aijāt
aijāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aijāju | aijājam | aijāju | aijājām | aijāšu | aijāsim |
| 2. pers. | aijā | aijājat | aijāji | aijājāt | aijāsi | aijāsiet, aijāsit |
| 3. pers. | aijā | aijāja | aijās | |||
Pavēles izteiksme: aijā (vsk. 2. pers.), aijājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aijājot (tag.), aijāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aijātu
Vajadzības izteiksme: jāaijā
Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš ar roku izveido šūpuli, kurā aijā manu maziņo mandolīnu.
- Ar maigu, aijājošu kustību meitenes mazliet šūpojās bezvārdu dziesmai līdzi.
- Jūra blakus aijā putas, laivas un putnus, kas uzrodas saullēktā.
- Viņš paņēma bēbi klēpī, aijāja viņu un dziedāja:
- Viņas rokas tai pašā laikā aijāja un glāstīja tos.