epigonisms
epigonisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | epigonisms | epigonismi |
| Ģen. | epigonisma | epigonismu |
| Dat. | epigonismam | epigonismiem |
| Akuz. | epigonismu | epigonismus |
| Lok. | epigonismā | epigonismos |
Sekošana (kādam zinātnes, politikas, mākslas virzienam, slavenai personai) bez radošas, oriģinālas pieejas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To atzīmēja arī sava laika kritika, kaut gan – kā jau teikts – nosodošā kontekstā, konstatējot epigonismu, anahronismu un nespēju pārvarēt gadsimtu mijas mistisko mantojumu.
- Vēlāk Eliots esejās “ Borderline of Prose” ( “ Prozas robežlīnija”, 1917) un “ Prose and Verse” ( “ Proza un dzeja”, 1921) noraidīja sava laika dzejprozas autoru formas irdenumu un epigonismu, kā trūkumu uzsvērdams R.Oldingtona dzejprozas svārstīšanos starp dzejas un prozas izteiksmes līdzekļiem.
- Pēc postmodernismā nāk ne tikai no epiloģiskās civilizācijas pēcvārdu Nachrede mākslas , tas , dabiski , nāk arī no runātā atkārtošanas , nedomājot Nachplappern , kas valda uz skatuves , kurā nav epiloģikas , bet ir vienīgi epigonisms
- Daļā potenciālās literātu publikas tie rosināja vēlmi atdarināt, kā arī nereti nodoties epigonismam.
- Praktiski nekas, izņemot apvainojumus epigonismā.