aizdzīvot
aizdzīvot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdzīvoju | aizdzīvojam | aizdzīvoju | aizdzīvojām | aizdzīvošu | aizdzīvosim |
| 2. pers. | aizdzīvo | aizdzīvojat | aizdzīvoji | aizdzīvojāt | aizdzīvosi | aizdzīvosiet, aizdzīvosit |
| 3. pers. | aizdzīvo | aizdzīvoja | aizdzīvos | |||
Pavēles izteiksme: aizdzīvo (vsk. 2. pers.), aizdzīvojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdzīvojot (tag.), aizdzīvošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdzīvotu
Vajadzības izteiksme: jāaizdzīvo
Sasniegt zināmu mūža posmu, vecumu; nodzīvot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad cilvēks aizdzīvo līdz Jēzus vecumam, kaut kas ar viņu tomēr notiek.
- Vienmēr esmu baidījusies aizdzīvot par ilgu,
- Skopie ieraksti Karlīnes pusaudzes gadu dienasgrāmatā ( arī rakstīt dienasgrāmatas toreiz bija modē) kopā ar viņas atmiņām, vecumdienās atskatoties uz aizdzīvoto dzīvi, Iļģuciema Grietas cilvēcisko apveidu ļauj aptuveni nojaust.
- Tik tālu jau bija aizdzīvots, ka no viņa vairs neslēpa kailumu!
- Tas, protams, vēl ir tālu, un līdz tam ir jāaizdzīvo.