cerot
cerot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ceroju | cerojam | ceroju | cerojām | cerošu | cerosim |
| 2. pers. | cero | cerojat | ceroji | cerojāt | cerosi | cerosiet, cerosit |
| 3. pers. | cero | ceroja | ceros | |||
Pavēles izteiksme: cero (vsk. 2. pers.), cerojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: cerojot (tag.), cerošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: cerotu
Vajadzības izteiksme: jācero
Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot sānvasas (par augiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Millers joprojām cerot sēsties pie viena galda ar LZA un atrisināt konfliktu.
- prasa tēvs, it kā vēl cerot, ka dzirdētais nav taisnība.
- Augi ceroja maz, tiem dzeltēja apakšējās lapas, primārie stiebri veidojās īsi.
- – Tālis liekuļoja, nezin uz ko vēl cerot.
- Bet pēc tam atkal mīlot no visas sirds un vienmēr cerot uz laimīgām beigām.