ir jau iepriekš minēts
- kādības īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
- lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību
- saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem)
- svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru
- morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora
- mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru
- sociālā darbinieka prasmes ir māka pielietot zināšanas un pieredzi praksē, darbā ar indivīdu, grupu, kopienu un sabiedrību, tās ietver sociālā darbinieka spēju saistīt zināšanas par cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību, personas un vides mijiedarbību un sociālo funkcionēšanu
- Sijavušs Irāņu eposa varonis no Keijanīdu dinastijas, kuru audzināja spēkavīrs un varonis Rustams
- paksis Īrnieks, kurš ar savu darbu atlīdzina īpašniekam zemes izmantošanu
- recensija Īsa atsauksme par kādu literatūras, mākslas, vai zinātnes ražojumu, teātra izrādi vai koncertu; recenzija
- tēze Īsi formulēts atzinums, secinājums
- bīgls Īskājains medību dzinējsuns zaķu un savvaļas trušu medībām, ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; visbiežāk balti melni brūni plankumots; attiecīgā suņu šķirne (izveidota Anglijā)
- apnoje īslaicīga elpošanas kustību apstāšanās, kas novērojama tad, kad asinīs krasi samazinās ogļskābes daudzums
- kursi īslaicīgs lekciju cikls, kurā sistemātiski izklāsta kādas zinātnes, ražošanas nozares vai praktiskas disciplīnas pamatus, māca valodas
- lemšana īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu
- azāns Islāmā aicinājums uz lūgšanu, ko pavēsta muedzins no minareta
- širks Islāmā lielākais grēks, sevis pielīdzināšana Dievam
- Jūsufs Islāma mitoloģijā - pravietis, taisnā ceļa zinātājs, atbilst Bībeles Jāzepam
- Idrīss Islāma mitoloģijā - pravietis, viens no nemirstīgajiem, kuram piedēvētas pārdabiskas spējas un zināšanas un kurš tāpēc kļuvis par cilvēku kultūras un civilizācijas radītāju
- Mikaīls Islāma mitoloģijā - viens no Allāham tuvākajiem eņģeļiem, Bībeles eņģeļa Mihaēla līdzinieks
- mameluks Islāma ticībā audzināts vergs; padevīgs kalps
- fakihs Islāma tiesību zinātājs, skolotājs
- civiloquia Īsos teikumos sastādīti pilsētas rīkojumi un noteikumi, ko zināmās dienās rātes kungi nolasīja no rātūža balkona sapulcētiem pilsoņiem
- autoreferāts Īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums, ko saraksta darba autors
- atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu)
- vilija Īss laikposms (salīdzinājumā ar gavēni), kad atturas no dažiem ēdieniem
- noguldzināt īsu brīdi guldzināt un pārstāt guldzināt
- nokakšķināt īsu brīdi kladzināt
- nokladzināt īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām)
- noklaudzināt īsu brīdi klaudzināt un pabeigt klaudzināt
- pamirdzināt īsu brīdi mirdzināt
- nomirdzināt īsu brīdi mirdzināt un pabeigt mirdzināt
- nomirdzināties īsu brīdi mirdzināties un pārstāt mirdzināties
- uzzvadzināt īsu brīdi šķindēt, zvadzināt
- nožadzināt īsu brīdi žadzināt un pārstāt žadzināt
- nožvadzināt īsu brīdi žvadzināt un pabeigt žvadzināt
- uzklaudzināt īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko)
- kā pa sapņiem it kā esot citā pasaulē; neapzināti; nemanot
- areāllingvistika Itāliešu neolingvistu izveidots salīdzināmās valodniecības virziens, kas atzīst, ka valodas attīstībā liela nozīme ir ģeogrāfiskiem un kultūrvēsturiskiem faktoriem
- Ņūtons Īzaks Ņūtons - angļu dabaszinātnieks (1643.-1727. g.), viens no klasiskās fizikas pamatlicējiem
- izrūpēt Izaudzināt
- iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem; arī izvest
- nodot strušku izbārt; lasīt morāli, sarāt, audzināt
- izklandzināt Izbazūnēt, izdaudzināt
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par sabiedriskām parādībām)
- korifejs Izcils (zinātnes, mākslas) darbinieks
- imams Izcils musulmaņu zinātnieks
- skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju
- dižgars Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks; ģēnijs
- plānotipija Izcilspieduma paņēmiens, iededzinot zīmējumu koka plātnē, no kuras pagatavo iespiežamo formu
- apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot
- uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
- izbundzināt Izdaudzināt
- izperāt Izdaudzināt, izpļāpāt, izpaust, nomelnot
- izčirkāt Izdedzināt sērkociņus (daudzus vai visus, vienu pēc otra)
- degums Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā)
- degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi
- uzknidināt Izdīdzināt
- uzknitināt Izdīdzināt
- karkstēt Izdot rupju, aizsmakušu skaņu, gārgt, kladzināt, tarkšķēt
- izdzelt Izdurstīt, izkost, piededzināt
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus)
- reālizglītība Izglītība, kurā galv. vērību pievērš praktiskajiem priekšmetiem -mat., dabas zin. un modernajām valodām
- politehniskā izglītība izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide
- gara gaisma izglītība, zināšanas
- garagaisma Izglītība, zināšanas
- pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē
- augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai
- vērtējums Izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums
- pedagoģiskā korekcija izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā, kurām nepieciešams papildināt zināšanas pamatizglītības programmas ietvaros
- ISEC Izglītības satura un eksaminācijas centrs (Izglītības un zinātnes ministrijā)
- veselības izglītība izglītības un informācijas sniegšana cilvēkiem, lai viņi vairāk zinātu par savu veselību un rūpētos par to
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
- IZM Izglītības un zinātnes ministrija
- izglītošana izglītības, zināšanu došana, intelektuālo spēju, fizisko iemaņu attīstīšana
- izglītošanās izglītības, zināšanu iegūšana
- dailēt Izglītot apmācot un audzinot
- izglumināt Izgludināt, izlīdzināt
- piegudrot Izgudrojot, izdomājot (ko no jauna), papildināt (ar to jau zināmo, esošo); piedomāt (2)
- atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piemēram, pēc garīga sasprindzinājuma); uzelpot
- izdzilināt izjust dedzinošas sāpes saņemot sitienus ar nātrēm
- iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu
- lakmus Izkaltēta dažu ķērpju sula, no kā pagatavo tinktūru reaktīviem jeb lakmus papīriem, kas piesūcināti ar minēto tinktūru un noder sārmu un skābju izzināšanai: sarkans papīrs no sārma top zils un zils no skābes atkal sarkans
- ignīcija Izkarsēšana ugunī, lai izdedzinātu organiskās vielas
- diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa; šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai
- izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas
- izklapēties Izklaudzināties
- izbungāties Izklaudzināties; izklauvēties
- apklaudzināt Izklauvēt, izklaudzināt virkni objektu
- izklikstināt Izklidzināt
- atplaišķīties Izklīst, mazināties, zust
- katapultēšanās Izkļūšana no lidaparāta, izmantojot sēdekli un kapsulu ar autonomu dzinējierīci; lidaparāta ekipāžas lidaparāta atstāšanas paņēmiens un process avārijas situācijā, izmantojot speciālas ierīces
- izsutēt Izkodināt, izdedzināt (ar skābi)
- pieaugt Izkopjot savas spējas, paplašinot zināšanas, pilnveidoties
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko)
- pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu)
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties
- trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai
- izlīdzināt Izlabot, mazināt (piemēram, savu vainu, kļūdu)
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas
- izlasīt Izlasot (kādu tekstu), uzzināt, arī izprast (ko)
- intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem
- izlīdži Izlīdzināmie gabali sistemātiska biezuma apmaļu gabalos mazāka biezuma apmaļu daļas telpu aizpildīšanai
- homostāze Izlīdzināšanās, sistēmas iekšēja pašlīdzsvarošanās
- gleijāt Izlīdzināt
- izslāt Izlīdzināt
- saplicēt Izlīdzināt
- izgumzīt Izlīdzināt (kaut ko saburzītu)
- nogludināt Izlīdzināt (piemēram, pretrunas, ne saskaņas)
- iegludināt Izlīdzināt un nostiprināt (piemēram, ceļa virsmu)
- klainot Izlīdzināt, izgludināt, piem., vīli apģērbā
- iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu)
- izšķipelēt Izlīdzināt, iztīrīt (ar lāpstu)
- segt Izlīdzināt, līdzsvarot (ko); apmierināt (nepieciešamību pēc kā)
- izalīdzināties Izlīdzināties
- izgleijāties Izlīdzināties
- iztaisnoties Izlīdzināties (piemēram, par audumu)
- nolīdzināties Izlīdzināties (piemēram, par ierindu)
- izklaināties Izlīdzināties, izstiepties taisnam
- izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.)
- rīse izlīdzināts neapdrukāta vai apdrukāta papīra lokšņu vai novilkumu krāvums (agrāk uzskatīja, ka tās ir 480–500 papīra loksnes, kas novietotas cita uz citas, vēl senāk arī - 1000 loksnes), mūsdienās šo apzīmējumu lieto bez skaitliskiem ierobežojumiem
- kompensēts Izlīdzināts, līdzsvarots (trūkums, sirds vārstuļu defekts)
- egalitārs Izlīdzinošs, nolīdzinošs; tāds, kas atzīst principu, ka visiem cilvēkiem jādod vienādas tiesības un iespējas
- piedot Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties; pieņemt atvainošanos
- akords Izlīgums starp maksātnespējīgu (pirms tiesa viņu atzinusi par tādu) parādnieku un aizdevēju par to, cik procentu no parāda summas maksās labprātīgi, neķeroties pie parādnieka mantības pārdošanas
- skatīties caur pirkstiem izlikties ko neredzam, apzināti nereaģēt uz ko nevēlamu, neatļautu, nosodāmu
- taisīt nevainīgas acis izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs
- uzklīrēties Izlikties par naivu, nezinošu
- fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām
- izvēles izmaksas izmaksas, kas ierobežotu resursu (deficīta) gadījumā līdzinās peļņas vai ietaupījuma summai, no kā atsakās, izlietojot šos resursusvienam nolūkam tā vietā, lai izmantotu tos citā ienesīgākā veidā
- mainīgās izmaksas izmaksas, kuras tieši reaģē uz ražošanas apjoma palielināšanos vai samazināšanos, attiecīgi palielinoties vai samazinoties
- atsāpināt Izmantojot pretsāpju medikamentus padarīt nejūtīgu sāpošo vietu vai mazināt sāpes
- sprādzēt Izmantojot sprādzi (1), savienot vai atvienot (ko), arī palielināt vai mazināt (kā) spriegumu
- špikot izmantot [špikeri]{s:2326} vai citus neatļautus līdzekļus zināšanu pārbaudes gaitā
- pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību
- (pa)ķert uz muļķa izmantot kāda nezināšanu, neattapību
- stenda izmēģinājumi izmēģinājumi uz zemes, kuros pēta dzinēju, lidaparāta korpusa, borta sistēmu un aprīkojuma funkcionēšanas spējas un drošuma pakāpi; posms lidaparāta sagatavošanai izmēginājumiem lidojumā
- vurkačāt Izmeklēt, izzināt, izpētīt
- augstuma līkne izmērīto koku augstuma grafisks attēls (līkne), kas izlīdzināts pēc mazāko kvadrātu metodes
- apdedzināšanas sarukums izmēru samazināšanās apdedzināšanas procesā, materiālam sablīvējoties, saķepot, samazinoties poru tilpumam
- ķīmiskais sarukums izmēru samazināšanās ķīmisko reakciju norises rezultātā
- arheorniss Izmiris putns, kas pēc dažu zinātnieku uzskatiem atšķiras no arheopteriksa un pārstāv citu ģinti un sugu
- cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis
- trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase ("Trilobita"), zināmi no kembrija līdz permam, izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumos, Latvijā atrodami ordovika un silūra nogulumos
- antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā
- senputni Izmirušu sugu "Archaeopteryx" un "Archaeornis" putni (pēc citiem datiem tie pieder pie vienas sugas), kas līdzinājās divkājainiem dinozauriem, taču ķermenis tiem klāts spalvām; dzīvoja juras periodā
- akantodes Izmirušu zivju klase ("Acanthodii"), kas dzīvoja no silūra beigām līdz perma sākumam, Latvijas teritorijā zināmas 4 kārtas, 6 dzimtas, 14 ģintis, \~40 sugu; žokļžauņi
- nūspruodzēt Iznīdēt, izindēt
- eksemcija Izņēmums, atsvabināšana no vispārīgi uzlikta pienākuma, piem., zināma nodokļa maksāšanas
- izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā)
- apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (pret kādu, piemēram, svētkos, jubilejā); izteikt kādu novēlējumu
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
- iemantot Izpelnīties (cieņu, atzinību, slavu u. tml.)
- apzināt Izpētīt un pārzināt
- apgūt Izpētīt un pārzināt (piemēram, plašu materiālu)
- glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta
- iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam (par ziņām, valodām, u. tml.)
- vējot Izplatīties, kļūt zināmam
- slavēt izplatīties, kļūt zināmam (par baumām)
- staigāt Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.)
- iet Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.)
- izkliedēt Izplatot gaismu, samazināt vai novērst (tumsu)
- pārņemt Izplatoties aizdedzināt (piemēram, celtni, mežu) – par uguni
- pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam (visā teritorijā, arī aiz teritorijas robežas)
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.; tikt saņemtam (par ko nosūtītu)
- atgāzes Izplūdes gāzes (piem., iekšdedzes dzinējiem)
- iztušēt Izplūdinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu
- apzināties Izprast, apzināti izjust; zināt
- jēga Izpratne, zināšanas
- apziņa Izpratne; apzinīga attieksme (pret ko)
- grazātas Izpriecas brauciens; vizināšanās
- nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku
- vilināt izraisīt (kādā) patiku, ieinteresētību; valdzināt
- apsvilināt izraisīt dedzinošu sajūtu (par vielām)
- izgrauzt izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) - par dūmiem, putekļiem u. tml.
- iekarot sirdi izraisīt dziļas simpātijas, savaldzināt
- spiest izraisīt palielināta sasprindzinājuma, smaguma sajūtu (organisma daļā) - parasti par fizioloģisku stāvokli
- kaitēt izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu)
- iekosties izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par salu, aukstumu)
- dzelt izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
- iekost izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām)
- atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas); atspirdzināt
- sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.); izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu)
- sašķirt izraudzīt, atlasīt audzināšanai
- izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem)
- asinsdzīres Izrēķināšanās slepkavojot, spīdzinot un tīksmināšanās par to
- nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku; pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku
- izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu)
- velns zin izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms
- Vilks (viņu, arī to), (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms
- Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) sazin(a)! , arī velns (viņu, arī to) sazin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas saprotams, zināms
- Kur tas dzirdēts! izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu)
- deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus
- inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām
- dilt Izsīkt, mazināties (piemēram, par spēku)
- izmiglot Izsmidzināt
- pūst izsmidzināt (aerosolu)
- drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas
- izsprādzināt Izspridzināt
- izklaināt Izstiept taisnu, izlīdzināt
- atmiekšķēšanās Izstrādājuma (piem., ģipša) mehāniskās stiprības samazināšanās mitruma ietekmē
- žāvēšanas sarukums izstrādājuma izmēru samazināšanās žūstot; fizikālais sarukums
- parfimērija Izstrādājumi ādas, matu un apģērba aromatizēšanai, ķermeņa un telpu higiēniskai atsvaidzināšanai
- izsālīšana Izšķīdušas vielas izgulsnēšana šķīdumā, pieliekot kādu citu vielu, kas mazina izdalāmās vielas šķīdību
- izsprēgt Izšķilt, likt dzirksteļot; izsprēdzināt
- iztaisnīt Iztaisnot, izlīdzināt
- daklaust Iztaujājot uzzināt
- litota Izteiksmes forma, ko izmanto, lai mazinātu izteikuma satura asumu
- tenzora invarianti izteiksmes vai skaitliski lielumi, kas paliek nemainīgi, ja zināmā veidā pārveido tenzoru no vienas koordinātu sistēmas citā
- formulēt Izteikt (domu, atzinumu, lēmumu, jautājumu)
- izvirzīt Izteikt (funkciju) ar bezgalīgas rindas palīdzību; izteikt (funkciju) ar bezgalīga reizinājuma palīdzību
- salīdzināt Izteikt (kā) raksturojumu salīdzinājuma veidā
- izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko
- atzīt izteikt kādu atzinumu; nonākt līdz kādai atziņai
- atsasaukties Izteikt savu atzinumu, novērtējumu
- sadalīt skaitli pirmreizinātājos izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu
- noskandināt Izteikt, darīt zināmu
- izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem)
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu)
- atruna Izteikums kā nozīmīguma mazināšanai
- skaidrojums izteikums, ar kuru panāk, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; [jautājums]{s:2374}
- jautājiens izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; [jautājums]{s:768}
- runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā)
- ietēlot Iztēlot (kādu, piemēram, zināmā situācijā)
- hermeneutika Iztulkojuma mākslas teorija, kas jo sevišķi izkopta reliģijas un tiesību zinātnē, interpretāciju veidā
- nest augstu (arī lepni) galvu izturēties ar cieņu, neatkarīgi, pašapzinīgi
- krūtis izgāzis iet izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi
- krūtis izgriezis staigā izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi
- nolasīt no acīm izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt; ātri izzināt, uzminēt kāda domas, vēlēšanos
- slēpt zem maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību
- slēpt aiz maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību
- korozijnogurums Izturības robežas samazināšanās, vienlaikus iedarbojoties uz to ar atkārtotām slodzēm un agresīvu vidi
- gradēt Iztvaicēt, sabiezināt sāļu šķīdumus gaisa iedarbībā; gradēšanu izdara sāls vārītavās (gradētavās)
- t-tests Iztvērumu vidējo vērtību salīdzinājums
- lencēšana Izvairīšanās no jūras stihijas postošās iedarbības stiprā vējā, ar samazinātām burām (vai pilnīgi bez burām) ejot pa vējam
- absolūtās priekšrocības izveidojas, kad viena valsts var ražot konkrētu produkciju (izstrādājumus) daudz efektīvāk salīdzinājumā ar citu valsti
- noapaļot izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu; nolīdzināt (kā šķautnes)
- uzrakstīt izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.)
- atrast savu vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību
- atrast īsto vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību
- pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām); izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem
- izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu); augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus)
- postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu u. tml.) postulāta veidā
- aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko
- izborināt Izvizināt
- izbraucināt Izvizināt
- izbraukināt Izvizināt
- izgrazāt Izvizināt
- izgrazināt Izvizināt
- izvužināt Izvizināt
- izlēžāt Izvizināt (ar ragavām, kamanām)
- izavužināties Izvizināties
- izgrazāties Izvizināties
- izgrazoties Izvizināties
- izlēžāties Izvizināties (ar ragavām, kamanām)
- izlēžoties Izvizināties (ar ragavām, kamanām)
- inteligibls Izzināms tikai ar prātu vai intelektuālu intuīciju (ne ar sajūtām)
- izpēte izzināšana, vispusīgas informācijas iegūšana; process, arī rezultāts --> izpētīt (1)
- spert soli izzināt ko vairāk
- ieskatīties Izzināt, apjaust
- atprasties Izzināt, atcerēties
- iepazīt Izzināt, izpētīt, arī uzzināt
- iepazīties izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko)
- apklaust Izzināt, izpētīt, izklaušināt (visapkārt)
- izburt Izzināt, izsecināt
- dabūt zināt izzināt, uzzināt
- ņemt Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus)
- uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu)
- apgūsme Izziņas darbība, kurā cilvēks iegūst zināšanas, veido prasmes un iemaņas
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt; dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas)
- domāšana Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana
- epistemoloģija Izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas un zināšanu dabu, izcelsmi un robežas, gnozeoloģija
- racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi
- nobālēt Izzust, samazināties (piemēram, par slavu)
- apsikt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni)
- apsīkt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni)
- glazēšana ar apliešanu izžāvēta vai apdedzināta izstrādājuma, piemēram, flīžu, virspusi aplej ar glazūras suspensiju
- angobēšana Izžāvēta vai apdedzināta keramiska izstrādājuma dekorēšana vai pārklāšana ar angobas šlikeri
- elektromagnētiskās indukcijas likums ja magnētiskā laukā perpendikulāri tā spēka līnijām pārvieto vadītāju, tad vadītājā inducējas elektrodzinējspēks, kura lielums proporcionāls lauka indukcijas un vada ātruma reizinājumam
- IYDKIDKWD Ja tu nezini, tad es nezinu, kurš zina (angļu "if you don't know I don't know who does"; īsziņās)
- nui Jā, jā gan, zināms
- bezklases jahta jahta, kas neatbilst reģistrēto klašu būves noteikumiem, sacensībās tā piedalās pēc speciālas izlīdzināšanas (handikapa) formulas
- motorjahta Jahta, kuras palīgdzinējs ir motors
- Asuka Japānas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Asuka_), netālu no Rīsera-Larsena jūras piekrastes, slēgta
- Hačimans Japāņu mitoloģijā - kara dievs, dievišķotais imperators Odzins (miris ap 394. g.), kurš bija slavens karotājs
- pilnā (šķietamā) jauda jauda, kas vienāda ar sprieguma un strāvas efektīvo vērtību reizinājumu; apzīmējums S; mērvienība voltampērs (VA)
- ārkārtējā režīma jauda jauda, ko dzinējs spēj attīstīt, lai lidaparāts izkļūtu no bīstamas situācijas
- putrot Jaukt 1(7) - neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu
- bāzes dzinējs jauna dzinēju tipa dažādu modifikāciju pirmais paraugs, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo dzinēju konstrukcijas un raksturlielumiem; dzinējam varbūt moduļkonstrukcija, kas sastāv no atsevišķām saliekamām vienībām, kuras var nomainīt ekspluatācijā (atteices, bojājumu, resursa izlietošanas, modifikācijas gadījumos)
- censors Jaunākos laikos valsts ierēdnis, kura uzdevums lūkot cauri visas iespiestās vai tikai vēl iespiežamas grāmatas, lai izzinātu, vai tanīs neatrodas kaut kas pret pastāvošiem likumiem
- midinete Jaunas meitenes Francijā, parasti pārdevējas, modes demonstrētājas u. c., kas dzimumuzvedībā atļaujas zināmu brīvību
- JZTJ Jaunatnes zinātniski tehniskā jaunrade
- ataudze Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem)
- atauga Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem)
- izplauksne Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem)
- inovācija jauninājums, jaunievedums (piemēram, mākslā, zinātnē); novitāte
- novācija Jauninājums, jaunums (piemēram, mākslā, zinātnē); novitāte
- JZP Jauno zinātnieku padome
- atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties par patstāvīgu augu
- krāszēns Jauns krāsnesis, kas vēl nav izturējis zināmu pārbaudījumu vai kam trūkst vajadzīgo semestru
- vēsais Jauns vīrietis, kam ir zināma izturēšanās un apģērbs
- tūtors Jauns zinātnieks, kas augstskolās palīdz studentiem praktiskos darbos
- progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piemēram, zinātnē, tehnikā, ražošanā)
- pienapuika Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis
- zālainie spraudeņi jaunu mātesaugu 5-6 cm garu nepārkoksnējušos dzinumu daļas ar 1-3 pumpuriem; vislabāk apsakņojas koku un krūmu ziedēšanas laikā atdalīti spraudeņi
- jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana
- dedukcija Jaunu zināšanu izsecināšana par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus
- pētīšana jaunu zinātnisku zinību izstrādes process, izzinošās darbības veids; pētniecība
- novitāte Jaunums (mākslā, zinātnē, ražošanā); arī jauninājums
- Skota Jaunzēlandes zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas 24 m vjl.
- vai var nokaut uti uz vēdera jautā bērnam, vēloties zināt, vai viņš ir labi (pilnu vēderu) paēdis
- Kas vainas Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu
- Ko tas dod? jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem)
- ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
- Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus
- apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot
- sataujāt Jautājot noskaidrot, izzināt
- satauļāt Jautājot noskaidrot, izzināt
- izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus); arī uzzināt
- stiprā puse jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme
- vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes
- vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes
- rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums; tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms
- robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms
- Jazinoks Jazinks, ezers Grāveru pagastā
- Jazinka ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā
- Jazinkas ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā
- Jaziņas ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā
- Jezinakas ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā
- apzināšana Jebkāda neapzināta satura ieviešana apziņā
- nostiprināšanās Jebkādu iemaņu un zināšanu apguves iestrādāšanas stadija, kad iemaņas un zināšanas tiek labi iegaumētas un tās iespējams atkārtot jebkurā vajadzīgā brīdī
- ārējā ierīce jebkura ierīce, ko vada attiecīgais dators un kas spēj ar to sazināties
- borelioze jebkura slimība, ko izraisījušas borēliju ģints baktērijas; plašāk zināmās no tām ir Laimas slimība un atguļas tīfs
- pēcnāves dzīve jebkura veida apzināta eksistence pēc ķermeņa nāves
- ortogonāli vektori jebkuras vektoru telpas vektori, kuru skalārais reizinājums ir 0
- teorēma Jebkuras zinātnes nozares apgalvojums, kura patiesumu pamato, pierāda ar zinātnes atziņām
- kollēgija Jebkurš cilvēku kopums, kas izpilda zināmu amatu vai pienākumu
- samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi
- koeficients Jēdziena kvantitatīvs raksturojums, arī salīdzinājumā
- konsistence Jēdziens laku un krāsu materiālu viskozitātes salīdzinošai raksturošanai
- atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās
- priekšapziņa Jēdziens psihoanalīzē, kas apzīmā tās neapzinātās asociācijas, tēlus, emocijas utt., kuras atšķirībā no bezapziņas var tikt apzinātas
- progresīvais jūdaisms jēdziens, ar ko apzīmē liberālās un reformu kustības jūdaisma ietvaros Eiropā 19. gs., kas veicina Bībeles zinātnisku izpēti, dievlūgšanas praksē ļauj izmantot dzimto valodu un diētas likumus interpretē daudz liberālāk nekāortodoksāļi
- kopienas garīgā veselība jēdziens, ar kuru raksturo vienā teritorijā dzīvojošu cilvēku emocionālo, psiholoģisko un sociālo labbūtību, kad indivīdi apzinās savas darbaspējas, spējas pārvarēt stresu un spēj dot ieguldījumu dzīves kvalitātes nodrošināšanā un kopienas kopējā attīstībā
- sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta
- nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā
- funkcionālais analfabētisms jēdziens, ko attiecina uz nepietiekamu rakstpratības un rēķinpratības apguvi, kas būtiski ierobežo cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas un mazina iespējas piedalīties sociālajās aktivitātēs
- kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā
- virsjēdziens Jēdzienu sistēmas hierarhijā - secīgi augstāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar apakšjēdzienu, piemēram, vispārīgāks jēdziens salīdzinājumā ar konkrētāku, ģints jēdziens salīdzinājumā ar sugas jēdzienu, veselā jēdziens salīdzinājumā ar daļas jēdzienu
- apakšjēdziens Jēdzienu sistēmas hierarhijā - secīgi zemāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar virsjēdzienu
- pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata
- dziraklis Jērs, līdz zināmam vecumam, kas tiek barots ar šķidru ēdamo; tas pats attiecināms arī uz bērniem
- intencionālisms Jezuītu metode cilvēka nodomu ietekmēšanai, piem., audzināšanā, klosteros, arī grēksūdzē un svētā vakarēdienā
- bollandisti Jezuītu mūku zinātniska organizācija, kas izdod tekstus par katoļu svētiem
- profesi Jezuītu ordeņa locekli, kuriem zināmi visi viņu noslēpumi
- bolandisti Jezuītu zinātnieku biedrība, kas izdod svēto dzīves aprakstus, dibināta 1643. g. Antverpenē
- āsana Jogas vingrinājumu un pozu kopējais nosaukums, kur katram atsevišķam vingrinājumam ir savs nosaukums un savs uzdevums: paātrināt vai palēnināt asinsriti, izmainīt ķermeņa elektromagnētisko polaritāti vai atvieglot enerģijas apmaiņu ar pretējā dzimuma partneri; pavisam zināmas 84 āsanas
- dejonizācija Jonu koncentrācijas samazināšana
- spilvens Josla (starp divām virsmām), ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai
- rabbi Jūdaisma mācītājs, Svēto Rakstu zinātājs, garīgais vadītājs; rabīns
- nešama Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles augstākais elements, kas saistīts ar Dievišķā intelektuālo izzināšanu
- augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā
- banjūdze Jūdze vai zināms skaits jūdžu radiusā no pilsētas centra kā pilsētas jurisdikcijas tirgus tiesību vai amata u. c. saimnieciskās darbības veidiem
- mekše Jumiķa darbarīks, koka lāpstiņa ar ko izlīdzin salmu kūļus uz jumta
- lunga Jumiķa lāpstiņa jēkulas pielīdzināšanai
- piekārto siju jumts jumts, kuram bēniņu pārsegumu sijas balsta uz garensijas, kas piekārta pie kopnes statņa (piekara); statņa kopnes apakšējās joslas (savilces) savienojuma vietā veido jaunu mezglu, kas dod iespēju samazināt savilces garumu un novērst tās pārāk lielu izlieci
- batalieris Jūras karaspēka instruktors, kuģa mantzinis
- antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas
- jūras terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kuru veidojusi jūra, kad tās līmenis bijis relatīvi zemāks vai augstāks salīdzinājumā ar tagadējo
- MAST Jūras zinātne un tehnoloģijas ("Marine science and technology")
- valsts informācijas sistēmas lietotājs juridiska vai fiziska persona, kura noslēgusi līgumu ar valsts informācijas sistēmas pārzini par datu lietošanu vai kura uz pieprasījuma pamata saņem datus valsts informācijas sistēmas pārziņa vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
- tiesību teorija juridiskās zinātnes apakšnozare, kas pētī tiesisko parādību teorētiskos un metodoloģiskos aspektus, ataino tiesību un ar tām saistīto tiesisko un sociālo parādību un institūciju attīstības gaitu, kā arī tiesiskā regulējuma piemērošanas problemātiku un juridisko praksi
- jaunatklātie apstākļi juridiski fakti vai citi nozīmīgi apstākļi, kas nebija zināmi tiesai, bet pastāvēja lietas izmeklēšanas laikā un tika konstatēti (atklājās) pēc tiesas sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā
- moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi
- juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura
- autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli
- dzintarieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
- degt Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu
- skatīties acīs nāvei just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas
- lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā)
- hipestēzija Jutīguma samazināšanās; maņu pavājināšanās
- emocijas Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
- nemetriskā kamera k amera, kas sākotnēji nav paredzēta fotogrammetrisko darbu veikšanai un kurai ir nestabila iekšējā ģeometrija ar nezināmu iekšējo orientējumu
- audzin Kā audzin saaudzis - ļoti cieši klāt; tā, ka nevar atdalīt, nošķirt; (garīgi) ļoti tuvs, radniecisks
- aizsākšana kā jauna ieviešana, pamatu likšana (mākslā, zinātnē, tehnikā)
- atklāšana Kā nezināma, jauna uzzināšana
- atklāšana kā slēpta uzzināšana, atmaskošana
- zvīdzināties Kā žagata žadzināt
- sastats Kā, parasti krasi, atšķirīga salīdzinājums, arī analīze
- desmitnieks kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis; vagara palīgs muižā; šķilteris; desētnieks
- ziņošana kāda fakta, vēsts vai ziņas darīšana zināmu, parasti mutvārdos vai rakstveidā
- reminiscence kāda īpatnība, kas ierosina salīdzinājumu ar kaut ko
- radiokontrolpunkts kāda kuģa vai gaisa kuģa atrašanās vieta, ko nosaka pēc virzieniem, kuros tas saņem signālus no vairākām raidstacijām, kuru atrašanās vietas ir zināmas
- redukcija kāda lieluma samazināšanās līdz noteiktai skaitliskai vērtībai (piemēram, spiediena redukcija)
- flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes
- involūcija kāda orgāna vienkāršošanās, samazināšanās vai zudums organisma individuālās attīstības gaitā, piem., dzemdes savilkšanās pēc dzemdībām
- preprints kāda plašāka (parasti zinātniska) darba daļas vai kopsavilkuma publicējums pirms visa darba pabeigšanas
- facilitācija kāda procesa sekmēšana; pretestības samazināšanās sinapsē, impulsam atkārtojoties vai iesaistoties kādā nosacījuma refleksā
- paodze kāda senāk zināma čūska ("Coluber viperinus")
- simtnieks kāda simta (piemēram, 100 cilvēku) vadītājs, pārzinis
- kompensācija kāda trūkuma vai nepietiekamības izlīdzināšana vai aizvietošana
- tiesa kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība
- kausaine kāda zināma ābece
- vienskaraine kāda zināma auzu šķirne
- dāldernīca kāda zināma dārza puķe
- lauzene kāda zināma dārza puķe
- pūšķene kāda zināma dārza puķe
- zarabickus kāda zināma dzēriena humoristisks nosaukums
- kazgrība kāda zināma ēdama sēne
- kluica kāda zināma kaiju suga
- ūpenieki kāda zināma kartupeļu šķirne
- krūtnējs kāda zināma krūšu slimība, kad krūtis krāc
- sviedrene kāda zināma nezāle linu tīrumā
- verdzenājs kāda zināma nezāle mitrā tīrumā
- mīklines kāda zināma ogu suga
- plaktenis kāda zināma pļavas puķe
- midzine kāda zināma puķe
- klabats kāda zināma rokas dzirnavu satāvdaļa
- irbens kāda zināma sēne
- miezene kāda zināma sēne
- pakasis kāda zināma sēne
- pelacene kāda zināma sēne
- saldūkša kāda zināma sēne
- vuškenieks kāda zināma sēne
- pirtskuriķis kāda zināma sēne (ar melnu virsmu)
- lēkas kāda zināma slimība
- svīris kāda zināma zivs
- dziesmenīca Kāda, kas zin daudzas dziesmas un kā tās dziedāt
- apersonifikācija kādas citas personas īpašību neapzināta pārnešana uz paša "es"
- apgūšana kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
- apguve kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
- miglošana kādas platības apstrādāšana, smidzinot augus ar ķimikālijām
- ordinārijs kādas universitātes kārtējs profesors; skolotājs augstākās mācību iestādēs; klases audzinātājs
- otrā valoda kādas valsts sabiedrības vairākuma (majoritātes) vai ar likumu oficiālas (valsts) valodas statusā pasludinātā valoda, kuru lieto kā sazināšanās līdzekli (valsts valodu) attiecīgajā valstī un kuru mācās, apgūst un lieto minoritātes pārstāvis, kuram tā nav dzimtā valoda
- zaudēšana kādas vielas daudzuma samazināšanās
- ramenes kādas zināmas purva ogas
- govju purkslas kādas zināmas sēnes
- pamatkurss kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē)
- apakšnozare kādas zinātnes, mākslas vai tautsaimniecības nozares tematiski (saturiski) vienots apakšiedalījums, kas ir būtiska nozares sastāvdaļa
- filozofija kādas zinātņu nozares metodoloģiskie principi
- kurss kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē)
- salīdzināmās pakāpes kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpes
- gradācija kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpēs
- salīdzināmā pakāpe kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu trīspakāpju salīdzināmās sistēmas elements
- dažs kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem)
- dažs kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks
- burnusteni kāds zināms apģērba gabals
- milišķu rats kāds zināms auduma raksts
- rupucis kāds zināms auduma veids (raksts)
- jāninīca kāds zināms augs
- juzupeņas kāds zināms augs
- juzupeņi kāds zināms augs
- krampinīca kāds zināms augs
- lēdzēksnis kāds zināms augs
- lēdzelkšņi kāds zināms augs
- maļgalvis kāds zināms augs
- mārnadze kāds zināms augs
- mušainīte kāds zināms augs
- pēkšķumniece kāds zināms augs
- piuksis kāds zināms augs
- ramulīši kāds zināms augs
- santine kāds zināms augs
- sperkstene kāds zināms augs
- stroblapas kāds zināms augs
- sudakālis kāds zināms augs
- vidrēkša kāds zināms augs
- vīdrēkša kāds zināms augs
- debesines kāds zināms augs ar ziliem ziedēm
- malčuksne kāds zināms augs, ko govis labi ēd
- jūts kāds zināms cimdu raksts ar svītrām
- kliškas kāds zināms ēdiens
- nātnenis kāds zināms ēdiens
- ubagiene kāds zināms ēdiens
- paraviņa kāds zināms garšaugs
- knauzulis kāds zināms kukainis
- leišute kāds zināms kukainis
- knikulis kāds zināms mazs kukainis
- īčakstelis kāds zināms putns
- ķirla kāds zināms putns
- ķurulis kāds zināms putns
- pipuctiņa kāds zināms putns
- spiegs kāds zināms putns
- verdze kāds zināms putns
- zire kāds zināms putns
- kuliks kāds zināms putns; sloka
- vazaklis kāds zināms rīks
- piena moderītes kāds zināms tīruma augs, kuru ēdot govis dod daudz piena
- noriņa kāds zināms ūdensputns
- aizdedzinātājs kāds, kas aizdedzina
- bērnaudzis kāds, kas audzina bērnus
- turenietis kāds, kas dzīvo citur (zināmā, pieminētā vietā)
- turēnietis kāds, kas dzīvo citur (zināmā, pieminētā vietā)
- šķutenieks kāds, kas gartavo līdumu dedzināšanai
- urda kāds, kas mudina, steidzina
- urdītājs kāds, kas urda; skubinātājs, steidzinātājs
- samtspārnis kāds, kura spārni līdzinās samtam
- pledenis kāds, kurš īsti nezina, ko dara vai ko vēlas
- ķauķis kāds, kurš maz ko ir redzējis un maz zina; nepraša
- vakarējs kāds, kurš nezin jaunāko informāciju par tēmu, nav sekojis tai
- smēlis kāds, kurš nezina, kā kaut ko sasniegt
- odne kāds, kurš vēlas daudz zināt
- tēga kāds, kurš visi pēta, vēlas visu zināt
- gaidīt kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek
- nokladzēt kādu laiku kladzināt un pārstāt kladzināt
- mīnēt kādu objektu sagatavot uzspridzināšanai
- sarevēt kādu zināmu laiku nepārtraukti ravēt
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku apzināti eksistēt
- melmansērdzība Kāfda zināma slimība
- aizture Kairekļa iedarbības mazināšana organisma audos
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku
- karsēt Kairinoši (uz ko) iedarbojoties, izraisīt dedzinošu sajūtu
- vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm)
- Bertolē sāls kālija hlorāts KClO~3~, labs oksidētājs; lieto medicīnā (dezinficēšanai), kā arī sērkociņu ražošanā un pirotehnikā
- lizoforms Kālija ziepju un formalīna šķīdums spirtā; dezinfekcijas līdzeklis
- asinssniegs Kalnājos un polārzemēs dažkārt sastopamais sarkanais sniegs, kam krāsu piedod zināmi mikroorganismi, kas attīstās uz sniega virsas un tā virskārtā
- lignozīts Kalnrūpniecībā pieļaujama spridzināmā viela, kuras sastāvā galvenais ir amonija salpetris
- Polousnija skrausts kalnu grēda Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - \~175 km, augstums - līdz 968 m, plakanvirsas kalni ar nolīdzinātām reljefa formām
- Rietumsajāni Kalnu sistēma Sibīrijas dienvidos, Krievijā, stiepjas 600 km garumā, sastāv no salīdzinoši šaurām un īsām kalnu grēdām, augstākā virsotne - 3121 m
- atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko); atstrādāt
- svečnieks Kalpotājs, kas baznīcā aizdedzina un nodzēš sveces
- kārtinieks Kalps, kas muižniekam, vai pie saimnieka noteiktas dienas atkalpoja zināmos darbos; kārtnieks
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu
- dolomītkaļķi Kaļķi, ko iegūst, apdedzinot dolomītu (2)
- kaļķenieks Kaļķu dedzinātājs; kaļķu tirgotājs
- kaļķuceplis Kaļķu dedzinātava
- motorkamanas Kamanas, kuru dzinējs ir motors
- pludiņkamera Kamera karburatorā, kurā uzkrāj smidzinātājos nonākošo degvielu un degvielas līmeni regulē pludiņš
- priekškamera Kamera motora cilindra galvā, kas ir savienota ar degkameru un kurā iesmidzina degvielu
- testa lauks kameras kalibrēšanai izmantojamā punktu kopa dabā vai laboratorijā ar zināmām koordinātām
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā
- leicestērija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Leycesteria"), daudzgadīgs, dekoratīvs krūms, kuram ziedi veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem
- ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais
- kapusargs Kapsētas sargs, pārzinis
- militārā zinātne kara zinātne
- karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku
- šķiperis karakuģa vai liela tirdzniecības kuģa klāja mantas pārzinis
- tamburs Karaspēka bundzinieks
- kaujasprasme Karavīru zināšanu, prasmju un iemaņu komplekss, daļu (kuģu) un vienību personālsastāva sagatavotība kaujasdarbībām jebkurā situācijā atbilstoši to specifiskajiem uzdevumiem
- veckareivis Kareivis, kurš zināmu laiku jau ir nodienējis un kura apmācības pamatos ir pabeigtas
- šķorēt Karsēt, dedzināt
- izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu
- karstzinātne karstoloģija - zinātnes nozare par karsta procesiem
- nimoniks Karstumizturīgs (1000-1100 Celsija grādi) niķeļa un hroma sakausējums; lieto reaktīvo dzinēju turbīnu lāpstiņām
- drausme Kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, stingru audzināšanu
- muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās
- darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos
- čort jevo znajet kas to lai zina
- čort zin kas to lai zina; nezin cik
- her viņu zin! kas to lai zina!
- hren viņu zina! kas to lai zina!
- kužā Kas to zina, varbūt
- kaz Kas zin - lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu
- kaskā Kas zin kā; kaut kā
- ķiskad Kas zin kad
- kaskur Kas zin kur; kaut kur
- ķizkad Kas zin, kad
- ķiez Kas zin, varbūt
- nokasīt Kasoties, kārpoties u. tml. nolīdzināt, nomīdīt, arī izbojāt
- piekašņāt Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to)
- katarrakta Katarakta 1 - acs lēcas apduļķojums, kas samazina redzi un nereti ir par cēloni pilnīgai aklībai
- katla agregāts katlu iekārtas sastāvdaļa – konstruktīvi vienots ierīču komplekss, kurā, dedzinot kurināmo, ražo tvaiku vai karstu ūdeni; sastāv no kurtuves, cauruļu sistēmas ar boileriem, ūdens ekonomaizera, gaisa uzsildītajā, apmūrējuma, dūmejām, armatūras un karkasa ar kāpnēm un platformām katla apkopei
- kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.)
- piāristi Katoļu klēriķu ordenis jaunatnes audzināšanai un izglītībai
- pallijs Katoļu liturģiska plecu rota, kas pienākas pāvestam un virsbīskapiem, bet ko pāvests par atzinības zīmi var piešķirt arī atsevišķiem bīskapiem
- zaudējumu atlīdzība katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis
- kamerārijs katrs no diviem ierēdņiem, kas kopā ar Rīgas rāti pārzināja pilsētas finanses un īpašumus; ķemerers
- sakaukties Kaucot sazināties (par dzīvniekiem)
- aviācijas raķete kaujas ierocis gaisa un virszemes mērķu iznīcināšanai, kurā lādiņa nogādei līdz mērķim izmanto raķešdzinēju
- stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils
- iekaulēt Kaulējoties panākt ieņemumu palielinājumu vai izdevumu samazinājumu
- nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu summu)
- osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos
- osteomioze Kaulu izmēru samazināšanās
- deosifikācija Kaulvielas samazināšanās, kaula atmiekšķēšanās
- Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem)
- pieminēšana kaut kā (vārda, nosaukuma, notikuma) pateikšana, uzrakstīšana, parasti kādā sazināšanās norisē
- atzīšana kaut kā apzināšanās, apliecināšana
- autosuģestija kaut kā iedvešana sev pašam (pašsuģestija, pašiedvesma); sevis ietekmēšana, kas noris, cilvēkam tīši vai neapzināti iedarbojoties uz savu domāšanu, iztēli, jūtām u. tml.; to izmanto psihotehnikā un psihoterapijā
- cits kaut kas (kāds) ārpus minētā, zināmā
- balts plankums kaut kas neizzināts, neizpētīts, neapgūts
- gūņoties kaut ko apzināties
- glizināt kaut ko mīkstu vai valganu izlīdzināt (nolīdzināt)
- voloč kaut ko zināt, saprast, izprast
- ritenuto kavējoties, palēninot tempu salīdzinājumā ar skaņdarba pamattempu
- hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas
- kāznīca Kāziniece
- kāzniece Kāziniece
- laulabnieki Kāzinieki
- družba Kāzinieki; kāzu ciemiņi, kas piedalās laulību ceremonijā
- kāzenieks Kāzinieks, kāzu viesis
- atveltes Kāzinieku samestā nauda līgavai par viņas veltēm (dāvanām)
- Klondža kazino _Klondaika_
- cirpšana kažokādu apmatojuma augstuma izlīdzināšana, tā garuma izmainīšana, lai veidotu dažādu ādu imitācijas
- ķemmēšana Kažokādu apstrāde, kurā, izlīdzinot, iztīrot un kārtojot noteiktā virzienā sapinušos, salipušos matus, palielina apmatojuma spīdumu un uzlabo izskatu
- airāns Kefīram līdzīgs atspirdzinošs dzēriens (Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā)
- izdegošās piedevas keramikas izejvielas (zāģskaidas, akmeņogļu smalkumi, kūdra, mazuts), ko iejauc keramiskā masā un kas apdedzināšanas procesā izdeg, palielinot drumstalas porainību
- šamota izstrādājumi keramikas izstrādājumi, ko gatavo no šamota un neapdedzinātiem ugunsizturīgiem māliem
- rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz
- drumstala Keramisks materiāls pēc apdedzināšanas, neskaitot glazūru
- sabiezēšana Keramisku suspensiju (šlikeru) plūstamības samazināšanās
- kinovēsture Kinozinātnes nozare, kas pētī kinomākslas vēsturi
- kinozinātnieks Kinozinātnes speciālists
- Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija
- propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos
- skangalds Klabata, klaudzināmais dēlis
- kacinēt kladzināt
- dāderēt Kladzināt
- dādināt Kladzināt
- gakšķināt Kladzināt
- kacināt Kladzināt
- kākalēt Kladzināt
- kākāt Kladzināt
- kakināt Kladzināt
- ķēcināt Kladzināt
- ķecinēt Kladzināt
- ķēkt Kladzināt
- klādzināt Kladzināt
- klākšināt Kladzināt
- klandzināt Kladzināt
- klidzināt Kladzināt
- kukšināt Kladzināt
- ņērgt Kladzināt
- tredēt Kladzināt
- trēdēt Kladzināt
- trēdināt Kladzināt
- trēsēt Kladzināt
- trēzināt Kladzināt
- dēderēt Kladzināt (par vistām)
- klunkāt Kladzināt (par vistu kas gatavojas perēt)
- ķērcinēt Kladzināt (par vistu, kas izdējusi olu)
- nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām)
- bēdēties Kladzināt pirms dēšanas (par vistām)
- gāgarēt Kladzināt, gāgināt
- gulkstēt Kladzināt, kliegt; netiešā nozīmē par cilvēku, kas čīkstēdams un ņaudēdams lien virsū
- kakšķināt Kladzināt, pļāpāt
- klākšķināt Kladzināt; klākšināt
- klunka Kladzinoša vista
- piekladzināt Kladzinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām
- sakledzināt Kladzinot iegūt
- izklaģīt Kladzinot izdēt
- sakladzināt Kladzinot sasaukt
- sakledzināt Kladzinot sasaukt
- sakledzināties Kladzinot sasaukties
- uzkladzināt Kladzinot saukt
- sakladzināties Kladzinot sazināties
- uzkladzināt KLadzinot uzmodināt
- saklaigāties Klaigājot sazināties
- ķurkt Klaigāt, kladzināt
- ar izgāztu krūti klaji pašapzinīgi, uzpūtīgi, lielīgi, lepni
- klasene Klases audzināšana (mācību stunda)
- darbvērtība Klasiskajā ekonomikas zinātnē - ražojuma cena (vērtība), kas tieši atspoguļo patērēto darba daudzumu
- ziest Klāt, parasti ar viegliem piespiedieniem izlīdzinot, (piemēram, kādu masu) uz kā virsmas
- klapačas Klaudzināms instruments, ko izmanto saimes ļaužu aicināšanai mājās no laiuku darbiem un ganībām
- tappingtest Klaudzināšanas pārbaude, ko psihotehnikā un psiholoģijā lieto personīgā tempa, kustības veikluma, noguruma, uzmanības un suģestibilitates noteikšanai
- klaudzinēt Klaudzināt
- klūdzinēt Klaudzināt
- pankšķināt Klaudzināt
- stucināt Klaudzināt, ducināt
- tukšķināt Klaudzināt, klauvēt, pukstēt
- zvārkšēt Klaudzināt, tarkšķēt, dārdēt
- klopēties Klaudzināties, klauvēties
- saklaudzināt klaudzinot modināt (vairākus)
- saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
- izklaudzināt Klaudzinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms)
- pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
- noklaudzināt Klaudzinot raitin aust
- saklaudzināt klaudzinot salabot (par kalēju u. tml.)
- saklaudzināties Klaudzinot sazināties
- izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu
- klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi
- saklaustīties Klausoties izzināt
- izaklausīties Klausoties izzināt, pārbaudīt
- izklausīt Klausoties izzināt, pārbaudīt
- izklaust Klausoties izzināt, pārbaudīt
- noklausīties Klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus)
- saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko)
- otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā
- saklauvēties Klauvējot sazināties
- aizklauvēt Klauvējot, klaudzinot apdullināt
- uzklopēt Klauvējot, klaudzinot uzmodināt, panākt, ka pieceļas
- kankstināt Klauvēt, klaudzināt
- krakšināt Klauvēt, klaudzināt
- krakšķināt Klauvēt, klaudzināt
- krākšķināt Klauvēt, klaudzināt
- kukšēt Klauvēt, klaudzināt
- sisties Klauvēt, klaudzināt
- staukšķināt Klauvēt, klaudzināt
- kledzenēt Kledzinēt
- klētnieks Klēts pārzinis
- aizklidzināt Klidzinot aizvest, aizgādāt
- pārklidzināt Klidzinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pārklidzināt Klidzinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- paklidzināt Klidzinot pavirzīties (parasti par zirgu, pajūgu)
- pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- noklidzināt Klidzinot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- noklidzināt Klidzinot virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties
- noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
- izkliedēt Kliedējot samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju
- klīdzināt Kliedzināt
- dendroklimatoloģija Klimata izmaiņu noteikšana pēc salīdzinošiem koku gadskārtu platumu un to struktūru mērījumiem
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums
- klindžināt Klindzināt
- vecaugstums Klišeju pasūtināšanā oriģināla augstums, pretēji samazināmam vai palielināmam jaunaugstumam
- vecplatums Klišeju pasūtināšanā oriģināla platums, pretēji samazināmam vai palielināmam jaunplatumam
- jaunaugstums Klišeju pasūtinot, samazināts vai palielināts gatavojamās klišejas augstums, pretēji vecaugstumam, t. i. klišejas oriģinālam
- jaunplatums Klišeju pasūtinot, samazināts vai palielināts gatavojamās klišejas platums, pretēji vecplatumam, t. i. klišejas oriģinālam
- kļudzināt Kludzināt
- kludzerēties Klukstēt, kladzināt
- kludzēt Klukstēt, kladzināt
- žužot Klusi dziedāt, dūkt šūpojot, iemidzinot (bērnu)
- sabubināties Klusi runājot, sazināties
- sadudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runājot, sazināties
- nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros; izdēdēt (2)
- pārņemt iniciatīvu kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu)
- izdzirsties kļūt dzirdamam, zināmam
- pieņemties gudrībā kļūt gudrākam, zinošākam
- celt galvu augstu kļūt iedomīgam; kļūt pašapzinīgam, lepnam, drosmīgam
- kristies kļūt lēnākam, samazināties (par kā ātrumu, intensitāti)
- pielīdzināties kļūt līdzīgam (ar ko), līdzvērtīgam (kam); līdzināties
- ieiet vēsturē kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā
- nobālēt kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu)
- izslābt kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni); samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā)
- padilt kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā)
- nostiprināties kļūt noturīgam, viegli izmantojamam (par zināšanām, iemaņām, prasmi)
- celt galvu (augstāk) kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam
- pacelt galvu kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam, arī lepnākam
- iesluvēt kļūt pazīstamam, zināmam, slavenam
- aizskanēt kļūt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.)
- izskanēt kļūt plaši zināmam (piemēram, par kādu faktu)
- ieviesties kļūt plaši zināmam, izplatīties; kļūt plaši lietojamam
- žūt kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem)
- slāpt kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu)
- zaudēt kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums)
- plakt kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām
- sarauties kļūt tādam, kam novājēšanas, novecošanās gaitā samazinās ķermeņa apjoms, masa
- pārpūlēties kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas
- saplakt kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam
- sakristies kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ)
- zaudēt kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums)
- uzmirdzēt kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību, atzinību
- sažņaugties kļūt tādam, kurā ir, parasti ievērojami, sasprindzināti muskuļi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām)
- spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu
- atslist kļūt vājākam, samazināties
- nākt ausīs kļūt zināmam
- nonākt ausīs kļūt zināmam
- (no)nākt ausīs kļūt zināmam
- nākt gaismā kļūt zināmam (parasti par ko slēptu)
- izplatīties kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem)
- cirkulēt kļūt zināmam daudziem; izplatīties (par runām, baumām u. tml.)
- nākt dienas gaismā kļūt zināmam, atklāties, noskaidroties
- atsaklāties kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, apslēptu)
- atklāties kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī apslēptu)
- apstaigāt kļūt zināmam, pazīstamam, arī pieejamam daudzās vai visās vietās
- nākt zināmam kļūt zināmam, tikt uzzinātam
- saspringt kļūt, parasti ļoti, spraigam (piemēram, par norisi, stāvokli); sasprindzināties (3)
- saspringt kļūt, parasti psihiski, aktīvam, koncentrētam; sasprindzināties (2)
- strīkala Kociņš labības pūra kaudzes nolīdzināšanai
- atomdzinējs Kodoldzinējs
- neitronu bumba kodolierocis, kam ir ļoti liels radioaktīvais starojums, bet salīdzinoši mazs triecienvilnis un izdalītais siltums; tiek nogalināts viss dzīvais, bet materiālie zaudējumi ir ierobežoti
- kodolatbruņošanās Kodolieroču krājumu ievērojama samazināšana vai pilnīga likvidēšana
- ķēdes reakcija kodolreakcija, kurā reakcijas produkti ir elementārdaļiņas, kas uztur šo reakciju; praksē zināma urāna un plutonija kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kurā atbrīvotie neitroni izraisa jaunu dalīšanos
- laušanas koeficients koeficients, kas rāda, cik reižu samazinās elektromagnētisko viļņu fāzes ātrums attiecībā pret šī paša viļņa ātrumu vakuumā (gaismas ātrumu)
- faktors Koeficients, skaitlis, kas tiek reizināts ar kādu citu skaitli
- kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā
- veidaugstums Koka (audzes) augstuma reizinājums ar veidskaitli
- barīss Koka āmurs, ar kuru pielīdzina sijas būvniecības laikā
- vainaga veidošana koka galotnes un sānu dzinumu saīsināšana, lai atvieglinātu ražas novākšanu
- klapētavas Koka klaudzināmā ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmantoja signalizācijai zvana vietā
- bluķis Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols
- strīkols Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- strīkulda Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- strīkulis Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- strīkuls Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- Rolands koka vai akmens statuja, kas viduslaikos atradās vairākās Eiropas (gk. Ziemeļvācijas) pilsētās, tās izcelsme un nozīme nav zināma
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus
- vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju
- pievadceļš kokmateriālu izvešanas pagaidu ceļš, kas pieslēdzas izvešanas maģistrālajam ceļam vai tā atzarojumam un paredzēts kokmateriālu transportēšanai no atsevišķām cirsmām; to parasti ierīko, nolīdzinot brauktuvi un to nepastiprinot; izmanto ne ilgāk par gadu
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus
- darvas ceplis kokogļu dedzināšanas krāsns - aparāts, kurā veic stipri sasveķotas priežu koksnes sauso pārtvaici, iegūstot priežu darvu, terpentīnu un kokogles
- kokogļu dedzināšana kokogļu ražošana, koksni termiski sadalot bezskābekļa vidē, kurā koksnes termolīzes gaistošos produktus sadedzina termolīzes procesam nepieciešamās siltumenerģijas iegūšanai vai izlaiž apkārtējā vidē bez izmantošanas
- strīķis Koks ar ko nolīdzina iebērtos graudus, līdzeni ar trauka malu
- strībomis Koks kaudzes nolīdzināšanai mērījot
- strīkalts Koks pūra kaudzes nolīdzināšanai
- bijstarags Koks, ar ko iededzina liesmu
- bīkstaklis Koks, ar ko iededzina liesmu
- bistāgs Koks, ar ko iededzina liesmu
- bīstākls Koks, ar ko iededzina liesmu
- bīstarags Koks, ar ko iededzina liesmu
- skutkoks Koks, ar ko mērījot nolīdzina piebērto pūru, utt.
- koksnes iekrāsojumi koksnes krāsas maiņa sēņu vai fizikālķīmisku faktoru ietekmē; veidojas gan augošā kokā, gan kokmateriālos, tos transportējot, uzglabājot, apstrādājot, un nav saistīti ar koksnes stiprības samazināšanos
- kurināmā koksne koksnes materiāls, kas paredzēts enerģijas ieguvei sadedzinot; enerģētiskā koksne
- koksnes kaltēšana koksnes mitruma samazināšana, viens no galvenajiem pasākumiem koka konstrukciju un izstrādājumu ilgizturības palielināšanai un kvalitātes paaugstināšanai
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās
- koksnes rukšana koksnes tilpuma samazināšanās, samazinoties saistītajam mitrumam
- koksnes nožuvuma koeficients koksnes vidējais nožuvums, samazinoties saistītā ūdens saturam uz mitruma vienu procentu
- kaptāls kokvilnas vai zīda lente (platums līdz 10 mm) ar sabiezinātu malu, ko pielīmē grāmatas bloka muguriņas augšā un apakšā, lai sastiprinātu tā malas un nosegtu aizvērtā veidā redzamo spraugu starp grāmatas bloka muguriņu un iesējuma vāku; kaptāllente; greznumlente
- nodozais periarterīts kolagenoze, kas skar muskuļtipa artēriju un iekšējo orgānu ādas un muskuļu arteriolu sienu; raksturīgs polimorfisms un septiski hipererģiska gaita: drudzis, leikocitoze, eozinofilija; smags vispārējais stāvoklis līdz pilnīgai kaheksijai; gremošanas traucējumi, abdominālas kolikas; multipli kapilāru asinsizplūdumi, tromboze, embolija, infarkts, aneirisma
- kopaudzināšana Kolektīvā audzināšana
- entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot
- joniskais orderis kolonnu kārtojums, kam raksturīgs kapitelis ar volūtām, dziļas kanelūras, bāze; atšķiras ar salīdzinoši slaidākām proporcijām un izsmalcinātākām detaļām
- telemetrijas sistēma komandu un mērījumu kompleksa sastāvdaļa, kas uztver kosmiskā lidaparāta (KLA) bortsistēmu raidītos radiosignālus un tādā veidā saņem informāciju par KLA orientāciju, bortsistēmu un aparatūras funkcionēšanu, kā arī saņem KLA iegūto zinātnisko vai lietišķo informāciju, ja lidaparātam nav paredzēts atgriezties uz Zemes
- ķīmijradioterapija Kombinēta ārstniecības metode, kas apvieno radioterapiju un ķīmijterapiju; izmanto, lai samazinātu ķirurģiskās iejaukšanās nepieciešamību
- apputinātājmiglotājs Kombinēta mašīna augu apsmidzināšanai ar ķīmikāliju šķīdumiem, suspensijām un emulsijām, augu apputināšanai ar sausiem pulverveida preparātiem, kā arī mitrinātajai apputināšanai
- raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5
- raķešu turbīnu dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti turboreaktīvā un reaktīvā dzinēja elementi; kompresors, kas saspiež gaisu, piedziņai izmanto turbīnu
- turbotaisnteces dzinējs kombinēts vairāku režīmu gaisa reaktīvais dzinējs lidojumiem ar hiperskaņas ātrumu; sastāv no gāzturbīnas un taisnteces dzinēja kontūra
- CREST Komiteja zinātniskās un tehniskās pētniecības jautājumos (fr. "comite de la recherche scientifique at technique")
- V.42bis Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kas, salīdzinot ar standartu V.42, paredz papildus izmantot arī datu saspiešanu, lai palielinātu modemu caurlaidību
- lendrovers Kompānijā "Rover" ražota apvidus automobiļu marka ar ļoti spēcīgu dzinēju; pirmais lendrovers izgatavots 1949. gadā
- magnētiskais palaidējs kompleksa vadības iekārta trīsfāžu asinhrono dzinēju tiešai pieslēgšanai tīklam, atslēgšanai no tā, arī griešanās virziena maiņai (reversijai); tā sastāvā ir viens (nereversīvajam magnētiskajam palaidējam) vai divi (reversīvajam magnētiskajam palaidējam) kontaktori ar iebūvētiem termorelejiem un divas vai trīs vadības pogas; lieto arī tiristoru magnētiskos palaidējus, kuros komutācijas laikā nerodas elektriskais loks
- grāmatzinātne Kompleksa zinātne par grāmatu un grāmatniecību; pētī grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un izmantošanu sabiedrībā
- onkoimunoloģija Kompleksa zinātnes nozare, kas pētī cilvēka organisma aizsardzības spējas pret audzēja augšanu
- neirorehabilitācija komplekss veselības aprūpes pakalpojums, kas veicina atlabšanas procesu pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem, smadzeņu traumām, smadzeņu audzēju operācijām, multiplās sklerozes u. c. iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, lai tos novērstu vai mazinātu
- operāciju koncentrācija komplicētāku operāciju izveidošana, apvienojot vairākas tehnoloģiskās pārejas ar nolūku samazināt tehnoloģiskā procesa izpildē aizņemto darbmašīnu vai darba vietu skaitu
- polistilistika Kompozīcijas paņēmiens, kas balstīts uz vairāku stilu apzinātu pretnostatījumu skaņdarba muzikālajā dramaturģijā
- tilpuma kompresors kompresors, kas gāzi saspiež, samazinot tās tilpumu slēgtā telpā (virzuļu, rotācijas, membrānas kompresors)
- bibliotēkzinātne Komunikācijas zinātnes apakšnozare, kas pētī tradicionālās un modernās formās fiksēto informāciju, tās avotus, attīstību, izplatību, vākšanu, glabāšanu, sistematizēšanu, izmantošanu, saturu un sistēmu konkrētos vēsturiskos apstākļos
- avota tiltmaršrutēšana komunikāciju protokols, kurš nosaka, ka sūtītāja stacijai ir zināmi visi tīkla tilti un tā iepriekš nolemj, kāds būs ceļš līdz saņēmēja stacijai, un tikai tad veic pārraidi
- atbalss komunikāciju sistēmās - signāls, kas atstarošanās rezultātā atgriežas tā avotā ar zināmu aizkavi un atšķirīgu amplitūdu
- politdarbinieks Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.; politiskais vadītājs
- finītisms Koncepcija, kas noliedz, ka bezgalības kategorijai ir objektīvi reāls saturs vai ka bezgalīgais ir izzināms
- filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis
- objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem
- atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo
- īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām
- dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā
- attīstības pieeja konkrēta klienta orientēšana uz nākotnē paredzamajām izmaiņām, kas notiek pēc zināmām likumsakarībām (bioloģiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem cikliem) visas dzīves laikā; sociālais darbinieks var palīdzēt klienta krīzes pārvarēšanā, izskaidrojot, ka eksistē neizbēgamas attīstības krīzes
- skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā
- pētīt Konstatējot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko), uzzināt (ko)
- vilkt kuba sakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli
- vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli
- atklāt Konstatēt un darīt citiem zināmu (ko slēptu); arī atmaskot
- applūsmas čaula konstrukcijas plūdlīnijas formas papildelements, ko uzstāda konstrukciju agregātu savienojumu vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību
- katlagregāts Konstruktīvi vienots ierīču komplekss (kurtuve, tvaika pārkarsētājs, ūdens ekonomaizers u. c.), kurā iegūst tvaiku vai karstu ūdeni, dedzinot kurināmo
- nervīra konstruktīvs dekoratīvs elements; uz āru izvērsta velves riba, vertikāli caurejošs sabiezinājums velves virsmā, arhitektonisks elements, kas palielina velves stiprību
- mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts
- faktisko un gaidāmo rezultātu analīze kontrolinga metode, kas pamatojas uz sākotnējo mērķu vai faktisko rezultātu salīdzinājumu ar gaidāmajiem rezultātiem
- loģistikas kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt loģistikas mērķu sasniegšanu, apgādāt loģistikas struktūrvienības ar visu nepieciešamo informāciju, atklāt loģistikas šaurās vietas un loģistikas ķēžu vājos posmus, samazināt loģistikas izmaksas
- šauro vietu analīze kontrolinga un stratēģiskās plānošanas instruments, kurā tiek salīdzināta mērķuzdevumu līkne ar prognozes līkni
- koedukācija Kopaudzināšana
- magnētiskās plūsmas saķēdējums Kopējā magnētiskā plūsma caur visiem induktīvās spoles vijumiem; ja visus vijumus šķērso viena un tā pati magnētiskā plūsma, tad saķēdējums ir vienāds ar magnētiskās plūsmas un vijumu skaita reizinājumu
- cilvēku kapitāls kopējais cilvēku zināšanu, spēju, prasmju un motivāciju kopums, kam ir ekonomiska vērtība
- sulfanilamīdu preparāti kopējs nosaukums medikamentiem, kas kavē baktēriju vairošanos; līdz ar antibiotiku ieviešanu šo preparātu nozīme ir samazinājusies un tagad tos gk. izmanto infekciozu urīnceļu slimību ārstēšanai
- metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas
- mērogkopētājierīce Kopēšanas ierīce, kas ļauj palielināt vai samazināt vajadzīgajā mērogā kopējamo attēlu saglabājot proporcijas
- zināties Kopīgi darboties, rīkoties; arī sazināties
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas)
- dzīļu psiholoģija kopīgs apzīmējums vairākiem 20. gs. psiholoģijas virzieniem, kas pētī psihes "dzīles" - neapzinātas tieksmes un motivācijas, kuras tiek nostatītas pretī apziņas "virspusē" noritošajiem procesiem
- sociālās zinātnes kopīgs nosaukums zinātnēm, kas pētī sabiedrību no dažādiem tās aspektiem
- arheofīti Kopš aizvēsturiskiem laikiem florā zināmas (pēc fosīlām atliekām) augu sugas
- kopība Kopšana, audzināšana, saimniekošana
- pāst Kopt, audzināt
- glabastīt Kopt, audzināt, taupīt, glābt
- bibimpabs Korejiešu ēdiens; tvaicēti rīsi podiņā ar dažādiem viegli apceptiem dārzeņiem, riekstiem, jūras zāli un papardes dzinumiem un ceptu olu pašā vidū
- negatīva korelācija korelācija, kurā, palielinoties vienai pazīmei, otra samazinās
- nelineārā korelācija korelācija, kurā, vienas pazīmes lielumam pieaugot, otras pazīmes lielums pieaug līdz zināmai robežai, bet pēc tam saglabā savu vērtību vai sāk samazināties
- ārstnieciskā jeb ortopēdiskā korsete korsete mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas samazināšanai
- beklometazons Kortikosteroīdu grupas preparāts, pretiekaisuma līdzeklis, ko izmanto bronhiālās astmas ārstēšanā, mazina gļotādas tūsku
- etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu
- glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
- ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu
- cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu
- cetilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikas produktos, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība
- cetilmistrāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska iedarbība, dažiem cilvēkiem var veicināt piņņu veidošanos
- cetillaktāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība
- karbomērs Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, emulgators, izmanto kosmētikā un zobu pastā, var izraisīt alerģisku reakciju, acu kairinājumu
- hidroksimetilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, piedeva, izmanto kosmētikā, matu kopšanas līdzekļos, tiek uzsakatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
- lauramīds DEA kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, putu veidotājs, izmato matu šampūnos, matu kondicionētājās, vannas putās, var izraisīt galvas ādas niezi, radīt alerģiskas reakcijas
- eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve
- lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu
- homosalats Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var veicināt endokrīnu noārdīšanu, ir zināmi saindēšanās gadījumi, ja uzsūcies caur ādu
- kokamidopropilhidroksisultaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, biezinātājs, izmanto šampūnos, matu un ādas krēmos, var izraisīt alerģiskus ādas izsitumus, var saturēt nitrozamīnus
- liftings Kosmētiska procedūra: ādas nostiepšana un izlīdzināšana
- orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju
- Saules bura kosmiskā lidaparāta dzinējiekārta, kuras vilci rada Saules gaismas spiediens; pat no sevišķi viegla materiāla izgatavotai Saules burai vilce ir ļoti maza salīdzinājumā ar tās masu, tāpēc pagaidām kosmonautikā Saules buru praktiski neizmanto
- reaktīvā bremzēšanās kosmiskā lidaparāta kustības palēnināšanās, ko panāk ar raķešdzinēju
- orbītas korekcija kosmiskā lidaparāta manevrs, kura gaitā tiek novērstas tā faktiskās orbītas atšķirības no plānotās orbītas; orbītas korekcijas izdarīšanai lidaparātu aprīko ar koriģējošo raķešdzinēju
- aktīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā ieslēgti paša kosmiskā lidaparāta (KLA) vai nesājraķetes raķešdzinēji, lai sasniegtu kosmisko ātrumu; tā laikā uz KLA darbojas pārslodze
- pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim
- kosmiskā platforma kosmiskais lidaparāts ar viegli nomaināmu zinātnisko vai lietišķo ekipējumu; atkarībā no konstrukcijas un lidojuma uzdevuma tā var funkcionēt kosmiskā lidaparāta kravas nodalījumā vai arī autonomā lidojumā par daudzkārt izmantojamu Zemes mākslīgo pavadoni
- COSPAR Kosmiskās pētniecības komiteja (angļu "Committee on Space Research"), starptautiska zinātniska organizācija, dibināta 1958. g., ietilpst UNESCO starptautisko zinātnisko savienību padomē
- individuāla reaktīvā lidiekārta kosmonauta individuālā lidiekārta, ar kuru iespējama kosmonauta vadāma pārvietošanās atklātā kosmosā bez sasaites ar kosmosa kuģi; parasti darbojas ar gāzes raķešdzinējiem; izmanto kosmiskā lidaparāta montāžas, tehniskās apkopes, remonta un glābšanas operāciju veikšanai
- kosmopolitizācija kosmopolītisma stiprināšana, nacionālās daudzveidības samazināšanās
- avārijas glābšanas sistēma kosmosa kuģa iekārtu komplekss apkalpes glābšanai, nesējraķetei avarējot; tas nodrošina kosmosa kuģa vai tā nolaižamā aparāta strauju atdalīšanos no nesējraķetes ar raķešdzinēju, pēc tam kosmosa kuģis atgriežas uz Zemes kā normāla kosmiskā lidojuma beigās
- sakrākties krācot sazināties (par zirgiem)
- bagāža Krājums, kopums, ko veido cilvēka zināšanas
- vācelīte krājums, zināšanu kopums
- gārdzenēt Krākt, gārgt; gārdzināt
- glazūrā iekausēta keramiskā krāsa krāsa porcelāna un mākslinieciska fajansa glazētu neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; glazūru apdedzina kopā ar krāsas dekoru 1200 °C un augstākā temperatūrā
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs)
- barbotīns Krāsains materiāls (baltā māla, smilšu un krāsas sajaukums), no kura izgatavo veidotus greznojumus krāsns podiņiem un citiem keramikas izstrādājumiem; uzklājams uz izstrādājuma pirms tā apdedzināšanas
- virsglazūras keramiskās krāsas krāsas ar neierobežotu toņu daudzumu glazētu keramikas izstrādājumu (galvenokārt saimniecības porcelāna) dekorēšanai; krāsu nostiprina, apdedzinot 780–820 °C temperatūrā
- zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā
- Kozyndi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozindi" nosaukums latgaliski
- krāstēvs Krāsnesis vai filistrs, kas rūpējas par kāda savas korporācijas zēna audzināšanu līdz uzņemšanai speciālā konventā
- rūpnieciskās krāsnis krāsnis, ko izmanto dažādos tehnoloģiskajos procesos materiālu termiskajai apstrādei (apdedzināšanai, metālu kausēšanai, rūdīšanai u. c.)
- kolčedāna krāsns krāsns 2–3 mm lielu kolčedāna graudiņu dedzināšanai
- restes Krāsns daļa, uz kuras sadedzina cieto kurināmo
- apdedzināšanas krāsns krāsns dažādu materiālu un izstrādājumu apdedzināšanai līdz 1450 °C temperatūrā; lieto kaļķakmens, mālu izstrādājumu, cementa klinkera duļķa u. c. apdedzināšanai; pēc konstrukcijas ir gredzenveida, konveijera, rotējošās, šahtu, tuneļa u. c. krāsnis
- liesmas krāsns krāsns, kurā apdedzināmais materiāls tieši saskaras ar karstajiem kurināmā sadedzināšanas gāzveida produktiem
- verdošā slāņa krāsns krāsns, kurā pulverveida vai granulēts materiāls ir suspendēts gāzes plūsmā, kas rada intensīvu masas un siltuma apmaiņu; lieto birstošu materiālu (piemēram, kaļķu, cementa klinkera) žāvēšanai un apdedzināšanai
- vannas krāsns krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai
- šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā
- konveijera krāsns krāsns, kuras iekšpusē ir (lentes, ķēžu vai kausu) konveijers, kas apdedzināmos izstrādājumus apdedzināšanas laikā pārvieto; lieto kalcinēšanas apdedzināšanai cementa klinkera ražošanā
- raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni
- Succinea pfeifferi krastmalu dzintargliemezis
- absolūtā kolorimetriskā metode krāsu piesātinājuma proporcionāla samazināšana, lai spilgtākās (piesātinātākās) krāsas ietilptu šaurākajā krāsu telpā un saglabātos krāsu nianses arī tajos toņos, kas ir ārpus mērķa krāsu telpas; upurējot spilgtumu un precizitāti, iegūst patīkamus toņus un vienmērīgas toņu pārejas
- šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības
- kontrolsprūds Kredītvienošanās nosacījums, ar ko automātiski iestājas zināmas sekas, piemēram, prasība pirms termiņa dzēst kredītu
- kreisā līdzināšana kreisā sabīde - teksta horizontāla izlīdzināšana attiecībā pret kreiso dokumenta malu
- saprols Krezolu saturošs darvas eļļas un minerāleļļas maisījums, tumši brūns šķidrums, ko lieto dezinfekcijai
- eksekutors Krievijā līdz 1917 - ierēdnis, kas pārzināja kādas iestādes saimniecību
- kurators Krievijā līdz 1917. g. - persona, kas kādā apgabalā pārzināja valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas)
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai)
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas
- Molodjožnaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Enderbiju Zemē, Alašejeva līča klinšainajā krastā 42 m vjl., dibināta 1962. g.
- Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
- Belinshauzena Krievijas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā, Maksvela līča piekrastē
- Vostoka Krievijas zinātnskā stacija Austrumantarktīdā, Dienvidu ģeomagnētiskā pola rajonā 3488 m vjl., ledus biezums - 1748 m
- opojaz Krievu formālās skolas literatūrzinātnieku un valodnieku apvienība 1916.-1918. g. "Poētiskās valodas izpētes biedrība" (krievu "Obščestvo izučenija poetičeskogo jazyka")
- dubinuška Krievu strādnieku (strūdzinieku) dziesma (Ei, uhņem!), populāra cara laiku revolucionārā inteliģencē
- atstāšana bez palīdzības krimināli sodāma darbība, ja netiek sniegta acīmredzama neatliekama palīdzība cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas
- liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs
- kriminālistiskā taktika kriminālistikas sadaļa, kas pēta un izstrādā atsevišķu izmeklēšanas darbību paņēmienus un līdzekļus, ievērojot kriminālprocesuālo likumu un izvērtējot izmeklēšanas un tiesu prakses un citu zinātņu, it īpaši loģikas, psiholoģijas un darba organizācijas, kā arī kriminālistiskās tehnikas rekomendācijas un atziņas
- tiesfotogrāfija Kriminālistikas tehniskā nozare: zinātniski izstrādātu fotografēšanas veidu un metožu sistēma, ko lielo noziegumu izmeklēšanas procesā, kriminālist. ekspertīzē, operatīvās kriminālās meklēšanas darbā, lai iegūtu un fiksētu pierādījumus, kā arī noziegumu profilaksē
- personiskais galvojums kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu
- kriptoloģija Kriptogrāfija - zinātne par datu šifrēšanu un atšifrēšanu, par informācijas kodēšanu
- Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē
- Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ
- sabellieši Kristīgo sekta 3. gadsimtenī, kura Trīsvienībā atzina vienīgā Dieva trejādas parādības
- agnoēti Kristīgo sekta 6. gs., kas apgalvoja, ka Kristus nav bijis visu zinātājs
- recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos; arī atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs
- nokritizēt Kritizējot nonākt pie negatīva vērtējuma, atzinuma
- krogus mamma krodziniece
- krodzenica Krodziniece
- krodzenīca Krodziniece
- krodzenice Krodziniece
- krodzeniete Krodziniece
- krodzinīca Krodziniece
- krogus papus krodzinieks
- kroga papus krodzinieks
- seņķeris krodzinieks
- krodzenieks Krodzinieks
- krodznieks Krodzinieks
- kroģeris Krodzinieks
- kroģētājs Krodzinieks
- kroznieks Krodzinieks
- šķiņķis Krodzinieks
- ksantāns Ksantāna sveķi - pārtikas piedeva E415 (var būt ģenētiski modificēti), biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība
- dzenspārni Kuģa dzineklis un reizē stūres iekārta, sastāv no diska (rotē ap vertikālu asi) un 4 vai 6 tam perpendikulārām aerodinamiska profila lāpstiņām, kuras pagriežot attiecībā pret to vertikālo asi var mainīt kuģa kursu un ātrumu, nemainot diska rotācijas režīmu
- dreifs Kuģa noturēšana uz vietas, kompensējot ārējo faktoru iedarbību ar dzinēju darbību
- slemings Kuģa priekšgala dibena triecieni pret ūdeni, kuģim ejot pret vilni lielā ātrumā; tas izraisa spēcīgu kuģa korpusa vibrāciju - korpuss lokās un var deformēties, tāpēc kuģa ātrums jāsamazina
- bulbs Kuģa priekšvadņa pilienveidīgs vai pussfērisks izvirzījums, kas samazina ūdens viļņu pretestību un dinamisko triecienu līdz 5%
- NIS Kuģis (tirdzniecības) ar atomdzinēju (angļu "nuclear ship")
- atomkuģis Kuģis ar kombinētu kodolreaktora, tvaika turbīnas un elektrodzinēja iekārtas dzinēju
- kodolkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju
- turbīnkuģis Kuģis, ko dzen tvaika vai gāzes turbīna; izmanto arī saliktu turbīnas un elektrodzinēju enerģētisko iekārtu, ar ko palielina kuģa manevrēšanas spējas
- motorkuģis Kuģis, kura dzinējs ir motors
- burinieks Kuģis, kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām); buru kuģis
- tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaika mašīna vai tvaika turbīna
- dīzeļelektrokuģis Kuģis, kuru dzen kombinēta dīzeļģeneratoru un elektrodzinēju enerģētiskā iekārta
- locija Kuģu vadīšanas zinātnes nozare, kurā pēta kuģošanas apstākļus dažādās ūdenstilpēs un ūdenstecēs
- ostas locis kuģuceļus labi pārzinošs, pieredzējis jūrnieks, kura pienākumos ietilpst kuģu ievadīšana ostā un izvadīšana no tās
- putekļu utis kukaiņu kārta ar 25 zināmām sugām Latvijā, dzīvo sūnās, sausā koksnē; pārtiek no trūdvielām, koksnes sairumiem, sūnām un ķērpjiem; vairākas sugas uzturas arī slēgtās putekļainās telpās kā grāmatu utis
- zarkukaiņi kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni
- burkānmušas kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas
- Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies
- Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
- Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms
- Panderu upurkalns un upurakmens kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā, \~10 m augsts, apaļš paugurs (diametrs \~50 m) ar 2-6 m platām terasēm nogāzēs visapkārt, plakuma centrā, kas ir 2-3 m augstāks par pārējo plakumu, atrodas Upurakmens (augstums - 1,2 m, garums - 1,8 m, platums - 1,6 m), datējums nav zināms
- Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms
- Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms
- Zebrenes elku kalns kulta vieta Zebrenes pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, ir savrups \~20 m augsts paugurs (garums - \~600 m, platums - \~250 m), ko ietver purvājs, otrpus Zebrus ezeram atrodas ezerlūķu pilskalns, izmantošanas laiks nav zināms
- arhitektūras piemineklis kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi
- kultūrantropoloģija Kultūru un sabiedrību salīdzinoša pētniecība
- etnoloģija Kultūru vai tautu salīdzinoša un vēsturiska pētniecība; kultūrantropoloģija
- gastroftīze Kuņģa gļotādas un zemgļotādas hiperplāzija, kas izraisa kuņģa sienas sabiezēšanu un kuņģa tilpuma samazināšanos
- hipohilija Kuņģa sulas sekrēcijas samazināšanās
- speckurss Kurss, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu
- kurēt Kurt, kurināt, dedzināt
- slāņa kurtuve kurtuve, kurā cieto gabalkurināmo sadedzina slānī
- Augstākā padome, Kurzemes hercoga Kurzemes hercoga padomdevēja iestāde 17.-18. gadsimtā, kurā ietilpa 4 hercoga virspadomnieki un līdz 1642. g. arī 2 akadēmiski izglītoti zinātņu doktori
- depozicija Kustamu lietu nodošana uzglabāšanai un vēlākai izdošanai, sevišķi nodošana tiesas glabāšanā (depozitā) ar nolūku nodibināt zināmas tiesiskas sekas attiecībā uz trešam personām
- šmudzēt Kustēties, cilāties (parasti par zirga ausīm, kad tas sasprindzina dzirdi)
- biokinētika Kustība dzīvības norisē; zinātne par kustībām un izmaiņām organisma attīstības stadijā
- pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem)
- ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu
- diskinēzija Kustību, gk. apzinātu kustību, traucējums
- katers Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam)
- kutere Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam)
- kuters Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam)
- metodde "viss brīvs, viss aizņemts" kūts kopšanas metode, pēc kuras kūti vai kūts sekciju vienlaikus atbrīvo no dzīvniekiem, lai veiktu pamatīgu tīrīšanu un dezinfekciju
- motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus
- titlonīms Kvalifikācija vai statuss, ko lieto kā nosaukumu, ja autora vārds nav zināms
- komplementaritātes princips kvantu fizikas, vēlāk arī visas modernās zinātnes un dabas filozofijas pamatpostulāts, ko 1927. g. formulēja dāņu fiziķis N. Bors: "Liela Patiesība ir Patiesība, kuras pretmets arī ir liela Patiesība"
- svēpēt Kvēpināt (piemēram, lai dezinficētu, novērstu slimību); kūpināt
- izsvēpināt Kvēpinot izdezinficēt
- izkvēpēt Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu)
- izkvēpināt Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu)
- Kaziķukalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" bijušais nosaukums
- Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu
- Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji
- Diankehts Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievs - zintnieks un dziedinātājs
- Kliodna Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viņsaules dieviete, kurai piederēja trīs brīnišķīgi putni, kuru dziesma iemidzināja cilvēkus nāves miegā
- pieķemmēt Ķemmējot pieglaust, pielīdzināt
- ķekarēt Ķērkt, kladzināt
- otrais Ņūtona likums ķermenim pieliktais kopspēks ir vienāds ar ķermeņa masas un ķermeņa paātrinājuma reizinājumu
- materiāls punkts ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība
- ektomorfija Ķermeņa konstitucionālais tips, kam raksturīga trausla un slaida miesas uzbūve; ādas (ektodermas veidojumu) kopējā virsma šeit ir relatīvi liela salīdzinājumā ar ķermeņa masu
- reaktīvā kustība ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai; ķermenis kustas strūklas kustībai pretējā virzienā; izmanto reaktīvajos dzinējos un reaktīvajos šāviņos
- zaudēšana ķermeņa masas samazināšana
- asomatognozija Ķermeņa vai tā daļas neapzināšanās; nespēja pazīt savu ķermeni
- ceplinieks Ķieģeļcepļa deģis; ķieģeļu dedzinātājs
- ķieģeļceplis Ķieģeļnīca; ķieģeļu apdedzināšanas krāsns; iekārta ķieģeļu ražošanai
- stieģelnieks Ķieģeļu dedzinātājs
- saķiķināties Ķiķinoties sazināties
- dokimastika Ķīmijā kvantitatīva noteikšana, cik zināma metāla (gk. zelta, sudraba, vara, svina utt.) satur rūda vai kausējums
- fizikālā ķīmija ķīmijas zinātnes nozare, kurā pēta ķīmijas norises un izmanto fizikas principus parādību mehānisma, enerģētikas un norišu izskaidrošanai; aptver vielas uzbūves teoriju, koloīdķīmiju, termodinamiku un kinētiku, šķīdumu teoriju, elektroķīmiju, augsto enerģiju ķīmiju
- reducēšana Ķīmiska elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā
- himiokauterizācija Ķīmiskā kauterizācija, piededzināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem
- reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe
- kalifornijs Ķīmiskais elements - aktinīdu grupas radioaktīvs metāls, atomnumurs - 98, mākslīgi radīts 1950. g., zināmi 11 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- sudrabs ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus
- lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze, periodiskās sistēmas 8. elements, O, atommasa - 15,9994, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili
- neons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 10. elements, Ne, atommasa - 20,183, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili
- ksenons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 54. elements, simbols Xe, atommasa - 131,30, zināmi 24 izotopi, no kuriem 9 ir stabili
- urāns Ķīmiskais elements - ciets, smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 92. elements, U, atommasa - 238,029, zināmi 14 radioaktīvie izotopi
- germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls, periodiskās sistēmas 32. elements, atommasa - 72,59, simbols Ge, zināmi 14 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze; simbols Cl, atomnumurs 17, atommasa 35,453, zināmi 9 izotopi, no kuriem divi ir stabili
- stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, periodiskās sistēmas 38. elements, Sr, atommasa - 87,62, zināmi 16 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze, simbols F, atomnr. 9, atommasa - 19,0, halogēns, zināmi 6 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- vanādijs Ķīmiskais elements - gaišpelēks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements, V, atommasa - 50,9414, zināmi 9 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- fosfors Ķīmiskais elements - indīgs nemetāls, kas dabā sastopams tikai savienojumos, atomnumurs - 15, atommasa - 30,97376, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils, eksistē vairāki alotropiskie veidi
- lutēcijs Ķīmiskais elements - lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 71. elements, Lu, atommasa - 174,97, zināmi 12 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls, simbols Ir, atomnumurs - 77, atommasa - 192,22, zināmi 16 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa
- jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu, atomnumurs - 53, atommasa - 126,9045, halogēns, zināmi 23 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas, ļoti aktīvs sārmmetāls, periodiskās sistēmas 37. elements, Rb, atommasa - 85,4678, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- cērijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls, simbols Ce, atomnumurs - 58, atommasa - 140,12, zināmi 15 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili
- pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls, periodiskās sistēmas 81. elements, Tl, atommasa - 204,38, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu, periodiskās sistēmas 27. elements, Co, atommasa - 58,9332, zināmi 10 izotopi, no tiem 1 stabils
- platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru, periodiskās sistēmas 78. elements, Pt, atommasa - 195,09, zināmi 17 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- bors Ķīmiskais elements - pelēki melns nemetāls, simbols B, atomnumurs 5, atommasa - 10,81, zināmi 6 izotopi, no tiem 2 ir stabili
- silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls, Si, atomnumurs 14, atommasa 28,086, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili; pēc izplatības Zemes garozā ir otrajā vietā aiz skābekļa
- niobijs ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs, ķīmiski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 41. elements, Nb, atommasa - 92,9064, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- hēlijs ķīmiskais elements - periodiskās sistēmas VIII grupas elements, He, cēlgāze, atomnumurs - 2, atommasa - 4,0026, zināmi 4 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- radons ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā, simbols Rn, atomnumurs - 86, atommasa 222,02, radioaktīva cēlgāaze, zināmi 19 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu, Cu, atomnumurs - 29, atommasa - 63,546, zināmi 12 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- broms Ķīmiskais elements - smags, sarkani brūngans šķidrums, simbols Br, atomnumurs 35, atommasa - 79,904, zināmi 18 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- magnijs Ķīmiskais elements - spīdīgs, sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 12, atommasa - 24,312, zināmi 6 izotopi, no kuriem 3 ir stabili
- antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- hafnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts plastisks metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā), atomnumurs - 72, atommasa - 178,49, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos
- rēnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls, Re, atomnumurs - 75, atommasa - 186,207, zināmi 14 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, simbols - Ca, atomnumurs - 20, atommasa - 40,08, zināmi 12 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- kālijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, atomnumurs - 19, atommasa - 39,102, zināmi 9 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- rādijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti rets, radioaktīvs sārmzemju metāls, simbols Ra, atomnumurs - 88, zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili
- bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts, trausls metāls, simbols Bi, atomnumurs 83, atommasa - 208,98, zināmi 19 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- rodijs Ķīmiskais elements - sudrabains, ķīmiski ļoti pasīvs platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 45. elements, Rh, atommasa - 102,9055, zināmi 16 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- dzīvsudrabs Ķīmiskais elements - šķidrs metāls sudraba krāsā; simbols Hg, atomnumurs - 80, atommasa - 200,59, zināmi 17 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- kadmijs Ķīmiskais elements - viegli kūstošs sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 48, atommasa - 112,41, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili
- hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls, simbols Cr, atomnumurs 24, atommasa 51,996, zināmi 11 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 73. elements, Ta, atommasa - 180,948, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos
- rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- neodīms Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 60. elements, Nd, atommasa - 144,24, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- tūlijs Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 69. elements, Tm (agrāk arī Tu), atommasa - 168,9342, zināmi 14 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības
- sērs ķīmiskais elements S, cieta, trausla, dzeltena viela, atomnumurs - 16, atommasa - 32,06, zināmi 9 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai
- titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas
- itrijs ķīmiskais elements, atomnumurs 39, pelēcīgs, plastisks retzemju metāls, simbols Y (Yttrium), atommasa - 88,9059, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils
- nobelijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts sudrabbalts metāls, periodiskās sistēmas 102. elements, No, zināmi 3 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- terbijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie lantanoīdiem, metāls, periodiskās sistēmas 65. elements, simbols Tb, atommasa - 158,9254, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto speciālu stiklu un katalizatoru izgatavošanai
- holmijs Ķīmiskais elements, lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 67. elements; simbols Ho (Holmium), atommasa - 164,9304, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils
- indijs Ķīmiskais elements, mīksts, balts, viegli kūstošs metāls, simbols In, atomnumurs - 49, atomsvars - 114,82, zināmi 20 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- selēns Ķīmiskais elements, nemetāls, Se, atomnumurs - 34, atommasa - 78,96, zināmi 17 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- nilsborijs Ķīmiskais elements, Ns, mākslīgi radīts, atomnumurs - 105, zināmi 4 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- torijs ķīmiskais elements, pelēcīgi balts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 90. elements, pieder pie aktionīdiem, Th, atommasa - 232,0381, zināmi 12 izotopi, stabilu izotopu nav
- disprozijs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 66. elements, lantanoīdu grupas metāls; simbols Dy; atommasa - 162,50; zināmi 19 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; nosaukums radies tādēļ, ka elementu ārkārtīgi grūti atdalīt no citiem
- einšteinijs Ķīmiskais elements, pieder pie aktinoīdiem, periodiskās sistēmas 99. elements; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1954. g.; simbols Es (Einsteinium), zināmi apmēram 10 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- eiropijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 63. elements; to lieto kodoltehnikā, speciāla stikla izgatavošanai u. c.; simbols Eu (Europium), zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- gadolīnijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 64. elements, atommasa - 157,25, simbols Gd, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- iterbijs ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdu grupas, atomnumurs 70, mīksts sudrabbalts metāls, simbols Yb (_Ytterbium_), atommasa - 173,04, zināmi 13 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- cēzijs Ķīmiskais elements, simbols Cs - ļoti mīksts zeltainas krāsas metāls, atomnumurs - 55, atommasa - 132,905, zināmi 22 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- mangāns Ķīmiskais elements, sudrabaini balts, ciets, trausls metāls, periodiskās sistēmas 25. elements, Mn, atommasa - 54,9381, zināmi 8 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- depresanti Ķīmiskas vielas - augstākās nervu sistēmas uzbudinājuma novērsēji vai mazinātāji
- sulfidēšana Ķīmiski tehniskās apstrādes veids - metāla virskārtas piesātināšana ar sēru; sērs veido sulfīdu, samazina virsmas berzes koeficientu un palielina nodilumizturību
- antimutagēni Ķīmiski un fizikāli aģenti, kas samazina mutāciju biežumu
- zaļā ķīmija ķīmisko reakciju un tehnoloģiju kopums, kuru uzdevums ir realizēt ķīmiskās industrijas procesus, maksimāli samazinot vai pilnīgi novēršot dabas ķīmisko piesārņojumu
- erbijs Ķīmisks elements, mīksts sudrabains metāls, atomnumurs - 68, atommasa - 167,26, blīv. 9,045 g/cm^3^, simbols Er, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- smirdbumba Ķīmisks kaujas līdzeklis, bumba, kas plīstot (sprāgstot) izsmidzina smirdīgas vielas, gk. merkaptānus
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
- Mendzi Ķīniešu filozofs (ap 371.-289. g. p. m. ē.), kurš paplašināja un attīstīja Konfūcija mācību, uzskatīja, ka pasaules pamatā ir morāla kārtība un zināšanas par šo kārtību var iegūt meditācijas ceļā
- cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ
- Bai-Dze Ķīniešu mitoloģijā - dievība, kuru iztēlojās kā gudru un viszinošu zvēru, līdzīgu ragainai lauvai, un kuram piemita runas spējas
- Veņ-Čans Ķīniešu mitoloģijā - literatūras dievs, kurš pārzina visu, kas saistīts ar literatūru un eksāmenu kārtošanu, jo nokārtots eksāmens deva tiesības ieņemt valsts ierēdņa amatu
- tai-dzi Ķīniešu tradicionālās medicīnas (Austrumu vingrošanas) un cīņas veids; vingrojumu galvenais mērķis ir veselības uzturēšana un dzīves paildzināšana; taidzi
- rinomejoze Ķirurģiska deguna sa mazināšana
- elektrokoagulācija Ķirurģiska operācija - audu piededzināšana, kurā augstfrekvences elektriskās strāvas iedarbībā sarec audu olbaltumvielas
- termokauters Ķirurģisks dedzināmais aparāts, kas aizvietoja agrāk audu piededzināšanai lietoto dedzināmo dzelzi
- ķūra Ķura - ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām
- kura Ķura - ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām
- gods Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam)
- mieggaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; miegaris
- miegaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; mieggaris
- bon ton labais tonis, smalkas manieres, laba audzināšana
- labējā taisnošana labējā sabīde - teksta horizontālā izlīdzināšana attiecībā pret labo dokumenta malu
- lēdija Labi audzināta sieviete ar smalkām manierēm
- prototips Labi zināms medikamentu grupas preparāts, ar ko salīdzina jaunu zāļu grupas preparātu
- pārvaldīt Labi zināt (ko) un prast izmantot (to) savā darbībā
- piesiet dūšu labi, sātīgi paēst; ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu; izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu)
- atbars Labības aizdevums, ko pēc hercoga Jēkaba noteikumiem zemniekiem vajadzēja rudenī nolīdzināt ar linsēklām, kaņepājiem vai lopiem, Rīgas pilsētas zemnieki varēja arī atmaksāt naudā
- Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā
- gnotobionts Laboratorijas dzīvnieks, kurā nav nekādu citu mikroorganismu, izņemot tos, kas zināmi eksperimentētājam
- komparators Laboratorijas iekārta divu viena un tā paša zvaigžņotās debess apgabala fotoattēlu, spektrogrammu u. tml. salīdzināšanai
- rātmanis Labs audzinātājs (pārmācības nama uzraugs)
- meiklers Labs, zinīgs (kāda aroda) pratējs; meistars
- koala Lāčsomainis, jaunam lācēnam līdzīgs somains dzīvnieks; izplatīts Austrālijā, pārtiek tikai no eikaliptu lapām un jaunajiem dzinumiem
- medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta
- plūdlīnija Laidena forma (transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību
- Manvantara Laika periods, salīdzināms ar astronomijā pazīstamo sarosa un metona 2 ciklu
- rauga celtspēja laiks, kurā raugs uzraudzē zināmu daudzumu mīklas līdz noteiktam apjomam
- relaksācijas laiks laiks, kurā sistēmas mērāmais parametrs samazinās e reizes, piem., ierosinātu atomu dzīves laiks, kurā ierosinātu atomu skaits noteiktā stāvoklī samazinās e reizes
- motorlaiva Laiva, kuras dzinējs ir motors
- sist kanti lakstoties; savaldzināt
- abažūrs Lampas apsegs, kas atstaro un virza gaismu vai mazina gaismas spilgtumu
- prometijs Lantanīdu grupas mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 61. elements, Pm, mākslīgi radīts 1947. g., zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- samārijs Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, mīksts, sudrabbalts metāls, simbols Sm, atomnumurs - 62, atommasa - 150,36, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili
- prazeodīms Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 59. elements, Pr, atommasa - 140,9077, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
- ppm Lappuses minūtē (datorzinātnē: angļu "pages per minute")
- plokšķis Lāpstai līdzīgs darbarīks, ar ko izlīdzina zemi un sadauza sakaltušos zemes gabalus
- jumiķa lāpsta lāpstai līdzīgs, no koka darināts jumiķa darbarīks ar ko pielīdzina jumta skaliņus
- CD-ROM diskdzinis lasāmatmiņas kompaktdiska diskdzinis
- auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids)
- LLZC Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes
- Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
- Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas
- LAMZA Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienība
- akcijons Latviešu kāzinieku rotaļa: gulētājiem nomauca apavus un otru rītu izsauca akcijonā, kur katrs saņēma atpakaļ savu pazudušo lietu
- Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns"
- ceru māte latviešu mitoloģijā - pārzināja augu, labības, koku, krūmu cerošanu
- Dzīslu māte latviešu mitoloģijā - pārzināja cilvēka asinsvadus, cīpslas
- Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša
- Dagons Latviešu mitoloģijā - teikās vairākkārt minēts kā kāds dabas gars, pielīdzināms Velnam vai Nelabajam
- dieva dēli latviešu mitoloģijā - tēva dēlu līdzinieki, kas pacelti debesu dievību kārtā, tiek apdziedāti un daudzināti gk. kā Saules meitu precinieki
- Rudzu māte latviešu mitoloģijā gars, kura pārzināšanā ir rudzu (plašāk graudaugu) ražība
- Jumja māte latviešu mitoloģijā minēta tikai dažos tekstos, vairumā gadījumu lauku ražības aizgādību veic viņas vīrišķais līdzinieks jumis
- Rauga māte latviešu mitoloģijā pārzina alus darīšanu tajā brīdī, kad tiek pārraudzēta apiņota miežu iesala misa
- Lazdu māte latviešu mitoloģijā pārzināja kuplu un ražīgu lazdu krūmu audzēšanu un to augļu briedēšanu
- Uguns māte latviešu mitoloģijā uguns pārzinātāja
- Zemes māte latviešu mitoloģijā zemes auglības un ražības pārzine un gādniece par mirušajiem; Zemesmāte
- nacionāldemokrāti Latviešu polititiska partija 1917.-1920. g., kas 24.06.1917. Maskavas konferencē pieņēma programmu, kura paredzēja, ka Latvijai jābūt demokrātiskai republikai Krievijas federācijā ar vienpalātas Saeimu, tomēr 1918. g. decembrī atzina neatkarīgu valsti, bet 1920. g. saplūda ar citām centriskām partijām
- kuronismi Latviešu vārdi, kuros sastopami ar normālo latviešu skaņu attīstības pakāpi nesaskanīgi elementi, kas savukārt saskan ar kuršu valodas skaņām, piem., dzintars, kaķis, leitis
- pusvācietis Latvietis (parasti bagāts), kas cenšas līdzināties vāciešiem
- vietējie energoresursi Latvijā apzinātie atjaunojamie energoresursi un kurināmā krājumi, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai
- Baltijas betīds Latvijā konstatēta un aprakstīta zinātnei jauna suga ("Baetopus balticus Kazlauskas")
- organizētā dedzināšana Latvijā tiek lietota, gk. tikai apkarojot kaitīgos kukaiņus un slimības, kas izplatījušās zemsegā, kā arī likvidējot sauso zāli dzelzceļu un autoceļu atsavinātajās joslās; dažreiz izmanto cīņā ar meža ugunsgrēkiem (pretuguns); regulētā dzedzināšana
- Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus
- LIZDA Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība
- mežs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežtehnikas fakultāte (tagad - Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes meža un vides zinātņu fakultāte)
- LLDA Latvijas Līzinga devēju asociācija
- Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām
- Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos
- Latvijas Vēstnesis Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla informācija. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu
- Astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju
- stieņa smidzinātājs lauka smidzinātājs
- pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas
- vadakmeņi Laukakmeņi, par kuriem ir zināma to precīza veidošanās vieta un pēc kuriem var noteikt ledāju plūsmas virzienu
- agroklimatoloģija Lauksaimniecības klimatoloģija, zinātne par klimatu kā lauksaimnieciskās vides faktoru, kas ietekmē ražošanu
- agrārā krīze lauksaimniecības ražojumu pārprodukcija, kas noved pie nerealizējamu rezervju uzkrāšanās, cenu krišanās, ražošanas apjoma samazināšanās un ražotāju izputēšanas
- ķutējs Lauksaimniecības zeme, kas izbrīvēta dedzinot
- zootehnika Lauksaimniecības zinātne, kas pētī dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu
- kamerālie darbi lauku pētījmos un ekspedīcijās iegūto materiālu zinātniska apastrāde kabinetos un laboratorijās
- palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari
- eksarācija Ledāja erozija - ledāja (šļūdoņa) gultnes iežu noārdīšana, izlīdzināšana, pulēšana, slīpēšana ar ledājā iesalušo drupu materiālu un noārdīšanas produktu iznešana perifērijā
- atomledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju
- kodolledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju
- blīvledus Ledus jūrā vai lielākā ezerā, ko vējš sadzinis blāķos gabalu uz gabala
- riņķlēžas Ledus karuselis, kur vizinās ar ragaviņām, kas piestiprinātas pie kārts
- Merlins Leģendārs burvis un pareģis Apaļā galda bruņinieku un karaļa Artura leģendās; Artura audzinātājs un skolotājs
- izohipocitoze Leikocītu kopīgā skaita samazināšanās, pastāvot polimorfonukleāro leikocītu normālām proporcijām
- anizohipocitoze Leikocītu samazināts kopskaits asinīs un nepareizas skaitliskās attiecības starp dažādām neitrofilu formām
- leikopēnija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs
- leukopenija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs, samērā reta parādība, pretstats leikocitozei
- aleikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits perifēriskajās asinīs ir normāls vai samazināts; asinsainā, kā arī mieloīdajos un limfoīdajos audos pārsvarā ir jaunās formas
- aplastiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā samazināts eritrocītu, leikocītu un trombocītu skaits šo elementu ģenēzes trūkuma dēļ asinsrades orgānos
- salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to)
- salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
- laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu
- pierādījumos balstīta prakse lēmuma pieņemšana un rīcība profesionālajā darbībā, orientējoties uz pētījumos gūtiem pierādījumiem, zinātniski iegūtiem datiem un speciālistu pieredzi
- mugažāt lēnām jaukt, mudzināt
- ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā
- Bikforda aukla lēni degoša degaukla, ko izmanto sprāgstvielu spridzināšanā
- sakupināties Lēni silstot, sabiezināties; kļūt biezākam (par rūgušpienu)
- lentes straumdzinis lenšdzinis, ko bieži izmanto, lai veidotu cieto disku informācijas dublējumkopijas
- strīmeris Lenšdzinis, ko bieži izmanto, lai veidotu cieto disku informācijas dublējumkopijas
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana
- sēž kā ķipis lepni, pašapzinīgi, stabili
- ar paceltu galvu lepni, stalti, cēli, pašapzinīgi, ar optimismu
- cēlējdzinējs Lidaparāta aviodzinējs ar vertikālo vilci, ko lieto, paceļoties gaisā vertikāli (bez ieskrējiena), un īsā ieskrējiena lidaparātos, radot daļu no vajadzīgā cēlējspēka
- starta paātrinātājs lidaparāta palīgdzinējs īslaicīgai vilces palielināšanai paceļoties; lieto cietās degvielas raķešdzinējus, ko pēc darba beigām nomet
- koks Lidaparāta palīgkonstrukcija konusveidīga plūsmas novirzītajā veidā gaisa aerodinamiskās pretestības samazināšanai; atrodas pirms fizelāžas vai propellera centrālās daļas
- raketoplāns Lidaparāts ar raķetes veida dzinēju
- gaisa balons lidaparāts bez dzinēja - milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem; sfērisks aerostats
- lidojošā platforma lidaparāts bez spārniem, kas paceļas vertikāli; cēlējspēku rada ar nesošām gaisa skrūvēm vai reaktīvo dzinēju
- meteoroloģiskā raķete lidaparāts, kas paredzēts augšējo atmosfēras slāņu novērojumiem; aparatūras nodalījumu ar izpletni nolaiž uz zemes pēc dzinēja darbības izbeigšanās
- konvertoplāns Lidaparāts, kura dzinēju vai spārnu (arī dzinēju un spārnu) stāvoklis ir maināms; tas lido kā parasta lidmašīna, bet paceļas un nolaižas vertikāli
- raķetoplāns Lidaparāts, kura trajektorija sastāv no paātrinājuma un augstuma uzņemšanas ar raķešdzinēju un tālākas planēšanas ar izslēgtu dzinēju, izmantojot korpusa vai spārna cēlējspēku; planēšanas posms varbūt ļoti liels (starpkontinentāls)
- aviodegviela Lidaparātu dzinējiem paredzētā degviela
- avioeļļa Lidaparātu dzinējiem paredzēta eļļa
- aviobenzīns Lidaparātu dzinējiem paredzēts benzīns
- redāns Lidlaivas korpusa vai hidroplāna pludiņa apakšā - pakāpienveida iedobums ūdens plūsmas atraušanai, resp., ūdens pretestības samazināšanai
- reaktīvā lidmašīna lidmašīna ar reaktīvo dzinēju
- pretzenītmanevrs Lidmašīnas (helikoptera) lidojuma kursa, ātruma un augstuma maiņa, lai mazinātu tā iznīcināšanas iespējamību
- bremžu izpletnis lidmašīnas astes daļā nostiprināts izpletnis, ar kuru pēc nosēšanās samazina noskrējienu
- steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos
- nolaišanās Lidmašīnas nolaišanās - lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums
- atledošana Lidmašīnu atledošana - lidaparāta korpusa atbrīvošana no apledojuma, ko veic īpaši iekārtotos laukumos lidostās īsi pirms lidojuma sākuma; lidaparāta korpusu apsmidzina ar siltu, glikolu saturošu līdzekli, lai atbrīvotu no ledus, sniega un sarmas
- lidmašīnas nosēšanās lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējienam; sastāv no planēšanas, izlīdzināšanas, izturēšanas, parašutēšanas un piezemēšanās, kad pamatbalstu riteņi pieskaras skrejceļam; lai dzēstu nosēšanās ātrumu, atver interceptorus, izmanto riteņu bremzes, dzinēja reversu; lidmašīnas nosēšanos raksturo nosēšanās distance, ātrums un noskrējiena garums
- lidmašīnas nolaišanās lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums
- čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- rauklis Līdumnieka rīks ar ko līdzina, izrauj
- actiņas līdz dzinumam neattīstīto snaudošo pumpuru atliekas koksnē
- šaurstars Līdz minimālajam platumam samazināts vai noregulēts starmeša stars
- nopīnēt Līdz nāvei spīdzināt, nomocīt
- pusfabrikāts Līdz zināmai pakāpei sagatavots pārtikas produkts, kura sagatavošana ēdienā vēl jāpabeidz
- antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku
- dekoagulants Līdzeklis, kas kavē asins sarecēšanu, samazinot recinošo vielu (koagulantu vai prokoagulantu) daudzumu
- abiritāns Līdzeklis, kas mazina kairinājumu
- antigalaktogogs Līdzeklis, kas mazina piena sekrēciju
- antigalaktogons Līdzeklis, kas mazina piena sekrēciju
- spridzināšanas ietaise līdzeklis, kas nodrošina sprādzienu noteiktā vietā un laikā vai konkrētas iedarbības rezultātā (uzspridzināšanas līdzekļi, lādiņi un palaišanas ierīces — detonatori)
- holagogs Līdzeklis, kas veicina žults izdalīšanos; žults dzinējs
- inženierbruņojums Līdzekļi sprāgstošu šķēršļu un eju ierīkošanai mīnulaukos ar spridzināšanu, kā arī objektu sagraušanai
- izlīdzināšanas fonds līdzekļu kopums, kas veidojas no pašvaldību un valsts budžeta iemaksām pašvaldību finansu izlīdzināšanai
- strīķkoks Līdzens koks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- egal Līdzens, izlīdzināts (attiecībā uz tempu vai skaņu)
- eguale Līdzens, izlīdzināts (attiecībā uz tempu vai skaņu)
- blāksnums Līdzenums; kaut kas nolīdzināts, pielīdzināts
- mazā grivenka līdzinājās pusmārciņai
- lielā grivenka līdzinājās vēlākajai mārciņai (409,5 g)
- slūpēt Līdzināt (piem., ceļu)
- šļūkt Līdzināt ar šļūci
- aizlīdzināt Līdzināt ciet
- strīķēt Līdzināt ko beramu līdz ar (parasti trauka) malām
- pārlīdzināt Līdzināt vēlreiz, no jauna
- šļaupīt Līdzināt, glaudīt
- gludot Līdzināt, gludināt
- pūgāt Līdzināt, pildīt (rievas, gropes)
- strīķeris Līdzinātājs (mērot graudu daudzumu līdz ar trauka malām)
- pasadoties Līdzināties (kādam)
- iedzimt Līdzināties (parasti kādam no vecākiem), pārņemt (viņa) īpašības
- līdzašnīte Līdziniece
- savlīdžas Līdzinieki, stipri līdzīgi cilvēki
- bendrs Līdzinieks
- divatnis Līdzinieks
- dubultnieks Līdzinieks
- līdzaša Līdzinieks
- līdzaška Līdzinieks
- līdzašķis Līdzinieks
- līdzašņa Līdzinieks
- otrenieks Līdzinieks
- otrinieks Līdzinieks
- izlīdzināt Līdzinot izveidot gludu; panākt, ka izveidojas gluds, līdzens
- nolaicīt Līdzinot noglāstīt
- izlīdzināt Līdzinot panākt, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.); būt par cēloni tam, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.)
- unipolārais ģenerators līdzsprieguma bezkolektora ģenerators, kura aktīvajā vadītājā vienmēr inducējas nemainīga virziena elektrodzinējspēks
- jauktas ierosmes dzinējs līdzstrāvas dzinējs ar paralēlās un virknes ierosmes tinumiem; paralēlas ierosmes tinumu savieno paralēli ar enkura tinumu, virknes ierosmes tinumu – virknē ar abiem iepriekšējiem tinumiem
- virknes ierosmes dzinējs līdzstrāvas dzinējs ar virknē slēgtu enkura un ierosmes tinumu
- neatkarīgas ierosmes dzinējs līdzstrāvas dzinējs, kura ierosmes tinums barojas no neatkarīga, ar enkura ķēdi nesaistīta enerģijas avota
- līdzzinātnieks Līdzzinātājs
- liedzin Liedzin liegt - lieto darbības pastiprinājuma izteikšanai
- epaktas Liekās dienas, ko dabū, salīdzinot 2 nevienādus laika sprīžus, īpaši tās apmēram 11 dienas, par kurām saules gads lielāks nekā mēness gads
- mokas liela fiziska vai garīga piepūle, sasprindzinājums
- šļūte liela liekšķere, ko velkot ar zirgu līdzina zemi
- grūtības liela piepūle, sasprindzinājums (kādā darbībā)
- Succinea putris lielais dzintargliemezis
- resnais dzintargliemezis lielais dzintargliemezis
- vairāk Lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu)
- vaira Lielākā daudzumā, vairumā salīdzinājumā ar ko citu
- omentopeksija Lielās taukplēves piešūšana pie citiem audiem, lai uzlabotu kolaterālo asinsriti, piem., pie vēdera sienas, lai mazinātu venozo stāži portālajā sistēmā aknu cirozes gadījumā
- Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī
- Ardžentainailesa Lielbritānijas zinātniskā stacija (_Argentine Islands_) uz salas Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē, dibināta 1947. g.
- Helibeja Lielbritānijas zinātniskā stacija Austrumantarktīdā ("Halley Bay"), Vedela jūras austrumu piekrastē uz Branta šelfa ledāja 35 m vjl.
- vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko)
- gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības
- laktācijas vienmērības koeficients lielums, kas rāda izslaukuma izlīdzinātību pa laktācijas mēnešiem
- vidējais pieauguma temps lielums, kas rāda, par cik procentiem vidēji palielinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "+" zīme) vai samazinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "–" zīme) pētāmās parādības līmenis visā aplūkojamā periodā; to aprēķina, no vidējā augšanas tempa atņemot 100%
- slodzes moments lielums, kas raksturo dzinējam pielikto slodzi; ja dzinēja attīstītais moments pārsniedz slodzes momenta vērtību, dzinēja ātrums pieaug, pretējā gadījumā – samazinās; ja dzinējs darbojas stabili, attīstās moments, kas vienāds ar slodzes momentu
- deformāciju tenzors lielums, kas raksturo ķermeņa punktu stāvokli telpā pēc deformēšanas salīdzinājumā ar stāvokli pirms deformēšanas (matemātiskā formā attēlojams kā otrā ranga simetrisks tenzors)
- spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu
- spēka jauda lielums, kas vienāds ar spēka vektora (F) un tā pielikšanas punkta ātruma (v) skalāru reizinājumu: N=F·v; SI mērvienību sistēmā jaudas mērvienība ir vats, bet tehnikā to mēra arī ar zirgspēju
- palīglielums Lielums, ko izmanto nezināma lieluma aprēķināšanai
- kaimakāms Lielvezīra vietnieks; ierēdnis, kam pakļauts zināms vilajetā ietilpstošs pārvaldes apgabals
- dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m
- au fait lietas kursā, zinošs, labi informēts
- kriminālistiskā ekspertīze lietisko pierādījumu izpētes process, ko izdara saskaņā ar izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu ekspertskrimināllietās un civillietās, izmatojot galvenokārt kriminālistiskās tehnikas un citu zinātņu izstrādātos paņēmienus un līdzekļus
- reifikācija Lietiskošana - sociālo attiecību pārvēršana cilvēka saražoto lietu vērtību attiecībās un cilvēka darba pielīdzināšana mašīnu darbam
- aviācijas meteoroloģija lietišķā zinātne kurā pēta meteoroloģiskos apstākļus, kādos darbojas gaisakuģis, un šo apstākļu iedarbību uz lidojuma drošību un efektivitāti
- elektrotermija Lietišķa zinātne, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri attiecas uz elektriskās enerģijas pārvēršanu siltumā
- operāciju pētīšana lietišķās datorzinātnes virziens - mērķtiecīgu darbību (operāciju) sistēmanalīze un šo darbību iespējamo rezultātu objektīva salīdzināšana
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus
- aviometeoroloģija Lietišķās meteoroloģijas zinātne, kurā pēta meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz aviāciju un izstrādā aviācijas apkalpošanas metodes; galvenais uzdevums ir panākt lidojumu drošību dažādos meteoroloģiskajos apstākļos
- hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi
- inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu
- tehniskās zinātnes lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas
- zūzū lieto atkārtojumā bērna iemidzināšanai
- zū lieto atkārtojumā iemidzinot bērnu
- žū lieto atkārtojumā, kā iemidzinot bērnu
- luļļu lieto atkārtojumos iemidzinot mazu bērnu
- lullu lieto atkārtojumos, iemidzinot mazu bērnu
- bravissimo lieto lai paustu atzinību; augstākā mērā teicami
- gleņķis lieto salīdzinājumā "kā gleņķis" - runājot par lipīgu, glīzdainu vielu, masu vai par ūdeņainu dārzeni (parasti kartupeli)
- zuzo lieto savienojumā "zuzu, zuzo" šūpojot, iemidzinot bērnu
- zuzu lieto savienojumā "zuzu, zuzo" šūpojot, iemidzinot bērnu
- čuču lieto, iemidzinot bērnu
- prīmā lieto, izsakot atzinību, prieku
- domāt lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai
- tuk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot
- kudī-ka-ka lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, tai bailēs kladzinot
- interesanti lieto, lai izteiktu vēlmi ko uzzināt
- tas pats lieto, lai norādītu uz ko parastu, zināmu
- tāpat lieto, lai norādītu uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp vārdiem, to savienojumiem
- tātad lieto, lai norādītu uz secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā
- protams lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; bez šaubām
- saprotams lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; protams, bez šaubām
- vispār lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā
- salīdzināt lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinājumā
- sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu)
- salīdzinājums lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu; salīdzinot (2)
- laikam lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas
- labi lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo
- gan lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu
- taču lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas
- bravo lieto, lai paustu atzinību, piekrišanu, sajūsmu
- sazin lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu; diezin (2)
- kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- sak lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- tas lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams
- lejupēšana Lietojumprogrammu pārvietošana no lielāka procesora mazākā (parasti speciāli atvēlētā) procesorā, lai uzlabotu datu apstrādes sistēmas darbveici vai samazinātu datu apstrādes izmaksas
- lāpīties Lietot alkoholu paģiru mazināšanai
- benzonaftols Lietots kā dezinfekcijas līdzeklis kuņģa un zarnu slimībās; zarnās sadalās benzoskābē un betanaftolā
- antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku lietu pazinējs un tirgotājs
- ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatota lietpratēja atzinumu, arī padomu
- kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); speciālista darbības joma
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā)
- kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā)
- Sovijs lietuviešu mitoloģijā - mirušo sadedzināšanas tradīcijas iedibinātājs un dvēseļu pavadonis
- cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens - liela, parasti ar maltu gaļu pildīta kartupeļu klimpa, kuras forma līdzinās cepelīnam (1)
- deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma
- lopežniece Līgavas lopu dzinēja uz līgavaiņa mājām
- lopenieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām
- lopežnieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām
- lopinieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām
- lopnieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām
- lopuži Līgavas pūra lopu dzinēji uz līgavaiņa mājām
- panāksnieki līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē
- pārradu meitas līgavas radu meitenes, kas pūra mājlopus pārdzina uz līgavaiņa mājām
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
- uzņēmuma līgums līgums par darbu, ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu
- spēles līgums līgums, ar ko peļņu vienai un zaudējumu otrai dara atkarīgu no nezināma nākamā notikuma
- pirkums un pārdevums līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātās naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību
- noma un īre līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu; līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre
- komisijas līgums līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu
- pielīdzinājums Līgums, ar ko, noslēdzot jaunu laulību, viena vai abu laulāto agrākās laulības bērnus, sevišķi attiecībā uz mantojuma tiesībām, pielīdzina no jaunās laulības sagaidāmiem bērniem
- pilnvarojuma līgums līgums, ar kuru viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu
- kontrahents Līgumslēdzēja persona vai iestāde, kas pēc līguma uzņēmusies zināmas saistības; ikkatra no līguma dalībniecēm (attiecībā pret otru)
- konhoīda Līkne, ko iegūst no kādas citas uzdotas līknes, pamazinot vai palielinot tās radiusvektoru par konstantu lielumu
- plēst likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz)
- atgādināt Likties līdzīgam, līdzināties (kam)
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā)
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem
- vecāku vara likumdošanā noteiktas vecāku tiesības un pienākumi bērnu audzināšanā līdz bērnu pilngadības sasniegšanai
- asiņainā likumdošana likumi, kas bija vērsti pret klaidoņiem un ubagiem Anglijā 15.-16. gs., tie paredzēja bargus sodus (pēršana, zīmes iededzināšana, ausu un deguna nogriešana, brīvības atņemšana un nāvessods par atkārtotu bēgšanu no saimnieka)
- faczja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku
- fadzja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku
- gravitācijas likums likums, kas izsaka, ka divi materiāli punkti savstarpēji pievelkas ar vienādiem spēkiem (F), kas ir tieši proporcionāli to masu (m~1~, m~2~) reizinājumam un pretēji proporcionāli attāluma starp tiem ( r ) kvadrātam: F=km~1~m~2~/r^2^ (k – gravitācijas konstante)
- distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli
- labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu
- asociatīvais likums likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu
- komutatīvais likums likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības
- Lenca likums likumsakarība, kas izsaka, ka indukcijas elektrodzinējspēks vienmēr darbojas tādā virzienā, ka tā radītās indukcijas strāvas magnētiskais lauks kavē tos procesus, kas šo indukcijas elektrodzinējspēku ierosinājuši
- likumpratējs Likumu zinātājs
- atveldzēt Likvidēt vai mazināt (parasti slāpes, arī sāpes)
- neitralizēt Likvidēt vai samazināt kā spēku, iedarbību
- Turīnas līķauts līķauts ar senāko zināmo gaismjutīga materiāla attēlu, kas radies līdz šim nezināmā veidā
- limfocitopēnija Limfocītu normālā skaita samazināšanās perifēriskajās asinīs
- limfopēnija Limfocītu skaita samazināšanās perifēriskajās asinīs
- ezerzinātne Limnoloģija - zinātne par ezeriem
- papīrmasas līmēšana līmvielu ievadīšana papīrmasā, lai mazinātu papīra (kartona) ūdens un ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju
- atrisinājums lineārai vienādojumu sistēmai ar n nezināmajiem - n skaitļu virkne (vektors), kas apmierina šo sistēmu
- lineārais sarukums lineāro izmēru samazināšanās
- komunikatīvā komponente lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai
- komunikatīvā kompetence lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai
- izallobara Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu barometriskā spiediena maiņu zināmā laikā
- izalloterma Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu temperatūras maiņu zināmā laikā
- izogeotenna Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur zināmā dziļumā zemes siltums ir vienāds
- izalobāras Līnijas, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno punktus, kuros gaisa spiediens zināmā laika posmā mainās par vienādu lielumu
- izalotermas Līnijas, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno Zemes virsmas punktus, kuros gaisa temperatūra zināmā laika posmā mainās par vienu un to pašu lielumu
- lāsēt Līņāt, smidzināt
- lāsot Līņāt, smidzināt
- maldzināt Līt sīkām pilēm, smidzināt
- smalgot Līt, smidzināt
- migāt Līt, smidzināt sīkām lāsēm
- dispozitīva norma literārā norma, kas pieļauj zināmu brīvību; ieteikums
- sātanisms Literāra tendence, kas izpaudās kā morāliska sacelšanās un izaicinājums tradicionālam svētumam, zināma veida spirituāla orģija, nozieguma, netikuma, neglītā un perversā slavināšana
- fantastika literāri darbi, kuros notikumi, parādības aprakstītas pārdabiskā veidā, gk. apspēlējot zinātnes vēl neizpētītās parādības
- erotografomānija Literārs ekshibicionisms, kas tiek aprakstītas seksuālas fantāzijas, ar kurām autors grib ierosināt un uzbudināt sevi un lasītāju, turklāt pats nereti palikdams nezināms
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs)
- nekonvencionālā literatūra literatūra, kas satur vispārpieejamu informāciju un netiek izplatīta tirdzniecības tīklā (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli u. tml.); "pelēkā literatūra"
- konseptisms Literatūras stils 17. gs. Spānijā, kurā izpaudās renesanses mākslas "aristrokratizācija", galvenā uzmanība tika pievērsta literāro darbu formai (sarežģītas metaforas, negaidīti salīdzinājumi, vārdu spēle u. c.)
- aktīvisms Literatūras un mākslas virziens (ekspresionisma novirziens), kas izcēlās Vācijā ap 1910. g., sludina aktīvu, tiešu, audzinošu īstenības iespaidošanu ar mākslas palīdzību; aktīvā māksla
- literatūras kritika literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu; literatūrkritika
- tulkojumkritika literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu tulkojumu vērtēšanu
- literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu; literatūras kritika
- poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus; arī literatūras teorija
- literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija
- literatūras teorija literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija
- literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūras vēsture
- literatūras vēsture literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūrvēsture
- rainoloģija Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi; rainistika
- rainistika Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi; rainoloģija
- literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists; literatūras zinātnieks
- literatūras zinātnieks literatūrzinātnes speciālists; literatūrzinātnieks
- intertekstuālisms Literatūrzinātnes teorija, kas īpašu uzmanību pievērš literāro tekstu savstarpējam atkarīgumam jeb intertekstualitātei
- antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors
- literāts Literatūrzinātnieks
- lūzenieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji
- lūzinieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji
- netiešais līzings līzinga objektu iegādājas specializēta līzinga iestāde un nodod nomā līzinga ņēmējam
- tiešais līzings līzinga objektu iznomā tiešais ražotājs un nodod to lietošanā līzinga ņēmējam uz līzinga līguma pamata
- finanšu līzings līzinga veids, kreditēšana; līzinga objekts līzinga līgumā noteiktā termiņa beigās pāriet līzinga ņēmēja īpašumā - tas ir līzings ar izpirkuma tiesībām
- izpirkumnoma Līzings - īpaša kreditēšanas forma, kuras būtība ir līzinga objekta iegāde
- loģistika Loģika (3, 4), loģikas zinātne
- faziloģika Loģika, kas speciāli izveidota zināšanu un cilvēka domāšanas procesu attēlošanai
- induktīvā loģika loģikas zinātnes daļa, kas pētī induktīvo slēdzienu iespējas un to patiesuma nosacījumus
- fizikālisms Loģiskā pozitīvisma koncepcija, kas mēģināja izveidot visām zinātnēm vienotu valodu uz fizikas valodas pamata
- aloģisms Loģiskas zinātniskās izziņas iespēju noliegšana; intuīcijas, atklāsmes, ticības pretstatīšana loģikai
- biofizikālā anomālija lokāla josla ar atšķirīgu fizikālo lauku parametru kopumu un to lokālo neviendabīgumu (elektriskā lauka intensitātes, Zemes magnētiskā lauka komponentu, temperatūras, elektrostatiskā lauka atšķirība, gaisa jonu sadalījums) salīdzinājumā ar tai blakusesošo teritoriju, ko tautā sauc par ūdens āderēm
- limforoīds Lokalizēta perianālo limfvadu paplašināšanās, kas līdzinās hemoroīdiem; dažreiz venēriskās limfogranulomas gadījumā
- atomlokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju
- kodollokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju
- dīzeļlokomotīve Lokomotīve, ko darbina iekšdedzes dzinējs (parasti dīzeļmotors)
- motorvilcējs Lokomotīve, kuras dzinējs ir nelielas jaudas motors
- izlolot Lolojot izaudzināt
- rupjbarība Lopbarība, kas satur salīdzinoši daudz kokšķiedras un kuras sakošļāšanai vajadzīgs daudz enerģijas
- elpe Lopbarība; karaspēkā lietojamā zirgu barība: siens, auzas, salmi (arī pakaišiem), ko izsniedz pēc zināmām normām
- konfiskāti Lopkautuvju atkritumi, kurus veterināri sanitārā ekspertīze atzinusi par cilvēka uzturā nederīgiem
- rančošana Lopu baru ganīšana stepē un to izaudzināšana
- lopdzinējs Lopu dzinējs
- lopdzinis Lopu dzinējs
- momentloterija Loterija, kuras rezultāts zināms uzreiz
- filfaks LU Humanitāro zinātņu fakultāte
- Livzinieki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukuma variants
- Lyuzinīki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā
- lumesti Lumsti - zirdzinājiem līdzīgs stāds māju tuvumā
- perovskija Lūpziežu dzimtas ģints ("Perovskia"), vēlu ziedoši dekoratīvi krūmi, kas ziedus veido uz viengadīgajiem dzinumiem
- LH Luteinizējošais hormons (angļu "luteinizing hormone")
- sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi
- izlutinātība Lutināšanas audzināšanas stila rezultāts, kas izpaužas paaugstinātās pretenzijās un prasībās pret citiem, nekonstruktīvā neapmierinātībā ar apkārtējo vidi, kaprīzēs utt.
- eksorcists Ļauno garu izdzinējs
- maleīns Ļauno ienāšu ierosinātāja kultūras sabiezināts nitrāts; lieto ļauno ienāšu diagnostikā analoģiski tuberkulīnam
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs
- tiptināt Ļaut tipināt, nesteidzināt (zirgu)
- svelošs ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu)
- atlidot ļoti ātri atkļūt, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām)
- būt augstās domās ļoti atzinīgi novērtēt
- slavēt ļoti atzinīgi vērtējot, dēvēt, saukt (par ko, kā)
- slavēt ļoti atzinīgi vērtēt
- cildināt ļoti atzinīgi vērtēt; slavēt, slavināt
- slava ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) nopelniem, veikumu
- svelīgs ļoti auksts (ar ledainu stindzinošu vēju)
- svelons ļoti auksts laiks (ar ledainu, stindzinošu vēju)
- ledains ļoti auksts; stindzinošs (par aukstumu)
- dziļš ļoti būtisks, nozīmīgs; tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus; saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.)
- pārsmalīt ļoti daudz sadedzināt (kurināmā)
- (jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi ļoti daudzas reizes; nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu
- kā (savus, retāk rokas) piecus pirkstus ļoti labi (pazīt, zināt)
- ka (savus, retāk rokas) piecus (retāk desmit) pirkstus ļoti labi (pazīt, zināt)
- kā rokas (biežāk savus) piecus pirkstus ļoti labi (pazīt, zināt)
- pazinēt kā raibu suni ļoti labi pazīt, zināt (kāda raksturu, īpašības u. tml.)
- pazīt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt, zināt, prast
- pazinēt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt; ļoti labi pārzināt
- zināt kā vienreizvienu ļoti labi zināt
- zināt kā (savus) piecus pirkstus ļoti labi zināt
- mikrodzinējs ļoti maza izmēra un ļoti mazas jaudas dzinējs
- inkvizīcija ļoti nežēlīga rīcība; mocības, spīdzināšana
- inkvizitors ļoti nežēlīgs cilvēks; mocītājs, spīdzinātājs
- kapitāldarbs ļoti nozīmīgs garīgās darbības rezultāts (piemēram, zinātnisks pētījums, mākslas darbs); kapitāls darbs
- nepieejams ļoti pašapzinīgs; ļoti neatsaucīgs, neiejūtīgs
- enciklopēdisks ļoti plašs, vispusīgs (parasti par zināšanām, izglītību)
- krokjoslu haizivs ļoti primitīva haizivju kārtas suga (_Chlamydoselachus anguineus_), kas dzīvo dziļvagās ap Japānas salām, izskatās kā vairākus simtus miljonu gadus vecas fosilijas, kas atrastas visā pasaulē; patiesībā tā īpaši nelīdzinās haizivīm, bet vairāk atgādina lielus, spēcīgus zušus
- tritanomālija ļoti reta anomāla trihromāzija, samazināta zilo krāsu uztverošo vālīšu jutība, ar X hromosomu saistīta pārmantota pazīme, ko sastop 0,0001% baltās rases vīriešu
- miniaturizēt ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā
- mikrofotokopija ļoti samazināta (kā) fotokopija
- mikrokopija ļoti samazināta (kā) kopija
- mikrofilma ļoti samazināta (parasti teksta, attēla) fotoreprodukcija
- izdilt ļoti samazināties apmēros (par muskuļiem)
- izsīkt ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu)
- izsīkt ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.)
- (visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties
- (visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties
- krampjains ļoti sasprindzināts (par kustībām, ķermeņa stāvokli)
- poētisks ļoti skaists, valdzinošs, pievilcīgs (piemēram, par parādībām dabā)
- sakliegties ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties
- nitroželatīns ļoti spēcīga dinamītiem pieskaitāma spridzināmā viela, ko lieto īpaši cietu iežu spridzināšanai, sastāvā 92-94% nitroglicerīna un 6-8% kollodija vilnas
- vaļas dirsa ļoti steidzīgs cilvēks, kas nedomā, neliekas zinis par citiem
- raut darbu no rokām ārā ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu
- drudžains ļoti straujš, sasprindzināts (par norisi, stāvokli); pārmērīgi steidzīgs (par darbību)
- ellē ratā ļoti tālu; nezināmā vietā
- mīt uz papēžiem ļoti tuvu, cieši sekot (telpā un laikā); vajāt; steidzināt
- (ar) aizturētu elpu ļoti uzmanīgi, sasprindzināti
- klausīties (ar) abām ausīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties
- raudzīties (arī skatīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti raudzīties
- skatīties (arī raudzīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties
- skatīties (ar) abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties
- ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti, tā lai redzēto paturētu prātā
- lauzt sirdis kā gripeles ļoti viegli savaldzināt sievietes
- ābečgudrība ļoti vienkārša, elementāra gudrība, zināšanas
- primitīvs ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs; arī apzināti vienkāršots
- vulgārs ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām)
- trenkt Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu)
- abhišekā Mācekļa ceremoniāla apslacīšana, ko veic garīgais audzinātājs iesvētīšanas rituāla laikā
- aksiomātika mācība par aksiomām kā zinātniskās atziņas pirmavotu
- heraldika mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm; vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos
- psihoanalīze mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem, to nozīmi dažādu psihisku traucējumu izcelsmē
- uzturmācība mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne
- purvmācība mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem; purvzinība
- fiziognomika mācība par sakarībām starp cilvēka (dzīvnieka) ārējo izskatu un raksturu, radās Senajos Austrumos; līdz šim nav zinātniski pamatota
- mirmēkoloģija mācība par skudrām, skudru zinātne
- nosoģeogrāfija mācība par slimību ģeogrāfisko izplatību, sevišķi to slimību, kas saistītas ar zināmiem klimata apgabaliem
- krimināltehnika mācība par zinātnes un tehnikas sasniegumu izmantošanu noziegumu atklāšanā
- fideisms Mācība, pēc kuras reliģiskā ticība ir pārāka par zinātnisko izziņu, prātu
- kontagionists Mācības piekritējs, kura atzina, ka epidēmijas izceļas galvenokārt no pielipšanas, no slimības ierosinātāju pārnešanas
- filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu
- arodprakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs
- lasāmā grāmata mācību grāmata, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātniski, publicistiski raksti
- pirmmācības skola mācību iestāde 20. gs. sākumā, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas
- mājturības skola mācību iestāde, kas sniedz zināšanas, prasmes un iemaņas mājsaimniecībā un dažādās lauksaimniecības nozarēs
- ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus
- dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana; arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā)
- bioloģija mācību priekšmets par zinātņu kompleksu, kas pētī dzīvus organismus
- dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām
- projektu metode mācību sistēma, kuras ietvaros zināšanu apguve norisinās arvien sarežģītāku praktisku uzdevumu - projektu plānošanas un izpildes gaitā
- politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas
- paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu; priekšzīmīga mācību stunda
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā
- pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestādes bezpajumtniekiem, bāreņiem u. c. 20. gs. 20. un 30. gados Padomju Savienībā
- MAK Mācību un audzināšanas komisija
- pedagoģija mācīšana, audzināšana, izglītība
- izglītība mācīšanas un audzināšanas process
- skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā)
- nodarboties Mācīt, audzināt (kādu); pavadīt laiku (ar kādu)
- iemācīt Mācot panākt, ka apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus)
- aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz zināmai pakāpei)
- izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību)
- iemācīties Mācoties apgūt (zināšanas), iegūt (iemaņas, paradumus, arī uzskatus)
- uzmācīties Mācoties papildināt, padziļināt savas zināšanas, prasmi
- papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks
- piesūcekņsikspārnis Madagaskarā dzīvojoša sikspārņu suga "Myzopoda aurita", kas zoologiem zināma gadiem ilgi, bet nav atrasta it neviena šīs sugas mātīte
- čerzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čerzinieki" iedzīvotāji
- bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam
- ciparu audiolente magnētiskā lente, kas nodrošina ciparsignālu formā pārveidotas skaņas ierakstu, kura atskaņošanas kvalitāte ir salīdzināma ar reproducēšanas kvalitāti, ko nodrošina kompaktdiski
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu
- ampērs Magnetodzinējspēka mērvienība SI (agrākais nosaukums - ampērvijums)
- gilberts magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība CGSM un Gausa mērvienību sistēmās; 1 Gb = 0,795775 A
- rūgtais sāls magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai
- abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu
- nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku)
- izlēlot Maigi šūpot, aijāt, mīļi audzināt
- chinosols Maigi, bet sekmīgi darbīgs dezinfekcijas līdzeklis dobumu un tesmeņa pupu skalošanai iekaisuma gadījumos
- mikrostarpināšana Mainīga platuma starpu izmantošana rakstzīmju atdalīšanai dokumentā un vārdu izlīdzināšanai tekstā
- asinhrons dzinējs maiņstrāvas elektrodzinējs, kura rotora griešanās ātrums (pretstatā sinhronam elektrodzinējam) nav vienāds ar statora magnētiska lauka griešanas ātrumu
- asinhrondzinējs Maiņstrāvas elektrodzinējs, kura rotora rotācijas frekvence nav vienāda ar magnētiskā griežlauka (sk. lauks) rotācijas frekvenci
- ierobežotā ēdināšana mājdzīvnieku ēdināšanas sistēma, pēc kuras noteiktā laikā ierobežo (samazina vai pārtrauc) barības vai barības enerģijas uzņemšanu; izmanto darba un barības ekonomijas nolūkā, zvērkopībā, jaunputnu augšanas ierobežošanai
- samāties Mājot sazināties
- dādu Mājputnu kladzināšana
- mājputnu produktivitāte mājputnu spēja noteiktā laika periodā (mēnesī, gadā, izmantošanas periodā) ražot zināmu olu un gaļas daudzumu; produktinvitāti raksturo dējība, dzīvmasas pieaugums, barības izlietojums 10 olu vai 1 kg dzīvmasas pieauguma iegūšanai
- Švābes likums mājsaimniecības patēriņa teorijas likums, kas nosaka, ka pieaugot mājsaimniecības ienākumiem, izdevumi ģimenes mājokļa vajadzībām pēc absolūtā lieluma pieaug, bet relatīvi - salīdzinājumā ar pārējiem izdevumiem - samazinās
- guvernante Mājskolotāja, audzinātāja
- komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku
- nou-hau Māka, prasme (angļu "know-how") - starptautisku lietišķo darījumu objekts; ietver tehniskas zināšanas, specifiskus ražošanas organizācijas u. c. noslēpumus kāda tehniska vai tehnoloģiska izgudrojuma apgūšanai un ieviešanai; tiek pirkts kopā ar izgudrojuma licenci vai patstāvīgi
- karāšanās griesti maksimālais augstums, kurā helikopters spēj nekustīgi karāties bez augstuma samazināšanas
- atstatums starp grāvjiem maksimāli pieļaujamais attālums, kas jāievēro, lai kokaudzes bonitāte visā teritorijā starp grāvjiem nenoslīdētu vairāk kā par vienu klasi salīdzinājumā ar bonitāti 15 m attālumā no grāvja; tādējādi visā starpgrāvju platībā veidojas viens meža tips
- pantoplastika Māksla palielināt vai pamazināt plastiskus modeļus
- pastičo Mākslas darbs, kurā apzināti atdarināts cita laikmeta vai mākslinieka stils
- stilists Mākslas stila pazinējs, pētnieks, realizētājs
- ikonogrāfija Mākslas zinātnē - stingri noteikta zināmas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma
- kinozinātne Mākslas zinātnes nozare, kas pētī kinomākslu
- teātra zinātne mākslas zinātnes nozare, kas pētī teātra mākslu
- kritika Mākslas zinātņu nozare, kas nodarbojas ar sava laika mākslas darbu, tās procesu analīzi un vērtēšanu
- mecenātisms Mākslas, zinātnes, arī sporta, dažādu kultūras un labdarības pasākumu finansiāla un materiāla atbalstīšana
- voblers Mākslīgā ēsma, māneklis, kas līdzinās dabiskam zivju barošanās objektam; gatavo no koka, plastmasas vai metāla un izmanto zivju pievilināšanai
- sintētiskā degviela mākslīga oglekļa ūdeņraža degviela iekšdedzes dzinējiem; iegūst no akmeņoglēm, degakmens, bitumu smiltīm
- keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā
- valorizācija Mākslīga preces cenas paaugstināšana (parasti samazinot šās preces ražošanu)
- interlingva Mākslīgā starptautiskā valoda, it īpaši saziņai medicīnas un zinātnes jomā
- piscikultūra Mākslīga zivju audzināšana
- mendelevijs Mākslīgi iegūts ķīmiskais elements; pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts periodiskās sistēmas 101. elements; simbols Md, zināmi 6 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- segtās platības mākslīgi izveidota vide kultūraugu audzēšanai, steidzināšanai un uzziedināšanai - siltumnīcas, lecektis, īslaicīgi segumi ar stacionāru vai pārvietojamu karkasu
- titāna pigmenti mākslīgi no titāna rūdas rutila un ilmenīta un boksīta atkritumiem alumīnija rūpnīcā pagatavota pildviela, ko lieto papīra caurspīdīguma samazināšanai un baltuma palielināšanai
- gadījumskaitlis mākslīgi radītas skaitļu secības elements, kura atrašanās varbūtība šajā secībā ir zināma
- tehnēcijs Mākslīgi radīts ķīmiskais elements - radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 43. elements, Tc, zināmi 20 radioaktīvie izotopi
- plutonijs mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 94. elements, Pu, atommasa 244,06, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 15 radioaktīvie izotopi
- neptūnijs mākslīgi radīts transurāna ķīmiskais elements, Np, atomnumurs 93, atommasa 237,05, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 11 radioaktīvie izotopi; sabrūkot veido plutoniju
- kosmiskā stacija mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem
- juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas
- ambroīns Mākslīgs dzintars, ko lietoja elektrības izolatoriem
- litīns Mākslīgs nededzināts akmens, ko lieto elektrības izolācijai
- darbs Mākslinieka vai zinātnieka radošās darbības rezultāts
- koncepcija Mākslinieka, literāta, zinātnieka vispārīgā iecere, pamatideja
- gara aristokrātija mākslinieki, literāti, zinātnieki
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils
- Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus
- anofeless Malārijas odu ģints; zināmas ap 200 sugas
- blodīt Maldīties, nezinot ceļu
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu
- atskaļi Malkas skaliņi, kas tika dedzināti vērpšanas laikā kā apgaismojums
- Liuzinīki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukuma variants
- Lyuzinīki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukums latgaliski
- ost Manīt, uzzināt (ko); arī jaust
- atsevišķa manta manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu
- bezsaimnieka manta manta, kurai nav īpašnieka vai kuras īpašnieks nav zināms
- apķīlājums Mantas arests - process, kurā atbilstoši tiesas lēmumam tiek atsavināts personas likumīgs īpašums, lai atlīdzinātu parādsaistību nepildīšanas dēļ kreditoram radītos zaudējumus
- zīlēšana Mantika - savdabīgu paņēmienu un rituālu darbību kopa, ar kuru palīdzību magi, pravieši, pareģi, burvji, zintnieki mēģina atklāt nezināmo, paredzēt nākotni
- aizņemšanās Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod
- aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod; šādā veidā iegūta manta, priekšmeti
- kaptjorščiks Mantzinis, uzturzinis (padomju armijā)
- remārketings Mārketings pieprasījuma samazināšanās situācijā, kad tas skar visu veidu preces jebkurā laika posmā
- pirmā atvērtā īsākā ceļa protokols maršrutēšanas protokols, kam, salīdzinājumā ar protokolu _RIP_, parasti dod priekšroku lielākos autonomos tīklos, jo šis protokols pārsūtīšanu veic tikai tad, ja ir kas mainīts, un tas ļauj pārsūtīt tikai to maršrutēšanas tabulas daļu, ko skārušas notikušās izmaiņas
- izmasēt Masējot izlīdzināt (piemēram, grumbas)
- smadzeņu skalošana masīva propaganda presē, uzbāzīga reklāma, vecāku un audzināšanas iestāžu moralizēšana (pārliecināšana) utt., respektīvi, kāda viedokļa uzspiešana
- pneimodzinējs Mašīna (piemēram, pneimocilindrs, pneimomotors, vakuuma dzinējs, pneimoturbīna), kas saspiesta vai retināta gaisa enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā
- elektrovibroveltnis Mašīna asfalta u. c. ceļu segu nostiprināšanai un noblietēšanai, kas sastāv no veltņa (uz kura ass nostiprināti divi elektrovibratori), ķēžu pārvada, rāmja, reduktora, elektrodzinēja un roktura, uz kura atrodas vadības slēdzis
- finišers Mašīna betona klāja izlīdzināšanai ceļu būvēs
- vairākoperāciju mežizstrādes mašīna mašīna, kas cirsmā veic divas vai vairākas operācijas, kā arī vienkāršo mežizstrādes tehnoloģisko procesu, izslēdz operāciju starpelementus, novērš starpoperāciju dīkstāves, samazina nepieciešamos kapitālieguldījumus un darba izmaksas
- trīsfāžu ģenerators mašīna, kuras statora tinumos inducējas trīs vienāda lieluma laikā par 1/3 perioda savstarpēji nobīdīti elektrodzinējspēki
- hidromehāniskais lietderības koeficients mašīnas hidrauliskā un mehāniskā lietderības koeficienta reizinājums; raksturo hidromašīnas darbību un ievēro arī enerģijas zudumus berzes dēļ
- gludapstrāde Mašīnbūvē - metālapstrādes noslēguma operācijas, ar kurām samazina virsmas raupjumu
- hidropiedziņa Mašīnu un mehānismu darbināšana ar hidrodzinēju; šim nolūkam lietotā hidroiekārta
- science Matemātika un dabaszinātnes (Francijā)
- eksaktās zinātnes matemātika un zinātnes, kas uz to pamatojas
- loģicisms Matemātikas filozofijā - koncepcija, kuras pamatā ir hipotēze, ka visas matemātikas atzinās ir atvedināmas no loģikas
- lietišķā matemātika matemātikas metožu kopums, kuras izmanto citu zinātnes nozaru (fizikas, bioloģijas, sabiedrisko zinātņu), tehnikas un ekonomikas praktiskajām vajadzībām, ieskaitot arī matemātisko modelēšanu
- abrazivitāte materiāla (arī papīra vai kartona) virsmas īpašība, saskaroties ar citu materiālu, samazināt tā gludumu
- kalcinēšana materiāla apdedzināšana vai karsēšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piem., kaļķu ieguvē); kalcinētās sodas iegūšana no nātrija hidrogēnkarbonāta
- kalcināšanas apdedzināšana materiāla apdedzināšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piemēram, kaļķu ieguvē)
- salizturība materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem
- atkvēlināšana materiāla termiskā apstrāde, kurā iegūst pareizi veidotu, līdzsvarotu struktūru - materiālu atbrīvo no iekšējiem spriegumiem, samazina tā cietību un palielina plastiskumu
- sablīvēšana materiāla tilpuma samazināšana un blīvuma palielināšana mehāniskas iedarbības rezultātā - paņēmiens materiāla mehāniskās stiprības un ūdensnecaurlaidības palielināšanai (piem., triecienbetona izgatavošanā)
- sablīvēšanās materiāla tilpuma samazināšanās un blīvuma palielināšanās
- rukšana materiāla vai izstrādājuma izmēru (un tilpuma) samazināšanās
- eļļošana materiāla virsmas pārklāšana ar ziežvielu; ar to samazina mašīnu un mehānismu kustīgo daļu berzi, samazina jaudas zudumus, nodilumu, sakaršanu, koroziju un palielina savienojumu hermētiskumu
- četrmalu apgriešana materiāla, pusfabrikāta (retāk – gatava iespieddarba) izlīdzināšana, apgriežot pēc vajadzīgā izmēra un formāta no četrām pusēm ar viennaža griešanas iekārtu
- absolūtā atbildība materiālās atbildības veids, kas balstās uz līgumisku saistību pilnīgi atlīdzināt nodarīto materiālo zaudējumu neatkarīgi no nodarītāja vainas, ja ir konstatēta cēloņsakarīga attiecība starp darbību (bezdarbību) un nodarītā zaudējuma faktu
- liesinātāji materiāli, ko ievada keramikas masā, lai samazinātu keramisko materiālu žāvēšanas un apdedzināšanas sarukumu; izmanto dabiskos (kvarcu, kvarca smiltis u. c.) un mākslīgos (šamotu, dehidratizētus mālus, ķieģeļu lauskas) liesinātājus
- sabiedriskais patēriņš materiālo labumu un pakalpojumu patēriņš izglītībā, veselības aizsardzībā, zinātnē, valsts aizsardzībā
- inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem
- teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas
- kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni
- apdedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni; gk. kalcija oksīds (CaO)
- klinkers materiāls, ko iegūst, līdz saķepšanai apdedzinot izejvielu (piemēram, kaļķakmens un māla) maisījumu, kuru samaļot kopā ar piedevām (ģipsi, pucolāniem, metalurģiskajiem sārņiem u. c.) vai bez tām, iegūst cementu
- mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles
- tērēšana materiālu, enerģijas u.c. resursu mazināšana kādu darbību, procesu īstenošanai
- ortogonāla matrica matrica, kurai apgrieztā matrica ir arī tās transponētā matrica, t.i, ortogonālas matricas reizinājums ar tās transponēto matricu dod vienības matricu
- samauties Maujot sazināties
- mazpazīstams Maz zināms, pazīstams, arī nepopulārs
- slaidais dzintargliemezis mazais dzintargliemezis
- juņģis Mazāka putna izperēts dzeguzēns, kas pārspēj savus ligzdas brāļus lielumā un tuklumā un ar kuru tamdēļ salīdzina ko resnu
- mikroraptors Mazākais no zināmajiem dinozauriem, vārnas lieluma dzīvnieks, garums - 40 cm, dzīvoja tagadējā Ķīnas teritorijā pirms apmēram 125 miljoniem gadu, un to uzskata par mūsdienu putnu priekšteci
- butelīte Mazās lampiņas daļa, kur ielēja dedzināmo šķidrumu
- maģināt Mazināt
- mazāt Mazināt
- raukt Mazināt (apjomā)
- noglušīt Mazināt (darbības) intensitāti
- nivelēt Mazināt (kā) atšķirības
- absorbēt mazināt (kā) intensitāti, koncentrāciju
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības)
- tērēt mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot
- tērēt mazināt (kādu resursu, materiālu, enerģijas daudzumu u. tml.) darbību, procesu īstenošanai
- vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas)
- deldēt Mazināt (pārdzīvojumu, nelaimi, slavu, vainu u. tml.)
- vājināt Mazināt (piemēram, fiziskos spēkus)
- ieskrambāt Mazināt (piemēram, slavu, godu)
- aptumšot Mazināt (prieku, laimi u. tml.)
- atdzesēt Mazināt (sajūsmu, prieku u. tml.); atvēsināt
- blāvināt Mazināt apgaismojumu
- rivēt mazināt buras
- apcirpt Mazināt īpatnības
- liberalizēt mazināt kontroli
- deldēt Mazināt, arī likvidēt, iznīcināt
- demobilizēt Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties)
- graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus); panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte
- dizeretīzija Mazināta jutība vai kairināmība
- subtrahents Mazinātājs atņemšanas darbībā
- dzistin dzist mazināties
- virpt Mazināties
- raukties Mazināties (apjomā, daudzumā)
- dilt Mazināties (apmēros, daudzumā)
- sīkt Mazināties (apmēros, daudzumā)
- dilt Mazināties (par attālumu līdz vietai, uz kuru virzās)
- atlaisties Mazināties (par salu, nokrišņiem)
- atlaist mazināties (par sāpēm)
- zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu)
- šļāpt Mazināties daudzumā (par produktiem)
- apmigloties Mazināties redzes, uztveres spējai (par acīm)
- rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); mazināties (par kā skaitu, daudzumu)
- rukt Mazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem
- plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots
- atlaisties Mazināties, atslābt (par dusmām)
- zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā)
- atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni)
- pielaisties Mazināties, kļūt mazāk intensīvam (piemēram, par salu, vēju)
- aptumšoties Mazināties, zust (par prieku, laimi u. tml.)
- sīkt Mazināties, zust (piemēram, par spēku)
- kaptāms Mazindīgs pesticīds
- keratāns Mazindīgs pesticīds
- Malaja Indrica Mazindricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
- mazumnieks Mazinieks, meņševiks
- apzeldināt mazliet apdedzināt
- pielāpīt paģiras mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, lai mazinātu paģiras
- pakristies mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni); mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu)
- damest mazliet samaksāt, atlīdzināt
- pieremdināt mazliet samazināt (fizioloģiska vai psihiska stāvokļa) intensitāti
- pakristies mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu)
- padeldēt mazliet, daļēji samazināt (piemēram, parādu)
- kaut kā mazliet, zināmā mērā
- kā nekā mazliet, zināmā mērā; kaut kā
- bebijs mazs priekšmets vai dzīvnieks (salīdzinājumā ar citiem radniecīgiem priekšmetiem vai dzīvniekiem)
- bebītis mazs priekšmets vai dzīvnieks (salīdzinājumā ar citiem radniecīgiem priekšmetiem vai dzīvniekiem)
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai
- valksts Medībās - bars ko ielenc vienā dzinumā
- ablava Medības ar dzinējiem
- dzinējmedības Medības ar dzinējiem
- dzīšana Medības ar dzinējiem
- klaberjakts Medības ar dzinējiem
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem
- rīdīšana Medību paņēmiens, kad medījumam uzrīda dzinēju suņus
- dzinējsuns Medību suns, ko izmanto medībās par dzinēju
- skrauja Medību suņu rejas, kuri kopā ar dzinējiem dzen mastu
- primārās veselības aprūpes māsa medicīnas māsa, kas ir ārsta palīgs un strādā primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā vai darbības teritorijā un veic iedzīvotāju un viņu veselības stāvokļa apzināšanu un profilakses darbu
- algoloģija Medicīnas nozare, kas pētī asas un hroniskas sāpes, to patofizioloģiju, nocicepcijas un antinocicepcijas sistēmas, sāpju mazināšanas metodes, t.i. pretsāpju terapiju, analgētiķus un to darbības mehānismus
- anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai
- jatroloģija Medicīnas zinātne, ārstēšanas mācība
- kontraceptoloģija Medicīnas zinātnes nozare, kas pēta kontracepcijas metodes, līdzekļus un paņēmienus
- MZB Medicīnas zinātniskā bibliotēka
- MZA Medicīnas zinātņu akadēmija
- CIOMS Medicīnas zinātņu starptautisko organizāciju padome (angļu "Council for International Organizations of Medical Sciences")
- diflatils Medikaments pilienu un tablešu veidā, kas mazina gāzu uzkrāšanos zarnās un meteorismu
- levomepromazīns Medikaments, antipsihotisks līdzeklis ar vāju farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc CNS, neradot apziņas traucējumus un spēj mazināt psihožu simptomus
- atenolols Medikaments, beta adrenoblokators, kas samazina pulsa biežumu
- pioktanīns Medikaments, dezinficējošs šķīdums
- verapamils Medikaments, kalcija antagonists, kavē kalcija piesaisti no šūnu iekšējām rezervēm, mazinot gludās muskulatūras ierosināmību un kontraktilitāti
- risperidons Medikaments, neiroleptisks līdzeklis, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus
- mastot Medīt dzīvniekus (meža vai lauka gabalā), izmantojot dzinējus
- stalkers Mednieks, dzinējs
- meklējumi Mēģinājumi, cenšanās izzināt, izvēlēties
- šustīt Mēģināt kaut ko slepeni uzzināt
- rēvers Mehāniska ierīce buru platības samazināšanai
- atgriezējiekārtas Mehāniskas ierīces ritošā sastāva riteņa uzmalas un sliedes mijiedarbībā radušos horizontālo šķērsvirziena dinamisko slodžu samazināšanai
- švunkrats Mehānisma daļa - rats, kas darbina mašīnu, ierīci; spararats; dzinējrats
- soļojošais dzineklis mehānisms, kas virza transportlīdzekli, dzineklim secīgi paceļoties no atbalsta virsmas
- centrbēdzes regulators mehānisms, kurā dzinēja darbības automātiskai regulēšanai izmanto rotējošus atsvarus
- piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem
- šķūris Mehanizēta ierīce zemes virskārtas, sniega u. tml. nolīdzināšanai, ceļa tīrīšanai
- maiņas meistars meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu
- metrs meistars; skolotājs, audzinātājs
- lūpugons meitas pūra lopu dzinējs
- uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- taulēt Meklējot jautāt, izzināt
- tauņāties Meklējot jautāt, izzināt
- tautāt Meklējot jautāt, izzināt
- tauvēt Meklējot jautāt, izzināt
- būt uz pēdām kādam meklējot, gūstot, vajājot, atrast kādu, uzzināt, kur kāds atrodas
- tākaļāt Meklēt, jautāt, izzināt
- šņakarēt Meklēt; arī uzzināt, okšķerēt
- sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams
- perpers Melnkalnes naudas vienība 20. gs. sākumā; no 1909. g. kaltais sudraba perpers līdzinājās Austroungārijas sudraba kronai, no 1910. g. kaltas arī zelta 10, 20 un 100 perperu monētas
- bang-up Melno jāņogu, upeņu šķirne; spēcīga auguma, dod maz dzinumu, lielas ogas
- piemelot Melojot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.)
- piemelst Melšot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.)
- Hatiņa Memoriālkomplekss fašisma upuriem Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 54 km no Minskas, izveidots bijušā Hatiņas ciemata vietā, kas tika nodedzināts kopā ar visiem tā iedzīvotājiem 1943. g. 22. martā
- masmini Mēness gravitācijas lauka samazināšanās apgabali virs vairākiem Mēness krāteriem
- mērījumu vienotība mērāmo lielumu izteikšana likumā noteiktajās mērvienībās ar nosacījumu, ka mērījumu rezultātu vērtības reproducētas no nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienību etaloniem un rezultātu kļūda zināma ar novērtētu nenoteiktību
- potenciometrs Mēraparāts, ar ko mēra elektrodu sistēmas elektrodzinējspēku šķīdumā, izmantojot kompensācijas metodi
- tiešās darbības mēraparāts mēraparāts, kas pārveido mērāmo lielumu, nesalīdzinot to ar zināmu lielumu (piemēram, termometrs, ampērmetrs)
- komparators Mēraparāts, kurā mērījamo lielumu salīdzina ar kādu zināmu lielumu (etalonu)
- salīdzinošās darbības mēraparāts mērapatrāts, kas mērāmo lielumu salīdzina ar lielumu, kura vērtība ir zināma (piemēram, vienādplecu svari, elektriskie potenciometri)
- etalons Mēraukla, paraugs salīdzināšanai
- atmērcēt Mērcējot samazināt vārāmā sāls piedevu
- probabilisms Mērena skepticisma virziens platonismā, kura pamattēze definēja, ka droši neko nevar apgalvot, bet visi atzinumi ir labākā gadījumā tikai paticami un derīgi praktiskai dzīvei
- mērīties Mērījot salīdzināt (ar ko) auguma garumu; mērījot salīdzināt (ar ko auguma garumu)
- samērīt Mērījot salīdzināt (vienu ar otru, citu ar citu)
- samērīties Mērījot salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, citam ar citu)
- izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu
- nomērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu
- inerce Mērinstrumentu īpašība parādīt mērīšanas rezultātu ar zināmu nokavēšanos
- nulles mērīšanas metode mērīšanas metode, kurā mērāmā lieluma vērtību salīdzina ar mēru un aparāta rādījumu savieto ar nulli
- pretstatījuma mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtība un mēra vērtība vienlaikus iedarbojas uz salīdzināšanas aparātu, parādot attiecību starp tiem
- salīdzināšanas mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtību salīdzina ar kāda mēra lielumu
- kompensācijas mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmo lielumu salīdzina ar otru, kura vērtība ir precīzi zināma
- grants Mērķfinansējums no valsts budžeta galvenokārt zinātniskiem pētījumiem, izglītībai
- mērķēšana Mērķplānošana - tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu
- izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas
- intencionāls Mērķtiecīgs; apzināts, apziņas virzīts; uz reālu vai iedomātu objektu vērsts (par apziņu un psihes parādībām vispār)
- termoelektriskie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuru darbības pamatā ir termoelektriskais efekts – ja divu dažādu metālu vai pusvadītāju galu kontaktiem ir atšķirīga temperatūra, tad kontūrā rodas elektrodzinējspēks
- ģenerējošie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuru izejā mērāmais neelektriskais lielums rada elektrodzinējspēku
- materiāls mērs mērs, ar kuru reproducē vai aizvieto vienu vai vairāku konkrēto lielumu zināmo vērtību, kas mēra lietošanas laikā ir pastāvīga
- gradients Mērs, kas rāda, cik strauji (uz garuma vienību) telpā pieaug vai samazinās kāds fizikāls lielums
- pakāpe mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību
- metriskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē
- landmaršals Mestra vietnieks un kara lietu pārzinis Livonijā
- bandāža Metāla gredzens uz mašīnu vai konstrukciju daļām nodilšanas samazināšanai un izturības palielināšanai
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels; šāda izstrādājuma gabals
- sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā
- pistons Metāla kapsula, kas pildīta ar sprāgstvielu (pulvera lādiņa aizdedzināšanai)
- dedzītuvis Metāla rīks, ar kuru izdedzina caurumus koka priekšmetos
- nosēdināšana Metāla spiedapstrādes operācija ar ko palielina sagataves šķērsgriezuma laukumu, vienlaikus samazinot tās augstumu; sēdināšana
- apspaide Metāla spiedapstrādes veids, kas samazina sagataves šķērsgriezuma laukumu un palielina tās garumu
- galvanokauters Metāla uzgalis audu piededzināšanai, ko nokaitē ar galvanisko strāvu
- ortodontiskās skavas metāla uzlikas, kas tiek cementētas uz zobiem to izlīdzināšanai
- metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru
- metalogrāfija metālmācība; zinātne par metālu un sakausējumu uzbūvi (struktūru) un fizikālajām īpašībām, kā arī par struktūru un īpašību savstarpējo sakarību dažādā temperatūrā
- novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri
- tertium comparationis metavaloda (trešais salīdzināmais), kas ir starpniece starp avotvalodu un mērķvalodu - abstrakts semantisks paraugs, kas palīdz avotteksta nozīmi kā neatkarīgi no paša avotteksta pastāvošu invariantu vienkārši pārcelt no avotteksta mērķtekstā
- caurdegums Metināšanas procesa brāķis, kad savienojuma vietā izdedzināts metāls
- kartogrāfiskā metode metode ģeogrāfisko karšu izmantošanai parādību zinātniskā analīzē, izziņā un prognozēšanā
- praktiskie darbi metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei
- zemes vērtēšana metode, ar kuru salīdzinoši vērtē zemes noderīgumu lauksaimnieciskajai ražošanai, tās auglību vai ienesīgumu
- naprapati Metode, kā gk. ar roku palīdzību mazināt sāpes un citas kaites mugurkaulā, locītavās, audos un muskuļos; ārstēšanā ietilpst masāža, stiepšana un kustību terapija
- bezdarbnieku profilēšana metode, ko izmanto šīs mērķa grupas vajadzību un ilgstoša bezdarba riska identificēšanai; visbiežāk ietver strukturētu informācijas ieguvi, piemēram, par bezdarbnieku izglītību, darba pieredzi, resursiem, zināšanām, prasmēm, interesēm
- zināšanu attēlošana metodoloģija, kas ir pamatā ekspertu sistēmu un zināšanu bāzu plānošanai un izmantošanai, kas raksturo noteiktu tēmu
- aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.); metot sasniegt zināmu rezultātu
- milli- Metriskajā mēru sistēmā apzīmē zināmā lieluma tūkstošo dalu, piem., milligramms - gramma tūkstošā dala
- deci- Metrisko mērvienību salikto nosaukumu daļa, kas nozīmē desmitkārtēju samazinājumu, piem., decimetrs - 0,1 m, decigrams - 0,1 g.
- metrometrs Metronoms, rīks zināmu starpbrīžu izmērīšanai; mūzikā takts mērs
- instrumentālā taksācija meža inventarizācijas lauka darbu metode, kas salīdzinājumā ar acumēra taksāciju nodrošina lielāku rezultātu precizitāti; to veic taksācijas nogabalos, kuros paredzēta galvenā cirte, krājas kopšanas vai rekonstruktīvā cirte
- meža blakusizmantošana meža izmantošana, kas nav saistīta ar kokmateriālu ieguvi (savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu, sūnu u. c. izejvielu ieguve; dravu izvietošana mežā, lopu ganīšana vai siena pļaušana, meža izmantošana kultūras vajadzībām, zinātniskiem mērķiem, medībām, veselības nostiprināšanai u. tml.)
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi
- sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem
- zinātniskās izpētes meži Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā
- mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm
- starpaudze Mežaudzes daļa, ko līdz zināmam vecumam izcērt starpcirtēs
- aprēda Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), ko pārzināja virsmežsargs
- Lyuzinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski
- Ūtrī Lyuzinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Liuzinīki" nosaukums latgaliski
- pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana
- koksnes zinātne mežzinātnes nozare, kas pētī koksnes uzbūvi, īpašības, to ietekmējošos faktorus, kā arī izstrādā īpašību izpētes metodes
- mežzinātnieks Mežzinātņu speciālists
- mirdināšana Midzināšana (ar anestēzijas līdzekļiem)
- čučināt Midzināt
- midzīt Midzināt
- mirdināt Midzināt (par anestēzijas līdzekļiem); padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem)
- snaudināt midzināt, padarīt miegainu
- eozinoblasts Mieloblasts, kas vēlāk pārveidojas par eozinofilo leikocītu
- aleikēmiskā mieloze mieloze ar samazinātu leikocītu skaitu asinīs
- kontraposts Miera un kustības izlīdzinātība stāvoša cilvēka attēlojumā tēlotājā mākslā
- sēž kā klocka mierīgi sēž, neliekas ne par ko zinis
- miglināt Miglot, līņāt, smidzināt
- nomiglot Miglot, smidzināt un pārstāt miglot, smidzināt (par lietu)
- trieciena spēks mijiedarbības spēks sadursmes kontakta punktā, kas ļoti īsā laikā mainās no nulles līdz ievērojamai vērtībai un trieciena beigās atkal samazinās līdz nullei
- atenuācija Mikrobioloģijā patogēnu mikrobu virulences samazināšana, pakļaujot tos nelabvēlīgiem vides faktoriem
- tahoģenerators mikromašīna, kurā inducētais elektrodzinējspēks ir proporcionāls rotora rotācijas frekvencei
- zaļās ziepes mīkstas ziepes zaļā krāsā ar stipru attaukojošu un dezinficējošu iedarbību
- mitigācija Mīkstināšana, mazināšana, norimšana
- demulcents Mīkstinātājs (kairinājumu mazinātājs) līdzeklis
- mil. Militārās zinātnes; militārā terminoloģija
- parastā miltene milteņu ģints suga ("Arctostaphylos uva-ursi"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos silos un kāpu mežos, mūžzaļš sīkkrūms ar ložņājošiem, stipri zarotiem dzinumiem
- pastbumba Milzīgs ziņojumu skaits vai pārmērīgs datu apjoms, ko apzināti nosūta kādam elektroniskā pasta lietotājam, cerot, ka tas izsauks datora atmiņas pārpildīšanu vai pat avārijas situāciju lietotāja pasta programmā
- nomuļīt Mīļojot spīdzināt
- nomurcināt Mīļojot spīdzināt
- mirmekoīdija Mīmikrijas veids, kad dzīvnieks līdzinās skudrai un atdarina tās ķermeņa formu, dzīves veidu un tipiskās kustības
- bezkontakta jūras mīna mīna ar uzspridzinātāju, ko inicē kuģa fizisko lauku iedarbība
- ellesmašīna Mīna, bumba, spridzināmā ierīce
- kontaktmīna Mīna, ko uzspridzina fizisks kontakts
- stanciēnits Minerāla retinita pasuga melnā krāsā, ļoti trausls, praktiski gandrīz nesatur dzintarskābi
- augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās
- dabiskie borāti minerāli, ortoborskābes polimēru sāļi, zināmi \~100, visvairāk izplatīti ir ašarīts, boracīts, boraks, hidroboracīts; šie sāļi veidojas sāļezeros, vulkāniskajos nogulumiežos
- alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un kuru izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai
- demineralizācija Minerālsāļu samazināšanās organismā vai kaulos; to izvadīšana ar ekskrētiem pārmērīgā daudzumā
- raķešu mikrodzinējs miniatūrs raķešdzinējs, kas paredzēts izmantošanai kosmiskā lidaparāta orientācijas un stabilizācijas sistēmā, dažkārt arī nelielai orbītas korekcijai, piemēram, kosmiskā lidaparāta tuvošanās laikā
- bārstīt Mirdzināt, zibināt (piemēram, starus)
- nomirgot Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu); nosmidzināt
- samirkšķināties Mirkšķinot sazināties
- nekroloģija Mirstības statistika; zinātne, kas pētī mirstības cēloņus
- tarika Mistiska Absolūtās Patiesības izzināšanas metode sūfisma skolās
- ligzda miteklis (putniem), kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus
- perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai; ligzda (1)
- norimstīties Mitēties, atslābt, mazināties
- Šambala Mītiska zeme Himalajos, kuras atrašanās vieta un pastāvēšanas laiks nav zināmi
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam
- Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs
- dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus)
- uzplaucēt Mitrināt (dedzinātus kaļķus)
- lašķēt Mitrināt, veldzēt (dedzinātus kaļķus)
- žāvēšanas kritiskais punkts mitruma pakāpe papīrā, kuru sasniedzot, pastāvīgais žūšanas ātrums sāk samazināties
- mīzlene Mīzine
- mīznīca Mīzine
- līdzsavienojums Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kas ļauj uzsāktas sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošiem izsaukumiem pārslēgt savienojumu, neizvienojot iepriekšējo
- tortūra Mocīšana, spīdzināšana
- mudzīt Mocīt, spīdzināt
- žurgāt Mocīt, spīdzināt
- gandināt Mocīt, vārdzināt
- gronēt Mocīt, vārdzināt
- mocināt Mocīt, vārdzināt
- mužļāt Mocīt, vārdzināt
- peņģelēt Mocīt, vārdzināt
- tārpināt Mocīt, vārdzināt
- vēknēt Mocīt, vārdzināt
- žņurgāt Mocīt, vārdzināt
- žurbīt Mocīt, vārdzināt
- izpīnēt Mocīt, vārdzināt, spīdzināt
- hostbāzēts modems modems, kas atsevišķu operāciju izpildei izmanto datora procesoru, un līdz ar to samazinās modema izmaksas
- New Age moderns sinkrētisks pasaules uzskats, kas apvieno reliģiju un evolucionārās dabas zinātnes
- mocības Mokas, ciešanas; arī spīdzināšana
- sirdsapziņas pārmetumi mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām
- pievārdzināt Mokot novārdzināt
- ūķis Moku ūķis - spīdzināšanas (moku) rīki un telpa
- monetārijs Monētu kaltuves strādnieks, ierēdnis, pārzinis
- gods Morāla, ētiska atzinība, cildinājums (kādam par ko); arī pagodinājums
- submorfs Morfa strukturāli mainīgā daļa, kas paplašina vai samazina pamatmorfēmu
- demorfinizācija Morfīnisma ārstēšana, pakāpeniski samazinot morfija devas
- Mousona Mosona, Austrālijas zinātniskā stacija Antarktīdā
- motorragavas Motorkamanas; ragavas, kuru dzinējs ir motors
- mašīntelpa Motorkuģa telpa, kurā atrodas galvenais dzinējs vai dzinēji un citas ierīces
- dvižoks Motors; dzinējs
- budāt Mudināt, steidzināt
- budināt Mudināt, steidzināt
- budīt Mudināt, steidzināt
- mugāt Mudzināt, jaukt
- mugužāt Mudzināt, jaukt
- mugāties Mudzināties
- mugužāties Mudzināties
- muedins Muedzins - muhamedāņu kulta persona
- hordotomija Muguras smadzeņu priekšējo vai laterālo traktu pārgriešana, lai mazinātu neciešamas sāpes
- konvencionālā muita muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm
- fideikommiss Muiža, kurai arvienu jāpaliek zināmas ģimenes īpašumam un kuru tā tad nedrīkst pārdot
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību
- meiris Muižas riju un klēts, arī kūts pārzinis un uzraugs; meiers
- muižaskungs Muižkungs - muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību
- ninkampūps Muļķis; nezinis
- ninkompūps Muļķis; nezinis
- ķert uz mušpapīra muļķot, paļaujoties uz kāda nezināšanu, vientiesību
- bezkontakta darbības uzspridzinātājs munīcijas uzspridzinātājs, kura komandas dators izstrādā komandu bez tieša kontakta ar mērķi tā tuvumā (noteiktā attālumā), savā darbībā izmantojot no no mērķa atstarotās vai izstarotās enerģijas
- samurmināties Murminot sazināties
- plegzna Mūrnieka darbarīks virsmas līdzināšanai (mazs dēlis ar rokturi)
- kausveida lāpsta mūrnieku darbarīks javas paņemšanai no javas kastes, padošanai uz mūra virsmu un izlīdzināšanai
- mioneiroze Muskuļu neiroze, muskuļu darbības traucējumi bez zināma cēloņa
- hemiatonija Muskuļu spēka vai tonusa samazināšanās ķermeņa vienā pusē
- mirīds Musulmaņu mistiķu (sufiju) māceklis, kāda imama vai šeiha mācības piekritējs, ko audzina fanātiskā naidā pret citticībniekiem
- mudžtahids Musulmaņu skolotājs, kurš, pamatojoties uz savām zināšanām un autoritāti, pieņem juridiska rakstura lēmumu vai dod slēdzienu; liela autoritāte šiītu islāmā
- mutazilīti Musulmaņu teoloģijas racionālā virziena pārstāvji; kustība radās 8.-9. gs. Arābu kalifātā, tā atzina gribas brīvību, centās racionālo domu savienot ar Islāma principiem
- teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā
- muzeja kolekcija muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums
- muzeoloģija Muzejzinātne
- muzeologs Muzejzinātnes speciālists
- muzejzinātne Muzeoloģija - zinātnes disciplīna, kas pētī muzeja izcelsmes un attīstības likumsakarības un sociālās funkcijas, muzeju darba teoriju un praksi, vēsturi, avotu mācību, muzeogrāfiju un metodiku
- bļaurene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets)
- muzene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets)
- mūzene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets)
- muzicene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets)
- mūzicene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets)
- kora dziedāšana muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana
- rulade Mūzikas figūra nošu rindas veidā, kas ņemta zināmā secībā
- akordika Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī dažādus tercu salikuma akordus un to īpašības ārpus to savstarpējā apvienojuma un saistības ar citiem mūzikas elementiem
- mūzikas teorija mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu
- mūzikas vēsture mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūziku tās attīstībā
- ģeometriskais vidējais n-tās pakāpes sakne no n skaitļu reizinājuma
- zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda"
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja
- eļļa naftas pārstrādes produkts vai sintētisks šķidrums, ko lieto, lai samazinātu berzi starp mehānisma detaļām
- petrolizācija Naftas vai petrolejas izsmidzināšana pār ūdenstilpi, lai iznicinātu odu kāpurus
- obskurantisms Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; tumsonība
- karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos
- zīdainis Naivs cilvēks; tāds, kas neko nezina
- Maitreja Nākamais Buda, pirmais no nākotnes budām; budisti tic, ka laiku pa laikam pasaulē parādās jauns buda, lai uzturētu zināšanas par pareizo ceļu
- divinācija Nākotnes notikumu pareģošana, kaut kā izprašana vai izzināšana ar pārdabisku spēku, līdzekļu palīdzību
- Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā)
- nanodzinējs Nanoizmēru dzinējs, kas spēj pārvietot nanorobotu un programmējams vai vadāms no attāluma
- Nankina Naņdzjiņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Nanjing"), upes osta Jandzi krastā (pieejama arī jūras kuģiem), Dzjansu provinces centrs, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Naņdzina
- soņņiks Narkotikas, kas iemidzina
- sulfāta zaļais sārms nātrija sulfīda un nātrija karbonāta sakausējuma (ko iegūst, sadedzinot melno sārmu) šķīdums ūdenī
- reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju; racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu
- pētniecības un attīstības izmaksas naudas līdzekļi, kas izdoti par zinātniskajiem pētījumiem, kas saistīti ar jaunu produktu izstrādāšanu vai esošo produktu uzlabošanu
- stipendija Naudas pabalsts, ko regulāri saņem personas, kuras mācās kādā mācību iestādē, papildina zināšanas, ceļ kvalifikāciju (piemēram, kursos)
- naudas plūsma naudas un naudas ekvivalentu pieaugums un samazinājums
- tērēšana naudas vai materiālu vērtību kopuma mazināšana, maksājot par kaut ko, pildot saistības vai dāvinot
- ēra naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības
- rezana Naudas vienība Senajā Krievzemē, kūfiskā dirhēma fragments; 11. gs. līdzinājās 1/50 grivnas, 2/5 nogatas, 1/2 kunas; masa - 1,02 g.
