pleroma
pleroma
1.joma: botānika Centrālā daļa augstāko augu sakņu augšanas zonā, kā arī dzinuma galotnes augšanas zonā.
2.joma: mitoloģija Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu.
Avoti: SV69, MrJ
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- .. Pat vismazākajā punktā ir pleroma – bezgalīga, mūžīga un vesela – tāpēc, ka “ mazs” un “ liels” ir kvalitātes, ko tā aptver.
- Karls Gustavs Jungs cilvēka mikrokosmā par pretstatu pamatpāriem uzskatīja apziņu un zemapziņu, egoistisko es — citi sašķelšanos un neduālismu, bet makrokosma līmenī tam atbilst creatura un pleroma. "
- Eksistenciālistu ‘nekas’ ir analogs K.G.Junga aprakstītajai esības pilnībai – pleromai, kas ir visu radīto būtņu sākums un beigas, cauraužot tās tāpat kā gaisma caurauž gaisu: “ Tomēr arī mēs paši esam pleroma, jo mēs esam daļa no mūžīgā un bezgalīgā.
- Kantika noslēgumā ir grieķu vārds pleroma - " pilnība", kas mājo Kristū.
- Šis krusts ir arī mandala, pilnības aplis, pleroma ( dievišķā spēka pilnības) simbols.