dievredzis
dievredzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dievredzis | dievredži |
| Ģen. | dievredža | dievredžu |
| Dat. | dievredzim | dievredžiem |
| Akuz. | dievredzi | dievredžus |
| Lok. | dievredzī | dievredžos |
1.Pareģis, zīlnieks, burvis zintnieks.
2.Liels svētulis, kurš tiešām šķiet dievbijīgs.
Avoti: KV, EH