svilts1
svilts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svilts | svilti |
| Ģen. | svilta | sviltu |
| Dat. | sviltam | sviltiem |
| Akuz. | sviltu | sviltus |
| Lok. | sviltā | sviltos |
1.Sausa, saules izdedzināta pļava; sviltene.
2.Izdegusi vieta mežā.
Avoti: KV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Evai izlauzās šausmu kliedziens – zvēliens bija tēmēts tieši pa Svilta galvu.
- Svilta vadītie skalvji un Vidvuda karadraudze tur no abām pusēm uzbruka žemaišu spēkiem.
- Nākošajā acumirklī žemaiša krūtīs ietriecās Svilta zobena smaile un viņš saļima pie Svilta kājām.
- Svilta plecus sargāja krusteniski pārliktas dzelzs stīpas, zem tām bija redzams dzelzs važiņu bruņukrekls.
- Žemaitis bija daudz plecīgāks un augumā lielāks par Svilti, bet skalvis bija daudz veiklāks.