hermētisms

hermētisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	hermētisms	hermētismi
Ģen.	hermētisma	hermētismu
Dat.	hermētismam	hermētismiem
Akuz.	hermētismu	hermētismus
Lok.	hermētismā	hermētismos

1.Mācība, uz kuru balstās Eiropas alķīmija, okultisms, teozofija un citas "slepenās doktrīnas".

2.Virziens itāliešu dzejā 20. gs. 20.-30. gados; galvenā pazīme — apzināta izolēšanās no apkārtējās īstenības subjektīvu pārdzīvojumu pasaulē.

3.Viena no modernās dzejas pazīmēm: apzināta atraušanās no realitātes, abstrahētu subjektīvu pārdzīvojumu atklāsme ar sarežģītiem tēliem, individuālām asociācijām.

Avoti: LPE