- diezkā Nav zināms (saprotams) kā
- diezinkāds Nav zināms kāds
- diezkāds Nav zināms kāds; mazvērtīgs, apšaubāmas kvalitātes
- diezinkur Nav zināms kur
- diezin kā Nav zināms, kā
- diezin kad Nav zināms, kad
- diezin kādēļ nav zināms, kādēļ
- diezin kāds Nav zināms, kāds
- diezin kālabad nav zināms, kālab
- nezin kālab nav zināms, kālab
- diezin kāpēc nav zināms, kāpēc
- nezin kāpēc nav zināms, kāpēc
- nezin kas nav zināms, kas
- diezin kas nav zināms, kas
- diez kas Nav zināms, kas
- diezin kur Nav zināms, kur
- nezin kurp nav zināms, kurp
- diezin kurp Nav zināms, kurp
- diezin līdz kurienei nav zināms, līdz kurienei
- diezin no kurienes nav zināms, no kurienes
- nezin no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) nav zināms, no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei)
- diezin uz kurieni nav zināms, uz kurieni
- parastais dārznieka nazis nazis, kas īpaši piemērots dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai
- slīpnazis naža asmens ar 2 rokturiem koku stumbru mizošanai, izlīdzināšanai u. tml.
- dārznieka naži naži, kas īpaši piemēroti darbiem dārzā: potnazis un acojamais nazis – acošanai, potēšanai ar zariņu; parastais dārznieka nazis – dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai
- neofiloloģija Ne gluži zinātnisks jēdziens, ar ko dažās zemēs apzīmēja modernām tautām, galvenokārt romāņiem un ģermāņiem, veltītās filoloģijas studijas
- glazēšana neapdedzināta vai vienreiz apdedzināta keramiska izstrādājuma pārklāšana ar glazūras suspensiju vai smalki samaltu glazūras pulveri
- Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas
- šuvošana Neapmesta akmens vai ķieģeļu mūra šuvu nolīdzināšana ar javu mūra ārpusē (fasādes pusē); izšuvošana
- karlīno Neapoles Kārļa II (1283-1309) ievesta sīknauda, ko atdarināja visā Itālijā, 1818 Neapolē pielīdzināta 1/2 dukātam
- paraprakse neapzināta kļūda (runas, rakstīšanas, uzvedības, atmiņas), kas it kā norāda uz to, ko cilvēks īsti domā (Z. Freida teorijā)
- instinkts Neapzināta tieksme; nojauta
- automātisms Neapzināta vai netīša darbošanās, kas izpaužas mēnessērdzībā, kā arī dažās samērā retās psihozēs
- eholālija Neapzināta, automātiska dzirdēto vārdu atkārtošana tad, kad vajadzētu aktīvi atbildēt uz uzdoto jautājumu; ehopraksijas veids
- stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība
- simbolisms Neapzinātas vēlmes vai psihiskas sadursmes izraisīta netieša izpausme, kas parādās kā aizstājveidojums
- trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās)
- apmuldēties Neapzināti pateikt nepatiesību, ne gluži pareizi atspoguļot kādu faktu
- psihes aizsardzības mehānismi neapzināti psihes procesi, kas pasargā Ego no iekšējiem konfliktiem un mazina negatīvu, nepanesamu impulsu radītos trauksmes draudus
- aptāmiņ Neapzināti, bezjēdzīgi, bez sapratnes
- morskāt Neapzināti, instinktīvi atvirzīties
- katatīmija Neapzināts pārdzīvojumu komplekss ar sekundārām slimīgām pārmaiņām apziņā; emocionālo faktoru ietekme uz psihisko procesu saturu, raksturu un norisi
- apjaust Neapzināts, instinktīvs
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
- rutine Neapzinīga rīcība, darbība, domāšana, kas palikusi par ierašu; bailes no jaunievedumiem
- involuntārs Neapzinīgs, no gribas neatkarīgs
- neapzinība Neapzinīgums
- stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam)
- ārējais revidents neatkarīga persona, kura revidē uzņēmuma finansu pārskatus un sniedz par tiem savu atzinumu
- kankšķēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas
- kankstēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas
- dzīt pēdas kādam neatlaidīgi meklēt, gūstīt kādu, censties uzzināt, izdibināt, kur kāds, kaut kas atrodas
- pelt Neatzinīgi vērtēt, uzskatīt par nevērtīgu, nederīgu (ko)
- ampls Neaudzināts
- nenorāts Neaudzināts, maz bārts
- mužiks Neaudzināts, nekulturāls cilvēks
- būt dieva rokā nebūt atkarīgam no cilvēku gribas, rīcības; nebūt zināmam
- nebūt vakarējam nebūt bez pieredzes, dzīves gudrības; būt zinātājam
- nebūt mazā pirkstiņa vērtam nebūt līdzvērtīgam, nepavisam nelīdzināties kādam
- nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā)
- piefrizēt nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot
- nodzerties nedaudz iedzert (ko), arī dzerot mazināt slāpes
- pašķēpelēt nedaudz izlīdzināt, gludināt (izrakta grāvja malas)
- pakarcināt nedaudz kladzināt
- pakarcinēt nedaudz kladzināt
- smulēties nedaudz līt, smidzināt
- pasmīlāt nedaudz sīki līt, smidzināt
- pavīslināt nedaudz smidzināt, līņāt
- paspirdzināt Nedaudz, mazliet atspirdzināt
- pamurdzināt Nedaudz, mazliet nomocīt, vārdzināt
- pārkaļķis Nededzināts kaļķis
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība var radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti
- zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus
- vilku (arī suņu) sēne neēdama sēne, arī sēne, kuras izmantošana nav zināma
- suņu sēnes neēdamas sēnes, arī sēnes, kuru izmantošana nav zināma
- idiopātisks nefrīts nefrīts ar nezināmu, neizpētītu cēloni
- telekonverters Negatīva (no -10 līdz -20 dioptriju) optiska sistēma, kas novietota starp fotoaparātu un fotoobjektīvu; palielina objektīva fokusa attālumu, samazinot tā gaismas un izšķiršanas spēju
- holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā
- vājināšana Negatīvā vai pozitīvā fotoattēla optiskā blīvuma samazināšana, apstrādājot vājinošā šķīdumā (vājinātajā) - metāliskais sudrabs, kas veido attēlu, daļēji vai pilnīgi pārvēršas šķīstošos savienojumos, kurus izskalo no fotoemulsijas, tā samazinot pārmērīgu pārgaismošanas vai pārattīstīšanas dēļ radušos optisko blīvumu, kontrastu un aizplīvurojumu un likvidējot atsevišķas attēla detaļas
- biskvīts Neglazēts smalkkeramikas izstrādājums pēc pirmās apdedzināšanas
- pārteikšanās Negribēts izteikums, mutvārdu runas kļūda, kas rodas automatizētā valodas procesā un nav saistīts ar zināšanu vai prasmju trūkumu
- NLO neidentificēts lidojošais objekts - gaismas parādība atmosfērā vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu pēc nav zināma
- piemirst Neiedomāties, neapzināties; atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku)
- lietas dalībnieki neieinteresētie procesa dalībnieki, kas veic likumā paredzētās procesuālās darbības, izmantojot savas speciālās zināšanas un iemaņas; viņu darbība izpaužas tikai savu pienākumu izpildē
- neizzināmība Neiespējamība izzināt (reālo īstenību, tās parādības)
- svilināšana Neiestrādātu šķiedru galu un pūku atdalīšana, tās sadedzinot; drānas svilina iekārtās ar gāzes degļiem no vienas vai abām pusēm
- epigonis Neievērojams, netalantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas vai stila sekotājs, atdarinātājs
- nebēdāt Neievērot, izlikties nezinot
- paskatīties neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- uzmirgot neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (1)
- paaudzināt neilgu laiku, mazliet audzināt
- pabraukties neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties
- padedzināt neilgu laiku, mazliet dedzināt
- pakladzināt neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām)
- paklaudzināt neilgu laiku, mazliet klaudzināt
- paklidzināt neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem)
- palasīt neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā)
- papētīt neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu)
- pakost neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu
- pasmidzināt neilgu laiku, mazliet smidzināt
- paspīdzināt neilgu laiku, mazliet spīdzināt
- pavārdzināt neilgu laiku, mazliet vārdzināt
- pažadzināt neilgu laiku, mazliet žadzināt
- pažvadzināt neilgu laiku, mazliet žvadzināt
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu
- pseudozinātne Neīsta, viltus zinātne
- oktodontidi Neīstās žurkas, ārēji žurkām zināmā mērā līdzīgu grauzēju dzimta, lieliem nagiem, dzīvo alās un kokos
- turēt savu sveci zem pūra neizmantot, neatklāt citiem savas spējas, zināšanas, pieredzi (_bieži_ nolieguma teikumos)
- turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku
- klustuk Neizpaužot skaļi; citiem nezinot
- neizsekots Neizpētīts, nezināms
- neizzināts Neizpētīts, nezināms
- apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties
- demonoloģija Neizzināmu spēku interpretācija
- strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu
- ne bū (arī bī), ne bē nekā (parasti nesaprast, nezināt)
- ne bī, ne bē nekā (parasti nesaprast, nezināt)
- sēnalis nekam nederīgs, nožēlojams cilvēks; cilvēks, kas nekā nezina
- nekonvencionālā medicīna nekārtnā, netradicionālā medicīna, kas nepakļaujas zinātniskās medicīnas likumiem, bet ir ļoti sena (piemēram, homeopātija, iridoloģija)
- nekas vairāk nekas cits bez minētā, zināmā; tikai minētais, zināmais
- daudz neko vairāk nekas cits bez minētā, zināmā; tikai minētais, zināmais
- nezināt ne rīta, ne vakara neko nemācēt, nesaprast, nezināt
- nezināt (arī nesaprast) ne rīta, ne vakara neko nezināt (arī nesaprast)
- radiodeglis Nekontakta uzspridzinātājs, kas iedarbojas no radioviļņu enerģijas, ko izstaro vai atstaro mērķis; radiovadāmais uzspridzinātājs
- eshara Nekrotisku audu krevele pēc apdegumiem, apsaldējumiem, piededzinājumiem
- kā sasalis nekustīgi (uztraukumā, samulsumā, sasprindzinājumā u. tml.)
- zarošanās nekustīgo daudzšūnu būtņu ķermeņa virsmas palielināšanās; jaunu dzinumu veidošanās no iepriekšējā veģetācijas perioda dzinumu pumpuriem
- kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā
- sliepnēšana Nelīdzenumu, plaisu u. c. negludumu aizziešana ar tepi, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas (ķitēšana, tepēšana)
- Vudstoka neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas
- šķiltavas neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu
- kibitka neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā)
- elektrostarteris neliela mirdzizlādes lampa zemspiediena luminiscences lampu iededzināšanai
- rullītis neliela rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai)
- spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas
- elektrokārs Nelieli pašgājēji rati, kurus darbina elektrodzinējs, kas enerģiju saņem no akumulatoriem
- riska uzņēmumi nelieli zinātniskās pētniecības, inženierizstrādņu un riskantu jauninājumu uzņēmumi, kuru darbību nosaka un kurus finansē lielās firmas, kurām šie uzņēmumi izstrādā jaunas tehnoloģijas
- kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu
- plīvurs neliels (attēla) kontūru asuma samazinājums
- manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās
- sīks lietus neliels lietus, kas līst ar smalkām lāsēm (smidzina)
- motokamanas neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un kura dzinējs ir motocikla motors
- ilegalitāte Nelikumīgums, pretlikumīgums (it sevišķi politiskā zinā)
- stuovmači nelūgti kāzinieki
- stāvmacis Nelūgts kāzu ciemiņš (kas parasti apdzied kāziniekus)
- mucā audzis, pa spundi barots nemācīts, neaudzināts, ar ļoti šauru redzesloku; neattapīgs
- know-how Nemateriālo ieguldījumu sastāvdaļa, kas ietver tehnisko dokumentāciju, izstrādājumu paraugus, komerciāla rakstura ziņas, norādījumus par ražošanas organizāciju u. c. informāciju; pieredze, zinātība
- karace Nemierīga vista, kas kladzina; trakulīga meitene, draiskule
- dalza Nemierīgs, slikti audzināts cilvēks
- mielocīts Nenobriedusi kaulu smadzeņu šūna ar lielu apaļu vai ieliektu kodolu un neitrofiliem, eozinofiliem vai bazofiliem graudiņiem citoplazmā, starpstadija starp promielocītu un metamielocītu
- nestrīķēts Nenolīdzināts (mērs)
- paulokardija Nenormāla sirds cikla pauzes paildzināšanās
- akromikrija Nenormāli mazi locekļi un galva, salīdzinot ar pārējo ķermeni; locekļu perifēro daļu samazināšanās
- nanisms Nenormāli mazs augums salīdzinājumā ar to, kāds tas vidēji ir attiecīgās sugas attiecīgā vecuma, dzimuma, populācijas, rases pārstāvjiem; pundurība
- nanokormija Nenormāli mazs ķermenis, salīdzinot ar locekļiem
- parasistole Nenormāli paildzināts intervāls starp sistoli un diastoli
- teratoloģija Nenormālībām veltītā dabaszinātņu daļa
- aoristija Nenosakāmība; pēc seno skeptiķu domām par lietu būtību nekā noteikta nevar zināt
- jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga, kad
- jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga, kur
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas
- jelkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas; jebkas
- kaut kāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi)
- Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti
- baltā pildviela neorganiska pildviela, kas satur baltus pigmentus un tiek izmantota iespiedkrāsas toņa intensitātes samazināšanai un drukājamības uzlabošanai; tā mēdz būt caurspīdīga vai klājoša
- nokrist kā no debesīm neorientēties apstākļos, neko nezināt; būt apmulsušam, apjukušam
- nevilkt garumā nepaildzināt, nepalēnināt (kā norisi, darbību)
- brīnišķīgs neparasti skaists, jauks; tāds, kas ļoti valdzina, sajūsmina
- brīnišķs neparasti skaists, valdzinošs; [brīnišķīgs]{s:2213}
- noslēpumains neparasts, neizpētīts, savāds; tāds, kas valdzina ar neparastumu, savādumu
- subrepcija Nepareiza slēdziena darināšana, apzināti vai neapzināti pielaižot kādu jēdzienu samainīšanu
- pretvājinātājtralēšana Nepārtraukta mīnulauku tralēšana, lai pēc iespējas visiem kuģiem samazinātu riska iespēju saskarties ar mīnām
- tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa
- dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām)
- ideomotoriskais akts nepatvaļīgas kustības vai muskuļu sasprindzinājums, kas automātiski pavada domās priekšstatītas kustības, mīmiku, runu
- ievilkt Nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ieildzināt
- sagatavošanās nepieciešamo zināšanu, iemaņu apgūšana (noteiktam uzdevumam, profesijai)
- marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums
- nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma
- necelt ne ausu nepievērst uzmanību, nelikties ne zinis; nereaģēt
- viena vecāka ģimene nepilna ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem, kas arī ir atbildīgs par bērna (bērnu) audzināšanu
- septorija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints ("Septoria"), augu parazīti, attīstās uz lakstaugu, koku un krūmu lapām un jaunajiem dzinumiem, kur veido baltus vai brūnganus plankumus ar tumšu apmali, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~170 sugu
- nemācētājs Nepratējs, nezinis
- meitas bērns neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu
- jaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu
- sajaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt, aizstāt u. tml. (ko) ar citu
- putrāt Neprotot, nepietiekami pārzinot (piemēram, darbu, uzdevumu), kļūdīties, jaukt (ko) vietām; putrot
- atkakls Nerātns, neaudzināts, palaidnīgs
- memulis Nerunīgs cilvēks; arī tāds kas neatbild uz jautājumiem, apzināti nerunā
- perielektrotonuss Nerva uzbudināmības un citu nerva īpašību maiņa, kas novērojama zināmā attālumā no tās vietas, kurā uz nervu iedarbojas elektriskā strāva; pēc savas zīmes (virziena) tā ir pretēja pārmaiņām, kuras rodas tiešā anodu un katodu tuvumā
- kavētājs nervs nervs, kura kairinājums samazina orgāna aktivitāti
- nesadegams Nesadedzināms
- mufele Nesadegams, cieši aiztaisāms trauks porcelāna apdedzināšanai
- plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu; nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību
- nesamērojams Nesalīdzināms (2)
- inkomparābils Nesalīdzināms, bez salīdzināmām pakāpēm
- par excellence nesalīdzināms, vislabākais, tipiskākais (piemērs, paraugs)
- mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms
- ielīst dvēselē nesmalkjūtīgi izzināt (kāda) slēptākās jūtas, domas
- lajs Nespeciālists; nelietpratīgs, nezinošs cilvēks
- nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu
- pragmatagnozija Nespēja pazīt zināmus priekšmetus
- asēmija Nespēja saprast un lietot kā sazināšanās līdzekli runu, rakstu vai žestu
- netikt ne tuvumā nespēt kādam līdzināties
- hiperons nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir lielāka par nuklona masu; ir zināmas četras grupas - lambda (λ), sigma (Σ), ksī (Ξ) un omega (Ω)
- pompāža Nestacionārs gāzturbīnu dzinēju darba režīms, kura laikā caurplūstošais gaiss applūst darba lāpstiņas nevienmērīgi, gaisa caurtece un spiediens kompresorā lēcienveidīgi samazinās, kā rezultātā rodas gaisa plūsmas pašierosinātās svārstības
- nogaidīt Neuzsākt, arī neturpināt (ko), kamēr uzzina, noskaidro (kādus apstākļus, faktus u. tml.)
- skepse Neuzticēšanas kādām idejām, teorijām, pastāvošajām zināšanām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko); arī skepticisms (2)
- palaist gar ausīm (kaut ko) neuztvert dzirdēto; apzināti neievērot
- kā mežā audzis neuzvedīgs, neaudzināts
- nevarēt ūdeni pienest nevarēt kādam līdzināties spēju ziņā, nebūt kāda vērtam
- nevarēt ielīst sirdī nevarēt zināt, ko kāds domā
- antenefekts Nevēlama elektromagnētisko viļņu izstarošana vai uztveršana, kas ietekmē antenas virziendarbību un samazina tās lietderības koeficientu
- kaitēšana Nevēlamu seku tīša vai netīša izraisīšana ar apzinātu rīcību, izturēšanos
- neverbāls Neverbālā saziņa - informācijas apmaiņa, apzināti un/vai neapzināti valodā izmantojot nevis vārdus, bet bezvārdu saziņu - žestus, mīmiku, ķermeņa valodu, skaņas, pauzes u. c.
- diferenciālnevienādība Nevienādība, kurā nezināmie ir funkcijas un kurā ir arī šo funkciju atvasinājumi
- slēptā nabadzība ģimenē nevienlīdzīga ienākumu un patēriņa sadale starp ģimenes locekļiem, kas apzināti vai neapzināti tiek slēpta no citiem tuviniekiem, apkārtējās sabiedrības
- nez Nezin (1)
- nez Nezin (2)
- nez Nezin (3)
- nezkā Nezin kā
- Livonijas spogulis nezināma autora feodālo tiesību krājums, kas, iespējams, sastādīts 1322.-1337. g., pārstrādājot Sakšu spoguli un piemērojot to Livonijas vajadzībām
- hondroosteodistrofija nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus; garīgā attīstība nav traucēta
- olmeki Nezināma indiāņu cilts, pēc arheoloģiskiem izrakumiem (2. gt. p. m. ē. - m. ē. sāk.) Meksikā
- eliminācija Nezināmā izslēgšana no vienādojumu sistēmas
- nezkuriene Nezināma, nenoteikta vieta
- x Nezināmais lielums matemātikā
- nodulārais nekrotiskais dermatīts nezināmas etioloģijas slimība, kam raksturīgi polimorfi izsitumi, mezgliņi, čūlas, kreveles, rētas un hiperpigmentācija
- kriptogēns Nezināmas izcelsmes
- idiovariacija Nezināmas izcelsmes dīgļa plazmas mutācija vai pārmaiņas
- hurrieši Nezināmas izcelsmes senas ciltis Tuvajos Austrumos; Mezopotāmijā nodibināja Mitannijas valsti 2000-1500 pr. Kr. bija vadošā lielvara Āzijā
- ablanatanalba Nezināmas izcelsmes vārds, ko izmantoja grieķu un ēģiptiešu gnostiķu maģijā, vēlāk arī eiropiešu okultismā; tastika uzskatīts par iedarbīgu līdzekli garu izsaukšanai un maģiskai slimību ārstēšanai
- identifikācija Nezināmas vielas vai materiāla dažādu īpašību noteikšana un salīdzināšana ar jau zināmo objektu tiem pašiem raksturojumiem un konstantēm
- nevēstē Nezināmībā
- N Nezināms (pilsēta N)
- arrière-pensée nezināms, apslēpts nolūks
- nezko Nezināmu iemeslu dēļ
- ignorantia Nezināšana
- nepratne Nezināšana, nespēja pareizi novērtēt situāciju
- nezinība Nezināšana, neziņa
- agnozija Nezināšana, reliģisku lietu nesaprašana
- ignorance Nezināšana; aprobežotība
- nezināt, kur grūst nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu kā daudzumu)
- tirināties Nezināt kur likties, būt satrauktam, nevarēt nostāvēt mierā
- nezinātāja Nezinātājs
- nezinātnieks Nezinātājs
- nelietpratējs Nezinātājs, nespeciālists, lajs
- optimālais iedzīvotāju skaits nezinātniska koncepcija par noteiktas teritorijas iedzīvotāju skaitu, kas sekmē visaugstāko dzīves kvalitāti
- nezinātniski Nezinātnisks
- nečaučis Nezinis, nemākulis
- nezinīt Nezinot
- uz zila gaisa nezinot, kas būs, kas sagaida
- apmeloties Nezinot, nejauši pateikt nepatiesību
- nescio Nezinu
- IDK Nezinu (angļu "I don't know"; īsziņās)
- lētināt Niecināt, mazināt nozīmi
- oligūrija nieru izdalītā urīna daudzuma samazināšanās
- oligorija Nieru izdalītā urīna daudzuma samazināšanās
- pusgove Nievājošs salīdzinājums sievietei
- šneiderits Nitrēta spridzināma viela (amonīti^2^), ko Francijā lietoja granātu pildīšanai
- marināt no ārpuses visu izzināt un pēc tam sarīkot dažādas nepatikšanas, arī ar darbiem
- kristālmasa no attīrīta, iebiezināta cukura sīrupa vārīta pārsātinātas koncentrācijas masa, kurā, pievienojot kristalizācijas centrus (pūdercukuru), veidojas cukura kristāli
- balonets no auduma izgatavots gaisa rezervuārs, ko ievieto aerostata un dirižabļa apvalkā, lai tie saglabātu savu formu; ja gāzes daudzums apvalkā samazinās, balonets piepildās ar gaisu, bet, ja gāzes daudzums palielinās, gaiss no baloneta pa ventili izplūst laukā
- ugunsbole no baltvīna boles gatavots dzēriens, ko gatavo dedzinot ar araku vai rumu piesūcinātu cukuru, ko pēc tam ieliek bolē^1^
- ocarina no dedzināta māla vai porcelāna pagatavots mūzikas instruments, slēgtas gliemežnīcas izskatā, ar 8 skaņu caurumiņiem
- kā reizesrēķins no galvas, ļoti labi (biežāk zināt)
- joslu grafiks no horizontālām un vertikālām joslām veidots grafiks, ko izmanto, lai salīdzinātu divas vai vairākas vērtības noteiktā laika momentā, piemēram, bankas procenta likmi atkarībā no depozīta
- bioloģiskais ekrāns no īpaša materiāla izgatavots aizsargekrāns, kas paredzēts starojuma intensitātes samazināšanai
- piroskops no keramiskas masas izgatavota nošķelta trijstūra piramīda ar noteiktu deformācijas temperatūru, ko izmanto temperatūras noteikšanai keramisko materiālu apdedzināšanas krāsnīs
- kokāmurs no koka izgatavots āmurs, ko parasti lieto skārda virsmu izlīdzināšanai un skārda mezglu (piemēram, durvju) deformēšanai to izmēru un formas pielāgošanas nolūkā
- zars koka vainagā no koka stumbra novirzīts pārkoksnējies sānu dzinums
- atgāze no krāsns aizejošās gāzes, kas rodas, sadegot kurināmam, kā arī apdedzināmā materiāla pārvērtībās (piem., ogļskābā gāze CO~2~ kaļķakmens apdedzināšanā, ražojot kaļķus)
- mākslīgs lietus no laistīšanas ierīces izsmidzināts ūdens
- keramika no māla vai mālu saturošām masām darināti un apdedzināti izstrādājumi
- agrests no negatavām vīnogām spiesta sula, atspirdzinošs dzēriens
- no sava pieliekamā no paša zināšanām
- nosapņot no sapņa uzzināt (ko), parasti pēc māņticīgo priekšstatiem
- kvēlviela no sasmalcinātas koka ogles, darvas un nātrija sārma pagatavota masa, ko parasti formēja briketēs un pārogļoja baltkvēlē nepiekļūstot gaisam, pēc tam dedzinot tās neradīja dūmus, smakas un dzirksteles
- nomalināt Noapaļot, nolīdzināt, apkantēt
- šmauls Noapaļots, nolīdzināts
- maturācija Nobriešana, nogatavošanās; pasteidzināšana
- burināt Noburt, savaldzināt (ar buršanos)
- noriest Nocirst, saīsināt, pamazināt, nogriezt, nopļaut, nocirpt
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku
- skola Nodarbību kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus
- nosvēpināt Nodedzināt
- nosvilināt Nodedzināt (1)
- nosvilināt Nodedzināt (2)
- nosvilināt Nodedzināt (4)
- nodokļu atlaide nodokļa dala, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz noteiktie kritēriji
- nodokļa atlaide nodokļa daļa, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz likumā noteiktie kritēriji
- tematiskā pārbaude nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā
- patronēt nodot (bāreni) audzināšanā un audzināt (to) ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē
- apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.)
- bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.)
- pārdzīvot Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu)
- izglāsīt Noglaust gludu, izlīdzināt
- noglidināt Nogludināt, nolīdzināt
- nogližināt Nogludināt, nolīdzināt
- nocirpt Nogriezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu
- nogrudzināties Nogrudzināt (3)
- nogruģināties Nogrudzināties
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu
- samanīt Nojaust, noprast; arī saprast, apzināties
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi
- norēķināties Nokārtot maksājumus, saistības (piemēram, par kā atlīdzināšanu, nodošanu)
- nokledzināt Nokladzināt
- sapīties kāda tīklos nokļūt kāda cilvēku varā, ietekmē, nepamanot, neapzinoties tā viltību, aprēķinu
- izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju)
- sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju)
- pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi
- skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus
- nosveilēt Nokurināt, sadedzināt
- diskriminante Nolīdzinājuma sakņu starpību reizinājuma kvadrāts
- integrālnolīdzinājums Nolīdzinājums, kur nezināmā, meklējamā funkcija stāv pēc integrālzīmes
- līmetņošana Nolīdzināšana
- nivelēšana Nolīdzināšana
- planēšana Nolīdzināšana
- glabrifikācija Nolīdzināšana, nospodrināšana; atmatošana
- komplanācija Nolīdzināšana; saplacināšana
- dalīdzināt Nolīdzināt
- noglumināt Nolīdzināt
- nolēģerēt Nolīdzināt
- uzlīdzināt Nolīdzināt
- uzspūdzināt Nolīdzināt (cementa slāni starp ķieģeļiem)
- uzsmitēt Nolīdzināt (dziju)
- nošķipelēt Nolīdzināt ar lāpstu
- nošķipēt Nolīdzināt ar lāpstu
- noslēpēt Nolīdzināt ar šļūci
- nošķibēt Nolīdzināt grumbuļus
- knidināt Nolīdzināt iedzītas naglas galvu
- nostrīķēt Nolīdzināt ko beramu līdz ar (trauka) malām
- bubināt Nolīdzināt nelīdzenumus (dzijā, pakulās u. tml.)
- bubulēt Nolīdzināt nelīdzenumus (dzijā, pakulās u. tml.)
- nosvirāt Nolīdzināt pēc līmeņrāža mērījumiem
- uzkārnīt Nolīdzināt rakumus
- pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas); samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas)
- plānēt Nolīdzināt, nogludināt
- apglizināt Nolīdzināt, nogludināt visapkārt (ar rokām)
- apgližināt Nolīdzināt, nogludināt visapkārt (ar rokām)
- noglumēt Nolīdzināt, noslidināt
- nopūgāt Nolīdzināt, nostiprināt (kieģeļu savienojuma vietas celtnē)
- nogrebzdēt Nolīdzināt, novīlēt (ar rupju vīli)
- aizpūst Nolīdzināt, piepildīt (ko) - par smiltīm, sniegu u. tml.
- nopļikšināt Nolīdzināt, pieplacināt
- mīna Nolīdzināta vieta, laukums (kā novietošanai, strādāšanai)
- mīnis Nolīdzināta vieta, laukums (kā novietošanai, strādāšanai)
- retraks Nolīdzinātājs, izlīdzinātājs; līdzinātājtraktors kalnu slēpošanas trases sagatavošanai
- glacis Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā
- glasī Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā
- neaudzināts nolieguma divd. --> audzināt
- neapzināts nolieguma divdabis --> apzināt
- neizzināms nolieguma divdabis --> izzināt
- nesalīdzināms nolieguma divdabis --> salīdzināt
- nezināms nolieguma divdabis --> zināt
- nolieksnis Noliektnis - auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga
- aizdeldēt Nolietot līdz zināmai robežai
- aizdilt Nolietoties, nodilt, notievēt, kļūt mazākam, plānākam līdz zināmai robežai
- dalikties Nolikt pa reizei vienu, otru lietu zināmā vietā
- furažieris Noliktavas pārzinis, kas pieņem un izsniedz furāžu (lopbarību) karaspēka daļā, lielsaimniecībā, u. tml.
- dedzināt līdumu nolīstā līdumā dedzināt krūmus, kokus
- šķutējums Nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm
- aiztumšot Nomākt (ar savu pārākumu), samazināt (kā) ietekmi; aptumšot
- uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.)
- trankvilizatori Nomierinoši līdzekļi, kas mazina psihisku satraukumu un baiļu sajūtu
- trankvilizators nomierinošs ārstniecības līdzeklis, kas mazina psihisku satraukumu un baiļu sajūtu
- trankvilizējošs Nomierinošs līdzeklis, kas mazina psihisku satraukumu un baiļu sajūtu
- elēnijs Nomierinošs līdzeklis, kas pieder pie trankvilizatoru grupas; mazina baiļu un trauksmes sajūtu, nomāc muguras smadzeņu refleksus un pazemina skeleta muskuļu tonusu
- uzķerties nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
- nobendēt Nonāvēt, parasti spīdzinot
- noraut Noņemt, nedot (to, kas kādam pienākas); arī samazināt
- N. b. z. d. Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks
- N. b. z. t. d. Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks
- da norāda (savienojumā ar nenoteiktajiem pronomeniem, dažiem adverbiem, numerāli "viens", substantīvu "reizē") uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- kas norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums
- par norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums
- kāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums
- tāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi
- šāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi
- ciki norāda uz (jautātājam, runātājam) nezināmu priekšmetu, parādību skaitu, daudzumu
- tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes ierobežojumu, samazinājumu
- otrā šķira norāda uz (kā) zemāku kvalitāti salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu
- tiki norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu
- tiki norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu pulksteņa laika momentu
- ciktāl norāda uz darbības nezināmu paveikto daļu
- tikpat norāda uz darbību, norisi, stāvokli, ko konkretizē salīdzinātājs; arī tāpat 1 (8)
- kopš norāda uz darbību, notikumu, no kura ir pagājis zināms laiks, laikposms
- tāds norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt
- tik norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu
- tikiem norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu; norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu
- tikos norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu
- vairāk norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību)
- kāds norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi
- cikreiz norāda uz kādas darbības, procesa nezināmu atkārtošanās skaitu; cik reižu
- pret norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto
- mejo- norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu
- mio- norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu
- -pēnija norāda uz mazināšanos, trūkumu
- kāds norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku
- kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- kaut kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums
- kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums
- viss kaut kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu kopumu
- kāds norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu
- ciktāl norāda uz nezināmu attālumu; cik tālu
- cik norāda uz nezināmu cenu, maksu, apjomu u. tml.
- cik norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi
- cik norāda uz nezināmu daudzumu, skaitu
- cik norāda uz nezināmu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi
- cik norāda uz nezināmu matemātiskas darbības rezultātu
- cik norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu
- ciki norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu
- cikos norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu
- kur norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu
- kur norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu
- kur norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums
- kāpēc norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums
- kādēļ norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1)
- kālab norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1)
- kā norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums; kāpēc
- kā norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi
- kad norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku
- kad norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums
- kādēļ norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums
- kālab norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1)
- kāpēc norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1)
- kuriene norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība
- kuriene norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums
- kurp norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums
- kuriene norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums
- viņpus norāda uz objektu, salīdzinājumā ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, vērotāja)
- taipus norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja)
- šaipus norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam)
- pārāk norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu
- toties norāda uz pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma
- kilo- norāda uz reizinājumu ar 2^10^ = 1024 (2 desmitajā pakāpē)
- bulbo- norāda uz sīpolu, gumu (augiem); uz struktūru, orgānu, sabiezinājumu, kas atgādina sīpolu, gumu; uz iegarenajām smadzenēm
- pie norāda uz to, ar kura audzināšanu, kopšanu (kāds) nodarbojas
- pēc norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi
- log- norāda uz vārdiem, runu, valodu, domāšanu, zinātni
- kāds norāda uz vienu no tiem, kas ir zināmā secībā; kurš
- tāds norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs
- tā norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi
- tādējādi norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu; tā 1 (1)
- -istika norāda uz zinātnes vai praktiskās darbības nozari
- -isms norāda uz zinību, nodarbību, sistēmu, kā arī uz valodas vienībām, parādībām
- starp norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas
- etno- norāda vai nu uz kultūru salīdzinājumu no antropoloģijas viedokļa vai arī uz vietējo iedzīvotāju skatpunktu
- otrpus norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē, salīdzinot ar ko citu
- vienpus norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu
- pretī norāda, ka (kas) ir atšķirīgs salīdzinājumā ar minēto
- nost norāda, ka (kas) tiek iznīcināts, izlietots; norāda, ka (kas) mazinās, zūd
- reize norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot
- samērā norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi
- kāds norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts
- viens norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds (4)
- vairāk norāda, ka minētā pazīme spēcīgāk izpaužas (salīdzinājumā ar ko citu)
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi
- vairāk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu)
- pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība
- pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
- piro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
- moto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzinējs ir (parasti motocikla) motors
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga
- auto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju
- mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu
- pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību
- makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi
- pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums
- motor- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors
- vairs norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme
- atsauce Norāde (uz kādu autoru, izmantotajiem avotiem u. tml. parasti zinātniskos tekstos)
- kauzālā indikācija norādījumi slimības ārstēšanai, kas izriet no slimības izraisītāju zināšanas un šo cēloņu apkarošanas iespējām
- ilgt Norisināties, pastāvēt (zināmu laika posmu)
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā)
- doktrinālā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic pētniecības iestādes un tiesību zinātnieki
- baznīcas tiesības normu kopums, kas regulē baznīcas kā zināmas ļaužu kopības laicīgo organizāciju un dzīvi
- kopnorāde Nortādes paveids, ko bibliotēkās lieto, lai ar vienu kartīti aizstātu vairākas vienveida norādes un samazinātu to skaitu
- mīkstā koksne nosacīts termins, kas pieņemts kailsēkļu koksnei (skujkoku sugām); zinātniskajā literatūrā terminu "mīkstā koksne" pieņemts attiecināt uz tām koku sugām, kuru cietība ir 40 N/mm^2^
- drošības noteikumi nosaka zināmu kārtību, ierobežojumus un pat aizliegumus cilvēkiem, kuri pakļauti šiem noteikumiem
- faites vos jeux nosauciet likmes! (kazino)
- izdot Nosaukt vārdā, atklāt (biedru, līdzzinātāju u. tml.); nodot
- izdibināt Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml.; arī izzināt
- just Noskārst, nojaust; apzināties
- sajust Noskārst, nojaust; apzināties
- magnētiskais dipols noslēgta elektriskās strāvas kontūra ekvivalents, ko raksturo magnētiskais dipola moments, kas ir vienāds ar kontūrā plūstošās strāvas stipruma un tās ietvertā laukuma reizinājumu; par magnētisko dipolu var uzlūkot arī magnētu
- Otrais Kirhofa likums noslēgtā kontūrā darbojošos elektrodzinējspēku algebriskā summa ir vienāda ar spriegumu kritumu algebrisko summu šai kontūrā
- nosmidzināties Nosmidzināt (1)
- nopūst Nosmidzināt (ar ko)
- nomiglot Nosmidzināt (augus ar ķimikālijām)
- nomirdzināt Nosmidzināt (par lietu)
- nomargot Nosmidzināt (par lietu); nomirgot (2)
- falsifikacionisms Nostādne, ka zinātniska teorija, kamēr vien nav atspēkota, visu laiku kritiski jāanalizē un tās vērtība ir atkarīga tikai no tā, cik labi tā iztur eksaktas pārbaudes
- antiintelektuālisms Nostāja, kad tiek noliegta iespēja izzināt īstenību ar prāta palīdzību
- babiloniešu mīts par plūdiem nostāsts, kas līdzinās Bībeles mītam par plūdiem, radies šumeru laikos, bet vairāk pazīstams no "Eposa par Gilgamešu"
- uzsmidzināšana Nostiprinošo metālu pārklājumu veidošana, uzsmidzinot nostiprināmajai virsmai šķidru metālu
- atsvilināt Nosvilināt; dedzinot atbrīvot (piemēram, nokautas cūkas ādu no sariem)
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām
- titrēt Noteikt kādas vielas koncentrāciju šķīdumā ar citas vielas šķīdumu, kuras koncentrācija ir zināma
- kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas
- ieilgums Noteikta laika notecējums, kas pie zināmiem priekšnoteikumiem nodibina īpašuma tiesības uz lietu, kura labā ticībā nepārtraukti valdīta šajā laikā
- pieaugums noteiktā laika periodā izveidojies koka vai audzes augstuma, caurmēra, šķērslaukuma vai krājas palielinājums (kokam, audzei) vai samazinājums (audzei)
- plāns noteiktā mērogā (1:10 000 un vairāk) samazināts apvidus horizontālās projekcijas attēls plaknē, ko sastāda pēc apvidus uzmērīšanas datiem
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā
- vīrusa signatūra noteikta vīrusa mašīnas koda binārais šablons. Lai pārbaudītu, vai programmas un datnes nav inficētas, pretvīrusu programma tās salīdzina ar zināmo vīrusu signatūru datu bāzi
- darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi
- sociālā darbinieka attieksme noteikti uzskati, vērtējums, nostāja un atbilstoša izturēšanās pret klientu, kolēģiem un pašam pret sevi; tā ir saistīta ar sociālā darbinieka sevis apzināšanos sociālajā darbā, piederību profesijai un identificēšanos ar profesijas vērtībām
- ietvars noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u.tml.)
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis
- konkrēts Noteikts, tiešs, atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā)
- bandhā Noteiktu muskuļu grupu, visbiežāk sfinkteru sasprindzināšana jogas praksē, kas sekmē smalko enerģiju saglabāšanu, aizkavē sēklas noplūdi, paildzinot orgasmu
- tabulatūra Noteikumu krājums, pēc kuriem meisterzingeriem vajadzēja sacerēt dziesmas
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi
- pietvert Notvert, uzzināt; pieķert
- Dubna Novads Austrumlatvijā 13.-14. gs., ar nosaukumu "Dubena" minēta Vecākajā atskaņu hronikā, par ticamāko atrašnās vietu vēsturnieki uzskata Dubnas augšteces apvidu Višķu apkaimē, kur nelielā teritorijā (~8 X 15 km) zināmi \~10 pilskalni
- pagrauts Novājināts (par lopu); novārdzināts
- aizkamot Novārdzināt
- nopleicēt Novārdzināt
- novārēt Novārdzināt
- nonīcināt Novārdzināt, badināt, iznīcināt
- hektisks Novārdzinošs
- dekorēšana ar novelkamajām bildītēm novelkamās bildītes (dekolus) uzlīmē uz stikla izstrādājuma un pēc tam apdedzina
- observēt Novērot (ko, parasti zinātnē)
- aizvairīt Novērst (domas); samazināt (piemēram, domu, apkārtnes) ietekmi
- aizpildīt robu Novērst trūkumus, nepilnības (darbā, zināšanās u. tml.)
- atsauksme Novērtējums, atzinums (par ko)
- pārbaudīt Novērtēt (mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes, iemaņas)
- apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko)
- pielīdzināt Novērtēt par līdzīgu, līdzvērtīgu (kam); arī salīdzināt
- diskonts novirze no oficiālā valūtas kursa samazināšanās virzienā
- Novolazarevska Novolazarevskaja, Krievijas (līdz 1992. g. - PSRS) zinātniskā stacija Antarktīdā
- kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi
- mens rea noziedzīgs nodoms; rīcības noziedzīguma apzināšanās
- nu, vai zinies nu, vai zini
- Novaziņa Nūvozine, Dūkšupes pieteka
- Novoziņa Nūvozine, Dūkšupes pieteka
- Nozina Nūvozine, Dūkšupes pieteka
- Nozins Nūvozine, Dūkšupes pieteka
- binomiālā formula Ņūtona binoms, formula jebkuras binoma naturālas pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā, viena no algebras kombinatorikas un varbūtību teorijas pamatformulām
- klasiskā mehānika Ņūtona, Lagranža un Hamiltona mehānika; klasiskās mehānikas pamatā ir Ņūtona likumi, kas ir spēkā, ja materiālo objektu kustības ātrums ir neliels salīdzinājumā ar gaismas ātrumu
- katafātisms Objekta raksturošana, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu
- katafāze Objekta raksturošana, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu; katafātisms
- anamorfais objektīvs objektīvs, kas uzņemšanā samazina attēla augstumu; izmanto platekrāna filmu uzņemšanai
- redzesleņķis Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība; (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzesloks (2)
- mentors Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"
- apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu)
- kondemnācija Oficiāls ekspertu atzinums, ka nelaimes gadījumā cietušo kuģi nav iespējams izlabot vai nav vērts labot
- juridisks akts oficiāls rakstisks dokuments, kas rada noteiktu tiesisku stāvokļi, paredz zināmas tiesiskas sekas un ir virzīts uz sabiedrisko attiecību noregulēšanu
- deklarācija Oficiāls, arī svinīgs (parasti valdības, partijas) principiālu atzinumu, lēmumu paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums
- hipokapnija Oglekļa dioksīda samazināts daudzums asinīs
- narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā
- dzintarieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
- krodzinieki Ogres novada Lauberes pagasta apdzīvotās vietas "Krodzinieki" iedzīvotāji
- konverterprocess Oksidācijas process, kā rezultātā čugunā tiek samazināts oglekļa saturs, pārvēršot čugunu kaļamā tēraudā
- uzokšerēt Okšķerējot uzzināt, izdibināt, atrast (ko)
- oktreotīds Oktapeptīds, sintētisks somatostatīna analogs ar tam līdzīgu, tikai prolongētu darbību; tā acetāta sāļus lieto paliatīvai caurejas ārstēšanai gremošanas trakta endokrīno audzēju gadījumā, aizkuņģa dziedzera audzēju radīto hiperinsulinēmijas simptomu paliatīvai ārstēšanai, kā arī augšanas hormona sekrēcijas mazināšanai akromegālijas gadījumā
- iedēklis Ola, ko noliek, lai vista dētu zināmā vietā
- OZB Onkologu zinātniskā biedrība
- aritmētiskā operācija operācija, kuras izpildes rezultātā tiek aprēķināta divu mainīgo funkcija; pie šīs klases operācijām pieder saskaitīšana, atņemšana, reizināšana un dalīšana, kas var tikt izpildītas ar veseliem skaitļiem, daļskaitļiem un skaitļiem ar peldošu komatu
- dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību
- kolimators Optiska ierīce paralēlu gaismas kūļu iegūšanai; ar to pārbauda optiskus instrumentus, salīdzina leņķus un garumus
- aplanāts Optiska sistēma, parasti objektīvs, kurā ir novērsta sfēriskā, hromatiskā aberācija, distorsija un koma, samazināts astigmātisms
- zvaigznes drebēšana un mirgošana optiskā teleskopa redzeslaukā novērojamā zvaigznes attēla svārstību un spožuma maiņa, kuras cēlonis ir turbulence Zemes atmosfērā; samazina teleskopa izšķirtspēju un līdz ar to teleskopa efektivitāti
- karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
- etiķskābe organiska skābe CH~3~COOH, bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku; pārtikas piedeva E260
- ogļošanās Organisko vielu (kūdras) pārveidošanās par oglēm, palielinoties oglekļa un samazinoties skābekļa un ūdeņraža daudzumam
- rezorcīns organisks savienojums, divvērtīgs fenols C~6~H~4~(OH)~2~; lieto krāsvielu ražošanā un par dezinfekcijas līdzekli
- asparagīns Organisks savienojums, kas satur slāpekli (asparagīnskābes amīds); rodas kā slāpekļvielu maiņas produkts augos; asparagīnu pirmo reizi atrada sparģeļu dzinumos
- hinozols Organisks savienojums; ārstniecības preparāts - dezinficējošs un antiseptisks līdzeklis; ietilpst to preparātu sastāvā, kurus lieto pret apaugļošanos
- desensibilizācija Organisma pastiprināta jutīguma (pret kādu vielu) mazināšana vai novēršana
- biotropisms Organisma pretestības samazināšanās vai slimības latento ierosinātāju virulences palielināšanās fizikālu vai ķīmisku faktoru ietekmē
- hidrolabilitāte Organisma spējas samazināšanās regulēt ūdens daudzumu audos
- savvaļas tips organisms, kura fenotips vai zināmas pazīmes atbilst attiecīgās sugas savvaļas pārstāvju vairuma pazīmēm
- specializācija organismu īpaša piemērošanās eksistences apstākļiem, kura raksturīga kādai sugai vai zināmai dzīvnieku grupai
- privātā atzarojuma telefoncentrāle organizācijas telefona centrāle, kas apkalpo gan savus darbiniekus, gan ļauj tiem sazināties ar publiskā komutējumā telefona tīkla abonentiem
- asociācija organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi
- nodarbība Organizēts pasākums, kurā (kāda vadībā), parasti vairāki, dalībnieki apgūst teorētiskas zināšanas, praktiskas iemaņas
- aktīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas ietver orientācijas detektorus, kuri mēra KLA faktisko orientāciju, vadības automātiku un izpildelementus (orientācijas un stabilizācijas raķešu mikrodzinējus vai spararatus, kuru rotācijas ātruma maiņa vienā virzienā izraisa KLA griešanos pretējā virzienā)
- šafīti Ortodoksa islāma tiesību skola, kas dibināta 9. gs. sākumā un lika pamatus islāma tiesību zinātnei
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai
- hiposmoze Osmozes ātruma samazināšanās
- nosukstīties Ošņājot radīt zināmas skaņas
- polemarhs Otrais Atēnu arhonts, kas pārzināja kara būšanas un bija kara vadonis
- deiterojesaja Otrais Jesaja; pēc daudzu teologu domām, nezināms Babilonijas eksila pravietis, Jesajas grāmatas 40.-66. (citi uzskata 40.-55.) nodaļu iespējamais autors
- Laplasa operators otrās kārtas diferenciāloperators Δ.Δ=V.V=[δ^2^/(δx)^2^]+[δ^2^/(δy)^2^]+[δ^2^/(δz)^2^], (V – Hamiltona operators; V.V – skalārs reizinājums; x, y, z – koordinātas)
- y otrs nezināmais lielums matemātikā, ja pirmais ir x
- magazinieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Magazinieki" iedzīvotāji
- hiposmija Ožas maņas samazināšanās
- sagrotans P-hlor-m-krezola un hlorksilenola šķīdums tauku ziepēs, ar patīkamu smaku, gaiši brūns šķidrums, ko lieto 0,5-5% šķīdumā kā dezinfekcijas līdzekli
- bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai; neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas; par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu
- padedzināt Pa daļām dedzināt
- iegramdīt Pa nelīdzenu ceļa posmu ar zināmu piepūli ievelt iekšā
- tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas
- forsēt Paātrināt, pastiprināt, sasprindzināt
- akcelerācija paātrināta cilvēka organisma attīstība un nobriešana (salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm)
- ģeometriski degresīvā metode paātrinātās nolietojuma metodes variants; nolietojuma normu, kas noteikta atbilstoši lineārā nolietojuma formulai, palielina divas reizes, bet nolietojuma summu aprēķinano objekta atlikuma vērtības, kas ar katru nākamo gadu samazinās
- spedente Paātrinot, pasteidzinot
- promovends Paaugstināmais; persona, kurai piešķir zinātnisku (doktora) grādu
- promovēt Paaugstināt; piešķirt zinātnisku (doktora) grādu; dot augstāku grādu
- gaisa spilvens paaugstināta spiediena gaisa slānis berzes samazināšanai starp saskarvirsmām; spiedienu rada un uztur ar kompresoru vai ventilatoru
- atkledzināties pabeigt kladzināt
- pumpulis Pabiezinājums dzijā
- pabizinēt Pabizināt
- dižināt Pacelt statusā, lielīt, daudzināt
- aplanēt Pacelt, izlīdzināt
- celtņa gāžošais moments paceļamā elementa un takelāžas iekārtas masas reizinājums ar celtņa izlices sniegumu
- apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku
- čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku
- sakralizācija Padarīšana par svētu vai pielīdzināšana svētajiem
- apmiglot padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju
- primitivizēt padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu; arī apzināti vienkāršot (ko)
- noplicināt padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi
- izgludināt padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.)
- pieteikt padarīt iepriekš zināmu
- pieteikties padarīt iepriekš zināmu savu ierašanos, apmeklējumu
- pagarināt padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli); paildzināt (1)
- pagarināt padarīt ilgāku (laikposmu); paildzināt (2)
- aplīdzināt padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt)
- pietuvināt padarīt līdzīgu (kam), pielīdzināt (ko atšķirīgu)
- egalizēt padarīt līdzīgu, izlīdzināt
- diskreditēt padarīt nevērtīgāku, pazemināt; mazināt (kā) ietekmi, nozīmi
- pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam) padarīt nozīmīgāku (salīdzinājumā ar ko citu)
- publiskot padarīt pieejamu, zināmu daudziem vai visiem
- ieviest padarīt plaši zināmu; padarīt plaši lietojamu
- atvērt padarīt uztveramu, zināmu
- pavērt padarīt uztveramu, zināmu
- nolīdzināt padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā; izlīdzināt
- aizmidzināt padarīt vienaldzīgu, miegainu; vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti)
- izpaust padarīt zināmu
- izplūdināt padarīt zināmu
- izdaudzināt padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt
- paziņot padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā
- piekārt pie (lielā) zvana padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
- izadaudzināties padarīt zināmu daudziem, visiem
- nopludināt padarīt zināmu plašākai sabiedrībai
- pavēstīt padarīt zināmu, izpaust rakstveidā
- publicēt padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem
- gaismot padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; apgaismot (3), izglītot
- apgaismot padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; izglītot
- iedot prātu padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru
- kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā)
- iedzirdēt Padzirdēt, uzzināt
- prolongācija Pagarināšana, paildzināšana
- prolongēt Pagarināt, paildzināt (piemēram, medikamentu iedarbības laiku)
- prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu)
- starasta pagasta daļas vecākais; pagasta nodokļu piedzinējs
- stārosta pagasta nodokļu piedzinējs (no 4-6 ciemiem)
- Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja
- laktoferments Pagatavots no bulgāru piena fermenta, labs gremošanas orgānu dezinfekcijas līdzeklis
- hāfiss Pagodinājuma tituls musulmanim, kas zina no galvas Korānu
- pastiept Paildzināt (laiku, laikposmu)
- izstiept Paildzināt (norisi, darbību)
- ievilkt garumā paildzināt, palēnināt
- vilkt (arī ievilkt, stiept) garumā paildzināt, palēnināt
- pavilkt Paildzināt, pavilcināt
- noildzināt Paildzināt; arī aizkavēt
- pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu)
- pavilkties Paildzināties (par laiku, laikposmu)
- vilkties (arī ievilkties, stiepties) garumā paildzināties, palēnināties
- ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi pakalpojumi, ko ASV Nacionālajam zinātnes fondam sniedz liela ātruma pamattīkls, kurš savieno vairākus superdatoru centrus
- ģimenes asistenta pakalpojums pakalpojums, kas nodrošina personai (ģimenei) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuālu plānu
- pašizretināšanās Pakāpeniska dabiska audzes koku skaita samazināšanās līdz ar audzes vecuma palielināšanos
- pagrimums pakāpeniska kvalitātes samazināšanās
- krāt pakāpeniski iegūt (piemēram, zināšanas, atziņas), pakāpeniski vairot (piemēram, slavu)
- slīdēt pakāpeniski mazināties (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru)
- slīdēt pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu)
- aizsāpēt pakāpeniski mazināties, aprimt, izgaist (par sāpēm)
- decrescendo pakāpeniski noklusinot, samazinot skaņas stiprumu
- norietināt pakāpeniski samazināt izslaukto piena daudzumu, lai panāktu ka govs pārstāj dot pienu
- diminuendo pakāpeniski samazinot skaņas stiprumu
- pakledzināt Pakladzināt
- karsēt pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu
- likt svaru kausos pakļaut kaut ko pārbaudei, salīdzinājumam, riskam
- likt (arī mest) svaru kausos pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam; pakļaut riskam
- mest (arī likt) svaru kausos pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam; pakļaut riskam
- sagūstīt pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt
- gūstīt pakļaut savai varai, valdzināt
- ploss Palaidnīgs, neaudzināts, nevaldāms
- ielaspuika Palaidnis; neaudzināts un nekopts puika
- moderators Palēninātājs kodolreaktoros; viela, kas samazina neitronu enerģiju
- aizvadīt Palīdzēt nokļūt (līdz noteiktai domai, atzinumam)
- pirmā palīdzība palīdzība cietušajam (saslimušajam) dzīvībai un veselībai kritiskā situācijā, kuru savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma
- atmagnetizācija Paliekošās magnetizācijas samazināšanās feromagnētiķī pēc ārējā magnētiskā lauka noņemšanas; pilnīgu a-u panāk, uzsildot magnētiķi virs Kirī punkta
- piedot gāzi palielināt degvielas pieplūdi (iekšdedzes dzinējā)
- lauksaimniecības intensifikācija palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību
- starpdetonators Palielinātas jaudas uzspridzinātājs, ko aktivē parastais uzspridzinātājs, lai tas savukārt aktivētu pret detonāciju mazāk jutīgas sprāgstvielas detonāciju
- tritons Palielinātās kvartas vai pamazinātās kvintas intervāls, ko veido trīs veseli toņi
- hipertonija palielināts (orgānu, audu) sasprindzinājums
- hipereozinofilija palielināts eozinofilo granulocītu daudzums (asinīs, audos)
- policitoze palielināts eritrocītu un leikocītu skaits asinīs, samazinoties plazmas tilpumam
- spolēšana Palīgatmiņas kā buferatmiņas izmantošana, lai samazinātu apstrādes aizkaves laiku, kas rodas datu pārsūtīšanas gaitā starp datora ārējām ierīcēm un procesoru
- verps Palīgenkurs uz kuģa; to laivā aizved zināmā attālumā no kuģa un izmet; izmanto, lai novilktu kuģi nost no sēkļa, pārvilktu kuģi uz citu vietu u. tml.
- salīdzinājuma palīgteikums palīgteikums, kas ir salīdzinājuma attieksmē ar virsteikumu
- apzīmētāja palīgteikums palīgteikums, kas pakārtots kādam lietvārdam virsteikumā un pēc nozīmes līdzinās apzīmētājam
- relatīvais palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās neatkarīgai teikuma daļai un par palīgteikumu uzskatāms tāpēc, ka to ievada pakārtojuma vārds
- papildinātāja palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās papildinātājam un ir pakārtots kādam darbības vārdam virsteikumā
- teikuma priekšmeta palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās virsteikuma teikuma priekšmetam, veic virsteikuma teikuma priekšmeta funkciju vai arī konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu teikuma priekšmetu virsteikumā
- trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu
- rams Pāļdzinis
- jumprava Pāļu dzenamā ierīce, pāļdzinis
- didaktiskā literatūra pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas
- atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu)
- aptikt Pamanīt; arī uzzināt
- izspīdzināt Pamatīgi mocīt, vārdzināt
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu
- lineārā metode pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas (amortizācijas) metode, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka pamatlīdzekļu lietderība samazinās vienmērīgi visā derīgās lietošanas laikā
- arhiloģija Pamatprincipu mācība zinātnēs
- archiloģija Pamatprincipu mācība zinātnēs (gr. "archi-logos", pirmvārds)
- pamaz. Pamazinājuma forma
- ruciņš Pamazināmā forma vārdam rutks
- admodiēt Pamazināt
- krupināt Pamazināt
- nomazināt Pamazināt
- minimalizēt Pamazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam
- nodezēt Pamazināt, atraisīt, nomizot, nolobīt
- scemare Pamazināt, pavājināt
- saslāpēt Pamazināt, samazināt
- semidiapente Pamazinātas kvintas nosaukums mūzikā
- hipohromija Pamazināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos
- paokšķerēt Pameklēt, pārmeklēt (parasti, lai ko uzzinātu)
- uzbruzdināt Pamodināt (izraisot zināmu trokšņu līmeni)
- pamurdzīt Pamurdzināt
- panāksti Panāksnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses
- panākši Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses
- panākšņi Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses
- valdīt panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida
- pavēdināt galvu (arī smadzenes) panākt (parasti uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums
- pavēdināt smadzenes (arī galvu) panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums
- mumificēt panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst un ievērojami samazinās apjomā
- palēnināt panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums pamazinās; panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) pamazinās
- izklaidēt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis
- sagatavot panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas vajadzīgās īpašības, zināšanas, izpratne u. tml. (kādam nolūkam)
- veldzēt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes)
- uzzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko)
- papildināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem
- kliedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās
- nomierināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet
- padziļināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, zināšanas, izpratne, izpēte) kļūst pilnīgāks, saturīgāks
- paplašināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas
- izklaidēt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (sasprindzināts, parasti negatīvs, psihisks stāvoklis)
- nodzīt panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa)
- vājināt panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme)
- atņemt panākt, būt par cēloni, ka samazinās, likvidējas
- smelināt panākt, būt par cēloni, ka smeldz; smeldzināt
- slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums
- slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte
- slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte
- specializēt panākt, ka (kāds) iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes (kādā darbības nozarē)
- mocīt panākt, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas; arī spīdzināt
- degt panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt
- izspiest panākt, ka (ko) atklāj, izpauž; tirdot, prašņājot uzzināt
- izklaidēties panākt, ka (sev) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis; refl. --> izklaidēt(1)
- aizmidzināt panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot); iemidzināt
- aizmidzināt panākt, ka aizmieg (šūpojot, dziedot u. tml.); iemidzināt
- atvēsināt panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības); būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība)
- apstrādāt panākt, ka iegūst zināmu gatavības pakāpi (detaļas, atsevišķi priekšmeti u. tml.)
- ierūcināt panākt, ka iesāk rūkt (dzinējs, ierīce)
- noslīcināt panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme
- nodot panākt, ka pārņem, apgūst (piemēram, zināšanas, tradīcijas)
- izdabūt panākt, ka pasaka; izzināt (ko no kāda)
- atslābināt panākt, ka pavājinās (norises organismā); būt par cēloni, ka pavājinās (norises organismā), samazinās (organisma funkcijas)
- aizdedzināt panākt, ka sāk degt; iededzināt
- atbīdīt panākt, ka samazinās (kā) ietekme
- izvēdināt galvu panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā)
- dabūt uz ciņa (kādu) panākt, lai kāds varētu sākt patstāvīgu dzīvi; uzaudzināt; palīdzēt kādam izkļūt no grūtībām
- pandektists Pandektu krājuma pazinējs
- punkroks Pankroks - skaļš, salīdzinoši primitīvs rokmūzikas stils
- šopēšana Paņēmiens dažādu priekšmetu virsmas pārklāšanai ar plānu metāla kārtiņu, apšļācot tās ar smalkos putekļos izsmidzinātu metālu
- pārmīšana Paņēmiens divu izvērses lauku pārklāšanai, lai pēc iespējas samazinātu ekrāna ņirbēšanu
- ekranēšana Paņēmiens, ar ko mazina traucējumus, kurus dažādās elektrotehniskās, radiotehniskās u. c. informācijas pārveidošanas un pārvades iekārtās izraisa mainīgi elektromagnētiskie lauki
- kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam
- paņkas Paņķes - dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
- pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba, dokumenta; fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei
- papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē)
- papīra abrazivitāte papīra (kartona) virsmas spēja savstarpējā kontaktā samazināt cita ķermeņa (piemēram, iespiedformas) virsmas gludumu drukas laikā
- papīra mašīnapdare papīra izvadīšana caur mašīnkalandru, lai noblīvētu un izlīdzinātu papīra virsmu un piešķirtu papīra lentei mašīngludumu
- līdzināšana papīra lokšņu, novilkumu vai burtnīcu izlīdzināšana rīsē pēc pareizajām malām
- eguters Papīrmašīnā – līdzinātājs – veltnītis ar sietiņu papīra masas virsmas izlīdzināšanai, ūdens izspiešanai no tās, bet dažreiz arī ūdenszīmju iespiešanai
- inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai
- piropapīrs Papīrs, kas satur nitrocelulozi un tādēļ aizdedzināts sadeg ļoti ātri un bez dūmiem, lieto uguņošanas ierīču aizdedzināšanai
- gastroptikse Paplašināta kuņģa apjoma samazināšanas operācija
- difuzors Paplašināta vieta sistēmā (caurulē, kanālā u. tml.), kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums samazinās (notiek plūsmas bremzēšana), vai sašaurināta vieta, kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums palielinās; zemskaņas gāzes plūsmā kanāls ir paplašināts, virsskaņas plūsmā - sašaurināts; lieto centrbēdzes sūkņos, centrbēdzes kompresoros, reaktīvajos dzinējos
- pieloplikācija Paplašinātas nieres bļodiņas samazināšana, sakrokojot tās sienas
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu
- pārveldzināt par daudz samitrināt, atsvaidzināt
- iedārdēties par dzinējiem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem
- iepukstēties par dzinēju
- lidmašīna par gaisu smagāks lidaparāts, kam lidojumam nepieciešamo spēku rada dzinējs, bet cēlējspēku - spārni
- planieris par gaisu smagāks lidaparāts, kam nav dzinēja un kas lido, izmantojot gaisa strāvas
- autožīrs par gaisu smagāks lidaparāts, kura nesošā virsma ir gaisa skrūve (rotors), kas griežas gaisa pretstrāvas iedarbībā un ko virza dzinējs ar propelleri; var pacelties gaisā no neliela laukuma un nolaisties zemē gandrīz vertikāli
- kvaternioni par kompleksajiem skaitļiem vispārīgāka skaitļu sistēma, kas satur četras vienības, kurām der visi galvenie darbību likumi, izņemot reizināšanas komutativo likumu
- vārgi par kriminālnoziegumiem no sabiedrības izstumti cilvēki pirmajos valstiskajos veidojumos Latvijas teritorijā līdz 13. gs., kas klīda apkārt, kamēr viņus svešā novadā pieņēma par kalpiem, kas faktiski līdzinājās verga stāvoklim
- iedunēties par lielgabalu, dzinēju u. tml.
- nobriest par mākslas, zinātnes darbiem
- ārdīt par šāviņiem, spridzināmajām vielām u. tml.
- pieņemt komisijā par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai
- paracelzisti Paracelza piekritēji, kas radās gk. pēc viņa nāves un tiecās izmantot viņa praktiskos atzinumus, medicīnā sāka attīstīt ķīmisku preparātu izmantošanu
- pārbaudes akmens parādība, ar ko salīdzinot var novērtēt kā patiesumu, īstumu, vērtību
- izmēra efekti parādības cietvielās, kas rodas, kad parauga izmēri kļūst salīdzināmi ar kādu no raksturīgiem fizikāliem garumiem - lādiņnesēja brīvā ceļa garumu, difūzijas garumu, de Brojī viļņa garumu
- parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām
- (sa)bāzt maisā parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu
- sabāzt maisā parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu
- bāzt maisā parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu
- par godu parādot atzinību, ievērību (darīt ko)
- novadīties Parādus izlīdzināt
- paredzināt Paradzināt
- mate Paragvajas tēja - smaržīgs atspirdzinošs dzēriens no speciāli apstrādātām mūžzaļa krūma (ko arī sauc par mati) lapām
- aplombs pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja
- pārpūlēt pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst
- detonācija pārāk strauja darbmaisījuma sadegšana motora cilindrā (pārsniedz skaņas ātrumu), tā rezultātā samazinās motora lietderīgā jauda un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes
- degvielas detonācija pārāk strauja degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā; motors darbojas neritmiski, dzirdami klaudzieni, samazinās jauda, un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes
- priekšroka Pārākums, pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma
- konservatīvā novērtēšana paralēlā apstrādē izmantota tehnoloģija, kad nekāda novērtēšana netiek uzsākta, pirms nav skaidri zināms, ka tā ir nepieciešama
- spekulatīvā novērtēšana paralēlā apstrādē izmantota tehnoloģija, saskaņā ar kuru novērtēšana tiek uzsākta, nezinot, vai tā maz būs vajadzīga
- strukturālais parametrs parametrs, kas raksturo kādu sistēmas vai tās elementa struktūras īpašību un kas noteikts, tieši izmērot, piemēram, sprauslu izsmidzināšanas spiediens, atstarpes lielums u. c.
- transporta darbs parametrs, kas raksturo pārvadājumos veiktā darba rezultātus: pārvadājumu apjoma un pārvadājumu vidējā attāluma reizinājums. Kravas automobiļiem to mēra tonnkilometros, pasažieru automobiļiem - pasažierkilometros
- metapsihika Parapsiholoģija un okultisms, zināšanas par savdabīgām psihiskām un fiziskām parādībām, kas izpaužas dažu cilvēku spējā gan iegūt nenormālā veidā dažādas ziņas, gan likt priekšmetiem kustēties bez pieskaršanās un panākt citus neparastus fiziskus efektus
- čūskegle Parastā egle ar īpatnēji izlocītiem un nedaudz zarotiem dzinumiem, kas atgādina čūskas
- trijskaitļu parasti savienojumā "trijskaitļu likums": kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi
- aizkladzināt parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- tumsība parasti savienojumos "gara tumsība", "garīgā tumsība": zināšanu trūkums, aprobežotība
- pārsauka Parasts lamuvārds, dusmīgs salīdzinājums
- teknonomija Paraša, ka tēvs, piedzimstot pirmajam dēlam, atsakās viņa labā no saviem amatiem un īpašuma, bet turpina tos pārzināt pirmdzimtā vārdā
- pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību)
- labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku)
- pārlabot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku)
- mēraukla Paraugs, pēc kura ko novērtē vai ar kuru ko salīdzina; arī kritērijs
- parazitoze parazītu izraisīta slimība; zināmas cilvēku, dzīvnieku un augu slimības, ko ierosina vienšūņi (amebiāzi, malāriju, trihomoniāzi), tārpi (askaridozi, enterbiozi, trihinelozi)
- pārklausīt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas
- eksaminēt Pārbaudīt zināšanas (kādā mācību priekšmetā)
- buras fallstūra dēlītis paredzēts, lai izlīdzinātu nevēlamo kroku efektu, ko izraisa buru paceltā stāvoklī noturošā falle
- providencija Paredzība, apdomība, iepriekšēja gādība, Dieva zina un gādība
- dievredzis Pareģis, zīlnieks, burvis zintnieks
- dievreģis Pareģis, zīlnieks, burvis zintnieks
- botanomantija Pareģošana dedzinot dažādu augu lapas, koku zarus un ārstniecības augus
- nekromantija Pareģošana izsaucot mirušos, lai uzzinātu no viņiem nākotni
- skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos
- zarošanās Pāreja programmas darbībā no vienas instrukciju secības uz citu alternatīvu instrukciju secību zināmu noteikumu izpildīšanās rezultātā; vadības maiņa
- vadības maiņa pāreja programmas darbībā no vienas instrukciju secības uz citu alternatīvu instrukciju secību zināmu noteikumu izpildīšanās rezultātā; zarošanās
- kultūras šoks pārejošs neskaidrību, depresijas un nemiera stāvoklis, kas veidojas, indivīdam pievienojoties citai kultūrai vai subkultūrai, nezinot tās likumus un normas
- pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu
- sinhronais kompensators pārierosināts sinhronais dzinējs, ko darbina tukšgaitā tikai reaktīvās jaudas ražošanai, t. i., sistēmas jaudas koeficienta uzlabošanai
- plazmas pārklājums pārklājums, ko izveido ar plazmotronu no ļoti cietiem karbīdiem, nitrītiem u. c. vielām, kuras pārvērš plazmas stāvoklī un uzsmidzina virsmai
- norasināt pārklāt ar rasu; pārklāt (ko) - par (parasti ūdens) pilieniem; arī apsmidzināt
- pārklindzināt Pārklidzināt
- koksnainie spraudeņi pārkoksnējušos dzinumu spraudeņi (apm. 10-30 cm gari ar vismaz 2-3 pumpuriem), ko sagatavo augu miera periodā, pēc lapu nobiršanas rudenī līdz pumpuru briešanas sākumam pavasarī
- aplauzt ragus kādam pārmācīt, apvaldīt kādu, mazināt kāda iedomību
- oligomeganefronija Pārmantota nieru hipoplāzija, kad daivu un kopējais nefronu skaits ir samazināts, bet nefroni ir hipertrofēti
- recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (augu un dzīvnieku hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies
- litota Pārmērīgs tēla vai domas samazinājums (mākslas darbā)
- lodlampa Pārnēsājama karsēšanas ierīce, kurā siltumu iegūst, dedzinot šķidru degvielu (benzīnu, petroleju, spirtu)
- mācīties Pārņemt, parasti radoši, zināšanas, iemaņas
- tabētiskā ciliārā neiralģija paroksismālas oftalmiskas krīzes dorsālā tabesa slimniekiem: stipras dedzinošas un durstošas lēkmjveida sāpes abās acīs (ciliārā neiralģija); acābola un plakstiņu hiperestēzija; fotofobija ar acs gredzenmuskuļa spazmām; stipra asarošana
- caurruna Pārrunas, kuru gaitā kāds temats tiek iztirzāts pēc iespējas plašāk, parasti ar mērķi noskaidrot kāda zināšanu līmeni un uzskatus; bija izplatītas brāļu draudzēs Vidzemē 18. gs.
- pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko); šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums
- hiperkinēze Pārspīlētas, liekas, neapzinātas kustības, kas vērojamas dažu centrālās nervu sistēmas slimību gadījumos
- gudrīties pārspīlēti izrādīt savas zināšanas par noteiktu tēmu situācijā, kur tas nav nepieciešams vai kurā ir iespējams vienkāršs risinājums
- potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības
- apslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes dzinēju)
- uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
- oksidētā ciete pārtikas piedeva E1404 (sintētiska, modificēta ciete), biezinātājs, stabilizētājs, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā
- monocietes fosfāts pārtikas piedeva E1410, biezinātājs, stabilizators, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā
- acetilēta ciete pārtikas piedeva E1420, biezinātājs, augu sveķi, izmanto mērcēs, desertos, konditorejas izstrādājumos, nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- hidroksipropilciete pārtikas piedeva E1440, biezinātājs, augu sveķi, nav noskaidrots nekaitīgums, īpaši zīdaiņu pārtikā
- trietilcitrāts pārtikas piedeva E1505 (citronskābe un etilspirts), biezinātājs, sekvestrants, var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
- sēra dioksīds pārtikas piedeva E220 (ražo, dedzinot sēru), konservants, var izraisīt astmu, bronhu spazmas, pazeminātu asinsspiedienu, bronhītu, pārtikā noārda A un B1 vitamīnu, dzīvniekiem mutagēns
- nātrija algināts pārtikas piedeva E401 (algīnskābes nātrija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā
- kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā
- amonija algināts pārtikas piedeva E403, biezinātājs, stabilizētājs, jūraszāļu algīnskābes amonija sāls, tiek uzskatīts, ka var būt labvēlīga ietekme uz veselību
- kalcija algināts pārtikas piedeva E404, biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu absorbciju dzīvnieku organismā
- karaja sveķi pārtikas piedeva E416, biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, dermatītu, samazina uzturvielu uzsūkšanos, var radīt kuģa kairinājumu
- tara sveķi pārtikas piedeva E417, biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- pektīni pārtikas piedeva E440 (iegūst no ābolu atliekām un apelsīnu mizām), biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var būt labvēlīga ietekme uz veselību
- difosfāti pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu
- metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju
- hidroksipropilceluloze pārtikas piedeva E463, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģiskas reakcijas
- hidroksipropilmetilceluloze pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas
- etilmetilceluloze pārtikas piedeva E465, biezinātājs, emulgators, var izraisīt gremošanas traucējumus, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus
- karboksimetilceluloze pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus
- taukskābju poliglicerīna esteri pārtikas piedeva E475 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, biezinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- sakraloze pārtikas piedeva E955 (sintezē no cukura un hlora), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt aizkrūtes dziedzera samazināšanos, dzīvniekiem novērota nieru un aknu palielināšanās
- acetilēta oksidēta ciete pārtikas piedeva, biezinātājs, stabilizētājs (E1451), izmanto konservētā pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem, konditorejas izstrādājumos, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- dabiskā tēja pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta
- E406 pārtikas uzlabotājs - agars, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata pa nekaitīgu lietošanai uzturā
- E414 pārtikas uzlabotājs - akāciju sveķi, gumiarābiks, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - mutes gļotādas bojājumi, izsitumi uz ādas, siena drudzis
- E400 pārtikas uzlabotājs - algīnskābe, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - neliels daudzums nekaitīgs
- E403 pārtikas uzlabotājs - amonija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību
- E442 pārtikas uzlabotājs - amonija fosfatīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E407a pārtikas uzlabotājs - apstrādātas jūraszāles ("Eucheuma"), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - pastāv šaubas par šīs piedevas nekaitīgumu
- E410 pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E459 pārtikas uzlabotājs - beta-ciklodekstrīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E460 pārtikas uzlabotājs - celuloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E450 pārtikas uzlabotājs - difosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E632 pārtikas uzlabotājs - dikālija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E631 pārtikas uzlabotājs - dinātrija inozināts, garšas pastiprinātāji
- E363 pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju
- E465 pārtikas uzlabotājs - etilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt gremošanas problēmas, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, caureju
- E469 pārtikas uzlabotājs - fermentatīvi hidrolizēta karboksimetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - izraisa vēzi dzīvniekiem, caureja, zarnu trakta darbības traucējumi
- E422 pārtikas uzlabotājs - glicerīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E412 pārtikas uzlabotājs - guāra sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E463 pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E464 pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E404 pārtikas uzlabotājs - kalcija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību
- E633 pārtikas uzlabotājs - kalcija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E402 pārtikas uzlabotājs - kālija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz organismu
- E407 pārtikas uzlabotājs - karagināns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, čūlains stomatīts, nav ieteicams bērniem
- E416 pārtikas uzlabotājs - karaja sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dermatīts, samazina uzturvielu uzsūkšanos, siena drudzis
- E466 pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts
- E445 pārtikas uzlabotājs - kolofonija glicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - nav datu par nekaitīgumu
- E425 pārtikas uzlabotājs - konjacs, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - caureja, vēdergraizes, uzturvielu sagraušana
- E415 pārtikas uzlabotājs - ksantāna sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E421 pārtikas uzlabotājs - mannīts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem, nieru disfunkcija, anafilakse
- E461 pārtikas uzlabotājs - metilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E401 pārtikas uzlabotājs - nātrija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību
- E481 pārtikas uzlabotājs - nātrija stearoil-2-laktilāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E290 pārtikas uzlabotājs - oglekļa dioksīds, konservants, iespējamā iedarbība - var samazināt auglību, tetratogēns, toksisks nervu sistēmai, iespējams nekaitīgs lietošanai pārtikā
- E440 pārtikas uzlabotājs - pektīni, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību
- E452 pārtikas uzlabotājs - polifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E476 pārtikas uzlabotājs - poliglicerīna poliricinolāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
- E432 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monolaurāts (polisorbāts 20), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas
- E433 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monooleāts (polisorbāts 80), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem
- E434 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts (polisorbāts 40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas
- E435 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monostearāts (polisorbāts 60), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem
- E436 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna tristearāts (polisorbāts 65), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas
- E431 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna stearāts (40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos
- E405 pārtikas uzlabotājs - pr0pān-1,2-diola algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - palēnināta augšana, var izraisīt alerģiskas reakcijas
- E444 pārtikas uzlabotājs - saharozes acetāta izobutirāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E474 pārtikas uzlabotājs - saharozes glicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E955 pārtikas uzlabotājs - sakraloze, iespējamā iedarbība - aizkrūtes dzīedzera samazināšanās
- E493 pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monolaurāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E494 pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monooleāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E495 pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monopalmiāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E491 pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monostearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
- E492 pārtikas uzlabotājs - sorbitāna tristearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
- E420 pārtikas uzlabotājs - sorbīts vai sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, pārmērīgs daudzums var izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, vēdera uzpūšanos, kataraktu, caureju, zarnu krampjus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- E418 pārtikas uzlabotājs - sorbīts, sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E483 pārtikas uzlabotājs - steariltartrāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, pastāv aizdomas par kancerogēnu
- E468 pārtikas uzlabotājs - šķeršūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt caureju, var būt ģenētiski moditficēts
- E417 pārtikas uzlabotājs - tara sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E470b pārtikas uzlabotājs - taukskābju magnija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E471 pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E472a pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
- E472b pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E470a pārtikas uzlabotājs - taukskābju nātrija, kālija, kalcija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E475 pārtikas uzlabotājs - taukskābju poliglicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E477 pārtikas uzlabotājs - taukskābju propān-1,2-diola esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
- E473 pārtikas uzlabotājs - taukskābju saharozes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
- E413 pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas
- E451 pārtikas uzlabotājs - trifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās
- hiāts Pārtraukums nogulumu kārtībā, viena vai vairāku slāņu iztrūkums zināmā nogulumu sērijā
- atlāpīties Pārvarēt savu nogurumu (lietojot alkoholu paģiru mazināšanai)
- klīrings Pārveduma rīkojumu pārraide, salīdzināšana un, ja nepieciešams, apstiprināšana pirms norēķinu veikšanas, kā arī pārveduma rīkojuma ieskaits un tādu neto pozīciju noteikšana, saskaņā ar kurām tiks veikti norēķini
- modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei
- pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam
- tefroze Pārvēršana pelnos, sadedzināšana
- izlīt Pārvēršoties lietū, samazināties, izzust (par mākoņiem)
- autogudronators Pārvietojama ceļa segu būvēšanas mašīna, kas zem spiediena izsmidzina dažādas organiskās saistvielas (darvu, bitumenu, emulsiju u. c.)
- lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs, ar ko darbināja lauksaimniecības un citu nozaru mašīnas
- turpgaita Pārvietošanās, kustība uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības sākuma vietas, punkta)
- aizspridzināt Pārvietot prom, spridzinot pārvietot
- pārstrīķēt Pārvilkt (ar īpašu koku pūram, kur iebērta labība, lai to nolīdzinātu)
- pārzīt Pārzināt
- pārraudzīt Pārzināt un uzraudzīt (piemēram, kā stāvokli, darbību)
- paprast Pārzināt, prast kaut ko iegūt
- pārzinēt Pārzināt; pārraudzīt
- apzinātājs Pārzinātājs
- pasaku kamols pasaku kopums, ko kāds zina
- smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli
- agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju)
- dzimstības kontroles politika pasākumi, kurus realizē valsts, lai regulētu dzimstības procesu, galvenokārt ar mērķi samazināt dzimstību
- skate pasākums, kurā (ko, piemēram, mākslas darbus, zinātnes un tehnikas sasniegumus, priekšmetus) publiski demonstrē un novērtē
- meža aizsardzība pasākumu komplekss meža slimību, kaitēkļu un bojājumu, kā arī to seku, novēršanai vai mazināšanai
- profesionālā rehabilitācija pasākumu kopums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim
- dozimetriskā kontrole pasākumu sistēma, lai atomrūpniecības uzņēmumos un zinātniskajās laboratorijās nodrošinātos pret jonizējošo starojumu
- aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem)
- 10. novembris Pasaules zinātnes diena
- pasažierapgrozība Pasažieru apgrozība, rādītājs, kas raksturo izpildīto transporta darba apjomu, pārvadājot pasažierus: pārvesto pasažieru skaita reizinājums ar pārvadāšanas attālumu
- pasažierkilometrs Pasažieru apgrozības rādītājs transportā, ko aprēķina, pārvadāto pasažieru skaitu reizinot ar vidējo pārvadājumu attālumu
- alokinēze Pasīva, reflektoriska, neapzināta, automātiska kustība
- zinātniskais aparāts paskaidrojošu tekstu, piezīmju un rādītāju sistēma zinātniskam darbam, kopotiem rakstiem u. tml.
- ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu
- palūkot Paskatoties noskaidrot, uzzināt
- paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt; palūkot (1)
- pabudināt Paskubināt, steidzināt, dzīt uz priekšu
- izbodzināt Paslēpt, nobēdzināt
- degradācija pasliktināšanās, pagrimšana, panīkums; pakāpeniska kvalitātes samazināšanās
- izjundēt Pasludināt, izpaust, darīt zināmu
- pamiglot Pasmidzināt (augus ar ķimikālijām)
- pasijāt Pasmidzināt (par lietu)
- bezsaistes pasta lasītājs pasta programma, kas savieno lietotāja datoru ar datoru tīklu, ielādē elektroniskā pasta ziņojumu lietotāja datorā, atvieno to no tīkla, ļauj ziņojumu izlasīt, atbildēt uz to un nosūtīt elektroniskā pasta ziņojumu, tādējādi samazinot maksu par savienojumlaiku
- blāvpasta Pasta, ko tipogrāfijās lieto krāsu spīduma mazināšanai; blāvi žūstošām pakrāsu krāsām pieliek smalku krītu
- konsistence Pastāvība; sociāls izlīdzinājums; psihisko traucējumu neietekmējamības pakāpe
- tenūrprofesors pastāvīgas nodarbinātības profesors ar savā nozarē starptautiski atzītu pieredzi, kam tiek nodrošināts beztermiņa darba līgums zinātniskās pētniecības darbu veikšanai un studiju vadībai attiecīgajā zinātnes nozarē
- atmudināt Pasteidzināt atnākt
- apskubināt Pasteidzināt nāvi
- diferenciālais pastiprinātājs pastiprinātājs ar divām ieejām – tiešo un inverso; tā izejas signāls proporcionāls ieejām pievadīto spriegumu starpībai; izmanto līdzstrāvas pastiprinātājos dreifa samazināšanai
- decibels pastiprinātāju pastiprinājuma koeficienta mērvienība; lai izteiktu sprieguma pastiprinājumu decibelos, izejas un ieejas spriegumu attiecības decimāllogaritmu reizina ar 20
- iespiedkrāsas tiksotropija pastveidīgu iespiedkrāsu spēja pāriet no augstas viskozitātes stāvokļa uz būtiski zemāku, samazināt viskozitāti (šķidrināties) mehāniskas iedarbības rezultātā un palielināt viskozitāti (sabiezēt) miera stāvoklī, kā arī spēja atjaunot sagrauto struktūru, ko nosaka koloīdu saites
- lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to)
- lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns
- nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko) pašaizliedzīgi rūpēties par kādu, ar grūtībām kādu audzināt, uzturēt, pārceļoties no vienas vietas uz otru; glabāt, slēpt kaut ko dažādās vietās
- apraudzīt ar roku pašam redzēt, pārbaudīt, pārliecināties, izpētīt; laikus zināt
- svarīgi pašapzinīgi, arī lepni
- svarīgs Pašapzinīgs, arī augstprātīgs, lepns
- aeromobilis Pašbraucējs, ko dzina ar propelleru
- haireze Pašizvēlēta mācība, kas nesaskan ar baznīcas - īpaši katoļu baznīcas - dogmām, un apzinīga un stūrgalvīga turēšanās pie tās
- Pēclitorīnas jūra pašreizējā Baltijas jūras attīstības stadija, kas sākās pirms \~2800 gadiem, kad bija beigusies Litorīnas jūras otrā transgresija, to raksturo neliela līmeņa pazemināšanās un ūdens sāļuma samazināšanās
- būvvalde Pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā
- izlīdzinātie ieņēmumi pašvaldības vērtētie ieņēmumi, kas samazināti par aprēķināto iemaksu izlīdzināšanas fondā vai palielināti par aprēķināto dotāciju no izlīdzināšanas fonda
- atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl
- atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl
- iedot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru)
- uzdot pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru); sniegt ziņas, datus
- atklāt Ameriku pateikt, paziņot ko sen zināmu
- pieminēt Pateikt, uzrakstīt (vārdu, nosaukumu u. tml.), parasti kādā sazināšanās norisē
- algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu): atalgot
- tenkt Pateikties, slavēt, daudzināt
- patentzinātnieks Patentzinību speciālists
- noplicināt Patērējot (ko), samazināt (kādu kopumu)
- koģenerācija Patērētājiem piegādājamās siltumenerģijas un elektroenerģijas kopīga ražošana vienā enerģētiskajā iekārtā; salīdzinājumā ar dalīto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu ievērojami samazina kurināmā patēriņu
- verifikācija Patiesuma pārbaude, pareizuma noteikšana; empīriska teorētisko atzinumu pārbaude
- vilināšana patikas, ieinteresētības izraisīšana; valdzināšana
- ateunācija Patogēnu mikrobu virulences samazināšana, pakļaujot tos nelabvēlīgiem vides faktoriem
- jaunveidojums Patoloģiski šūnu izaugumi - pangas - uz augu lapām, lapu kātiņiem, dzinumiem, ziedpumpuriem, kurus izraisa kukaiņi, ērces, baktērijas, vīrusi vai auga attīstības traucējumi
- pistunga Patronas galā ieliekama, sitiena iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu pildīta maza metāla cepurīte šaujamā pulvera aizdedzināšanai; pistons (1)
- atklāt jaunu Ameriku patstāvīgi izzināt kaut ko sen zināmu (parasti nolieguma teikumos)
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
- ietīkšķot paust atzinību sociālos tīklos pie ieraksta vai bildes ar īkšķa ikonas palīdzību
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
- lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
- sniegšana paušana mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaušana (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būšana tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
- atvieglot Pavājināt, samazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas)
- rumulas Pavasara atmodas rituāli un darbības - savstarpēja laistīšanās ar ūdeni, kad pirmo reizi dzina lopus ganos, uzsākta zemes aparšanu vai pēc mēslu talkas; pirmās ganu dienas svinēšana
- izpelnīties Paveicot, sasniedzot ko, iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.)
- apdedzinājums paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1)
- iededzinājums paveikta darbība, rezultāts --> iededzināt (2)
- izlīdzināšana paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt
- izlīdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (1)
- izlīdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (2)
- pabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (1)
- pabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (2)
- padārdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> padārdzināt
- pagarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (2); paildzinājums (2)
- paildzinājums paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (1)
- paildzinājums paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (2)
- pamazinājums paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (1)
- pamazinājums paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (2)
- pielīdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt(1)
- pielīdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt(2)
- reizinājums paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, ko atrod reizināšanas rezultātā
- sabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(1)
- sabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(2)
- sabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(3)
- sabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(4)
- sadārdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> sadārdzināt
- sasprindzinājums paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2)
- sasprindzinājums paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt(1)
- sasprindzinājums paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt(3)
- sastrēdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> sastrēdzināt
- smidzinājums paveikta darbība, rezultāts --> smidzināt (2)
- uzbiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzbiezināt
- uzsmidzinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzsmidzināt (2)
- vispārinājums paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts
- pabiksts Paverdzināts cilvēks
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa, kas pārzina noteiktus jautājumus
- diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības; paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā)
- paķert uz asīti pavizināt
- paņemt uz asīti pavizināt
- pabraukināt Pavizināt
- pavužināt Pavizināt
- palēžāt Pavizināt (ar ragavām, kamanām)
- pabraucināt Pavizināt (parasti ratos)
- grazoties Pavizināties
- pasavužināties Pavizināties
- pavužināties Pavizināties
- palēžāties Pavizināties (ar ragavām, kamanām)
- pagrazāties Pavizināties (ar zirgu)
- pasazemināties Pazaudēt cieņu, atzinību
- mīna Pazemes eja pretinieka uzspridzināšanai
- devalvācija Pazemināšana, samazināšana
- degradēt Pazemināt, pamazināt (kā) nozīmīgumu, vērtību; pakļaut (ko) degradācijai
- hiposensitivitāte Pazemināta jutība, samazināta spēja uztvert ārējos kairinājumus un uz tiem reaģēt
- krist pazemināties līmenī, samazināties apjomā; kristies
- noplakt Pazemināties, arī samazināties (parasti par parādībām dabā)
- afišēt Paziņot ar afišu; darīt zināmu, reklamēt
- atvēstīt Paziņot, darīt zināmu
- pienest Paziņot, darīt zināmu (kādam)
- apvēstīt Paziņot, darīt zināmu (personu rindai)
- izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem)
- pazīstēt Pazīt (kādu cilvēkua); zināt (kāda cilvēka) raksturu, uzskatus
- zināt Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību)
- dzīkstēt Pazīt, zināt
- zīt Pazīt, zināt; ģist, nojaust
- nogrimt kā atvarā pazust tā, ka nekas vairs nav uzzināms
- pazust bez miņas pazust tā, ka nekas vairs nav zināms
- pazust bez pēdām (arī bez miņas) pazust tā, ka nekas vairs nav zināms
- pazvadzināt Pažvadzināt
- Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes
- Vārkavas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara ievērojami samazinājusies, tās lielākā daļa iekļauta pēckara laikā izveidotajā Upmalas pagastā, daļa Rožkalnu pagastā
- Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu
- pārcelšana citā darbā pēc ārsta atzinuma saņemšanas darba devējam ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai novērstu viņas pakļaušanu jebkādam riskam, kas var negatīvi ietekmēt viņas drošību vai veselību
- žiromagnētiskais kurss pēc fizikālās būtības magnētiskais kurss, kas iegūts, kompleksi apstrādājot magnētisko un žiroskopisko (nosacīto) kursu; tā priekšrocība salīdzinājumā ar magnētisko kursu ir tā relatīvi mazās fluktuācijas lidojuma laikā
- zefiroti pēc jūdaistu kabalistiskā misticisma mācībām iezīmes, kas raksturo Dieva aktus un padara viņu zināmu
- imago pēc K. Junga: neapzināta vecāku pielūgsme, kas bērniem izveidojusies agrā bērnībā (cilvēka psihiskās attīstības stadija)
- pašrašanās pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas
- uzrādīt pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus); darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu)
- minējums pēc patiesīguma nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu)
- opijs tautai pēc radikālāko marksistu uzskata, reliģijas funkcija šķiru sabiedrībā ir "iemidzināt" apspiestos un saglabāt to pasivitāti
- ūzusfrukts pēc romiešu tiesībām kādas lietas personiska lietošana uz visu mūžu, pašu lietu nebojājot, nedz mazinot tās saimniecisko vērtību
- rupjvilna pēc smalkuma neviendabīga, neizlīdzināta vilna, kurā ir maz dūnvilnas un pārejas matiņu, bet ir izteiktas akotmatu šķipsnas; iegūst no rupjvilnas šķirņu aitām
- Laodzi pēc tradīcijas Daodedzina autors un Konfūcija laikabiedrs; viņa vārds nozīmē "vecais skolotājs", un to var attiecināt uz jebkuru klejojošu skolotāju
- ksenoģenēze Pēcnācēju rašanās, kas nelīdzinās vecākiem
- speciālā pedagoģija pedagoģijas apakšnozare, zinātne par bērnu ar speciālām vajadzībām mācību procesu, audzināšanu un sagatavošanu dzīvei
- metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē
- reliģijas pedagoģija pedagoģijas nozare, kas pētī reliģisku izglītību un audzināšanu
- konstatētājeksperiments Pedagoģiskajā psiholoģijā - izmantojams kopā ar veidojošo eksperimentu, bet atšķirībā no tā, paredz aktuālās parādības izpēti, lai to salīdzinātu ar veidošanas rezultātiem
- PZA Pedagoģisko zinātņu akadēmija (kopā ar nosaukumu)
- okstoņa Pēddzinis
- vižulis Pēddzinis suns
- novēle Pēdējās gribas rīkojums, ar ko mantojuma atstājējs kādai personai tieši vai netieši piešķīris kādu mantisku labumu no savas mantas, tā pamazinot mantojumu
- Carex pediformis pēdveida grīšļa "Carex rhizina" nosaukuma sinonīms
- atklāsme pēkšņa domas noskaidrošanās; nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, aptver
- rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās
- pieķert sevi pēkšņi apzināties (piemēram, sava psihisko stāvokli)
- attapties pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms)
- izdzirdēt pēkšņi uzzināt (ko runātu)
- atklājums pēkšņi uzzināts, konstatēts (parasti pārsteidzošs) fakts
- dreifēt Peldlīdzeklim pārvietoties pa vējam bez dzinēja
- iet ar burām peldlīdzeklim pārvietoties, izmantojot buras un vēju kā dzinējspēku
- skrituļklīze Peldlīdzekļa sānu (borta) klīze, kuras galos ir nevis atdures, bet divi perimetrāli rievoti skrituļi, kas samazina troses vai enkurķēdes dilšanu
- zemūdens daļas apaugums peldlīdzekļa zemūdens daļas pārklāšanās ar baktēriju, sēņu, aļģu, molusku, kā arī citu sugu un dzīvnieku (kopā \~2000 sugu) kārtu - bioloģisko apaugumu, kas palielina ūdens pretestību un degvielas patēriņu, samazina ātrumu, var veicināt koroziju
- komats Peldošais komats - skaitļu attēlošanas forma datorsistēmās, kad jebkurš skaitlis tiek pierakstīts kā skaitļu 1,0-10,0 reizinājums ar 10 pakāpē n
- torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai
- šķuti Pelni uz tīruma no sadedzinātām žagaru kaudzēm; ar šādiem pelniem mēslota zeme
- spodogramma Pelnu minerālvielu sastāva diagramma; pelnus iegūst, sadedzinot mikroskopiskus audu griezumus vai šūnas
- hipopepsīnija Pepsīna daudzuma samazināšanās kuņģa sulā
- neiromodulācija Perifēriskā nerva, muguras smadzeņu vai galvas smadzeņu elektriskā stimulācija; izmanto sāpju mazināšanai
- pulsējošais taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs periodiskas darbības gaisa reaktīvais dzinējs ar siltuma padevi, kad paaugstinās spiediens gāzes plūsmā; lieto lidmašīnās, lādiņos un bezpilota lidmašīnās, kuras izmanto par mērķiem
- tehniskā stāvokļa pārbaude periodiski izpildāmu pārbaudes operāciju kopums, ko veic, lai izzinātu spēkratu vai citu mašīnu un to sistēmu faktisko tehnisko stāvokli. Spēkratu tehniskā stāvokļa pārbaudi regulāri, piemēram, pirms ikdienas darba uzsākšanas, izdara vadītājs vai cita kompetenta persona, lai vajadzības gadījumā veiktu iespējamos preventīvos pasākumus tehniskās kārtības uzturēšanai
- tehniskā apkope periodiski izpildāmu profilaktisku darbību komplekss, ko veic, lai samazinātu spēkratu un citu mašīnu un to sistēmu nolietošanās intensitāti. Regulāras tehniskās apkopes novērš avāriju rašanos un nodrošina mašīnu un to daļu uzturēšanu tehniskā kārtībā
- referatīvais žurnāls periodisks sekundārās informācijas izdevums žurnāla vai kartes veidā; satur dažādās zinātnes un tehnikas nozarēs publicētu iespieddarbu koncentrētu, īsu izklāstu - referātus
- perforācija periodisku, nelielu iegriezumu veidošana, lai novērstu lokāmo burtnīcu pabiezinājumus muguriņas locījuma vietā, kā arī lai padarītu ērtāku dokumentu, čeku grāmatiņu, kalendāru, pastmarku lietošanu
- Aviņonas gūsts periods (1309. g. - 1377. g.) Romas katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem; šo laiku dēvē arī par Bābeles gūstu un salīdzina ar laiku, kad ebreji bija sagūstīti un aizvesti uz Bābeli (6. gs. p. m. ē.)
- premenopauze Periods dažus gadus pirms menstruāciju izbeigšanās, kad notiek pārmaiņas organismā, pavājinās olnīcu funkcijas un samazinās hormonu daudzums
- dekubācija Periods infekcijas slimības gaitā no simptomu mazināšanās līdz slimības ierosinātāju izzušanai
- novecošanas periods periods, kad dzīvnieks pakāpeniski zaudē savu saimniecisko derīgumu, samazinās tā produktivitāte
- lorete Pērkama sieviete Parīzē, atšķiras ar zināmu eleganci un smalkāku uzvešanos
- trauksmes cēlājs persoma, kas sabiedrībai dara zināmu konfidenciālu informāciju, lai, piemēram, publiski atklātu nepieņemamas situācijas, piemēram, korupciju
- fidūciants Persona vai valsts, kas uztic savu vai kādai trešajai personai piederošu mantu kādam citam pārzināt un pārvaldīt
- metagnoms persona, atkarībā no kuras notiek īpatnējas fiziskas vai psihiskas parādības, ko līdzšinējā zinātne nespēj izskaidrot
- dietētiķis persona, kam ir teorētiskas un praktiskas zināšanas dietētikā; speciālists uztures jautājumos
- mācībspēks persona, kam tiesība audzināt un mācīt skolās u. c. izglītības iestādēs
- vardarbības veicējs persona, kas apzināti lieto fizisku spēku, draudus vai varu pret citu personu
- diezins persona, kas bieži saka "die(v)s zin"
- patrons persona, kas ir noslēgusi patronēšanas līgumu par bāreņa audzināšanu savā ģimenē
- labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai
- iluminators persona, kas pārzina iluminācijas (apgaismojuma) iekārtas
- kvartīrmeistars persona, kas pārzina karaspēka izvietošanu pa dzīvokļiem (atbilstošā militārās pārvaldes nozare - kvartīrmeistaru dienests; vairākās armijās šā dienesta funkcijas pakāpeniski paplašinājās, ietverdamas dažādus karaspēka apgādes jautājumus, pārgājienu organizēšanu u. c.)
- intendants persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem
- stauers persona, kas pārzina kravas iekraušanu un izkraušanu ārzemju ostās
- štauers persona, kas pārzina kuģu kravas iekraušanu un izkraušanu; stividors
- mecēns persona, kas savā dāsnā devīgumā kā literātu un mākslinieku atbalstītājs līdzinās Mecēnam ("Gaius Cilnius Maccenas"), cēzara Augusta ministram senajā Romā
- prokurators persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu
- superkargo persona, kas uz kuģa pārzina kravas uzņemšanu un izsniegšanu; parasti - kapteiņa otrais palīgs
- komitents persona, kas uzdod komisionāram noslēgt zināmu darījumu (piemēram, pirkšanu, pārdošanu) komisionāra vārdā, bet uz uzdevuma devēja rēķina
- besserwisser persona, kas uzskata, ka zina un saprot visu labāk nekā pārējie
- cilvēku tirdzniecības upuris persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs
- vecs cilvēks persona, kura pārsniegusi noteiktu vecumu (bieži valstī noteikto pensijas minimālo vecumu robežu). Starptautiskajos salīdzinājumos par tādu robežšķirtni nereti pieņem 60 vai 65 gadus
- kurators persona, kurai uzdots vadīšanas un audzināšanas nolūkos sekot kāda darbam, mācībām, uzvedībai
- kontaktpersona persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām
- notiesāta persona persona, kuru tiesa ar notiesājošu spriedumu ir atzinusi par vainīgu noziegumā; tai tiek piemērots kriminālkodeksā noteiktais sods par nodarījumu, un spriedums iegūst likuma spēku
- brīvais kapitāls personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem
- multivides personālais dators personālais dators, kas piemērots multivides lietojumiem un kas parasti ir aprīkots ar skaņu karti, lasāmatmiņas kompaktdiska dzini un augstas izšķirtspējas krāsu monitoru
- biometrisks identifikators personas bioloģiskie (anatomiskie, fizioloģiskie) vai uzvedības raksturojumi, ko var izmantot, lai noskaidrotu personas identitāti, tos salīdzinot ar uzglabātiem datiem
- labprātīga atteikšanās personas pilnīga un labprātīga atteikšanās no uzsākta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam, pastāvot faktiskai iespējai to izdarīt un apzinoties šo iespēju
- nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms)
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
- mūžizglītība Personas zināšanu un prasmju apguves un attieksmju pilnveides nepārtraukts process mūža garumā
- pašapsūdzība Personas ziņojums, ka viņa ir izdarījusi kādu noziedzīgu nodarījumu, apzinoties sava paziņojuma nepatiesumu
- audžuvecāki personas, kas pastāvīgi vai uz laiku audzina pieņemtus bērnus
- zinātni apkalpojošais personāls personas, kuras veic palīgfunkcijas zinātniski tehnisko darbu izpildē (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri, kā arī kvalificēti strādnieki, kuri nodrošina zinātniskās darbības veikšanai nepieciešamās aparatūras un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu)
- datu suverenitāte personas, kuru dati tiek iegūti, apstrādāti un saglabāti, zina, kādi dati par tām tiek saglabāti, kur un kādā veidā tas notiek
- personalitāte Personība, apzināta individualitāte
- pienākuma apziņa personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos
- sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām
- naturālnodevas Personīgā darbā vai zināmos darba produktos (ražojumos) pastāvošas nodevas, resp., klaušas, šķūtis
- sociālais tīkls personisko attiecību un sociālo mijiedarbību kopums, kas savieno indivīdus (piemēram, cilvēkus, kas ir pazīstami vai kas savā starpā sazinās)
- Academia Petrina Pētera akadēmija, izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. b. - 19. gs. sākumā
- sinode Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā 1721.-1917. g.
- izzinīgs Pētījošs, uz zināšanām tiecīgs
- izpētīt Pētījot pilnīgi izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē)
- noskaidrot Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast
- jaukto metožu pētījums pētījuma dizains sociālajās zinātnēs, kurā lieto kā kvantitatīvās tā kvalitatīvās pētījumu metodes vienā pētījumā
- etnoekoloģija Pētījumi par vietējo iedzīvotāju zināšanām dabas resursu un to izmantošanas jomā
- sociālais eksperiments pētījumu tehnika sociālajās zinātnēs, t. i. izpētāmā objekta (indivīda, kolektīva, grupas) likumsakarību analīze, radot specifiskus tā funkcionēšanas nosacījumus un faktorus
- peļņas sliekšņa analīze pētīšanas metode, ko izmanto, lai salīdzinātu kā kopējās izmaksas un peļņa mainās atkarībā no pārdošanas ieņēmuma (neto apgrozījuma), un noteiktu, kāds pārdošanas apjoms (neto apgrozījums) vajadzīgs, lai izvairītos no zaudējumiem vai iegūtu vēlamo peļņas lielumu
- eksperimentālā metode pētīšanas metode, kuras pamatā ir zinātnisks eksperiments
- noskaidroties Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam
- rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties (parasti pagātnes faktus)
- Baltijas institūts pētniecības centrs Stokholmā, Zviedrijā, Baltijas reģiona problēmu izpētei, dibināts 1931. g., no 1945. g. organizēja baltiešu zinātnieku lekcijas Stokholmas universitātē
- domnīca pētniecības organizācija vai informatīvā grupa, kas apvieno ekonomisko un sociālo zinātņu speciālistus, kā arī nereti bijušos politiķus un uzņēmējus, lai caur kopīgām diskusijām izstrādātu darbības koncepcijas tādās jomās kā sociālā politika, politiskā stratēģija, ekonomika, militārā plānošana, tehnoloģiju attīstība
- pētītājs Pētnieks; zinātnieks
- rifs pie buras piestiprinātu saišu šķērsrinda; tā ļauj samazināt buras laukumu, apakšējā daļā to savelkot
- klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai)
- reabilitācija pie kriminālatbildības nelikumīgi sauktās personas personisko, mantisko un nemantisko tiesību atjaunošana, nodarīto materiālo zaudējumu, kā arī zaudētā labuma atlīdzināšana pilnā apjomā likumā paredzētajā kārtībā
- apsūdzētā liecības pie kriminālatbildības sauktās personas procesuāli pareizi nostiprināts liecinājums par viņam izvirzītās apsūdzības būtību un citiem zināmiem apstākļiem, kas saistīti ar krimināllietu
- defeminācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums un mazināšanās
- defeminizācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums vai mazināšanās
- kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.), lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu
- kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu
- disputēt Piedalīties disputā, zinātniskā strīdā
- kaustika Piededzināšana
- kauterizācija Piededzināšana - ārstniecisks paņēmiens, patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām
- termokauterizācija Piededzināšana ar nokaitētu dzelzi vai elektrisko termokauteru
- aukstā kauterizācija piededzināšana ar ogļskābes sniegu
- kriokautērija Piededzināšana ar ogļskābes sniegu
- fotokauterizācija Piededzināšana ar starojuma enerģiju, piem., ar rentgenstarojumu
- enkauze Piededzināšana, kodināšana
- fakoterapija Piededzināšana, koncentrējot saules staru ar lēcu
- piesvilināt Piededzināt, apsvilināt
- kauters Piededzinošs līdzeklis vai instruments
- antidetonators Piedevas degvielai (mazāk par l%), kas, palielinot oktānskaitli, samazina detonāciju iekšdedzes dzinējā
- uzgāzēt Piedot gāzi (piem., braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs)
- šūvo Piedziedājums putnu dzinēju dziesmās
- aizsniegt Piedzīvot (zināmu vecumu)
- problēmā bāzētā izglītība pieeja izglītības procesam, kura sākas ar reālas dzīves problēmas izvirzīšanu, kas mācību procesa laikā tiek atrisināta, pirms tam noskaidrojot zināšanas un prasmes, kuras nepieciešams apgūt, lai līdz atrisinājumam nonāktu
- biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma)
- uzglaust Pieglaust, izlīdzināt
- piekledzināt Piekladzināt
- pieklāstīt Piekladzināt ar tenkām
- pieklapēt Pieklauvēt; pieklaudzināt
- kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā
- asimilēt Pielīdzināt (kādu valodas skaņu) sev (par valodas skaņām)
- līdzināt Pielīdzināt (kam), salīdzināt (ar ko)
- piepucēt Pielīdzināt (ko); nogludināt
- latinizēt Pielīdzināt latīņu valodai, piem., vārdu galotnes
- asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu)
- pierullēt Pielīdzināt, nogludināt (parasti augsni) ar veltni; pievelt
- asimilēt Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu)
- pieslāt Pielīdzināt, pieglaudīt
- piemēdzināt Pielīdzināt, saskaņot
- asimilēties Pielīdzināties (citai tautai, cilvēku grupai), saplūst (ar citu tautu, cilvēku grupu)
- asimilēties Pielīdzināties (citai valodas skaņai) - par valodas skaņām
- maskulinizēties Pielīdzināties vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti
- pārvīrietiskoties Pielīdzināties vīrietim (piemēram, uzvedībā) - par sievieti
- reducētais svārsta garums pielīdzinot matemātiskā un fizikālā s–a cikliskās frekvences, iegūst fizikālā svārsta reducēto garumu: l=J~0~/m·r~0~ (J~0~– inerces moments; m, r~0~ – masa un masas centra attālums no iekāres punkta)
- uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdedzināt
- iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka uzreiz degt (uguns); iededzināt (1)
- ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi
- parateze Pielikums, piedeva, salīdzinājums, pretstats
- palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs; izlaist (9), izlutināt
- blēdīties Pieļaut zināmas atkāpes no īstenības, dabiskas kārtības, priekšrakstiem u. tml.
- izlenkt Piemeklēt, izzināt, izraudzīt, atrast, (īsto momentu vai vietu)
- adekvācija Piemērošana, izlīdzināšana
- akomodācija piemērošanās, pielīdzināšana
- adekvēt Piemērot, nolīdzināt
- negatīvs ģeotropisms piemīt virszemes dzinumiem, koku stumbriem
- kontrolizslaukums Piena daudzums, ko izslauc vienā slaukšanas reizē un precīzi nosver, lai aprēķinātu dzīvnieka produktivitāti zināmā laika periodā
- lopuvīrs Piena lopu pārzinis muižā
- piencukurs piena ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, ko iegūst, no sūkalām atdalot olbaltumvielas un nodzidrinātās sūkalas iebiezinot; no iebiezinātām sūkalām izkristalizētos kristālus skalo un kaltē; laktoze
- iebiezināti piena produkti piena produkti, kas iegūti, daļēji iztvaicējot ūdeni no piena, vājpiena, krējuma, paniņām, sūkalām vai jebkura šo produktu maisījuma, piem., iebiezināts piens ar cukuru, iebiezināts piens ar cukuru un kakao, iebiezināts sterilizēts piens
- sausais piens piena produkts, ko iegūst, samazinot piena mitrumu līdz 4-7 procentiem
- hipogalaktija Piena sekrēcijas samazināšanās
- atjaunots piens piens, kas iegūts, sausiem vai iebiezinātiem piena produktiem pievienojot noteiktu daudzumu ūdens, lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību
- pajemt Pieņemt, parasti audzināšanā, arī dzīvoklī
- ontoloģija Pieņēmumi par to, kādas lietas eksistē vai var eksistēt attiecīgajā realitātes jomā, kādi varētu būt to eksistences apstākļi, no kā un kādā veidā tās varētu būt atkarīgas utt.; katrai zinātnes nozarei un katrai teorijai ir sava ontoloģija
- konvencija Pieņēmums, nosacīta vienošanās (parasti zinātnē, mākslā)
- aizlīdzināt Piepildīt un nolīdzināt
- iepūtināt Pieradināt (zirgu) atpūsties zināmās vietās vai noteiktos laikos
- lemma Pierādīšanā izmantojams pieņēmums (arī no citas zinātnes nozares)
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni
- izpolņiķeļs Pieredzējis krāpnieks, kas zina kāršu spēles krāpšanas paņēmienus
- piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju
- dzintarskābe Piesātināta organiska karbonskābe, ko iegūst, piemēram, pārtvaicējot dzintaru
- iedzelt Pieskaroties ādai, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (par augiem)
- kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par rupju, asu audumu, par asiem augiem)
- iedzaldīt Pieskaroties augam, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (ķermeņa daļā)
- iedžaldīt Pieskaroties augam, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (ķermeņa daļā)
- piestrucināt Piesmidzināt
- dzintara (arī granāta, rubīna u. tml.) piespraude piespraude, kurā iestiprināts dzintars (granāts, rubīns u. tml.)
- mirelis Piesviluma un dūmu pilns gaiss, kas rodas, tīrumā dedzinot nezāles
- habilitēt Piešķirt habilitētā zinātņu doktora grādu
- graduēt Piešķirt zinātnisku grādu; beigt kādu mācību iestādi
- atmieloties Pietiekami mieloties, atspirdzināties
- nemākulība Pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums (kāda darba, darbības veikšanai)
- izsmeltēt pietiekoši ilgu laiku dedzināt (4)
- atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku
- atšķaidīt Pievienojot ko lieku, samazināt (kā) koncentrētību, organizētību
- pieplikšināt Pievienot, pielīmēt pieplikšķinot, izlīdzinot
- pieplikšķināt Pievienot, pielīmēt pieplikšķinot, izlīdzinot
- pieplikstināt Pievienot, pielīmēt pieplikšķinot, izlīdzinot
- standartlikme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - spēkā esošā PVN likme, kuru piemēro vairākumam apliekamo darījumu, izņemot gadījumus, kad jāpiemēro samazinātā likme
- adversārijas Piezīmes par filozofiju, valodām, zinātni
- lustrs Pigments, ar ko pārklāj apdedzinātu glazētu keramikas izstrādājumu, lai, izstrādājumu atkārtoti apdedzinot, tas iegūtu perlamutra vai metāla spīdumu
- konflagrācija Pilnīga nodedzināšana; Jaunā derībā sludinātā pasaules bojā eja ugunī
- rekultivācija Pilnīga vai daļēja ainavas atjaunošana pēc saimn. darbības rezultātā izdarītiem postījumiem (zemes nolīdzināšana, meža stādīšana, dīķu ierīkošana)
- reminiscence Pilnīgāka un precīzāka kāda iegaumēta materiāla atminēšanās salīdzinājumā ar brīdi, kad tas tikko kā iegaumēts
- līdz pēdējam sīkumam pilnīgi (piemēram, zināt, atcerēties)
- socializēties pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu
- izprast pilnīgi izzināt un saprast
- visnezināms pilnīgi nezināms
- izdzēst pilnīgi nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, pēdas, sliedes)
- prefikss pilnīgi noteikta cena, ko nedrīkst ne pamazināt, ne paaugstināt; cena bez uzprasījuma
- pārvaldīt pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu); prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu)
- sakoncentrēt pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam; sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi
- galu gali pilnīgi viss, kas zināms, viss, ko grib
- ataraksija Pilnīgs dvēseles miers, ko, pēc dažu antīko filozofu domām, prātnieks sasniedz, izzinādams pasauli, pārvarēdams bailes, aizspriedumus u. tml.
- pamatīgs Pilnīgs, vispusīgs (piemēram, par zināšanām, iemaņām)
- ārpusceļa automobilis pilnpiedziņas automobilis, kuram ar speciālām sistēmām un agregātiem palielina pārgājību; automobiļiem, kas paredzēti ekspluatācijai sarežģītos apstākļos (Arktikā, džungļos, purvā), var būt speciāli dzinekļi (pneimatiskais veltnis, soļojošais mehānisms u. c.)
- universālpilnvara Pilnvara, ar kuru pilnvarniekam uzdots pārzināt visas pilnvarotāja lietas
- sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml, iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi)
- dirižablis Pilotējams plūdlīnijas formas aerostats ar vienu vai vairākiem dzinējiem, kas darbina propellerus
- Hērningsholma Pils Merkē ziemeļu daļā ("Hoerningsholm"), Sēdermanlandē, Zviedrijā, 16. gs. celto pili 1719. g. nodedzināja krievi, pēc Horlemana zīmējumiem tā 1748.-1752. g. tika atjaunota
- Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
- Vagaršapata pilsēta Armēnijā (armēņu: Վաղարշապատ), Armaviras marzā, 46500 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 685. g. p. m. ē.; 1945.-1995. g. saucās Ečmiadzina (Էջմիածին)
- Alamogordo pilsēta ASV (_Alamogordo_), Ņūmeksikas štatā, 31100 iedzīvotāju (2014.g.), 1945. g. 16. jūlijā tuksnesī netālu no tās uzspridzināja pirmo atombumbu
- Bjerazino pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Bjarezinas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Babrujska pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Berezinas krastos, 215100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Cazina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cazin"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 69400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pazina pilsēta Horvātijā ("Pazin"), Istras županijā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alatri pilsēta Itālijā ("Alatri"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alvito pilsēta Itālijā ("Alvito"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ananji pilsēta Itālijā ("Anagni"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Akvīno pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arpīno pilsēta Itālijā ("Arpino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boville Ernika pilsēta Itālijā ("Boville Ernica"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasīno pilsēta Itālijā ("Cassino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čekāno pilsēta Itālijā ("Ceccano"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čeprāno pilsēta Itālijā ("Ceprano"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Červaro pilsēta Itālijā ("Cervaro"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ferentīno pilsēta Itālijā ("Ferentino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fjūdži pilsēta Itālijā ("Fiuggi"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Izola del Liri pilsēta Itālijā ("Isola del Liri"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ordzinuovi pilsēta Itālijā ("Orzinuovi"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Paljāno pilsēta Itālijā ("Paliano"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjedimonte Sandžermāno pilsēta Itālijā (“Piedimonte San Germano”), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rokaseka pilsēta Itālijā ("Roccasecca"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santelija Fjumerapīdo pilsēta Itālijā ("Sant'Elia Fiumerapido"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sora pilsēta Itālijā ("Sora"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 26200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veroli pilsēta Itālijā ("Veroli"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vidzini pilsēta Itālijā ("Vizzini"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jafa pilsēta Izraēlā ("Yafo"), ietilpst pilsētveidojumā Telaviva-Jafa ("Tel Aviv-Yafo"), Jaunajā Derībā dēvēta par Jopu, zināma jau kopš 2. gt. p. m. ē.
- Naņdzjina pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincas administratīvais centrs, 2966000 iedzīvotāju (2002. g.); Nankina; Naņdzina
- Jūrmala pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu
- Akacingo pilsēta Meksikā (_Acatzingo_), Pueblas pavalstī
- Apacingana pilsēta Meksikā (_Apatzingán_), Mičoakana de Okampo pavalstī
- Erzindžana pilsēta Turcijā ("Erzincan") 1185 m vjl., ila administratīvais centrs, 96500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ezine pilsēta Turcijā ("Ezine"), Čanakales ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Javuzeli pilsēta Turcijā ("Yavuzeli"), Gazintepes ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kemaha pilsēta Turcijā ("Kemah"), Erzindžanas ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kemalije pilsēta Turcijā ("Kemaliye"), Erzindžanas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Otlukbeli pilsēta Turcijā ("Otlukbeli"), Erzindžanas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Refahije pilsēta Turcijā ("Refahiye"), Erzindžanas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Terdžana pilsēta Turcijā ("Tercan"), Erzindžanas ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Iliča pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 3060 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čajirli pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Izimli pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Altunkenta pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, Eifratas augšteces labajā krastā
- Antakja pilsēta Turcijas dienvidos (_Antakya_), Hatajas ila administratīvais centrs, 217000 iedzīvotāju (2013. g.), senajos laikos bija zināma kā Antioha jeb Antiohija
- Kazincbarcika pilsēta Ungārijas ziemeļaustrumos ("Kazincbarcika"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bādkrocingene pilsēta Vācijā (_Bad Krozingen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dīcingene pilsēta Vācijā ("Ditzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kencingene pilsēta Vācijā ("Kenzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kecīne pilsēta Vācijā ("Ketzin"), Brandenburgas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kicingene pilsēta Vācijā ("Kitzingen"), Bavārijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mecingene pilsēta Vācijā ("Metzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nīderštotcingene pilsēta Vācijā ("Niederstotzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švecingene pilsēta Vācijā ("Schwetzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
- digeri pilsētas apakšzemes ģeogrāfijas pazinēji, kas orientējas apakšzemes komunikāciju sistēmā
- tūkstošnieks Pilsētvalža palīgs Novgorodas republikā, kurš pārzināja tirdzniecību un vadīja zemessardzi
- Bulandu pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Iršu pagastā Pērses labajā krastā, 6-9 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (40 x 22 m) - izlīdznāts, datējums nav zināms
- Strobuku pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, ir \~70 m garš paugurs, plakuma platums - \~20 m, postīts ar kartupeļu bedrēm, datējums nav zināms, ziemeļu pakājē atklāta apmetnes vieta
- Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši
- Orma kalns pilskalns Aizputes pagastā, Tebras kreisajā krastā, savrups paugurs ar izlīdzinātu, 30 x 50 m lielu plakumu, tā austrumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, dienvidaustrumu pakājē ir varbūtēja apmetnes vieta
- Spīdzenieku pilskalns pilskalns Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Spīdzenieku mājām, ir \~26 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, datējums nav zināms
- Nametkalns Pilskalns Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, kokiem apauguša paugura dienvidaustrumu daļa, tā dienvidu nogāze ir ļoti stāva (augstums - 30 m), plakums - daļēji izlīdzināts - 40 x 50 m
- Nāzupu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 70 m, kultūrslānis nav konstatēts un izmantošanas laiks nav zināms
- Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms
- Stalidzānu svilušais kalns pilskalns Andrupenes pagastā, ir savrups, ovāls, \~10 m augsts paugurs, plakums — 45 x 30 m, dienvidrietumu nogāze dabiski stāva, pārējās apliec 3 paralēlu grāvju, vaļņu un terašu sistēma, datējums nav zināms; Kara kalns; Kara kapi
- Bārenes pilskalns pilskalns Augšdaugavas novada Prodes pagastā, savrups 15-17 m augsts paugurs, ko no vienas puses norobežo strauts, no otras - grava, plakums - \~55 x 55 m, datējums nav zināms
- Pilskalns Pilskalns Balvu novada Balvu pagastā, Pilskalnu ciema ziemeļu daļā, savrups \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums neizlīdzināts - \~60 x 25 m, datējums nav zināms
- Ilzes pilskalns pilskalns Bebrenes pagastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Ilzines ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugurs, relatīvais augstums — 10 m, garums — \~70 m, platums — līdz \~40 m
- Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns
- Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs
- Zviedru kapi pilskalns Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā (viduslaikos tajā ierīkota kapsēta), tas ir paugurs Vārtājas senlejas malā, ziemeļu un austrumu pusē norobežo dziļas gravas un valnis, plakums neregulārs (~60 x 50 m), datējums nav zināms, tā veidols nav tipisks Kurzemes senajiem pilskalniem
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta
- Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Ezerlūķu pilskalns pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā, Zebrus ezera ziemeļu krastā, savrups, \~30 m augsts, ainavisks paugurs, plakums - \~40 x 25 m, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
- Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms
- Slobodas Piļikovaja gora pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir 10-15 m augsts, \~200 m garš un \~50 m plats paugurs, ko apliec purvs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms
- Slobodas Starij zamok pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir stāvs, savrups, 12-14 m augsts paugurs, plakums - apaļš \~20 m diametrā, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms
- Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms
- Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms
- Lehaveres pilskalns pilskalns Igaunijā, 25 km uz ziemeļiem no Vīlandes, bija nozīmīgs igauņu atbalsta punkts cīņā pret krustnešiem, tajā atradusies Leoles pils, ko krustneši nodedzināja 1224. g.
- Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms
- Vītoliņu pilskalns pilskalns Kazdangas pagastā, bijušās Kazdangas muižas parkā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, dienvidu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums \~50 x 15-20 m, datējums nav zināms
- Pustoškas baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Ezernieku pagastā, savrups, 10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 30 x 15 m, datējums nav zināms
- Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms
- Bogdānu pilskalns pilskalns Krāslavas novada Konstantinovas pagasta Bogdānos, bijis savrups pacēlums (garums \~50 m, platums \~20 m, augstums \~4 m) zemā, līdzenā vietā, noarts jau agrākos laikos, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms
- Viešu pilskalns pilskalns Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labajā krastā, ir reljefa veidojums (augstums virs Gaujas līmeņa — \~60 m), ko austrumos un rietumos pusē norobežo dziļas gravas, plakums — ovāls \~65 x 15 m, precīzs datējums nav zināms, ir izteiktas domas par tā saistību ar Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu vecāko Vesiķi
- Lojas pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā Lojas kreisajā krastā, ziemeļos norobežo dziļa grava, rietumos — 15 m augsta smilšakmens klints, dienvidu un austrumu pusē nocietināts ar 65 m garu un 4 m augstu valni, kam priekšā 3 m dziļš grāvis, datējums nav zināms
- Vecmuižas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagastā, uzkalns nelielas upītes krastā, plakuma ovāls 50 x 30 m, postīts ņemot granti, precīzs datējums nav zināms; Īvandes pilskalns
- Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”
- Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms
- Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums
- Piltiņkalns pilskalns Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Cēsu novada Stalbes pagasta robežas, stāvs \~40 m augsts paugurs, plakums - 60 x 50 m, datējums nav zināms
- Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms
- Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms
- Vecslabodas baznīcas kalns pilskalns Ludzas novada Istras pagasta Vecslabodas ciemā, \~7 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm, zemes šaurumā starp Audzeļu un Dziļo ezeru, plakums \~60 x 30 m, datējums nav zināms
- Zubrovas gorodoks pilskalns Ludzas novada Istras pagastā, ir 4-5 m augsta iegarena, smilšaina uzkalna ziemeļrietumu daļa, ka no pārējā uzkalna norobežota ar valni un 2 grāvjiem, plakums - \~50 x 16 m, datējums nav zināms
- Solomenku pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā starp Garo Snidzinu un Rovinkas ezeru, paugurs, kura augstākā vieta paceļas \~20 m virs ezeru līmeņa, plakums — \~40 x 20 m, datējums nav zināms
- Porkaļu pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā, apaļš \~15 m augsts paugurs mežainā, paugurainā apvidū, nocietināts ar 3 paralēliem grāvjiem un vaļņiem, kas apliec visu pilskalnu, plakums — 45 x 40 m, datējums nav zināms
- Jaunandrānu pilskalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā pie Avotiņu (Jaunandrānu) mājām, \~10 m augsts, kukuļveidīgs paugurs ar stāvām nogāzēm un izlīdzinātu, ieapaļu plakumu (~30 x 20 m), bijis apdzīvots vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs.)
- Pilskalns Pilskalns Madonas novada Mārcienas pagastā, \~20 m augsts, savrups paugurs pie strauta gravas, plakums - 75 x 30 m, datējums nav zināms
- Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti
- Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Zilais kalns pilskalns Ogres pilsētas rietumu malā, ir viens no osu virknes - Ogres Kangaru (Zilo kalnu) - augstākajiem kalniem, (relatīvais augstums - 27 m), plakums - \~60 x 25 m, datējums nav zināms
- Dzirkaļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Dubuļiem, plakums — \~45 x 25 m, kultūrslānis neizteiksmīgs un datējums nav zināms
- Smagaņu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, plakums - apaļš ar diametru \~30 m, gandrīz visu pilskalna nogāzi apliec terase, precīzs datējums nav zināms
- Skudru pilskalns pilskalns Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, nogāze pret upi ir stāva, \~25 m augsta, pārējās lēzenākas, rietumu nogāzē 3 terases, plakums — apaļš \~40 m diametrā, izlīdzināts, domājams, ka izmantots kā kulta vieta
- Pīkaņu skansts kalns Pilskalns Smiltenes novada Launkalnes pagastā, \~600 m uz ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, Palsas senkrastā, aizņem stāva paugura ziemeļu dienvidu galu, plakums \~40 x 20 m, nocietināts ar grāvi, 2 vaļņiem, bet lēzenāko rietumu nogāzi apliec terase, datējums nav zināms
- Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms
- Poliščinas pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Poleščinas (Poliščinas) ciemā, pie Latvijas un Krievijas robežas, ir \~10 m augsts, savrups paugurs, postīts noarot nogāzes, plakums — 35 x 20 m, datējums nav zināms
- Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā
- Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
- Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
- Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms
- Saldu piliņgore pilskalns un senkapi Krāslavas novada Konstantinovas pagastā starp Ignatovas un Saldu ciemu; pilskalns ir 13 m augsts, tagad kokiem apaudzis paugurs, plakums 40 x 20 m, datējums nav zināms
- Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms
- Ērģemes pilskalns pilskalns Valkas novada Ērģemē, Rikandas krastā, augstums — \~15 m, plakums — 100 x 25 m, datējums nav zināms, stipri postīts ar rakumiem
- Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium")
- Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns
- Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms
- Paventu pilskalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, \~1,2 km uz rietumiem no Pavenšu mājām, Ventas labajā krastā, tas ir reljefa pacēlums ar dabiski stāvām nogāzēm trijās pusēs, bet ziemeļaustrumu pusē tas no apkārtnes norobežots ar valni un grāvi, plakums - 60 x 40 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Zlēku Karātavu kalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, ir \~500 m garas, 15 m augstas morēnu grēdas rietumu gals, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, sānu nogāzes dabiski stāvas, rietumu un austrumu puses norobežotas ar vaļņiem un grāvjiem, plakums - \~70 x 15 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Venteru pilskalns pilskalns Zantes pagastā, \~250 m uz dienvidaustrumiem no Venteru mājām, ir savrups paugurs ar stāvām nogāzēm, kuram apkārt purvains mežs, plakums — trīsstūrveida, \~50 x 25 m, datējums nav zināms, iespējams, ka izmantots par paslēptuvi vai pagaidu nocietinājumu
- Vieķu pilskalns pilskalns Zosēnu pagastā, ir paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 193 m vjl., relatīvais augstums — 17 m, plakums — \~20 x 15 m, tā kultūrslānis postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, datējums nav zināms
- Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns
- mudehāri Pireneju pussalas musulmaņi, kas tur palika pēc tam, kad maurus no turienes padzina
- evikcija Pirktas lietas atņemšana ar tiesas spriedumu, kas atzinusi trešai personai tiesību uz minēto lietu; ar šādu atņemšanu saistītā pārdevēja atbildība pret pircēju
- Litlamerika Pirmā ASV zinātniskā stacija Antarktīdā ("Little America"), Rosa jūrā, uz Rosa šelfa ledāja malas, darbojās ar pārtraukumiem 1929.-1959. g., atlūstot aisbergam stacija vairākas reizes pārvietota
- lucidarius Pirmā vācu enciklopēdija, ko 12. gs beigās sarakstīja katoļu garīdznieki laju vajadzībām, atbildot uz zinātnes un reliģijas jautājumiem
- pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, elementāru prasmju, iemaņu veidošana
- reizināms Pirmais no diviem reizinātājiem
- eolipils Pirmais tvaika mašīnas prototips, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekštecis, ko 1. gs. izveidoja sengrieķu zinātnieks Aleksandrijas Hērons
- Bruno Pirmais vēsturiski zināmais mediķis Rīgā, minēts 1287. un 1290. g. parādu grāmatās
- agrais akmens laikmets pirmais zināmais cilvēces vēstures laikmets, kas sākās apmēram pirms 2,5 miljoniem gadu un beidzās apmēram pirms 12000 gadu
- Rigvēda Pirmais zināmais indiešu literatūras piemineklis, gk. reliģisku himnu krājums; vēdu senākā, nozīmīgāk daļa; sacerēta starp 1500. un l300. g. p. m. ē., nozīmīgs avots senindiešu vēstures un mitoloģijas izpētei
- noslēpumainā teika pirmais zināmais mongoļu vēstures un literatūras piemineklis, sarakstīts ap 1240, autors nav zināms
- Getlinga ložmetējs pirmais zināmais pusautomātiskais ierocis, kas patentēts ASV 1862. g., vēlāk pārdots un atdarināts visā pasaulē
- kandidāts pirmais zinātniskais grāds (dažās valstīs), ko piešķir personai, kura aizstāvējusi atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šis grāds
- autohtoni Pirmiedzīvotāji vai agrāk zināmie kādas teritorijas iedzīvotāji
- kosmiskā ola pirmmatērijas sākotnējā sabiezinājuma tēlains priekšstats
- sinopse Pirmo triju vai visu četru evaņģēliju salīdzinājums paralēlās slejās, kur vienādi vai līdzīgi posmi ir izvietoti blakus
- piekārtot Pirms iespiešanas izlīdzināt augstākās un zemākās daļas (salikumā), lai iespiedums būtu vienmērīgs
- braukt pātaros pirms laulībām iet pie garīdznieka, lai pārbaudītu savas elementārās reliģiskās zināšanas
- aprioras zināšanas pirms pieredzes un neatkarīgi no tās iegūtas zināšanas
- pārklauši Pirmskolas bērnu zināšanu (regulāras) pārbaudes
- bērnudārzs pirmsskolas vecuma (3–7 gadu vecu) bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde
- pirmssokratisks pirmssokrastiskais periods - senākais periods Senās Grieķijas filozofijā (6.-5. gs. p. m. ē.), kad filozofija pirmo reizi kļuva par patstāvīgu zinātni
- pirolagnija Piromānija, tieksme dedzināt, saistīta ar seksuālu baudu
- akusmatiķi Pitagoriešu kopienu biedri, kas vēl nav pilnīgi iepazinušies un iesvētīti pitagorisma noslēpumos, tādi paši kā klosteru noviči
- rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta: attiecīgais skatījums (uz kādu objektu)
- homotētija Plaknes attēlu transformācija citā mērogā; lieto attēlu palielināšanai un samazināšanai ar pantogrāfa palīdzību
- keramikas plāksnītes plāksnītes jeb flīzes ko izgatavo no māliem vai mālu maisījuma ar dažādām piedevām un pēc tam apdedzina
- šļābt Plakt, samazināties
- noplanēt Planējot nolīdzināt
- plānēt Planēt 2 - veidot (zemes virsu) atbilstoši projektētajam profilam; līdzināt (zemes virsu)
- leptocīts Plāns eritrocīts ar samazinātu tilpumu salīdzinājumā ar diametru; tā izskats atgādina šaušanas mērķi - hemoglobinēta perifērijas līnija apjož gaišu laukumu ar pigmentētu centru
- pretplāns Plāns, kuru pieņēmis uzņēmums, ražošanas apvienība u. tml. un kurā ietverti augstāki rādītāji salīdzinājumā ar tiem uzdevumiem, ko apstiprinājusi augstāk stāvoša plānsaimniecības organizācija
- spiritoskops Planšetes (2) veida ierīce, ko spiritisti lieto savos seansons suģestīvai automātiskai rakstīšanai, līdzinās mazam trijkāju galdiņam, kam vienas kājas vietā iestiprināts zīmulis
- enerģētiskā plantācija plantācija ātraudzīgu krūmu un koku sugu (kārklu, vītolu, papeļu u. c.) audzēšanai sabiezinātā stādījumā ar 2–5 gadus vecu cirtmetu ātrai lielas biomasas ražošanai, kas izmantojama enerģijas ieguvei
- konstalīns Plastiska antifriktīva ziede, pamatā minerāleļļas, kas sabiezinātas ar augstāko taukskābju nātrija sāļiem
- ritidoplastika Plastiska operācija grumbu izlīdzināšanai, īpaši uz sejas un kakla
- barjermateriāli plastmasas vai daudzslāņu materiālu pārklājumi, cietam vai elastīgam iepakojumam, kas paredzēti ūdens un gāzes izkliedes samazināšanai
- komunikācijas teorijas plaša daudzveidīgu teoriju grupa, kas skaidro komunikācijas procesus, problēmas un efektus un kuru aizsākumi saistāmi ar Platona filozofiju un Aristoteļa retoriku; mūsdienās aptver dažādu zinātnes nozaru teorijas
- apguve plaša materiāla izpētīšana un pārzināšana
- apgūšana Plaša materiāla izpētīšana un pārzināšana
- antreprīze Plašā nozīmē katrs uzņēmums; šaurākā nozīmē - ekonomisko un juridisko attiecību kopība, kas rodas starp uzņēmēju (antreprenieri) un dažādām personām vai iestādēm sarīkojot literārisku, mūzikālu vai zinātnisku darbu publiskus priekšnesumus
- olimpiāde plaša sacensība (kādā, piemēram, zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, skolniekiem - kādā mācību priekšmetā); arī plašs konkurss, plaša skate
- konference plaša sanāksme politisku, zinātnisku u. tml. jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai vienas vai vairāku dienu garumā, parasti ietver priekšlasījumus
- psihodinamiskā pieeja plašākā nozīmē ir apvienojošs apzīmējums vairāku dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzienu atziņām par psihes apzināto un neapzināto procesu mijiedarbību un to pastāvīgo dinamiku, kā arī iekšējo konfliktu pastāvēšanu; šīs atziņas ir nozīmīgs zināšanu pamats psiholoģijā, psihoterapijā, kā arī vairākās sociālā darba pieejās
- valodiskā lietpratība plašas valodnieciskās zināšanas, konkrētas valodas leksikas un gramatikas sistēmas pārzināšana, izpratne par procesiem valodu attīstībā un valodas politikā un prasme valodas zināšanas izmantot praksē
- pedagoģizēt Plaši ieviest pedagoģijas metodes, atzinumus (audzināšanas, mācību, izglītības procesā)
- solīds Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piemēram, par domu, ideju)
- šlute Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šluta; šļuta; šļute
- šluta Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šlute; šļuta; šļute
- šļuta Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šļute
- medību masts platība, ko medībās ar dzinējiem apmedī vienā paņēmienā, tas var būt 1 vai vairāki meža kvartāli, kā arī atsevišķs meža nogabals starp lauksaimniecības zemēm
- breijāt Plaucēt (nokautu dzīvnieku, lai atdalītu apspalvojumu); plaucēt (tīrot, dezinficējot)
- aplausi Plaukstu sišana, arī sitieni, paužot atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
- torakokaustika Plaušu plēves saaugumu pārdedzināšana ar kauteri torakoskopa kontrolē, neatverot krūškurvja dobumu
- mioplazmija Plazmas daudzuma samazināšanās asinīs
- krūmgriezis plecā uzkarams meža kopšanas motorinstruments krūmu un sīkkoku nogriešanai, sastāv no iekšdedzes dzinēja, apvalkā ietvertas starpvārpstas un ripzāģa
- džidžināt pļāpāt, žadzināt
- pneimatiskais dzinējs pneimodzinējs
- pneimocilindrs Pneimodzinējs, kas dod virzes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; sastāv no cilindra, virzuļa ar kātu un blīvēm; lieto, piem., dažādās darbmašīnās un manipulatoros, un transportlīdzekļos bremžu darbināšanai
- grozes pneimodzinējs pneimodzinējs, kura vārpsta pagriežas par zināmu leņķi gan uz vienu, gan uz otru pusi (lieto samērā reti)
- laparokaustika Pneimoperitoneju koriģējoša operācija plaušu tuberkulozes terapijā: aknu un diafragmas (vai liesas un diafragmas) saaugumu pārdedzināšana
- gāršas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria") - ilggadīgs čemurziežu dzimtas augs, līdz 1 m augsts, ziedi čemuros balti, aug mitros krūmājos, gar žogiem un mēslienās, arī dārzos kā nezāle, vairojas ar apakšdzinumiem; zirdzenes, suņu burkāni
- Roganka Poganka, ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu
- kajurs Polārajos apgabalos - polārkamanās iejūgtu suņu dzinējs
- depolarizācija Polarizācijas samazināšana, izjaukšana
- Bēmsteres polderis polderis Nīderlandes Ziemeļholandes provincē, Pirmerendas pašvaldībā, /~4 m zjl., izveidots ap 1610. gadu, nosusinot ezeru, teritorija pēc tam saglabājušies salīdzinoši neskarta
- holet-10-24 polietilēnglikola ēteris vai holesterīns, kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, lieto kā komponenti roku krēmu ražošanā, nelabvēlīga iedarbība nav zināma
- timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem
- Olivas miera līgums Polijas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1660. g. 23. aprīlī (3. maijā) Olivas klosterī (pie Gdaņskas Polijā), tas izbeidza Polijas-Zviedrijas karu (1655.-1660. g.) un atzina Zviedrijas tiesības uz iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju
- Hurnsunna Polijas zinātniski pētnieciskā stacija Špicbergenas salā, Hurnsunna līča ziemeļu krastā
- karagināns Polisaharīds, ko iegūst no sārtaļģēm un izmanto kosmētikas līdzekļu ražošanā un kā pārtikas piedevu E407 - stabilizētāju, biezinātāju, var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, nav ieteicams bērniem
- konstitucionālisms Politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju
- polittehnoloģija Politikas zinātnes, socioloģijas, psiholoģijas un citu zinātņu teorētisko un praktisko sasniegumu izmantošana noskaņojuma veidošanai noteiktai politiskai grupai vajadzīgā virzienā
- libertārisms Politiska teorija, kas indivīda tiesības ceļ augstāk par visiem citiem apsvērumiem un šo tiesību nodrošināšanas vārdā tiecas līdz minimumam samazināt valsts varu
- politdarbs Politiskās izglītības un audzināšanas darbs, gk. Padomju Savienībā u. c. komunistiskā bloka valstīs
- pozitīvisms politiskās un tiesiskās domas virziens Eiropā 19. gs. 2. pusē; par vienīgajām tiesībām atzina valsts izveidotās tiesību normas (pozitīvās tiesības)
- rasu diskriminācija politiski, ekonomiski un sociāli pasākumi, kas ierobežo zināmu iedzīvotāju grupu tiesības kādā valstī viņu rasu piederības dēļ
- baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas
- organicisms Politoloģiska teorija, kas valsti pielīdzina organismam
- limitisms Populārfilozofiska mācība, kas tika izplatīta 20. gs. 1. ceturksnī, un oponēja kantiskam ideālismam, mācīja, ka realitāte ir izzināma, cilvēku atziņu definēja kā mainīgu lielumu, kas nemitīgi tuvojas esamībai kā savai robežai
- populāri zinātnisks populārzinātnisks
- Terra populārzinātnisks žurnāls, iznāca 2000.-2010. g., popularizēja Latvijas zinātnieku sasniegumus, publicēja rakstus par dabaszinātnēm un jaunākajām tehnoloģijām Latvijā un pasaulē u. tml.
- agloporīts Poraina vieglbetona pildviela, ko iegūst, apdedzinot mālu un akmeņogļu maisījumu
- mīkstais porcelāns porcelāns ar lielāku laukšpata daudzumu un zemāku apdedzināšanas temperatūru nekā cietajam porcelānam
- dārzeņu portulaka portulaku suga ("Portulaca oleracea"), kas Latvijā ir adventīva, zināma kopš 1942. g., sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem vai nezālienēs
- kopulēt Potēt, saaudzējot mežeņa dzinumu ar kultivējamā auga potzaru
- projekcijkopēšana Pozitīvas fotokopijas iegūšana ar fotopalielinātāju, projicējot un eksponējot negatīva attēlu uz pozitīvā materiāla (fotopapīra); var iegūt gan palielinātas, gan samazinātas negatīva attēla kopijas
- panākums Pozitīvs (kādas darbības, rīcības) rezultāts; sekmes, sasniegums; atzinība, piekrišana, ko iegūst kādas darbības veicējs
- virsmas jonizācija pozitīvu un negatīvu jonu termiskā desorbcija (iztvaikošana) no cietvielas virsmas; izmanto jonu avotos, plazmas dzinējos kosmiskajā tehnikā u. c.
- tautas pedagoģija praksē uzkrāta, ar folkloru un tradīcijām no paaudzes paaudzē nodota audzināšanas pieredze
- studentu prakses supervizors prakses vietas pilnvarota persona, kura, balstoties uz teorētiskajām zināšanām un praktisko pieredzi attīsta studenta profesionālās iemaņas prakses vietā, kā arī vada un novērtē studenta darbu
- piedzīvojums Praktiskā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze (2)
- pieredze Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums
- skola Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze
- dzīves gudrība praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas
- aviācijas astronomija praktiskās astronomijas nozare - zinātne par metodēm un tehniskajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību pēc debess spīdekļiem var noteikt gaisakuģa atrašanās vietu (koordinātas) un lidojuma virzienu
- garīgie vingrinājumi praktiski paņēmieni, kas sekmē sasniegt mistisku stāvokli - pēkšņu apgaismību, apskaidrību, tiešu kontaktu vai sazināšanos ar dievību
- reklamācija prasība atlīdzināt zaudējumus par piegādāto nekvalitatīvo, standartiem neatbilstošo vai bojāto produkciju, atsūtīto preču svara neatbilsmi u. tml.
- piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām
- ņemt Prasīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko)
- refleksīvā prakse prasmes un spējas apzināti reflektēt par savu praksi, sasaistot to ar teoriju
- reflektīvā prakse prasmes un spējas apzināti reflektēt par savu praksi, sasaistot to ar teoriju
- mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas)
- pārvaldīt Prast (valodu) tā, ka (tajā) var brīvi sazināties
- pazīt Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi
- klaušņāt Prašņāt, iztaujāt, izprašņāt, izzināt
- zinātnīgs Pratīgs, zinošs
- quaestio Pratināšana tiesā, spīdzināšana, izmeklēšanas protokols
- papildinātājprece Prece, kura lietojama tikai kopā ar citu preci, piemēram, benzīns automašīnai ar benzīna dzinēju
- bona vacantia preces vai lietas, kuru īpašnieks nav zināms
- nozinēt Precīzi zināt
- nomas pirkums preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus
- vists preferansa un bostona spēlē - zināma kāršu kombinācija
- borta informācijas uzkrājējs pret triecieniem aizsargāta ierīce, kas reģistrē lidojuma parametrus, pēc kuriem var noteikt lidaparāta trajektoriju, ātrumu, telpisko stāvokli, dzinēju darba režīmu, cēlējspēku un pretestību; melnā kaste
- vējlauzēju joslas pret vēju izturīgu koku un krūmu stādījumi joslās, kas samazina vēja ātrumu, aiztur sniegu un uzlabo mikroklimatu starpjoslu platībā
- ambipolārā difūzija pretējas zīmes lādētu daļiņu kopīga pārvietošanās jonizētā vidē daļiņu koncentrācijas samazināšanās virzienā
- caurlaides tipa pirts pretepidēmiska pirts, kur notiek pilnīga sanitārā apdare (mazgāšanās, matu apgriešana, veļas un drēbju dezinfekcija)
- lejupregulācija Pretestības vai tolerances attīstība, ko izraisa atkārtota farmakoloģiski vai fizioloģiski aktīvas vielas ievadīšana; bieži raksturīga sākotnēji samazināta receptoru afinitāte pret noteikto vielu ar sekojošu receptoru skaita samazināšanos
- sekunda Pretforma, iespiedumloksnes trešā lappuse, apzīmēta ar loksnes tekošo skaitli un zvaigznīti grāmatsējējam zināšanai
- paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam
- analgētika Pretsāpju līdzekļi - vielas, kas, smadzenēs iedarbodamās uz sāpju centriem, mazina sāpes
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot)
- varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot); vardarbība
- antiestrogēni Pretvēža līdzekļi, vielas, kas tieši vai netieši mazina estrogēnu ietekmi
- dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojas dzintars
- dez- Priedēklis - tāds, kas sagroza (piem., dezinformācija)
- hipo- Priedēklis ar nozīmi: pazemināts, pamazināts, zem normas esošs
- mega- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^20^ (1048576)
- tera- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^40^ (1099511627776)
- giga- Priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar divi trīsdesmitajā pakāpē (2^30^ = 1073741824)
- apsveikšana prieka, atzinības izpaušana, parasti izsakot kādu novēlējumu
- radītprieks Prieks radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); prieks radīt, radīšanas prieks
- studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam); mets, uzmetums, skice
- pirmais Priekšējais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
- austroaziāts Priekšindijas un Aizindijas pirmiedzīvotājs
- metodiķis Priekšmeta mācīšanas metodikas, audzināšanas metodikas speciālists
- rotaļlieta priekšmets bērna vai mājdzīvnieka izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā
- balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu); godalga
- dotums Priekšnosacījums jeb izejas punkts, kas ņemams vērā, meklējot zināmas problēmas atrisinājumu
- priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas; handikaps
- handikaps Priekšrocības, ko piešķir vājākam dalībniekam (sporta spēlēs, sacensībās), lai izlīdzinātu uzvaras iespējas
- aprehenzija Priekšstata satura apzinīga uztvere un uzņemšana apziņā
- priekšzinības Priekšzināšanas
- kosis Priežu jaunais dzinums
- čeres Priežu saknes, no kurām dedzina darvu
- skoste Priežu un egļu jaunais dzinums
- šmugumi Priežu un egļu jaunie dzinumi
- trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem
- tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus
- postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros; arī aksioma
- minimaksa princips princips, kas tulkošanā nodrošina maksimālu efektu ar minimālu piepūli, piemēram, tulkotājs apzināti izvairās no tām valodas vienībām, kas ir neraksturīgas mērķvalodas sistēmai un bez kā var iztikt, nezaudējot satura precizitāti un tulkojuma kvalitāti
- strukturālisms Princips, koncepcija (zinātnē), pēc kuras parādību pētīšanā jāpievēršas to sistēmai, struktūrai; virziens (kādā zinātnes nozarē), kas balstās uz šādu principu, koncepciju
- strūklprinteris Printeris, kas rakstzīmju attēlus uz papīra atveido, no kapilārām sprauslām izsmidzinot krāsvielas strūklu
- selektīvā salīdzinājuma insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties zināšanu un prakses salīdzinājumam
- izvedummašīna Problēmneatkarīga ekspertsistēmas daļa (aparatūra un programmas), kas operē ar zināšanu bāzē uzkrātajiem faktiem un formē izvedumus
- problemātika Problēmu kopums (piemēram, kādā zinātnes nozarē, darbības jomā)
- pārvarēšana Procedss un/vai rezultāts, kas samazina iekšējo vai ārējo traucējošo faktoru ietekmi
- pēckļūmes atkopšana procedūra, kas nodrošina datu apstrādes sistēmas darbības atsākšanu pēc kļūmes tā, lai ierobežotu vai samazinātu tās nepareizās darbības iespējas
- akreditācija Procedūra, kurā likumā noteiktā institūcija sniedz oficiālu atzinumu, ka juridiskā vai fiziskā persona ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus
- komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos
- dzinēja cikls procesi, kas periodiski atkārtojas un izraisa dzinēja darbību
- valodas normēšana process, kas saistīts ar valodas likumību izzināšanu, fiksēšanu, pamatošanu, uzturēšanu un popularizēšanu; valodas normas noteikšana
- kognitīvā attīstība process, kurā cilvēks apgūst, organizē un mācās izmantot zināšanas
- padomdošana process, kurā cilvēks ar specifiskām zināšanām un attiecīgu pieredzi noteiktā jautājumā sniedz ieteikumus, kā problēma vai situācija var tikt risināta
- eksternalizācija process, kurā cilvēks daļu savu jūtu, domu vai pieredzējumu projicē otrā cilvēkā (apzināti vai neapzināti piedēvē viņam) un tādējādi tos uztver kā otram cilvēkam piemītošus; bieži vien tas notiek ar jūtām vai domām, kuras sevī nevar paciest un kuras, projicētas otrā, nešķiet tik traucējošas
- identificēšana process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt
- identifikācija process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt
- skaņas saīsinājums process, kurā fonētiski vai fonoloģiski samazinās skaņas ilgums vai garums
- reterminoloģizēšanās process, kurā kādreiz izplatīts termins, kas zināmu laiku nav lietots terminoloģiskajā funkcijā, šo funkciju atkal atgūst tajā pašā vai citā nozarē tā paša vai cita jēdziena izteikšanai
- kopienas attīstība process, kurā kopienas locekļi apvienojas, lai apzinātu viņiem svarīgus jautājumus, kopīgi risinātu problēmas un uzlabotu kopienas dzīvi
- izlietotā iepakojuma pārstrāde process, kurā no izlietotā iepakojuma vai iepakojuma materiāla iegūst to pašu materiālu vai citus materiālus, izņemot enerģiju, ko iegūst, izlietoto iepakojumu vai iepakojuma materiālu sadedzinot
- relaksācija process, kurā samazinās centrālās nervu sistēmas, muskulatūras sasprindzinājums; psihes stresa samazināšana (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.)
- dekolaborācija process, kurā tiek mazināta kādas iedzīvotāju grupas kolaborācija ar pašmāju vai svešzemju uzurpatoru režīmu, likvidējot kolaborācijas ietekmi uz sabiedrību
- izmeklēšana process, kura uzdevums ir novērst aviācijas nelaimes gadījumus un kurš ietver informācijas savākšanu un analīzi, atzinumu sagatavošanu, arī cēloņu noskaidrošanu un, ja nepieciešams, rekomendāciju izstrādāšanu gaisa kuģu lidojumu drošības garantēšanai
- valodas atdzimšana process, kurā, apzināti īstenojot noteiktu valodas politikas pasākumu kompleksu, tiek atjaunota izzudusi valoda
- pārnese process, pateicoties kuram neapzinātas tieksmes pāriet uz citiem objektiem mijiedarbībā ar tiem
- izziņa process, paveikta darbība --> izzināt (2); faktu, datu apkopojums
- uzziņa process, paveikta darbība --> uzzināt
- izziņa process, rezultāts --> izzināt (1)
- pārziņa process, stāvoklis --> pārzināt (2)
- izpildīšanas atlikšana procesuāla darbība, ar kuru tiek uz zināmu laiku atlikta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde
- deprofesionalizācija profesijā nepieciešamo zināšanu, prasmju, iemaņu un profesijas autoritātes pazemināšanās
- būvekspertīze Profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būvprojekta, būves tehniskā stāvokļa vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām (Būvniecības likums)
- sociālais pedagogs profesionālis, kurš savas zināšanas un prasmes pielieto sociālpedagoģiskās prakses jomā, veicinot bērnu un jauniešu socializāciju
- profesionālā identitāte profesionāļu kopienas vienošanās par noteiktām vērtībām, attieksmēm, zināšanām un prasmēm, kuras ir nepieciešamas darba veikšanai un ir kopīgas konkrētās nozares profesionāļiem
- viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piemēram, lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā
- maiņas tehniskā apkope profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas veicams katras spēkratu darba maiņas laikā un samazina spēkratu nolietošanās intensitāti, šos darbus veic maiņas sākumā un pēc darba maiņas beigām
- Lavala sprausla profilēts kanāls – sākumā sašaurināts un tālāk paplašināts, lai iegūtu virsskaņas izplūdes ātrumu; lieto reaktīvajos dzinējos, virsskaņas un hiperskaņas aerodinamiskajās caurulēs
- pašapliecinošā prognoze prognoze, kas pati sevi apstiprina; ja cilvēks noteikti gaida no cita cilvēka vai sociālās grupas konkrētu uzvedību, tad gaidīšanas procesā viņš neapzināti veicina sava priekšstata realizāciju
- prognozēšana Prognozes izstrādāšana; konkrētu dabas vai sabiedrisku parādību turpmākās attīstības iespējamību zinātniska pētīšana
- FAST Prognozes un novērtējums zinātnes un tehnoloģiju jomā ("forecasting and assessment in the field of science and technology")
- draiveris Programma vai speciāla ierīce, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u. c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru; dzinis
- pareizrakstības pārbaudītājs programma, ar kuru pārbauda vārdu pareizrakstību tekstā, salīdzinot katru vārdu ar pareizi uzrakstīto vārdu vārdnīcā, kas glabājas datora diskatmiņā
- optimizācijas programma programma, kas pēc zināma kritērija veic sistēmas vai procesa optimizāciju
- datorvīruss Programma, kas spēj pati pārkopēties un izplatīties no datora uz datoru, tā lietotājam par to neko nezinot
- etalonprogramma programma, ko izmanto kā etalonu, lai noteiktu un salīdzinātu datoru veiktspēju
- pārtrauce Programmas izpildes procesa apstādināšana, lai (atbilstoši programmu prioritātei) atsāktu un zināmu laiku turpinātu citas programmas izpildi
- datu pieejamība programmas vai lietotāja potenciālā spēja lasīt datus atkarībā no pieprasījuma valodas un paroles zināšanas
- zinībbāzēta sistēma programmatūra zināšanu bāzes paplašināšanai vai informācijas izgūšanai no tās
- elektroniskā programmatūras licencēšana programmatūra, kas katrai lietojumprogrammai saglabā tās aktīvo lietotāju skaitu, lai varētu šo skaitu salīdzināt ar līgumā paredzēto licencēto lietotāju skaitu
- ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piemēram, traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra
- ļaunatūra programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piemēram, traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra; ļaunprātīga programmatūra
- robots Programmējams automāts, parasti ar dažādiem mehāniskiem manipulatoriem, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka vai dzīvnieka darbību
- pāradresēšana Programmēšanā, komandu adrešu maiņa (modifikācija) programmas izpildes gaitā, pieskaitot tām zināmas konstantes
- makrovaloda Programmēšanas valodas sastāvdaļa, ar kuru zināmas operatoru secības var izteikt kā makrokomandas, piešķirot tām pastāvīgus vārdus
- ekspertsistēma Programmu sistēma, kurā ietvertas speciālistu zināšanas par kādas konkrētas nozares problēmām un kura, realizēta skaitļotājā, spēj pieņemt ekspertlēmumus šajā nozarē
- programmu uzturēšana programmu verificēšanas un modificēšanas process, kura rezultātā tiek novērstas kļūdas un trūkumi, pilnveidotas programmu iespējas atbilstoši izmainītām prasībām, kā arī tās pasargātas no nejaušas vai apzinātas bojāšanas
- primārs sklerotizējošais holangīts progresējošs hronisks fibrozs žultsvadu iekaisums ar nezināmu izcelsmi; biežāk novēro jauniem vīriešiem kombinācijā ar čūlaino kolītu; attīstās arī kā papildkomplikācija HIV nēsātājiem
- aizstājējprojekti Projekti, no kuriem viena projekta izpilde samazina gaidāmos ieņēmumus no kāda cita projekta
- stumjošais propelleris propelleris, kas novietots aiz dzinēja gaisakuģa fizelāžas astes daļā vai gondolas astes daļā
- tiešā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās
- prostaciklīns Prostaglandins, tiek sintezēts asinsrites sistēmas endotēlijšūnās; visaktīvākais no zināmiem trombocītu agregācijas inhibitoriem un spēcīgs vazodilatators, A2 tromboksāna fizioloģiskais antagonists; lieto trombocītu agregācijas kavēšanai
- nukā Protams, dabiski, zināms
- sericīns Proteīns, kas mazina materiāla elastību, tā sauktā zīda līme, zīda kāpura vērptā pavediena ārējās kārtas substance
- Anglikāņu baznīca protestantisma paveids, kas radās 16. gs. Anglijā, saglabāja katolicisma rituālus un Baznīcas organizācijas principus, bet par Baznīcas vadītāju atzina nevis Romas pāvestu, bet Anglijas karali
- naratoloģija Prozas stāstījuma formas un struktūras elementu zinātniskā analīze (franču strukturālistu termins)
- pamatapgaismojuma prožektors prožektors, kas dod vienlaidus izlīdzinātu apgaismojumu ar vājām ēnām
- Puškaitis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar zemi un atrodas zem svētās ievas, pārzina zemes augļus, ir svētbiržu aizgādnis un sargātājs
- Aušauts prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dziedināšanas dievs, kuru mēdz salīdzināt ar romiešu Eskulāpiju
- Kurķis prūšu mitoloģijā - zemāka ranga dievs vai gars, kas īpaši daudzināts ražas novākšanas laikā
- kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs
- kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; nesaprotams, juceklīgs
- spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu
- psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai; kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana
- hipokateksija Psihiskās enerģijas koncentrēšanas spējas samazināšanās
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa
- nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā)
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma)
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta
- griba Psihisku norišu kopums, kuras izpaužas motivētā, mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības
- pretpārnese Psihoanalītiķa neapzināto reakciju kopums, kas vērsts uz klienta personību un īpaši uz klienta pārnesi
- bezapziņa Psihoanalīzē - tā personības daļa, ko cilvēks pats neapzinās un nekādos apstākļos nevar apzināties
- apspiešana Psihoanalīzē - vairāk vai mazāk apzināta cenšanās izpiest no apziņas nepieņemamo Ego vai Super Ego saturu, kas saistīta ar dziņu, vai arī tā turēšana bezapziņā
- ego Psihoanalīzē - vistuvāk ārpasaulei esošā, apzinātā psihes daļa (Es), uz ko no vienas puses iedarbojas neapzinātas dziņas (Tas), no otras - internalizētās normas (superego jeb super-Es)
- Elektras komplekss psihoanalīzē libido izveidošanās meitenēm 3-4 gadu vecumā; šo kompleksu raksturo neapzināta dzimumtieksme uz tēvu, greizsirdība un naids pret māti
- Edipa komplekss psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida - bērna, it īpaši zēna, neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi
- psihofiziķis Psihofizikas zinātnieks
- BZ Psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izsmidzina kā aerosolu vai dūmu veidā
- haloefekts Psiholoģijā - fakts, ka kādas personas atsevišķu īpašību pozitīvu vai negatīvu novērtējumu ietekmē pirmais kopiespaids vai jau esošās zināšanas par citām īpašībām
- voluntārisms Psiholoģijā - mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība
- projekcija psiholoģiskais aizsargmehānisms, ko raksturo neapzināta savu īpašību, motīvu utt. piedēvēšana citiem cilvēkiem, tā likvidējot iekšējos konfliktus
- krāsu pārnese psiholoģiski precīzs krāstoņu un nokrāsu atveidojums uz novilkuma, salīdzinot attēlus vienādā apgaismojumā
- grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti
- psihoanalīze psihoterapijas metode psihisku traucējumu ārstēšanā - neapzinātu dziņu un afektu atklāšana, ko veic, analizējot pacienta sapņus, neapzināto domu izpausmes, spontānās asociācijas, lai neapzināto pakāpeniski atsauktu pacienta apziņā un daudzkārtējās pārrunās izskaidrotu (izveidoja Z. Freids)
- dianētika Psihoterapijas paveids, kuru radījis ASV rakstnieks, zinātniskās fantastikas darbu autors L. Rons Habards (1911.-1986. g.); tā kļuvusi par scientoloģijas pamatu
- eksistenciālā terapija psihoterapijas virziens, kas pievēršas cilvēka situācijai “šeit un tagad”; terapijas process notiek saskaņā ar cilvēka individuālajām vajadzībām, nepiepildītajām ilgām un dzīves jēgas izjūtu; tās mērķis ir palīdzēt indivīdam apzināties savas esamības unikalitāti, rosinot izprast savas dzīves patiesos sociālos, garīgos un fiziskos aspektus
- 17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas
- orators Publiskais runātājs par (parasti) sabiedriski politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem, reliģiskiem tematiem
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts
- mājas apogs pūču dzimtas suga ("Athene noctua"), neliels Latvijā dzīvojošs putns ar saplacinātu galvu un dzintardzeltenām acīm
- degpudele Pudele, kurā iepildīts degmaisījums (cīņai pret tankiem, kādu objektu aizdedzināšanai)
- kļovais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
- kūlais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
- spicais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
- stilīgais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
- baigais ērglis puisis, vīrietis, kuram visi vēlas līdzināties
- lauzties vaļējās durvīs pūlēties lieki, nevajadzīgi, nezināšanas dēļ
- tamburmažors Pulka galvenais bundzinieks franču armijā 17.-19. gs. un krievu armijā 19. gs.
- enkurs Pulksteņa svārstību mehānisma daļa, kas to saista ar dzinēja sprūdu
- izsviedlādiņš Pulvera pildiņš, ko ievieto kasešu, gaismas, aizdedzinošajā, aģitācijas u. c. munīcijā, lai tajā ievietoto saturu izmestu no korpusa, to nesaārdot
- smekta Pulveris suspensijas sagatavošanai, kas mazina gāzu uzkrāšanos zarnās
- ohlokrātija Pūļa vara, atšķiras no demokrātijas ar zināšanu un pieredzes trūkumu un zemiskām tieksmēm
- turioni Pumpuri un dzinumi, kas attīstās uz dažu augu pazemes stublājiem
- punalua Punalua laulība - Havaju salās līdz 19. gs. pastāvējusi laulības forma, kas atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām
- punaluāls Punaluālā laulība - poligāma laulība Havaju salās, kas pastāvēja līdz 19. gs., tā atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām
- kubelnieks Pūra vedējs, kas brauca kāzinieku rindā beidzamais
- strīķa pūrs pūrs ar nolīdzinātu saturu, bez kaudzes
- Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi
- pārejas purvs purvs, kas veidojas, kūdras slānim zemā purvā kļūstot biezākam un mainoties augu valstij; palielinās augu barošanās no atmosfēras nokrišņiem, bet samazinās no gruntsūdeņiem
- purvzinātnieks Purvzinātnes speciālists
- gutieši Pusklejotāju cilts senatnē, domājams, ka antropoloģiski tuvi kurdiem, 3.-2. gt. p. m. ē. dzīvoja Irānas rietumu nomalē, valoda nav zināma
- hēmiēdri Pusplākšņi, kristāla formas, kas atvasinātas no holoēdriskām, samazinot uz pusi to plākšņu skaitu
- kompensēts pusvadītājs pusvadītājs, kas vienlaikus satur donorus un akceptorus salīdzināmās koncentrācijās; donoru atbrīvotos elektronus satver akceptori, kas noved pie brīvo lādiņnesēju koncentrācijas samazināšanās
- Kazinieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazinīki" literarizēts nosaukuma variants
- Mērdzene Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzine" kļūdains nosaukuma variants
- izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt
- uzpūst Pūšot uzsmidzināt, uzklāt virsū (kam, uz kā)
- aizpūst Pūšot, putinot (piemēram, sniegu, smiltis), nolīdzināt, piepildīt (ceļa grambas, pēdas u. tml.); aizputināt (l)
- aizputināt Putinot piepildīt (ar sniegu), nolīdzināt (piemēram, bedres, pēdas)
- sprostnogurums putnu tehnoloģiskā slimība, kas saistīta ar kalcija trūkumu barībā; galvenās pazīmes ir samazināts muskuļu tonuss, kāju paralīze, osteoporoze, kaulu trauslums
- perēšanas instinkts putnu tieksme sēdēt uz olām, kas parādās dējības samazināšanas vai pārtraukšanas laika, jo asinīs palielinās hormons prolaktīns
- kritiskā domāšana racionāls domāšanas veids, kas ietver spēju konceptualizēt, analizēt, sintezēt, ievākt un izvērtēt informāciju, kā arī radīt zināšanas, balstoties uz novērojumiem, pierādījumiem, pieredzi, refleksiju un komunikāciju; process, kurā tiek analizēti pierādījumi un argumenti, lai pieņemtu pamatotus lēmumus
- revolucionizēt Radikāli, būtiski izmainīt (ko kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.)
- alfa sabrukšana radioaktivitātes veids, kurā atoma kodols izstaro alfa daļiņu, kodola elektriskais lādiņš samazinās par divām vienībām, masa - par četrām vienībām
- radioaktīvā ķēde radioaktīvo nuklīdu rinda, kuras katrs nākamais nuklīds veidojas iepriekšējā nuklīda alfa vai beta sabrukšanā, bet pēdējais ķēdes nuklīds ir stabils; zināmas četras šādas ķēdes: urāna (^238^U --> ^208^Pb), torija (^232^Th --> ^208^Pb), aktīnija (^235^U --> ^207^Pb) un neptūnija (^237^Np --> ^209^Bi, iegūta mākslīgi) ķēde
- polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 84. elements, Po, zināmi 25 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- fermijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, metāls, pieder aktinoīdiem; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1953. g.; atomnr. 100, simbols Fm, zināmi 8 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav, dabā nav sastopams
- metrampērs Radioantenas "strāvas momentu" mērvienība, kad par "strāvas momentu" pieņemts ampēros izteikts strāvas stipruma reizinājums ar metros izteiktu antenas augstumu; metrampēru skaits raksturo radiostacijas starojumu
- veltīt radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko)
- cirsties radīt dedzinošu sāpju sajūtu (piemēram, mutē, kaklā) - par vielām
- knabināties radīt nelielu troksni, piemēram, klaudzinot ar ko smailu pa cietu virsmu
- likties radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam)
- rādīties radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam)
- šķist radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam)
- čagināt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām); žadzināt
- kācināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
- kākināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
- kākšināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
- trāsēt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt
- trēsāt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsēt
- čurināt radīt skaņu, kas līdzinās šķidruma strūklas atsitiena radītai skaņai
- grandēt radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3)
- grandīt radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3)
- tētināt radīt stieptas balss skaņas (par vistu); stiepti, ne visai skaļi kladzināt
- kost radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām)
- aizlikt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo
- likt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo
- aizšaut kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo
- zmurkšķināt radīt zināmu (zmurkšis 2) troksni
- iegruģināties radīt zināmu skaņu
- likt galdā rādīt, darīt zināmu, atklāt
- celt galdā (kaut ko) rādīt, darīt zināmu, atklāt
- sēklu kvalitāte rādītāji, kas raksturo sēklas saimniecisko derīgumu (dīgtspēju, dīgšanas enerģiju, tīrību, 1000 sēklu masu u. c.), kas jāzina, nosakot izsējas normu
- archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
- mērķēties Rādīties zināmā vietā, virzīties pa zināmu vietu
- zinātniskā darbība radoša darbība, kas ietver zinātni, pētniecību un inovācijas
- māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību
- izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi)
- amatnieciskums Radošas ierosmes, arī talanta, meistarības trūkums (parasti mākslā, zinātnē)
- parādīt Rādot darīt zināmu, saprotamu (ko), rādot pamācīt (ko)
- aizšņukurēties Rakņājoties, cenšoties izzināt, atrast, sameklēt informāciju, noskaidrot līdz izpratnei
- tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu
- klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu
- klasika rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu
- protokolls Raksts par kādas sēdes gaitu, piem., sapulcēs, zinātniskās saeimās, tiesā
- Lielā brīvību harta raksts, kurā Anglijas karalis Jānis Bezzemis 1215. g. atzina karaļa varas ierobežojumus
- spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību
- Festschrift rakstu krājums, kas veltīts kādam ievērojamam zinātniekam (gk. sakarā ar viņa jubileju)
- skriptūristi Rakstu pazinēji; anabaptistu sekta, kura tic tikai tam, kas svētos rakstos skaidri pateikts
- katafātisks Raksturojums, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu
- autorlīgums Rakstveida vienošanās starp autoru vai viņa tiesību pārņēmēju un izdevniecību, teātri, kinostudiju u. tml. par literatūras, zinātniska vai mākslas darba izmantošanu pret atlīdzību
- pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu
- slīpsvītra rakstzīme ( / ), ko lieto dažos divkomponentu saīsinājumos, zinātniskajos un lietišķajos tekstos ar nozīmi 'vai' daļskaitļu rakstībā, starp gadskaitļiem, kas apzīmē divus blaku gadus, starp arābu cipariem, kas apzīmē uz diviem apbūves gabaliem būvētas mājas numuru
- rakums Rakšanas darbi, ko veic kādā, parasti zinātniskā, nolūkā
- izrakumi Rakšanas darbi, ko veic parasti zinātniskos nolūkos; rezultāts --> izrakt (2)
- gāzdinamiskā stūre raķešdzinēja vadības ierīce, kas nosaka vilces spēka darbības virzienu
- galvenais raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kas dod nesējraķetei vai kosmiskajam lidaparātam lielāko daļu ātruma pieauguma; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
- starta raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kurš līdztekus ar galveno raķešdzinēju nodrošina kosmiskā lidaparāta startu no Zemes; parasti izmanto cietās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
- sublimācijas raķešdzinējs raķešdzinējs, kas izmanto gāzveida darbvielu, kas rodas, sublimējoties cietai vielai
- koriģējošs raķešdzinējs raķešdzinējs, kas veic orbītas korekciju un tuvina kosmisko lidaparātu citam kosmiskajam lidaparātam; tas var veikt arī galvenā raķešdzinēja vai bremzēšanas raķešdzinēja funkcijas; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
- gāzes raķešdzinējs raķešdzinējs, kura darbviela ir saspiesta gāze; tā kā šie dzinēji dod nelielu vilci, tos visbiežāk izmanto kosmisko lidaparātu orientācijas un stabilizācijas sistēmā un individuālajās reaktīvajās lidiekārtās
- kodolu raķešdzinējs raķešdzinējs, kurā darbvielas sakarsēšanai izmanto kodolenerģiju; karsējot ūdeņradi kodolreaktorā, iespējams panākt darbvielas izplūdes ātrumu 8 km/s un vairāk
- ķīmiskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada ķīmiskajās reakcijās radušos karstu gāzu izplūde pa dzinēja sprauslu; gāzu izplūdes ātrums sasniedz apmēram 5 km/s, un tiem ir liela vilce; galvenais kosmisko raķešdzinēju tips
- bremzēšanas raķešdzinējs raķešdzinējs, kura vilce ir vērsta tieši pretēji kosmiskā lidaparāta kustības virzienam
- elektriskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura vilcējspēku rada elektroenerģijas ierosināta reaktīva strūkla, kas izplūst no dzinēja; reaktīvās strūklas ātrums var sasniegt vairākus simtus km/s
- Skrundas radiolokācijas stacija raķešu uzbrukuma agrās atklāšanas stacija, ko PSRS armijas vajadzībām uzbūvēja 1960-os gados, tajā darbojās 2 lokatori, kas turpināja darbu līdz 1998. g. 31. augustam, 1999. g. 21. oktobrī Latvija pārņēma teritoriju savā jurisdikcijā; tika uzsākta arī lielāka lokatora būve, kas pēc starpvalstu vienošanās tika uzspridzināta 1995. g. 4. maijā
- dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem)
- kodolraķete Raķete, kurā par dzinējspēka avotu izmanto kodolreakcijās atbrīvojušos enerģiju
- ballistiskā raķete raķete, kura pēc dzinēju darbības izbeigšanās kustas pa brīvi sviesta ķermeņa trajektoriju
- gūt Rast (zināšanas, iemaņas u. tml.)
