izvārdzināt
izvārdzināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvārdzinu | izvārdzinām | izvārdzināju | izvārdzinājām | izvārdzināšu | izvārdzināsim |
| 2. pers. | izvārdzini | izvārdzināt | izvārdzināji | izvārdzinājāt | izvārdzināsi | izvārdzināsiet, izvārdzināsit |
| 3. pers. | izvārdzina | izvārdzināja | izvārdzinās | |||
Pavēles izteiksme: izvārdzini (vsk. 2. pers.), izvārdziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvārdzinot (tag.), izvārdzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvārdzinātu
Vajadzības izteiksme: jāizvārdzina
Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dabiska, funkcionāla frigiditāte, lai neizvārdzinātu sevi ar bezgalīgo pumpurošanos...
- Deliusu bija izvārdzinājis sifiliss, kuru viņš bija ieguvis Floridā.
- Pirmā pasaules kara bēgļu gaitas un lielie asins upuri atkal izvārdzināja tautas dzīvību.
- 1941. gada nogalē kara izvārdzinātā Padomju Savienībā izmisīgi meklēja līdzekļus, kā papildināt armijas budžetu.
- Kas par muļķīgu iedomu sūtīt Blaumani ārstēties uz Somiju, turienes ziemas pat veselam cilvēkam ir pārbaudījums, kur nu vēl diloņa izvārdzinātam.