dūcis2
dūcis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūcis | dūči |
| Ģen. | dūča | dūču |
| Dat. | dūcim | dūčiem |
| Akuz. | dūci | dūčus |
| Lok. | dūcī | dūčos |
1.Dūkans zirgs.
2.Tāds, kam ir pieredze un zināšanas.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ratus apsargāja divi vai trīs jātnieki, apbruņojušies ar bisēm un dūčiem.
- Normunds Dūcis," Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs, diskusijas moderators.
- Nācās pacīnīties pēc laikiem gan ar Švarcu-Švampānu, gan savā klasē ar Dūci.
- Pašlaik tendence ir cenām pieaugt un kāpums ir vērojams visos segmentos, stāsta Dūcis.
- Tas tiek darīts, lai ikmēneša maksājums klientam neradītu grūtības visu kredīta atmaksas periodu, skaidro Dūcis.