- rastra punktu eliptiskums rastra punktu novirze no apaļas vai kvadrātveida formas regulārās rastra struktūrās, kas samazina krāstoņu pārejas to saskares vietās vidējos toņos
- rastra punkta pieaugums rastra punktu palielināšanās uz novilkuma salīdzinājumā ar tā izmēru uz iespiedformas
- snurkšķēt raukties, mazināties
- ražošanas intensifikācija ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu
- blakusreakcija Reakcija, kas noris reizē ar citu reakciju, kurā iegūst vajadzīgo produktu, un samazina produkta iznākumu
- raķešlidmašīna Reaktīva lidmašīna, kurā pamatdzinējs ir raķešdzinējs
- impulsdzinējs Reaktīvais dzinējs, kam nav ne kompresora ne turbīnas, bet priekšpusē ierīkoti vārsti gaisa uzņemšanai ritmisku grūdienu veidā
- raķešdzinējs Reaktīvais dzinējs, kas rada vilci, kustībai pretējā virzienā izsviežot darbvielas (gāzes, plazmas) strūklu vai fotonu plūsmu
- raķešu dzinējs reaktīvais dzinējs, kura darbībai nav vajadzīga gaisa pieplūde un kuru izmanto raķetēs
- scramjet Reaktīvais dzinējs, kurā gaisa plūsmai ir virsskaņas ātrums
- ramjet Reaktīvais dzinējs, kurā gaisa plūsmu rada lidmašīnas kustība
- gaisa reaktīvais dzinējs reaktīvais dzinējs, kurā gaisu izmanto par pamatķermeni termodinamiskajā ciklā un reaktīvās vilces radīšanai
- plazmas dzinējs reaktīvais dzinējs, kurā reaktīvo spēku rada ar elektromagnētisko lauku paātrināta darbviela plazmas stāvoklī
- kompensācija Reaktīvās elektriskās jaudas patēriņa samazināšana
- iekšdedzes reaktīvie dzinēji reaktīvie dzinēji, kuros degvielas sadedzes enerģija tiek pārvērsta caur sprauslu izplūstošās degšanas produktu gāzu strūklas kinētiskajā enerģijā
- Hilberta telpa reāla vai kompleksa vektoru telpa ar skalāro reizinājumu, kura kā metriska telpa ir pilna konverģences nozīmē
- izzināmība Reālās īstenības izzināšanas iespējamība
- izmantot realizēt (piemēram, zināšanas, spējas vai tiesības)
- stabilo iedzīvotāju metode reālo iedzīvotāju, par kuriem vecuma struktūrā ir nepilnīgi dati, salīdzināšana ar stabilajiem iedzīvotājiem, lai noteiktu dzimstības un mirstības vecumkoeficientus
- ekstrāmentāls Reāls, neapzināts
- konfrontācija Redzes lauku salīdzināšana bez speciāliem aparātiem
- rēdzināt Rēdzināt gaļu - ļaut gaļai sarecēt
- aizvizināties refl. --> aizvizināt
- apsmidzināties refl. --> apsmidzināt
- atspirdzināties refl. --> atspirdzināt
- atveldzināties refl. --> atveldzināt (1)
- atveldzināties refl. --> atveldzināties (2)
- iespirdzināties refl. --> iespirdzināt; atspirdzināties
- izlīdzināties refl. --> izlīdzināt (1)
- izlīdzināties refl. --> izlīdzināt (2)
- izsmidzināties refl. --> izsmidzināt; tikt izsmidzinātam
- mazināties refl. --> mazināt (1)
- mazināties refl. --> mazināt (2)
- nolīdzināties refl. --> nolīdzināt (1); tikt nolīdzinātam
- paildzināties refl. --> paildzināt (1); tikt paildzinātam
- paildzināties refl. --> paildzināt (2); tikt paildzinātam
- pamazināties refl. --> pamazināt (1); tikt pamazinātam
- pamazināties refl. --> pamazināt (2); tikt pamazina tam
- pielīdzināties refl. --> pielīdzināt(1); tikt pielīdzinātam
- sabiezināties refl. --> sabiezināt(1); tikt sabiezinātam
- sabiezināties refl. --> sabiezināt(2); tikt sabiezinātam
- sabiezināties refl. --> sabiezināt(3); tikt sabiezinātam
- sabiezināties refl. --> sabiezināt(4); tikt sabiezinātam
- sasprindzināties refl. --> sasprindzināt(1); sasprindzināt sava ķermeņa muskuļus, muskuļaudus
- sasprindzināties refl. --> sasprindzināt(2); tikt sasprindzinātam
- sasprindzināties refl. --> sasprindzināt(3); tikt sasprindzinātam
- spirdzināties refl. --> spirdzināt
- uzspridzināties refl. --> uzspridzināt; tikt uzspridzinātam
- veldzināties refl. --> veldzināt (1); tikt veldzinātam
- veldzināties refl. --> veldzināt (2); tikt veldzinātam
- vizināties refl. --> vizināt 1; braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
- psiholoģiskā vardarbība regulāras, tīšas darbības un tādas apzinātas attieksmes paušana, kas upurim kropļo realitātes izjūtu; mērķis ir pārliecināt upuri par tā psihes problēmām vai nekompetenci
- tilpumregulēšana Regulējama hidrodzinēja ātruma regulēšanas veids, mainot hidrosūkņa vai hidrodzinēja darba tilpumu; lieto lielas jaudas iekārtās
- Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra
- atreibums Reibuma samazināšanās, atgūšanās no dzēruma
- binomiālais koeficients reizinājuma koeficients Ņūtona binoma izvirzījumā
- binomiālkoeficients Reizinājuma koeficients Ņūtona binoma izvirzījumā, skaitlis, kas izsaka kombināciju skaitu no n elementiem pa k
- multiplikands Reizināmais
- multiplikācija Reizināšana
- reizesrēķins Reizināšanas tabula
- vienreizviens Reizināšanas tabula
- vienreiznieks Reizināšanas tabula; vienreizviens
- mazais vienreizviens reizināšanas tabulas ar reizinātājiem līdz 10 (10x10=100)
- lielais vienreizviens reizināšanas tabulas ar reizinātājiem, kas lielāki par 10
- kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes
- kāpināt skaitli kubā reizināt skaitli ar sevi divas reizes
- kāpināt skaitli otrajā (trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes
- kāpināt skaitli kvadrātā reizināt skaitli ar sevi vienu reizi
- izreizināt Reizināt un pabeigt reizināt
- pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piemēram, ar kādu skaitli)
- multiplikators Reizinātājs
- sareizināt Reizinot iegūt (kā) reizinājumu
- saķaukšēties Rejot savstarpēji sazināties
- sarieties Rejot sazināties (parasti par suņiem)
- eozinofilija Relatīva un absolūta eozinofilo leikocītu skaita palielināšanās asinīs mieloleikozes, skarlatīnas, helmintozes, bronhiālās astmas u. c. gadījumos
- modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām
- reliģioloģija Reliģijas zinātniskās izpētes disciplīnu kopums
- ugunsapbedījums Reliģiskā rituālā sadedzināta mirušā apbedījums
- tradicionālisms Reliģiski filosofisks virziens, kas zināma laika idejām stāda pretim reliģijas mūžīgās patiesības, kādas tās parādījušās visās tautās
- saduceji Reliģiski politiska grupējuma pārstāvji Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 1. gs. m. ē., kas atzina tikai Mozus likumus, noliedza mācību par eņģeļiem un augšāmcelšanos, pretojās jebkurām jūdaisma reformām
- altiplanācija Reljefa izlīdzināšanās augstkalnu apgabalos
- planācija Reljefa izlīdzināšanās relatīvi mierīgā tektoniskajā režīmā
- mehāniskā meliorācija reljefa nolīdzināšana, akmeņu, celmu, ciņu novākšana
- līdzremonts remonts, kura nepieciešamība nav apzināta iepriekš, bet atklāta, veicot plānotās tehniskās apkopes, un izpildāms kā neplānots tehnisko apkopju papildu darbs
- rentmeistars Rentejas priekšnieks, pārzinis
- rēpe Rēps - specifiskai vajadzībai paredzēts zināma garuma gals, virve, tauva, trose vai līne
- RZMB Republikas zinātniskā medicīnas bibliotēka
- svempuči resni, īsi sprunguļi (no koku zariem, dedzināšanai)
- eozinofilā leikoze reta leikozes forma, kuras gadījumā asinīs pārsvarā ir eozinofilie granulocīti
- primārā amiloidoze reta slimība, kuras cēlonis nav zināms; to raksturo vairāk vai mazāk plaši amiloīda nogulumi mezodermas struktūrās, piem., skeleta muskuļos, mēlē, kaulos, cīpslās, skrimšļos, sirds muskulī, lūpās u. c.
- aizsargājamie augi retas un izzūdošas augu sugas un sugas ar lielu zinātnisku, estētisku vai praktisku nozīmi, kuras ir valsts aizsardzībā
- aizsargājamie dzīvnieki retas un izzūdošas dzīvnieku sugas un sugas ar lielu zinātnisku, estētisku vai praktisku nozīmi, kuras ir valsts aizsardzībā
- spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas
- retikulocitopēnija Retikulocītu samazināts daudzums asinīs
- antanaklaze Retorikā apzināts vārda atkārtojums citādā nozīmē
- Uozinīki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Ozinīki" nosaukums latgaliski
- Lyuzinīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski
- Bērzinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bierzinīki" nosaukuma variants
- Liuzinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukuma variants
- Lyuzinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukums latgaliski
- Barguzinas rezervāts rezervāts Krievijā, Burjatijas Republikā, Barguzina grēdas rietumu nogāzē un Baikāla ziemeļaustrumu piekrastē (~100 km gara, 3 km plata akvatorijas josla), platība — 2632 kvadrātkilometri (sauszeme), augstums — 456-3000 m, dibināts 1916. g.
- slēptās rezerves rezerves, kas nav saskatāmas, bet apzināti ieslēgtas bilancē (apzināti samazināti aktīvi, novērtējot apgrozāmos līdzekļus, apzināti palielināti pasīva posteņi)
- resīvers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem
- atspirdzinājums rezultāts --> atspirdzināt, atspirdzināties
- atšķaidījums rezultāts --> atšķaidīt; šķīdums, kura koncentrācija ir samazināta; atšķaidīta viela
- atveldzinājums rezultāts --> atveldzināt (1), atveldzināties (1)
- atveldzinājums rezultāts --> atveldzināties (2)
- spirdzinājums rezultāts --> spirdzināt, spirdzināties; tas, kas spirdzina
- uzsmidzinājums rezultāts --> uzsmidzināt (1)
- preventīvie pasākumi rīcība vai pasākumi, ko uzņēmumā veic vai plāno visos darba posmos, lai novērstu vai mazinātu darba vides riskus
- pāraizture Rīcības pārtraukšana, lai mazinātu bailes
- rīdzinīca Rīdziniece
- rīdzenieks Rīdzinieki
- rīdzēns Rīdzinieks
- rīdznieks Rīdzinieks
- rīgainis Rīdzinieks
- Audēji Rīgas amatnieku cunfte, pirmie statūti zināmi no 1458. g., 1625. g. statūti izdoti latviešu valodā, jo vairākums cunftes locekļu bija latvieši, cunftē ietilpa ne tikai vīrieši, bet arī sievietes - meistaru atraitnes
- Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību
- Edinburga Rīgas Jūrmalas pilsētas daļas starp Bulduriem un Majoriem - Dzintaru - nosaukums 1875.-1922. g.
- Centrālā ieplaka Rīgas līča lielākā daļa, dziļums nedaudz pārsniedz 40 m; lielākie dziļumi ir 66 m Mērsraga muldā un 56 m ziemeļaustrumu daļā, dibena reljefs līdzens, to veido biezas slokšņu māla un pēcleduslaikmeta jūras nogulu slāņkopas, kas izlīdzinājušas morēnu virsmas nelīdzenumus
- Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde
- kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku
- Mīlgrāvja līgums Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa līgums, noslēgts 1330. g. 30. martā, ar to beidzās Livonijas ordeņa karš ar Rīgas pilsētu (1297.-1330. g.), kurā rīdzinieki cieta sakāvi
- fabrikātors Rīgas virsbīskapijā baznīcas būvkases pārzinis 1373. - 1940. g.
- spregs Rijas kakts, kur dedzina skalu
- kliģerēties Rīkoties bez zināšanām
- palīdzēt Rīkoties, darboties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu
- variācijas kompass rīks magnētadatas novirzības noteikšanai kādā zināmā vietā
- dedzīkla Rīks, ar ko izdedzina kokā caurumus
- dedzīklis Rīks, ar ko izdedzina kokā caurumus
- pitometrs Rīks, ar ko izzināt mucu lielumu
- uzlīdzinātājs rīks, ar ko papīra griešanas mašīnas operators uzlīdzina papīra rīsi
- šļūce Rīks, piemēram, lauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai
- stapnīt Rimties, atslābt, mazināties
- krusta zirneklis riteņzinekļu dzimtas suga ("Araneus diadematus"), zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses
- elektroanalgēzija Ritmiska bipolāru elektroimpulsu iedarbība uz atsevišķām ķermeņa daļām, noņemot vai mazinot sāpes uz 2-3 stundām
- dungot Ritmiski klaudzināt (parasti ar pirkstiem)
- dungot Ritmiski klaudzināt (pirkstus pret ko)
- padungot Ritmiski paklaudzināt (parasti ar pirkstiem)
- holokausts Rituāla upura pilnīga sadedzināšana
- holokosts Rituāla upura pilnīga sadedzināšana
- daršana Rituāls hinduismā un budismā slepenu zināšanu saņemšanai no apskaidrota, iesvētīta gudrā
- robežu zinātne robežzinātne
- ķīmiskā fizika robežzinātne starp fiziku un ķīmiju, pētī vielas uzbūves un ķīmisko pārvērtību likumsakarības atomārā un molekulārā līmenī
- robotputns Robots, kas ārēji izskatās kā putns un spēj lidot tā, ka nezinātājam pa gabalu to ir grūti atšķirt no parasta putna
- elektromehāniskais robots robots, kura manipulators izdara kustības, izmantojot elektrodzinēju piedziņu un mehāniskos pārvadus
- divroku šķērszāģis rokas instruments koku gāšanai un sagarumošanai, kura darbināšanai vajadzīgi divi strādnieki; mūsdienās lieto gk. tikai mājsaimniecībā; zāģa plātne ir līdz 2 mm bieza un 8—10 cm plata, tā zobu līnija - izliekta; lai samazinātu zāģa plātnes berzi iezāģējumā, zobus izloka vai plātnes mugurpusi izgatavo plānāku
- ārtroks Rokmūzikas stils, tam raksturīga zināma izsmalcinātība, liela nozīme tiek piešķirta sintezatoriem
- grābeklis Roku darba rīks - kātā iestiprināts piets ar tapiņām (zariem) kā (piemēram, siena) savākšanai vai izlīdzināšanai
- carnifex Romiešu bende, kas izpildīja nāvessodus vergiem un svešiniekiem; mocītājs, spīdzinātājs
- kamēnas Romiešu mitoloģijā - dievietes, zinātņu un mākslu aizbildnes; sengrieķu mitoloģijā - tām atbilst mūzas
- Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju
- Faustuls Romiešu mitoloģijā - gans, kas kopā ar savu sievu Aku Lārentiju izaudzināja Rējas Silvijas un dieva Marsa dēlus Romulu un Remu
- Minerva Romiešu mitoloģijā - gudrības dieviete, zinātnes, mākslas un amatu aizbildne
- Merkurs Romiešu mitoloģijā - tirdzniecības dievs; dievu vēstnesis un kalps; maģijas un astroloģijas zinātājs; arī Merkurijs
- Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu
- Atijs Nāvijs romiešu mitoloģijā - zinošākais priesteris - augurs, kurš jau agrā jaunībā izrādīja neparastas spējas izskaidrot dievu gribu pēc putnu izturēšanās
- infāmija Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc
- intestabilitas Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc
- redhibicija Romiešu tiesībās pirktas lietas atdošana atpakaļ pārdevējam, ja tai izrādījās trūkumi, kurus pārdevējs nebija norādījis, lai gan viņam pienācās tos zināt
- fontes Romiešu tiesību literatūra, zināšanu par romiešu likumiem avoti
- Androkls Romiešu vergs ("Androclus"), kurš, kā vēstī leģenda, ieguvis lauvas uzticību, izvelkot ērkšķi tam no ķepas, kad vēlāk vergs ticis upurēts lauvam, tas viņu pazinis un nav aizticis, imperators apžēlojies un atbrīvojis viņu no verdzības
- modināšana rosināšana aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai
- modināt Rosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai
- atplūdi Rosmes, spraiguma, aktivitātes mazināšanās (sabiedriskās dzīves norisēs)
- risogrāfija rotācijas digitālā trafaretdruka, kurā tiek izmantotas iespiedformas ar tajās izdedzinātām mikroatverēm iespiežamo elementu radīšanai
- inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to; šādi veidots mākslas darbs
- rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai); ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements; veltnis
- rotācijas elektrodzinējspēks rotējošā vadītājā vai ar rotējošu magnētisko lauku inducēts elektrodzinējspēks
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (izpriecu vietās), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem
- bābiņa Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis
- bābīna Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis
- bābiņš Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis
- begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements
- turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskā darbā
- vīteņroze Roze ar stīgojošiem dzinumiem
- rudā roze rožu suga ("Rosa majalis syn. Rosa cinnamomea"), savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem
- Jellivares kalns rūdas atradne Lapzemes ziemeļaustrumu daļā ("Gaellivare"), otra lielākā dzelzsrūdas atradne Zviedrijā, kas bija zināma jau 18. gs., plašāka mēroga rūdas ieguve sākās 19. gs. 80. gados
- pakāpju rūdīšana rūdīšana, kas nerada iekšējos spriegumus un deformācijas, – detaļu atdzesē vidē, kuras temperatūra ir 50–100 °C virs martensīta veidošanās sākuma temperatūras, izkausē sāļu vannā, iztur, kamēr izlīdzinās temperatūra visā detaļas šķērsgriezumā, pēc tam atdzesē gaisā
- atlaidināšana Rūdīta tērauda termiskā apstrāde - karsēšana, izturēšana un dzesēšana -, samazinās iekšējie spriegumi, cietība un stiprība, bet palielinās stigrība
- pārrūdīt Rūdot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk ciets, trausls, ka samazinās (kā) elastība
- bagātināšana Rūdu un citu izejvielu pirmapstrādes process, kurā palielina vajadzīgos komponentus un samazina kaitīgo piemaisījumu daudzumu, izmantojot minerālu atšķirīgās fizikālās un ķīmiskās īpašības
- rūdzinēt Rūdzināt
- pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to)
- paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to); pelt
- pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.)
- sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (par diviem, arī vairākiem cilvēkiem)
- dasarunāties Runājot uzzināt, noskaidrot, arī izveidot kādu priekšstatu par ko
- pateikt Runājot, parasti īsi, izpaust, darīt zināmu (ko)
- pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust, padarīt zināmu (ko); pateikt (1)
- teikt runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); [sacīt]{s:1817}
- sacīt runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); [teikt]{s:1818}
- bērt kā pupas runāt ātri, bez apstājas, vienā laidā, raiti atbildēt ko labi zināmu
- grābstīties pa gaisu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot
- runāt caur puķēm runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos
- kult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt
- šomāte Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes māte
- šotēvs Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes tēvs
- rūnoloģija Rūnu pētīšana, zinātne par rūnu rakstu
- ievietot Rūpēties, gādāt, lai tiek uzņemts (piemēram, slimnīcā), iekārtot (kādā, piemēram, audzināšanas, iestādē)
- pamatīgums Rūpība, nopietnība, apzinīgums (piemēram, attieksmē pret darbu)
- lamzaks Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks
- deindustrializācija Rūpniecības īpatsvara samazināšanās valsts tautsaimniecībā
- kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai
- priedes mizas rūsa rūsas sēnes "Peridermiumpini" izraisīta slimība; šai sēnei ir nepilns attīstības cikls (zināma tikai ecīdiju stadija), nav arī starpsaimniekaugu, un infekcija izplatās tieši no priedes uz priedi; sveķu vēzis
- priežu-apšu rūsa rūsas sēnes ("Melampsora pinitorqua") izraisīta slimība, kas bojā līdz 10 g. vecu priežu galotnes un jaunos sāndzinumus; inficētie dzinumi deformējas un izliecas burta S veidā; priežu galotņu griezējs
- aizrušināt Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt
- sīksabiedrība Sabiedrība, kuras tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības uzņēmums gada apgrozījuma ziņā līdzinās sīkuzņēmumam
- fiziskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu; cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem
- garīgā kultūra sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija)
- mazbērnu novietne sabiedriska audzināšanas iestāde bērniem no divu mēnešu līdz trīs gadu vecumam
- humanitārās zinātnes sabiedriskās zinātnes
- ekonomika sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā
- SZZII Sabiedrisko zinātņu zinātniskās informācijas institūts
- inspisācija Sabiezēšana, sabiezināšana; iztvaicēšana; izžūšana
- biežņāt Sabiezināt
- sabiezot Sabiezināt
- sablozīt Sabiezināt
- kondensēt Sabiezināt, sablīvēt (vielu); koncentrēt (3)
- saburs Sabiezināta alvejas lapu sula
- pirogels Sabiezināts degmaisījums
- sabizenēt sabizināt
- pieplacināt Sablīvēt; arī pielīdzināt
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū)
- samurīt Saburzīt, saspiest, novārdzināt
- ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku
- treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana
- rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.)
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam)
- stūrmanis sacīkšu automobiļa vadītāja palīgs, kas pārzina trases īpatnības
- aizsacīt Sacīt priekšā (kādam, kas pats nezina, klasē)
- restrukturalizācija Sadalījuma laikā vai telpā pārveidošana; tāda vai citāda procesa norises shēmas izmaiņa, saglabājot nemainīgu tā pamatmērķi (piem., parāda atlīdzināšanu)
- sasveilēt Sadedzināt
- sasvilināt Sadedzināt
- sašvilīt Sadedzināt
- pārpelnot Sadedzinot (parasti kremējot), pārvērst (mirušo) pelnos
- sasekt Sadzīt pēdas; izzināt
- sādždedzis sādžu (apdzīvoto vietu) dedzinātājs
- propedeitika Sagatavošanas nodarbību kopums, ievads (kādā zinātnes nozarē)
- kaptivēt Sagūstīt, valdzināt
- putreniece saimniece, kas pārzina ēdienu, apģērbu un mājas apkalpošanu
- paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus; arī priekšzīmīga saimniecība
- gobzemis Saimnieks, kas viens pats apstrādāja vesela arkla zemi vai pārzināja saimniecību apvienību (gobu 2(2))
- ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam
- kuzi Saīsinājums no "kuzin", ko zina, varbūt
- toties saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma
- tātad saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā
- kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tā"), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti “tik”), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
- jo saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- tāpat kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- nekā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- jo saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
- līdzīgi saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājumu attieksmi un to, ka abās teikuma daļās raksturotā situācija, darbība vai stāvoklis noteiktā aspektā norit aptuveni tādā pašā veidā
- tāds saista salikta teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- toties saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu
- un saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
- kā saista teikuma locekļus salīdzinājuma konstrukcijā un norāda uz nosauktā objekta ierobežojumu noteiktā kategorijā
- tā kā saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- tā saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- tikpat kā saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- kā saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- nekā saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- toties saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu; turpretī, turpretim
- kā saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām
- kā saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām
- tā saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām
- tiklab saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām
- tāpat saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; kā - tā
- tik saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; tiklab - kā; kā - tā
- tikpat saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; tiklab - kā; kā - tā
- tā saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; kā - tā
- civiltiesiskā atbildība saistība, kas rodas neatļautas darbības rezultātā, papildina, aizstāj jau esošu vai rodas no jauna (deliktā) un kas izpaužas pienākumā novērst vai mazināt neatļautās darbības sekas ar zaudējumu atlīdzināšanu, mantisku kompensāciju, līgumsodu vai citādu apmierinājumu, un kura izpildei iespējams piemērot valsts piespiedu līdzekļus
- mālainās gruntis saistīgas un plastiskas gruntis; sausā un mazliet mitrā stāvoklī mālainās gruntis ir labas, bet, uzsūcot mitrumu, stipri samazinās nestspēja
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot
- saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām
- aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām)
- interesēt Saistīt; nodarbināt domas; pievilkt, valdzināt
- reduktīvs saistīts ar (kā) samazināšanu, vienkāršošanu, tām raksturīgs
- ekonomisks saistīts ar [ekonomikas]{s:2113} zinātni, tai raksturīgs
- vēsturisks saistīts ar [vēsturi]{s:1799} kā zinātni, tai raksturīgs
- ainavzinātnisks saistīts ar ainavzinātni, tai raksturīgs
- dabaszinātnisks saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs; tāds, kas pamatojas uz dabaszinātnēm
- dator- saistīts ar datoriem, datu elektronisku apstrādi (piem., datorzinātne, datorgrafika)
- epistemoloģisks saistīts ar izziņas teoriju; izzinošs
- literatūrzinātnisks saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs
- pedagoģisks saistīts ar mācīšanu, audzināšanu, izglītību
- tonisks saistīts ar muskuļaudu sasprindzinājumu, tam raksturīgs
- praktisks saistīts ar noteiktu vajadzību vai uzdevumu izpildīšanu, izmantojot iegūtās iemaņas un zināšanas
- pedagoģisks saistīts ar pedagoģijas zinātni, tai raksturīgs
- politmasu saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu
- purvzinātnisks saistīts ar purvzinātni, tai raksturīgs
- saruna saistīts ar sazināšanos mutvārdos, tai raksturīgs; saistīts ar sarunvalodas stilu, tam raksturīgs
- scientioloģisks saistīts ar scientioloģiju, tai raksturīgs; zinātniecisks
- fonoskopisks saistīts ar skaņu ierakstu izpēti, salīdzināšanu
- sakars saistīts ar šādas sazināšanās organizēšanu, vadīšanu, nodrošināšanu, tām raksturīgs
- tiesībzinātnisks saistīts ar tiesību zinātni, tai raksturīgs
- zinātnisks saistīts ar zinātni, tai raksturīgs
- zinātniecisks saistīts ar zinātniecību, tai raksturīgs; scientioloģisks
- paņķauklas Saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
- sapisties meistarībā sajaukt (ko), cenšoties parādīt izcilas prasmes, zināšanas
- sapīties meistarībā sajaukt (ko), cenšoties parādīt izcilas prasmes, zināšanas
- aizraut Sajūsmināt, valdzināt (parasti par literatūru, mākslu)
- kāds vējš atpūtis saka brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu
- vilks viņu zina saka neapmierinātībā, ja kaut kas nav saprotams, zināms, ja par ko ir šaubas
- staigājoša (arī dzīva) enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas
- (kā) balta lapa saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz
- akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus
- garā iesma drāzējs saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina
- suns zina, ko ēdis saka par cilvēku, kas, apzinādamies savus pārkāpumus, sliktos darbus, baidās no soda
- (kā) balta lapa Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas
- no ielas saka par cilvēku, kuru nepazīst, par kuru nekā nezina, kuram nav ieteikuma
- kā glancīgs saka par iedomīgu, pašapzinīgu cilvēku
- ne sapnī (iedomāties) saka par kaut ko pavisam neiedomājamu, necerētu, negaidītu, nezināmu, nepazītu
- doglis Saka par ko cietu, iespējams, pielīdzinot vārdam "krams", arī viegli uzliesmojošs materiāls
- kā zināms saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu
- kā grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu
- miglā tīts saka par ko nezināmu, neskaidru
- ir ar bārdu saka par ko novecojušu, visiem zināmu
- kā balzams saka par ko spirdzinošu, uzmundrinošu, pacilājošu
- tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu
- nav noslēpums saka par ko vispārzināmu
- katrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
- katrs bērns prot (arī māk, zina, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
- katrs bērns zina (arī prot, māk u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
- kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt
- kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt
- viņam ir liela dūša saka par pašapzinīgu un nesavaldīgu cilvēku
- manīgs deguns saka par spēju visu ātri uzzināt
- smalks deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt
- tas vēl ir jautājums saka par to, kas nav vēl droši zināms
- ir uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
- uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
- kā cūka no svētdienas saka par zināšanu, prasmes pilnīgu trūkumu
- kā cūka no saules saka par zināšanu, prasmes pilnīgu trūkumu
- pirmā dzirdēšana saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu
- Ņujorkas latviešu kopiena sāka veidoties 19. gs. beigās, Latviešu biedrība dibināta 1893. g., pēc 1905. g. palielinājās kreisi noskaņoto latviešu emigrantu īpatsvars, 1930. gados bija 5000-7000 latviešu, 1946.-1952. g. ieceļoja >17000 latviešu, 1960. g. dzīvoja 16,7 tk latviešu, pēc tam skaits samazinājās
- paņemt līdzi kapā saka, apzinoties, ka pēc nāves viss materiālais paliek, kā bijis
- Dots pret dotu! saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu
- nevar izspiest ne plika vērdiņa saka, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt
- (nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) saka, ja (par dzīvu būtni vai priekšmetu) nekas vairs nav zināms
- acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu
- skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu
- nervi uzdod saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties
- nervi netur saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties
- nervi netur (arī uzdod) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties
- nervi uzdod (arī netur) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties
- kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt
- spēlējas kā kaķis ar peli saka, ja draudīgā situācijā kādam tiek dotas mānīgas cerības, ja kādu ķircina, spīdzina, vārdzina
- deg kā ugunīs saka, ja ir augsta temperatūra, ja kādā ķermeņa daļā sajūt lielu karstumu, dedzinošas sāpes
- acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja ir lielas dusmas, izbrīns, bailes, skaudība, ziņkāre, sāpes, piepūle, sasprindzinājums
- kā stīga saka, ja ir liels sasprindzinājums, liela piepūle (_biežāk savienojumā ar_ savilkt, uzvilkt)
- ne čiku, ne čaku saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
- ne čaku, ne grabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
- prasa kā žīds, ceļu zinādams saka, ja jautā ko labi zināmu
- staigā krūtis izgāzis saka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga, lielīga, lepna poza
- mute ir ciet saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt
- kā mēnessērdzīgs saka, ja kāds ir smaga pārdzīvojuma varā, neapzinās sevi, ir vienaldzīgs pret apkārtni
- kā mājās saka, ja kāds jūtas brīvi, nepiespiesti, omulīgi, ja viss ir zināms, ierasts
- būt mēlgalā saka, ja kāds kaut ko zina, bet acumirklī nevar atcerēties
- deguns slejas augstāk (kādam) saka, ja kāds kļūst pašapzinīgāks, lepnāks
- ne bū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj
- ne mū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj
- kā no Mēness nokritis saka, ja kāds nezina citiem jau labi zināmo, nav skaidrībā par stāvokli
- kā pazudis saka, ja kāds nezina, ko iesākt, ir samulsis, nomākts
- naudas maks (kādam) rokās saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā)
- kā ar mietu pa pieri saka, ja kāds pēkšņi saskaras ar ko negaidīti skarbu, satriecošu, ja uzzina ko pārsteidzošu
- labs deguns (ir kādam) saka, ja kāds viegli orientējas apstākļos, ātri visu uzzina
- iekšas izdegušas saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis; saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta
- būt pie rokas saka, ja kas (_biežāk_ padoms) ir prātā, ir zināms
- kūst kā sniegs saka, ja kas (biežāk nauda) nemanot, pakāpeniski tiek iztērēts, strauji samazinās
- visi gali rokā saka, ja kas ir skaidri zināms
- ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam
- kā pa drāti saka, ja kas kļūst ļoti ātri zināms
- pievelk kā magnēts saka, ja kas ļoti stipri, neatvairāmi saista uzmanību, valdzina
- dieviņš vien zin saka, ja kas nav zināms vai skaidrs
- dievs vien zin saka, ja kas nav zināms, saprotams, ja kāds par ko šaubās, baiļojas
- ne čiku, ne grabu saka, ja kas notiek, nevienam nemanot, nezinot
- deg kā ugunīs saka, ja kaut kas ir ļoti karsts, ja kas rada dedzinošu sajūtu
- piķis viņu zina saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko
- re kur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis
- te tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis
- tur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis
- ej nu sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās
- ej (nu) sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās
- ne suns pakaļ nerej saka, ja ko neuzzina, nepamana, ja par ko neliekas ne zinis
- (nav) ne (mazākās) jausmas saka, ja ko nezina, nenojauš
- cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro
- dūša šļūk papēžos saka, ja mazinās drosme, apņēmība, uzņēmība
- kas zina saka, ja nav droši zināms, ja šaubās
- kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt saka, ja nav droši zināms, ja šaubās
- kāda kauliņi balinās saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis
- kājas nes saka, ja neapzināti, bez iepriekšēja nodoma iet, skrien
- ne ā, ne bē saka, ja neko neatbild, nezina, neatceras
- kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma)
- (pašā) mēles galā saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu; saka par to, ko grib pateikt
- ne circenis pakaļ nedzied saka, ja neviens neko nedabū zināt
- ne gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neko nedabū zināt
- ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko)
- ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko)
- ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko)
- ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko)
- ne gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas par ko
- kā to lai saka saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust
- prasi ko vieglāku saka, ja nezina, ko atbildēt
- (nav) ne ziņas, ne miņas saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms
- (nav) ne zīmes saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas nav zināms
- (nav) ne miņas saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas vairs nav zināms
- nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties)
- dūša noplok saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība
- tvaiks krītas (arī krīt) saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens
- zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) saka, ja saņemts spēcīgs trieciens vai sitiens, ja ir liela piepūle, nervu sasprindzinājums
- acis kāpj (arī lec, sprāgst) ārā (arī laukā) no dobuļiem (arī pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri
- acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri
- acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri
- acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri
- galva izvēdinās saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums
- nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams
- nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams
- nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos zvanīs (arī glabās), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams
- nevar zināt, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams
- pa drošiem (arī dažādiem, slepeniem) kanāliem saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju)
- pa slepeniem (arī drošiem, dažādiem) kanāliem saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju)
- (visi) pātari sajūk saka, kad apjukumā nezina, ko darīt
- ubaga spieķis saka, norādot uz kāda nabadzību, pielīdzinot kādu nabagam
- izmaksāt tukšā krogā saka, norādot, ka atlīdzināts netiks
- nelaime zina saka, paužot neapmierinātību, ja kaut ko nezina, nesaprot
- uzkapāt Sakapāt zināmu daudzumu
- diferenciālnolīdzinājums Sakarība starp neatkarīgiem mainīgiem, to nezināmām funkcijām un šo funkciju atvasinātām funkcijām; diferenciālvienādojums
- tālā un tuvā kārtība sakārtotība vielas (cietvielu, šķidrumu) struktūru veidojošo daļiņu novietojumā, to magnētisko un elektrisko dipolu orientācijā; sakārtotību attālumos, kas salīdzināmi ar starpatomu attālumiem, sauc par tuvo kārtību, kuru raksturo koordinācijas skaitlis; sakārtotību, kas atkārtojas neierobežoti lielos attālumos, sauc par tālo kartību; šķidrumos, amorfās cietvielās un stiklos ir tikai tuvā kārtība, kristālos ir arī tālā kārtība
- filtrs sakaru tehnikā - programmatūra vai aparatūra, kas laiž cauri zināmus signāla elementus, bet atsijā vai minimizē citus
- likvācija Sakausējumu ķīmiska sastāva nevienmērība, kas veidojas kristalizācijā un ko var samazināt, paātrinot kristalizācijas procesu vai veicot difūzijas atkvēlināšanu
- uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta
- foršmaks sākotnēji Austrumeiropas ēdiens, kas gatavots no sāļas maltas zivs vai gaļas; dažādi šī ēdiena varianti ir īpaši izplatīti Aškenazi ebreju un somu virtuvē; dažas šķirnes ir zināmas arī ukraiņu, poļu un krievu virtuvē
- pieslābt Sakristies, samazināties (par augoni)
- pieslāpt Sakristies, samazināties (par augoni)
- piedzist sākt izdzist, samazināties
- spert kādu soli sākt realizēt ko iecerētu, noteiktu, darīt kaut ko, rīkoties, izzināt ko vairāk
- aizrietēt sākt samazināt piena daudzumu, slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties
- knist sākt samazināties (par pienu govs tesmenī slaukšanas laikā)
- atmoda Sākums aktīvai, apzinīgai darbībai
- Jomkipurs Salabšanas svētki (ebr. val. "jōm hakkipūrīm"), "Salīdzināšanas diena", gavēņa diena - ebreju lielākie svētki, tiek svinēti septembrī vai oktobrī
- ķiselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti
- ķīselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti
- salimentols Salicilskābes mentolesteris, biezs, gandrīz bezkrāsains šķidrums ar vāju smaku un iesaldenu garšu; lieto iekšķīgi pa 0,25 g kā pretreimatisma un zarnu dezinfekcijas līdzekli
- salicilāti Salicilskābes sāļi vai esteri, ko medicīnā lieto iekaisumu un drudža mazināšanai
- priekša Salīdzinājumā (ar kādu, ar ko, parasti ļoti atšķirīgu)
- attiecība salīdzinājumā (ar ko)
- blakus Salīdzinājumā ar ko tuvu esošu
- milzu vienādkājvēži salīdzinājumā ar saviem sugasbrāļiem seklumā dziļjūras asenizators vienādkājvēzis (_Isopoda_) izaug par vairākus kilogramus smagu milzi un var sasniegt 30-40 cm garumu
- salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma sastāvdaļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts
- comparatio Salīdzinājums, salīdzināšana
- komparatīvisms Salīdzināmā daiļdarbu, daiļliteratūras parādību pētīšana
- pamata pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma
- pārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei; komparatīvs
- vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme
- gnatofiziometrija Salīdzināma sejas un sakodiena mērīšana
- komparatīvistika Salīdzināmi vēsturiskā valodniecība; pētī radniecīgu valodu un dialektu rašanos un vēsturi; salīdzinot šo valodu dotumus, iespējams rekonstruēt senākās skaņas, formas, vārdu nozīmes, turklāt ne vien atsevišķām valodām, bet pat pirmvalodai
- komparatīvisms Salīdzināmi vēsturiskā valodu pētīšana
- samērošana salīdzināšana
- komparācija Salīdzināšana
- salīdzes upuris salīdzināšanas upuris
- komparēt Salīdzināt
- sastatīt Salīdzināt (ko, parasti krasi, atšķirīgu)
- vilkt paralēles (starp ko) salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu
- mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību; šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.)
- salīdzināt pulksteņus salīdzināt pulksteņu rādījumus
- vilkt paralēles salīdzināt, atrast ko kopīgu, uzskatīt par līdzīgu. atbilstošu
- nostādīt blakus (arī līdzās) Salīdzināt, lai novērtētu
- stādīt blakus (arī līdzās) Salīdzināt, lai novērtētu
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība
- TC Salīdzināta telegramma (fr. "telegramme collationue"), kas nozīmē ka telegramma pēc saņemšanas ir pārsūtīta atpakaļ un pārbaudīta teksta pareizība
- Cf Salīdzini (latīņu "confer")
- kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem)
- sociālantropoloģija Salīdzinoša kultūru un radniecības sistēmu pētniecība
- paškritika Salīdzinoša sevis analīze, vērtējums (konstatējot pozitīvo un negatīvo)
- transdisciplināra pieeja salīdzinoši jauna sadarbības pieeja, kuru izmanto sociālajā darbā dažādu jomu speciālistu sadarbībā, tiem izejot ārpus savu disciplīnu robežām un kopīgi meklējot plašāku izpratni, skaidrojumu un risinājumus kompleksām problēmām
- etnopsihiatrija Salīdzinoši pētījumi par garīgo slimību definīcijām, klasifikāciju un ārstēšanu atšķirīgās kultūrās
- rīcēkls Salīdzinoši rupji vērpta dzija
- metastabilais stāvoklis salīdzinoši stabils atomu vai molekulu ierosināts kvantu stāvoklis
- konkurētspēja Salīdzinošs konkrētās preces patēriņa un cenas parametru raksturlielums attiecībā pret analoģisku preci
- kopvērtējums Salīdzinošs, apkopojošs vērtējums
- Stelpes pagasta teritorija salīdzinot ar pirmskara pagasta teritoriju ir nedaudz samazinājusies (no 7040 ha uz 6837,9 ha) robežu izmaiņu rezultātā, kas nav skārušas ciemu tipa apdzīvotās vietas
- Suntažu pagasta teritorija salīdzinot ar pirmskara Suntažu pagastu, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir palielinājusies gk. uz bijušā Kastrānes pagasta rēķina
- rudzinišķieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzinišķi" iedzīvotāji
- rudzenišķieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzinšķi" iedzīvotāji
- kript- salikteņos norāda uz kriptu vai uz kaut ko apslēptu, nezināmu
- gnoze Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz pazīšanu, zināšanu
- mili- Salikteņu daļa, kas nozīmē (mērvienības) tūkstošreizēju samazinājumu
- gnozija Salikteņu sastāvdaļa, kas nozīmē - zināšana, piem., farmakognozija
- sunīši salmu jumtu jumjot pažobelē liekami mazi, sasieti garsalmu kūlīši ar nolīdzinātiem resgaļiem
- Lyuzinīki Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski
- fidibuss Salocīta papīra strēmele pīpes aizdedzināšanai
- hipohlorhidrija Sālsskābes daudzuma samazināšanās kuņģa sulā
- atalgot samaksāt, atlīdzināt (parasti par darbu)
- mazinājums Samazinājums
- nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā
- redukcija Samazināšana, arī samazinājums (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai)
- saraucamība Samazināšanās (apjomā) spēja, arī sašaurināšanās, saīsināšanās spēja
- lejupslīde Samazināšanās (skaitā, apjomā u. tml.)
- redukcija Samazināšanās, arī samazinājums attīstības gaitā (orgānam) pēc apjoma; uzbūves vienkāršošanās, arī vienkāršojums attīstības gaitā
- apšņāpt Samazināt
- apcirpt Samazināt (apjomā)
- saraukt Samazināt (apjomā); arī sašaurināt, saīsināt
- relaksēt Samazināt (centrālās nervu sistēmas, muskulatūras) sasprindzinājumu; samazināt (psihes) stresu (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.)
- paplucināt Samazināt (kā, parasti cilvēku grupas) skaitu, apjomu
- saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piemēram, atdalot kāda (tā) daļu, detaļu
- sašaurināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) šķērsgriezuma laukumu, arī attālumu starp kādiem šī laukuma punktiem; samazināt (kā, parasti priekšmeta) platumu
- tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem
- pierauties Samazināt (kā, piemēram, savas darbības, izdevumu) apjomu, vērienu
- sašaurināt Samazināt (kā) apjomu; samazināt (kā) nozīmīgumu, ietekmīgumu
- sašaurināt Samazināt (kā) daudzumu, lielumu u. tml.
- aizēnot Samazināt (kā) nozīmi (par faktu, notikumu, pārdzīvojumu)
- reducēt Samazināt (kā) oksidēšanas pakāpi
- izretināt Samazināt (kādu cilvēku grupu), nogalinot, ievainojot, saņemot gūstā (parasti karā)
- atņemt Samazināt (kādu lielumu par noteiktu daļu)
- zaudēt Samazināt (ķermeņa masu)
- saīsināt Samazināt (laikposma, darbības, norises) ilgumu
- minimizēt Samazināt (logu) līdz tas kļūst par ikonu
- reducēt Samazināt (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai)
- sēdināt Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu
- novājināt Samazināt (piemēram, uzticību, ietekmi)
- izdzēsināt Samazināt (sāpes)
- nojemt Samazināt (sāpes)
- saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
- skosķiķ Samazināt atdodamo parādu vai sodu
- saīsināt Samazināt attālumu starp sākuma un beigu punktu (parasti kustībai)
- revēt Samazināt buras
- rīvēt Samazināt buras
- sarivēt Samazināt buras
- ierēvēt Samazināt buras platību (piemēram, buru satinot)
- nolaist Samazināt cenu, maksājumu u. tml. (par kādu daļu)
- atcukurot Samazināt cukura daudzumu (kā) sastāvā
- atslābināt Samazināt intensitāti, ātrumu
- izretināt Samazināt koncentrāciju (parasti gāzei)
- palēnināt gaitu samazināt kustības ātrumu
- samazināt (arī palēnināt) gaitu samazināt kustības ātrumu
- noslaukties Samazināt piena daudzumu (par govi)
- atsālināt Samazināt sāļumu
- nosārmot Samazināt sārma saturu
- ierobežoties Samazināt savus izdevumus
- saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā)
- atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē)
- nonivelēt Samazināt, arī likvidēt (kā) atšķirības, daudzveidību
- saplicināt Samazināt, ierobežot
- apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu
- sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību)
- atslogot Samazināt, sašaurināt (uzdevumus), atvieglināt (darbu)
- ierobežoties Samazināt, sašaurināt savas tieksmes, darbība u. tml.
- sarucināt Samazināt, sašaurināt, savilkt
- minimizēt Samazināt; minimalizēt
- oligosteatoze Samazināta ādas tauku dziedzeru sekrēcija
- hipoaktivitāte Samazināta aktivitāte
- oligodakrija Samazināta asaru izdalīšanās
- hiporeksija Samazināta ēstgriba
- hipoergāzija Samazināta funkcionālā aktivitāte
- osteopēnija Samazināta kaulu masa nepietiekamas osteoīdu veidošanās dēļ
- hipohromatisms Samazināta pigmentācija
- hipohidroze Samazināta svīšana
- olighidrija Samazināta svīšana
- oligidrija Samazināta svīšana
- hipotermestēzija Samazināta temperatūras maņa
- afotestēzija Samazināta tīklenes jutība pret gaismu
- iet mazumā samazināties
- nomazināties Samazināties
- noslāpt Samazināties (par augoni, uztūkumu)
- apsikt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku)
- apsīkt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku)
- noslīdēt Samazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu)
- sarauties Samazināties (par kādu kopumu)
- atvilgt Samazināties (par salu), atlaisties (par ko sasalušu)
- attūkt Samazināties (par uztūkumu)
- sašļukt Samazināties (piemēram, par īpašumu, nauda līdzekļiem)
- pierauties Samazināties apjomā, intensitātē u. tml.
- sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanas, arī noārdīšanās dēļ)
- sarukt Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu)
- kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu)
- sarukt Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā
- saplakt Samazināties intensitātē (par parādībām dabā)
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību)
- pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā); kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku
- nomierināties Samazināties intensitātē, arī izbeigties (par parādībām dabā)
- kristies Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu)
- atsalaisties Samazināties satūkumam
- sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību)
- sarukt Samazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem
- noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots
- sabēgt samazināties, īsākam kļūt, zust
- apsikt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi)
- apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi)
- aizplūst Samazināties, izzust (parasti par sajūtām, jūtām)
- noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām)
- sadilt Samazināties, parasti ievērojami, apjomā, skaitliskajā vērtībā
- sarauties Samazināties, parasti ievērojami, tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām, materiāliem)
- sarucināties Samazināties, sarauties, satīties
- hipadrenalinēmija Samazināts adrenalīna daudzums asinīs
- hipoalbuminēmija Samazināts albumīnu daudzums asinīs
- hipoaminoacidēmija Samazināts aminoskābju daudzums asinīs
- vietējā anēmija samazināts asiņu pieplūdums kādai ķermeņa daļai
- hipobilirubinēmija Samazināts bilirubīna daudzums asinīs
- hipoferēmija Samazināts dzelzs daudzums asinīs
- oligosiderēmija Samazināts dzelzs daudzums asinīs
- hiposiderēmija Samazināts dzelzs daudzums asins plazmā
- oligopnoja Samazināts elpošanas dziļums vai biežums
- eritropēnija Samazināts eritrocītu daudzums asinīs
- hipocitēmija Samazināts eritrocītu skaits asinīs
- hipoglobulija Samazināts eritrocītu skaits asinīs
- hipestrogenēmija samazināts estrogēno hormonu daudzums asinīs
- fibrinogenopēnija Samazināts fibrinogēna daudzums asins plazmā
- hipofosfatēmija Samazināts fosfātu daudzums asinīs
- oligofosfatūrija Samazināts fosfātu daudzums urīnā
- hipoglobulinēmija Samazināts globulīnu daudzums asinīs
- hipoglikorāhija Samazināts glukozes daudzums smadzeņu šķidrumā
- granulocitopēnija Samazināts granulocītu daudzums asinīs
- oligohromēmija Samazināts hemoglobīna daudzums asinīs
- hipohromatisms Samazināts hemoglobīna daudzums eritrocītos
- hipohlorēmija Samazināts hlorīdu daudzums asinīs
- hipohlorūrija Samazināts hlorīdu daudzums urīnā
- hipoholesterinēmija Samazināts holesterīna daudzums asinīs
- hipokalcēmija Samazināts kalcija daudzums asinīs
- hipokaliēmija Samazināts kālija daudzums asinīs
- citokalipēnija Samazināts kālija jonu daudzums organismā vai asins šūnās
- hipolimfēmija Samazināts limfocitu skaits asinīs
- hipolipidēmija Samazināts lipīdu daudzums asinīs
- hipomagnēmija Samazināts magnija daudzums asinīs
- monocitopēnija Samazināts monocītu skaits perifēriskajās asinīs
- hiponatrēmija Samazināts nātrija daudzums asinīs
- oligoplazmija Samazināts plazmas daudzums asinīs
- hipoproteinēmija Samazināts proteīnu daudzums asinīs
- hipoproteīnija Samazināts proteīnu daudzums organismā
- hiposalēmija Samazināts sāļu daudzums asinīs
- hiponitrēmija Samazināts slāpekļa daudzums asinīs
- hipazotūrija Samazināts slāpekļa daudzums urīnā
- hipoazotūrija Samazināts slāpekļa savienojumu daudzums urīnā
- hipopotence Samazināts spēks, sevišķi pavājināta smadzeņu garozas elektriskā aktivitāte
- astenozoospermija Samazināts spermatozoīdu daudzums un kustību ātrums ejakulātā, azoospermijas īpaša forma
- hipolipēmija Samazināts tauku daudzums asinīs
- hipohidratācija Samazināts ūdens daudzums organismā, kura cēlonis ir nepietiekama šķidruma uzņemšana vai pastiprināta tā izvade
- duktopēnija Samazināts vadu, īpaši žultsvadu skaits; var būt vietēja vai vispārēja
- oligodontia Samazināts zobu skaits
- oligodontija Samazināts zobu skaits
- modelis samazināts, precīzs (kāda priekšmeta) atveidojums
- sminuendo Samazinot
- ierobežot Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.)
- tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam)
- nūja samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs
- pagarinājums samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem
- daudz kas samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.)
- kuģis samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piemēram, saimniecisku, zinātniski pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai
- maz kas samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.)
- sala samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes teritorija, ko no visām pusēm norobežo ūdenstilpe
- raksts samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks, informatīvs teksts (parasti laikrakstā, žurnālā, krājumā)
- sīklopi samērā nelieli (salīdzinājumā, piemēram, ar govīm) lauksaimniecības dzīvnieki (cūkas, aitas, kazas)
- slikti samērā nepilnīgi, vienpusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert)
- labi samērā pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert)
- relatīvs samērā, salīdzinājumā (ar ko)
- piesmīlāt Samirkt smidzinošā lietū
- uztvert Saņemt un izzināt priekšmetu un parādību atveidojumu, tiem tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem
- saplekšināt Saņudzināt, savelt
- gastralgokenoze Sāpes tukšā kuņģī; ēšana tās samazina
- penalgēzija Sāpīgo un jutīgo punktu skaita samazināšanās trijzaru nerva neiralģijas gadījumā
- anestēzija Sāpju mazināšana ar anestezējošiem līdzekļiem
- krioanalgēzija Sāpju sajutās mazināšana, lietojot aukstu aplikāciju
- sapudāt Sapodzināt
- sapudāties Sapodzināties
- Kosiho Sapoteku (Centrālamerika) zibens un lietus dievs, kas pielīdzināms lielajam acteku dievam Tlalokam
- zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko)
- redzēt Saprast, apzināties
- prast (arī prasties) godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar
- jaudāt Saprast, mācēt, zināt
- jēgāt Saprast, mācēt, zināt
- manīt Saprast; apzināties
- ānungs Saprašana; zināšana
- saprašana Sapratne būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties
- saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā dalām); sasprindzināties (1)
- liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu
- problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks uzdevums, kas jārisina, jāpētī; pretrunīga situācija kāda procesa vai parādības zinātniskā izpratnē
- inkubācija Sarežģītu uzdevumu risināšanas radošā procesa hipotētiskais posms, kas ietver sevī nesekmīgas apzinātas problēmas risināšanas pārtraukšanu un uzmanības pārslēgšanu uz kaut ko citu
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieka spēju pārbaude un salīdzināšana
- sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensība (2)
- sacensība Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēļu pārbaude un salīdzināšana
- START Sarunas un līgumi starp ASV un PSRS/Krieviju par stratēģisko ieroču samazināšanu (angļu "Strategic Arms Reduction Treaty"), kas iesākās 1985. g.; START-1 parakstīja 1991. g., START-2 - 1993. g.
- taurēties Sasaukties, sazināties taurējot
- saziņā Saskaņā (ar kādu), sazinoties (ar ko)
- saskarne ST 506 saskarne, kas nosaka, kādā veidā cieto disku diskdzinis pieslēdzams pirmajiem firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem personālajiem datoriem; tā nenodrošina pietiekami lielu datu pārsūtīšanas ātrumu, un to aizvieto ar saskarnēm _EIDE_, _ESDI_ un _SCSI_
- hipopankreātisms Saslimšana kā aizkuņģa dziedzera samazinātas sekrēcijas sekas
- hipovitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna daudzuma samazināšanās organismā
- savaidēt Saslimt; būt slimam (zināmu laiku)
- aizdzīvot Sasniegt zināmu mūža posmu, vecumu; nodzīvot
- stretto Saspiežot, samazinot, saīsinot; paātrināti (par tempu)
- kīna Saspīlētība, sasprindzinājums, sacensība
- izšķārdīt Saspridzināt
- saspārdīt Saspridzināt
- saspradzināt Saspridzināt
- sasaspridzināties Saspridzināties
- kāpinājums Sasprindzinājuma pieaugums, virzība uz kulmināciju (mākslas darbā)
- sasprindze Sasprindzinājums
- springums Sasprindzinājums
- saspriegums Sasprindzinājums (1)
- saspringtums Sasprindzinājums (1)
- saspringums Sasprindzinājums (1)
- saspriegums Sasprindzinājums (2)
- saspringtums Sasprindzinājums (2)
- saspringums Sasprindzinājums (2)
- sastrēgums Sasprindzinājums (2)
- saspringtums Sasprindzinājums (3)
- saspringums Sasprindzinājums (3)
- spriedze Sasprindzinājums (3)
- piespriņģis Sasprindzinājums, rūpes
- sintāze Sasprindzinājums, spraigums
- sasprindzēt sasprindzināt
- sastrindzināt sasprindzināt
- saspriedzināt Sasprindzināt
- sprengt Sasprindzināt
- sprindzināt Sasprindzināt
- saspriegt Sasprindzināt (1)
- saspringt Sasprindzināt (1)
- saspriegt Sasprindzināt (2)
- saspringt Sasprindzināt (2)
- sastrēdzināt Sasprindzināt (2)
- sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai
- savākt Sasprindzināt (garīgos vai fiziskos spēkus) noteiktai darbībai; sakopot
- savilkt Sasprindzināt (muskuļus) kādā ķermeņa daļā; sasprindzināt (kādas ķermeņa daļas) muskuļus
- raukt Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas
- sakost zobus Sasprindzināt spēkus
- pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu)
- lauzīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot
- saspringtība Sasprindzinātība (1)
- saspringtība Sasprindzinātība (2)
- saspringtība Sasprindzinātība (3)
- saspriegties Sasprindzināties (1)
- saspriegties Sasprindzināties (2)
- sasprindzis Sasprindzināts
- springts Sasprindzināts
- saspriegts Sasprindzināts (2)
- saspringts Sasprindzināts (2)
- saspringts Sasprindzināts (3)
- ausīties Sasprindzinot dzirdi, klausīties (par cilvēku)
- izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļas)
- uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas dalu)
- uzraut Sasprindzinot muskulatūru, uzvirzīt uz augšu (plecus, sejas daļu)
- zobus sakodis sasprindzinot visus spēkus, ar lielu piespiešanos, paciešot ko ļoti nepatīkamu, sāpīgu
- kontrastīvā lingvistika sastatāmā valodniecība - divu vai vairāku valodu salīdzināšana visos valodas struktūras līmeņos
- apmirdināt Sastindzināt dzīvas būtnes, likt tām sastingt
- apraut Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu); noraukt
- saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām, ļoti ierobežojot, samazinot (tā) izmantošanu; ļoti samazināt (ko)
- smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1)
- u-ū Sauciens, ar ko sazinās no attāluma (piemēram, mežā)
- uvināt Saukt vienam otru (kad nav savstarpēji redzami), lai savstarpēji sazinātos
- apcepināt Sauļojoties apdedzināt
- sviltene Sausa, saules izdedzināta pļava
- svilts Sausa, saules izdedzināta pļava; sviltene
- sašē Sausās smaržas, kuras parasti ir nelielā kastītē un kuras var ievietot drēbju skapī, automašīnā u. tml., tādējādi atsvaidzinot gaisu vai drēbes
- cits Savādāks, jauns, arī nezināms (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo)
- sasēkot savākt zināmu daudzumu nopļautu zālaugu
- sagrozīt galvu Savaldzināt
- savalkšķināt Savaldzināt
- ķekāties Savaldzināt, glaimot
- iekarot Savaldzināt, ieinteresēt, piesaistīt sev, pārņemt savā varā (cilvēkus)
- apburt Savaldzināt, sajūsmināt
- orientēšanās Savas atrašanās vietas, stāvokļa zināšana vai noteikšana
- pašapzināšanās Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apzināšanās, sevis kā indivīda un individualitātes apzināšanās: pašapziņa (2)
- anozognozija Savas slimības neapzināšanās, ko novēro dažās galvas smadzeņu organiskās slimībās
- šarms Savdabīga pievilcība, savdabīgs valdzinājums (piemēram, parādībai, vietai)
- šarms Savdabīga, neatvairāma pievilcība, savdabīgs, neatvairāms valdzinājums (cilvēkam)
- šarmants Savdabīgi, neatvairāmi pievilcīgs, valdzinošs (par cilvēkiem)
- Varkaļu kanāls savieno Babītes ezera ziemeļaustrumu daļu ar Lielupi, izbūvēts 1988. g., garums - 1 km, platums - 120 m, dziļums - \~5 m, ierīkots, lai samazinātu ūdens caurplūdumu Lielupē un lai nodrošinātu Lielupes ūdens caurplūdi visā Babītes ezera garumā
- visvairāk Savieno jumā ar verbu norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību)
- noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu
- N. savienojumā "N. N." - saīs. no latīņu "nomen nescio" - "vārdu nezinu" vai "notetur nomen" - "šeit jāraksta vārds" - aizstāj personas vārdu
- kuriene savienojumā "no kurienes": norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums
- pamazināts savienojumā "pamazinātā skaņkārta": skaņkārta, kuru veido periodiska toņu un pustoņu mija
- saspļaut savienojumā "saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās": uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas
- virsmaktīvs savienojumā "virsmaktīvās vielas": vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu)
- trešais savienojumā ar "kategorija", "pakāpe" u. tml. norāda uz to, kas ir ievērojami sarežģītāks, arī nozīmīgāks (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
- pirmais savienojumā ar "šķira", "kategorija" u. tml.: norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
- trešais savienojumā ar "šķira", "kategorija", "pakāpe" u. tml. norāda uz (kā) ievērojami zemāku kvalitāti, nozīmīgumu (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
- ie- savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu
- pa- savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu, nepilnīgumu
- visai savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi
- visvairāk savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu)
- pa- savienojumā ar apstākļa vārdu norāda uz pazīmes pamazinājumu, nepilnīgumu
- novārta savienojumā ar auga sugas nosaukumu: necilāks, neievērojamāks, salīdzinot ar citiem šīs sugas augiem
- pa- savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu
- bez- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
- sa- savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju darbību (sazināšanos, saskarsmes veidošanu u. tml.)
- ie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības gaitā tiek iegūta zināma veiklība, prasme
- komisurorāfija Savienojuma daļu sašūšana, lai samazinātu atveri
- lēkšana Savienojumos "izpletņu lēkšana", arī "izpletņa lēkšana": kritiens lejup no lidaparāta, samazinot kritiena ātrumu ar izpletni; izpletņlēkšana
- gan Savienojumos "laikam gan", "liekas gan", "ticamāk gan" u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas
- zinis Savienojumos "nelikties (ne) zinis" - neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko)
- diezin Savienojumos: "diezin cik" - sevišķi, ļoti; "diezin kā" - sevišķi; "diezin kad" - ļoti sen, pēc ļoti ilga laika; "diezin kāds" - sevišķs; "diezin kas" - kas sevišķs; "diezin kur" - kur sevišķi, ļoti tālu
- nezin Savienojumos: "nezin cik" - sevišķi, ļoti; "nezin kā" - sevišķi; "nezin kad" - ļoti sen, pēc ļoti ilga laika; "nezin kāds" - sevišķs; "nezin kas" - kas sevišķs; "nezin kur" - kur sevišķi, ļoti tālu; "nezin no kurienes (_arī_ uz kurieni, līdz kurienei)" - no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) sevišķi, ļoti tālu; "nezin kurp" - kurp sevišķi, ļoti tālu
- salodēties Savienoties, izlīdzināties
- ieraukties Savilkties, samazināties
- sauksme Savstarpēja sazināšanās ar saucieniem, signāliem u. tml.
- sarakste Savstarpēja sazināšanās ar vēstulēm, savstarpēja vēstuļu apmaiņa; attiecīgais vēstuļu kopums
- sarunvaloda Savstarpēja sazināšanās mutvārdos; valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās
- saruna Savstarpēja sazināšanās mutvārdu formā (starp diviem, arī vairākiem cilvēkiem)
- tontina Savstarpējas apdrošināšanas līgums, pēc kura vienam biedram mirstot, pārējiem izmaksā zināmu summu
- līdzinieku sniegti pakalpojumi savstarpējās palīdzības forma, kurā cilvēki sniedz atbalstu citiem ar līdzīgām problēmām (piemēram, seniori iesaistās citu senioru aprūpē, cilvēki ar psihiskām slimībām palīdz saviem līdziniekiem apgūt noderīgas prasmes)
- sapļāpāties Savstarpēji pļāpāt, sazināties pļāpājot
- temperatūras (mērīšanas) skala savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija, Fārenheita, Reomīra skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala)
- salīdzināties Savstarpēji salīdzināt
- sadadināties savstarpēji sazināties (par zosīm)
- sarakstīties Savstarpēji sazināties, apmainoties ar vēstulēm
- izmantošana Savu zināšanu, tiesību vai spēju realizēšana
- dzīvnieku introdukcija savvaļas dzīvnieku sugu ieviešana teritorijā, kurā tie agrāk nav dzīvojuši. Latvijā atļauta tikai pēc zinātnisko iestāžu rekomendācijas saņemšanas un saskaņošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā
- KIT Sazināsimies (angļu "keep in toouch"; īsziņās)
- SIT Sazināsimies (angļu "stay in touch"; īsziņās)
- saziņa Sazināšanās (2)
- verbālā komunikācija sazināšanās ar vārdu palīdzību, gan mutvārdos, gan rakstiski
- neverbālā saskarsme sazināšanās bez vārdu palīdzības, lietojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauze, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs u. c.
- daktilogrāfija Sazināšanās līdzeklis: rakstīšana ar pirkstu uz jebkuras piemērotas virsmas (galda, sarunu biedra delnas u. c.); lieto saziņai ar nedzirdīgiem (arī neredzīgiem)
- zūms sazināšanās platforma "Zoom", kas nodrošina videozvanus
- sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautas saimniecības nozare
- komunikācija sazināšanās; informācijas pārraide
- komunicēšanās sazināšanās; prasme nodibināt kontaktus
- sasazināties Sazināties
- sazinēties Sazināties
- ziņoties Sazināties
- sasaprasties Sazināties (par kurlmēmiem)
- skaipot Sazināties ar interneta programmas "Skype" starpniecību
- saguldzināties sazināties ar rīkles skaņām, kas atgādina rīšanu
- saziņģēties Sazināties sadziedoties
- sazvanīties Sazināties telefoniski
- atūjināt Sazināties ūjinot, atbildēt ūjinot
- saprasties Sazināties, izmantojot kopēju, zināmu valodu, zīmju sistēmu
- sarunāties Sazināties, izmantojot zīmes, izturēšanās veidu u. tml.
- komunikēties Sazināties; apmainīties ar informāciju, dalīties domās u. tml.
- komunicēties Sazināties; būt savstarpējos sakaros
- komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus
- mumificēties Sažūt un ievērojami samazināties apjomā (par audiem)
- atziņa Secinājums, uzskats (kas radies pētījumu, novērojumu vai pieredzes rezultātā); atzinums
- šatierainais deķis sega ar vienas krāsas pakāpeniski sabiezinātām nokrāsu joslām
- magnolijaugi Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums, visaugstāk organizētā augu valsts daļa, kurā ietilpst vairāk nekā puse zināmo augu sugu
- sēklu skarifikācija sēklapvalku mehāniska vai ķīmiska ievainošana vai to blīvuma samazināšana, lai paātrinātu ūdens uzsūkšanu, veicinātu sēklu elpošanu un tās ātrāk sadīgtu
- mitrkodināšana Sēklu kodināšana apstrādājot ar šķidriem kodinātājiem, pulverveida preparāta suspensiju vai vienlaicīgi apsmidzinot ar ūdeni un apputinot ar sausu pulverveida preparātu
- sociālā pedagoga darbības mērķis sekmēt indivīda socializācijas procesa norisi, nodrošināt sociālās audzināšanas pasākumus, kā rī veikt sociālpedagoģisku darbību negatīvās socializācijas cēloņu un seku ierobežošanu
- karjera Sekmīga, parasti apzināta, izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), popularitātes, slavas sasniegšana
- epigonisms Sekošana (kādam zinātnes, politikas, mākslas virzienam, slavenai personai) bez radošas, oriģinālas pieejas
- apolepse Sekrēcijas vai ekskrēcijas samazināšanās vai apstāšanās
- akrīnija Sekrēcijas vai ekskrēcijas samazināšanās; šo funkciju pilnīga zuduma stāvoklis
- seksuālā izglītošana seksuālā audzināšana, kas bērnus un jauniešus iepazīstina ar seksualitāti un bioloģiskās vairošanās likumsakarībām
- kandaulisms Seksuāla novirze novirze, deviācija, kombinēta ekshibicionisma un vizionisma forma, kad vīrietis cenšas saasināt savu seksuālo pārdzīvojumu, demonstrējot citiem vīriešiem savas sievas vai partneres kailo ķermeni, partnerei to nezinot
- abramīti Sekta Antiohijā, kas noliedza Kristus dievišķo dabu, baznīcas kultu un dogmatus; atzina tikai desmit baušļus un Tēvreizi
- ariāņi Sekta, kura neatzina Kristus dievišķību, ariānisma piekritēji, dibinājis Aleksandrijas kristiešu garīdznieks Ārijs
- hidrooligocitēmija Sekundārās anēmijas forma, kam raksturīga kopējā plazmas daudzuma palielināšanās un eritrocītu skaita samazināšanās
- vēlīnā koksne sekundārās koksnes gadskārtas daļa, kas veidojas veģetācijas perioda beigās un kurai salīdzinājumā ar agrīno koksni ir lielāks blīvums
- agrīnā koksne sekundārās koksnes gadskārtas daļa, kas veidojas veģetācijas perioda sākumā un kurai salīdzinājumā ar vēlīno koksni ir mazāks blīvums
- mikrolauciņi Selekcijas darbā šķirņu salīdzināšanai u. c. jautājumu skaidrošanai iekārtotie vismazākie lauka izmēģinājuma lauciņi (kopplatībā 1-5 kvadrātmetri)
- terminoloģiskais trīsstūris semantiskā trīsstūra modifikācija - grafiski attēlots izziņas ceļš no izziņas objekta līdz tā būtisko pazīmju izzināšanai un apkopošanai jēdzienā un izteikšanā ar terminu
- zināšanu bāze semantisks modelis, ko izmanto datoros, lai attēlotu cilvēka uzkrātās zināšanas par kādu noteiktu priekšmetu apgabalu
- specseminārs Seminārs, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu
- senpazīstams Sen zināms, sen pazīstams
- skeletkapi sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzināti skeleti
- Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms
- Stuburu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā pie Stuburu mājām, Ziemeļsusējas labajā krastā, aizņem \~2 ha, precīzs datējums nav zināms
- gorodki sena krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist koka klucīšu figūras
- blīgatas sena rotaļa, ko spēlējot pagalmā apzīmē četrstūri, kurā no zināma attāluma jāiemet sprungulītis, sitot pa to ar nūju; kačkus sist
- blīkatas sena rotaļa, ko spēlējot pagalmā apzīmē četrstūri, kurā no zināma attāluma jāiemet sprungulītis, sitot pa to ar nūju; kačkus sist
- litiķi Senajā Aleksandrijā zinātnieki, kas nodarbojās ar visādu sarežģītu jautājumu izšķiršanu
- taumaturgs Senajā Grieķijā baltās maģijas priesteris, kas tieši sazinās ar dieviem, kā arī mags, kas izdzen ļaunos garus un dēmonus, prasmīgs pareģis un astrologs
- kvestors Senajā Romā - amatpersona, kam dažādos periodos bija dažādi tieslietu, finansiālie, administratīvie pienākumi, piem., republikas laikā kvestors pārzināja valsts kasi
- devocija Senajā Romā - ar zināmām formulām un rituāliem saistītas savas vai cita cilvēka dzīvības apsolījums apakšzemes dieviem
- patrons Senajā Romā - dižciltīgs pilsonis - aizbildnis un aizstāvis brīvlaistiem pilsoņiem, kuri bija atkarīgi no sava bijušā kunga un kuriem pret viņu bija zināmi pienākumi
- pekūlijs Senajā Romā - kustams un nekustams īpašums, ko ar zināmiem noteikumiem vergu īpašnieks nodeva lietošanā no viņa atkarīgām personām un vergiem, saglabājot sev īpašuma tiesības
- kolēģija Senajā Romā - personu apvienība, kas pārzināja noteiktu amatu vai reliģisko kultu
- cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību
- publikāņi Senajā Romā muitas maksājumu un nodokļu piedzinēji, kas nereti nodarbojās ar izspiešanu, tāpēc senākajos Bībeles tulkojumos saukti par "grēciniekiem"
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība
- mistagogs Senajiem grieķiem - priesteris, kas pārzināja mistērijas (slepenās reliģiskās ceremonijas)
- oblāti Senajos laikos un viduslaikos - bērni, kurus viņu vecāki jau agrā bērnībā veltīja Dievam un nodeva klosterī audzināt par mūkiem
- bisenieks Senāk brīvzemnieks, kam bija tiesības turēt ieročus (bisi), par ko bija jāpiegādā muižai zināms skaits medījumu
- pārklausīšana Senāk mājas mācībā lietots kārtējs mājas bērnu zināšanu pārbaudes veids, ko 1634. g. Vidzemē ieviesa zviedru valdība un kas palika spēkā arī krievu laikos; pārbaudes veica pērminderi un/vai mācītāji
- zīmlēmis Senāk zīlnieks vai tiesnesis, kas pēc zināmām zīmēm iztulkoja Dieva gribu
- akadiešu valoda senākā zināmā semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda Mezopotāmijā 3.-1. gt. p. m. ē.
- Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus
- Aureliāns Senās Romas imperators (Aurelian; 214.-275. g.); Palmiras karagājiena laikā viņa karavīri nodedzināja Aleksandrijas muzeju
- palingeneze Senējām tautām reliģiska un filosofiska mācība par to, ka pasaule, aizgājusi bojā, pēc zināma laika atkal atdzimst
- kirēnieši Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; Kirēnas skola; kirēniķi
- kirēniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; kirēnieši; Kirēnas skola
- Sokrats Sengrieķu filozofs (469.-399. g. p. m. ē.), skolotājs un Platona audzinātājs, mācīja jautājumu un atbilžu metodi, kuras uzdevums bija gūt konsekventu un racionālu atbildi un līdz ar to nonākt pie universālas patiesības; notiesāts uz nāvi par jaunatnes samaitāšanu un svešu dievu ieviešanu
- Aristotelis Sengrieķu filozofs un zinātnieks (Aristotle; 384.-322. g. p. m. ē.), Platona skolnieks, sarakstījis ap 170 darbu dažādās zinātnes nozarēs
- epopts Sengrieķu iesvētītais, kurš izturējis iepriekšējo pārbaudījumu ciklu un apguvis dažādu mistēriju noslēpumainās zināšanas
- Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids
- mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve, viena no deviņām māsām (Eiterpe, Erato, Kalliope, Klīo, Melpomene, Polihimnija, Talija, Terpsihora, Urānija)
- Galēns Sengrieķu un romiešu ārsts un dabaszinātnieks (Galen; ap 130. g. - ap 200. g.), apkopoja antīkās medicīnas priekšstatus vienotā mācībā, kas ietekmēja medicīnas attīstību vairāk nekā 1000 gadus pēc viņa nāves
- Arhimēds Sengrieķu zinātnieks (287.-212. g. p. m. ē.)
- kubikularijs Seniem romiešiem vergs, kas pārzināja istabas
- njāja Senindiešu filozofijas sistēma; īpašu vērību veltīja izziņas loģiskajiem aspektiem un atzina 4 drošus izziņas līdzekļus - uztvērumu, secinājumu, salīdzinājumu un pierādījumu; pieļāva arī nedrošus izziņas līdzekļus, ētikā aicināja atbrīvoties no pieķeršanās lietu pasaulei
- vaišešika Senindiešu filozofiskā skola, kas pastāvēja 2.-1. gs. p. m. ē., atzina vēdu autoritāti, pauda senindiešu dabaszinātniskos uzskatus
- Satī Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meita un Šivas sieva, kura sadedzinājās upurēšanas ugunī un vēlāk atdzima kā Pārvatī
- Drona Senindiešu mitoloģijā - un "Mahābhārata" varonis, kara mākslas zinātājs, kas apmāca jaunos pāndavus un kauravus
- Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums
- Savitrī Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Ašvapati meita, kas sev par vīru izvēlējās Satjavanu, lai gan zināja, ka viņam atlicis dzīvot tikai vienu gadu
- višišta advaita senindiešu reliģiski filozofisks novirziens, kas saistīts ar Rāmānudžas darbību un kam bija liela ietekme , sākot ar 11.-12. gs.; monistiska mācība; atzina pasaules realitāti un kritizēja mācības, kas pasauli uzskatīja par maiju (ilūziju)
- makumba Seno āfrikāņu dievu sinkrētisks kults Brazīlijā, kas ļoti līdzinās vudū
- hiposandales Seno ēģiptiešu, grieķu un romiešu, kas vēl nepazina zirgu apkalšanu, lietotās sandales, ko ar siksnām piestiprināja zirgu kājām
- diakoniks Seno kristīgo baznīcās īpaša telpa, kas pielīdzināma vēlāka laika sakristejai
- arhaizācija Seno mākslas formu apzināta atdarināšana
- krīvs Seno prūšu, lietuviešu, latviešu priesteris, zintnieks
- sagums Seno romiešu karavīru apģērba sastāvdaļa, apmetnis, kas līdzinājās ļoti īsai tunikai un bija ērts pārgājienos
- satisdatio Seno romiešu procesā ar galvojumu pastiprināts solījums maksāt zināmu summu, ko deva atbildētājs prāvas zaudēšanas gadījumā kā nodrošinājumu prasītājam
- akatalepsija Seno skeptiķu uzskats par lietu būtības neizzināmību
- sembji Senprūšu cilts, kas sava dzintara bagātības dēļ kā pirmā kļuva pazīstama Rietumeiropā un agrīnos viduslaiku avotos tā saukti senprūši vispār
- ziņāties Sens ieradums, zināt un ievērot zintniecību
- Austrālāzija Sens nosaukums Austrālijai kopā ar salām no Aizindijas līdz Jaunzēlandei
- kramenīca Sens rokas šaujamierocis, kas tika aizdedzināts, uzsitot kramu pret tēraudu
- diskriminējošās metodes sensorās metodes, kuras izmanto uztveramu atšķirību noteikšanai, salīdzinot vairākus pārtikas produktus
- sakņu trupe sēņu izraisīta koksnes noārdīšanās, tā ir slimība, kas visā ziemeļu puslodē rada lielus ekonomiskus zaudējumus, samazina koksnes pieaugumu un kvalitāti vērtīgākajā stumbra daļā; sakņu trupēšana veicina vējgāzes, kā arī izraisa koku nokalšanu
- vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem
- bazīdijsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Basidiomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju, pasaulē zināmas \~900 ģintis, \~12000 sugu, Latvijā konstatēts >300 ģinšu, \~1360 sugu, tās pieder pie himēnijsēņu, pūpēžu un teliomicēšu klases
- kalkarona Sēra ieguves krāsns jeb bedre, kurā dedzina sēru saturošo minerālu masu; senāk izplatīts sēra ieguves veids gk. Sicīlijā
- oglekļa disulfīds sērogleklis, CS2 - bezkrāsains, viegli aizdedzināms šķidrums, lieto par šķīdinātāju
- gaurīties Sev vairāk gribēt, par citu nelikties ne zinis
- paštirza Sevis analizētājs un vērtētājs, arī spīdzinātājs
- pašsadedzināšanās Sevis dedzināšana (parasti, protestējot pret ko)
- pašspīdzināšana Sevis spīdzināšana
- pašizzināšana Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izzināšana
- ekstraizdevums Sevišķi svarīgu notikumu gadījumos avīzes samazināts izlaidums ārpus parastā iznākšanas laika
- sadure Sfēra, kurā saskaras (piemēram, zinātnes nozares, parādības sabiedrībā)
- suma Sholastikā apzīmējums sistemātiskiem darbiem, kas aptvēra visu kādu zinātni
- nogatavināts siers siers, kas zināmu laiku izturēts noteiktā temperatūras un mitruma režīmā, ievērojot arī citus nepieciešamos apstākļus, lai tajā notiktu katrai siera šķirnei raksturīgās bioķīmiskās un fizikālās pārmaiņas
- jezuītes Sieviešu kongregācija, ko 1609. g. pēc jezuītu ordeņa noteikumiem dibināja meiteņu un jaunavu audzināšanai
- maskulinizācija Sieviešu pielīdzināšanās vīriešiem (piemēram, uzvedībā)
- spanogīnija Sieviešu trūkums; sieviešu dzimstības samazināšanās
- krustmāte sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt
- saimniece sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko)
- krustmāte sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2)
- audžumāte sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus
- vientuļā māte sieviete, kas viena pati audzina bērnu vai bērnus
- šnīpstere sieviete, kas visu grib zināt, okšķerēt kā ložņa
- vājināšanās Signāla jaudas samazināšanās pārraides laikā
- kravas lielināšana sīkāku kravas vienību apvienošana lielākās, veidojot kraušanai un transportēšanai piemērotas paketes (parasti uz paletēm), kas atvieglo un paātrina gabalkravu kraušanas darbus un samazina to izmaksas
- keramzīta smiltis sīkās keramzīta frakcijas, kas rodas apdedzināšanas un rupjāko frakciju drupināšanas procesā
- briketēt Sīkgraudainu materiālu pārvērst briketēs, piem., ogļu smelkni briketē, lai to varētu labāk sadedzināt, rūdas smalkumus un metālu skaidas - lai ērtāk varētu ievadīt kausējamās krāsnīs
- statolīti Sīki cietes graudiņi, kas sastopami augošās augu daļās un zināmā mērā ietekmē augšanas virzienu
- dietilbarbiturskābe Sīki kristāliņi bez krāsas un smakas ar vāji rūgtu garšu, auksta ūdenī šķīst maz, kūst 191 grādu temperatūrā, lieto kā iemidzinātāju vielu
- smiģelēt sīki līņāt, smidzināt
- sasmildzināt Sīki smidzinot samitrināt
- uzokšķerēt Sīkt, rūpīgi meklējot, atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- briozoji Sīku koloniālu bezmugurkaula ūdens dzīvnieku klase jūrā un saldūdeņos; savā organizācijā pielīdzināmi tārpiem; sūndzīvnieki
- migla sīku ūdens pilienu vai ledus kristāliņu sabiezinājums atmosfēras zemākajos slāņos
- nosiltināt Siltinot panākt, ka tiek samazināta vai novērsta siltuma aizplūšana
- gāzturbīnu dzinējs siltuma dzinējs, kurā degvielas sadegšanas enerģija pārveidojas reaktīvās strūklas kinētiskajā enerģijā un vārpstas mehāniskajā enerģijā
- gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā
- siltuma bilance siltuma enerģijas sadalījums (dzinēja krāsnī, katlā u. tml.)
