pieķemmēt
pieķemmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieķemmēju | pieķemmējam | pieķemmēju | pieķemmējām | pieķemmēšu | pieķemmēsim |
| 2. pers. | pieķemmē | pieķemmējat | pieķemmēji | pieķemmējāt | pieķemmēsi | pieķemmēsiet, pieķemmēsit |
| 3. pers. | pieķemmē | pieķemmēja | pieķemmēs | |||
Pavēles izteiksme: pieķemmē (vsk. 2. pers.), pieķemmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieķemmējot (tag.), pieķemmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieķemmētu
Vajadzības izteiksme: jāpieķemmē
1.Ķemmējot pieglaust, pielīdzināt.
2.apvidvārds Verot (velkus), piepildīt (ar tiem šķietu).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņu slidenā uzvedība komplektā ar dīvainu, pieķemmētu izskatu intuitīvi iedveš nepatiku.
- Savaldi tos ar matu laku un nelielu daudzumu zobu pastas, pieķemmējot pūciņas saviem matiem.
- Viņa pieķemmēja taustekļus.
- pieķemmētā redakcijā.
- Steigšus noģērbis balto uzvalku, Fredis zibenīgi ietērpās šova vadītāja tērpā, aizkulisēs viņu ātri nogrimēja un pieķemmēja matus, un, uzāvis kājās kurpes, uz otrās dziesmas pieteikšanu Fredis jau pats atradās šova vadītāja vietā.