saspringt2
saspringt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasprindzu | sasprindzam | sasprindzu | sasprindzām | saspringšu | saspringsim |
| 2. pers. | sasprindz | sasprindzat | sasprindzi | sasprindzāt | saspringsi | saspringsiet, saspringsit |
| 3. pers. | sasprindz | sasprindza | sasprings | |||
Pavēles izteiksme: sasprindz (vsk. 2. pers.), sasprindziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasprindzot (tag.), saspringšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saspringtu
Vajadzības izteiksme: jāsasprindz
3.Saspriegt 1 (1).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas ir runātīgas ( pļāpīgas), sociāli agresīvas un saspringtas.
- Tagad viņa ir daudz savāktāka un mierīgāka, ne tik saspringta.
- Turpinājumā kortā turpinājās saspringta cīņa, bet tenisistiem breikbumbu iespējas neradās.
- Saspringtais darba grafiks var atstāt nevēlamu ietekmi uz tavu nervu sistēmu.
- – Eklērs mierīgi turpināja, izlikdamies nemanām mazā pelmeņa saspringto uzmanību.