- kust Siltuma iedarbībā mazināties, beigties sasalumam (piemēram, par zemi)
- atkust Siltuma iedarbībā mazināties, izbeigties sasalumam (piemēram, augsnē)
- siltuma bilance siltuma procesos derīgi izlietotā un zaudētā siltuma salīdzinājums
- iekšdedzes dzinējs siltumdzinējs, kam degviela sadeg pašā dzinējā; svarīgākās sastāvdaļas ir korpuss, darbelements, barošanas sistēma, atgāzu aizvades sistēma, dzeses sistēma, eļļošanas sistēma, aizdedzes sistēma, iedarbināšanas sistēma; iekšdedzes dzinēji ir iekšdedzes motors, iekšdedzes virzuļdzinējs un reaktīvais dzinējs
- tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos
- tvaika mašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā
- tvaikmašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā; tvaikmašīna
- tvaika enerģētiskā iekārta siltumenerģētiska iekārta, kas kurināmā ķīmisko enerģiju vai kodolenerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā – darbā; sastāv no tvaika katliem (tvaika ģeneratoriem), tveika dzinējiem (tvaika turbīnām vai tvaika mašīnām), kurās tvaika siltuma enerģija pārvēršas mehāniskajā enerģijā
- perlīts Siltumizolācijas materiāls, ko iegūst, apdedzinot stiklveida vulkānisko iežu gabalus
- gaisa dzesētājs siltummainis gaisa temperatūras pazemināšanai; parasti lieto virsmas dzesētājus, kuros gaisu dzesē caurulēs plūstošs aukstumnesējs; dzesēšanu intensificē, apsmidzinot cauruļu virsmu ar ūdeni vai sāļu šķīdumu
- anagoge Simbolisks, alegorisks salīdzinājums
- dekrudescence Simptomu intensitātes mazināšanās
- katastāze Simptomu samazināšanās un nomierināšanās
- reaktīvais elektrodzinējs sinhronais mikrodzinējs ar konstantu rotācijas frekvenci, bez ierosmes tinuma
- soļdzinējs Sinhrondzinējs, kas pārveido elektriskus impulsus diskrētā mehāniskā kustībā
- sinologs Sinoloģijas speciālists; zinātnieks, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu
- polivinilspirta šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no polivinilspirta; salīdzinājumā ar citām sintētiskajām šķiedrām labi uzsūc mitrumu, stipra, berzes izturīga, gaismizturīga, siltumizturīga; izplatītākie komercnosaukumi – vinilons, kuralons, vinols
- kardiogēns šoks sirds muskuļu kontraktilās spējas strauja samazināšanās
- koronārā skleroze sirds vainagartēriju pārkaļķošanās un elastības samazināšanās
- aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
- spēka iekārta sistēma, kas sastāv no viena vai vairākiem dzinējiem un palīgagregātiem, kuri kopā rada gaisakuģim nepieciešamo vilci
- statiski nenoteikta sistēma sistēma, kurā nezināmo skaits (saišu reakcijas vai aktīvie spēki) sistēmas neatkarīgajos līdzsvara vienādojumos (vai noteikumos) ir lielāks par šo vienādojumu (vai noteikumu) skaitu
- birokratizācija sociālajā darbā sistēmas pārvaldība, kas pastiprina dokumentācijas un dažādu priekšrakstu nozīmi sociālajā darbā; tā kļūst par problēmu, kad dokumentu sagatavošanas laiks nesamērīgi pieaug salīdzinājumā ar to darba daļu, kas jāvelta tiešajam darbam ar klientu
- atkritumsaimniecība Sistēmas un procesi, ko izmanto uzņēmumi un organizācijas, lai samazinātu atkritumus vai to glabāšanas izmaksas, vai arī lai nodrošinātu to atkārtotu izmantošanu pēc papildu apstrādes
- alfabētiskais rādītājs sistemātiskā kataloga palīgaparāts – priekšmetu (zinātņu nozaru, jēdzienu, sabiedriskās dzīves parādību, atsevišķu jautājumu u. tml.) nosaukumu un tiem atbilstošu kataloga daļu vai apakšnodaļu alfabētiska kartotēka, kas atbilst pieņemtās klasifikācijas darba tabulām un metodisko lēmumu kartotēkai
- pašmācība Sistemātiska zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu)
- politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos; attiecīgās nodarbības; politiskas mācības
- programminženierija Sistematizēta pieeja zinātnisko un tehnoloģisko zināšanu, metožu un pieredzes izmantošanai funkcionāli efektīvas programmatūras izstrādāšanas, testēšanas un ieviešanas procesā
- profesionālās ievirzes izglītība sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā
- kolekcija Sistematizēts (parasti ar mākslu, vēsturi, zinātņu nozarēm saistītu) vienveidīgu priekšmetu krājums
- krāsu katalogs sistematizēts dažādu krāstoņu paraugu (etalonu) komplekts, kas paredzēts krāstoņu salīdzināšanai, norādīšanai, analīzei utt.), tās vizuāli salīdzinot vienādā apgaismojumā
- nomenklatūra Sistematizēts kādas zinātnes nozares terminu kopums
- sociālo problēmu pētniecība sistēmiska, mērķtiecīga un plānota sociālās situācijas izzināšana, lai analizētu problēmu veidošanās sociālo kontekstu, cēloņsakarības, sociālās konstrukcijas, ietekmējošos faktorus, kā arī modelētu un piedāvātu instrumentus sociālo problēmu risināšanā
- izbleivēt Sitot izlīdzināt (sablīvēta māla klonu)
- gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem
- robežgadījums Situācija, kurā (ko) pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem
- dehidroholskābe Skābe, kas rodas, ja holskābes trīs hidroksilgrupas oksidējas par ketogrupām; kā pašu skābi, tā arī tās nātrija sāļus lieto kā žults dzinēju līdzekli
- hipoksija Skābekļa daudzuma samazināšanās organisma audos; skābekļa bads
- oksiduls Skābekļa saturā visnabagākais zināmas pamatvielas oksīds, kas satur tik maz skābekļa, ka pat nevar izveidot ar skābēm sālis
- neitralizēšana Skābes samazināšana jēlādās pēc miecēšanas, miecēšanas procesa pabeigšana; ja āda netiek neitralizēta, tā kļūst cieta un trausla
- skaidas garensarukums skaidas garuma samazināšanās salīdzinājumā ar nogriežamās sloksnītes garumu; raksturo ar sarukuma koeficientu – nogriežamās sloksnītes un skaidas garumu attiecību
- skaidas šķērsuzblīdums skaidas šķērsgriezuma laukuma palielinājums salīdzinājumā ar nogriežamās sloksnītes šķērsgriezuma laukumu
- šaubīt Skaidri nezināt, svārstīties spriedumā
- luciditāte Skaidrība, skaidras apziņas stāvoklis; slimības simptomu mazināšanās psihiskiem slimniekiem
- paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu
- lustrīns Skaisti spīdošs tafta veida audums; šķēri - organzinzīds, audi - trēmazīds vai mākslīgais zīds
- glamūrs Skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy"; glemūrs
- taksametrs Skaitītājs, kas atzīmē zināmā braucamā līdzeklī nobraukto gabalu (distanci) vai arī pavadīto laiku (resp. braukšanas maksu)
- apgrieztais skaitlis skaitlis 1/a, kura reizinājums ar doto skaitli a (a nav vienāds ar 0) ir 1
- korekcijas reizinātājs skaitlis, ar kuru reizina mērījumu rezultātu, lai izslēgtu sistemātisko mērīšanas kļūdu
- vidējais ģeometriskais lielums skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu
- aptuvens skaitlis skaitlis, kas izsaka lieluma vērtību ar zināmu kļūdu vai (salīdzinājuma ar sākotnējo skaitli) vienkāršotā veidā
- vilcesspēja Skaitlis, kas raksturo dzinēju kopējās vilces attiecību pret lidaparāta masu; no v-as atkarīgs maksimālais ātrums, augstuma uzņemšanas laiks, maksimālais lidojuma augstums, ieskrējiena garums un manevrēšanas spējas
- vidējais Skaitlis, kas raksturo galīgu skaitļu kopu zināmā vidējā nozīmē
- determinante Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus
- determinants Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus
- reizināmais Skaitlis, ko reizina
- samērot Skaitliski salīdzināt (ko), izmantojot kopēju mēru
- koeficients Skaitlisks reizinātājs monomā vai burtveida izteiksmē
- peldošā komata notācija skaitļa pieraksta veids, kad skaitlis tiek attēlots kā mantisas reizinājums ar attiecīgās skaitīšanas sistēmas bāzes pakāpi
- peldošais komats skaitļu attēlošanas forma datorsistēmās, kad jebkurš skaitlis tiek pierakstīts kā skaitļu 1,0-10,0 reizinājums ar 10 pakāpē n
- monoms Skaitļu, mainīgo lielumu un to naturālo pakāpju reizinājums
- saskaitīt Skaitot iegūt, uzzināt (kā skaitu)
- īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem kādā kopumā
- vektora projekcija skalārs lielums, kas vienāds ar vektora moduļa un tā virziena leņķa kosinusa reizinājumu
- izskalot Skalojot (smiltis), iegūt (piemēram, dzintaru, zeltu)
- gārcinēt Skalot kaklu ar kādu šķidrumu un radīt zināmu troksni
- aizgurdzēties Skalot kaklu, guldzināt
- ieskārs Skals, kuru aizdedzina izkurinātā krāsnī, kad tajā liek cepties maizi
- sakalis Skalu malkas pagale, sveķains skals; īpaši sagatavota malkas pagale, kuru dedzināja apgaismošanai
- dauzīt skaļi klauvēt, klaudzināt
- padauzīt skaļi paklauvēt, paklaudzināt
- piedauzīt skaļi pieklauvēt, pieklaudzināt
- nosuksnīt skaļi un enerģiski zīžot novārdzināt
- skantīt skandināt, daudzināt, bieži par ko runāt
- Filla Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dievietes Frigas pavadone, kura nes Frigas dārgumu šķirstiņu un zina viņas slepenos nodomus
- Regīns Skandināvu mitoloģijā - kalējs un burvis, pūķa Fāfnira brālis un slavenā varoņa Sigurda audzinātājs
- Māni Skandināvu mitoloģijā - mēness personifikācija, kas vada zvaigžņu gaitas un audzina divus zemes bērnus
- Surts Skandināvu mitoloģijā - uguns milzis, kas pirms pasaules gala - ragnarjoka - atnāks no dienvidiem un pēdējā dievu kaujā nogalinās dievu Freiru un pēc tam sadedzinās pasauli
- Alfadurs Skandināvu mitoloģijā - varenais dievs, kurš bija eksistējis pirms pasaules rašanās un kurš paliks arī tad, kad pasaules vairs nebūs, neviens nezina, kā viņš izskatās, jo neviens viņu nav redzējis, viņš valda pār visu, jo viņš visu ir radījis
- sliukšēt Skanēt skaņai, kas rodas klaudzinot ar āmuru, vai sitot pļauku pa ausi
- redukcija skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd
- skaņas absorbcija skaņas intensitātes samazināšanās, skaņai izplatoties caur kādu vidi, t. i. skaņas enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, piemēram, siltumā
- sonoritāte skaņas pazīme, kas izpaužas kā vienas valodas skaņas relatīvi lielāks skanīgums salīdzinājumā ar citām skaņām vienādos apstākļos; skanīgums
- ultraskaņa skaņas viļņi, kuru svārstību frekvence ir robežās no 15-20 kiloherciem (kHz) līdz apmēram 1000000 megaherciem (MHz); izmanto zinātnē, tehnikā, medicīnā (lokācijai, iekšējo orgānu zondēšanai u. c.); cilvēka ausis ultraskaņas svārstības neuztver
- iekšējā fleksija skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, _dzenu_ un _dzinu_)
- sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam); arī saskatīt
- klambs Skava, dzintele
- pirkstu nospiedumu lasītājs skeneris, kas drošības nolūkiem nolasa cilvēku pirkstu nospiedumus un pēc tam salīdzina tos ar datora datu bāzē glabātajiem pirkstu nospiedumiem
- paraugskola Skola, kas ir paraugs citām skolām mācību un audzināšanas darbā; priekšzīmīga skola
- mājskolotājs Skolotājs, kas māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni)
- bāžīties Skraidīt apkārt, lai uzzinātu jaunumus (tenkas)
- strūklas skrubers skrubers, kurā piemaisījumus uztver no sprauslām izsmidzināts šķidrums
- skubīt Skubināt, steidzināt
- umīt Skubināt, steidzināt
- purvciprese Skuju koku klases dzimta ("Taxodiaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki ar adatveida skujām, saglabājušās 10 ģintis, zināmas \~20 reliktas sugas
- dzīne Skuju u. c. koku gada dzinums
- izbučot Skūpstot atņemt, samazināt
- ieskūpstīt Skūpstot iemidzināt
- Succinea oblonga slaidais dzintargliemezis
- dzeguze slaids, vidēji liels putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku vai rūsganpelēku apspalvojumu un tumšākām svītrām uz gaiša apspalvojuma vēdera; pazīstams ar balss skaņu "kukū" un to, ka pats netaisa ligzdu, bet dēj olas svešu putnu ligzdās, lai tie tos izaudzina; Latvijā atbilst tikai viena putnu suga - parastā dzeguze ("Cuculus canorus")
- anazotūrija Slāpekļvielu pamazināts daudzums vai trūkums urīnā
- aizslaucīt Slaukot nolīdzināt, izdzēst
- ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; atzinīgi novērtēt
- Tiilerijas Slavena pils Parīzē, karaļu un ķeizaru miteklis, kommunāru nodedzināta 1871. g.
- Kostroma Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, salmu lelle, ko svinot pavasara atnākšanu sadedzināja ugunskurā, apbedīja, apraudāja, un pēc tam tā "atdzīvojās"; to darīja, lai būtu bagātīga nākamā raža
- Kostruboņka Slāvu mitoloģijā - vīriešu potences un auglības simbols, ko ziemas beigās vai pavasara sākumā izgatavoja kā salmu lelli, sadedzināja ugunskurā un apbedīja, lai apvidū būtu bagātīga raža
- degkamera Slēgta telpa iekšdedzes motorā gāzveida, šķidrās vai cietās degvielas sadedzināšanai
- kumpāties Slepeni sarunāties, sazināties
- inkognito Slepeni, neatklājot savu vārdu un personību, paliekot nezināmam
- žagarēni Slepeni, nezināmā vietā izperēti cāļi
- nosaklausīties Slepus noklausoties, uzzināt
- noskatīties Slepus skatoties, vērojot uzzināt
- uzčakarēt Slepus uzzināt, izdibināt, atrast (ko)
- uzšņukurēt Slepus uzzināt, izdibināt, atrast (ko)
- glisēšana Slīdēšana pa ūdeni, atraujot lielāko korpusa daļu no ūdens, tā panākot minimālu iegrimi un līdz ar to samazinot ūdens pretestību
- partējība Sliecība lietas aplūkot no zināmas partijas stāvokļa
- mauvais ton sliktais tonis; neaudzinātība
- idiopātija Slimība ar nezināmu cēloni
- osteomielodisplāzija Slimība, kam raksturīga kaula smadzeņu dobumu paplašināšanās, kaulaudu samazināšanās, leikopēnija un drudzis
- simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam
- pīkrytums slimība, kuras cēloni nezina
- inficēšana Slimības ierosināšana; inficēšana ar venērisku slimību ir krimināli sodāma, ja persona zinājusi, ka viņa slimo ar venērisku slimību un apzināti izdarījusi darbības, kas inficējušas citu personu
- diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgajām pazīmēm; zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanu
- blāgs Slimības novārdzināts
- remisija Slimības pierimšana, tās simptomu mazināšanās
- minutēze Slimības simptomu mazināšanās
- tanatoīdi Slimību lēkmes, kas līdzinās nāvei
- pantofobija Slimīgas bailes no visa kā, no kāda nezināma ļaunuma
- hiphedonija Slimīgi samazināta baudas sajūta, apmierinot tieksmi (piem., seksuālo)
- adipsija Slimīgi samazinātas slāpes, slāpju trūkums
- spanaimija Slimīgs asiņu sastāvs, kad tanīs mazinās asins ķermenīšu skaits un fibrīna daudzums
- piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt
- letarģija slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa
- morbiditāte Slimīgums; zināmas slimības statistika kādā apgabalā
- klīniskā slimnīca slimnīca, kurā ārstēšana ir saistīta ar medicīnas institūtu mācību un zinātnisko darbību
- pieslīpēt Slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot; slīpējot pielīdzināt
- regulētājslodze Slodze, ko pēc elektroenerģijas piegādātāja pieprasījuma atbilstīgi līgumam var samazināt, uz laiku atslēdzot elektroenerģijas lietotāja patērētājus
- slaceklis Slotiņa šķidruma izsmidzināšanai
- slakāmais Slotiņa šķidruma izsmidzināšanai
- sparrats Smags rats (disks) uz mašīnas vārpstas mehāniskās enerģijas uzkrāšanai kustības enerģijas veidā; kalpo kā izlīdzinātājs nevienmērīgai gaitai (motoros) vai arī nevienmērīgam enerģijas patēriņam (piem., velmju mašīnās); spararats
- pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai
- atsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs)
- sasmaidīties Smaidot, ar smaidiem sazināties
- maidzināt Smalki līt, smidzināt
- birda Smalks, smidzinošs lietus; arī smalks sniegs
- cigārs Smēķēšanai paredzēts blīvi satītu tabakas lapu veidojums ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem
- dedzīgs Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm); dedzinošs
- atomizācija Smidzināšana, šķidruma pulverizēšana
- smīgaļāt smidzināt
- smirdzināt smidzināt
- sipināt Smidzināt
- smalganāt Smidzināt
- smircināt Smidzināt
- vižināt Smidzināt
- smīgalāt Smidzināt (1)
- smīlāt Smidzināt (1)
- smildzināt Smidzināt (1)
- brizgāt Smidzināt (augus)
- miglāt Smidzināt (augus) ar ķīmikālijām
- sijāt kā caur sietu smidzināt (lietum), snigt sīkām pārslām
- mietināt Smidzināt (par lietu)
- miglot Smidzināt (par lietu)
- smeldzināt Smidzināt (par lietu)
- sijāt Smidzināt (par lietu); krist mazām pārslām, graudiem (par sniegu, krusu)
- mirdzināt Smidzināt (par lietu); mirgot (2)
- margot Smidzināt (par lietu); mirgot (2); mergot
- sprikstināt smidzināt (vālējot veļu)
- miglot Smidzināt augus ar ķimikālijām
- pirkstināt Smidzināt karstas ogles ar ūdeni
- nosmidzināt Smidzināt un pabeigt smidzināt (ar kādu vielu)
- nosmidzināt Smidzināt un pārstāt smidzināt (par lietu)
- vaporizēt Smidzināt, izsmidzināt, apsmidzināt
- krēstelēt Smidzināt, kaisīt
- mārgot Smidzināt, lēni līt
- rasināties smidzināt, līņāt
- mirmināt Smidzināt, līņāt, smalki līt; mirdzināt
- smidzēt Smidzināt, līt
- pidžināt Smidzināt, līt sīkām, smalkām lāsēm
- mirgot Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu)
- šprice Smidzinātājs
- vaporizators Smidzinātājs
- smidzeklis smidzinātājs; duša
- merdzināt Smidzinoši līt
- margojošs Smidzinošs, smalks (par lietu)
- margots Smidzinošs, smalks (par lietu)
- margs Smidzinošs, smalks (par lietu)
- apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko)
- piesmidzināt Smidzinot (šķidrumu), panākt, ka (tas) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- izsmidzināt Smidzinot (šķidrumu), pārklāt (kā iekšpusi)
- iesmidzināt Smidzinot ievirzīt (kur iekšā šķidrumu)
- iesmidzināt Smidzinot ievirzīties (kur iekšā) - par lietu
- izsmidzināt Smidzinot izkliedēt (šķidrumu)
- izsmidzināt Smidzinot izlietot (daudz vai visu)
- apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu)
- aizsmidzināt Smidzinot padarīt neredzamu, paslēptu
- sasmidzināt Smidzinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš
- pārsprēgāt Smidzinot pāriet (par lietu)
- pārsmīlāt smidzinot pārlaistīt
- uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (parasti šķidrumu) virsū (uz kā, kam)
- uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- saspricēt Smidzinot, šļakstot saslapināt, samitrināt
- karikatūra Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam
- smilksnāt smīlāt, smidzināt
- sasmīnēties Smīnot, ar smīniem sazināties
- uzsprišināties Smiņķēties, krāsoties, lai atsvaidzinātu sejas krāsu
- smitēšana Smites uzklāšana uz šķēriem pirms aušanas, lai samazinātu šķēru berzi lamelēs, nītīs un šķietā un palielinātu to stiprību
- ablācija Sniegāja vai ledāja masas samazināšanās kušanas, iztvaikošanas, vēja vai citu faktoru mehāniskās iedarbības ietekmē
- dezinformēt Sniegt (kādam) nepareizas ziņas, lai apzināti maldinātu ar nepareizu informāciju
- mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas, panākt, ka kāds kaut ko apgūst
- norādīt sniegt nepieciešamās ziņas; darīt zināmu
- iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko); darīt zināmu
- sociālais darbs probācijā sociālā darba joma, kuras mērķis ir veicināt probācijas klienta iekļaušanos sabiedrībā, kā arī spēju apzināties savas domāšanas, attieksmes un uzvedības ietekmi, tādējādi mazinot atkārtotas pārkāpuma veikšanas risku
- resursu karte sociālā darba metode, kas lietojama pieejamo resursu shematiskai vizuālai kartēšanai; to var veidot, apzinot pieejamos vai attīstāmos resursus gan klienta individuālajā jeb mikrolīmenī, gan arī mezolīmenī un makrolīmenī
- vēdināšana sociālā darba metode, kas sociālais darbinieks ļauj problēmsituācijā esošam klientam izteikt visas emocijas, lai tādējādi atbrīvotu un samazinātu emocijas
- komandas pieeja sociālā darba prakses veids, kad dažādi profesionāļi apvienojušies viena mērķa realizēšanai, visi strādā koordinēti un saskaņoti, izmantojot savas zināšanas un novērojumus
- gerontoloģiskais sociālais darbs sociālā darba specializācija, kas balstās uz holistisku biopsihosociālu pārmaiņu izpratni un psiholoģiskām, fizioloģiskām, medicīniskām zināšanām par cilvēku novecošanās procesu, sociālās funkcionēšanas īpatnībām un sociālo aprūpi darbā ar gados vecākiem cilvēkiem
- Labdarības organizāciju apvienība sociālā darba vēsturē nozīmīga organizācija, kas nošķīra reliģijā balstītu labdarību un zinātnisko labdarību – sistemātiski organizētu palīdzības nodrošinājumu tiem, kam tā nepieciešama nabadzības, slimības vai citu apstākļu dēļ
- intervences metodes sociālā darbinieka mērķtiecīgi izvēlētu paņēmienu kopums, lai īstenotu konkrētus sociālā darba prakses profesionālos uzdevumus, veicinātu pārmaiņas, sasniegtu plānoto rezultātu vai mazinātu problēmas negatīvo ietekmi
- izglītotāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi izglītot indivīdu, grupu vai kopienu par: a) viņiem pieejamiem vai viņu rīcībā esošiem resursiem; b) noteiktu sociālo prasmju apguvi vai pilnveidi; c) bērnu audzināšanu un aprūpi; d) savstarpējo attiecību modeļiem un efektīvas komunikācijas veidiem; e) medicīniska rakstura jautājumiem; f) vardarbības identificēšanu un novēršanu
- sociālā darbinieka pamata kompetence sociālā darbinieka spēja izmantot teorētiskās zināšanas, prasmes, profesionālās un personiskās vērtības, attieksmes, pieredzi, kas uzkrāta, darbojoties dažādos sociālā darba prakses līmeņos klienta interesēs
- asistenta pakalpojums sociālais pakalpojums, ko izmanto neatkarīgas dzīves veicināšanai un sociālo problēmu mazināšanai dažādām mērķa grupām
- ļaunprātīga izmantošana sociālajā darbā tiek interpretēta kā apzināta rīcība, kas rada fizisku, psiholoģisku, finansiālu kaitējumu indivīdam vai grupai
- sociālā izglītība sociālās mijiedarbības forma, kurā cilvēks mācās un apgūst zināšanas par sociālo vidi un dažādām sabiedrības sistēmām, to darbību, kā arī uzkrāj sociālo pieredzi
- ārpusģimenes aprūpe sociālās palīdzības veids, bērna aprūpes nodrošināšana pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes un audzināšanas institūcijā gadījumos, ja bērns tiek šķirts no ģimenes mājas apstākļu, noziedzīga nodarījuma, dzīvības, veselības vai attīstības apdraudētības dēļ
- socene sociālās zinības
- sociālā darba komunikācijas prasmes sociālo darbinieku prasmju veids, kas sazināšanos padara efektīvāku, veicina informācijas nodošanu citiem cilvēkiem
- vajadzību novērtēšana sociālo darbinieku un citu līdzētājprofesiju speciālistu funkcija, kuras mērķis ir sistemātiski veikt klientu sociālo vajadzību apzināšanu
- sociālā pieredze sociālo prasmju, zināšanu un sociālo iemaņu kopums, kas ir uzkrāts, cilvēkam pildot dažādas sociālās lomas noteuktā sociālā vidē
- strukturālais funkcionālisms sociālo zinātņu perspektīva, kurā sabiedrība tiek aplūkota makroanalīzes līmenī, vēršot uzmanību uz sociālajām struktūrām un to mijiedarbību
- atspoguļošanās soda forma, ko izmantoja babiloniešu un Mozus tiesībās, izvēloties sodu, centās atdarināt tiesībpārkāpumu - piemēram, dedzinātājam piesprieda sadedzināšanu; to, kurš nozaga ražu, pakāra laukā kā upuri auglības dievietei Hērai
- kauna stabs soda vieta baznīcas priekšā - stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto
- soda mērķis sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; audzināt
- pieķēdēt Sodot vai spīdzinot piesaistīt ar ķēdi (cilvēku)
- Ciniskā skola Sokrāta mācekļa Antistena dibināta ap 380. g. p. m. ē., par lielāko labumu pasaulē atzina pilnīgu svabadību no likumiem, cilvēku aizspriedumiem un jebkādiem sadzīves noteikumiem
- moku sols solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai
- godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds
- goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1)
- Aboa Somijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Princeses Martas krasta rietumu daļā
- duenja Spānijā - mājas pārzine, ekonome; vecāka sieviete - jaunas meitenes pavadone
- breikvoters Speciāla būve, kas mazina viļņošanos ostas tuvumā
- ceplis Speciāla krāsns dažādu materiālu (parasti māla izstrādājumu vai kaļķu) apdedzināšanai
- patentrēvers Speciāla mehāniska ierīce grotbomja galā pie masta, ko izmantojot, buru var uztīt uz grotbomja, tādējādi samazinot tās laukumu
- emeritūra Speciāla pensija, naudas pabalsts, piem., zinātniekiem, garīdzniekiem
- kolonija Speciāla uzdevuma (parasti audzināšanas) iestāde
- labošanas darbu kolonija speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas
- darba kolonija speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus
- sekators Speciālas šķēres vai knaibles koku un krūmu dzinumu un sauso zaru noņemšanai
- etniskās pievilkšanās/atgrūšanās indeksi speciāli laulātības indeksi, kas parāda prioritātes pakāpi atsevišķas tautības laulības partnera izvēlē salīdzinājumā ar nejaušo (varbūtējo) partnera izvēli
- bibliotekologs Speciālists bibliotēku zinātnē
- dabaszinātnieks Speciālists kādā dabaszinātņu nozarē
- metrs Speciālists tādā zinātnē, kuras nosaukums beidzas ar -metrija, piem., ģeometrs
- jurists Speciālists tiesību zinātnes un likumu jautājumos
- vīnzinis Speciālists vīnu zinībās, strādā restorānos, vīna pagrabos, vīnu tirgotavās. Latvijā samērā jauna profesija, pārzina vīnogu šķirnes, vīnu ražotājus, vīnu markas un lietošanu
- justētājs Speciālists, kas burtu lietuvēs sagatavo matricas nolējumam novietojot klišejas pareizā augstumā un taisnstūrī, kā arī salikumā vienmērīgi izlīdzinot tekstu
- datorspeciālists Speciālists, kas pārzina datoru uzbūvi un to darbību
- tehnologs Speciālists, kas pārzina kādas nozares tehnoloģiju
- donkeimens Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs
- donkermanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs
- dunkemanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs
- dunkermanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs
- dunkermans Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs
- dunkimanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs
- dunkimans Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs
- dunkmanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs
- diagnosts Speciālists, kas, labi pārzinot tehniskās diagnostikas veikšanas tehnoloģisko procesu, iekārtas un aparatūru, kā arī diagnoscējamo mašīnu un mehānismu uzbūvi un darbību, prot veikt tehniskās diagnostikas operācijas
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods
- Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija specializēta ANO iestāde, kuras uzdevums ir attīstīt starptautisko sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomā (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO)
- informācijas valoda specializēta mākslīga valoda, ko izmanto nepārprotamam informācijas pierakstam zinātnē, ekonomikā, tehnikā, lai nodrošinātu precizitāti un pilnīgumu informācijas pārraides, glabāšanas, apstrādes un izmantošanas procesos dažādās informācijas sistēmās
- astronomiskā observatorija specializēta zinātniskās pētniecības iestāde, kas apgādāta ar aparatūru astronomiskiem pētījumiem
- attēlu saspiešana speciāls datu saspiešanas paņēmiens, ar kuru samazina grafikas datņu lielumu, kas parasti aizņem ievērojamu diskatmiņas apjomu
- zīme Speciāls grafisks atveidojums ar zināmu, nosacītu nozīmi
- aerosols Speciāls trauks (balons), kurā iepildīta kāda izsmidzināma viela un propelents
- šleperis Speciāls, ar jaudīgu dzinēju aprīkots kuģis citu peldlīdzekļu vilkšanai vai stumšanai
- vētras enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 1-3 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
- peldošais enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 3-4 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
- kriptoanalīze Speciālu šifrēta teksta apstrādes paņēmienu kopums, kas ļauj atjaunot teksta semantisko jēgu personai, kura nezina šifrēšanas atslēgu vai tās izmantošanas algoritmu
- specializācija Speciālu zināšanu, iemaņu, prasmju ieguve (kādā darbības nozarē)
- militārrūpnieciskais komplekss specifiska savienība, kas ietver militārās produkcijas ražošanā specializējušos resorus un tiem pakļautos lielos uzņēmumus vai korporācijas, kas saņēmušas militāros pasūtījumus, kā arī bruņoto spēku pārstāvjus, daļu valsts administratīvā aparāta, militārās zinātnes pārstāvjus
- rēps Specifiskai vajadzībai paredzēts zināma garuma gals, virve, tauva, trose vai līne
- kopproteīns specifisks zootehnisks apzīmējums slāpekli saturošo vielu kopumam barības līdzekļos; to aprēķina, analīzes noteikto slāpekļa daudzumu reizinot ar koeficientu 6,25; kopproteīna veidi ir olbaltumvielas un slāpekli saturošās neolbaltumvielas (amīdi, amīni, nitrāti u. c.)
- ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē)
- zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2)
- heteroze Spēcīgāka attīstība, lielāka dzīvotspēja un produktivitāte (augu un dzīvnieku hibrīdiem salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies)
- ksilenoli Spēcīgi dezinficējoši līdzekļi, oksiloli, dimetīlfenoli, īpašībās līdzīgi fenolam un krezoliem, bet apmēram 15 reizes stiprāki kā dezinficētāji
- negaiss Spēcīgs pārdzīvojums, arī liels garīgs sasprindzinājums
- dalbis spēcīgs puķes asns, jauns dzinums
- sabris Spēcīgs radījums (salīdzinājumā: puisis kā sabris)
- kritums Spēja (kā) samazināšanās, zudums (parasti pēc spraiga, aktīva posma)
- profesionālā kompetence sociālajā darbā spēja apliecināt noteiktu sociālā darba zināšanu, prasmju, vērtību un attieksmju kopumu un spēja to izmantot dažādās situācijās, veicot profesionālo darbību
- mēra izjūta spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām
- mēra izjūta (arī sajūta) spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām
- mēra sajūta (arī izjūta) spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām
- pieskaitāmība Spēja apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā
- psihografoloģija Spēja intuitīvi uzzināt personas rakstura īpašības no tās raksta ainas, neizdarot nekādu sīkāku grafoloģisku analīzi
- gribas brīvība spēja izlemt, zinot apstākļus, situāciju
- stereognostika Spēja izzināt ar taustes palīdzību (cieto) ķermeņu formas
- saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts
- digitālās prasmes spēja lietpratīgi un apzināti izmantot digitālās tehnoloģijas
- digitālā kompetence spēja lietpratīgi un apzināti izmantot digitālās tehnoloģijas, medijus un to saturu; medijpratība un digitālās prasmes
- medijpratība spēja lietpratīgi un apzināti izmantot medijus^2^(1) un to saturu
- radītspēja Spēja radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); spēja radīt, radīšanas spēja
- izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību)
- iedzelt Spēji izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
- palīgspēka iekārta spēka iekārta papildu enerģijas iegūšanai, ko izmanto pamatdzinēju iedarbināšanai un lai padarītu gaisakuģi neatkarīgu no zemes apkopes līdzekļiem
- hipostēnija Spēka samazināšanās, vārgums
- spēka impulss spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku
- noturība spēkratu īpašība pretoties dzinekļa (riteņu) slīdei; ir garennoturība un šķērsnoturība
- akvaplanēšana Spēkratu kustības veids: slīdēšana pa ūdens slāni, kas atdala dzinekli (3) no balstvirsmas; šajā gadījumā pilnīgi zūd dzinekļa (piemēram, riepas) kontakts ar ceļu un līdz ar to arī spēkrata vadīšanas iespēja
- spēkratu transmisija spēkratu šasijas mehānismu kopums, kas pārvada griezes momentu no motora uz dzinekli
- smagumspēks Spēks, kas rodas gravitācijas rezultātā un ir vērsts vertikāli uz leju; vienāds ar masas un brīvās krišanas paātrinājuma (uz Zemes g=9,81 m/s^2^) reizinājumu
- šarnīra moments spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi. Šarnīra moments nosaka piepūli, kas nepieciešama, lai atliektu vadības plāksni; momentu samazināšanai lieto aerodinamisko kompensāciju vai trimmerus
- viktorīna Spēle, kurā (mutvārdos vai rakstveidā) jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas parasti ir saistīti ar dažādām zinātnes vai mākslas nozarēm
- spermakrāzija Spermatozoīdu daudzuma samazināšanās spermā
- oligospermija Spermatozoīdu skaita samazinātība spermā
- astenospermija Spermotozoīdu kustību zudums vai samazināšanās
- pārspēt Spēt būt tādam, kura darbības rezultāts ir pārāks (salīdzinot ar kādas citas darbības rezultātu)
- pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu); spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to)
- kvitināt Spīdināt, vizēt, vizināt
- eksekūcija Spīdzināšana, mocīšana
- kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
- kātavot spīdzināt
- tērpināt Spīdzināt, ķircināt
- spirdzināt Spīdzināt, mocīt
- spirdzīt Spīdzināt, mocīt
- ceidināt Spīdzināt, vārdzināt
- nagu maucējs spīdzinātājs
- nonāvīt Spīdzinot lēnām nogalināt
- nospīdzināt Spīdzinot nonāvēt
- pārplūdes vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, kas uztur sistēmā nemainīgu spiedienu; vārstam darba laikā jābūt atvērtam un jāizlaiž daļa fluīda no sistēmas; tas rada zināmus enerģijas zudumus: (nepareizi - "drošības vārsts")
- secības vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, ko izmanto hidroiekārtās vai pneimoiekārtās dzinēju darbināšanai noteiktā secībā
- dekompresija Spiediena samazināšanās
- redukcijas vārsts spiediena vārsts, kas, samazinot pieplūdes spiedienu, cenšas ieturēt sistēmā konstantu spiedienu; lieto, piemēram, pneimoiekārtās, gāzes sistēmās u. c.
- pretspiediens Spiediens (piemēram, gāzei, tvaikam) izplešanās procesa beigās siltuma dzinējā
- izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā)
- negators Spirālē cieši satīta, iepriekš plastiski deformēta, plāna atspere, ko lieto precīzu aparātu atsperes dzinējos
- spirdze Spirdzinājums
- spirdzēt Spirdzināt
- brandvīna brūzis spirta dedzinātava
- spirta brūzis spirta dedzinātava
- špirktbrūzis Spirta dedzinātava
- brandvīna dedzinātava spirta dedzinātavs
- ampērvijumi Spolē plūstošās elektriskās strāvas stipruma reizinājums ar spoles vijumu skaitu; raksturo strāvas radītā magnētiskā lauka intensitāti
- sprāgstināt sprādzināt^1^
- ekrazīts Sprāgstviela, ko 1. pasaules karā lietoja Austroungārijas armijā šāviņu pildīšanai un spridzināšanai
- lādiņš Sprāgstvielas doza (spridzināšanai)
- sprāgstlādiņš Sprāgstvielas pildījums uzspridzināšanai paredzētā munīcijā u. c. kaujas līdzekļos, kā arī dažādos spridzināšanas darbos tautsaimniecībā
- petarde Sprāgstvielu lādiņš, ko izmanto signalizēšanai, arī spridzināšanai
- lapainie spraudeņi spraudeņi, ko sagatavo un apsakņo augu aktīvā augšanas periodā no nenobriedušiem dzinumiem ar lapām
- konverģējoši diverģējoša sprausla sprausla, ar kuru var sasniegt ļoti lielu (gāzes vai tvaika) izplūdes ātrumu, kas pārsniedz skaņas ātrumu; izmanto aktīvās turbīnās un reaktīvos dzinējos
- uzspurslāt Sprauslājot apsmidzināt
- ksiloidīns Spridzināma viela, dabū kokvielas izšķīdinot salpetra skābē
- lignoze Spridzināmā viela, ko gatavoja no nitroglicerīna un nitrētiem koku miltiem
- bobinīts Spridzināma viela, melnam pulverim līdzīgs maisījums, lietoja ogļraktuvēs, gk. Anglijā
- donarīts Spridzināma viela, sastāv 70 daļām amonija nitrāta, 25 daļām trinitrotoluola un 5 daļām nitroglicerīna
- gelignīts Spridzināma viela, sastāv no 54-64% nitroglicerīna, 3-6% spridzināmās kokvilnas, 24-34% kālija nitrāta, 6-10% koka miltu
- dāmenīts Spridzināma viela, sastāv no 90 daļām ammonija nitrāta, 65 daļām naftalīna un 35 daļām kālija bichromāta
- makarīts Spridzināmā viela: 28,1 daļas trinitrotoluola un 71,9 daļas svina nitrāta
- ammonāls Spridzināma viela: alumīnija pulvera maisījums ar slāpekļskābo amoniju
- petroklastīts Spridzināmais salpetris, ko lietoja akmeņu u. c. spridzināšanai, sastāv no 69% nātrijsalpetra, 5% kālijsalpetra, 10% sēra, 15% akmeņogļu piķa un 1% kālijbihromāta
- spirdzināt spridzināt
- spert gaisā Spridzināt
- plīsināt Spridzināt
- sprādzināt Spridzināt
- sprēdzināt Spridzināt
- sprīdzināt Spridzināt
- šahidiete Spridzinātāja pašnāvniece
- šahīds Spridzinātājs pašnāvnieks; šahids
- šahids Spridzinātājs pašnāvnieks; šahīds
- apspridzināt Spridzinot apgāzt
- atspridzināt Spridzinot atdalīt, atšķelt nost
- izspridzināt Spridzinot ievainot
- izspridzināt Spridzinot iznīcināt (daudz vai visu)
- aizspridzināt Spridzinot nosprostot
- izspridzināt Spridzinot panākt, ka izsprāgst (1)
- piespridzināt Spridzinot piepildīt
- piesprādzināt Spridzinot piepildīt ar šķembām
- pārspridzināt Spridzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spridzinot pārdalīt
- izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri)
- piespridzināt Spridzinot sagatavot
- uzspridzināt Spridzinot sagraut, iznīcināt
- saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
- iespridzināt Spridzinot, arī skaldot, laužot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, šķembu)
- slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
- atspriegums Sprieguma mazināšanās politiskās attiecībās; detante
- pieļaujamais spriegums sprieguma vērtība, kādu konstrukcijas elements ekspluatācijas laikā var izturēt ar zināmu drošības un izturības rezervi
- ekstrapolēt Spriest par priekšmetu vai parādību, zinot tikai par kādas tā daļas īpašībām
- springt Sprindzināt
- banda Stabila, ar ieročiem bruņota grupa, kuras sastāvā ir vairāk nekā divas personas, no kurām vismaz viena ir bruņota, un par to ir zināms pārējiem noziedzīgās grupas dalībniekiem
- linu kulstāmā mašīna stacionāra lauksaimniecības mašīna mīstītu linu attīrīšanai no spaļiem un linšķiedras izlīdzināšanai
- staigāšana Staigāšana pa uguni - cilvēka spēja rituālā transā staigāt pa kvēlojošām oglēm neapdedzinoties
- Staldes Staldu pilskalns - atrodas Virešu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums - 50 x 25 m, datējums nav zināms
- ciklodialīze Starenes atdalīšana no sklēras, lai samazinātu intraokulāro spiedienu dažos glaukomas gadījumos
- ciklodiatermija Starenes daļas piededzināšana ar diatermiju
- spacinēt Starp divi burtiem atstāt zināmu telpu tukšu, tā ka burti stāv viens no otra tālāk nost
- reiz starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina
- UNIBOR Starpbanku kredītu procentu likme, kuru nosaka Unibanka un tā tiek lietota Unibankas un Unilīzinga līzinga darījumos
- kognitīvistika Starpdisciplināra zinātne par izziņu (izzinātājdarbību), zināšanām un atziņām; aptver psiholoģiju, neirofizioloģiju, lingvistiku, filozofiju u. tml.
- sistemoloģija Starpdisciplināra zinātne par sistēmām
- rekrealoģija Starpdisciplināra zinātne, kas pētī rekreācijas procesu; zinātne par cilvēka fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošanas procesiem un metodēm
- terminzinātne Starpdisciplināra zinātnes nozare, kurā pēta terminoloģijas teorētiskos aspektus, dažādu nozaru terminu struktūru, nozaru terminu sistēmu veidošanu, attīstību, lietošanu un pārvaldību
- datorlingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, kurā pēta un pilnveido valodas izmantošanu un reproducēšanu elektroniskajos informācijas tehnoloģijas līdzekļos, kā arī pēta dažādus valodas aspektus, izmantojot datortehnoloģiju
- neirozinātne starpdisciplināra zinātņu nozare, kas pēta nervu sistēmas attīstību, funkcijas un ietekmi uz cilvēku kopumā; tradicionāli tiek klasificēta kā bioloģijas nozare, tā ir saistīta ar fizioloģiju, anatomiju, molekulāro un attīstības bioloģiju, kā arī ar matemātisko modelēšanu, psiholoģiju u. c. disciplīnām
- atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu
- starpkultūru mācīšanās starpkultūru komunikācijā nepieciešamo zināšanu un prasmju apguves process, savas un citu kultūru izpratne, priekšstats par kultūru mijiedarbības principiem
- komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus
- SZTK Starpnozaru zinātniski tehniskais komplekss
- IELTS Starptautiskā angļu valodas zināšanu novērtēšanas sistēma (angļu "International English Language Testing System")
- TOEFL Starptautiska angļu valodas zināšanu pārbaudes sistēma sertifikāta iegūšanai (angļu "Test of English as a Foreign Language")
- INTAS Starptautiskā asociācija sadarbības veicināšanai ar zinātniekiem no bijušās Padomju Savienības jaunajām valstīm
- Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka
- CIOS Starptautiskā darba zinātniskās organizācijas komiteja (franču "Conseil international pour l'organisation scientifique")
- Nacionālo olimpisko komiteju asociācija starptautiska organizācija, kas apvieno pašreizējās 206 nacionālās olimpiskās komitejas (NOK), kuras atzinusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK)
- elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts starptautiska profesionāla organizācija, kas apvieno inženierus, zinātniekus un studentus elektronikas un tai radniecīgās nozarēs. Viens no šīs organizācijas galvenajiem darbības virzieniem ir standartizācija t. sk. standartu izstrādāšana lokālajiem tīkliem un pilsēttīkliem
- scientoloģija Starptautiska reliģiska kustība "lietišķā reliģiskā filozofija", kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t. s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos
- ISCS Starptautiskā zinātniskās sadarbības organizācija (angļu "International Scientific Cooperative Service")
- ISF Starptautiskais zinātnes fonds (angļu "International Science Foundation")
- ICSI Starptautiskais zinātniskās informācijas centrs (angļu "International Center of Scientific Information")
- ISIS Starptautiskais zinātniskās informācijas dienests (angļu "International Scientific Information Service")
- indemnitāte Starptautiskajās tiesībās - zaudējumu atlīdzināšana
- skauti starptautiskās jaunatnes neformālās audzināšanas kustības dalībnieki, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis
- reparācija Starptautiskas tiesiskās atbildības veids - karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana
- S "Sierra" starptautisks signāls – nozīmē "kuģa dzinēji strādā atpakaļgaitā"
- S Starptautisks signāls "Sierra" - nozīmē "kuģa dzinēji strādā atpakaļgaitā"
- HUGO Starptautisks zinātnisks projekts (angļu "the Human Genome Organization"), kura mērķis ir noteikt visus gēnus cilvēka DNS
- rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu)
- mānīt Stāstot ko nepatiesu, apzināti maldināt
- pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko)
- apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī
- skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- pneimomotors Statiskas darbības pneimodzinējs, kas rada griezes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; izmanto rūpniecībā, celtniecībā, rokas darbarīkos, piem., urbjmašīnās, slīpmašīnās, šķērēs u. tml.
- interpolācija Statistikā - dinamikas rindas nezināmo locekļu aprēķināšana vai apšaubāmo locekļu pārrēķināšana, ja zināmi pietiekami daudzi ticami locekļi
- morālstatistika Statistika par cilvēku sbiedrībā ar zināmu regularitāti notiekošām sociāli svarīgām parādībām, sevišķi tādām, kas nesaskan ar vēlamām ideālām normām, piem., par laulību šķiršanām, pašnāvībām, alkoholismu u. c.
- neparametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums neatbilst normālam sadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, bet vidējais aritmētiskais, mediāna un moda nesakrīt un ir tālu cita no citas, vai sadalījums nav zināms)
- maksimālās ticamības metode statistiska metode, ar kuru iegūst novērtējumus nezināmām parametru vērtībām, konstruējot attiecīgu ticamības funkciju
- akcijas nominālvērtība statūtos sākotnēji noteiktā vienas akcijas vērtība naudā; akciju sabiedrības pamatkapitāls sastāv no akcijas nominālvērtības, kas reizināta ar akciju skaitu
- parādu verdzība stāvoklis (parasti vergturu iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ
- parādu kalpība stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ
- hipoadrenokorticisms stāvoklis vai slimība kā virsnieru dziedzeru garozas samazinātas funkcijas sekas
- nepazīšana stāvoklis, kad (kāds) nav iepazinis ko, nepazīst ko
- izplatība stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams; process --> izplatīties (2)
- sastrēdzinātība stāvoklis, kad (kas) ir sastrēdzināts
- tuvība stāvoklis, kad (kas) izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī stāvoklis, kad (kas) ir labi zināms, saprotams
- sasprindzinātība stāvoklis, kad (muskuļi, muskuļaudi) ir sasprindzināti
- tumsonība stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu
- neziņa stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko)
- nezināšana stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko); neziņa (1)
- darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs
- atslodze stāvoklis, kad samazināts kāds smagums, darbības apjoms u. tml. (parasti uz laiku)
- zinātība stāvoklis, kurā piemīt zināšanas par to, kā kaut ko darīt
- hipometrija stāvoklis, kurā voluntāro muskuļu kustības nesasniedz mērķi; samazināts kustību apjoms
- urga Steidzināšana, kūdīšana
- ātrināt Steidzināt
- stidzināt Steidzināt
- tribelēt Steidzināt
- žiglināt Steidzināt
- žiglot Steidzināt
- šudīties Steidzināt sevi un citus
- drīzināt Steidzināt, skubināt, mudināt, paātrināt
- pasteidzināt Steidzinot panākt, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk
- affrettando Steidzinot, pātrinot tempu
- trauksme Steiga, rosība, arī sasprindzinājums
- posters Stenda referāts zinātniskā konferencē, kad referāts netiek lasīts, bet gan rakstiski izvietots stendā un autors noteiktā laikā ir sastopams pie sava darba
- kampotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek bojāts Forela laukums, lai mazinātu trīci Pārkinsona slimības gadījumā
- talamotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek iznīcinātas specifiskas šūnu grupas redzes paugurā; veic, lai mazinātu sāpes, trīci un stīvumu Pārkinsona (Parkinson) slimības gadījuma, kā arī izmanto psihoķirurģijā, lai mazinātu trauksmi, psihozes un maniakālo depresiju
- stīdzenieks Stīdzinieks
- lapiss Stienītī sapresēts sudraba nitrāts, "elles akmens", līdzeklis piededzināšanai
- vērpstieņa stabilizators stieņveida šķērsstabilizators, kura gali pievienoti labās un kreisās puses balstiekārtai; stieņa savērpšanās rezultātā samazinās virsbūves sānsvere
- difūzās krāsošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas krāsošana ar pastu, kas satur sudraba vai vara savienojumus, un (pēc tam) apdedzināšana; krāsojošie joni (Ag^1+^, Cu^1+^) difundē stiklā, un stikla virskārta iegūst noteiktu krāsu, piem., ja lieto vara savienojumu, iegūst vīnsarkanu krāsu
- koronizācija Stiklaudumu augsttemperatūras apstrāde eļļotāja izdedzināšanai
- blāvots stikls stikls ar samazinātu caurspīdību
- gaismas slāpētājekrāns stiklšķiedras ekrāns gaismas spilgtuma mazināšanai uzņemšanas laikā
- vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; glazūra (1)
- glazūra stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe
- ieturētība Stila tīrība klasiskajā mākslas zinātnē - pareizā elementu kombinācija vai samērs mākslas darbā
- antiklimakss Stilistiska figūra tradicionālajā poētikā, kas apzīmē pakāpenisku epitetu, metaforu u. c. samazinājumu
- simile Stilistisks izteiksmes līdzeklis - uzskatāms divu dažādu lietu, darbību vai izjūtu salīdzinājums
- stindzīgs Stindzinošs (2)
- dryuksts stingra audzināšana
- spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības
- paradigma Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas lietu īpašības
- splanhnomikrija Stipra iekšējo orgānu samazināšanās
- apgunīt stipri apdedzinot rasties (brūcei, jēlumam, apdegumam)
- svilināt stipri ietekmēt, parasti nevēlami, ilgstoši (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); arī dedzināt (6)
- apoptosija Stoiķu mācībā - to gadījumu zināšana, kad vai nu vajag izteikt un izvirzīt vai arī noliegt viņu mācībā īpatnējo "saskaņu"
- hēgemonikon Stoiķu mācībā vienotā un saprātīgā dvēseles daļa, sevišķi domāšana un apzinīgā griba
- atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus)
- brāķdaris Strādnieks, kas ražo brāķi; slikts, neapzinīgs strādnieks
- kapačnieks Strādnieks, kurš izved uz lauka mēslus un tur izlīdzina
- SAST Stratēģiskā analīze zinātnes un tehnoloģiju jomā ("strategic analysis in the field of science and technology")
- tahifilakse Strauja medikamenta vai fizioloģiski aktīvas vielas iedarbīguma samazināšanās jau pēc dažām devām
- izlādēties strauji atbrīvoties no spēcīga (psihiska) sasprindzinājuma
- atplaukt strauji attīstīties (par zinātni, kultūru pēc atpalicības, sastinguma)
- piešaut strauji pievirzīt (ko degošu), lai aizdedzinātu (ko)
- polemika Strīds, kas saistīts ar krasi atšķirīgu (parasti politikas, zinātnes, mākslas) uzskatu iztirzājumu (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
- ūds Strinkšķināms stīgu instruments, lautas līdzinieks
- ļamkas strūdzinieka saites strūgas vilkšanai
- strūdzenieks Strūdzinieks
- muči Strūdzinieks ar ķēdi
- burlaks Strūdzinieks, laivu vilcējs (cariskajā Krievijā, gk. Volgas baseinā)
- demogrāfiskā standartizācija strukturālo atšķirību ietekmes novēršanas metode, salīdzinot demogrāfiskos koeficientus; datu pārveides process, kā rezultātā rodas iespēja izmērīt un salīdzināt kāda demogrāfiskā procesa intensitāti iedzīvotāju kopumos, kuriem ir atšķirīga struktūra
- komāngarants Students, kas devis solījumu pildīt zināmu komānu
- undergraduate Students, kas vēl nav ieguvis nevienu zinātnisko grādu
- Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā
- SZB Studentu zinātniskā biedrība
- SZTB Studentu zinātniski tehniskā biedrība
- saprātīguma koeficients subjekta "psihiskā" un hronoloģiskā vecuma attiecība, kas reizināta ar 100, nosaka ar saprātīguma testiem, vidējais līmenis - 100+-10 (angļu "intelligence quotient - IQ")
- konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts
- gotiskā subkultūra subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis
- velnakmens Sudraba nitrāts AgNO3, lietots medicīnā piededzinājumiem, īpaši grūti dzīstošām brūcēm, arī metālu un stikla apsudrabošanai (spoguļiem, termospudelēm)
- kolargols Sudraba preparāts, dezinficēšanas līdzeklis
- hibrīdsuga suga, kas radusies apzinātas vai spontānas krustošanās rezultātā
- bioloģiskā regresija sugas (arī cita taksona) indivīdu skaita un formu daudzveidības samazināšanās
- piesukāt Sukājot pieglaust, pielīdzināt
- atsūknēt Sūknējot samazināt (gaisa, ūdens u. tml. daudzumu)
- kombinētā skābbarība sulīgā barība, ko iegūst, skābējot kopā 3–5 barības līdzekļus, lai samazinātu skābēšanas zudumus, uzlabotu skābbarības kvalitāti un bioloģisko vērtību
- cenas atlaide summa vai procenti, par kādu pārdevējs samazina sākotnēji noteikto preces vai pakalpojuma cenu
- sunnīts Sunnisma piekritējs; musulmaņu grupa, kas atzina par valdniekiem arī tos kalifus, kuri nebija pravieša Muhameda pēcteči
- pēdu dzinējs suns, kas ir apmācīts pēdu dzīšanai; pēddzinis (1)
- āpšsunītis Suņu šķirne ar īsām kājām un garu, resnu rumpi, labi dzinējsuņi, īpaši noderīgi lapsu un āpšu medībās, ierīdot alās
- krievu kurts suņu šķirne, garena, šaura galva, gara aste; garmatains, viļņains apmatojums vairākās krāsās; sākotnēji dzinējsuns
- braks Suņu šķirne, tiek uzskatīta par vecāko Eiropas dzinējsuņu šķirni, sauc arī par pointeru
- džuzguni Sūreņu dzimtas ģints, zaraini, 2-4 m augsti krūmi, aug smilšainos tuksnešos, stepēs, Āzijā un Z-Āfrikā; audzē smilšu nostiprināšanai, jaunos dzinumus ēd kamieļi, aitas
- sūkstēt Sūrstēt, dedzinoši sāpēt
- svara vērotāji svara samazināšanas programma (angļu "Weight Watchers")
- mans Svara vienība Persijā un visā Vidusāzijā, 2,944 kg, kas dalījās 40 siros, un 1 sirs līdzinājās 16 viskaliem
- perioda un starjaudas sakarība svarīgs zvaigžņu attāluma noteikšanas paņēmiens mūsu Galaktikā un citās tuvākajās galaktikās – sakarība starp pulsējošo maiņzvaigžņu, galvenokārt cefeīdu, spožuma maiņas periodu un starjaudu; pēc novērojamā spožuma maiņas perioda nosaka maiņzvaigznes starjaudu un, zinot zvaigznes redzamo spožumu, aprēķina attālumu līdz tai
- Veiziniškas Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" nosaukuma variants
- Veiziniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" nosaukums latgaliski
- rimstošas svārstības svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās
- rimšana Svārstību amplitūdas pakāpeniska samazināšanās
- šauboties svārstīties, šaubīties, nezināt, ko darīt
- kvēlsvece Svece, kas darbmaisījumu motora cilindrā aizdedzina ar kādu tās sakarsētu daļu
- elle Sveša, nezināma vieta
- elne Sveša, nezināma vieta
- svešzeme Sveša, nezināma zeme, valsts
- urejs Svētās kobras atveids, seno ēģiptiešu Saules Acs simbols, kas sadedzina dieva Ra un faraona ienaidniekus
- izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu); izdedzināt (1)
- sasvilpties Svilpjot sazināties
- sasvilpoties Svilpojot sazināties
- saruna šāda sazināšanās, kurā izmanto telefonu, radioraidītāju u. tml.
- žāvēt šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu)
- kaltēt šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu
- spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai
- kompilācija šādi veidots literārs vai zinātnisks darbs
- salīdzinošā infografika šajās infografikās tiek salīdzināti konkurējošie produkti, uzņēmumu vai būtnes; salīdzināšanu infografikā var veidot par humoristiskām tēmām, apskatot atšķirības, piemēram, starp tēju un kafiju, utt.
- servokompensācija Šarnīra momenta samazināšana gaisakuģa vadības sistēmā, izmantojot aerodinamisko spēku, ko rada neliela palīgvirsma - servokompensators, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā
- piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem)
- ātršaušana Šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei
- sēklis šelfa virsmas pacēlums, kurš sastāv no mīkstas grunts un kura dziļums salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels; kontinentālais sēklis
- Prickera balva arhitektūrā šīs ģimenes iedibināta balva (angļu "The Pritzker Architecture Prize"), kas kopš 1979. g. reizi gadā tiek piešķirta arhitektam, kura projektētās celtnes, pēc žūrijas atzinuma, apliecina izcilu talantu, vides izjūtu un ir vērtējamas kā nozīmīgs ieguldījums arhitektūras attīstībā
- Gremmeniella abietis šīs ģints suga, kas parazitē uz priežu dzinumiem
- ķīmija šīs zinātnes likumu, sasniegumu praktisks izmantojums (parasti kādā nozarē)
- muizinieki Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji
- plēst Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko)
- kulieris Šķidra dedzinātā cukura masa, ko izmanto konditorijas izstrādājumu gatavošanā un alkohola ražošanā; dabiska pārtikas krāsviela
- motordegviela Šķidra degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos (benzīns, dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju, gāzturbīnu u. c. dzinēju degviela)
- deplēcija Šķidruma daudzuma samazināšanās ķermenī
- drenāža šķidruma izvadīšana no kāda dobuma; šķidruma tilpņu savienošana ar ārējo vidi nolūkā izlīdzināt vai palielināt spiedienu
- caurplūdes koeficients šķidruma vai gāzes izplūdes aprēķinā lietojams skaitlis, kas izsaka faktiskās izplūdes samazinājumu salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto izplūdi
- droselēšana Šķidruma, tvaika vai gāzes spiediena samazināšana, liekot tiem plūst caur sašaurinājumu (droseli) - ventili, krānu, aizbīdni, diafragmu u. c.; izmanto plūsmas spiediena un caurplūdes mainīšanai, šķidruma vai gāzes patēriņa mērīšanai un regulēšanai, zemas temperatūras iegūšanai un gāzu sašķidrināšanai
- rezols Šķidrums, kas sastāv no koka darvas, spirta un kodīgā kālija; lieto atkritumu bedru dezinfekcijai
- hidropults Šķidrumu izsmidzināšanas ierīce, kas sastāv no tvertnes, sūkņa un smidzinātāja
- metalizētā šķiedra šķiera, ko iegūst, sagriežot šaurās sloksnītēs metalizētu poliestera plēvi; salīdzinājumā ar metāla šķiedru metalizētā šķiedra ir daudz elastīgāka un mazāk oksidējas gaisa skābekļa ietekmē; izplatītākie komercnosaukumi – metanīts, lurekss u. c.
- izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu)
- sarauties Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam
- sarukt Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam
- pseidozinātnisks Šķietami zinātnisks, bez zinātniska pamata
- iešķilt Šķiļot iededzināt; šķiļot radīt (dzirksteli)
- lēninātājs Šķirošanas uzkalna sliežu ceļa krituma posmā iemontēta bremzēšanas iekārta vagonu kustības ātruma samazināšanai
- skutējums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm
- skutums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm
- kutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
- šķutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
- šķute Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
- šķutnes Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
- šķuts Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
- evergreen Šlāgeri u. tml., kuru popularitāte nemazinās
- smidzināties šļakstīt, izsmidzināt, sprauslāt
- spricēt Šļakstīt, smidzināt (šķidrumu)
- slēpe Šļūce, darba rīks augsnes virsējās kārtiņas nolīdzināšanai, sasmalcināšanai un irdināšanai
- sašņākties Šņācot sazināties
- aizšpaktelēt Špaktelējot aizpildīt, nolīdzināt
- Pjaui Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Piaui"), administratīvais centrs - Terzina, platība - 251529 kvadrātkilometri, 3145300 iedzīvotāju (2009. g.)
- ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu)
- uzturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu)
- Geštinanna šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dieviete, dieva Dumuzi mīļotā māsa, sapņu tulkotāja un rakstu zīmju zinātāja
- Nisaba Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ražas dieviete, vēlāk arī rakstu mākslas, skaitļu, zinātņu, arhitektūras un astronomijas dieviete
- mejoze Šūnas kodola dalīšanās, kā rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi
- reduktīvā dalīšanās šūnu pirmā mejotiskā dalīšanās, kurā somatiskā šūnu hromosomu skaits samazinās uz pusi; heterotipiskā dalīšanās
- citoredukcija Šūnu skaita samazināšanās, piem., audzējā
- apobioze Šūnu vai audu dzīvības enerģijas mazināšanās; daļēja nāve, atmiršana
- aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot)
- pārdzirdēt Šur un tur dzirdot uzzināt
- minštelēt Šurp un turp interesēties, lai kaut ko uzzinātu
- pasade Šurpu turpu jādīšana zināmā vietā
- sānšverts Šverts, ko lielas buru laivas izliek ārpus bortiem, lai samazinātu dreifu
- apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus
- savādošana Tā vai cita mākslinieciskā elementa pasniegšana tekstā ārus pierastā konteksta, lasītāja uzmanības pievēršanai (angļu literatūrzinātnē "defamiliarization")
- vārda pēc tā, ka (kas) ir zināms pēc nosaukuma, arī virspusīgi, pēc nepilnīgas informācijas, nevis iepazīts tiešā uztverē
- taipusē tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja); tajā pusē
- šaipusē tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam); šajā pusē
- biezi tā, ka darbībā iesaistītais objekts ir vai kļūst biezs salīdzinājumā ar kaut ko citu
- saziņa tā, ka ir saskaņā, saistībā (ar kādu); arī sazinoties (ar kādu)
- ekonomiskā vardarbība tāda apzināta darbība, kas vērsta uz cita indivīda ietekmēšanu un pakļaušanu, izmantojot naudas līdzekļu ierobežošanu (piemēram, ienākumu slēpšana, naudas līdzekļu atņemšana, ienākumu gūšanas avotu ierobežošana, līdzekļu ierobežošana pamatvajadzībām (ēdienam, apģērbam, izglītībai))
- finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti
- dinamiskā atmiņas iedalīšana tāda atmiņas sadale, kuras rezultātā atmiņas apgabalu iedalīšana programmām notiek pēc zināmiem, no laika atkarīgiem kritērijiem, tādējādi panākot apstrādes laika un atmiņas izmantošanas optimizāciju
- ilgtspējīga attīstība tāda attīstība, kas apmierina šīsdienas vajadzības, nemazinot nākamo paaudžu iespējas apmierināt viņu vajadzības
- cikla pārķere tāda centrālā procesora darba cikla izmantošana, kas ļauj periodiski pārtvert atsevišķus pamatatmiņas darba ciklus un nodrošināt vienlaicīgu vairāku datu apstrādes un perifērijas ierīču operāciju veikšanu vai zināmu to izpildes pārklāšanos
- pedocentrisms Tāda mācīšanas pieeja, kurā par izejpunktu uzskata bērnu individuālās spējas un intereses un tāpēc viņu rosina veikt savus pētījumus un ļaut vaļu savai zinātkārei
- diferenciālais tarifs tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot
- starptehnoloģija Tāda mehānikas, elektrotehnikas un citu tehnikas nozaru izmantošana, kas balstīta uz augstas zinātniskās kultūras apstākļos tapušiem izgudrojumiem un konstrukcijām, bet iztiek ar zemāka tehnoloģiskā līmeņa reģionos (tā sauktajā Trešajā pasaulē) pieejamiem materiāliem, mezgliem un apkopes paņēmieniem
- valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm
- postindustriāla sabiedrība tāda sabiedrība, kurā galvenā nozīme vairs nav rūpnieciskajai ražošanai, bet ir zinātnei, tehnikai un izglītībai
- izstumšana Tāda situācija ekonomikā, kur valdības izdevumu palielināšanās mazina privātsektora investīcijas, jo paaugstina inflāciju vai procentu likmes vai arī pazemina ražošanas efektivitāti
- par daudz goda tādā veidā, ka ir pievērsts nepelnīti daudz vērības vai atzinības
- maskulinizēts Tāda, kas ir pielīdzinājusies vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti
- racionālas funkcijas tādas funkcijas, kuru vērtības var aprēķināt izdarot galīgu skaitu saskaitīšanas, reizināšanas un dalīšanas darbību ar argumentu vērtībām un ar galīgu skaitu fiksētu skaitļu
- mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt
- mīksts tāds (augs), kam kāda daļa (piemēram, stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem)
- rūgts tāds (augs), kuram ir raksturīga šāda garša, parasti, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē
- erudīts tāds (cilvēks), kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē)
- bagāts tāds (cilvēks), kam ir izcilas spējas, zināšanas, īpašības, lieli nopelni
- gudrs tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze
- asinskārs tāds (cilvēks), kas alkst, kāro slepkavot, spīdzināt
- populārs tāds (cilvēks), kas ir daudziem vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību
- vecākais tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar augstāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu)
- jaunākais tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu)
- daudzsološs tāds (cilvēks), kurš (ar savām spējām, zināšanām) var gūt panākumus (kādā darbības nozarē)
- jaunākais tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir vismazāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām)
- vecākais tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir visvairāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām)
- četrtaktu tāds (dzinējs), kura pilns darba cikls norisinās četros gājienos
- divtaktu tāds (dzinējs), kura pilns darba cikls norisinās divos gājienos
- paranormāls tāds (gk. par psihes parādībām), ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piemēram, telepātija, ekstrasensoriskā uztvere, psihokinēze, kontaktēšanās ar mirušo gariem)
- bura tāds (kuģis, laiva), kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām)
- mīksts tāds (laiks), kad ir mazinājies sals; silts
- gods tāds (parasti vīrietis), kas ir godīgs, apzinīgs; arī godājams
- vispārīgs tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
- parapsihisks tāds (piemēram, informācijas nodošanā un uztverē, cilvēka psihiskajā iedarbībā uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem), ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām
- imaginārs tāds (skaitlis), kas par saskaitāmo satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena
- nosacījums tāds blakus noteikums, ar kuru līguma spēks darīts atkarīgs no kāda nākoša un nezināma vai vismaz par tādu domājama notikuma
- apzināšanās tāds cilvēka stāvoklis, ka viņš sakarīgi izjūt (apzinās) sevi un savu apkārtni, būdams nomodā, pie samaņas, neatrazdamies hipnozē vai slimības, narkotiku vai citu faktoru radītā apziņas aptumsumā
- sinhronais elektrodzinējspēks tāds elektrodzinējspēks, kura amplitūda, frekvence un sākuma fāze vienāda ar otra salīdzināmā elektrodzinējspēka vai sprieguma attiecīgiem lielumiem
- antidiurētisks tāds līdzeklis, kas kavē urīna atdalīšanos; kas palielina urīna koncentrāciju, pamazinot tā daudzumu
- dotais lielums tāds lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai
- ginoģenēze tāds olšūnas attīstības veids, kad šo attīstību gan izraisa spermatozoīda iespiešanās olšūnā, taču abu šo šūnu kodoli nesaplūst un dalās tikai olšūnas kodols; ir zināms, ka tādā veidā dabiski vairojas tikai daži apaļie tārpi un dažas zivis
- riteņu savirze tāds spēkratu vadāmo riteņu novietojums, kur horizontālajā garenplaknē to priekšdaļu atstatums ir mazāks nekā pakaļdaļu atstatums; samazinot riepu dilšanu un uzlabojot vadāmību, riteņu savirze kompensē riteņu sagāzuma un savienojumu izdiluma radīto riteņu stāvokļa maiņu; automobilim riteņu savirze ir 1–9 mm
- tiešs zaudējums tāds zaudējums, kas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas; katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas atrāvumu
- neapmierinošs tāds, ar ko (mācību iestādēs) fiksē mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu (par sekmju vērtējumu)
- smidzināms tāds, ar ko smidzina (par ierīci, iekārtu)
- izstiepts tāds, kā norise, darbība u. tml. ir (parasti nevajadzīgi) paildzināta
- nopietns tāds, kā veikšanai ir nepieciešamas zināšanas, prasme, piepūle (par darbu, uzdevumu u. tml.); tāds, kas noris intensīvi, sistemātiski, mērķtiecīgi (par darbību)
- škunstīgs tāds, kā veikšanai vajadzīga prasme, iemaņas, zināšanas; sarežģīts
- svaigs tāds, kad ir nepiesārņots, tīrs, spirdzinošs gaiss (par diennakts posmu)
- slepens tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi)
- vienāds tāds, kam forma, izmēri, sastāvs u. tml. nav atšķirīgs salīdzinājumā ar ko citu
- koncentrēts tāds, kam ir augsta koncentrācijas, (3) pakāpe; arī sabiezināts
- kupls tāds, kam ir daudz lapu, dzinumu, ziedu (piemēram, par zariem, ceriem, vainagiem)
- plašs tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piemēram, par tekstu, zināšanām)
- raibs tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā
- stiprs tāds, kam ir dziļas zināšanas, arī prasme, pieredze (kādā nozarē)
- meistarīgs tāds, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē)
- skolots tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē; arī mācīts (2)
- mācīts tāds, kam ir izglītība, zināšanas; arī izglītots
- pieredzējis tāds, kam ir labas praktiskajā darbībā iegūtas zināšanas, iemaņas
- nopietns tāds, kam ir labas zināšanas, prasme, tāds, kas ar atbildību veic savu darbu
- rūdīts tāds, kam ir liela pieredze, plašas zināšanas (kādā darbības nozarē)
- vecākais tāds, kam ir lielāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem)
- tumsonīgs tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu
- vājš tāds, kam ir maz fiziska spēka, nevarīgs, nespēcīgs, arī slims, slimības novārdzināts
- mazkompetents tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- jaunākais tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem)
- motorizēts tāds, kam ir motors, kas darbojas, pārvietojas ar mehāniska dzinējspēka palīdzību
- vērienīgs tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu)
- dūcis tāds, kam ir pieredze un zināšanas
- izglītots tāds, kam ir plaša izglītība, tāds, kam ir vispusīgas zināšanas
- sniegbalts tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (parasti par augiem.)
- savaldīgs tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos
- skumjš tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli)
- svītrains tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā paša, piemēram, dzimtā, sugā (par dzīvniekiem, augiem)
- plankumains tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem)
- noteikts tāds, kam ir skaidrs, precīzi formulēts saturs; arī konkrēts, zināms
- ziņkārīgs tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē)
- ziņkārs tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs
- zinātkārs tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2)
- četrcilindru tāds, kam ir šāds dzinējs (piemēram, par transportlīdzekli)
- divcilindru tāds, kam ir šāds dzinējs (piemēram, par transportlīdzekli)
- vairākcilindru tāds, kam ir vairāki cilindri (par dzinēju)
- skolniecisks tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme
- tumšs tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; arī tumsonīgs
- bruņots tāds, kam ir zināšanas; tāds, kam ir nepieciešamās spējas, īpašības
- sauss tāds, kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums (piemēram, par acīm, muti)
- zinīgs tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas (2), tāds, kas labi orientējas kādā nozarē
- saspiests tāds, kam kādas plaknes izmērs ir, parasti ievērojami, samazināts
- bezdzinēja tāds, kam nav dzinēja
- bezīpašnieka tāds, kam nav īpašnieka vai kam nav zināms īpašnieks
- bezsaimnieku tāds, kam nav īpašnieku vai kam kam nav zināms īpašnieks
- profāns tāds, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis (kādā nozarē)
- līdzans tāds, kam nav parādu, kas visu nokārtojis, izlīdzinājis
- nemākulīgs tāds, kam nav pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes (kāda darba, darbības veikšanai)
- bezvārda tāds, kam nav vārda, nosaukuma; tāds, kam nav zināms vārds, nosaukums
- nevienāds tāds, kam nav vienāda forma, vienādi izmēri salīdzinājumā ar ko citu
- apokrifisks tāds, kam nav zināma autorība; apšaubāms
- vieds tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze
- godprātīgs tāds, kam raksturīgs godīgums, apzinīgums
- smags tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums
- viegls tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, ierobežotas iespējas, arī mazs nozīmīgums
- vienāds tāds, kam skaitliskā vērtība nav atšķirīga salīdzinājumā ar ko citu
- nekompetents tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā)
- neizglītots tāds, kam trūkst zināšanu, izglītības (kādā nozarē); tāds, kas pilnībā nepārzina savu specialitāti
- autogēns tāds, kam vajadzīgo siltumu iegūst, dedzinot acetilēna un skābekļa maisījumu (par metināšanu)
- muļķa tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem)
- muļķis tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem)
- apgriezts tāds, kam viena lieluma palielinājums saistīts ar otra pamazinājumu
- dabls tāds, kam zināmas īpašības, daba; piem., labdabli zirņi, nedablas (indīgas) zāles; arī slaiks
- vārgs tāds, kas (piemēram, psihes īpašību, prasmju, zināšanu trūkuma dēļ) nespēj veikt kādas darbības, kādus uzdevumus
- nepieskaitāms tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
- aizdedzinošs tāds, kas aizdedzina
- apzinīgs tāds, kas apzinās, izprot savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam ir atbildības, pienākuma sajūta
- ļaunprātīgs tāds, kas apzināti izvairās no savu pienākumu izpildes, tāds, kura rīcība neatbilst juridisku likumu, morāles normām
- vērīgs tāds, kas apzināti vērš, virza uzmanību uz ko
- spītīgs tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
- cienīgs tāds, kas atbilst augstām prasībām, izcilam stāvoklim; tāds, kas pelna atzinību, ievērību u. tml.; vērts
- moderns tāds, kas atbilst kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei
- dzintarains tāds, kas atgādina dzintaru, tāds, kas ir līdzīgs dzintaram
- rekursīvs tāds, kas atkārtojas, atgriežas pie iepriekšējā; tāds, kas atsaucas, balstās uz iepriekšējo, ir saistīts ar iepriekš zināmo, notikušo
- pazudis tāds, kas atrodas nezināmā prombūtnē
- vietējs tāds, kas atrodas noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā (piemēram, par iestādi)
- blakusstāvošs tāds, kas atrodas, stāv blakus, tuvāk (salīdzinot ar citiem)
- atspirdzinošs tāds, kas atspirdzina
- citāds tāds, kas atšķiras no iepriekš minētā, noteiktā, zināmā; ne tāds; atšķirīgs
- svešāds tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto); pasvešs; arī savāds, neparasts (1)
- akadēmisks tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs; zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs
- bibliotekoloģisks tāds, kas attiecas uz bibliotēku zinātni
- kroskulturāls tāds, kas attiecas uz dažādām kultūrām; divas vai vairākas atšķirīgas kultūras salīdzinošs
- nomotētisks tāds, kas attiecas uz juridisko likumu veidošanu un zinātnes likumu atklāšanu
- trinomināls tāds, kas attiecas uz nosaukumu zinātniskajā terminoloģijā, izteiktu trīs vārdos
- reducēts tāds, kas attīstības gaitā ir samazinājies pēc apjoma (par orgāniem); tāds, kam attīstības gaitā ir vienkāršojusies uzbūve
- autodidaktisks tāds, kas balstās uz pašmācības ceļā apgūtām zināšanām
- pirmrindas tāds, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem); tāds, kas atbilst augstām prasībām, normām
- pusabsorbcijas tāds, kas divas reizes samazina starojuma intensitāti
- bramanīgs tāds, kas dižojas; tāds, kas ir lielīgi pašapzinīgs (par cilvēku); bravūrīgs
- vietējs tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā, tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem)
- tīrs tāds, kas eksistē, attīstās (galvenokārt) patstāvīgi, norobežoti, veic savus specifiskos uzdevumus (parasti par parādībām mākslā, zinātnē)
- primitīvs tāds, kas garīgi ir vāji attīstīts, tāds, kam ir maz zināšanu, vāja izpratne
- zingriblis tāds, kas grib zināt
- ataraktisks tāds, kas iedarbojas nomierinoši baiļu, emocionāla sasprindzinājuma gadījumos
- šusteris tāds, kas iejaucas visā, grib visu zināt
- turpejošs tāds, kas iet, virzās uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas)
- noturīgs tāds, kas ilgstoši nevājinās (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi)
- stingrs tāds, kas ir balstīts uz noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem un parasti ir nemainīgs (piemēram, par uzskatiem, normām, arī rīcību)
- pazīstams tāds, kas ir daudziem zināms, kas izceļas (ar kādu īpašību)
- smeldzošs tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzīgs (1)
- praktisks tāds, kas ir ērts un atbilstošs noteiktām vajadzībām; tāds, kam izmantošanā ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu
- svabads tāds, kas ir gurdens; tāds, kam ir bezspēcīgi, nesasprindzināti muskuļi
- liels tāds, kas ir izaudzis (salīdzinājumā ar kādu); pieaudzis, sasniedzis pilngadību
- noderīgs tāds, kas ir izmantojams, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, tāds, kas rada kādu labumu (piemēram, zināšanas, informācija)
- rūpīgs tāds, kas ir kārtīgs, precīzs, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumiem
- pierasts tāds, kas ir kļuvis labi zināms, ikdienišķs
- pretstatīgs tāds, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar ko citu)
- stabils tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi)
- dzintarīgs tāds, kas ir līdzīgs dzintaram
- miniatūrs tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā; tāds, kas ir ļoti mazs
- mazizglītots tāds, kas ir maz izglītots, tāds, kam ir mazas zināšanas
- mazzināms tāds, kas ir maz, slikti zināms
- tumšs tāds, kas ir neskaidrs, bez apzināta cēloņa (par jūtām, domām u. tml.)
- nopietns tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, tāds, kam ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko
- turpejošs tāds, kas ir novietots, veidots virzienā uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas vietas, punkta)
- liels tāds, kas ir nozīmīgs, noris augstā līmenī (par sporta sacensībām, arī mākslu, zinātni)
- atvieglots tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.)
- smidzināms tāds, kas ir paredzēts smidzināšanai (par vielu)
- mokas tāds, kas ir paredzēts spīdzināšanai
- labticīgs tāds, kas ir pārliecināts par savām tiesībām un iespējām, nezinot par pastāvošiem šķēršļiem
- izdevīgs tāds, kas ir piemērots, ērts kādam nolūkam, tāds, kas rada kādas priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu (par novietojumu, vietu u. tml.)
- audžu- tāds, kas ir pieņemts audzināšanā; tāds, kas ir (kādu) pieņēmis audzināšanā
- kārtīgs tāds, kas ir rūpīgs, precīzs, disciplinēts, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumu
- kontrastīvs tāds, kas ir saistīts ar divu vai vairāku parādību salīdzināšanu dažādos aspektos
- inženiertehnisks tāds, kas ir saistīts ar inženierzinātnēm un tehniku
- dzeltens tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā
- pelēks tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā
- sarkans tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā
- zils tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā
- zaļš tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā
- balts tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē
- melns tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā
- rūsgans tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā, noteiktā priekšmetu grupā
- brūns tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā
- smalks tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- nesalīdzināms tāds, kas ir tik atšķirīgs, ka to grūti vai neiespējami salīdzināt (ar ko)
- neatsverams tāds, kas ir tik liels, ka to nav iespējams ne ar ko atlīdzināt, kompensēt (piemēram, par zaudējumu)
- neizdibināms tāds, kas ir tik neizprotams, sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami izzināt, izdibināt
- nesamaksājams tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu)
- neatvairāms tāds, kas ir tik valdzinošs, pievilcīgs, ka pilnīgi pakļauj sev (par cilvēku)
- smalks tāds, kas ir tikko izjūtams, uztverams; tāds, kas ir grūti atšķirams salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu
- reāls tāds, kas ir tipisks un atbilst zināmam priekšstatam
- pagrūts tāds, kas ir veicams, realizējams ar samērā lielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu
- smalks tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- populārzinātnisks tāds, kas ir viegli saprotams, uztverams (par zinātnes, tehnikas, mākslas atziņu izklāstu, atspoguļojumu)
- pusdzīvs tāds, kas ir zaudējis garīgos, arī fiziskos spēkus (smaga pārdzīvojuma, garīga sasprindzinājuma dēļ)
- slavens tāds, kas ir zināms plašam cilvēku lokam, ir ieguvis slavu (par cilvēku, cilvēku grupu, organizāciju)
- slepens tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām)
- vispārzināms tāds, kas ir zināms visiem vai daudziem
- tāls tāds, kas ir zināms, atzīts vietās, kuras atrodas samērā lielā attālumā (piemēram, par kā slavu, popularitāti)
- strīdīgs tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām); tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu
- tuvs tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams
- kodīgs tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu (par vielām); stipri kairinošs (par smaržu, dūmiem)
- kodīgs tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī saindēšanos (par augiem)
- pamazināt tāds, kas izsaka pamazinājumu (3)
- tēvbrālis tāds, kas izskatās tāpat kā tēvs un ar īpašībām līdzinās tēvam
- prātīgs tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar saviem apzināti pieņemtiem lēmumiem
- neizsīkstošs tāds, kas jūtami nesamazinās (par kādu krājumu); tāds, kas nebeidz pastāvēt
- antilipēmisks tāds, kas kavē hiperlipēmijas attīstību un samazina pārmērīgu lipīdu koncentrāciju asinīs
- pārgudrs tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas
- perpetuum mobile tāds, kas kustas mūžīgi; prktiski nerealizējams "mūžīgais dzinējs", kura iespējamība ir pretrunā ar fizikas pamatlikumiem
- lietpratīgs tāds, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); tāds, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus)
- krietns tāds, kas labi, apzinīgi veic savu darbu, izpilda sava pienākumu; arī godīgs
- klasisks tāds, kas laika gaitā saglabājis savu vērtību un kļuvis par kultūras vai zinātnes neatņemamu sastāvdaļu
- neredzēts tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, kas līdz šim nav redzēts
- nedzirdēts tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts
- ne redzēts, ne dzirdēts tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī neparasts
- arklveida tāds, kas līdzinās arklam
- homeotipisks tāds, kas līdzinās normālajam vai parastajam tipam
- plegznains tāds, kas līdzinās plegznai
- gudrs tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, bagātīgu pieredzi; saprātīgs
- dez- tāds, kas likvidē, atceļ (piem., dezinfekcija)
- blods tāds, kas ļaunu apzinādamies neiedrošinās skatīties acīs
- mazzinīgs tāds, kas maz zina (parasti konkrētā jautājumā, problēmā)
- antoftalmisks tāds, kas mazina acs un konjunktīvas iekaisumu
- spazmolītisks tāds, kas mazina gludās muskulatūras spazmas
- pretsalipes tāds, kas mazina salipšanu
- antalkalīns tāds, kas mazina vai neitralizē sārmainību
- dekongestīvs tāds, kas mazina vai novērš asins sastrēgumu
- pretstresa tāds, kas mazina vai novērš stresu
- antiholagons tāds, kas mazina žults izvadi; tāds, kas vājina aknu funkciju
- vurkacis tāds, kas mīl visur rakņāties, visu izzzināt, izpētīt
- iracionāls tāds, kas nav ar prātu izzināms, arī izprotams vai uztverams
- mērens tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.); tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām
- neizteikts tāds, kas nav izpausts; tāds, kas nav darīts zināms citiem
- slepens tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski
- neatminams tāds, kas nav izzināms, izskaidrojams
- eksoterisks tāds, kas nav noslēpums, kas domāts arī mazāk zinošiem (par reliģiskiem ritiem, misticiskām mācībām u. tml.), populārs; visiem saprotams
- svaigs tāds, kas nav piesārņots, ir tīrs, spirdzinošs, arī tāds, kas ir ārpus telpām (par gaisu, gaisa plūsmu)
- rupjš tāds, kas nav plāns, arī nav piekļāvīgs (salīdzinājumā ar ko tādu pašu, līdzīgu) - piemēram, par auga daļām
- nepopulārs tāds, kas nav populārs, plaši zināms, izplatīts
- kampaņveida tāds, kas nav regulārs, sistemātisks; tāds, kas noris atsevišķu, parasti uz laiku sasprindzinātu, darbību, pasākumu veidā
- vispārlietojams tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu); neitrāls (6)
- neitrāls tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu); vispārlietojams
- viegls tāds, kas nav sasprindzināts (piemēram, par sarunu); tāds, kas ir brīvs, nepiespiests (piemēram, par stāvokli, darbību, vidi)
- neizpētīts tāds, kas nav vispusīgi izpētīts, izzināts
- stubele tāds, kas neapzinās savu vietu darbā; tāds, kas rīkojas tur kur nevejag
- neapzinīgs tāds, kas neapzinās, neizprot savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam nav atbildības, pienākuma izjūtas
- nezinātnisks tāds, kas neatbilst zinātnes atzinumiem, ir pretrunā ar tiem
- antizinātnisks tāds, kas neatbilst zinātnes principiem tāds, kas ir vērsts pret zinātni; nezinātnisks; pretzinātnisks
- pretzinātnisks tāds, kas neatbilst zinātnes principiem; tāds, kas ir vērsts pret zinātni; nezinātnisks; antizinātnisks
- nikotinolītisks tāds, kas neitralizē vai samazina toksisko nikotīna darbību
- vārgs tāds, kas neizraisa, nenodrošina mērķtiecīgu darbību (par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par zināšanām, informāciju)
- svešs tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams (par cilvēkiem); tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām)
- slikts tāds, kas nemākulīgi, neapzinīgi veic savu darbu, pienākumu
- neizdevīgs tāds, kas nesagādā ērtības, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu; tāds, kas ir sliktāks, nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar ko citu
- nepareizs tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām; aplams, maldīgs
- aplams tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām; nepareizs, maldīgs
- sauss tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā
- neizsmeļams tāds, kas nevājinās, nemazinās (piemēram, par cilvēka spējām, psihisku stāvokli)
- tīšs tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību); tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas; patvaļīgs (1)
- patvaļīgs tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību); tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas; tīšs
- mierīgs tāds, kas noris bez satraukuma, sasprindzinājuma, steigas
- rāms tāds, kas noris līdzsvaroti, bez sasprindzinājuma, konfliktiem, tāds, kam nav spilgtu ārēju izpausmju (par psihiskām norisēm, psihes, rakstura, personības īpašībām)
- slepens tāds, kas noris, tiek veikts tā, ka citi (parasti nevēlami) cilvēki par to neuzzina, to nepamana
- pretgrumbu tāds, kas novērš, mazina grumbu veidošanos
- pretputekļu tāds, kas novērš, mazina putekļu iedarbību
- pretradiācijas tāds, kas novērš, mazina radiācijas iedarbību
- pretsāpju tāds, kas novērš, mazina sāpes
- pretsviedru tāds, kas novērš, mazina svīšanu, sviedru smaku
- prettrieciena tāds, kas novērš, mazina trieciena iedarbību
- bāzlis tāds, kas otram nezinot ko nobāž (zagšanas nolūkā)
- zinātņietilpīgs tāds, kas pamatots zinātnē
- antiholagogs tāds, kas pamazina žults izvadi; kas pavājina aknu funkciju
- tāpaļa tāds, kas pārlieku daudz grib zināt
- dzimtsarakstu tāds, kas pārzina un veic civilstāvokļa reģistrāciju (par biroju, nodaļu)
- relatīvs tāds, kas pastāv, ir raksturojams salīdzinājumā ar ko, attiecībā pret ko; arī nepilnīgs
- starpnozare tāds, kas pastāv, noris starp zinātnes, tehnikas, mākslas u.tml. nozarēm
- kairs tāds, kas patīkami satrauc; pievilcīgs, valdzinošs; tāds, kas rada iekāri
- hērostratisks tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā
- nosacīts tāds, kas pēc kādas vienošanās ir pieņemts par pamatu salīdzinošiem aprēķiniem
- pirmais tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
- slavējams tāds, kas pelnī augstu atzinību, uzslavu; ļoti labs, teicams
- skolots tāds, kas praktiskā darbībā ir ieguvis kādas zināšanas, prasmes, iemaņas u. tml.
