bijstarags
bijstarags vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bijstarags | bijstaragi |
| Ģen. | bijstaraga | bijstaragu |
| Dat. | bijstaragam | bijstaragiem |
| Akuz. | bijstaragu | bijstaragus |
| Lok. | bijstaragā | bijstaragos |
1.Spieķis ar zariem, vāle milna.
2.Krāsns kruķis.
3.Koks, ar ko iededzina liesmu.
Avoti: Sen, TlV