urīms
urīms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | urīms | urīmi |
| Ģen. | urīma | urīmu |
| Dat. | urīmam | urīmiem |
| Akuz. | urīmu | urīmus |
| Lok. | urīmā | urīmos |
Viens no diviem (otrs – tumīms) senebreju krūšuzīmē ieliekamiem priekšmetiem, kurus izmantoja pareģošanai; tie minēti Bībelē, bet nav zināms, kas tie bijuši.
Avoti: IdV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un viņam aplika krūšu zīmi un ielika šinī krūšu zīmē urīmu un tumīmu
- Un viņš lai nostājas priestera Ēleāzara priekšā , un tas lai izjautā urīmu par viņu
- Un ieliec tiesneša krūšu zīmē urīmu un tumīmu , lai tie ir virs Ārona sirds , nākot
- Tavi tumīmi un urīmi pieder
- Zemes pārvaldnieks sacīja viņiem , lai viņi neēd no vissvētākā , līdz kamēr kāds priesteris neuzstāsies viņu labā ar urīmu un tumīmu