- nevarīgs tāds, kas prasmes, iemaņu, zināšanu trūkuma dēļ nespēj ko veikt
- labs tāds, kas prasmīgi, apzinīgi veic savu darbu, pienākumu
- pretenciozs tāds, kas pretendē uz nozīmību, oriģinalitāti; pārlieku pašapzinīgs; arī iedomīgs
- produktīvs tāds, kas rada daudz darbu (piemēram, mākslā, zinātnē)
- izdevīgs tāds, kas rada kādu labumu, ērtības, tāds, kam ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu
- dzēlīgs tāds, kas rada sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
- smaržīgs tāds, kas rada, parasti stipru, smaržu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (par augiem)
- bērnešķīgs tāds, kas raksturīgs bērnam; tāds, kas (pēc rakstura, psihiskām īpatnībām, izturēšanās) līdzinās bērnam
- tīšs tāds, kas rodas, izveidojas apzinātas rīcības rezultātā
- pievilcīgs tāds, kas saista, valdzina; arī vilinošs
- psihoanalītisks tāds, kas saistīts ar neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīzi
- nom- tāds, kas saistīts ar noteikumiem, likumiem, kārtību, zinību
- nomo- tāds, kas saistīts ar noteikumiem, likumiem, kārtību, zinību
- loģ- tāds, kas saistīts ar vārdu, domāšanu, zināšanām, zinātni
- humanitārs tāds, kas saistīts ar zinātnēm, kas pētī sabiedrību un cilvēku kā sabiedrisku būtni (t. sk. kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku), šīm zinātnēm raksturīgs
- scient- tāds, kas saistīts ar zinātni
- scientio- tāds, kas saistīts ar zinātni
- aizrautīgs tāds, kas sajūsmina, valdzina; aizraujošs
- aizraujošs tāds, kas sajūsmina, valdzina; aizrautīgs
- nektarisks tāds, kas salds un atspirdzina kā nektārs
- pretapetītes tāds, kas samazina apetīti
- antireflekss tāds, kas samazina atstarojumu
- relaksējošs tāds, kas samazina spriedzi, atslābina
- pavājš tāds, kas samērā slikti funkcionē (par organismu, tā daļām); tāds, kam ir zināma nosliece uz saslimšanu; arī samērā slikti attīstīts
- spožs tāds, kas samērā stipri atstaro gaismu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā
- paass tāds, kas samērā stipri stindzina (par vēju, aukstumu)
- vācvalodīgs tāds, kas sarakstīts vācu valodā; tāds, kas runā, ar ko var sazināties vācu valodā
- pareizs tāds, kas saskan ar īstenību, ar zinātnes, prakses atziņām
- izplatīts tāds, kas sastopams plašā teritorijā; tāds ko plaši pazīst, ko daudzi zina vai lieto
- salds tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu
- sāļš tāds, kas satur samērā daudz sāļu, salīdzinot ar ko citu līdzīgu
- sāļš tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu
- krāmīgs tāds, kas slikti prot vai pārzin (veicamo darbu)
- zinisks tāds, kas sniedz jaunas zināšanas; zinātnisks
- pieskaitāms tāds, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
- sausumizturīgs tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem)
- spirdzīgs tāds, kas spirdzina
- ass tāds, kas stindzina (par vēju, aukstumu)
- garš tāds, kas šķiet paildzināts (par laiku, laika posmu)
- tākaļa tāds, kas tekalē apkārt un pārlieku daudz grib zināt
- pastāvīgs tāds, kas tiek apzināti darīts vienmēr, nepārtraukti
- tīšs tāds, kas tiek darīts, veikts apzināti, ar nodomu
- jaunatklāts tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts
- svaigs tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē; tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī savdabīgs, neikdienišķs
- hipoehogēns tāds, kas ultrasonogrāfijā dod samazinātu atbalsi (vāji atstaro ultraskaņu)
- labākzinātājs tāds, kas uzskata, ka zina labāk
- vaķe tāds, kas vāc, kārto, pārzina (kaut ko)
- vaķelētājs tāds, kas vāc, kārto, pārzina (kaut ko)
- mazapzinīgs tāds, kas vāji apzinās, izprot savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam ir vāja atbildības, pienākuma sajūta
- burvīgs tāds, kas valdzina, patīk; ļoti skaists, jauks
- grūts tāds, kas veicams, realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu
- viszinīgs tāds, kas visu zina
- viszinošs tāds, kas visu zina
- lietots tāds, kas zināmu laiku ticis izmantots un zaudējis daļu savas vērtības
- vilinošs tāds, kas, parasti, izraisa patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni)
- instinktīvs tāds, ko dara neapzināti
- neapzināms tāds, ko grūti apzināt, pārskatīt
- smags tāds, ko ir grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu; grūts (1)
- mierīgs tāds, ko izraisa savstarpēji saskaņotas psihiskās norises, tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, problēmām, konfliktiem
- viegls tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu
- neizzināms tāds, ko nav iespējams izzināt (par reālo īstenību, tās parādībām)
- nelabojams tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot (par cilvēku)
- neatgriezenisks tāds, ko nevar ne ar ko atlīdzināt, kompensēt
- pieņemts tāds, ko pieņem audzināšanā
- svešs tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto)
- retorisks tāds, ko valodā izmanto īpaša izteiksmīguma radīšanai, arī izteiksmīguma pastiprināšanai; tāds, kura saturs un vērstība kādā sazināšanās situācijā, tekstā atšķiras no sintaktiskajā formā izteiktās modalitātes
- reducējams tāds, ko var mazināt
- implicīts tāds, ko var noprast, tāds, kas nav pilnīgi izpausts; domāšanā ietverts, neapzināti iepriekšpieņemts
- auskultatīvs tāds, ko var sadzirdēt (ar fonendoskopu), uzzināt izklausīšanā
- mazcienīgs tāds, ko vērtē zemu, kas nepelna atzinību, ievērību
- pazīstams tāds, ko visi vai daudzi zina, kas ir iemantojis popularitāti, saista interesi ar ko (piemēram, par kādu parādību sabiedrībā, dabā)
- kuģojams tāds, kur ir iespējams kuģot (1); navigācijas zīmēm aprīkota un zināma lieluma peldlīdzekļiem droša akvatorija
- katalektisks tāds, kura beidzamā pēda salīdzinājumā ar pārējām saīsināta par vienu vai divām zilbēm (par dzejas rindu)
- stingrs tāds, kura darbība, rīcība, izturēšanās ir, parasti nemainīgi, saskaņota ar noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem (par cilvēku)
- iekšdedzes tāds, kurā degviela sadeg cilindrā (par dzinēju)
- spaidīgs tāds, kura dēļ ir nepieciešams samazināt, ierobežot savus izdevumus (parasti par materiālajiem apstākļiem); arī trūcīgs
- savāžams tāds, kura dētajās, elementus ir iespējams, parasti pagriežot ap asi, iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piemēram, pārnēsāšanai, glabāšanai); arī saliekams (3)
- saliekams tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazināta tā apjomu (piemēram, glabāšanai, transportēšanai)
- mezglains tāds, kurā ir daudz audu sabiezinājumu, paresninājumu
- rezolutīvs tāds, kurā ir ietverti atzinumi, secinājumi, lemjoši ieteikumi galīgā veidā (par dokumentiem)
- monogrāfisks tāds, kurā ir zinātniski aplūkota kāda atsevišķa problēma
- saspriegts tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piemēram, par plānu, uzdevumu); sasprindzināts (3)
- sastats tāds, kurā izmanto šādu salīdzinājumu, analīzi
- profesionāls tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme; arī kvalificēts (3)
- pētījošs tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos)
- pētīgs tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos); pētījošs (2)
- meistarīgs tāds, kurā izpaužas izcila prasme, zināšanas, arī talants
- jautājošs tāds, kurā izpaužas jautājums (1), neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot
- krietns tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, derīgs, atzinīgi vērtēts
- piedot tāds, kurā izpaužas konflikta attiecību izlīdzinājums (ar kādu) - piemēram, par skatienu
- piespiests tāds, kurā izpaužas lieks sasprindzinājums, lieka piepūle; neīsts, nedabisks
- nopietns tāds, kurā izpaužas noteiktība, pārdomātība, arī apzinīgums; tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs
- nemākulīgs tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums; tāds, ko veic, gatavo bez pietiekamām zināšanām, iemaņām, prasmes
- diletantisks tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums
- pašdarbniecisks tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums; diletantisks
- cienīgs tāds, kurā izpaužas svinīgums, nopietnība, pašapzinīgums; tāds, kas izturas svinīgi, nopietni, pašapzinīgi
- vaicājošs tāds, kurā izpaužas vaicājums, neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot
- smeldzīgs tāds, kurā izraisās dedzinošas, sūrstošas, samērā vājās sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.); tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzošs (2)
- lepns tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas; tāds, kurš ir pārāks par citiem (ar ko)
- skaistvārdīgs tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists; tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu
- kurināms tāds, kurā ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju
- nepaklausīgs tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas apzinātai regulācijai (par ķermeņa daļām)
- ļengans tāds, kura muskuļi ir bezspēcīgi, arī nesasprindzināti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- slābans tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans
- slābs tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans
- šļaugans tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans
- atzinīgs tāds, kurā pausta atzinība
- pilnvērtīgs tāds, kura personības īpašības, darba prasme, zināšanas pilnīgi atbilst noteiktām sabiedrības prasībām, arī sabiedrības ideālam
- godīgs tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām; tāds, kas apzinīgi, ar lielu atbildību veic savu darbu, pienākumus
- melīgs tāds, kura saturs ir veidots apzināti nepatiesi
- spēcīgs tāds, kura spējas darboties ir īpaši izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu
- nepazīstams tāds, kura vārds, personība nav zināmi; tāds, kas nav tuvāk iepazīts
- smalks tāds, kura veikšanai nepieciešama izcila prasme, zināšanas, arī talants, tāds, kas ir sarežģīts, augsti kvalificēts (par darbu, darbību)
- kvalificēts tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme; tāds, kam ir augsta kvalitāte; augstvērtīgs
- spēcīgs tāds, kuram ir labas zināšanas vai prasmes noteiktā jomā
- spēcīgs tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām)
- stiprs tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām); spēcīgs (3)
- dzīvesgudrs tāds, kuram piemīt dzīves gudrība, t. i. praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas
- suns tāds, kurš (parasti) nav cilvēkam izmantojams, arī kura izmantošanas iespējas nav zināmas (par savvaļas augiem)
- daudzkulturāls tāds, kurš pārzina dažādas kultūras
- šnauka tāds, kurš visur bāž savu degunu, grib visu zināt
- kā tāds tāds, kuru nesaista, kuru nesalīdzina ar ko citu
- pazīstams tāds, par ko (kādam) ir zināšanas, pieredze
- nepazīstams tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; svešs (2)
- svešs tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml, (par priekšmetiem, parādībām u. tml.)
- nezināms tāds, par ko nav nekādu ziņu, datu, zināšanu; arī svešs, nepazīstams
- nepateicīgs tāds, par ko negūst pateicību, atzinību, tāds, kas neatlīdzina ieguldītās pūles, spēkus, zināšanas, neizraisa gandarījumu (parasti par darbu)
- informacionālā redundance tādu dublējošu vai papilddatu ieslēgšana sistēmas datu masīvos, kuru izņemšana nemazina šo masīvu adekvātumu reālajiem aprakstāmajiem objektiem
- toviet Tajā vietā, noteiktā, jau zināmā vietā
- šēkelis Takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai; zināma garuma ķēdes gabals
- brīnumzeme Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina
- talmudists Talmuda priekšrakstu, mācību pazinējs, pētnieks, arī piekritējs
- dzintarnieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
- šaivāčāra Tantrista garīgās evolūcijas trešā stadija, kurā adepta ticību stiprina garīgā apzināšanās (džņāna), ka viņš ir dievišķīgs
- parāds tas (parasti morāls pienākums), kas (kādam) ir atlīdzināms, piemēram, ar darbu, palīdzību; šāda veida morāla saistība
- ziņa tas (piemēram, dati, fakti, skaitļi, zināšanu kopums), kas ir zināms, uzzināts (par ko); arī informācija (1)
- ziņa tas (piemēram, fakts), kas tiek darīts zināms
- mērs tas (piemēram, lielums, vērtība, parādība), ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko); arī mērvienība
- jaukums tas (piemēram, priekšmets, parādība), kam piemīt kas skaists, patīkams, valdzinošs
- iesācējs tas (tāds), kas tikko sāk vai ir sācis (piemēram, mācīties, strādāt) un kam vēl nav pietiekamu zināšanu, iemaņu
- nepilna pagrieziena hidrodzinējs tas pats kas grozes hidrodzinējs
- sifilografija tas pats, kas sifilidoloģija, zinātne par sifilisu
- aizdedzināmais tas, ar ko aizdedzina
- atlīdzība tas, ar ko tiek atlīdzināts, samaksāts (par ko); samaksa
- bezvārdis tas, kam nav vārda, nosaukuma; tas, kam nav zināms vārds, nosaukums
- atspirdzinājums tas, kas atspirdzina
- dedzinātājs tas, kas dedzina (1, 3)
- grandeklis tas, kas grandās - ar troksni ko gāž, gruj, sit, arī dauzās, klaudzinās
- graduate tas, kas ieguvis kādu zinātnisku grādu
- dzineklis tas, kas ierosina spēcīgu gribu kaut ko darīt; dzinulis, dziņa
- dzinējs tas, kas ierosina spēcīgu gribu ko darīt; [dzinulis]{s:537}
- aizsācējs tas, kas ievieš ko jaunu, liek pamatus kam (mākslā, zinātnē, tehnikā)
- ilgdzīvotājs tas, kas ilgi dzīvo, kam ir garš mūžs (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem)
- pirmais tas, kas ir iepriekš, vispirms minēts (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
- veca lieta tas, kas ir jau sen zināms
- pretstats tas, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar citu tās pašas kategorijas objektu)
- miniatūra tas, kas ir ļoti samazināts apjomā; tas, kas ir ļoti mazs
- viens otrs tas, kas ir nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms; [dažs]{s:2574}, [kāds]{s:2575}
- produkcija tas, kas ir radīts, izveidots (parasti mākslā, zinātnē)
- skaidra lieta tas, kas ir skaidri zināms
- ziņa tas, kas ir zināms (parasti par kāda rīcību), arī atļauja (kādam, parasti ko darīt)
- vilinājums tas, kas izraisa patiku, interesi; tas, kas valdzina
- avots tas, kas izraisa radošu darbību, sniedz ierosmi, zināšanas u. tml.
- galvgabals tas, kas jāzin vai jāmācās no galvas
- kladzēns tas, kas kladzina
- līdzzinātājs tas, kas kopā ar kādu citu zina par kādu nodomu vai notikumu
- ļenkata tas, kas līdzinās lupatai
- dedzinātājs tas, kas ļaunprātīgi dedzinājis (mājas vai tml.)
- nezinātājs tas, kas nezina, nepārzina (ko)
- gaisma tas, kas padara dzīvi labu, skaistu (piemēram, izglītība, zināšanas)
- modinātājs tas, kas rosina aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai
- jaunatklājums tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts
- jaunatradums tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts; jaunatklājums
- ēns tas, kas vāji līdzinās (bijušam, iepriekšējam)
- jaunums tas, kas vēl nav bijis; tas, kas vēl nav zināms
- noslēpums tas, kas vēl nav izpētīts, izzināts
- ļaunticīgs valdītājs tas, kas zina, ka viņam nav tiesības lietu valdītvai ka kādam citam šajā ziņā ir lielākas tiesības nekā viņam
- ļaunticīgs ieguvējs tas, kas zina, ka viņam nav tiesību lietu iegūt vai ka kādam citam šajā ziņā ir lielākas tiesības nekā viņam
- krātuve tas, kur koncentrējas zināšanas, psihiski stāvokļi u. tml.; zināšanu, psihisku stāvokļu un tml. kopums
- skaidrotājs tas, kurš analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatē (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- paziņotājs tas, kurš padara zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā
- skaidrotājs tas, kurš stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- zinātājs tas, kurš zin, kuram ir noteikta informācija
- nezināms tas, par ko nav nekādu ziņu, datu, zināšanu; tas, kas ir svešs, nepazīstams
- balta lapa tas, par ko nekas nav zināms, kas nav atklāts, izpētīts
- identitāte tas, pie kādām sociālajām grupām cilvēks apzinās sevi piederam; sevišķums, savdabīgums (īpašība vai stāvoklis)
- dasaklausties Taujājot, jautājot uzzināt
- ziģenēt Taujāt, prašņāt, censties izzināt
- tauņāt Taujāt; meklējot jautāt, izzināt
- lipopēnija Tauku daudzuma samazināšanās audos
- sataurēties taurējot sazināties
- argirestīdi tauriņu kārtas dzimta ("Argyresthiidae"), sīki tauriņi, spārnu plētums 6-15 mm, kāpuri dzīvo tīmekļu ligzdās kokaugu pumpuros, ziedos, augļos, dzinumos, lapās; Latvijā konstatētas 24 sugas; tīklkodes
- apselafēzija Taustes maņas zudums vai samazināšanās
- mazākumtautība tauta, tautība, kas valstī, apgabalā u. tml. ir mazākumā (salīdzinājumā ar pamatiedzīvotājiem); etniskā minoritāte; nacionālā minoritāte
- dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā)
- zintnieks Tautas gudrības zinātājs, arī burvis, pareģis
- laist asinis tautas medicīnā - ārstnieciskos nolūkos notecināt zināmu daļu asiņu
- knownothings Tautas nosaukums t. s. amerikāņu partijai, dibinātai ASV 1852. g., kas sākumā bija slepena savienība, kuras locekļiem uz jautājumiem par savienības mērķiem bija jāatbild "Es nezinu"
- Rūšu māte tautasdziesmās minēta līdz ar Veļu māti, varēja būt kapu bedres vai kapu uzbēruma pārzinātājs gars
- FYI Tavai zināšanai (angļu "for your information")
- skatuves meistars teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei
- teatrālis Teātra mākslas cienītājs, pazinējs
- augstfrekvences tehnika tehnikas nozare, kas nodarbojas ar augstfrekvences maiņstrāvas izmantošanu zinātniskajā pētniecībā, medicīnā, tehnikā
- materiālu mācība (arī zinātne) tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālmācība, materiālzinātne
- materiālmācība Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālu mācība, materiālu zinātne, materiālzinātne
- materiālzinātne Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālu zinātne, materiālu mācība, materiālmācība
- ritošā iekārta tehniska iekārta, kas mijiedarbībā ar ceļu pārveido dzenošo riteņu rotācijas kustību transportlīdzekļa virzes kustībā; galvenās sastāvdaļas ir dzineklis (riteņi, kāpurķēdes, puskāpurķēdes, kam var būt pievienoti balstiekārtas un piedziņas mehānismi) un rāmis; gaitas iekārta
- eļļas smidzinātājs tehniska ierīce, kas izsmidzina eļļu gaisa plūsmā, lai eļļotu pneimoiekārtas kustīgos elementus vai rites gultņus
- metālgriešanas teorija tehniska zinātne, kurā pēta fizikāli mehāniskos procesus – berzes, siltuma, elastīgās un plastiskās deformācijas, skaidas veidošanās u. c. procesus, kas noris, griezējinstrumentam iedarbojoties uz apstrādājamo ķermeni; tās pamatuzdevums ir metālgriešanas režīmu optimizēšana
- periodiskā tehniskā apkope tehniskās apkopes veids: periodiski veicamu profilaktisku darbu komplekss, kas samazina spēkratu nolietošanās intensitāti. Atsevišķus spēkratu apkopju darbus grupē pēc tehnisko apkopju veidiem un to periodiskumu parasti nosaka pēc nostrādāto motorstundu vai stundu skaita. Automobiļiem tehnisko apkopju periodiskumu nosaka pēc nobrauktiem kilometriem
- kompleksā diagnostika tehniskās diagnostikas veids sistēmu un agregātu darbības vispārējam kompleksam tehniskā stāvokļa vērtējumam, ko veido, uz speciāliem stendiem vai ekspluatācijas izmēģinājumos nosakot ieskriešanās intensitāti, degvielas patēriņu, jaudu un/vai citus kompleksos parametrus. Pēc noteikto parametru lielumu salīdzināšanas ar to nominālām vai pieļaujamām vērtībām pieņem lēmumu par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu turpmākās darbības iespējām
- objektīvā diagnostika tehniskās diagnostikas veids, kad sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus vērtē pēc aparātu uzrādītām diskrētām parametru vērtībām un lēmumu par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu turpmākās darbības iespējām pieņem pēc to salīdzināšanas ar nominālām un pieļaujamām vērtībām
- konstrukciju keramika tehniskās keramikas materiāli un izstrādājumi ar lielu mehānisko un termisko izturību; lieto mašīnbūvē, iekšdedzes dzinējos
- nosacītais kurināmais tehniski ekonomiskos aprēķinos pieņemta kurināmā uzskaites vienība dažāda kurināmā veidu efektivitātes salīdzināšanai un kurināmā daudzuma uzskaitei; par vienību tiek pieņemts 1 kg cietā kurināmā (1 m^3^ gāzveida kurināmā) ar sadedzes siltumu 29 308 kJ (7000 kcal); pārrēķināšanas koeficients naftai ir 1,43, dabasgāzei– 1,175, vidējas kvalitātes akmeņoglēm – 0,69, kūdrai – 0,34, degslāneklim – 0,32, malkai – 0,27
- datorlauzis Tehniski izglītots datoru entuziasts, kas savas zināšanas un prasmi izmanto, lai nepilnvaroti piekļūtu aizsargātiem resursiem
- tehniskā diagnostika tehnisko zinātņu nozare, kas pētī spēkratu un mehānismu tehnisko stāvokli, tā noteikšanas metodes un līdzekļus, nosaka šī stāvokļa maiņai nepieciešamās darbības (regulēšanas, remonta u. tml. operācijas) un mehānismu potenciālo darba resursu. Tehniskās diagnostikas galvenais uzdevums ir, laikus atklājot un novēršot noviržu cēloņus, uzlabot mašīnu un mehānismu kvalitāti
- diagnostika tehnisko zinātņu nozare, kurā pēta tehnisko sistēmu tehnisko stāvokli, izstrādā tā noteikšanas metodes un līdzekļus; tehnisko sistēmu darbīguma pārbaude un defektu noteikšana
- periplūs Tehnisks apzīmējums sengrieķu ģeogrāfijas zinātnē jūru piekrastu un salu aprakstiem
- bioloģiskā aizsardzība tehnisku iekārtu komplekss, kura uzdevums ir samazināt radioaktīvā starojuma intensitāti līdz bioloģiski pieļaujamam līmenim
- spekulatīvā izpilde tehnoloģija, kas ļauj superskalāram procesoram maksimāli nodarbināt savus funkcionālos blokus, izpildot instrukcijas pat pirms tam, kad ir skaidri zināms, ka tās ir jāispilda
- izotopu starojuma avots tehnoloģiska iekārta, kas paredzēta radioaktīvo izotopu kodolenerģijas pārvēršanai ķīmiskajā enerģijā, lai realizētu dažādus tehnoloģiskos procesus vai zinātniskus pētījumus
- ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni
- atsāļošana Tehnoloģisks process sāļu satura samazināšanai šķīdumā
- saukt Teikt, darīt zināmu, parasti noteikti, kategoriski, prasību, vajadzību (pēc kā)
- tēja Tējaskrūma jauno dzinumu lapas; pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas
- ūdensspēks Tekošā ūdens spēks (dzinējspēks), ko izmanto mašīnu darbināšanai
- naratīva analīze teksta analīzes metožu kopums sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura centrā ir stāsti un stāstīšana; kā pētījuma metodoloģija ir viena no konstruktīvisma pieejām, kas pēta cilvēka un sociālās realitātes sarežģītās attiecības, pievēršoties tam, kā cilvēki stāstīšanas procesā piešķir jēgu savai dzīvei, notikumiem un sociālajai realitātei
- kreisā sabīde teksta horizontāla izlīdzināšana attiecībā pret kreiso dokumenta malu, panākot, ka katra rindiņa sākas vienā un tai pašā vietā un tai pašā pozīcijā, bet rindiņu garums var būt arī dažāds
- labējā sabīde teksta horizontālā izlīdzināšana attiecībā pret labo dokumenta malu, panākot, ka katra rindiņa beidzas vienā un tajā pašā pozīcijā, bet rindiņas var sākties dažādās pozīcijās; labējā taisnošana
- taisnošana Teksta horizontāla vai vertikāla izlīdzināšana, kurā panāk, ka katras teksta rindiņas pirmā un pēdējā rakstzīme atrodas tai atbilstošajā vietā lappuses malā; līdzināšana
- koherence teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kam nav formālu izteiksmes līdzekļu un kas balstās uz iepriekš teikto vai vispārīgām zināšanām; sakarīgums
- gludais salikums teksta salikums, kas veidots, izlīdzinot rindas
- bruka Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā
- rukata Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā
- rukums Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā
- norāde Teksts, kas parasti satur izmantoto avotu nosaukumu (parasti zinātniskā darbā)
- ultravioletais teleskops teleskops kosmisko objektu ultravioletā starojuma uztveršanai un reģistrēšanai; konstruktīvi līdzinās optiskajam teleskopam, arī tā izšķirtspēja ir aptuveni tāda pati, tikai par starojuma uztvērēju tajā izmanto speciālu fotoplati vai fotoelektronu daudzkāršotāju
- karikatūra Tēlotājas mākslas (galvenokārt grafikas) žanrs, kas vēršas pret ko negatīvu un kam raksturīgs apzināti pārspīlēts, smieklīgs tā attēlojums
- jaunreālisms tēlotājas mākslas (gk. glezniecības un grafikas) virziens 20. gs. 20.-30. gados, kas radās kā pretreakcija modernisma virzienu abstrahējošajām tendencēm, tā bija kā atgriešanās pie vizuālās realitātes tēlojuma, mazinot formālo elementu nozīmi
- ugunstelpa telpa (iekārtā, ierīcē u. tml.), kurā (ko) dedzina
- augļu glabātava telpa ar aukstuma iekārtu augļu ilgstošai uzglabāšanai; vēlamais glabāšanas režīms ir no -2 līdz +3 °C temperatūra un 80-95% relatīvais gaisa mitrums (gaisu mitrina, sīki izsmidzinot ūdeni)
- lineāra telpa telpa, kuras elementus (vektorus) var reizināt ar skaitļiem (skalāriem) un saskaitīt; vektoru telpa
- spīdzinātava Telpa, vieta, kur (kādu) spīdzina (1)
- aksiāls vektors telpas vektors, kas maina zīmi, ja telpai maina orientāciju (piem., vektoriālais reizinājums)
- novērotāja vai eksperimentētāja dreifs tendence savos spriedumos līdzināties citiem pētniekiem grupā, "peldēt pa straumi"
- en-tout-cas Tenisa laukuma segums: grants ar dedzinātu un sasmalcinātu sarkano mālu virskārtu, kas laiž cauri ūdeni
- katafātiskā teoloģija teoloģija, kas mēģina aprakstīt Dievu, izmantojot pozitīvu terminoloģiju; pozitīvas zināšanas par Dievu un to, kas Dievs ir
- apofātiskā teoloģija teoloģisks uzskats, ka Dievs nav izzināms un izsakāms cilvēciskos jēdzienos, tāpēc runā par to, kas Dievs nav, nevis par to, kas viņš ir; tā tiek saukta arī par negatīvo teoloģiju (lat. "via negativa" - "negatīvais ceļš") pretstatā katafātiskajai jeb pozitīvajai teoloģijai
- semiariaņi Teoloģisks virziens, kas noraidīja ariānismu, bet Nikajas simbola vietā atzina, ka Dievs Tēvs un Jēzus Kristus ir tikai līdzīgas būtnes
- akadēmisms Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā); atrautība no prakses un sabiedriskās dzīves prasībām
- pētniecība teorētiska un praktiska darbība (parasti zinātnē), kas vērsta uz informācijas ieguvi, tās izklāstu un izmantošanu
- paramentika Teorētiska zinātne par paramentiem, kā arī praktiska to izgatavošana
- ierobežotās racionalitātes teorija teorētisks skaidrojums tam, kā cilvēki pieņem lēmumus ierobežotu kognitīvo, informācijas un laika resursu apstākļos - parasti izmanto vispārīgu un vienkāršotu pieeju problēmu risināšanai, neapzināti izvairoties vai apzināti necenšoties veikt sarežģītāku situācijas analīzi
- uzdevums Teorētisks, praktisks vingrinājums, kas izmantojams zināšanu nostiprināšanai un pārbaudei
- līdzības teorija teorija zinātnē un tehnikā, kuru izmanto, ja pētāmo procesu ietekmē dažādi faktori; lai izvairītos no dažādo lielumu mērvienību izvēles, lieto bezdimensionālas fizikālo lielumu kombinācijas, ko izmanto par kritērijiem procesa analīzei
- pozitīvisms teorija, kas par īstām atzīst tikai tādas zināšanas, kuras nesniedzas ārpus zinātnes un novērojumu ietvariem
- natīvisms Teorija, kas pārspīlē iedzimtības nozīmi psihes attīstībā salīdzinājumā ar ārējās vides ietekmi un pieredzi
- kognitīvi biheiviorālā teorija sociālajā darbā teorija, kas skaidro individuālpsiholoģisko grūtību rašanos un to mazināšanu, balstoties uz cilvēka domāšanas un uzvedības procesu analīzi
- doktrīna Teorija, mācība (zinātniska, filozofiska, politiska); politiska programma
- neokapitālisms Teorija, pēc kuras monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa
- mnemoģenēze teorija, saskaņā ar kuru iedzimtības parādību pamatā ir psihiskie procesi (tā dēvētā bezapzinātā atmiņa)
- skola Teoriju, ideju, metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza, kam pamatus izveido kāda persona vai personu grupa un uz ko savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā, parasti neformālā, zinātnieku, mākslinieku kopa
- degmāls Terakota, dedzināts, nevāpēts māls
- pretpārnesums Terapeita neapzināta reakcija uz klienta pārnesumu
- falšborts Tērauda plākšņu josla virs kuģa augšējā klāja - kuģa borta turpinājums, kas samazina aizborta ūdens iekļūšanu uz klāja
- zillūstamība Tērauda plastiskuma un stigrības samazināšanās līdz ar vienlaicīgu stiprības palielināšanos, kas novērojama tēraudos 200-400 C temperatūrā, kad veidojas zilas krāsas oksīdu kārtiņa
- Pīpkalonija Tērbatas universitātē studējošo latviešu literāri zinātniska biedrība 1888.-1904. g.; nosaukums pēc viena no dibinātājiem - J. Pīpkalēja - uzvārda
- mamaloģija Terioloģija - zinātne par zīdītājiem
- vēstures pieminekļi teritorijas, vietas, ēkas, būves vai priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēstures notikumiem un personām un kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme
- klientiņš termina "klients" pamazinājuma forma, kuras lietošana profesionālajā valodā nav pieļaujuma
- reports Terminēts biržas darījums - vērtspapīru (valūtas) pārdošana uz zināmu laiku ar atpakaļpirkuma norunu, to atpirkšana pēc nolīgtā laika par augstāku cenu; arī ienākums, ko pircējs gūst no cenu (kursu) starpības
- izziņas objekts terminoloģijā - īstenības priekšmets vai parādība, kas tiek pētīts, izzināts, noskaidrots, lai noteiktu tā būtiskās pazīmes un fiksētu vārdiskā izteiksmē - terminos
- objekts terminoloģijā - tas, ko uztver, izzina, uz ko vērsta cilvēka profesionālā (intelektuālā un praktiskā) darbība un/vai psihiskā aktivitāte, lai iedziļinoties attiecīgās reālijas būtībā un fiksējot būtiskās pazīmes, izteiktu to ar terminu
- terminologs terminoloģijas teorētiķis, terminzinātnieks
- protogrāfs Termins, ar kuru bibliogrāfisko avotu zinātnē saprot sākotnējo rokrakstu, kas noderējis par pamatu vēlākiem norakstiem, kopijām, redakcijām
- antilope Termins, ar kuru populārā literatūrā apzīmē graciozus, ragainus zālēdājus, kas mīt silto zemju stepēs un savannās; zinātniskajā klasifikācijā šie dzīvnieki tiek iedalīti dažādās dzimtās, ģintīs un sugās, kuru nosaukumā bieži saglabājas vārds vai vārda daļa "antilope"
- familizācija termins, ko lieto sociālajās zinātnēs, lai raksturotu tādu valsts ģimenes politikas ievirzi, saskaņā ar kuru ģimenei pašai jāspēj parūpēties par saviem ģimenes locekļiem
- defamilizācija termins, ko lieto sociālajās zinātnēs, lai raksturotu tādu valsts ģimenes politikas ievirzi, saskaņā ar kuru valsts uzņemas rūpes par indivīdu un ģimeni, līdz ar to sekmējot indivīda iespējas īstenot savus mērķus neatkarīgi no ģimenes ierobežojumiem
- terminoloģija Terminu kopums, sistēma (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, arī valodā)
- pirmatnējās kopienas iekārta terminu lietoja marksistiskajā vēstures zinātnē un ar to apzīmēja cilvēces vēstures periodu pirms šķiru sabiedrības izveidošanās (arheoloģiskajā periodizācijā šis periods atbilst akmens laikmetam, Eiropā - arī dzelzs laikmetam)
- katalogs Terminu un nosaukumu informatīvs saraksts (kāda zinātnes nozarē)
- terminoloģija terminzinātne
- termoelektriskais efekts termoelektrodzinējspēka rašanās termopārī, to sildot
- termometrografs termometrs, kas zināmā laikā atzīmē augstāko un zemāko temperatūru
- terezins Terrezins
- pietēst Tēšot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot; tēšot pielīdzināt
- pietest Tēšot pielīdzināt, pielabot (lai pielāgotu, iestiprinātu u. tml.)
- TMTD Tetrametiltiuramdisulfīds - dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai
- vientuļais tēvs tēvs, kurš viens pats audzina bērnu vai bērnus
- ezoterisms Ticība kādam iekšējam ceļam, kurā indivīdam gaišredzību un pestīšanu palīdz gūt īpašas zināšanas
- misticisms Ticība kaut kam pārdabiskam, noslēpumainam, dievišķam; pārliecība, ka var sazināties ar pārdabiskiem spēkiem; reliģisku un filozofisku doktrīnu sistēma, kas dibinās uz ticību pārdabiskajam
- dēditīciji Tie senās Romas pilsoņi, kuru pilsoniskā brīvība bija vismazākā, salīdzinot ar pašu romiešu un latīņu brīvību
- sociālā audzināšana tiek skaidrota kā mērķtiecīga audzinošā darbība, kas nodrošina indivīda un grupas sociālo adaptāciju vidē, saskarsmes un sadarbības kultūru, sociālo normu izpratni, sava sociālā “es” apzināšanos sabiedrībā, kā arī sociālo un kultūras vērtību sistēmas apguvi
- plīst Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos
- sasaskrieties Tiekot veltam, mazgātam, samazināties apjomā (par audumu)
- pretenciozitāte Tieksme pārspīlēt savas personības vai veikuma nozīmību, oriģinalitāti; pašapzinīgums; manierīgums, arī mākslotība
- koartance Tieksmes samazināšana
- meklējumi Tiekšanās, mēģinājumi izzināt (jauno, nezināmo)
- spāņu zābaks tiesās apsūdzēto spīdzināšanai bieži lietots moku rīks viduslaikos, viens no t. s. kāju skrūvju veidiem
- proklāma Tiesas izdarīta publikācija, kuras nolūks darīt zināmu kādu juridisku aktu un noskaidrot nezināmo personu tiesības
- dispozīcijas tiesība tiesības, kas atļauj zināmos atgadījumos kādā lietā rīkoties pēc paša ieskatiem, piem. testamentu sastādot
- tiesību ierobežošana tiesību atņemšana uz zināmu nodarbošanos vai uzņēmējdarbību, uz noteiktu amatu ieņemšanu vai speciālas likumā paredzētas atļaujas saņemšanu, ir papildsods, ko nosaka tiesa, uz laiku no viena līdz pieciem gadiem
- tiesību normu internalizācija tiesību normas realizācijas procesa sastāvdaļa, kurā atsevišķi indivīdi, uzzinot par normas priekšrakstiem, par tiesībām vai iepējām, ko norma rada vai pienākumiem, ko uzliek, kā arī par sekām, kādas var rasties normas neievērošanas gadījumā, izveido sevī vairāk vai mazāk apzinātu attieksmi (pozitīvu, negatīvu, neitrālu) pret šo normu un tās realizāciju
- tiesību normu socializācija tiesību normas realizācijas procesa sastāvdaļa, kurā tās tiek darītas zināmas sabiedrībai - publicēšana, skaidrojumi masu mēdijos, publiskas lekcijas, bukleti, apmācība skolās u. c. pasākumi
- juridiskā zinātne tiesību zinātne
- tiesībzinātne Tiesību zinātne
- tieslietas Tiesību zinātne
- jurisprudence Tiesību zinātne; jurista darbības nozare
- krimināltiesību zinātne tiesību zinātnes nozare, kas izstrādā un zinātniski pamato cīņas metodes un pasākumus noziegumu izskaušanai
- kriminālistika Tiesību zinātnes nozare, kas pētī pierādījumu atrašanas, izņemšanas, fiksēšanas un zinātniskās izpētes līdzekļu un metožu izstrādāšanu un to izmantošanu saskaņā ar kriminālprocesa likumu, lai atklātu un novērstu noziegumus
- tiesībnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks
- tiesībzinātnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks
- kriminālprocesa zinātne tiesību zinātņu nozare, kuras priekšmets ir kriminālprocesuālās tiesības un procesuālā kārtība un kas pēta kriminālprocesuālo likumu, kompetentu valsts iestāžu, amatpersonu un personu darbību to piemērošanā un izpildē, kā arī tiesiskās attiecības, kas rodas kriminālprocesuālās darbības norisē
- valststiesības Tiesību zinātņu pamatnozare, kas izveido principiālo pamatojumu citām tiesību zinātņu nozarēm
- dupondijs Tiesību zinātņu pirmā kursa studentu nievājošs nosaukums pirms Justiniāna laikos
- tiesmedicīna Tiesu iestāžu izmeklēšanas darbībai nepieciešamo medicīnisko zinātņu kopumu aptveroša praktiskās medicīnas nozare; tiesu medicīna
- tiesu izpildītājs tiesu sistēmas amatpersona, kas izpilda tiesu un citu institūciju nolēmumus par mantiskām piedziņām (par naudas sodiem, uzturnaudu, parādiem, mantas konfiskāciju, zaudējumu atlīdzināšanu u. tml.)
- notievēt Tievējot samazināt svaru, iegūt slaidāku augumu
- Livonijas un Krievijas pamiers tika noslēgts 1503. g. pēc Livonijas veiksmīgas karadarbības krievu zemēs un uzvaras Smoļinas kaujā uz 6 gadiem (noslēdza Livonija ar Pleskavu un Novgorodu); pirmoreiz pagarināja 1509. g., pēdējoreiz - 1554. g.; tas paglāba Livoniju no krievu uzbrukumiem un apmēram uz pusgadsimtu paildzināja tās eksistenci
- Augsburgas ticības miers tika parakstīts 1555. g.; atzina luterāņu un katoļu līdzās pastāvēšanu un ļāva firstiem izvēlēties, kurai baznīcai piederēs viņu pavalstnieki
- Kurzemes pūrvieta tika pielīdzināta 0,365 ha
- Vidzemes pūrvieta tika pielīdzināta 10000 Vidzemes mērnieku kvadrātolektīm = 0,371 ha
- sālsaugi Tikai ar zināmām barības sālīm bagātā zemē sastopamie augi, lielāko tiesu mīkstām lapām un mīkstu stublāju, mazu pārkokojumu un zemu augumu
- caurspīdīgs tilts tīkla tilts, kurš darba procesā pārbauda, kurš mezgls atbilst katras jaunas stacijas adresei, kas tiek pārraidīta, tādējādi uzzinot, kādi mezgli ir pievienoti kādiem portiem
- tugendbunds Tiklības savienība, dibināta 1808. gadā Karaļaučos, lai vācu tautu uzaudzinātu tautiskā garā; tas bija protests pret Napoleona varu
- priežu stādu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda hieroglyphica"), kas sētajās un stādītajās kultūrās apgrauž jauno dzinumu skujas
- (uz)iet (arī (uz)lidot, (uz)sprāgt) gaisā tikt (uz)spridzinātam
- plukt tikt apdedzinātam, piemēram, karsta šķidruma, kodīgas vielas iedarbībā (par ķermeņa dalu)
- būt kāda mutē tikt daudzinātam, bieži ko pieminēt
- nodegt tikt izlietotam dedzināšanai (par visu dedzināmo, kurināmo vai noteiktu tā daudzumu)
- izdoties tikt labi izaudzinātam (par bērnu)
- dabūt kā ar mietu pa galvu tikt ļoti pārsteigtam, negaidīti uzzinot ko
- padārdzināties tikt padārdzinātam
- sadārdzināties tikt sadārdzinātām
- sasalīdzināties tikt salīdzinātam
- pazaudēt galvu tikt savaldzinātam, iemīlēties
- (pa)zaudēt galvu tikt savaldzinātam, iemīlēties
- lidot gaisā tikt spridzinātam
- uziet (arī uzlidot, uzsprāgt, uzskriet) gaisā tikt uzspridzinātam
- uzlidot (arī uziet, uzskriet, uzsprāgt) gaisā tikt uzspridzinātam
- uzskriet (arī uzlidot, uziet, uzsprāgt) gaisā tikt uzspridzinātam
- uzsprāgt (arī uziet, uzlidot, uzskriet) gaisā tikt uzspridzinātam
- uziet gaisā tikt uzspridzinātam
- noiet (arī aiziet, nokļūt, nonākt) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam
- nokļūt (arī noiet, nonākt, aiziet) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam
- nonākt (arī noiet, nokļūt, aiziet) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam
- nākt tikt uzzinātam, saņemtam (par vēstīm, ziņām u. tml.)
- pazīties tikt zināmā mērā pazīts, redzēts
- izlīdzinātājtvertne Tilpne ar brīvu ūdens virsmu hidraulisko triecienu samazināšanai hidroturbīnas spiedvadā
- liesmkamera Tilpne kurināmā dedzināšanai
- tīmekļmeistars Tīmekļa pārzinis - persona, kas ir atbildīga par kāda globālā tīmekļa apgabala (zonas) administrēšanu
- sociālais tīkls Tīmekļa vietne, kur, reģistrējoties un izveidojot savu individuālo profilu, ir iespējams sazināties ar citiem cilvēkiem
- rēvēt Tinot (buras), mazināt (to) platību
- sarēvēt tinot (buras), samazināt (to) platību
- reproducēt Tipogrāfiski vai fotogrāfiski atveidot oriģināldarbu (piemēram, mākslas darbu, tekstu), parasti vairākos vai daudzos eksemplāros, kā arī samazinātos izmēros
- standarts Tipveida paraugs, kam pielīdzina citus objektus, kuriem jāatbilst tam pēc īpašībām, izmēriem un formas; šādam tipveida paraugam atbilstošs objekts
- tirga braucējs tirdzinieks
- tirdzānis Tirdzinieks
- tirdzenieks Tirdzinieks
- tirdznieks Tirdzinieks
- kroģēt Tirgoties krogā (1) - parasti par krodzinieku
- krogot Tirgoties krogā (1) - parasti par krodzinieku
- tirdzēns Tirgus braucējs; tirdzinieks
- mārketings Tirgzinība
- modelis AIVD tirgzinībā lietots modelis, kas skaidro pircēja uzvedību pirkšanas procesā atbilstīgi šiem četriem faktoriem
- tirgzinis Tirgzinības speciālists
- mērķplānošana Tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu
- birstēt Tīrīt, līdzināt, glaust ar birsti, suku
- tirozinūrija Tirozins urīnā
- sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai; pierādījums, slēdziens u. tml, kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu
- iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu
- meklēt kašķi tīšuprāt, apzināti uzsākt strīdu
- pol. mag. tituls (politices magister) personai, kurai ir maģistra grāds sabiedriskajā zinātnē
- restrikcija to kredītu samazināšana, kurus kādas valsts centrālā banka piešķir komercbankām; tādējādi samazinās kredīti rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumiem, sarūk ražošanas apjomiun pazeminās tās pieauguma tempi
- konservācija To līdzekļu un paņēmienu kopums, ar kuriem paildzina pieminekļu, mākslas darbu, grāmatu, dokumentu, arheoloģisku atradumu utt. mūžu
- fizioloģiskā bilance to vielu uzņemšanas un patēriņa salīdzinājums, kuras piedalās organisma dzīvības procesos (īpaši vielmaiņā)
- hemitoksīns Toksīns, kura toksiskums smazinājies uz pusi
- Crocus tommasinianus Tomazini krokuss
- minarets Tornis mošejas ēkas stūrī vai tai blakus, no kura saucējs (muedzins) piecreiz dienā izsauc musulmaņu ticības apliecinājumu (šahādu) un aicina musulmaņus uz lūgšanu (namazu); dievkalpojumu starplaikos daudzi minareti pieejami tūristiem, tie ir labs skatpunkts uz apkārtni
- paradoksālisms Tos, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu; paradoksu izmantojums
- ventilatora smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē
- dārza smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē; ventilatora smidzinātājs
- lauka smidzinātājs traktoram piekabināma, uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (pesticīdu, minerālmēslu šķīduma, suspensijas, emulsijas) sagatavošanai un izsmidzināšanai uz augsnes vai augiem; stieņa smidzinātājs
- lauka veltnis traktoram piekabināms vai uzkarināms v. augsnes virskārtas blīvēšanai, nolīdzināšanai vai irdināšanai; lieto gan atsevišķi, gan kopā ar citām augsnes apstrādes mašīnām un sējmašīnām
- linu savācējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna uz lauka lentē noklātu linu savākšanai un sasiešanai kūlos vai nesasietu linu savākšanai kopiņās; sastāv no savācējtrumuļa, stiebriņu piespiedēja, stiebriņu galu nolīdzinātajā un kūlīšu sienamaparāta
- cukurbiešu sējmašīna traktoram uzkarināma mašīna precīzai kalibrētu viendīgsta cukurbiešu sēklu iesēšanai un vienlaicīgai minerālmēslu lokālai iestrādei rindās; sējot izveido arī izolējošu augsnes kārtiņu starp sēklām un mēslojumu, augsni uzirdina un pēc sējas pieveļ; rindu apstrādei ar herbicīdiem sējmašīnai pierīko slejsmidzinātājus
- paaugstinošais transformators transformators, kas paaugstina spriegumu un samazina strāvu
- piekabe Transportlīdzeklis (bez dzinēja), ko piekabina (parasti pie automobiļa, traktora)
- dīzelis Transportlīdzeklis, ko darbina ar šādu dzinēju
- bremzēšana Transportlīdzekļa kustības ātruma samazināšana vai tā apstādināšana ar bremzēm iepriekš paredzētajā vietā
- trasenieks Trases pārzinātājs, kas vada ceļotāju grupas
- trasinieks Trases pārzinātājs, kas vada ceļotāju grupas
- bert Trāsēt, kladzināt
- klupšanas akmens traucēklis, šķērslis, kas nezināšanas, neprasmes dēļ kādam rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis
- dizoreksija Traucēta (pavairota vai samazināta) ēstgriba
- mikseris Trauks no domnas krāsnīm vai stāvcepļa iegūtā čuguna saglabāšanai šķidrā stāvoklī, čuguna ķīmiskā sastāva un temperatūras izlīdzināšanai un sēra atdalīšanai
- urna Trauks, kurā glabā sadedzināta mirušā pelnus
- izometrijas treniņš treniņa metode, kad muskuļi tiek sasprindzināti ļoti īsu laiku
- tremors Trīce - neapzinātas ķermeņa vai tā daļu (pirkstu, lūpu u. c.) svārstību kustības
- deiteranomālija Trihromātiska anomālija ar samazinātu zaļās krāsas spektra vālīšu jutību; iedzimst saistībā ar X hromosomu; visbiežāk sastopamā krāsu redzes nepilnība
- jauktais reizinājums triju vektoru reizinājums abc=a(b·c), kas izsaka uz tiem konstruētā paralēlskaldņa tilpumu
- stifninskābe Trinitrorezorcina atvasinājums, ko iegūst nitrējot rezorcīnu, senāk lietots arī kā spridzināmo vielu sastāvdaļa
- iztrīt Trinot izlīdzināt (robus)
- ekmolīns Triprotamīnsulfāta 0,5% šķīdums, kas spēj paildzināt un pastiprināt penicilīna un citu antibiotiku darbību
- gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā
- kubs Trīs vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa trešā pakāpe
- vienpārejas tranzistors trīselektrodu pusvadītāju ierīce, kuras voltampēru raksturlīknē ir posms ar negatīvu diferenciālo pretestību - palielinot spriegumu, samazinās strāva; divbāzu diode
- fāžu rotora asinhrondzinējs trīsfāžu elektrodzinējs, kura rotora tinumi savienoti zvaigznes slēgumā un pieslēgti pie trim slīdgredzeniem, caur kuriem ar suku starpniecību pieslēdz palaišanas un regulēšanas reostatu
- īsslēgta rotora asinhrondzinējs trīsfāžu vai vienfāzes elektrodzinējs, kam rotora tinums sastāv no atsevišķiem stieņiem, kurus rotora abos galos savieno kopā ar diviem gredzeniem, t. i., stieņus saslēdz īsi
- alass Troksnis, kas rodas no skaļas runāšanas, kliegšanas, riešanas, kladzināšanas utt.
- pankšināt Trokšņaini klaudzināt
- klaugāt Trokšņojot (klaudzinot) iet
- ārdavas Trokšņošana, klaigāšana, ārdīšanās; medības ar dzinējiem
- bruzdēt Trokšņot, klaudzināt
- bruzdināt Trokšņot, klaudzināt
- bruzdināties Trokšņot, klaudzināt
- trombocitopēnija Trombocītu daudzuma samazināšanās asinīs
- čerimoija Tropos augošs 5 līdz 9 metrus augsts augļu koks ("Annona cherimola") ar divrindu lapām un zaļiem konusveida augļiem, kas pēc konsistences atgādina saldējumu, bet to garša līdzinās vaniļas, mango, banāna, bumbiera un ananāsa sajaukumam
- kino tropu koka _Pterocarpus marsupium Roxb._ stublāja sabiezināta sula; lieto caurejas ārstēšanai
- kolas koki tropu koks Āfrikā, ko audzē sēklu - kolas riekstu dēļ; tie ir lieli, balti vai sarkani, satur kofeīnu, tos košļā kā tonizējošu līdzekli, sēklu pulveri vai ekstraktu lieto atspirdzinošos dzērienos (kokakolā u. c.) un šokolādē
- intercalatio Trūkstošā laika iespraušana, lai izlīdzinātu laika skaitīšanu starp dažādiem kalendāriem
- YKWYCD Tu zini, ko tu vari darīt (angļu "you know what you can do"; īsziņās)
- kavitācija tukšumu jeb dobumu veidošanās šķidrumā, kad, plūsmas ātrumam pieaugot, samazinās spiediens plūsmā un, dobumiem saplokot, rodas neskaitāmi hidrauliskie triecieni, kas sagrauj metālu (piemēram, centrbēdzes sūkņos un turbīnās)
- dzintarzemnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Dzintarzeme" iedzīvotāji
- Sprunguļciems Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Dzintars" daļa
- Viljete Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Dzintars" otrs nosaukums
- dzintarnieki Tukuma novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
- krīzes intervence tūlītēja īstermiņa palīdzība ar mērķi sniegt atbalstu indivīdiem, ģimenēm vai grupām krīzes situācijā tās pārvarēšanā, lai atjaunotu to biopsihosociālās funkcionēšanas līdzsvaru un mazinātu vai novērstu ilgstošas psiholoģiskas traumas veidošanās iespējamību
- kompensēšana Tulkojumzinātnē - nepārtulkojamas avotteksta vienības vai īpatnības aizstāšana ar līdzīgu elementu citviet tulkojumā
- kompensācija Tulkojumzinātnē - nepārtulkojamas avotteksta vienības vai īpatnības aizstāšana ar līdzīgu elementu citviet tulkojumā; kompensēšana
- izlaidums tulkojumzinātnē - noteiktas avotteksta vienības neparādīšanās mērķvalodā neatkarīgi no iemesla
- aprakstošā tulkojumzinātne tulkojumzinātnes apakšnozare, kurā apraksta tulkošanas praksi un pēta tulkošanas normas un universālijas, tulkotā teksta lomu un funkcijas mērķauditorijā
- teorētiskā tulkojumzinātne tulkojumzinātnes apakšnozare, kuras uzdevums ir fiksēt vispārīgos principus, pēc kuriem skaidrojams un paredzams tulkošanas process un tā rezultāts
- lietišķā tulkojumzinātne tulkojumzinātnes virziens, kurā pēta valodu sastata teorētiskos jautājumus praktiskās tulkošanas mērķiem, tulkošanas grūtības, raksturīgās tulkojumu kļūdas u. c.
- atklātais tulkojums tulkošanas metode, kas cieši saistīta ar avotvalodas sabiedrību un kultūru, apzināti saglabājot avotvalodas kultūras elementus un neizmantojot lokalizāciju; atšķirībā no slēptā tulkojuma atklātā tulkojuma lasītājam ir skaidrs, ka tas ir tulkots teksts
- svešādošana tulkošanas stratēģija, kas paredz avota teksta informācijas maksimālu saglabāšanu, un ietver apzinātu mērķa valodas konvenciju pārkāpšanu, lai saglabātu nozīmi
- overprints tumšākas krāsas (pārsvarā melnās) pārklāšanās pār gaišāku krāsu. To lieto, mazinot krāsu nesakritības problēmas pie drukas tipogrāfijā
- solidols tumšbrūna, viskoza ziede, ko izmanto berzes mazināšanai, ierīču, detaļu u. tml. konservācijai; tavots
- kreolīns Tumši brūns, eļļains dezinficējošs šķīdums; krezola un ziepju šķīdums
- mēlene Tumšzila sagša (villaine), kas gar apakšējo malu rotāta ar zināmā rakstā uzšūtām vara un misiņa stiepļu caurītēm
- turbopropellera ventilatora dzinējs turbopropellera dzinēja paveids, kurā parastā propellera vietā izmantots propelleris ventilators, kas ir viens vai vairāki loka korpusā ievietoti propelleri; to var uzskatīt arī par divkontūru dzinēju ar ļoti lielu divkontūrības pakāpi
- divkontūrības pakāpe turboreaktīva divkontūru dzinēja parametrs, kas raksturo gāzturbīnu dzinēja ārējā kontūrā patērētā gaisa masas attiecību pret patērēto gaisa masu dzinēja iekšējā kontūrā
- turboreaktīvais divkontūru dzinējs turboreaktīvais dzinējs ar gaisa plūsmas sadali uz iekšējo un ārējo kontūru; daļa no degvielas sadegšanas enerģijas iekšējā kontūra turbīnā pārveidojas mehāniskajā darbā ventilatora pievadam; ārējā kontūra gaisu izmanto reaktīvās vilces iegūšanai izplūdes sprauslās
- turbotaisnteces Turbotaisnteces dzinējs - kombinēts vairāku režīmu gaisa reaktīvais dzinējs lidojumiem ar hiperskaņas ātrumu; sastāv no gāzturbīnas un taisnteces dzinēja kontūra
- turboventilatoru Turboventilatoru dzinējs - divkontura turboreaktīvā dzinēja paveids, kuram caur ārējo un iekšējo kontūru izgājušā gaisa masu attiecība ir >1
- papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi
- dabas tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos
- ulemas Turku likumu zinātāji un korāna iztulkotāji
- dzildināt Turpināt, sekmēt, audzēt, turēt, augt, audzināt
- perturbāciju teorija tuvināta metode, ar ko var risināt komplicētu problēmu, ja to aprakstošais vienādojums tikai mazliet atšķiras no citas problēmas un tai atbilstošā vienādojuma, kura atrisinājums ir zināms; piemēram, planētas kustības orbīta ap Sauli ir elipse, citu planētu ietekme to tikai mazliet izmaina; šās orbītas formas maiņas iespējams aprēķināt, izmantojot perturbāciju teoriju
- Renkina cikls tvaika dzinēja ideālais termodinamiskais cikls, ko veido izobāriska siltuma pievade (tvaika katlā), adiabatiska tvaika izplešanās (tvaika dzinējā), izobāriska siltuma novade (kondensatorā) un adiabatiska kondensāta saspiešana (katla barošanas sūknī)
- tvītošana Tvītu rakstīšana, sazināšanās ar tvitera palīdzību
- termināriji Ubagotāju mūku ordeņu sprediķotāji, kuriem bija aizliegts uzstāties ārpus zināmām robežām
- virsmēslojums Ūdenī labi šķīstoši minerālmēsli, ko izkaisot, izsmidzinot papildus dod augiem (parasti, tos neiestrādājot augsnē)
- polietilēnoksīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs. [-CH2-CH2O-]n; lieto šķīstošu plēvju un diegu izgatavošanai, par biezinātāju lateksiem u. c.
- hipohidrēmija Ūdens daudzuma samazināšanās asinīs
- monobloks Ūdens dzesēts iekšdedzes dzinējs, kam visus cilindrus aptver viena kopēja dzesējamās telpas čaula
- kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem
- šlācene Ūdens strūklas sadalītājs, smidzinātājs, lejkanna
- ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas spēku transportlīdzekļa pārvietošanai rada, izmetot ūdens strūklu
- smidzināšana Ūdens vai šķīdumu izsmidzināšana sīku pilienu veidā
- Daugavas-Dņepras ūdensceļš ūdensceļš starp Baltijas jūru un melno jūru pa Daugavu, Dņepru un to pietekām, 1797.-1805. g. tika izrakts kanāls, kas savienoja Daugavas pieteku Ulu un Dņepras pieteku Bjarezinu, tomēr tas reāli netika izmantots dēļ nelielā dziļuma un krāču dēļ; 19. gs. 1. pusē izmantoja koku pludināšanai no Bjarezinas uz Rīgu
- hidrauliskie kaļķi ūdensizturīgi kaļķi, hidrauliska saistviela, ko iegūst, apdedzinot merģeļainu kaļķakmeni, kas satur 6–20% mālvielas
- Argazi ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Argazinskoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, uzpludināta uz Miasas upes
- aizsprosta ekrāns ūdensnecaurlaidīga vai mazcaurlaidīga konstrukcija, ko ierīko uz aizsprosta nogāzēm, lai samazinātos ūdens filtrācija
- degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos)
- Poganka Ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu, Ludzas un Rēzeknes novadu robežupe gandrīz visā garumā, lejtece Ludzas novada Pildas pagastā; Roganka
- gastrohidroreja Ūdeņainas kuņģa sulas atdalīšanās lielā daudzumā un ar samazinātu skābumu
- mikrogonīdijas Ūdeņaugiem ķermenīši, kas pielīdzināmi sēklu ķermenīšiem un apaugļo citas šūniņas
- ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu H~2~O~2~, bezkrāsains sīrupveida šķidrums; lieto dezinfekcijai, audumu un papīra balināšanai u. c.
- sprāgstgāze Ūdeņraža un skābekļa maisījums, kas aizdedzināts reaģē un sprāgst
- Odziņa Ūdzins, Ičas pieteka
- pagrāpe Uguns dedzināšanas vieta zem katla
- pagrāpis Uguns dedzināšanas vieta zem katla
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku)
- upuruguns Uguns, ko dedzina upurēšanas norisē
- kapsele Ugunsizturīga kārba glazētu keramikas izstrādājumu apdedzināšanai
- mufeļkrāsns ugunsizturīga materiāla vai karstumizturīga tērauda kameras krāsns, kurā apdedzināmais izstrādājums nav saskarē ar siltuma avotu, bet saņem siltumu, ko izstaro sienas
- dinasķieģeļi Ugunsizturīgs materiāls, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda; lieto kausēšanas, apdedzināšanas un karsēšanas krāšņu (koksēšanas, martena u. c.) būvē; dinasķieģeļu ugunsizturība sasniedz 1680 -1730 C grādus
- šamots Ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst, apdedzinot plastisku (piemēram, māla) masu līdz plastiskuma zudumam
- saūjināties Ūjinot sazināties
- saūvināties Ūjinot, ūvinot sazināties
- rotējošo nažu ecēšas universāla augsnes apstrādes mašīna, kas labi loba augsni, samazina un mulčē daudzgadīgo zālāju velēnas, izlīdzina un sagatavo augsni pirms sējas
- UDK Universālā decimālā klasifikācija (bibliotēku zin.)
- Svislača upe Baltkrievijā, garums - 327 km, Bjarezinas labā krastā pieteka, sākas Minskas augstienē
- Uša upe Baltkrievijā, Minskas apgabala austrumu daļā, Bjarezinas labā krasta pieteka
- Hajna upe Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Bjarezinas labā krasta pieteka
- Oļsa upe Baltkrievijā, Minskas un Mogiļevas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka
- Ala upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Gomeļas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka
- Kļava upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Minskas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka
- Žosuja upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi
- Karasu upe Turcijas austrumos, satekot ar Muratu veido Eifratu, garums - 470 km, tek pa dziļām aizām, šķērso Erzurumas un Erzindžanas ieplaku
- Umzinvani upe Zimbabvē ("Umzingwani"), Limpopo kreisā krasta pieteka
- caurupe Upe, kas zināmās dzelzi saturošās vietās nekad neaizsalst
- būna Upes krastā straumes šķērsvirzienā izveidota hidrotehniska būve (dambis), kas, samazinot caurplūdes šķērsgriezumu, palielina straumes ātrumu un novērš gultnes piesērēšanu un krastu izskalošanu
- turbourbis Urbšanas agregāts ar turbīnas veida dzinēju
- išūrija Urīna aizture, nespēja nolaist urīnu apzināti
- hipourikūrija Urīnskābes daudzuma samazināšanās urīnā
- hipourēmija Urīnvielas daudzuma samazināšanās asinīs
- saurkšķēties Urkšķot sazināties
- Artigasa Urugvajas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Artigas_), Karaļa Džodža (Vaterlo) salas rietumu daļā
- ģimenes konsultēšana uz ģimeni kā sistēmu vērsta metode sociālajā darbā, tā iekļauj vismaz trīs konsultāciju veidus – informatīvās, uz personu vērstās un uz palīdzību vērstās konsultācijas; mērķis ir sniegt padomus, ieteikumus noteiktu problēmu risināšanai vai mazināšanai
- veselais saprāts uz ikdienas pieredzi balstīts, gk. empīrisks zināšanu kopums par apkārtējo pasauli un cilvēkiem
- uzžvidzināt uz īsu brīdi uzdedzināt gaismu
- pamirt uz laiku ļoti samazināties, uz laiku izbeigties (par darbību, norisi)
- knitāji uz lauka salasītas vārpatas, kas tiek sadedzinātas
- objektīvais uz objektu attiecīgais, no subjekta neatkarīgais; raksturo no cilvēces neatkarīgu parādību eksistenci un patiesu zināšanu saturu
- aposterioras zināšanas uz pieredzi balstītas zināšanas
- dekols uz speciāla papīra ar keramiskajām krāsām poligrāfiski izgatavots zīmējums, kuru samitrina un uzlīmē dekorējamā stikla vai keramikas izstrādājuma virsmai; nostiprina, apdedzinot 780-820 Celsija grādu temperatūrā
- atzinums uz speciālām zināšanām un veiktajiem pētījumiem pamatotas eksperta atbildes un secinājumi par ekspertīzei uzdotajiem jautājumiem kriminālā vai civilprocesā
- izpildu dokuments uz tiesas vai citu institūciju (amatpersonu) nolēmumu pamata piedzinējam izdots noteiktas formas un satura procesuāls dokuments attiecīgo nolēmumu izpildei piespiedu kārtībā
- zinībbāzēts uz zināšanām pamatots
- tailorizācija uz zinātniskiem pētījumiem dibināts paņēmiens iekārtot darbu tā, ka tas prasa vismazāk spēka patēriņa un iznāk visražīgāks
- sabriedināt uzbriedināt, sabiezināt
- atlaide Uzdevumu, pienākumu, prasību samazinājums
- nolaide Uzdevumu, pienākumu, prasību samazinājums; atlaide (2)
- celt Uzlabot, palielināt (piemēram, prasmi, zināšanas, pārliecību); būt par cēloni tam, ka uzlabojas, palielinās
- vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1) kā atzinību
- klaust Uzmanīgi ieklausoties vai taujājot uzzināt
- uzmanīt Uzmanīgi vērot (kādu, tā rīcību), lai ko uzzinātu, izvairītos no kā u. tml.
- taustīt Uzmanīgi, arī nemanāmi censties (ko) uztvert, izzināt
- kveksis Uzmeklētājsuns, arī pēdu dzinējs; medību suns
- okšķerētājsuns Uzmeklētājsuns, pēdu dzinējs
- uzmirgāt Uzmirdzināt
- apgaismojuma līmenis uzņemamās (filmēšanas) telpas vispārējās apgaismotības raksturlielums, ko nosaka filmējamo objektu dabiskā atstarošanas spēja salīdzinājumā ar kontrastainību attiecīgā apgaismojumā
- kontroles metodes uzņēmējdarbības kontroles paņēmienu kopums, kurā ietilpst: 1. mērīšana: plāna un faktisko rādītāju salīdzināšana, datu kvantitatīva vērtēšana, ja nav noteikti kādi citi mērogi, atskaites sistēma; 2. novērošana: nozīmīgāko lielumu vērošana, tiklīdz konstatē novirzes, jāveic koriģējoša iejaukšanās; 3. analīze: regulāru un gadījuma rakstura noviržu parametru noskaidrošana
- budžeta kontrole uzņēmējdarbības kontroles sistēma, kas ietver uzņēmējdarbības mērķim atbilstošu sākotnējo plānu izstrādi, to pārbaudi un korekcijas plāna paziņošanu uzņēmuma struktūrvienībām, faktisko rezultātu salīdzināšanu ar plānotajiem, noviržu analīzi un pamatojumu, kā arī iespējamās darbības izmaiņas
- pieņemt Uzņemt (svešu bērnu) savā ģimenē, savā dzīvoklī, apgādāt un audzināt (viņu); arī adoptēt
- ņemt savās rokās uzņemties (kā) pārzināšanu, rūpes (par ko, arī par kādu)
- saņemt (savās) rokās uzņemties (kā) pārzināšanu, rūpes (par ko, arī par kādu)
- pašapdrošināšanās Uzņēmuma pasākumu komplekss, kuru mērķis ir samazināt iespējamos zudumus, neizmantojot apdrošināšanas kompānijas pakalpojumus
- operatīvā krīzes pārvaldība uzņēmuma vadības pasākumi akūtās uzņēmuma krīzes apstākļos: jaunu uzņēmējdarbības virzienu uzsākšana; produkcijas sortimentu atbrīvošana no precēm, kurām dzīves cikls tuvojas finālam; izmaksu samazināšana; ražošanas jaudu diversifikācija; ļoti radikāla cenu politika; agresīva tirgvedība; produkcijas un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana, enerģiska sanācija, darbinieku atlaišana; kreditoru prasību apmierināšana utt.
- zelta laikmets uzplaukuma periods kādas tautas (piemēram, mākslas, zinātnes) vēsturē
- izaugsme Uzplaukums (mākslā, zinātnē)
- Rhizina inflata uzpūstās saknenes "Rhizina undulata" nosaukuma sinonīms
- valds Uzraudzība, audzināšana
- pravīt Uzraudzīt, lai viss norit atbilstoši iepriekš zināmiem rituāliem
- atzīt uzskatīt par pozitīvu, atzinības cienīgu, arī ievērojamu
- ieskats Uzskats, domas; arī atzinums
- agnosticisms Uzskats, ka dievišķās lietas ir neizzināmas un tās nevar nedz pierādīt, nedz noliegt
- historicisms Uzskats, ka katrs vēsturiskais laikmets ir nesalīdzināms, unikāls, tādēļ pētāms idiogrāfiski
- psiholoģisms uzskats, ka viss, kas pasaulē noris, jātraktē psiholoģiski un psiholoģijai jākļūst par visu zinātņu pamatu
- skatījums uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek uztverts, vērtēts
- doma Uzskatu kopums (kādā jomā); zināšanas, to kopums (kādā nozarē)
- propaganda Uzskatu, ideju, zināšanu sistemātiska izplatīšana, izskaidrošana un pamatošana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus
- apvārsnis Uzskatu, zināšanu, interešu u. tml. kopums
- uzmargot Uzsmidzināt (1), uzmirgot (2)
- uzmirdzināt Uzsmidzināt (1); uzmirgot (2)
- uzmiglot Uzsmidzināt (par lietu)
- uzsijāt Uzsmidzināt (par lietu)
- slāpēšana Uzspiesto svārstību amplitūdas vai intensitātes mazināšana ar pretestības spēkiem
- uzspert gaisā (kaut ko) uzspridzināt
- uzlaist (arī uzspert) gaisā Uzspridzināt
- uzspert (arī uzlaist) gaisā Uzspridzināt
- uzspirdzināt Uzspridzināt
- uzspradzināt Uzspridzināt
- torpedēt uzspridzināt naftas (gāzes) urbuma cirtni, lai atsegtu iezi un paaugstinātu tā atdevi, kā arī, lai urbumos likvidētu avārijas
- uzspridzināties Uzspridzināt sevi
- uzspūdzināt Uzspridzināt, rīkot uguņošanu
- nostate Uzspridzinātāja pārslēdzēja stāvoklis
- apakšuzspridzinātājs Uzspridzinātājs, kas novietots bumbas vai šāviņa pamatnē
- izspridzināties Uzspridzināties
- uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu (parasti ar kosmētiskiem līdzekļiem)
- buras pastiprinājums uzšuve no divām vai vairākām auduma kārtām, kas pastiprina buras stūrus un malas, kā arī izlīdzina spriegumu buras materiālā
- buras uzšuve uzšuve no divām vai vairākām auduma kārtām, lai pastiprinātu buras stūrus un malas, kā arī lai izlīdzinātu spriegumu buras materiālā
- diskreditācija Uzticības mazināšana; autoritātes, cieņas graušana
- kurgt Uztraukti kladzināt (par vistām)
- apsaimniekot uzturēt kārtībā, pārzināt
- trepsoloģija Uzturzinātne
- uzturzinātnieks Uzturzinātnes speciālists; dietologs
- lasīt Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), uzzināt (ko no tā)
- pierast Uztvert (ko) par labi zināmu, arī parastu, ikdienišķu
- Pirra uzvara uzvara, kas prasījusi tik lielus upurus, ka tā pielīdzināma sakāvei (pēc Ēpeiras valdnika Pirra, kas 280. un 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciezdams ļoti lielus zaudējumus)
- impulsivitāte Uzvedības netīšums, tieksme darboties ātri, reaktīvi, vadoties no pēkšņas ierosmes, impulsa, neapzināti, bez refleksijas
- apsazināties Uzzināt
- atmandoties Uzzināt
- ķert Uzzināt
- paģist Uzzināt
- pazināt Uzzināt
- vikupiķ Uzzināt
- saklaust Uzzināt (ko dzirdētu)
- dadzirdēt Uzzināt (ko runātu)
- dadzirst Uzzināt (ko runātu)
- nodzirdēt Uzzināt (ko runātu)
- sadzirdēt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties)
- saklausīt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties)
- prokačaķ Uzzināt apstākļus
- uzdzirdēt Uzzināt dzirdot, klausoties
- sazinēt Uzzināt un sameklēt, atrast
- ņemt Uzzināt, arī apgūt (piemēram, tekstu, domu), lai (to) izmantotu
- sazināt Uzzināt, arī noskaidrot; arī savākt kādas ziņas (par ko)
- dzirdēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju)
- redzēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju)
- apzināt Uzzināt, izdibināt
- ielīst Uzzināt, izpētīt
- dazināt Uzzināt, izzināt
- ielīst sirdī uzzināt, ko (kāds) domā, pārdzīvo
- nozināt Uzzināt, konstatēt
- poščekotaķ Uzzināt, kur atrodas nauda, vērtlietas
- padzirdēt Uzzināt, nejauši dzirdot, noklausoties
- pieklaust Uzzināt, noklausīties
- pieklausties Uzzināt, noklausīties
- sadabūt Uzzināt, parasti ar pūlēm
- uzziņu literatūra uzziņu izdevumu kopums, kas sniedz īsu zinātniska vai lietišķa rakstura informāciju, kas sakārtota lasītājam viegli pārskatāmā secībā
- ĻVLZA V. I. Ļeņina Vissavienības Lauksaimniecības zinātņu akadēmija
- griezējs Vabole smecernieku dzimtā; vabolīte dēj oliņas ābeļu jaunos dzinumos, tos aizgraužot, kāpuri barojas no atmirušo dzinumu audiem
- mārīte Vaboļu kārtas dzimta ("Coccinellidae"), kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem, pasaulē zināms \~4250 sugu, Eiropā konstatēts 150 sugu, Latvijā - \~50 sugu
- pļavnagaiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Dasytidae"), >1400 sugu, Latvijā zināms 10 sugu, maz pētītas, 3-7 mm garš ķermenis, krāsa gk. melna, dažām sugām - zaļa vai zilgani spīdīga, vaboles sastopamas gk. uz ziediem, kur tās pārtiek no ziedputekšņiem
- dīķnagaine Vaboļu kārtas dzimta ("Dryopidae syn. Parnidae"), nelielas, 1-9 mm garas vaboles, dzīvo stāvošu un tekošu ūdeņu piekrastes joslā starp ūdensaugiem, pārvietojas pieķeroties pie augiem ar nadziņiem, zināmas \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas; pieturniece
- limnichidae Vaboļu kārtas dzimta, kurā daži zinātnieki nodala ģintis "Limnicus" un "Pelochares" no apaļvaboļu dzimtas
- laukskrējējs Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Harpalus"), zināms >350 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, 4,5-16 mm garš, sastopamas agrocenozēs, pļavās, mežos
- referendars Vācijā tiesību zinātņu studijas nobeigusi un valsts pārbaudījumu izturējusi persona, kas iestājas valsts dienestā
- pētīt Vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko), parasti zinātnē
- Švābu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1275.-1276. g. sastādījis kāds nezināms franciskāņu mūks, jūtama kanonnisko tiesību ietekme, ietverta doktrīna par karaļa varas atkarību no pāvesta
- līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti
- traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem
- menedžments Vadībzinība; prasme, māka vadīt uzņēmumu, kas ietver plānošanu, organizēšanu, personāla veidošanu, stimulēšanu un kontroli
- pārvaldīt Vadīt, pārzināt (kā, piemēram, uzņēmuma, ražošanas nozares) darbību; saimniekojot vadīt, pārzināt (piemēram, saimniecību)
- pašindukcijas elektrodzinējspēks vadītājā plūstošās strāvas magnētiskā lauka inducētais elektrodzinējspēks pašā vadītājā
- sociālā gadījuma vadītāja loma vadītājs veic ietekmējošas vides analīzi, skaidri definē klienta sociālo problēmu un izplāno profesionālās palīdzības procesu, apzina sociālos resursus un piesaista tos, veido starpprofesionāļu komandu un organizē tās darbību, veido starpinstitucionālas palīdzības tīklu, regulāri novērtē sociālās palīdzības efektivitāti
- priekšpulks Vadošā, apzinīgākā (šķiras, sabiedrības grupas u. tml.) daļa; avangards (2)
- bifilārs Vadu tinums no šāda vada, ko izmanto spolēs, pretestību magazinās utt., lai samazinātu to induktivitāti
- direktrisa Vadule, analītiskā ģeometrijā vispārīgi līnija, pret ko pastāvīgi jāatspiežas kādai citai līnijai (veidulei), lai veidotu zināmu virsmu
- vadzinas Vai zini
- vazi Vai zini
- vaizi Vai zini?
- grēkāzis Vainīgais; āzis, kuram izraēļi (3. Mozus, 16) uzlika tautas grēkus un tad izdzina tuksnesī
- kubulu pugāns vairāk nekā metru gara ēvele, ko lieto dēļu šķautņu pielāgošanai un nolīdzināšanai
- imitēšana Vairāk vai mazāk apzināta parauga reproducēšana, atdarināšana
- bukets Vairākas reizē iededzinātas raķetes
- neitrālpunkts Vairākfāžu elektroiekārtu (transformatoru, ģeneratoru, elektrodzinēju u. tml.) zvaigznē savienoto tinumu kopīgais punkts
- neolamarkisms Vairāki evolūcijas mācības virzieni, kas attīsta Lamarka teorijas atzinumus vai arī šo teoriju izkropļo; pamatvirzieni: mehanolamarkisms un psiholamarkisms
- klaušināt vairākkārt jautāt (kādam), lai uzzinātu ko
- košļāt vairākkārt kost (ko), piemēram, sasprindzinājumā, nervozējot; kodīt
- Artemīdas templis Efesā vairākkārt pārbūvēts templis Mazāzijas pilsētā Efesā, kuru 356. g. p. m. ē. nodedzināja Herostats, kas šādi vēlējās kļūt slavens; templi drīz atjaunoja un pieskaitīja saptiņiem pasaules brīnumiem
- trāsināt vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt
- trēsināt vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsināt
- kult izkultus salmus vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par jau (sen) zināmām patiesībām
- kult niekus (arī tukšu), biežāk kult tukšus (arī izkultus) salmus vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par ko jau (sen) zināmu
- kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par ko jau (sen) zināmu
- kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult tukšu (arī niekus) vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par ko jau (sen) zināmu
- izspricēties vairākkārt smidzināt
- nospradzināt vairākkārt spridzināt
- ujināties vairākkārt ūjināt (sasaucoties, sazinoties)
- iepraktizēties vairākkārt veicot (kādu darbību), iegūt zināšanas, prasmi, veiklību; ievingrināties
- prašņāt vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt
- klaušināt vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu ko
- paklaušināt vairākkārt, vairākiem pajautāt, lai uzzinātu (ko)
- atgraizīt vairākkārtīgi vai vairākus objektus griežot saīsināt, nolīdzināt
- zinātniskais reālisms vairāku 20. gs. filozofisko mācību kopējais nosaukums; saskaņā ar šī virziena filozofu atziņām, zinātniskie pētījumi ir vienīgais līdzeklis, kas ļauj gūt patiesas zināšanas
- freons Vairāku fluoru saturošu ogļūdeņražu apzīmējums (sākotnēji preču zīme), izmanto par aukstuma aģentu ledusskapjos un saldētavās un kā aktīvo (izsmidzinošo) līdzekli aerosolu flakonos; izplūstot atmosfērā, freons veicina ozona slāņa noārdīšanos
- līdzautorība Vairāku personu līdzdalība zinātniska, literāra, mākslas vai muzikāla darba radīšanā
- hipotireoīdisms Vairogdziedzera darbības pamazināšanās
- līdzinieču metode vaislinieka meitu salīdzināšana ar citu vaislinieku meitām, kuras ir vienāda vecuma un ir augušas un ražo līdzīgos apstākļos
- mazizglītība Vājas zināšanas, izglītības trūkums
- reducēt Vājināt (skaņas) artikulāciju tā, ka mazinās (tās) ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas (tās) zudums
- klusināt Vājināt, apvaldīt (psihisku stāvokli), mazināt (tā) intensitāti
- smildzināt Vājināt, mazināt, mīkstināt
- laibināt Vājināt, samazināt
- vaķelēt Vākt, pārzināt (kaut ko)
- priekšvakuuma sūknis vakuumsūknis, kas samazina spiedienu vakuumsistēmā līdz \~10,0-0,1 Pa, nodrošinot augstvakuuma sūkņu normālu darbību
- sodekspedīcija Valdības vai okupācijas varas norīkotas karaspēka daļas iekšējo nemieru apspiešanai ar ieročiem vai citiem terora līdzekļiem (kāršanu, pēršanu, deportēšanu, dedzināšanu)
- ļaunticīgs valdījums valdītājs, kas zina, ka viņam nav tiesības lietu valdīt vai ka kādam citam šajā ziņā ir lielākas tiesības nekā viņam
- fascinācija Valdzinājums, burvība; apburtība, apmātība
- novaldzināt Valdzināt, apburt
- apvaldzināt Valdzināt, iepīt
- hetēra Valdzinoša sieviete ar izlaidīgu dzīves veidu
- apburošs Valdzinošs, burvīgs
- poēzija Valdzinošs, pievilcīgs skaistums
- palīgvaloda Valoda (parasti mākslīga), kas var veikt zināmas funkcijas (parasti starptautiskā) saziņas procesā
- kreoliskā valoda valoda, kas no pidžina dabiskā veidā ir izveidojusies par kāda etnosa dzimto valodu, salīdzinot ar pidžinu papildus iegūstot sociolingvistiskās funkcijas, plašāku vārdu krājumu un savu gramatisko struktūru
- starpniekvaloda Valoda, kas veic sazināšanās funkciju starp tautām ar atšķirīgām valodām
- zinātnes valoda valoda, ko izmanto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā: monogrāfijās, rakstos, kvalifikācijas darbos u. c.
