svilums
svilums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svilums | svilumi |
| Ģen. | sviluma | svilumu |
| Dat. | svilumam | svilumiem |
| Akuz. | svilumu | svilumus |
| Lok. | svilumā | svilumos |
1.Rezultāts → svilt1.
3.Rezultāts → svilt3.
4.Rezultāts → svilt4.
5.Rezultāts → svilt5.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spārnu krampji un sviluma smaka – un deguma garša mutē.
- Man liekas, ka daži uzņēmēji jūt sviluma smaku
- Tautas nodevēju Niedras valdība, jūtot “ sviluma smaku”, aizbēg no Rīgas.
- Sviluma smaka bija jūtama vēl vakariņu laikā.
- Alfam pīrāgs piededzis, smird pēc sviluma!