- mirusī valoda valoda, ko kāda tauta, cilts u. tml. vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli
- mācībvaloda Valoda, kurā tiek apgūtas zināšanas izglītības sistēmas ietvaros
- kognitīva valoda valodas funkcionālais paveids, kura uzdevums ir sniegt informāciju, kas klausītājam ir jauna, līdz šim nezināma; šāda valoda ir denotatīva, t. i. lieto vārdus, kuriem ir tikai jēdzieniska nozīme
- zinātniskās valodas (arī zinātniskais) stils valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam zinātniskos tekstos
- lingvokulturēma Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts), kurā ietverta verbāla un kultūras informācija, kas ļauj uztvert un izprast tautas vērtību sistēmu, tautas domāšanas, psiholoģijas, pasaules izzināšanas pieredzi
- mirušās valodas valodas, ko vairs nelieto runā un kas parasti zināmas tikai pēc rakstu pieminekļiem (piem., senprūšu val.) vai arī tiek lietotas mākslīgi reglamentēti kādā īpašā nozarē (lat. val. medicīnā)
- sineze Valodniecībā - vārdu sakārtojums tā, lai rastos zināma jēga
- valodas kultūra Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodu kā kultūrvērtību, valodas lietojumu noteiktā valodas attīstības posmā, izzina valodas sistēmas attīstības likumības un tendences un uz to pamata izstrādā ieteikumus (paraugus) valodas optimālam lietojumam, sekmējot izteiksmes skaidrību un bagātināšanos un valodas ilgtspējīgu attīstību
- sastatāmā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās un atšķirīgās pazīmes; kontrastīvā lingvistika
- metagrammatika Valodniecības filozofija; salīdzināma valodu zinātne
- interlingvistika Valodniecības nozare, kas pētī sazināšanās iespējas dažādvalodības apstākļos un starptautiskās valodas kā šādas sazināšanās līdzekli
- tipoloģiskā valodniecība valodniecības nozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās pazīmes, konstatē tipiskās parādības un valodas universālijas un izstrādā valodu tipoloģiskās klasifikācijas principus; tipoloģiskā lingvistika
- sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus
- aizdaudzināt Valodu, baumu, slavas (par ko) izplatīšanās līdz zināmai vietai
- asignējumu samazināšana valsts budžeta līdzekļu asignējumu samazināšana līdz saimnieciskā gada beigām, mainot attiecīgo mēnešu finansēšanas plānus
- nodokļu (nodevu) administrācija Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, kuras pilnvarotas ar likumu pārzināt nodokļu ievākšanu
- fizisko personu reģistrs valsts informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta ierobežotas pieejamības informācija un kuras pārzinis un turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; iekļaujot reģistrā ziņas par personu, pārvalde tai piešķir automātiski ģenerētu individuālo personas kodu no vienpadsmit cipariem, nodrošinot personas kodu neatkārtošanos
- valsts informācijas sistēmas turētājs valsts informācijas sistēmas pārzinis vai tā pilnvarota institūcija, kas uztur šīs sistēmas informācijas un tehnisko resursu funkcionalitāti un nodrošina informācijas apriti
- virsmežsargs Valsts mežu sardzes amats (starp mežsargu un mežzini - līdz 1959. gadam); cilvēks, kurš veic šo amatu un kura pārziņā ir aprēda
- Tieslietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto tiesisko politiku - izstrādā tiesību aktu projektus, dod atzinumus par citu sagatavotiem tiesību aktu projektiem, sistematizē un kodificē tiesību aktus, veic tiesu darba organizatorisko vadību un nodrošina tiesu darbību materiāli un tehniski, organizē tiesu izpildītāju darbu, uzrauga notāru, advokātu un juriskonsultu darbību, vada dzimtsarakstu iestāžu un arhīvu darbību, reģistrē nekustamos īpašumus, uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī koordinē cilvēka tiesību, nacionālo, valsts valodas, reliģisko organizāciju u. c. organizāciju problēmu risināšanu
- resors Valsts pārvaldes nozare; iestāžu sistēma vai iestāde, kas šo nozari pārzina, arī tās darbības nozare, joma
- ministrijas skolas valsts pārzinātas un uzturētas tautskolas Krievijā pirms 1917. g., kas darbojās saskaņā ar 1875. g. instrukciju, bija trīsgadīgas (mācīja ticības mācību, krievu valodu, aritmētiku) un piecgadīgas skolas (papildus mācīja arī ģeogrāfiju, vēsturi u. c. priekšmetus), bet beigušie nevarēja iestāties ģimnāzijās vai reālskolās
- darba ņēmējs valsts sociālās apdrošināšanas kontekstā - persona, kas bez darba līguma veic noteiktas ar samaksu atlīdzināmas darbības pasūtītāja labā, piemēram, persona, kas veic darbu saskaņā ar darbuzņēmuma, graudniecības līgumu pārvadājuma līgumu, īpašnieks, kas vada uzņēmumu, valdes vai padomes loceklis
- bonifikācija Valsts subsīdiju piešķiršana kredītam, lai samazinātu kredīta procentus, kas jāmaksā aizņēmējiem, kuriem valsts tiecas palīdzēt
- revīzijas pakalpojums valsts un pašvaldību institūciju finansu revīzija un revīzijas pārskata sagatavošana, kā arī atzinuma sniegšana par saimnieciskā gada pārskatu
- masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem
- noziedzības profilakse valsts varas un pārvaldes institūciju noteikto darbību un pasākumu kopums, kas vērsts uz noziedzību nosakošo un veicinošo apstākļu ietekmes samazināšanu un ierobežošanu
- Hivas haniste valsts Vidusāzijā 16. gs. — 1920. g., aptvēra Senās Horezmas teritoriju, turkmēņu apmetnes Mangišlakā, Dahistānā, gar Uzboju, 1873. g. atzina Krievijas protektorātu
- izglītības atbalsta iestāde valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, psiholoģisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm
- valūtas grozs valūtas kursa rēķināšanas palīgmetode, kur attiecīgo valūtu salīdzina ar vairākām citu valstu valūtām
- atvērt sirdi vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas
- atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas
- atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu
- līķa apgānīšana var izpausties kā ņirgāšanās par līķi: tā izķēmošana, sadalīšana, dedzināšana, kā arī kanibālisms un citādi
- mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta
- hipohlorizācija Vārāmā sāls daudzuma samazināšana uzturā, ārstējot slimības, kas saistītas ar sāls retenci
- iridotāze Varavīksnenes paplašināšana acs spiediena mazināšanai
- moška Varbūt, iespējams, kas zina
- tautas etimoloģija vārda cilmes nezinātnisks skaidrojums, kas pamatojas uz skaidrojamā vārda skanisku līdzību kādam etimoloģiski neradniecīgam vārdam
- nozīmes precizējums vārda nozīmes maiņas paveids, kad vispārlietojams vārds, kļūstot par terminu, pamatos saglabā savu pamatnozīmi, tomēr tā iegūst zinātnisku un tehnisku noteiktību, ko izsaka definīcijā
- interpolācija Vārda vai frāzes iestarpināšana tekstā, autoram nezinot (parasti, rokrakstu pārrakstot vai tulkojot)
- pieminējums vārda, nosaukuma u. tml. pateikšana, uzrakstīšana, parasti kādā sazināšanās norisē
- varmākas–upura problēmas vardarbības tipiska parādība, kad varmākas vai upura lomā atrodas vienmēr vieni un tie paši cilvēki (pieaugušie vai bērni); tendence kļūt pa varmāku vai upuri veidojas jau bērnībā, un to galvenokārt nosaka attiecīgs audzināšanas stils
- inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdus izkārto alfabēta secībā, sākot ar pēdējo burtu un parasti nolīdzinot pēc labās puses
- ecriture Vārds ar ko franču literatūrzinātniskajā tradīcijā apzīmē rakstīšanu
- termins vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma
- hasina Vārds, ar ko Madagaskarā apzīmē garīgu spēku, kas piemīt visām dzīvām būtnēm un kam ir īpaša loma konkrētās ceremonijās un attiecībā uz zināmiem objektiem
- saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā; arī abreviatūra
- hiponīms vārds, kas nosauc konkrētāku jēdzienu salīdzinājumā ar vispārīgāku jēdzienu, piemēram, vārds “tīģeris” ir hiponīms attieksmē pret vārdu “dzīvnieks”
- holonīms vārds, kas nosauc veselā jēdzienu salīdzinājumā ar daļas jēdzienu, piemēram, vārds "koks" ir holonīms attieksmē pret vārdu "zars"
- hiperonīms vārds, kas nosauc vispārīgāku jēdzienu salīdzinājumā ar konkrētāku jēdzienu, piemēram, vārds "koks" ir hiperonīms attieksmē pret vārdu "bērzs"
- maska Vārds, ko veido bitu, baitu vai simbolu apvienojums un ko lieto salīdzināšanai ar citu tāda paša formāta datu struktūru, lai varētu saglabāt, izmest vai neņemt vērā noteiktus bitus vai simbolus
- pasīvais vārdu krājums vārdu krājums, kuru runātājs zina un saprot, bet brīvi nelieto
- vārdlietojums Vārdu lietojums (tekstos, sazināšanās norisēs)
- logosofija Vārdu nozīmes un viņu izcelšanās zināšana
- teikšana vārdu, teksta runāšana, parasti ar mērķi darīt (ko) zināmu
- ķirināt Vārdzināt
- mirdzināt Vārdzināt
- mirdzīt Vārdzināt
- novārgot Vārdzināt
- vārcināt Vārdzināt
- pievirt Vārot piededzināt
- savirt Vārot sabiezināt
- kingstons Vārsts peldlīdzekļa zemūdens daļā, pa kuru ielaiž aizborta ūdeni balastam vai kuģa dzinēja dzesēšanai
- detenders Vārstulis, tvaika spiediena mazinātājs
- īsvasa Vasas daļa (parasti zars vai lapains stublāja dzinums lapas žāklē) ar īsiem posmiem, kur lapa pie lapas ir ļoti cieši
- angiotenzīna konvertējoša enzīma inhibitori vazodilatatori, kas samazina renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivitāti
- angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitori vazodilatatori, kas samazina renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivitāti
- melnfigūru stils Vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.; oranžsarkani ietonētu māla virsmu apgleznoja ar laku, kas pēc apdedzināšanas kļuva spīdīgi melna
- refondēšana Vecā valsts parāda dzēšana, atlīdzināšana, laižot klajā jaunus aizņēmumus, galvenokārt - nomainot saistības, kurām beidzas dzēšanas termiņš, ar citām, jaunām obligācijām vai nomainot īstermiņa vērtspapīrus ar ilgtermiņa saistībām
- babiši Vecākā zināmā papīra nauda, kas pēc Marko Polo 13. gs. liecības un pēc Pegoloti 14. gs. liecības apgrozījusies Ķīnā
- Septuaginta Vecākais Vecās Derības jeb ebreju Bībeles tulkojums sengrieķu valodā, veikts ap 250. g. p. m. ē. Aleksandrijā; pēc nostāsta, to veidojuši 70 jūdu zinātnieki
- Codex Vaticanus vecākais zināmais pergamenta Bībeles teksta manuskripts, kas uzrakstīts ap 350. gadu, kopš 1475. g. glabājas Vatikāna bibliotēkā
- Rudziņiški Vecsalienas pagasta apdzīvotās vietas "Rudziniški" nosaukuma variants
- kūceņš vecu darba rīku detaļa, kurai nezin nosaukumu
- presbiopija Vecuma redze - acs akomodācijas pavājināšanās, kas rodas cilvēkiem pēc 40 g. vecuma sakarā ar lēcas elastīguma samazināšanos
- rātenē Vecumā, kad pakļaujas audzināšanai
- kozinieši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kozine" iedzīvotāji
- Dadhjančs vēdiskajā mitoloģijā - gudrais vientuļnieks, Atharvana dēls, kuru Indra apmāca zinībās, bet aizliedz tās nodot citiem
- Višvakarmans vēdiskajā un hindu mitoloģijā - dievišķais Visuma radītājs, cēlājs, dzejnieks, viņš ir rīkotājs un sadalītājs, kam piemīt ātra doma, zināšanas par visām būtnēm un vietām, arī labestība
- apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā - sievišķīgas būtnes, sākumā ūdens nimfām līdzīgas; mākoņu un ūdens dievības hinduismā un budismā; debess iemītnieku aplaimotājas, pielīdzinātas islāma ticīgo hurijām
- prolifikācija Veģetatīva dzinuma vai jauna zieda attīstīšanās no zieda
- abstinences sindroms veģetatīvu, somatisku, neiroloģisku, psihisku traucējumu komplekss, kas rodas personai, kura atkarīga no psihoaktīvām vielām, pēc vielas lietošanas pārtraukšanas vai lietotās vielas daudzuma krasas samazināšanas
- pārejas purva kūdraugsnes veidojas, zemā purva kūdraugsnei tālāk attīstoties - palielinoties kūdras slāņa biezumam un samazinoties minerālvielām bagāto gruntsūdeņu ietekmei uz augu barošanos
- planēt veidot (zemes virsu) atbilstoši projektētajam profilam; līdzināt (zemes virsu)
- secināt veidot domu, spriedumu, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem
- veikalvedis Veikala (1) vadītājs, pārzinis
- autlets veikals, kur var nopirkt zināmu dizaineru preces, preču pārpalikumus par zemākām cenām
- komisijas veikals veikals, kurā par zināmu atlīdzību pieņem preces no iedzīvotājiem pārdošanai
- kā no grāmatas veikli, ātri, arī prasmīgi (runāt, stāstīt u. tml.); ar labu izpratni, labām zināšanām
- reizināt veikt (kāda skaitļa) reizināšanu
- devums Veikums, ieguldījums (parasti zinātnē, mākslā)
- lēstraume Vēja radīta straume, kuras virziens sakrīt ar vēja virzienu, tās rezultātā viļņu muguru asās šķautnes noapaļojas, viļņu augstums samazinās, bet periods pagarinās
- novirzītais vējš vējš, kas mijiedarboojas ar buras virsmu un zināmā leņķī tiek "atstarots" no tās
- impulsa moments vektoriāls dinamikas lielums, kas raksturo ķermeni vai daļiņu līklīnijas kustībā spēka laukā; vienas daļiņas impulsa moments ir vienāds ar tās rādiusvektora un impulsvektora vektoriālo reizinājumu; mikrodaļiņu sistēmu (atomu, molekulu u. c.) impulsa moments ir kvantēts lielums; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m^2^/s; kinētiskais moments
- mehāniskais impulss vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar materiālā punkta masas m un tā ātruma vektora v reizinājumu m·ν; ķermeņa (daļiņu sistēmas) impulss ir vienāds ar tā atsevišķu daļiņu impulsu summu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m/s; kustības daudzums
- kolinearitāte Vektoru paralelitāte vienai taisnei; divi kolineāri vektori atšķiras tikai ar skalāru reizinātāju
- apslēpts Vēl neizpētīts, neizzināts, neatklāts
- dapifers Vēlā romiešu ķeizaru laikā galma ierēdnis, kas pārraudzīja ēdienus; viduslaikos galma virtuves un galda pārzinis (lat. "ēdienu nesējs")
- lašķēties Veldzēties (par dedzinātiem kaļķiem)
- prezidijs Vēlēta pastāvīga (sabiedriskas, zinātniskas u. tml. organizācijas) vadošā institūcija
- pavalkāt Velkot, piemēram, ratiņus, ragaviņas, pavizināt (kādu)
- motovelosipēds Velosipēds, kura dzinējs ir motors
- ieguldīt veltīt, atdot (spēkus, zināšanas u. tml. kādam mērķim)
- bluķis Veltnis apsētu lauku blīvēšanai, līdzināšanai
- tapiņveltnis Veltnis ar tapiņām augšņu nolīdzināšanai un irdināšanai
- stieņu veltnis veltnis cilu drupināšanai un virskārtas nolīdzināšanai; sastāv no horizontālas, līdz 2 m garas vārpstas, uz kuras ik pēc apm. 50 cm nostiprināti spieķoti gredzeni, kas nes pa aploci vienmērīgi izvietotus (6–10) stieņus
- kastelāns veļas pārzine slimnīcās, kopmīnēs u. tml.
- dzīt jūgā verdzināt
- vērdzināt Verdzināt, izkalpināt
- valdzināt verdzināt, mocīt, spīdzināt
- valgot Verdzināt, mocīt, spīdzināt
- noverdzināt Verdzinot nogurdināt, novājināt, arī nomocīt
- agela Vergturu aristrokrātijas pārstāvju dēlu (7-18 g. vecuma) slēgta tipa valsts audzināšanas iestāde senajā Spartā
- makacis Vērpjamā ratiņa dzinējs, savienots ar ratiņa ripu un paminu
- makata Vērpjamā ratiņa dzinējs, savienots ar ratiņa ripu un paminu
- Arkturs Vēršu Dzinēja α; sarkana milzu zvaigzne, trešā spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums 0,05; 102 reizes spožāka par Sauli
- Boo Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Bootes Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- novērtēt Vērtējot atzīt (kādu) par tādu, kam piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības, spējas, zināšanas u. tml.
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem
- novērtēt Vērtējot noteikt (zināšanu, sekmju, darba rezultāta) atbilstību noteiktām vērtēšanas normām
- novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.)
- mērot Vērtējot salīdzināt
- samērot Vērtējot salīdzināt
- pieskaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot pievienot (pie kāda kopuma), iekļaut (kādā kopumā)
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies
- pretfiltrācijas aizkars vertikāla vai slīpa mākslīgi ierīkota konstrukcija filtrācijas plūsmu aizturēšanai, tādējādi samazinot filtrācijas radītos zudumus un filtrācijas spiedienu uz būves pamatni; ierīko augšpus hidrotehniskas būves, zem tās vai krastmalā
- privileģētā akcija vērtspapīrs, kas dod priekšrocības peļņas sadalē (salīdzinājumā ar parasto akciju)
- veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt
- atspirdzināt Vēss ūdens atspirdzina
- epigrāfika Vēstures palīgzinātne, kas pētī senus uzrakstus (piemēram, uz akmens plāksnēm, metāla izstrādājumiem, klintīm)
- paleogrāfija Vēstures un filoloģijas palīgzinātne, kas pētī rakstības izcelšanos, attīstību, raksta formas, senos rokrakstus
- archaiogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kas krāj, apraksta un izdod vēstures pieminekļus
- arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos
- medievistika Vēstures zinātnes nozare, kas pētī Eiropas viduslaiku vēsturi
- arheogrāfija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas izstrādā metodes vēstures avotu publicēšanai; vēsturisku dokumentu, rakstu pieminekļu aprakstīšana un publicēšana
- faleristika Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ordeņu, medaļu un goda zīmju vēsturi
- ģenealoģija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī radu rakstus
- avotu mācība vēstures zinātnes palīgnozare; vēstures avotu pētīšanas un izmantošanas teorija un metodika
- pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības likumsakarības
- Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls
- zinātne vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes
- stils Vēsturiski izveidojies valodas paveids, kas ir atkarīgs no sazināšanās mērķa
- muzeja krājums vēsturiski izveidojies, zinātniski pamatots muzeja priekšmetu kopums, kas sastāv no pamatkrājuma, palīgkrājuma un apmaiņas krājuma
- demogrāfijas nozares vēsturiski izveidojušāsdemogrāfijas zinātnes jomas ar savu pētīšanas objektu un specifiskām izpētes metodēm; galvenās nozares: sociālā, ekonomiskā, medicīniskā, vēsturiskā u. c.
- indoeiropeistika Vēsturiski salīdzināmās valodniecības nozare, kas pētī ide valodas, īpaši to attīstību
- kunstkamera Vēsturisks nosaukums vēstures, mākslas, dabaszinātņu u. c. retumu kolekcijām un krātuvēm
- kārdinošs Vicinošs, aizraujošs; valdzinošs, tāds, ko kāro iegūt
- reālskola Vidējā (parasti sešgadīga) mācību iestāde, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām
- izīrēšana Vidēja termiņa mašīnu un iekārtu noma bez īpašuma tiesību nodošanas nomniekam - viena no līzinga formām
- apjomekonomija Vidējo ražošanas izmaksu samazinājums produkcijas izlaidei pieaugot ilgākā laika posmā
- zūms videozvans, sapulce, kurš notiek sazināšanās platformā "Zoom"
- timpanosimpatektomija Vidusauss mediālās sienas nervu pinuma izoperēšana, lai mazinātu patoloģiskus trokšņus ausīs
- licenciāts Viduslaikos - zinātnisks grāds līdz ar tiesībām mācīt universitātēs; persona, kam ir šāds grāds
- sanpjerino Viduslaikos Romas senāta kalta sudraba 1/2 graša monēta, līdzinājās vienam soldo
- laudanum Viduslaiku ārstu apzīmējums katram sāpju remdētājam vai iemidzinātājam līdzeklim
- okamisms Viduslaiku filozofa Okamas Viljama (~1300-49) mācība ar uzsvaru intuīciju un ārējo uztveri, kas veido pieredzi, noliedz, ka teoloģija būtu zinātne un prasa, lai tā dibinātos vienīgi atklāsmē, kurai ticēt ir jo lielāks nopelns, jo tā mazāk prātam aptverama
- sintereze Viduslaiku filozofijā un teoloģijā tiešā labā un ļaunā zināšana, t. i. sirdsapziņas dzirkstele, ko cilvēks uzglabājis arī pēc Ādama grēkā krišanas
- sholastiskais reālisms viduslaiku filozofijas virziens, kas atzina, ka universālijas, jeb vispārējie jēdzieni ir tā objektīvā realitāte, kas pastāv neatkarīgi no konkrētajiem priekšmetiem; pamatnostādne, ka idejas atrodas Dieva prātā, bet atsevišķas lietas ir to nepilnīgas kopijas
- adamīti Viduslaiku kristīgo sektu locekļi, kas ietilpa kreisajā taborītu spārnā; neatzina garīdzniecību, privātīpašumu, aizstāvēja mantas kopību
- Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga
- petrobruziāņi Viduslaiku sekta, kas neatzina svētnieku kārtu, sakramentus un krusta pielūgšanu
- reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetiem
- meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
- Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu
- savidžināties Vidžinot sazināties
- fainomenālisms Viedoklis atziņas teorijā, kas māca, ka cilvēks izzina nevis lietas, kādas tās pašas par sevi ir, bet kā tās parādās mūsu apziņai
- skepticisms Viedoklis, uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām u. tml. un pastāvošo zināšanu ticamības noliegšana
- parafobija Viegla fobijas forma, ko iespējams pārvarēt, sasprindzinot gribasspēku
- pamabroms Vieglas darbības diurētiska viela; lieto preparātos, kas mazina premenstruālo sindromu
- dzeguze Vieglas uzvedības sieviete, kas savus bērnus atstāj citu audzināšanā
- apsvilināt Viegli apdedzināt (no ārpuses); daļēji nodedzināt (skarot liesmām vai lielā karstumā)
- kušņi Viegli kūstošas vielas, ko izmanto keramikas izstrādājumu pārklāšanai pirms apdedzināšanas
- kņikstināt Viegli sitot ar metāla priekšmetu radīt zināmas skaņas
- kņikstināties Viegli sitot ar metāla priekšmetu radīt zināmas skaņas
- napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti
- darbviela Viela vai vielu kopums, kas pēc fizikāli ķīmiskām pārmaiņām, kuras ar tām notiek raķešdzinējā, ar lielu ātrumu tiek izsviestas pa raķešdzinēja sprauslu un rada raķešdzinējā vilci
- raķešdegviela Viela vai vielu kopums, kas vienlaikus ir raķešdzinēja enerģijas avots un darbvieta
- adaptogēns viela, kas darbojas nomierinoši, kā stresa mazinātāja, palīdz iejusties situācijā
- antistatiķis viela, kas palielina polimērmateriālu elektrovadītspēju, tādējādi samazinot to statisko elektrizēšanos
- psihostimulators viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina nogurumu
- detergents viela, kas samazina virsmas spraigumu
- mineralizators viela, kas veicina tehnoloģiskā procesa norisi, sekmējot izejvielu sadalīšanos un jaunu fāžu veidošanos zemākā temperatūrā, piem., piedeva keramiskām masām, kas veicina noteiktu kristālisku savienojumu veidošanos apdedzināšanas procesā
- palēninātājs viela, ko izmanto atomreaktorā, lai samazinātu neitronu enerģiju
- līmviela viela, materiāls, ko izmanto (kā) līmēšanai, arī (piemēram, krāsvielu) biezināšanai
- antagonisms Vielas darbība, kas mazina citas vielas darbību
- supravadītspēja Vielas īpašība - tās elektriskās pretestības samazināšanās praktiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā)
- difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību
- imersijas metode vielas laušanas koeficienta noteikšanas metode iegremdējot pētāmās vielas sīkus gabaliņus šķidrumos ar zināmu laušanas koeficientu un ar mikroskopu nosakot divus tuvākos
- apreti Vielas, ar kurām apstrādā audumus vai dziju (ciete, ziepes, taukvielas, celulozes esteri, sintētiskie sveķi u. c.), lai piešķirtu tiem vajadzīgās īpašības (zināmu cietumu, elastību, spīdumu utt.)
- kalcija antagonisti vielas, kas bloķē kalcija iekļuvi šūnās vai kavē tā piesaisti no šūnu iekšējām rezervēm, mazinot gludās muskulatūras ierosināmību un kontraktilitāti
- pretsalipes vielas vielas, kas mazina sausu pārtikas produktu daļiņu salipšanu
- antitireoīdie līdzekļi vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
- garšas pastiprinātāji vielas, kas pastiprina pārtikas produktam piemītošo garšu un/vai smaržu; lieto atspirdzinošos dzērienos, majonēzēs, salātos u. tml.
- vazodilatatori Vielas, kas samazina asinsvadu perifēro pretestību un asinsspiedienu
- plastifikatori vielas, kas samazina polimērmateriālu un laku un krāsu pārklājumu cietību un trauslumu, palielina elastību, plastiskumu un salturību, samazina plastmasu kausējumu viskozitāti; visbiežāk lietotie plastifikatori ir ftalskābes u. c. skābju esteri, sintētiski oligomēri, kaučuki
- detergenti vielas, kas samazina virsmas spraigumu
- tauku aizvietotāji vielas, kas veido nepieciešamās sensorās īpašības produktiem ar samazinātu tauku saturu
- raķešu degviela vielas, ko izmanto raķešu dzinējos par enerģijas avotu reaktīvā spēka radīšanai
- mikropiedevas Vielas, ko piemaļ portlandcementam blīvma un mehāniskās stiprības palielināšanai un pašizmaksas samazināšanai, piem., kvarca smiltis, dolomīts, domnu slāņi
- kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem
- disperģēšanas līdzekļi vielas, kuras veicina vielu sajaukšanos, samazinot izkliedējamas vielas virsmas spraigumu
- virsmaktīvas vielas vielas, kuru molekulas plānā slānī spēj koncentrēties uz fāžu robežvirsmām un samazina to brīvo enerģiju (virsmas spraigumu)
- segvejs Viena cilvēka pārvietošanās līdzeklis uz diviem paralēliem riteņiem ar akumulatoru un elektrodzinēju; giroskūters
- giroskūters Viena cilvēka pārvietošanās līdzeklis uz diviem paralēliem riteņiem, ar akumulatoru un elektodzinēju; segvejs
- kredītlīnija Vienā kredītā noformēts aizdevums, ko dalīti piešķir zināmā laika posmā
- interpretīvisms viena no 20. gs. paradigmām sociālajās zinātnēs; tās veidošanos saista ar Maksa Vēbera pozitīvisma kritiku; attiecas uz epistemoloģiju un teorijām, kuras uzsver izpratnes un interpretācijas ciešo saisti un sabiedrības izpēti, kas sakņota cilvēku dzīvespasaules un subjektīvās nozīmes interpretācijā
- vieliskā atkarība viena no atkarību grupām, kas ietver ar psihoaktīvu vielu lietošanu saistītās atkarības; raksturīga nepārvarama (obsesīva vai kompulsīva) vēlme atkārtoti lietot vienu (monovielu lietošana) vai vairākas psihoaktīvās vielas (polivielu lietošana), lai gan ir zināms par nelabvēlīgām biopsihosociālām sekām
- apercepcija viena no cilvēka psihes pamatīpašībām - uztveres aktivitāte, kuras pamatā ir pieredze un zināšanas
- līdzdalībnieks viena no divām vai vairākām personām, kas kopā, vienlaikus apzināti, aktīvi piedalās noziedzīgā darbībā
- kvadrantīdas viena no galvenajām meteoru plūsmām, kuras radiants atrodas uz robežas starp Vēršu Dzinēju un Pūķi; aktivitātes periods 2.-4. janvārī; maksimumā 3. janvārī ap 45-250 meteoru stundā
- dzīvniekkopība viena no lauksaimniecības pamatnozarēm; zinātne par domesticētiem (arī nedaudzu sugu nedomesticētiem) dzīvniekiem un to audzēšanu
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā
- hermētisms viena no modernās dzejas pazīmēm: apzināta atraušanās no realitātes, abstrahētu subjektīvu pārdzīvojumu atklāsme ar sarežģītiem tēliem, individuālām asociācijām
- kontekstneatkarība viena no terminam izvirzītajām zinātniskajām prasībām, kas paredz, ka terminam jābūt ar noteiktu konkrētā nozarē fiksētu saturu (resp. termina nozīmi) jebkurā kontekstā
- haloperidols viena no vielām, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus
- kadinēns viena no vielām, ko satur jauno priežu dzinumu drogas un to ēteriskās eļļas
- pinopikrīns viena no vielām, ko satur priežu dzinumu droga
- adjunktūra viena no zinātnisko un zinātniski pedagoģisko kadru sagatavošanas formām, kas tika izmantota PSRS bruņotajos spēkos
- starpsavienojums Viena un tā paša vai dažādu elektronisko sakaru komersantu publisko elektronisko sakaru tīklu fizisks un loģisks savienojums, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem vai piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko sniedz cits elektronisko sakaru komersants
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām
- integrodiferenciālvienādojumi Vienādojumi, kuros nezināmā funkcija atrodas aiz integrāļa zīmes, kur sastopami arī šās funkcijas atvasinājumi
- transcendents vienādojums vienādojums, kas satur nezināmo kā kādas transcendentas funkcijas argumentu
- funkcionālvienādojums Vienādojums, kas satur nezināmu f-ju (no noteiktas kopas)
- algebrisks vienādojums vienādojums, kurā katra daļa attiecībā uz nezināmajiem lielumiem ir monoms vai polinoms
- kvadrātvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir otrā pakāpe
- kubisks vienādojums vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
- kubikvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
- integrālvienādojums vienādojums, kurā nezināmā funkcija atrodas zem integrāļa zīmes
- diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmie ir funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus
- pakāpe Vienādu reizinātāju reizinājums
- asimilācija Vienas skaņas pielīdzināšanās citai
- tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piemēram, novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus
- augumāju puķes viengadīgi un daudzgadīgi krāšņumaugi, kas pastāvīgi vai zināmu laiku audzējami apkurināmās platībās
- acotnis Viengadīgs dzinums, kas izaudzis no acojuma
- arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu
- fenols vienkāršākais no šiem savienojumiem - karbolskābe C~6~H~5~OH (bezkrāsaini kristāli ar specifisku smaku), kuru lieto, piemēram, dezinfekcijā
- tehniskā mehānika vienkāršāko teorētiskās mehānikas, materiālu pretestības, mašīnu un mehānismu teorijas zināšanu kopa, ko izmanto mehānikas vienkāršāko uzdevumu risināšanā ikdienas dzīvē
- deriks Vienkāršas konstrukcijas pāļdzinis
- SOAP Vienkāršs objektu piekļuves protokols (angļu "simple object access protocol") - noteikumu kopums, kas ļauj lietojumprogrammām un pakalpojumiem tīklā sazināties savā starpā
- slodzes līdzsvarošana vienmērīga apstrādes un pārraides funkciju izlīdzināšana datoru tīklā, lai neviena atsevišķa ierīce netiktu pārslogota. Lai līdzsvarotu slodzi, daudzas tīmekļa vietnes izmanto divus vai vairākus tīmekļa serverus
- kaļ kā dzenis vienmērīgi, ritmiski klaudzina
- unificēšana Vienotas nozīmes un lietojamības objektu daudzveidības racionāla samazināšana
- kontrolpārbaude Vienotas uzdevumu sistēmas vai testa izmantošana, lai novērtētu mācību kursa apgūšanu un attiecīgu zināšanu vai prasmju līmeni
- panārisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras
- panāriānisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras; panārisms
- glaudums vienreizēja (pabeigta) glāstīšana, izlīdzināšana
- pabalsts daudzbērnu mātēm vienreizējas un regulāras naudas izmaksas mātēm, kuras audzina vairākus bērnus
- projektīvā identifikācija viens no agrīnajiem primitīvajiem psihes aizsardzības mehānismiem, kas ietver: 1) nepieņemamo jūtu, priekšstatu psiholoģisku izstumšanu, paralēli aktivizējoties arī citiem psihes aizsardzības mehānismiem; 2) neapzinātā psihiskā satura projicēšanu uz citu cilvēku; 3) neapzinātu identificēšanos ar projicēto materiālu
- pašpalīdzības grupa viens no atbalsta grupu veidiem, ko raksturo cilvēku brīvprātīga apvienošanās grupā, kuru nevada profesionāli sagatavots vadītājs; grupas dalībniekus apvieno līdzīgas problēmas (piemēram, alkohola atkarība, bezdarbs) vai dzīves situācijas (piemēram, vecāki, kuri audzina bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem)
- dzīvnieku valsts viens no augstākajiem dzīvās dabas sistemātikas taksoniem ("Regnum animalia", arī "Animalia"), pasaulē apzināti \~1,5 milj. dzīvnieku sugu, Latvijā \~17 tūkstoši; fauna
- uguns sprediķis viens no Budas slavenākajiem sprediķiem, kuru pēc tradīcijas viņš nolasījis Gajā 1000 uguni pielūdzošiem askētiem un kurā viņš skaidro, ka visu pastāvošo sadedzina iekāres, dusmu un neziņas liesmas
- ego viens no cilvēka psihes komponentiem, kas iesaistīts izziņas, sajūtu un apzināšanās procesos
- izomalts viens no cukura aizstājējiem, kas zarnās šķeļas nepilnīgi un tādēļ arī uzsūcas lēnāk nekā cukurs un tikai daļēji - ne vairāk kā 60%; pārtikas piedeva E953, mākslīgs saldinātājs, biezinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, var radīt kuņģa kairinājumu
- urīms viens no diviem (otrs - tumīms) senebreju krūšuzīmē ieliekamiem priekšmetiem, kurus izmantoja pareģošanai; tie minēti Bībelē, bet nav zināms, kas tie bijuši
- tumīms viens no diviem (otrs - urīms) senebreju krūšuzīmē ieliekamiem priekšmetiem, kurus izmantoja pareģošanai; tie minēti Bībelē, bet nav zināms, kas tie bijuši
- identificēšanās ar klientu viens no fenomeniem sociālā darba saskarsmes procesā, kas saistīts ar sociālā darbinieka empātiju vai pat emocionālu saplūšanu ar klientu, kas var būt apzināta, bet var arī būt pilnībā neapzināta
- Dagda viens no galvenajiem Īrijas ķeltu dieviem, mirušo valstības valdnieks, cilvēku cilts radītājs, gudrības un zināšanu dievs, druīdu patrons
- terapeitiskā grupa viens no grupu veidiem, kura galvenais mērķis ir grupas dalībnieku psiholoģisko un sociālo konfliktu izpēte, apzināšana un mazināšana, kā arī problēmu pārvarēšanas stratēģiju attīstīšana
- Eiropa viens no Jupitera pavadoņiem ("Europa"), vidējais attālums no planētas - 671100 km, izmēri - 3122 km, masa - 0,64 no Mēness masas, atklājis it. zinātnieks G. Galilejs 1610. g.
- sociālie kontakti viens no kontaktu veidiem, kas izpaužas cilvēku sociālā nepieciešamībā sazināties, apmainīties ar idejām, priekšstatiem un domām
- Beverīna viens no latgaļu zemes Tālavas centriem 12.-13. gadsimtā, ko krievu meslu vācēji nodedzinājuši 1216. g., precīza atrašanās vieta nav zināma
- hloroze viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās
- dzimumidentitāte viens no personības identitātes komponentiem, kas paredz daudzpusīgu identifikāciju un salīdzinājumu ar attiecīgā dzimuma pārstāvjiem, sākot ar ārējo izskatu un izturēšanos līdz rakstura īpašībām un interesēm
- liecinieka liecība viens no pierādīšanas līdzekļiem krimināllietā vai civillietā, satur ziņas, ko liecinieks sniedzis nopratināšanā par notikumiem un faktiem, kurus viņš pats uztvēris ar saviem maņu orgāniem vai arī par kuriem uzzinājis no citām personām vai citiem avotiem
- sākotnējā izvērtēšana viens no posmiem sociālajā darbā ar gadījumu, kura mērķis ir noskaidrot klienta sociālās situācijas faktus un apzināt informāciju par aktuālajām grūtībām, problēmām, kā arī resursiem, izmantojot holistisku pieeju
- kopulēšana viens no potēšanas paņēmieniem lauksaimniecībā - mežeņa dzinuma saaudzēšana ar kultivējamās šķirnes potzaru (dzinuma daļu)
- cirkularitāte viens no sistēmu teorijas pamata principiem bioloģijā, komunikācijas zinātnē, arī sociālajā darbā
- reizinātājs viens no skaitļiem, kurus reizina
- izglītojoša grupa viens no sociālā darba ar grupu veidiem, kur grupas mērķis ir jaunu zināšanu un prasmju apgūšana vai esošo padziļināšana grupas dalībnieku sociālās funkcionēšanas uzlabošanai
- starptautiskās paražas viens no starptautisko tiesību juridisko avotu veidiem - starptautisko tiesību norma, kura radusies ilgstošas starptautisko tiesību subjektu prakses rezultātā un kuru tie atzinuši par juridiski saistošu
- spēļu terapija viens no terapijas veidiem, kuras laikā sertificēts spēļu terapeits mērķtiecīgi izmanto spēles atveseļojošo potenciālu, lai palīdzētu novērst vai mazināt psihosociālās grūtības un veicinātu optimālu izaugsmi un attīstību, īpaši darbā ar bērniem
- procesu atkarība viens no uzvedības atkarību veidiem, kas saistīts ar nepārvaramu cilvēka tieksmi spēlēt azartspēles (spēļu automāti, bingo, kāršu spēles, loterijas, derības, sporta spēles u. tml.) vai pārmērīgu jauno tehnoloģiju lietošanu (internets, datorspēles, čats u. tml.), lai gan ir zināms par negatīvajām biopsihosociālajām (mentālām, fiziskām, sociālām un finansiālām) sekām, ko tā rada viņa dzīvē
- kalcitonīns viens no vairogdziedzera hormoniem, kas samazina kalcija un fosfātu daudzumu asinīs, kā arī kavē kalcija un fosfātu izdali no kauliem, veicina to nogulsnāšanos kaulos; tireokalcitonīns
- literārā norma viens no valodas normas tipiem; tradicionāli izveidojušās, visai literārajai valodai kopīgas, apzināti izkoptas un noteiktā periodā par paraugu atzītas un rakstītos avotos (gramatikās, vārdnīcās) fiksētas valodas likumības
- vientuļais vecāks viens no vecākiem, kurš viens pats audzina bērnu(-us)
- pieraušņi viens no vienkāršākajiem augu pavairošanas veidiem, sakņu veidošana no jauniem dzinumiem
- imitētājvingrinājums viens no vispopulārākajiem vingrinājumu veidiem, lai apgūtu konkrētas darbības iemaņas vai iejustos cita cilvēka ādā, apzināti atdarinot ārēju paraugu
- unificēt Vienveidot (ko), panākt (kā) vienveidību, parasti, racionāli samazinot funkcionāli vienveidīgu objektu, sastāvdaļu u. tml. skaitu
- minibārs Viesnīcas numurā iekārtots dzērienu un vieglu uzkodu pašapkalpošanās bārs, parasti neliels ledusskapis, kurā ievietoto atspirdzinošo un alkoholisko dzērienu un vieglo uzkodu sortimentu un to cenas nosaka, ievērojot tūristu mītnes tirgvedības apsvērumus
- mala vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, arī nezināma)
- rakelēties Vietām nedaudz rakt, pielīdzināt, atkal rakt, apstrādāt zemes virskārtu
- municipalitāte Vietējās pašvaldības institūcija; celtne, kur atrodas šī pašvaldības institūcija; teritorija, kuru pārzina viena pašvaldība
- nenoteiktais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz nepazīstamām vai nezināmām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm
- noteiktais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz zināmām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai vispārinātām to pazīmēm
- stundas režīma jauda vilces ritošā sastāva vilces dzinēju vislielākā kopējā jauda, ko dzinējs var attīstīt vienas stundas laikā, elektromotoriem nepārkarstot
- tehniskais ātrums vilciena kustības vidējais ātrums iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu un ātruma samazināšanas papildlaiku
- iecirkņa ātrums vilciena kustības vidējais ātrums iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu, ātruma samazināšanas papildlaiku un vilciena stāvēšanas laiku starpstacijās
- maršruta ātrums vilciena kustības vidējais ātrums maršruta iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu, ātruma samazināšanas papildlaiku un vilciena stāvēšanas laiku visos sadales punktos
- elektrovilciens Vilciens, kura vilces spēku rada vagonos uzstādīti elektriskie dzinēji, kas enerģiju saņem pa kontaktvadu; elektriskais vilciens
- laicināt Vilkt garumā, ildzināt, kavēt
- rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu)
- plīstošs vilnis vilnis ar lūstošu, putās izšķīdušu galotni, kas novērojams vietās, kur krasi samazinās jūras dziļums
- falsificēt Viltot, apzināti izkropļot (piemēram, faktus zinātnē, mākslā)
- lauzinieki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzinieki" iedzīvotāji
- Lauzinīki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzinieki" nosaukuma variants
- viļņu depolarizēšana viļņu polarizācijas pakāpes daļēja samazināšanās vai pilnīga izzušana
- attīstītājvingrinājumi Vingrinājumi, kas paredz ne atkārtošanu, bet atrastā principa izmantošanu cita veida uzdevuma risināšanā vai dažādu risinājuma līdzekļu salīdzināšanu un izvēli
- automātisms Vingrinājumos izveidota spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti
- pace Vingrojumu sistēma (angļu "progressive aerobic circuit exercise"), kurā svara samazināšanai vai muskuļu palielināšanai tiek izmantoti trenažieri
- someljē Vīnzinis
- genciānvioletā Violeta anilīna krāsviela baktēriju krāsošanai, histoloģijā - kodolu krāsošanai; ārīgi - dezinficētājs līdzeklis
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūmas (2)
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt
- vientuļais tēvs vīrietis, kas nesastāv laulībā un audzina vienu vai vairākus bērnus bez mātes līdzdalības
- krusttēvs Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2)
- kūms Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2)
- audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus
- kūma Vīrietis, sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt
- rekurenta virkne virkne, kuras jebkuru nākošo locekli var noteikt, zinot tās iepriekšējos locekļus, piem., progresija
- karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu, uz kura apstrādā lielas masas izstrādājumu sagataves, kam biezums ir samērā mazs salīdzinājumā ar diametru
- oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
- lažs Virsmaksa biržas darījumos un komercdarījumos: (a) starpība starp zelta (sudraba) naudas nominālvērtību un šīs vērtības ekvivalentu papīrnaudā, kuru piemaksā mainot (pārdodot) papīrnaudas zīmes pret zelta (sudraba) monētām; (b) naudas zīmju, obligāciju u. c. vērtspapīru tirgus kursa paaugstinājums salīdzinājumā ar tā nominālvērtību
- mežzinis virsmežzinim pakļauts valsts civildienesta ierēdnis, kas uzrauga un kontrolē mežu apsaimniekošanu savas apgaitas teritorijā teritorijā, vada un kontrolē mežziņa vietnieka, mežniecības darbinieku darbu
- adrenotropisms Virsnieru dziedzeru aktivitātes pārsvars, salīdzinot ar citu endokrīno dziedzeru funkciju
- hipoadrenālisms Virsnieru dziedzeru samazināta funkcija
- cers Virszemes dzinumu sazarojums (augiem); šāds sazarojums kopā ar saknēm
- virusālais onkogēns vīrusa gēns, kas iekļaujas šūnas dezoksiribonukleīnskābē un zināmos apstākļos var izraisīt onkoloģiskas slimības
- diafragmas pneimodzinējs virzes kustības pneimodzinējs, kam virzuļa vietā darbojas lokana materiāla diafragma (membrāna), kura parasti iespīlēta starp divām metāla čaulām; lieto transportlīdzekļu pneimatiskajās bremzēs, iespīlēšanas ierīcēs, vadības vārstu darbināšanai u. c.; membrānas kamera
- poststrukturālisms Virziens (zinātnēs), kas 20. gs. 60. gados daļēji izauga no franču strukturālisma kā reakcija pret strukturālisma pretenzijām uz zinātnisko objektivitāti un universālismu
- febroniānisms Virziens 18. gs. baznīcas tiesību zinātnē, kas nosodīja pāvesta laicīgo varu, kaut arī atzina pāvestu par baznīcas galvu un baznīcas administrācijas pārraugu
- ariānisms Virziens agrīnajā kristietībā 4.-6. gs., kas noraidīja Jēzus Kristus dievišķo dabu un atzina, ka dievs tēvs viņu radījis "no nekā"
- filantropinisms Virziens audzināšanā, kas cenšas izkopt cilvēkmīlestību
- apollinārisms Virziens austrumu kristiānismā 4.-5. gs., atzina Kristus dievišķību, noliedzot cilvēka īpašības
- pneumatomachi Virziens austrumu pareizticīgās baznīcas teoloģijā, kas atzina svētu garu par pakārtotu Dievam tēvam un dēlam
- eirokomunisms Virziens Francijas, Itālijas un dažu citu valstu komunistiskajās partijās 20. gs. 70. gados, kas neatzina padomju kompartijas ģenerāllīniju un vadošo lomu
- hermētisms Virziens itāliešu dzejā 20. gs. 20.-30. gados; galvenā pazīme - apzināta izolēšanās no apkārtējās īstenības subjektīvu pārdzīvojumu pasaulē
- skeptiskā skola virziens Krievijas historiogrāfijā 19. gs. 1. pusē: attīstījaskeptisku attieksmi pret vēsturiskiem avotiem, izvirzīja prasību izturēties pret vēsturi kā pret zinātni, nevis kā pret pamācošu vēstījumu
- averroisms Virziens viduslaiku filozofijā, ko 12. gs aizsāka arābu domātājs Ibn Rušds (Averroess); aizstāvēja divējādās patiesības teoriju, zināšanas nostatot pretī ticībai, filozofiju - teoloģijai
- mehāniskais transporta līdzeklis visa veida automobīļi, traktori, tramvaji, trolejbusi, motocikli un citas pašgājējas mašīnas, kas pārvietojas ar savu dzinēju, izņemot transporta līdzekli ar iekšdedzes dzinēju, kura darba tilpums ir mazāks par 50 kubikcentrimetiem
- omniscience Visa zināšana
- dēmotiskais raksts visai tautai saprotamais Ēģiptiešu burtu raksts (no 8. gs. p. m. ē. līdz m. ē. 5. gs.), kas izveidojās no hieroglifiem un hierātiskā raksta, ko pārzināja tikai priesteri
- izkrautņu spaidi visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem; šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos; Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu
- apdzaldīt Viscaur sadurstīt, sadzelt (apdedzināt, apsvilināt) (ar nātrēm)
- ar pilnu muti visgudri, viszinīgi, lielīgi, bez kautrības, skaļi (runāt)
- pansofija Visgudrība, viszinība
- notorisks Visiem zināms, vispārpazīstams
- visvairāk Vislielākajā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinot ar ko citu)
- tehniskais minimums visnepieciešamāko tehnisko zināšanu un prasmju kopums (kāda darba veikšanai)
- pētniecības ētika vispārcilvēcisku morāles normu un profesionālās darbības ētikas kodeksa ievērošana pētījumā; universāli labas zinātniskās prakses pamatprincipi: godprātīgums, caurskatāmība, objektivitāte, neatkarība
- karšu zinātne vispārēja mācība par karti, kartogrāfijas kā zinātnes priekšmetu un metodi, kartes veidošanu un pielietošanu
- vispārējo izmaksu vērtības analīze vispārējo izmaksu samazināšanas paņēmiens, meklējot izmaksu taupīšanas iespējas, saglabājot un palielinot uzņēmējdarbības rezultātus
- pašsajūta Vispārējs apzināts cilvēka fiziskais un psihiskais stāvoklis
- zinības vispārīga īpašība, kas raksturo stāvokli, kurā kādam ir noteiktas zināšanas, kas iegūtas izziņas rezultātā
- iedrošināšana vispārīgā nozīmē ir veids, kā indivīdi komunikācijas procesā cits citam izsaka vai izrāda atbalstu; tā ir apliecinājuma izpaušana ar valodas vai citu izteiksmes līdzekļu palīdzību, lai stiprinātu neatlaidību, drosmi, pārliecību vai cerību cilvēkā, apzinoties iespējamās situācijas izmaiņas vai potenciālu
- estētiskais Vispārīgais parādību kopumā, kuras cilv. atzinis par skaistām, cildenām, harmoniskām, traģiskām, komiskām, neglītām, zemiskām
- kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes; priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme
- indukcija Vispārīgu atzinumu izsecināšana, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām
- apzinīgums vispārināta īpašība --> apzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- burvība vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neparasts skaistums; arī valdzinājums
- neapzinātība vispārināta īpašība --> neapzināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neapzinīgums vispārināta īpašība --> neapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nezinātniskums vispārināta īpašība --> nezinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pašapzinība vispārināta īpašība --> pašapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pašapzinīgums vispārināta īpašība --> pašapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašapzinība
- pseidozinātniskums vispārināta īpašība --> pseidozinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- saspriegtība vispārināta īpašība --> saspriegts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sasprindzinātība (3)
- saspriegtība vispārināta īpašība --> saspriegts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; sasprindzinātība (2)
- sasprindzinātība vispārināta īpašība --> sasprindzināts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; aktīvs, koncentrēts, parasti psihisks, stāvoklis
- sasprindzinātība vispārināta īpašība --> sasprindzināts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sausums vispārināta īpašība --> sauss(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums
- viszinīgums vispārināta īpašība --> viszinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viszinība
- viszinība vispārināta īpašība --> viszinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viszinīgums
- zinātniskums vispārināta īpašība --> zinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zinīgums vispārināta īpašība --> zinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vispārīgā tiesību teorija vispārināta zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskām parādībām, to būtību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā, tā pēta tiesisko īstenību (realitāti) valstī
- Hamiltona funkcija vispārināto impulsu p~j~ reizinājumu ar vispārinātiem ātrumiem q~j~' summa, no kuras atskaitīta Lagranža funkcija: H=Σ~j~p~j~q~j~' – L
- paraplāns Vispārinošs apzīmējums lidaparātiem ar lokanu spārnu; lai samazinātu brīva kritiena ātrumu, izmanto deltveida vai izpletņveida spārnu
- internātskola Vispārizglītojoša skola (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti
- vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un zināšanas apgūst strādājošie
- factum notorium vispārpazīstams, vispārzināms fakts
- truisms Vispārzināma, nodeldēta doma, arī vispārzināms, nodeldēts izteikums
- klasisks vispārzināms, sevišķi raksturīgs
- Kāmasūtra Vispazīstamākais mums zināmais senindiešu traktāts par mīlestību
- sociālā antropoloģija visplašākajā nozīmē ir holistiska zinātne par cilvēkiem, viņu pieredzes un eksistences universālajām iezīmēm un vēstures gaitā mainīgajām lokālajām variācijām
- veselības stāvoklis vispusīgs atzinums par personas veselību
- pārskats Vispusīgs, vispārējs priekšstats, zināšanu kopums (par ko)
- sociālais tīmeklis viss sociālo tīklojumu, platformu un blogu kopums internetā, kur personas savstarpēji tīklojas un sazinās caur saviem profiliem
- kulminācija Vissasprindzinātākā (daiļdarba darbības, konflikta) attīstības pakāpe, kurai seko atrisinājums
- kulminācija Vissasprindzinātākais darbības vai muzikālās dinamikas attīstības moments (skaņdarbā vai tā daļā)
- VAAI Vissavienības Augu aizsardzības /zinātniskās pētniecības/ institūts
- VOZB Vissavienības Onkologu zinātniskā biedrība
- galvenais Vissvarīgākais, visnozīmīgākais, visbūtiskākais (salīdzinot ar citiem līdzīgiem)
- klāgata Vista, kas daudz kladzina, bet dēj maz olas
- hemeralopija Vistas aklums; nespēja redzēt krēslā vai tumsā; tīklenes adaptācijas spējas samazināšanās tumsā (A vitamīna trūkums)
- no a līdz z (arī cet) visu (parasti zināt, prast); pilnīgi
- pancitopēnija Visu asins formelementu daudzuma mazināšanās
- politehnika Visu vai vairāku tehnisko zinātņu kopnosaukums
- redzamības horizonts Visuma novērojamās daļas robeža, sfēras virsma, kuras centrā atrodas novērotājs un kuras rādiuss ir vienāds ar Visuma pastāvēšanas laika un gaismas ātruma reizinājumu
- lunomobilis Visurgājējs, ar dzinēju aprīkots transportlīdzeklis braukšanai pa Mēness virsmu
- ideālais ģimenes lielums visvēlamākais ģimenes lielums, lai saglabātu, palielinātu vai samazinātu iedzīvotāju skaitu
- viszinis Viszinātājs
- visziņa Viszinība
- viszinātājs Viszinīgs cilvēks
- tobogans vizināšanās nolūkam, kā arī ātrumsacensībām nobraucienos no kalna paredzētas koka kamanas
- braukināt Vizināt
- grazāt Vizināt
- grazināt Vizināt
- vazināt Vizināt
- vidzināt Vizināt
- vužināt Vizināt
- lēžāt Vizināt (ar kamanām, ragaviņām)
- lēžot Vizināt (ar kamanām, ragaviņām); lēžāt
- braucināt Vizināt (parasti ratos)
- vižināt Vizināt 1
- vuzināt Vizināt 1(1)
- atvizināt Vizināt šurp
- vižināties Vizināties
- vužināties Vizināties
- lēžāties Vizināties (ar kamanām, ragavām)
- lēžoties Vizināties (ar kamanām, ragavām); lēžāties
- grazāties Vizināties (ar zirgu), doties izpriecas braucienā
- nolēžaties vizināties ar kamaniņām no kalna
- novizināties Vizināties lejup un pabeigt vizināties
- borināt Vizināties, braukāt
- vižot Vizināties, pastaigāties
- ievizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), ievest (kur iekšā); vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur iekšā)
- izvizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), izvest (no kurienes, kur u. tml.); vizinot izvest (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
- izvizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), izvest cauri (kam), caur (ko); vizinot izvest cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekli
- pārvizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), pārvest (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); vedot (ar transportlīdzekli), pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pievizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- apvizināt Vizinot apvest apkārt kaut kam
- izvizināt Vizinot izvadāt (ar transportlīdzekli pa daudzām vai visām vietām); vizinot aizvest (uz kādu vietu)
- pavizināt Vizinot pavest, pavadāt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināt nelielu attālumu, neilgu laiku
- uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vizinot uzvirzīt uz kādas vietas
- novizināt Vizinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko)
- pārvizināt Vizinot, vedot (ar transportlīdzekli), pārvest (pāri kam, pār ko)
- pavizināties Vizinoties pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināties nelielu attālumu, neilgu laiku
- aizbraukāties Vizinoties, braucot (nejauši) nonākt
- aizbraucināties Vizinoties, braucot ar ragaviņām (nejauši) nonākt
- mikropsija Vizuālās uztveres traucējums, kuram raksturīgs priekšmetu šķietams samazinājums
- mirgoņa vizuāls traucējums (piemēram, attēla spilgtuma maiņa), kas parādās tādu monitoru ekrānos, kam zems atsvaidzināšanas ātrums
- ekrāna mirgoņa vizuāls traucējums (piemēram, attēla spilgtuma maiņa), kas parādās tādu monitoru ekrānos, kam zems atsvaidzināšanas ātrums; mirgoņa
- serenata Vokāla kompozīcija (18. gs.), kas formas ziņā līdzinājās operai, bet nebij domāta skatuviskam uzvedumam
- elektrozāģis Zāģis, ko darbina elektriskais dzinējs; elektriskais zāģis
- avenāju pumpuru kode zāģkožu dzimtas suga ("Incurvaria rubiella"), kuras kāpuri vasarā alo aveņu ziedgultnes, bet rudenī un pēc ziemošanas (pavasarī) - dzinumus
- zāles placinātājs zāles pļaujmašīnas palīgierīce vai atsevišķa mašīna nopļautu tauriņziežu stiebru placināšanai, lai samazinātu stiebru un lapiņu kalšanas ātruma starpību
- aerosols Zāļforma - gāzveida vidē suspendētas medikamentu daļiņas dozētai ieelpošanai vai izsmidzināšanai uz ādas
- dimedrols Zāļlīdzeklis, kas samazina alerģiskas reakcijas (paaugstinātu kapilāru caurlaidību, niezi); var radīt miegainību
- medikastrs Zāļotājs, vārdotājs, kas no ārstēšanas nekā nezina
- cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot sānvasas (par augiem)
- mulst Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties
- apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties
- atkāpties Zaudēt, mazināt savu spēku, izplatību (piemēram, par norisēm dabā, cilvēka dzīvē)
- mohurs Zelta monēta Austrumindijā kopš 1562. g. līdz 20. gs. vidum, līdzinājās 15 sudraba rūpijām
- fluktuorizācija Zema sprieguma iztaisnotas maiņstrāvas izmantošana ārstniecībā, lai uzlabotu audu barošanos un mazinātu sāpes tieši strāvas plūsmas vietās
- concupiscentia Zemākā (neapzinīgā) dziņa
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (Krievijā līdz 1917), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šāds grāds
- hostelis Zemākās kategorijas tūristu mītnes veids, kas piedāvā izmitināšanas pakalpojumus jauniešiem, parasti istabās ar 2-6 vietām ar kopēju virtuvi, tualetes un dušas telpām; darbība bieži tiek organizēta kā pašapkalpošanās uzņēmumā un pakalpojumu cenu līmenis ir salīdzinoši zems
- zemdega Zemapziņa, tā pieredze, pārdzīvojumi, kas gruzd (pastāv, turpinās) cilvēkā zemapzinīgi
- zemdegas Zemapziņa, tā pieredze, pārdzīvojumi, kas gruzd (pastāv, turpinās) cilvēkā zemapzinīgi
- fugass Zemē vai ūdenī paslēpts sprāgstvielas lādiņš, kas eksplodē tad, kad tam pieskaras vai kad to uzspridzina
- dzintarzeme Zeme, kurā var atrast dzintaru
- Gūtenberga slānis Zemes augšējā mantija – mantijas slānis, kurā salīdzinājumā ar pārējiem slāņiem seismisko viļņu izplatīšanās ātrums samazinās
- greiders zemes darbu mašīna augstu uzbērumu veidošanai, laukumu un ceļu planēšanai, grunts izlīdzināšanai un nogāžu planēšanai, izmanto arī sniega tīrīšanai; darbierīces ir vērstuve un irdinātājs
- graiders Zemes darbu mašīna augstu uzbērumu veidošanai, laukumu un ceļu plānošanai, grunts izlīdzināšanai un nogāžu planēšanai; darbierīces ir vērstuve un irdinātājs
- ģeozinātne Zemes kā kopuma izpēte, zinātnes nozare, kurā apvienotas vairākas tradicionālas atziņu jomas, piemēram, ģeoloģija, meteoroloģija, okeanogrāfija, ģeofizika, ģeoķīmija un paleontoloģija
- nife Zemes kodols, nosaukums radies 20. gs. sākumā, kad daudzi zinātnieki domāja, ka Zemes kodols sastāv no niķeļa un dzelzs un to oksīdiem
- mu zemes laukuma mērvienība Ķīnā, līdzinās 0,06 hektāriem
- būvpienākums Zemes valdītāja vai nomnieka pienākums pa daļai vai pilnīgi gādāt par zināmu celtņu vai celtnes uzturēšanu vai jauncelšanu
- ģeogrāfiska karte Zemes virsas vai tās daļas pēc mēroga samazināts attēls
- bioģeoķīmiskās provinces Zemes virsmas apgabali, kuros viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī) ir palielināts vai samazināts
- aerofotogrāfija Zemes virsmas un atmosfēras slāņu fotografēšana no lidojoša objekta (gaisakuģa, pavadoņa u. c.); izmanto topogrāfijā, ģeogrāfisko karšu un apkārtnes (apvidus) plānu izgatavošanā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, aerofotoizlūkošanā u. c. zinātniskās un tehniskās izpētes nozarēs
- karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra vai digitāli)
- rekognoscija Zemeszinātnēs - apvidus iepazīšana pirms pētījumu uzsākšanas
- Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils
- Silene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., kas 1254. g. nonāca Rīgas arhibīskapa pakļautībā, bet 13. gs. beigās - Livonijas ordeņa pakļautībā, nav precīzu ziņu par robežām, bet zināms, ka atradies starp Tērvetes un Žagares novadu
- Tērvete Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., precīzas robežas nav zināmas
- Sidrabene zemgaļu centrs 13. gadsimtā, pirmoreiz minēta atskaņu hronikā 1289. g., 1290. g. zemgaļi pili pameta un devās uz Lietuvu, bet pili Livonijas ordenis nodedzināja; atrašanās vieta nav precīzi zināma; Sidrabe; Sidabrene
- veterinārdepartaments Zemkopības ministrijas struktūrvienība, kas pārzina mājkustoņu un mājputnu, bišu un zivju veselības aizsardzību, gaļas, piena, to produktu un visu pārējo animālo uzturvielu un dzīvnieku jēlvielu veterinārsanitāro uzraudzību
- heloti Zemkopji Senajā Spartā - spartiešu iekaroto vietu iedzīvotāji, kurus uzskatīja par valsts īpašumu un kuru stāvoklis līdzinājās verga stāvoklim
- iki Zemnieku sacelšanās feodālajā Japānā (15.-19. gs.); 15.-16. gs. (zināmas 14 sacelšanās) ietilpa pirmsiki (lielākā 1428. g.), ikoiki (budistu iko sektas vadītās, 15.-16. gs.), tokuseiki un kuniiki, 17.-19. gs. - hjakusjoiki
- saimniece Zemnieku saimniecības īpašnieka vai nomnieka sieva; zemnieku saimniecības īpašniece vai nomniece; sieviete, kas pārzina, vada, parasti sieviešu, darbu zemnieku saimniecībā
- atomzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju
- kodolzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju
- aizzīdīt Zīdīt līdz zināmam laikam
- jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs
- diferīns Ziede, kas mazina tauku dziedzeru sekretorisko darbību
- Pētera grasis ziedojums pāvesta galma valstij (pirmatnēji zināms nodoklis)
- proteroginija Ziedu auglenīcu drīksnu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar putekšlapām vai vispār agrāka sieviešu dzimumorgānu nobriešana; parādība, kas ir pretēja protandrijai
- proterandrija Ziedu putekšlapu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar auglenīcu drīksnām, kā arī vīriešu dzimuma orgānu agrāka nobriešana daudziem hermafrodītiskiem dzīvniekiem un bezziedu augiem
- Kanādas mēnešsēkļi Ziemeļamerikas izcelsmes kokveida liāna ("Menispermum canadense"), kāpelē 4-5 m augstu, kāts lapas malā, jaunie dzinumi pūkaini
- beicēt Ziest (parasti ar pernicu koka detaļas); ziest, dezinficēt (ar medikamentiem)
- izzīlēt Zīlējot pareģot; zilējot uzzināt
- sazīlēt Zīlējot uzzināt, noskaidrot
- brevis Zīme viduslaiku notācijā, kuras ilgums līdzinās divām veselām notīm
- kauna zīme zīme, ko iededzināja, parasti pierē, sodītajam
- simbols Zīme, ko izmanto kādā zinātnes vai tehnikas nozarē jēdzienu, lielumu, darbību, to attiecību apzīmēšanai
- galvanokaustika Zīmējuma iededzināšana metālā ar galvaniskās strāvas palīdzību
- nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi
- pirotipija Zīmju iededzināšana kokā ar sakarsētiem rīkiem
- valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto sazināšanās procesā, informātikā u. tml.
- fanta Zīmols: gāzēts atspirdzinošs dzēriens ar apelsīnu garšu
- zi Zin, zina
- aizdevuma līgums zināma daudzuma aizvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās
- ballistiskā līkne zināmā leņķī pret horizontu brīvi sviesta ķermeņa kustības trajektorija Zemes pievilcējspēka ietekmē
- skaldarains zināmā rakstā austa drēbe
- kubiksakne Zināma skaitļa trešās pakāpes sakne jeb skaitlis, kas kāpināts trešjā pakāpē dod zināmo skaitli
- sabiedriskais ideāls zināmas sociālas grupas ekonomiskajām un politiskajām interesēm atbilstošs priekšstats par vispilnīgāko sabiedrisko iekārtu
- sabrūķēt zināmu laiku nepārtraukti lietot
- sasirgt zināmu laiku noslimot
- ad notam zināšanai
- scientia est potentia zināšanas ir spēks
- dabaszinības Zināšanas par dabu; dabaszinātnes
- deklaratīvas zināšanas zināšanas par faktiem un notikumiem
- zinībietilpīgs zināšanas saturošs
- ārpusskolas izglītība zināšanas un iemaņas, ko bērni un jaunieši iegūst no skolas mācībām brīvajā laikā, piemēram, mūzikas vai mākslas skolās, skolēnu namos, sporta skolās u. tml.
- koaguloģija zināšanas un mācība par asins recēšanu
- izglītība zināšanas un prasmes, kas iegūtas, sistemātiski mācoties (parasti mācību iestādē)
- kultūras kapitāls zināšanas un prasmes, ko veido formālā un neformālā izglītība, kā arī kultūras artefakti (piemēram, īpašumā esoši mākslas priekšmeti)
- grāmatu gudrība zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām
- apriorās zināšanas zināšanas, kas radušās pirms pieredzes un nav no tās atkarīgas
- tehnoloģija zināšanas, metode
- seksuālā audzināšana zināšanu apguve par seksualitātes funkcionēšanas veidiem, bioloģiskajām norisēm, sajūtām un iespējamo veselības risku
- mācīšanās zināšanu apguve, skolotāja vadītas vai patstāvīgas mācības
- spekulācija Zināšanu ieguve ar dedukciju, nebalstoties uz pieredzi; šādā veidā iegūtās zināšanas
- ģimenes mācība zināšanu kopums par ģimenes veidošanos un attīstību; mācību priekšmets vispārizglītojošās skolās
- juridiskā informācija zināšanu kopums par tiesībām un visiem procesiem un parādībām, kas saistītas ar tiesībām
- objektīvā patiesība zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkarīgs no subjekta gribas, vēlēšanās
- kara zinātne zināšanu sistēma par bruņotas cīņas būtību un saturu, bruņoto spēku darbības līdzekļiem un veidiem kaujā
- konstrukcionisms zināšanu teorija un arī pētījumu paradigma sociālajās zinātnēs, kas veidojusies 20. gs. otrajā pusē; pamatatziņa: cilvēki savstarpējā mijiedarbībā aktīvi konstruē izpratni un zināšanas par sociālo realitāti; atzīst, ka realitātes izziņā objektivitāte nav sasniedzama; sociālo zinātņu uzdevums ir pētīt cilvēku konstruēto pasauli – sociālos institūtus, valodu, kultūru, uzskatu sistēmas un nozīmes, ko cilvēki piešķir savai pieredzei; konstruktīvisms
- garīgā (arī gara) tumsa (arī tumsība, tumsonība) zināšanu trūkums, aprobežotība
- gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība) zināšanu trūkums, aprobežotība
- bruņojums zināšanu, arī spēju, īpašību kopums
- mācīšanās zināšanu, iemaņu pārņemšana, parasti radoša
- mācīšana zināšanu, informācijas vai praktisku iemeņu sniegšana (kādam); attiecīgo paņēmienu, pasākumu kopums
- skatiens zināšanu, interešu kopums; redzesloks
- informācijas tehnoloģija zināšanu, metožu, paņēmienu un tehniskā aprīkojuma kopums, kas ar datoru un sakaru līdzekļu starpniecību nodrošina jebkuras informācijas iegūšanu, glabāšanu un izplatīšanu
- vidējā izglītība zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas jauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē
- sociālā pedagoga kompetence zināšanu, prasmju, attieksmju un vērtību kopums, kas vērsts uz socializēšanās traucējumu mazināšanu vai apgrūtinājumu novēršanu cilvēka uzvedībā
- savoir cʽest pouvoir zināt nozīmē spēt; zināšanas ir spēks
- būt lietas kursā zināt pietiekami daudz (par ko), būt informētam (par ko)
- pazīt savus papenheimerus zināt, ar ko ir darīšana - izteiciens no F. Šillera traģēdijas "Vallenšteina nāve"
- piezināt Zināt, pārzināt, turēt atmiņā lielāku daudzumu
- lietas kursā zināt; būt skaidrībā; sekot tematam
- dermatoloģija zinātne par ādas slimībām, to profilaksi un ārstēšanu
- farmakoloģija zinātne par ārstniecības vielu iedarbību uz organismu, šo vielu lietošanu, jaunu ārstniecības līdzekļu radīšanu
- balneoloģija zinātne par ārstnieciskajiem minerālūdeņiem un dūņām, par to lietošanu terapijā; attiecīgā kurortoloģijas nozare
- aceognozija zinātne par ārstnieciskām zālēm, līdzekļiem
- hemoreoloģija zinātne par asins šūnu un plazmas komponentu plūsmas īpatnībām un asinsvadu struktūras reoloģiskām īpašībām pēc tiešas saskares ar asinīm
- paidagoģika zinātne par audzināšanu un mācīšanu
- botānika zinātne par augiem; attiecīgais mācību priekšmets
- augļkopība zinātne par augļaugu kultivēšanu
- fitoģenēze zinātne par augu izcelšanos un attīstību
- augu ģeogrāfija zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām; fitoģeogrāfija
- fitopatoloģija zinātne par augu slimībām, to profilakses un apkarošanas metodēm
- elektrobioloģija zinātne par augu un dzīvnieku organismu elektriskām norisēm
- krioloģija zinātne par aukstuma iedarbību uz fiziskiem ķermeņiem
- baltu filoloģija zinātne par baltu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar baltu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
- bioģeocenoloģija zinātne par bioģeocenozēm un to kopumu - biosfēru
- fotobioloģija zinātne par bioloģiskajiem procesiem, ko izraisa gaisma, iedarbojoties uz organismiem
- biomehānika zinātne par bioloģisko audu un sistēmu mehānisko deformāciju un kustību likumsakarībām
- hidrotehnika zinātne par būvju projektēšanu, celtniecību un ekspluatāciju, kuras paredzētas ūdeņu resursu izmantošanai vai cīņai pret ūdeņu kaitīgo iedarbību
- būvmehānika zinātne par būvkonstrukciju noturību
- heiristika zinātne par cilvēka radošās darbības īpatnībām un likumsakarībām
- histoloģija zinātne par cilvēka un daudzšūnu dzīvnieku audu mikroskopisko uzbūvi
- embrioloģija zinātne par cilvēka vai dzīvnieka dīgļa (aizmetņa) un augļa attīstību
- sozoloģija zinātne par dabas aizsardzību
- defektoloģija zinātne par defektīvu bērnu attīstību, audzināšanu un mācīšanu
- rinoloģija zinātne par deguna un deguna blakusdobumu slimībām, to attīstību, ārstēšanu un profilaksi
- loģika zinātne par domāšanas likumiem un formām
- dialektiskā loģika zinātne par domāšanas satura organizācijas un attīstības formām un metodēm objektīvās pasaules izziņas procesā
- piretoloģija zinātne par drudzi
- krenoloģija zinātne par dziednieciskiem avotiem un avotu floru un faunu
- anatomija zinātne par dzīva organisma formu un uzbūvi; attiecīgais mācību priekšmets
- biofizioloģija zinātne par dzīvā organisma ģenēzi un funkcijām; ietver organoģenēzi, morfoloģiju un fizioloģiju
- eksobioloģija zinātne par dzīvības pastāvēšanas priekšnosacījumiem uz citām planētām un šādu dzīvības formu meklēšana
- dzīvnieku fizioloģija zinātne par dzīvnieku funkcijām un procesiem, kas norit to organismā
- veterinārmedicīna zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi; veterinārija
- veterinārija zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi; veterinārmedicīna
- elektropatoloģija zinātne par elektriskās strāvas izraisītiem patoloģiskiem stāvokļiem
- endemioloģija zinātne par endēmiskām slimībām
- enzimoloģija zinātne par enzīmiem un reakcijām, ko tie katalizē
- filozofija zinātne par esamības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām
- būvfizika zinātne par fizikālām parādībām un procesiem, kas saistīti ar ēku un būvju celtniecību un ekspluatāciju
- folkloristika zinātne par folkloru
- avionika zinātne par gaisakuģu elektriskajām un radioelektroniskajām ierīcēm, to projektēšanu, izmantošanu lidojumā un tehnisko apkopi
- astronavigācija zinātne par gaisakuģu vadīšanas metodēm ar astronomiskajām ierīcēm (astrokompasu, sekstantu u. c.)
- aeronavigācija zinātne par gaisakuģu vadīšanas metodēm un līdzekļiem
- cefaloloģija zinātne par galvaskausa izmēriem un pazīmēm
- ģermāņu filoloģija zinātne par ģermāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar ģermāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
- biotoksikoloģija zinātne par indēm, ko producē dzīvi organismi, par to izcelšanos un iedarbību
- indoeiropiešu filoloģija zinātne par indoeiropiešu saimes valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar indoeiropiešu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
- indosinistika zinātne par indoķīniešu valodām
- zoopalaiontoloģija zinātne par izmirušiem kustoņiem
- palaiobioloģija zinātne par izmirušo dzīvnieku un augu formu un uzbūvi, to savstarpējo radniecisko sakarību un atkarību no apkārtnes; paleobioloģija
- neonatoloģija zinātne par jaundzimušo slimību diagnostiku un ārstēšanu
- vēsture zinātne par kā attīstības gaitu, procesu un likumsakarībām cilvēku sabiedrībā; attiecīgais mācību priekšmets
- traheloloģija zinātne par kaklu, tā slimībām un ievainojumiem
- felinoloģija zinātne par kaķiem; pētī kaķu fizioloģiju, nodarbojas ar kaķu šķirņu selekciju, attīsta kaķu audzēšanas metodiku u. c.
- fortifikācija zinātne par karaspēka pozīciju nocietināšanu un aizsargbūvju celtniecību
- kartogrāfija zinātne par kartēm, to sastādīšanas, izgatavošanas un lietošanas metodēm
- klimatoloģija zinātne par klimatu, tā veidošanos, ģeogrāfisko izvietojumu un nozīmi
- kosmoķīmija zinātne par kosmisko ķermeņu ķīmisko sastāvu un ķīmiskajiem procesiem tajos
- krievu filoloģija zinātne par krievu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar krievu dzīvi, kultūru un vēsturi
- zoobioloģija zinātne par kustoņu dzīvi
- agroķīmija zinātne par ķīmijas izmantošanu lauksaimniecībā; pēta ķīmiskos un bioķīmiskos procesus augsnē un augos, augu barības vielu apriti, mēslojuma ietekmi uz augsni un augiem
- mikroķīmija zinātne par ķīmiskās sintēzes un analīzes veidiem, kad tās jāizdara ar ļoti maziem vielas daudzumiem, piem., ar miligramiem
- agrikultūrķīmija zinātne par ķīniskām parādībām lauksaimniecībā kultivējamo augu mājkustoņu dzīvē
- meteorognosija zinātne par laika grozībām
- hronoloģija zinātne par laika mēriem
- augkopība zinātne par lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu
- kosmonautika zinātne par lidaparātu lidojumiem kosmosā; šādu lidojumu teorija un prakse; astronautika
- astrodinamika zinātne par mākslīgo debess ķermeņu (kosmisko lidaparātu) kustību
- metalurģija zinātne par metālu rūpniecisku iegūšanu un pirmapstrādi
- metālmācība zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā
- ģeodēzija zinātne par metodēm Zemes formas, izmēru, gravitācijas lauka noteikšanai, kā arī Zemes virsas vai tās daļu mērīšanai, attēlošanai plānos un kartēs
- mežkopība zinātne par meža īpašībām un meža ieaudzēšanu un audzēšanu
- minerālurģija zinātne par minerālu iegūšanu un izmantošanu
- ētika zinātne par morāli, tikumību
- futuroloģija zinātne par nākotnes pētīšanu, prognozēšanu (piemēram, no tehnikas, socioloģijas viedokļa), sociālās at6tīstības perspektīvu pētīšana; prognostika
- prognostika zinātne par nākotnes pētīšanu, prognozēšanu (piemēram, no tehnikas, socioloģijas viedokļa); futuroloģija
- heksioloģija zinātne par organisma attiecībām pret apkārtējo vidi
- fainomenoloģija zinātne par parādībām, apziņas faktu aprakstīšana un analīze
- dietoloģija zinātne par pareizu cilvēka uzturu; dietētika; uzturzinātne
- uzturzinātne zinātne par pareizu cilvēka uzturu; dietoloģija
- apodiktika zinātne par pierādījumiem, spriedumiem
- placentoloģija zinātne par placentas attīstību, struktūru un funkcijām
- hidrometeoroloģija zinātne par procesiem, kas attiecas gan uz hidroloģiskajām, gan meteoroloģiskajām parādībām
- raķešdinamika zinātne par raķešu kustību to lidojuma aktīvajā posmā
- politiskā ekonomija zinātne par ražošanas attiecību attīstību
- paroptika zinātne par redzes nekārtībām
- romāņu filoloģija zinātne par romāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar romāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
- politekonomija zinātne par saimnieciskās attīstības un ražošanas attiecību vispārīgajām likumsakarībām
- biometeoroloģija zinātne par sakarībām starp atmosfēras ķīmiskajiem un fizikālajiem procesiem un dzīvajiem organismiem
- heliobioloģija zinātne par Saules starojuma ietekmi uz dzīvības procesiem
- ekrinoloģija zinātne par sekrēciju un ekskrēciju
- palaiogrāfija zinātne par senatnes un viduslaiku rakstu zīmēm vecu dokumentu un uzrakstu atšifrēšanai
- hebraistika zinātne par senebreju valodu un rakstiem
- zoofenoloģija zinātne par sezonālām dzīvnieku pasaulē, fenoloģijas nozare
- termoloģija zinātne par siltumu
- estētika zinātne par skaistumu, mākslu un daiļradi
- matemātika zinātne par skaitļiem, lielumiem un to attiecībām
- slāvu filoloģija zinātne par slāvu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar slāvu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
- medicīna zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums
- patognomija zinātne par slimības pazīmēm un simptomiem
- terapeitika zinātne par slimību ārstēšanu
- horonozoloģija zinātne par slimību ģeogrāfisko izplatību
- patoloģiskā anatomija zinātne par slimu orgānu formu, uzbūvi un izmaiņām
- citofizika zinātne par šūnu dzīvības fizikālām norisēm
- ergoloģija zinātne par tautu materiālo kultūru; etnoloģija
- etnopsiholoģija zinātne par tautu, etnisku grupu psiholoģiju; tās pētījumu objekts ir valoda, mitoloģija, paražas, tiesības, māksla u. c.
- tiesību socioloģija zinātne par tiesību nozīmi sabiedrisko attiecību regulēšanās sabiedrībā
- morālfilosofija zinātne par tikumīgām lietām, vērtībām un prasībām (imperatīviem)
- tjurkoloģija zinātne par tjurku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru
- loģistika zinātne par to, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot, regulēt un kontrolēt informācijas, materiālu, produkcijas, cilvēku un enerģijas plūsmas
- kibernētika zinātne par vadīšanas sistēmām, metodēm un līdzekļiem
- ģenezioloģija zinātne par vairošanos un iedzimtību
- valeoloģija zinātne par veselību, satur rekomendācijas par pareizu uzturu, optimālu dienas režīmu, darba, sporta u. c. slodzēm, cilvēka attiecībām ar apkārtējo vidi u. tml.
- eibiotika zinātne par veselīgu un higiēnisku dzīvesveidu
- dispersoidoloģija zinātne par vielas koloidāliem stāvokļiem
- protistoloģija zinātne par vienšūnas organismiem; protozooloģija
- enoloģija zinātne par vīna darīšanu
- glacioloģija zinātne par visiem dabiskā ledus veidiem atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā
- gladoloģija zinātne par visiem dabiskā ledus veidiem atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā
- astronomija zinātne par Visumu, tajā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību
- vitaminoloģija zinātne par vitamīniem, to uzbūvi, īpašībām, iegūšanu un iedarbību
- ģeobioloģija zinātne par zemē mītošiem dzīviem organismiem, to dzīvības nozarēm
- ģeomorfoloģija zinātne par Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu
- sabiedrības veselība zinātne un prakse, kuras uzmanības centrā ir slimību novēršana, mūža ilguma pagarināšana un veselības veicināšana
- Stride zinātne un tehnoloģijas Eiropas reģionālai inovācijai un attīstībai ("science and technology for regional innovation and development in Europe")
- indoloģija zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Indostānas tautu vēsturi, kultūru un valodas, jaunākajos laikos arī Indijas ekonomiskās, sociālās un politiskās problēmas
- sinoloģija zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu
- bioloģiskā termodinamika zinātne, kas nodarbojas ar termodinamikas metošu un likumsakarību izmantošanu bioloģisko objektu un procesu pētīšanā
- kognitīvā psiholoģija zinātne, kas pēta cilvēku un dzīvnieku kognitīvos (izziņas) procesus un šo procesu kopsakaru ar mācīšanos, atmiņu, spriešanu un valodas apguvi
- kriminoloģija zinātne, kas pēta noziedzību, tas stāvokli, struktūru, dinamiku, noziedzību nosakošos un veicinošos apstākļus, prognozes un profilakses iespējas, kā arī cietušā un noziedznieka personības, noziedznieka resocializāciju pēc soda izciešanas un soda efektivitāti
- sifiloloģija zinātne, kas pēta seksuālās transmisijas infekciju sifilisu
- kodeksoloģija zinātne, kas pēta senās grāmatas un sastāda to katalogus
- kosmetoloģija zinātne, kas pētī ādas kosmētiskos defektus, arī to ārstēšanas metodes un pareizu ķermeņa kopšanu
- biotipoloģija zinātne, kas pētī antropoloģiskos tipus, to konstitucionālos variantus, atšķirības u. c.
- bioģeogrāfija zinātne, kas pētī augu un dzīvnieku izplatību un sadalījumu atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem
- citoloģija zinātne, kas pētī augu vai dzīvnieku šūnu uzbūvi, attīstību un funkcijas
- juvenoloģija zinātne, kas pētī cilvēka organisma rezerves un iespēju saglabāt jaunības pazīmes ilgu laiku
- andragogika zinātne, kas pētī cilvēka veidošanos
- serpentoloģija zinātne, kas pētī čūsku dzīvi un to izmantošanu medicīnas mērķiem
- etnobioloģija zinātne, kas pētī dažādu rasu fiziskās īpatnības
- bioķīmija zinātne, kas pētī dzīvās dabas fizikāli ķīmiskās un ķīmiskās parādības
- protobioloģija zinātne, kas pētī dzīvības formas, kas mazākas par baktērijām, piem., vīrusus
- epizootoloģija zinātne, kas pētī dzīvnieku infekcijas slimību izcelšanos, izplatīšanos un apkarošanu
- ekonometrija zinātne, kas pētī ekonomiskās norises ar matemātiskās statistiskām metodēm un izmantodama ekonomiski matemātiskus modeļus
- epidemioloģija zinātne, kas pētī epidēmiju izcelšanos, izplatīšanos un apkarošanu
- hidroloģija zinātne, kas pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus, ķīmisko sastāvu
- iedzīvotāju ģeogrāfija zinātne, kas pētī iedzīvotāju un apdzīvotu vietu izvietojumu un struktūru, to attīstības īpatnības
- socioloģija zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas
- fizika zinātne, kas pētī matērijas vispārīgās īpašības un kustības likumus
- mežzinības zinātne, kas pētī meža dabu (piemēram, meža veidotājus augus, meža vides apstākļus)
- mežzinātne zinātne, kas pētī meža uzbūvi un tā funkcionēšanu, kā arī ietver visas mežkopības nozares
- mitoloģija zinātne, kas pētī mītus
- ekoloģija zinātne, kas pētī organisma un vides mijattiecības
- paleoklimatoloģija zinātne, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu klimatu
- ģeohigiēna zinātne, kas pētī pārmaiņas dzīvajā un nedzīvajā dabā, kas radušās cilvēka darbības rezultātā
- radioekoloģija zinātne, kas pēti radioaktīvo vielu izplatīšanos biosfērā
- rentgenradioloģija zinātne, kas pētī rentgenstarojuma un radioaktīva starojuma ietekmi uz dzīvu organismu
- asirioloģija zinātne, kas pētī seno Mezopotāmijas tautu (šumeru, babiloniešu, asīriešu u. c.) vēsturi, valodu un rakstu (ķīļu rakstu)
- etnogrāfija zinātne, kas pētī tautu, etnisko grupu izcelšanos, izvietojumu, kultūru un kultūrvēsturiskās saites starp tautām
- valodniecība zinātne, kas pētī valodu, tās īpašības, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību
- lingvistika zinātne, kas pētī valodu; valodniecība
- historiogrāfija zinātne, kas pētī vēstures zinātnes attīstību
- zoohigiēna zinātne, kas pētī vides ietekmi uz dzīvnieku veselību un produktivitāti
- ķīmija zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas
- ģeoloģija zinātne, kas pētī Zemes sastāvu, uzbūvi, attīstību
- ballistika zinātne, kas pētī zināmā leņķī pret horizontu sviesta ķermeņa kustību Zemes pievilcējspēka ietekmē
- bioenerģētika zinātne, kurā ar fizikālām metodēm pēta enerģijas pārveidošanās mehānismus dzīvajos organismos
- agiogrāfija zinātne, kura kompleksi aplūko un apraksta svēto dzīves un to atspoguļojumu reliģijas, mākslas un kultūras pieminekļos
- imunoloģija zinātne, kurā pēta aizsargreakcijas, kas nodrošina cilvēka un dzīvnieku organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām
- molekulārā bioloģija zinātne, kurā pēta dzīvības procesus submikroskopiskā un molekulārā līmenī
- dzīvnieku sistemātika zinātne, kurā pēta dzīvnieku daudzveidību un sistematizē tos dažāda ranga grupās – taksonos
- magnetohidrodinamika zinātne, kurā pēta elektromagnētiskā lauka iedarbību uz elektrovadošām un magnētiskām kustīgām šķidrām un gāzveida vielām
- fotonika zinātne, kurā pēta iespējas ierakstīt informāciju ar gaismas staru palīdzību
- astrobioloģija zinātne, kurā pēta problēmas par dzīvības eksistenci uz citiem debess ķermeņiem, eksobioloģija
- farmakognosija zinātne, kuras uzdevums uzmeklēt visus dabā atrodamos zāļu līdzekļus (drogas) un ar tiem iepazīties, izpētot tos visos virzienos un rezultātus apvienojot
- -loģija zinātne, mācība par, zināšana (piem., antropoloģija, bioloģija)
- elektrofizioloģija zinātne, par elektriskajām parādībām organismos
- scientia zinātne, zināšana
- scientisms Zinātnes (galvenokārt dabaszinātnes) absolutizācija kultūras sistēmā
- NABS Zinātnes budžetu un programmu analīzes un salīdzināšanas nomenklatūra ("nomenclature for the analysis and comparison of science bugets and programmes")
- zinātniskais grāds zinātnes darbinieka kvalifikācijas pakāpe
- pārslēgšanas teorija zinātnes disciplīna, kas nodarbojas ar loģisko shēmu projektēšanas un analīzes metožu izstrādi, kā arī ar atbilstošo algoritmu praktisko realizāciju
- tēlu pazīšana zinātnes disciplīna, kas pētī problēmas, kā izdalīt kādu noteiktu tēlu citu tēlu kopā
- demogrāfijas vēsture zinātnes disciplīna, kura pētīdemogrāfijas zinātnes veidošanos, tās attīstību dažādos periodos un valstīs
- Ph.D. Zinātnes doktors; oficiālais doktora zinātniskā grāda nosaukuma saīsinājums Latvijā no 2020. g. 1. janvāra
- Frankenšteins Zinātnes negatīvo seku personifikācija: angļu rakstnieces M. Šellijas romāna varonis - zinātnieks, kurš radījis briesmoni
- informācijas apstrāde zinātnes nozare par datu apstrādi, informācijas meklēšanu un problēmu risināšanu ar datora u. c. palīdzību
- karstoloģija Zinātnes nozare par karsta procesiem, tā reljefa formām, karsta veidošanos un attīstību, ģeogrāfisko izplatību un praktisko nozīmi; karstzinātne
- pedagoģija zinātnes nozare par mācīšanu, audzināšanu, izglītību
- ģeokrioloģija zinātnes nozare par sasalušiem iežiem un grunti, to veidošanos, izplatību, sastāvu, fizikālajiem procesiem; sasalumzinātne
- teorija Zinātnes nozare, arī zinātnes nozares daļa, apakšnozare
- sakaru teorija zinātnes nozare, kas ar matemātisku modeļu palīdzību pēta sakaru sistēmas un to funkcionēšanu
- informātika zinātnes nozare, kas nodarbojas ar datu vākšanas, organizēšanas, apstrādes un izplatīšanas problēmu izpēti datu apstrādes sistēmās; informācijas zinātne
- informācijas zinātne zinātnes nozare, kas nodarbojas ar datu vākšanas, organizēšanas, apstrādes un izplatīšanas problēmu izpēti datu apstrādes sistēmās; informātika
- automātu teorija zinātnes nozare, kas nodarbojas ar procesu un iekārtu automātiskās vadības ierīču modeļu izstrādi un izpēti
- formālo valodu teorija zinātnes nozare, kas pēta formālo valodu īpašības, to struktūru un attēlošanas veidus
- krāsu teorija zinātnes nozare, kas pēta jautājumus, kas saistīti ar fiziku (optiku) un redzes fizioloģiju, krāsu uztveres psiholoģiju, mērījumu un krāstoņu atveidošanas tehnikas teorētiskos pamatojumus
- programmēšanas teorija zinātnes nozare, kas pēta programmēšanas pamatprincipus, izmantojot formālas matemātiskas metodes. Galvenie pētījumu objekti: programmēšanas valodu semantika, programmu korektuma pierādījumi, programmu specifikācija, programmu translēšana un programmēšanas metodoloģija
- ainavu ģeofizika zinātnes nozare, kas pētī ainavu veidošanās procesu enerģētiku
- psiholoģija zinātnes nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku psihi un psihiskās parādības, to rašanos, attīstību; psihisko norišu likumsakarības
- literatūrzinātne Zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru; literatūras zinātne
- literatūras zinātne zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru; literatūrzinātne
- medicīniskā ģenētika zinātnes nozare, kas pētī ģenētisko faktoru nozīmi slimību etoloģijā, kā arī diagnoscē un ārstē ģenētiskās patoloģijas
- radiācijas ķīmija zinātnes nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izraisītās ķīmiskās pārmaiņas vielā
- radiācijas ģenētika zinātnes nozare, kas pētī jonizējošo starojumu izraisītos ģenētisko struktūru bojājumus
- kokaugu fizioloģija zinātnes nozare, kas pētī koku un krūmu organisma dzīvības procesu norises mijiedarbībā ar vidi
- ainavu ģeoķīmija zinātnes nozare, kas pētī ķīmisko elementu migrāciju ainavapvalkā
- drošuma teorija zinātnes nozare, kas pētī likumsakarības, kuras jāievēro, lai sasniegtu ierīču maksimālu izmantošanas efektivitāti
- muzikoloģija Zinātnes nozare, kas pētī mūziku; mūzikas zinātne
- mūzikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī mūziku; muzikoloģija
- pārtikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī patērētājam nekaitīgu, augstvērtīgu un pilnvērtīgu pārtikas produktu iegūšanu un ražošanu
- mākslas zinātne zinātnes nozare, kas pētī plastiskās mākslas veidus, mūzikas, teātra un kino attīstību, nozīmi un izveides likumsakarības, kā arī mākslas un kultūras teoriju un vēsturi
- politoloģija Zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politikas zinātne
- politikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politoloģija
- sistēmu teorija zinātnes nozare, kas pētī sistēmu pamatīpašības un funkcionēšanas matemātiskos aspektus
- tiesību zinātne zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas
- zinātniecība Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija
- scientioloģija Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; zinātniecība
- metazinātne Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes un tehnikas attīstību; scientioloģija, zinātniecība
- radiācijas fizika zinātnes nozare, kas pētī, kā iegūt apstarošanas ceļā vielas ar vēlamām īpašībām
- starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm
- starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne
- robeždisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm; arī robežzinātne
- informācijas teorija zinātnes nozare, kas, izmantojot matemātiskās metodes, nodarbojas ar informācijas apstrādes, pārraides un izmatošanas problēmu izpēti
- zivkopība zinātnes nozare, kurā izstrādā zivju audzēšanas bioloģiskos pamatus
- matemātiskā loģika zinātnes nozare, kurā pēta loģiskās domāšanas likumus, izmantojot formalizētu valodu, matemātisku simboliku un pārveidojumu metodes, kā arī pamatojot deduktīvo teoriju uzbūves principus
- meteorītika zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību starpplanētu telpā, Zemes atmosfērā (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu uz Zemes, kā arī pašus meteorītus un meteorītu krāterus
- polimēru ķīmija zinātnes nozare, kurā pēta polimēru sintēzi, to sastāvu, struktūru un ķīmiskās īpašības
- palīgdisciplīna Zinātnes nozare, kuras pētījumi palīdz nodrošināt šīs zinātnes plašāko nozaru pētniecības darbu
- sabiedriskās zinātnes zinātnes nozares, kas pētī cilvēku tā sabiedriskajās attiecībās, sociālo sistēmu rašanos un attīstību, cilvēka filoģenēzi un ontoģenēzi
Citās vārdnīcās nav šķirkļa zin..